Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Akt uāli<br />
Satraukums, žetoni, filmas, dejas un ziedi<br />
MEGIJA RIMŠA<br />
<strong>201<strong>1.</strong>g</strong>ada 4.<strong>marts</strong> bija datums, kas jau daudzas<br />
nedēļas iepriekš saistīja vidusskolēnu prātus –<br />
vieniem jāpiedalās priekšnesumos, citiem tie<br />
jāgatavo, jāfilmē, jāplāno, jāorganizē. Jādomā<br />
arī par tērpiem, ziediem, dāvanām, sirsnīgiem<br />
vārdiem. Arī vairāki vienpadsmito klašu skolēni<br />
piedalījās šajā pasākumā – <strong>Jelgavas</strong><br />
<strong>1.</strong>ģimnāzijas Žetonu vakarā. Kāds tad bija viņu<br />
priekšstats par vienu no svarīgākajiem skolas<br />
dzīves notikumiem<br />
Zāle lēnām piepildījās ar skolotājiem, 12. klašu skolēniem, uz podestiem gatavībā stāvēja skolas<br />
jauktais koris. Divpadsmitos tirdīja neliels uztraukums, par to, kā būs, kā katrs saņems savu žetonu<br />
un parādīs savu priekšnesums, un teiks apsveikuma vārdus saviem skolotājiem. Dažas klases bija<br />
sagatavojušas priekšnesumus, dažas klases – īsfilmas.<br />
Pulkstenis ir pieci, un zāle jau ir piepildījusies ar cilvēkiem. Žetonu vakars sākas ar teātra<br />
priekšnesumu, kurā tika apsveikta skolas direktore. Un tad jau kora kārta iepriecināt šī vakara<br />
svarīgākās personas – divpadsmitos. Protams, dziedātājiem un teātra dalībniekiem bija liels<br />
satraukums, lai viss izdotos. Pēc kora priekšnesuma sekoja teātra uzvedums, kas radīja pozitīvas<br />
noskaņas zālē, visiem patika, tas palīdzēja arī aktieriem pārvarēt savu uztraukumu, jo bija jautri.<br />
Tad beidzot pienāca kārta pašiem divpadsmitajiem saņemt savu zīmi – gredzenu – par 3 skolā<br />
pavadītajiem gadiem un gatavību eksāmeniem. Žetona saņemšanai puiši pavadīja meitenes, tas<br />
radīja svinīgu pacilātību. Divpadsmitie veltīja runu saviem skolotājiem un klases audzinātājai.<br />
Teiktais bija pārdomāts, interesants, katrai klasei atšķirīgs. Arī skolotājiem un klases audzinātājām<br />
bija kāds vārds sakāms saviem audzēkņiem, ar līdzībām un humoru raksturojot skolēnus un viņu<br />
gaitas skolā. Kad žetoni saņemti, bija kārta pašiem divpadsmitajiem sevi parādīt. Citi bija izveidojuši<br />
īsfilmiņas par sevi, īpaši veiksmīgi tas bija izdevies 12.h klasei, citi dejoja polonēzi, kas bija gan<br />
pārsteigums skolotājiem, gan kaut kas nebijis žetonu vakarā. Divpadsmitie parādīja savu<br />
individualitāti un saliedētību, jo triju gadu laikā daudz kas ir iepazīts un apgūts, vēl atlikuši tikai daži<br />
pēdējie mēneši kā klasei. Protams, nepalika arī bez dāvanām, jo vienpadsmitie katrai divpadsmitajai<br />
klasei bija sagādājuši kliņģeri.<br />
Viss pasākums ilga apmēram trīs stundas, taču šis laiks paskrēja ļoti ātri, citam skumjā noskaņā, jo<br />
taču tik maz mēnešu ir palicis līdz finišam, citam priekpilnā, jo viens nozīmīgs dzīves posms būs tūlīt<br />
pārvarēts. Gan skolotājiem, gan skolēniem prieks mijas ar skumjām – drīz būs jāatvadās, bet, no<br />
otras puses, katras uzsāks jaunu dzīves periodu, kuram sagatavoties palīdzējuši skolotāji un skola.<br />
Vakars aizritēja pārdomu pilnā, bet priecīgā noskaņā, valdot sirsnīgām un nākotnes cerību<br />
spārnotām izjūtām. √<br />
7