2012.g. janvāris Nr.5 - Jelgavas 1. ģimnāzija

AktuāliMonika MaidoJelagavas 1. ģimnāzija irpirmā un vienīgā skola,kurā tiek uzņemta šādaZZ reklāma.Zelta zivtiņas peld Jelgavas 1.ģimnāzijas gaiteņosMūsu skolā 30.janvārī visas dienas garumā aktīvi darbojās ZeltaZivtiņas komanda, kura šeit uzņēma kārtējo ZZ reklāmu. Bija grūti atrastkādu no reklāmas filmēšanas darba grupas, kam tajā dienā būtu laiksintervijai, taču, neatlaidīgi gaidot un neatkāpjoties ne soli, sarunai armani brīvu brīdi atrada Alise Avota, reklāmas speciāliste, Zelta Zvtiņaszīmola vadītāja. Īsajā dialogā uzzināju dažus interesantus faktus pardarba gaitu un mērķiem.Alise pastāstīja, ka Jelagavas 1. ģimnāzija ir pirmā un vienīgā skola,kurā tiek uzņemta šāda ZZ reklāma. Mūsu skola ir viegli sasniedzama,jo nav tālu no Rīgas, un arī telpas te ir vispiemērotākās – plaši, gaišigaiteņi, ir iespējas izdevīgi novietot apgaismojumu. Zinošā speciāliste uzsvēra arī to, ka Jelgavas1.ģimnāzijas skolēni katru gadu ir piedalījušies Zelta Zivtiņas konkursos un sacensībās, iegūstot arīgodalgotas vietas. Alise atzina, ka skolēni ļoti labi tiek galā ar saviem uzdevumiem, un īpaši priecājāsun sajūsminājās par 11.i klases skolēnu Ģirtu Ločmeli, kurš reklāmā būs galvenajā lomā. Viņš izcili iriejuties un izpilda savu lomu, ir ļoti atraktīvs, attapīgs, radošs un pacietīgs. Filmēšana sākās pašā rītaagrumā un turpinājās līdz plkst.22.00 vakarā. Ap šo laiku mājās tika pēdējie skolēni, tai skaitā Ģirts.Taču reklāmas ilgums būs tikai apmēram viena minūte. Reklāma televīzijā būs redzama februārī,noteikts datums vēl nav zināms.Kad pajautāju, kā rodas idejas šādām reklāmām, AliseAvota atbildēja, ka prasti ir kāds, kurš izdomā idejas, prātāizveido tādu kā skici , bet viņa šos faktus izvērtē un tadnonāk pie galējās, tā sauktās, centrālās idejas. Tad tiekmeklētas filmēšanas vietas un cilvēki lomām, beidzot topreklāma. Protams, tas ir smags darbas, jo tajā nepieciešamsdaudz laika, izdomas un enerģijas, taču gala rezultāti ir izciliun televīzijas skatītājiem interesanti.Arī visiem pazīstamie Zelta Zivtiņas galvenie varoņi šajāreklāmā būs. Darbs tiek veidots par godu olimpiskajām spēlēm Londonā, kurās piedalīsies arī mūsuvalsts komanda.Bet tad jau Alisei bija jāsteidzas, jāskrien uz grimētavu un jāgatavo dalībnieki nākamajam reklāmaskadram. √2

AktuāliDita Laganovska, Linda NičipareLabdarības akcija10.m klase 2011.gada decembrī izsludināja labdarībasakciju „Palīdzēsim mazajiem dzīvniekiem”. Tajā mēsaicinājām ziedot barību, segas, traukus un dažādas citasvajadzīgas lietas mazajiem mīluļiem. Kopā tika savāktigandrīz 80 kilogrami pārtikas.Uz dzīvnieku patversmi mēs devāmies 22.decembrī, lainogādātu tur visu saziedoto. Patversmes darbiniece mūsizvadāja pa visām telpām, iepazīstināja ar dzīvniekulikteņiem, pastāstīja par savu darbu. Viņa bija ļotipateicīga, ka Jelgavas 1.ģimnāzijas skolēni jau otro gadupalīdz šiem nelaimē nonākušajiem dzīvniekiem. Tāpēc mēssakām lielu paldies to klašu kolektīviem un audzinātājiem,kuri atbalstīja mūsu ierosmi, - 7.a, 7.b, 8.b, 8.c, 9.b, 10.a,10.m, 11.m, 11.h, 12.a, 12.b. Vislielākais paldies jāsaka12.h klasei, kura akcijā ziedoja 20 kilogramus pārtikas. √KinokritiķisArtis SauleJau atkal amerikāņi glābj pasauliKristofs Gans („Silent Hill”, Brotherhood ofthe Wolf”), filmu režisors, šogad ir nodevis publikasvērtējumam jaunu filmas rimeiku „Fantoms”.Darbs ir interesants kā pirmā Holivudas filma, kurapilnībā uzņemta Maskavā. Diemžēl līdz ar faktu, kafilmas darbība risinās Krievijā, cildinājuma vārdiarī beidzas, un viedokli nespēj ietekmēt pat fakts,ka tā ir arī 3D.Filma ir par diviem jauniešiem, amerikāņiem, kuri atlidojuši uz Maskavu, lai piedalītos darbapārrunās, bet viņus, maigi sakot, piešmauc. Vakarā dodoties uz klubu iedzert, sākas visi piedzīvojumi.Kādi nu tur piedzīvojumi! Uz Zemes ierodas citplanētieši, kuri ir neredzami un nogalina cilvēkus arsavu elektrību. Šie elektriskie radījumi atlidojuši, lai vāktu mūsu dzelzs resursus, kuri atrodas zemzemes garozas. Kā jau zinātniskās fantastikas filmās, atrodas viens vecs vīrs, kurš izdomājis, kā šosviesus apturēt, protams, filmas laikā šim gudrajam vīram ir jānomirst, lai amerikāņi varētu izglābtpasauli. Jau atkal!Godīgi sakot, šo filmu varēja nemaz neveidot uz 3D, jo visas diezgan stieptās un garlaicīgāsdarbības laikā nebija neviena specefekta. Viss ieguvums pēc filmas noskatīšanās ir sūrstošas acis undeguna kaula sāpes, ko rada brilles. Saucamais ekšens arī nekāds īpašais nebija, jo filmas vidū uznācamiegs. Ja tomēr izvēlēsieties šo ražojumu noskatīties, nesacerieties gan pārlieku – būs pasmagavilšanās. √3

AktuāliKitija TīrumaAtkal jaunas iespējas iepazīt EiropuDaudzi Jelgavas 1.ģimnāzijas audzēkņi atceras iepriekšējos mācību gadus, kad skolēniem bija iespēja,piedaloties Comenius projektā, iepazīties ar dažādu Eiropas valstu skolu dzīvi, dabu, arhitektūru unļaudīm, tā iegūstot daudz jaunu draugu. Arī šogad janvāra pēdējā nedēļā mūsu skolā viesojās ciemiņino dažādām valstīm – no Vācijas Ursula Rogalla, no Zviedrijas Janne Lindberg , no Spānijas EmilioNieto, no Slovēnijas Tomaž Šoster,no Francijas Francine Delage.No mūsu skolas projektā darbojas skolotāja Dz.Ozola, T.Dzidzeviča un skolotājs K.Antonevičs,kas kopā ar viesiem apsprieda „Comenius” projekta pēdējos soļus, pirms tas tiek iesniegtsizskatīšanai attiecīgajās Eiropas Savienības iestādēs. Lai iepazītos tuvāk ar viesiem un projektamērķiem, uzdevām viņiem jautājumus.Kāds ir projekta nosaukums?Šogad projekta nosaukums ir virzīts uz darba iespējām un to salīdzināšanu, kāds tās bija agrāk unmūsdienās.Kādi ir projekta mērķi un uzdevumi?Galvenais mērķis ir, lai skolēni saprastu, ka darbaiespējas viņiem ir ne tikai savā valstī, bet visā plašajāpasaulē, jo bieži vien jaunieši baidās novērtēt cituvalstu piedāvātās darba jomas un, iespējams, patnezina par tādām. Protams, ir svarīgi, lai skolēniiemācītos strādāt grupās, veidojot kopīgus projektus.Viens no galvenajiem uzdevumiem ir dot jauniešiemiespēju uzlabot savas angļu valodas zināšanas unapgūtu citu tautu kultūru. Mērķis ir, lai skolēniuzzinātu, kādas prasmes ir nepieciešamas darbam unko var mācīties no tā.Vienreizēja iespēja paplašinātsavu redzesloku, iepazīties arjauniem cilvēkiem!Kāpēc izvēlējāties tieši šādu tēmu?Skolēniem ir jādod iespēja, jo mēs esam daļa no Eiropas Savienības. Atrast darbu ir ļoti atbildīgsdzīves uzdevums, tāpēc projekts centīsies padarīt izvēli vienkāršāku, lai jaunieši nejustos atkarīgi tikaiun vienīgi no savas valsts, bet zinātu, ka arī citur ir gaidīti.Par ko spriedāt un ko nolēmāt šajās dienās?Pagaidām mēs esam iepazinušies, jo mums šogad ir arī jauni partneri, piemēram, skolotājs noSpānijas un skolotāja no Francijas, ceram, ka labi visi sastrādāsimies. Mums vēl ir jāizstrādā dažādasdetaļas, lai saprastu, vai katrā skolā ir iespējams realizēt šo projektu. Līdz šim mums ir bijis ļoti jaukseiropeisks komandas darbs! Mēs esam sākuši domāt par dažādām aktivitātēm, ir izlemts, uz kurāmvalstīm un kad tiks organizēti apmaiņas braucieni.4

Cik un kādas valstis ir iesaistītas projektā?Pavisam kopā ir astoņas valstis: Latvija, Spānija, Slovēnija, Zviedrija, Francija, Rumānija, Vācija unTurcija.Kā jums patīk Latvijas ziema un kādi ir laikapstākļi jūsu valstī?Zviedrs: ”Noteikti patīk, ļoti silta!” (Sēžot krekliņā ar īsajām piedurknēm un smejoties)Spānis: ”Pie mums ir vasara, tā kā… auksts, pat ļoti!”Slovēnis: ”Tagad Slovēnijā ir mazliet siltāks nekā šeit, bet mums vēl nav sniega diemžēl.”Francūziete: ”Es nāku no Alpiem, tāpēc esmu pieradusi pie sniega, bet brīnumainā kārtā pie mums arīvēl nav uzsnidzis.”Vācieši: ”Pie mums nav sniega, un laiks pie jums ir daudz patīkamākāks, jo Vācijā viss ir slapjš un līst.”Kādus jaunus iespaidus esat ieguvuši, kur esat paviesojušies?Mēs vēl tikai brauksim ekskursijā un Rīgu, kur mums būs gids, kurš visu parādīs un izstāstīs, ļoti gaidamšo ekskursiju. Mums jau ir bijusi kopīga tāda kā ballīte, kurā mēs ļoti jauki pavadījām laiku unizpriecājāmies, tas mums deva lielisku iespēju vēl vairāk sapazīties vienam ar otru. Kuru reizi esat Latvijā?Spānietis: “Pirmā reize”Fracūziete: “Pirmā reize”:Zviedrs: “Šī jau man ir otrā reize!”Slovēnis: “Es Latvijā jau esmu trešo reizi!” Piebilde no kolēģiem: “Viņam jau šeit vajadzētu apsvertideju par mājas iegādāšanos!”Vācieši šeit abi ir jau otro reizi.Diemžēl Turcijas un Rumānijas skolotāji nevarēja ierasties uz vizīti Latvijā. Ko jūs varētu novēlēt skolēniem?Mēs vēlam skolēniem, lai tie varētu visi piedalīties projektā. Lai angļu valodā uzlabotos atzīmes.Noteikti - atrast labu darbu, kā arī daudz labu draugu no ārzemēm. Kad un kur ir nākamā sapulce?Nākamā sapulce būs novembrī Vācijā.Kopumā projektā ir plānots iesaistīt aptuveni 150 skolēnus un 35 skolotājus no visām astoņāmvalstīm. Projekts vēl nav apstiprināts, taču ir ļoti lielas izredzes, ka tas notiks. Katrai valstij tiks piešķirti20’000 eiro, lai segtu visus nepieciešamos izdevumus.Tiem, kuri vēl neko nezina par šādu projektu, varam no personīgās pieredzes pateikt, ka tā irvienreizēja iespēja paplašināt savu redzes loku, iepazīties ar jauniem cilvēkiem, iemācīties lietas, ko,iespējams, nekad mūžā nebūtu domājis, ka darīsi, nostiprināt savas angļu valodas zināšanas un netikai. Lieki piebilst, ka tas tikpat kā neko nemaksā!!! No skolēniem tiek prasīts aktīvs darbs pirmsprojekta un pelnīta atpūta ar nosacītu grupu darbu, aizbraucot apmaiņā. Tiem, kuri braucienam tiekizvēlēti pēc labākajiem rezultātiem, tiek apmaksāts ceļš, dzīvošana, ēšana un pluss vēl tiek iedotakabatas nauda.Lasi iepriekšējā projekta piedzīvojumus pagājušā gada skolas avīzēs! √IESAISTIES, DARI , CEĻO, BAUDI!5

PasākumiEdijs AnsonsSvētki pašiem sev1. ģimnāzijā īsi pirms skolēnu brīvdienāmskolas aktu zālē notika skolas Ziemassvētkuballe. Sākumā varētu šķist, ka nav jau vērtsrunāt par it kā parastiem pagājušā gadanobeiguma notikumiem, jo tagad jau visuskats vērsts uz jaunā gada pasākumiem. Tačuatcerieties vien, ka vēl decembra vidūvidusskolēni nemaz tādu svētku ballinevēlējās, jo nebūšot jau pietiekami daudzapmeklētāju. Ideja radās pēkšņi un spontāni,un tai bija diezgan daudz atbalstītāju, kaspierādīji, ka viss ir iespējams, ja vien ir vēlmedarboties.Sarīkojumu organizēja skolas pašpārvalde. Tas bija viens no pirmajiem jaunās skolēnu vadībaspasākumiem, kurš bija izdevies pat par kādiem 80% . Protams, vakars nevarēja noritēt bez vadītājiem,un šo pienākumu uzņēmās Katrīne Kovaļa un Igors Šelegovskis no 12.h klases, bez viņu entuziasma,atraktivitātes un jautrības būtu bijis krietni garlaicīgāk. Skolas ballē spēlēja dzīvā mūzika, kas bijapatīkami, vienīgi žēl, ka nebijām padomājuši par atspirdzinājumiem deju pārtraukumos, tāpēc daži noatnākušajiem devās uz tuvējo Maxima veikalu, lai nopirktu kaut ko ēdamu. Tas traucēja ballesvadītājiem noorganizēt sarūpētās spēles.Ideja radās pēkšņi un spontāni, un tai bija diezgan daudz atbalstītāju, kaspierādīji, ka viss ir iespējams, ja vien ir vēlme darboties.Ballē bija ieradušies samērā maz apmeklētāju, jo sākumā bija prognozēts, ka būs ap 100 cilvēku,bet bija apmēram 40, bet galvenais bija tas, ka vakars vispār notika un tiem, kuri piedalījās, bija jautri.Pasākumā visaktīvāk iesaistījās 12. klases. Sākumā tūka aktivitātes un publika nebija īsti atraisījusies,līdz pasākumu vadītāji ar 12. m klases palīdzību iekustināja visus ar savu aizrautību. Kopumā ņemot,pasākums bija gana labs, un varu tikai vēlēties, lai šī Ziemassvētku balles tradīcija turpinātos. Man šisvakars noteikti paliks prātā arī pēc skolas beigšanas. Es uzskatu, ka jāsarīko vēl viens šāds pasākums,tad noteikti aktivitāte būs vēl lielāka, jo neviens negaidīja, ka balle būs tik interesanta. Iesākums ir,tagad tikai jāturpina.6

Skolēnu talantiMonika MaidoCilvēks, kuru gaida radoša, aktīva un interesanta nākotneIkdienas steigas pelēcībā bieži vien nepamanām,ka Jelagavas 1. ģimnāzija ir pilna ar dažādiemtalantiem. Skolēnu vidū ir arī kāds patiešām talantīgsjaunietis, kuru gan es, gan daudzu citi, manuprāt, redzkā nākotnes zvaigzni. Tas ir Igors Šelegovskis no 12.h -ļoti talantīgs un apdāvināts zēns. Tāpēc nolēmu, kadaudzi droši vien gribēs uzzināt par viņu vairāk. Sarunāviņš man pastāstīja gan par savu nodarbošanos, ganpar sevi pašu.„Esmu mūziķis, pārsvarā saceru un veidoju vecāspagrīdes skolas hip-hopu. Kāpēc tieši šo? Tā maniuzrunā, jau agrā bērnībā sāka interesēt mūzika, undeviņu gadu vecumā tapa mans pirmais pants, kurš,protams, nebija apbrīnas vērts, bet ar gadiem manpadevās labāk, un tā pa īstam sāku muzicēt 15 gadu vecumā.Protams, kā katram, arī man ir savas autoritātes šajā mūzikas jomā, kuras mani iedvesmo un dodenerģiju, dažas no tām ir- PK, Janķelis, Satin pasauli, Savs I savs , Onyx. Arī pats rakstu tekstus, kurutēmas pārsvarā ir vienādas- reprezents, tas ir, par sevi, saviem skiliem un tamlīdzīgām lietām, kurasbūtu aktuālas gan man pašam, gan jauniešiem. Rakstu viens, nav arī noteiktu iedvesmas avotu,vienkārši sāku, un tas aiziet, pašam sevī rodas iedvesma un idejas, parasti tās ir kāda mirkļaiedvesmas, kuras ir notikušas vai notiek ar mani.”Igors stāsta, ka ir arī uzstājies dažādos klubos, piemēram, Tonuss, Balerija, Purple hills un citos.Stāsta arī to, ka nākotnē tā nebūs viņa profesija, jo ar to nevarot nopelnīt, drīzāk tas varētu būt kāhobijs. Jautāts, kāda tad būs viņa nodarbošanās, viņš vēl nezina, neesot laika par to domāt, un par toīpaši neuztraucoties.Kad jautāju, vai viņš pats klausās savu mūziku, viņš pasmejas un saka: „Nē, noteikti nē, jo pašamsevī klausīties nav interesanti, labāk dodu priekšroku citiem. Ikdienā mana mūzikas izvēle ir dažāda,tas nav tikai hip-hops vai reps, mans mūzikas atskaņotājs ir pilns ar dažādiem mūzikas stiliem undziesmām.”Tas jau vairs nav noslēpums, ka Igors ir sacerējislugu, kuru šobrīd jau skolas teātrī cenšas iestudētvidusskolēni. Pats viņš atzīst, ka tēliem šajā lugā navreālu prototipu, tie vienkārši ir viņa iztēles augļi. Kurradās iedvesma? „Nezinu, vienkārši tas bijaizaicinājums pašam sev. Bija interesanti izmēģinātkaut ko jaunu, un, manuprāt, man tas izdevās.”Jaunietis gatavojas šogad pabeigt vidusskolu,Kur radās iedvesma? „Nezinu,vienkārši tas bija izaicinājumspašam sev. Bija interesantiizmēģināt kaut ko jaunu, un,manuprāt, man tas izdevās.”jautāts par savām izjūtām pirms skolas beigšanas, viņš noskumis atbild, ka būs bēdīgi, katru dienu parto domājot, kā būs, kad vairs nebūs jāceļas uz skolu, bet, protams, būs citi jauni pienākumi, un, lai ganskolas beigšana ir diezgan nomācoša, viņam arī ir gandarījums par sevi, ka izturējis godam visusdivpadsmit mācību gadus.Tas nu ir neliels ieskats par Igoru Šelegovski, novēlam viņam labi nokārtot eksāmenus un, zinot, cikviņš ir talantīgs un daudzpusīgs, esam pārliecināti, ka viņu noteikti gaida radoša, interesanta un aktīvanākotne. √7

AbsolventiViktorija Buraka – skolas avīzes eksredaktore, LLU studenteBez iecerēm un mērķa cilvēks stāv uz vietas8Aizvadīts pirmais studiju semestris, pirmā sesija un pat pirmaisbrīvlaiks studentes lomā, tāpēc tagad ar pārliecību var izdarīt secinājumuspar pirmo svarīgu lēmumu – iestāties Latvijas Lauksaimniecības universitātē.Tā kā vidusskolas gaitas pabeidzu ar labiem rezultātiem, varēju pretendēt uzbudžeta vietu kādā no studiju programmām, bet, par pārsteigumuuzņemšanas komisijai, iesniedzu pieteikumu tikai vienā universitātē,programmā, kur valsts finansētas vietas nav paredzētas – Sociālo zinātņufakultātes piedāvātajā studiju programmā - Sabiedrības pārvalde. Nākamaissvarīgs pakāpiens ceļā uz manu sasniegumu virsotni ir stipendijas iegūšana,bet līdz tam vēl daudz darāms, lai panāktu iecerēto.Pagaidām par universitāti ir tikai patīkami iespaidi – priecē spilgtāārpusstudiju dzīve, jo pastāvīgi notiek dažādi pasākumi, kuros studentipiedalās ne vien kā apmeklētāji un dalībnieki, bet arī iesaistās organizēšanasprocesā. LLU piedāvā daudz iespēju kā pavadīt savu no lekcijām brīvo laiku –Studentu pašpārvaldes darbā vai tās rīkotajās aktivitātēs, sportā kādā no1.ģimnāzijas direktore V.Maidoapbalvo Viktoriju2010./2011.m.g.izlaidumāinteresējošiem 17 dažādiem sporta veidiem vai atraktīvos pasākumos, pilnveidojot sevi un iegūstot jaunusdraugus.Arī ar studiju procesu esmu ļoti apmierināta, visasmanas cerības ir pilnīgi sevi attaisnojušas. Lai gan, jāatzīst,uzsākot studijas, biju mazliet satraukta, jo skolā bieži atkārtoja:„Iestāsieties augstskolā, sāksies īstā dzīve, neviens ar jumsneauklēsies...” Par laimi, skolotājiem ir taisnība – tiešām katrsatbild pats par sevi, izrādās, tieši šī patstāvība man arī pietrūkaskolas laikā. Es pati varu plānot savu laiku, izlemt, kādampriekšmetam veltīt vairāk uzmanības, jo zinu, ka tas man varnoderēt nākotnē.Laikam nejaušības tomērnepastāv – pieteikšanāsskolas pulciņam varpārtapt par sirdslietu unbūtiski ietekmēt dzīviUniversitātē arī attieksme kļūst citādāka, jo atšķirībā no skolas tiek apgūtas tikai interesējošas jomas,nevis tas, ko liek mācīties neatkarīgi no tā - gribi vai negribi, padodas vai nepadodas, vajadzēs vai nevajadzēs.Nenoliedzami, dažreiz skumstu pēc skolas dzīves, bet vairāk tomēr pēc skolas avīzes, kuras veidotājiem no visassirds novēlu radošas idejas un vērtīgus ieguvumus no katra publicēta numura, kā tas ir bijis man.Atskatoties pagātnē, gribu pateikties skolai par to, ka palīdzēja saprast, kas mani interesē un ar ko esnekad nevēlētos saistīt savu nākotni. Skolas avīzes žurnālistu pulciņā es ieguvu vērtīgu pieredzi un attīstīju nevien savas prasmes rakstīšanā, bet arī centos uzlabot un popularizēt skolas avīzi kā tādu – tas kļuva par manumērķi vidusskolas gados un zināmā mērā norūdīja raksturu. Paldies jāsaka žurnālistu pulciņa vadītājai un manailiteratūras skolotājai Vitai Hermanei un klases audzinātājai Tamārai Šembelei, kuras veicināja manu izaugsmi unatbalstīja gan kā skolnieci, gan kā personību.Laikam nejaušības tomēr nepastāv – pieteikšanās skolas pulciņam var pārtapt par sirdslietu un būtiski ietekmētdzīvi, bet interese par noteiktu mācību priekšmetu var noteiktnākotnes profesiju. Dzīve ir pārsteigumu pilna, to veido skaistiun neparedzami pavērsieni, tāpēc pilnīgi viss nekad nenotikspēc iepriekš sagatavota plāna. Turpretī bez iecerēm unmērķiem cilvēki stāvētu uz vietas, tāpēc skaidra nākotnesvīzija var palīdzēt gūt ievērojamus panākumus. Katrs skolēnsreiz saskaras ar svarīgu izvēli – iestāties augstskolā vai meklētdarbu, doties uz ārzemēm vai palikt dzimtenē? Tāpēc, 9. un12.klašu skolēni, novēlu, lai viss, ko jūs darāt, ir mērķtiecīgs, jotikai tad lēmums par labu konkrētai specialitātei būs pieņemtsnekļūdīgi un ar pārliecību! √Studentu Imatrikulācijas akts LLU(No kreisās Viktorija, fakultātes dekāns,studenti)

Skolēni ārzemēsSandra JurēvičaKad Kristaps pabeigs8. klasi, visi trīs pārvāksiesdzīvot pie šīs ģimenesAmerikāTur gaida ģimene„New Horizos for Choldren” (Jauni apvāršņu bērniem) ir Amerikas Savienotajās Valstīsizveidota kristīga bezpeļņas organizācija ,ar kuras palīdzību bāreņi no Latvijas, Krievijas un Ukrainastiek uzņemti Amerikas ģimenēs. Visbiežāk tas ir Zemassvētku periodā. Šogad mūsu skolas 8.c klasesskolēns Kristaps Sīpols, viņa brālis Andžejs un māsa Renāte arī ieguva šo iespēju.Viņus uzņēma Svensonu ģimene, kura dzīvo San Antonio, Teksasas štatā. Kopā Amerikā viņipavadīja 5 nedēļas, kurās viņi redzēja un guva visdažādākos iespaidus. Bērniem tika noorganizētaekskursija pa Ņujorku. Vēlāk devušies uz San Antonio, kur dzīvo Svensoni. Ģimene dzīvo lielā mājā arstalli, kurā ir 3 zirgi, ar kuriem Linda Svensone piedalās parāžu zirgu sacensībās un ir jāšanasčempione. Vēl ģimenei ir 8 suņi. Lindai ir trīs bērni- Tifānija, Lea (Leah) un Ričards, kuri ir pieauguši,taču Kristaps izteicās, ka tieši ar viņiem iznāca biežāk kontaktēties. Leah ir ratiņkrēslā.Bērniem bija iespēja apskatīt Ņujorku, braucot limuzīnā.Redzējuši augstās celtnes un bijuši hokeja muzejā, redzējisdzeltenos skolas autobusus. Mājās Kristaps ar brāli spēlējušixBox. Ģimene esot ļoti draudzīga. Ēdieni esot interesani.Kristapam ļoti garšojušas pankūkas. Esot tieši tādas, kā rādafilmās- biezas. Amerikāņi tās ēdot ar ievārījumu vai sīrupu,Kristaps izvēlējies ēst ar sīrupu. Neesot garšojis čilli, kas irmeksikāņu izcelsmes maltās gaļas ēdiens ar pupiņām.Ziemassvētkus ģimene pavadījusi mājās, jo Lea esot slikti jutusies, Ričards un Tifānija viņai palīdz.Bijuši līdz arī uz dažām Leas terapijām. Visi trīs saņēmuši skaistas dāvanas- abiem brāļiem dators,drēbes un citas lietas. Māsai- daudz meitenīgu lietu. Savukārt Vecgada dienā Kristaps, Andžejs unRenāte bijuši kopā ar Ričardu, Tifāniju un Lea kādā viesnīcā Galvestonā, jūras krastā. Saka, ka ūdensbijis auksts. Teksasā ziemas vidējā temperatūras esot apmēram 15 O C-20 O C, vasarās 90 O F (apmēram32 O C). Vēl Galvestonā bērni apmeklēja cirku, ar laivu devās apskatīt delfīnus. Neesot bijusi iespējapataustīt, jo ar motorlaivu neesot iepsējams tik tuvu piebraukt. Pēc Jaunā gada visi braukuši iepirktiesvisiemnopirktas jaunas ziemas drēbes. Pēc tam devušies atpakaļ uz San Antonio un Kristaps palīdzējissakravāt čemodānus.Taču Andžejs, Kristaps un Renāte no Svensoniem neatvadījās uz ilgu laiku. Kad Kristaps pabeigs 8.klasi, visi trīs pārvāksies dzīvot pie šīs ģimenes Amerikā. Viņiem pat ir jau doti vārdi- Kristapam-Džordžs Kriss, Andžejam- Endijs (Andy), māsai diemžēl neatcerējās, bet esot līdzīgs. Ģimene apsolījusipalīdzēt Kristapam iegūt auto vadītāja tiesības.Taujāts vai vēlas braukt prom, viennozīmīgi atbild- jā! Uz jautājumu „kāpēc?” atbild: „Jo tur gaidaģimene.” Taču pēc tam piebilst, ka būšot tomēr žēl šķirties no draugiem. √9

PiemiņaiAiva ŠveicareMākslinieks, ar kuru es vēlētos tiktiesMākslinieks, ar kuru vēlētos tikties, ir MārtiņšFreimanis. Viņš piedzima tepat, Latvijā, 1977. gadā. Bijaslavens mūziķis, dziesmu autors, aktieris, kā arīkomponists, grupas ‘’Tumsa’’ solists. Es ļoti cienu šocilvēku, jo savā ne tik garajā dzīves posmā viņš paspējisļoti daudz.Lai gan Mārtiņa bērnība nebija no tām labākajām,kā arī skolā negāja tik viegli, ar savu sparu un mērķiemjaunietis tika ļoti tālu. Un, kad bija nonācis jau virsotnē,turpināja sevi attīstīt. Savu talantu Mārtiņš Freimanisnetaupīja tikai sev. Viņš palīdzēja citiem jauniešiemmuzikāli attīstīties, kopa viņu talantu, nekad neatteicās palīdzēt, pat rakstīja dziesmas jaunajiemizpildītājiem, atbalstīja finansiāli. Nekad nedomāja- ‘’kādēļ man kādam jāpalīdz, lai domā paši’’.Mārtiņš Freimanis atbalstījis tādas jauniešu grupas kā ‘’PER’’, ‘’MUSIQQ’’, ‘’Putnu Balle’’, kas ieguvušasļoti lielu popularitāti un joprojām sauc Mārtiņu par savu grupu tēvu. Pašlaik, lai gan mūziķis jau aizgājistai saulē, viņa draugi un atbalstītāji izveidojuši ‘’Mārtiņa Freimaņa fondu’’, kas joprojām palīdzjauniešiem. Ir sajūta, ka Mārtiņš Freimanis pat no debesīm spodrina citu talantus. Tik iespaidīgs cilvēksviņš ir!Lai gan liekas, ka dažkārt māksliniekiem ir absolūti citāda domāšana un ar tiem ir grūtisaprasties, ar Mārtiņu tā nebija. Viņš bija sabiedrības cilvēks, spēja pielāgoties, ja tam vajadzēja būtbargam žūrijas loceklim šovā „Dziedi ar zvaigzni”, tad viņš tāds arī bija un pat atļāvās pateiktdziedātājai Olgai Rajeckai, lai viņa labāk angļu valodā nedzied. Viņš nerakstīja savas dziesmas,ieslēdzies uz veselu dienu istabā, kā to dara daži mākslinieki, bet gan radīja tās bāros, saviesīgospasākumos, sanāksmēs, kur ir troksnis. Vide un apkārtējie cilvēki tam palīdzēja atrast īstos vārdus. Kāpiemēru varu minēt dziesmu ‘’Bibliotekārs’’, ko izpilda Mārtiņa Freimaņa attīstītā grupa Blitze.Dziesma tapa, pateicoties vārdu salikumam ‘’Peļķēs burbuļi plīst’’, ko solists, paskatoties pa bāra logu,izteica Freimanim. Mārtiņš ātri to piefiksēja uz salvetes, un nākamajās dienās tapa dziesma ar šiemvārdiem.Viņš nebija sabiedrības stereotipu upuris, neuzskatīja, ka jauniešiem vēlnav pieredzes10Es vēlētos tikties ar Mārtiņu Freimani, jo viņš nekad nav bijis egoists un savas prasmes, talantu,zināšanas nav paturējis tikai sev. Šādus cilvēkus es ļoti cienu, tomēr diemžēl tādu ir maz. Vēlētostikties arī tāpēc, ka viņš nebija sabiedrības stereotipu upuris, neuzskatīja, ka jauniešiem vēl navpieredzes, ka labāk veidot kontaktus ar jau pieredzējušiem dziedātājiem. Viņš gāja pretī grūtībām unno tām ne mirkli nebaidījās. Mārtiņš Freimanis man ir ļoti nozīmīgs arī tāpēc, ka viņš ir ‘’praktiskaislatvietis’’, kādēļ gan meklēt pareizos vārdus internetā, grāmatā, ja visu to var atrast, ejot panaksnīgajām Vecrīgas ielām, redzot sniegu, pat autobusu, par kuru dziesmā raksta- ‘’autobuss nāk,autobuss iet, sēžam kā fakts, ļaujam tiem skriet’’. Varbūt šāda rinda liekas bezjēdzīga, taču tajā ir dziļadoma- cilvēki palaiž garām savas iespējas, jo uzskata, ka tāpat dzīvei nav īsti nekādas jēgas.

Viņš bija ļoti inovatīvs cilvēks, uz lietu neraudzījās tikai no viena skatu punkta, bet gan aplūkojavisas iespējas. Mani ļoti uzrunā Māriņa Freimaņa lirika, es vēlētos uzzināt, kā viņš jutās un kur bija,kad rakstīja kādu no dziesmām. Manas mīļākās rindas - ‘’Neviens mums neaizliegs, Sauli un zvaigznes,un vēju, un sapņus, Tu esi...Īsts, un viens no mums, balts, kā pārsteigums.’’ Šīs rindas būtībā parādaMārtiņā Freimaņa domas- mēs visi esam brīvi, īsti un pārsteigumu pilni, un, ja kaut kas neizdodas,jāsāk no jauna.‘’Neviens mums neaizliegs, Sauli un zvaigznes, un vēju, un sapņus, Tuesi...Īsts, un viens no mums, balts, kā pārsteigums.’’PārdomāmSandra JurēvičaSkolēna dzīve nav tikai mācībasCik vien sevi atceros, vienmēr esmu bijusi iesistīta visādu veidu pulciņos- dziedāšana,zīmēšanā, rokdarbu pulciņi, dejas, keramika, ādas plastika-,un es nešaubos, ka ir daudzi, kurus esvienkārši neatceros. Toreiz man netika jautāts, vai vēlos kādā no tiem piedalīties vai nē. Un es arīnejautāju, kāpēc mani sūta uz visām šīm aktivitātēm. Tagad to izprotu labāk un tāpēc centīšosizskaidrot, kāpēc interešu izglītība ir nozīmīga.Interešu izglītības pulciņu apmeklējums pēdējos gados ir krities. Manuprāt, šeit vainojamasdivas lietas. Pirmkārt, pulciņi ārpus skolām ir dārgi. Skolēni bieži vien tos nespēj atļauties. Otrkārt,skolēnu pasivitāte. Zinu- šis arguments manos rakstos parādās diezgan bieži, taču es tiešāmuzskatu, ka skolēnu nevēlēšanās iesistīties sociālās aktivitātēs ir vainojama pie daudzām lietām.Ārpusklašu nodarbības iemāca plānot laiku, izveido atbildības izjūtu,iemāca izzināt sevi, izvirzīt jaunus mērķus, sasniegt tos, ja gadās kļūdīties,mēģināt vēlreiz, iepazīt dažāda veida cilvēkus.Kāpēc iesistīties? Kāds labums no tā?Ir daudzi iemesli, kāpēc darboties. Manuprāt, galvenais labums, ko iegūst no interešu izglītībaspulciņiem, ir sociālās spējas, it īpaši, ja sāk darboties agrā vecumā. To es varu apgalvot no savaspieredzes, kā arī no maniem līdzgaitniekiem, kurus iepazinu nodarbībās. Man tiešām navproblēmu būt komunikablai, ja ir nepieciešāmība, es varu uzsākt sarunu ar pilnīgi svešu cilvēku.Protams, nodarbības sniedz arī praktiskas iemaņas. Pateicoties ārpusklases nodarbībām, es zinu,par ko es vēlos nākotnē kļūt un ko es noteikti nedarīšu.Viss, ko sniedz pulciņi, neapšaubāmi ir pozitīvas vērtības. Tas liek aizdomāties, kāpēc jaunieši toneizmanto. Aktivitātes sniedz personīgu labumu, tās palīdz pašizaugsmei. Varbūt šī nevēlēšanāssevi izzināt un apgūt ko jaunu ir tikai vienas paaudzes problēma? Iespējams, nākamās paaudzescilvēki būs vairāk aktīvi, zināt un darīt griboši. Bet es jau tagad tāda esmu.11

InteresantiSanta RidereParunāsim par modi un stiluIkviens laikmets radīja savu priekšstatu par ideālu cilvēku, viņaiekšējo būtību un ārējo izskatu, kas daudzējādā ziņā pamatojās uzlaikmetam atbilstošām filozofiskām koncepcijām un estētiskoizpratni kopumā. Tomēr sākotnēji tērps izvirzīja simboliskāsasociācijas, kas sevišķi spilgti izpaudās seno ēģiptiešu tērpā, kurformas un krāsu attiecības simbolizēja vai atspoguļoja auguformas, imitēja dzīvnieku valsti un vietējos dabas apstākļus.Mode lielākoties ir gājusi kopsolī ar konkrētā laikmetā valdošomākslas stilu, vien dažbrīd atpaliekot no sava laika. Tā ir bijusisaistīta ar visu, kas raksturo noteikta laikmeta vidi: arhitektūru,mēbeļu dizainu, sadzīves priekšmetiem, juvelierizstrādājumiemutt. Visuzskatāmāk vēsturiskā modes stila īpatnības bija redzamas aristokrātu tērpos, jo viņi bijatie, kas varēja modes tērpa pilnveidošanā ieguldīt atbilstošu līdzekļu daudzumu.Dižciltīgo tērpi tika darināti no grezniem audumiem un rotāti ar dārgakmeņiem, ažūramežģīnēm un izšuvumiem. Nereti šādi tērpi kļuva par īstiem mākslas darbiem un maksāja lielunaudas summu. Šī iemesla dēļ tikai aristokrātu tērps varēja atbilstoši pieskaņoties vēsturiskāmodes stila prasībām.Jūgendstils bija pēdējais vēsturiskās modes stils, kura iezīmes izpaudās visā, ko tolaik radījacilvēce: arhitektūrā, glezniecībā, tēlniecībā, mēbeļu dizainā, grāmatu grafikā un sevišķi izteiksmīgi– tērpā.Katrs cilvēks izvēlas savu ģērbšanās stilu, jo tas atspoguļo viņa personību (romantiķis, lietiškais,klasiskais, emo u.c)Es veicu aptauju 8.,9. un 12. klasē, lai uzzinātu, kādu ģērbšanāsstilu skolēni iecienījuši ikdienā un svētkos. Bija arī iespēja9. klases skolēni savuikdienas stilu izvēlaspēc garastāvokļanoskaidrot,vai jauniešiem ir kāds stila paraugs.8. klases skolēniem patīk ikdienā staigāt brīvaja un sportiskajāstilā , bet vienam skolēnam klasiskajā. Svētku dienā zēni velkuzvalkus, bet meitenes svārkus un blūzīti.Bet uz jautajumu ,vai irkāds stila paraugs, visi atbildēja, ka tāda nav, jo pašiem patīkveidot savu stilu.Savukārt 9. klases skolēni savu ikdienas stilu izvēlas pēc garastāvokļa, kāds garstāvoklis, tāduapģērbu velk.Svētku dienās ģērbj svinīgu apģērbu –meitenes blūzīti, svārkus vai bikses,bet zēnidžinsu bikses un svinīgu kreklu vai uzvalku. Dažiem klases skolēniem ir savs stila paraugs,piemēram, deputāts, valsts prezidents,hokejists,dziedātaja vai aktrise,bet lielākā daļa atbildēja, katāda nav.Vidusskolēniem ikdienā patīk staigāt brīvajā vai sportiskajā stilā. Svētku reizēs tie uzvelklietiško apģērbu vai svinīgāku apģērbu nekā ikdienā. Sava stila parauga nav, paši veido savu stilu.Pēc šis aptaujas var secināt, ka jauniešiem patīk ģērbties brīvi, tā, lai justies ērti un nepiespiesti.Savu stilu veido paši, lai atšķitos no citiem un saglabātu savu individualitāti. √12

Tā mēs rakstāmValoda ir ļoti pacietīga, bet...Valoda ir katra cilvēka darba rīks, bet tā, tāpat kā kārtīga meistara instrumenti, ir jāturkārtībā. Sabojāta valoda var nodarīt postu, radīt pārpratumus un tajā var pazust doma. Ieklausieties,kā jūs runājat un rakstāt, tāpēc mēs ievietojam skolēnu domrakstu stila ziedus.varam lepoties uz drūmās, pelēkās tautas masas.Mācoties mūsdienu skolā, tev katru dienu atrodas cilvēks, kas paranormāli uzkrīt uznerviem, konkrēti nokaitina, taču kaut kā jau viņam tā mute jāaiztaisa.Vienmēr cilvēks var ko jaunu izcīnīt, jo viņš ir unikāla ierīce pasaulē.Kad tēvs māca dēlam ko, tas viņam neieķeras galvā, un viņš savāra podus, jo nav klausījistēva padomu.Cilvēkiem paliekot vecākiem, mainās grāmatu žanri.Ir divas lietas, ko var vērtēt no cilvēka ārienes. Cilvēks, kaut arī nabadzīgs, lai nav netīrsādā.Sakāmvārds „Ābols no ābeles tālu nekrīt” ir dziļi iesakņojies latviešu tautā.Sakāmvārdi mūžīgi paliks savā stūrītī cilvēku prātos.Drēbes ir viena no ļauna cilvēka labākajām maskām, jo nevar zināt, kas ir zem tām.Nākamais, kas iegāja manā galvaskausā, ir šāda atziņa: ”Kur prāts, tur arī prasme.”Namdarim jāzina vissīkumainākie sīkumi, lai ritētu veiksmīgi pa dzīves ceļu.Izglītība ir ļoti svarīga, jo cilvēks bez izglītības degradēsies un nogrims sava prātabezdibenī.Trešais, ko varēju izmakšķerēt no savas galvas, ir šāds teiciens: „Ja vēlies redzēt savassliktās puses, tad precies, bet, ja vēlies redzēt labās puses, tad mirsti.”Saimnieces sēj Jāņu sieru.Latviešu kultūrā ik uz stūra ir atziņu kopums.Autors savos darbos vēlas izpaust atziņas, kuras nekad nenovecos, tās pastāvēs līdzsabrukumam.Katra atziņa ir jāliek pie sirds. Tā var noderēt.Lielas atziņas ievērpj vecmammas ar vērpjamo ratiņu, kādā drēbes gabaliņā, kuru mēs netik bieži lietojam.Bagātnieka iekšā rosījās liela mantkārība.Aspazija savos darbos ir ielikusi sirdi un dvēseli, arī Rainis nav skopojies.Es uzskatu, ka cilvēks pieder pie atziņām, kas nenoveco.Mēs esam ļoti mīlīgi cilvēki.Tā bija mīlestība starp divu dažādu slāņu cilvēkiem.Šī atziņa no ārzemniekiem par mūsu valsti par neizplatītu tūrismu nenovecos vēl gadusvismaz desmit.Katram ir savas atziņas uz dažādām lietām.Pasēdiet un ļaujiet omei un opim izkratīt savu sirdi.Izlasot literatūras darbus, mums ir savs viedoklis. Daudz kam piekrītam, bet daudz arīapgāžam.Atziņu ”mūžu dzīvo, mūžu mācies” mēs iegūstam jau pirmajās dzīves dienās, kad pirmoreizi apdedzinādamies stāvam kaktā par padarītajiem nedarbiem.Atziņa „lēnāk brauksi, tālāk tiksi” tika manīta arī Regīnas Ezeras novelē „Aka”, jo darbībanotika mierīgā ceļā, vēsā prātā, līdz nonāca pie rezultāta. Rūdolfs lēni virzījās pie Lauras,tad lēnā garā Laurai pietuvojās, gan ar Lauras bērnu palīdzību, gan ar paša spēkiem viņitika tālu, gandrīz pat uz galamērķi- mīlestību.Zem šīs tēmas slēpjas daudz domu, kuras ir sarežģītas.Ojārs Vācietis vājprātīgi daudz rakstīja par Gauju13

14Atziņas nenovecos, ja vien jaunieši mūsdienās nebūtu sekli un garīgi kropļoti. Mana paziņa , kurai ir19 gadi, vakar dēļ šī eksāmena izlasīja savu pirmo grāmatu mūžā, bet stulba viņa nav.Sliktas atziņas nāk tad, kad tev ir slikta dūša vai slikts garastāvoklis.Mums ir tāds nacionālais varonis, ja pareizi domāju, viņš bija stiprs un bezbailīgs cilvēks un vienureizi pat nokāva lāci ar kailām rokām, nogrieza tam ausis un piešuva savai cepurei. Vairāk par viņues nekā nezinu.Vajadzētu uztaisīt cilvēku grupu, kas publicē latviešu kultūras mantojumu internetā.Mūsdienīgajā dzīvē saistošas ir ne tikai galvas atziņas, bet arī viss, kas atrodas apkārt.Manuprāt, mūsdienu jaunatne vairāk sliecas uz Paula Koelju atziņām.Atziņās var būt dziļa doma, kura var pārgriezt visu cilvēka domāšanu.Sievietei, kurai ir lauzta sirds, kura izšķīrusies ar savu vīrieti, var palīdzēt atziņa: „Mīlestība nerūs.”Mēs katru dienu ejam pa savu nākotnes un cerību pulksteni.Cietumā ieslodzītais vīrs nespēj izkļūt no Lauras prāta, un viņa ir zaudējusi savu dzīvesprieku unpamazām sāk palikt vāja.Visapkārt, kur pagriežamies, virmo mīlestība.Cilvēku jūtas var būt tik spēcīgas, ka no tām izejošās sekas var būt neparedzamas.Atziņas tiek mantotas no gadsimta uz gadsimtu, no dekādes uz dekādi.Kristīne ļoti vēlas mainīt un rediģēt Edgaru, taču tas viņai nesanāk.Atziņas, kas nenoveco, ir iespiedušās mūsos no mūsu senčiem.Kad latvju tauta bija Padomju Savienības varā, cilvēki tika apspiesti un rakstnieki lēja ūdeni unrunāja caur puķītēm, lai izteiktu savu mācību citiem.Vislabāk nonākt pie atziņām pašam caur dzīves pieredzi.Latvijas valsts var lepoties ar Raini, kurš savāca un noglabāja tautasdziesmas dainu skapī.Kāpēc sievietes nosoda par sveša augļa noraušanu.Bieži literatūra aizskar dziļas mūsu rētas.Katrs, kas mīlējas, zina, ka tā ir patiesība.Kad mums, latviešiem, ūdens smeļas mutē, tad mēs vecās atziņas pratīsim novērtē.Kamēr vadītājs stāv ar muguru, tikmēr pārējie skrien.Izlasot šo pasaku, der apdomāt, ap ko grozās mūsu dzīve.Latvijas augšgalam vajadzētu novērtēt un secināt paveikto.Novēlu, lai zināšanas un cita pieredze palīdz izkāpt no krīzes.Manuprāt, šis atziņas tiks cilātas daudzus gadus.Izsenis caur mūsu tautu vijušās daudzas tradīcijas.Mēs, tāpat kā Elza romānā „Agrā rūsa”, varam kalt laimi un to nesaņemt, paliekot ar sasistulaimes podiņu cietumā.Dacei svarīgs ir bērniņš, kas viņai piedzima grāmatas beigās.Mūsu literatūrai ir sava odziņa, kas pievelk.Visi atceras no filmas kundzīti, kas laimējusi mašīnu, kurai ir daudz dažādu izteicienu.Staigājot pa mežu, mēs dzirdam brīvību un redzam kokus brīvus.Mūsu vēsture liecina, ka mēs esam neaizvietojami un nesajaucami.Katrs mēs kādreiz uzkāpsim uz savas vājākās vietas, par kuru tu lielījies, ka ar to esot viss kārtībā.Ne vienmēr vajag atsvērties tikai uz vienu atziņu.Mēs atziņas varam apbrīnot un ar smaidu uz lūpām lasīt, līdz pat pa kādai asarai nolīst uz mūsutrauslajiem vaigu kauliem.Noveli „Purva bridējs” lasīju ar atvērtu muti, kurā iekšā bija Mālnieka nelietīgie nodomi.Andreja Upīša novelēs ir dzīves sūrās un grūtās problēmas, bet arī pozitīvi noturīgas un asikodīgas dzīves situācijas.Atziņa ir tas, ko cilvēks atstāj pēc sevis.Nāk jaunas atziņas, un dzīves vecās atziņas dažkārt vienkārši tiek nomestas malā.”Ir teiciens: ”Vīrietis ir stiprais dzimums”, bet mēs to varam aplauzt ar atziņu, ka sievietes irspēcīgākas.Labāk raudāt mersedesā nekā tramvajā.Nebūs tā, ka satiksi veco mīlestību un jūtas atkal šausies pa visu ķermeni.Andris Akmentiņš stāstā „Lūriķis” ir rakstījis, ka mīlestība ir tad, kad tiec iekšā, bet ārā gan ne.Aleksandra Grīna ”Dvēseļu putenī ” galvenais varonis cīnās ar moto- aci pret aci, zobu pret zobu.Jau gadiem, nē, gadsimtiem mēs rādām to, kas mēs esam.

RadošiBezgalīgi daudz pakāpienu līdz debesīm,bet, jo augstāk tu kāpsi, jo vairāk spožā saule padarīstevi neredzīgu.Un kā tev liekas, kāpēc akli cilvēki nēsā saulesbrilles,vai vēsākas attieksmes dēļ? Vai arī tāpēc, ka tiem aciskauna pilnas.Un pasaki, kā var noteikt cilvēka vērtību, ja nemitīgikrīt tā zemu?Cilvēks nav pērkams līdz brīdim, kad tiek nosaukta viņaīstā cena.Mūžīgais skrējiens pakaļ kādam vai tieši kaut kamliek pašam aizmirst ,kas tu esi. Atpazīst ne pēc vārda,bet iesaukas.Savstarpēja cieņa un mīlestība nepastāv. Laikam pārākgrūti.Jo te katrs par katru vienmēr grib labāks būt.Patiesums un mugurkauls - kas katrai personībaišodien pietrūkst.Nevajagdzīvot savu dzīvi, ja maska pārāk labi pieguļ sejai.Igors ŠelegovskisDraugs, tas ir cilvēks,kas atceras teviikdienas rūpēs.Viņš nomierinaun sasilda tavu sirdi,kad tas tevir vajadzīgs visvairāk.Draugs nekadnesmiesies par tevi,bet ar tevi.Brīdī, kad tu krītidraugs krīt tev līdz,pat visdziļākajā bedrē.Kate JansoneTu cilvēku vari pazīt gadiemvai tikai dažas nedēļasun uzskatītviņu par labu drauguun uzticības personu,bet brīdī,kad to vairs nesatiec un nedzirdi,viņš atsvešinās un kļūstpar kādu citu,ko tu vairs nepazīsti,šis cilvēks ir kļuvispar vienu no tūkstošiem,kas uz ielas paiet garāmun pat neatskatās uz TeviKate Jansone15

RadošiTik tak, tik tak, čušš.Istabā tumšs. Sienas šauras. Līst. Sēdēja Alens, tāds dīvaina paskata zellis, uz dīvāna unskatījās sienas virzienā. Vienā punktā. Tas bija objekts ar 12 cipariem un diviem rādītājiem,kuri centās apsteigt viens otru. Gāja viņš uz virtuvi, pulkstenis tam skrēja pakaļ un centāsnoķert. Pakrita Alens, un pulkstenis tam virsū. Iekrita abi apakšstāvā, kur Zinta ar Ļohu šahuspēlēja. Blakus tiem pulkstenis, tāds pats, tikai kantains. Kantainajā kastē sēdēja visi un spēlējašahu kopā ar pulksteņiem, kas laiku kontrolē. Laiks iztecēja, iztecēja arī spēlmaņu prāti.Notecēja līdz pat stacijai, kur pūlis stāvēja. Galvu vietā tiem pulksteņi. Alens vēroja viņus unvēroja pulksteni, kas jau no paša sākuma viņam līdzi skrien. Gāja tuvāk šiem ļaudīm, un tie kāliels ziloņu bars tam virsū. Arī Alena prātā tagad tikai pulkstenis. Viss ir atkarīgs no laika.Atnāca Laikņēmis, un pazuda laiks. √Paula Makarova***Ziedi ir brīnumaini un maigi,Tie plaukst, zied un vīst,Bet tie paliekmūsu sirdīsar krāsu un smaržuKā draugi,Kurus neaizmirst nekad.Lai arī kas ir noticis,Viņi palīdzēs,Un tu atmodīsiesNo zemes miega.Kā nemirstošs krokussTu plauksi un augsi.Ar tiem lai vai kas arī notiek,Viņi tev līdzēs,Piebakstot ar plaukstošu lapu,Un tu augsi pretī saulei,Un narcises ziedēs tev līdzās –Tavi draugi.Sintija StrodeFoto: Eva Gedvila16