2012.g. janvāris Nr.5 - Jelgavas 1. ģimnāzija

14Atziņas nenovecos, ja vien jaunieši mūsdienās nebūtu sekli un garīgi kropļoti. Mana paziņa , kurai ir19 gadi, vakar dēļ šī eksāmena izlasīja savu pirmo grāmatu mūžā, bet stulba viņa nav.Sliktas atziņas nāk tad, kad tev ir slikta dūša vai slikts garastāvoklis.Mums ir tāds nacionālais varonis, ja pareizi domāju, viņš bija stiprs un bezbailīgs cilvēks un vienureizi pat nokāva lāci ar kailām rokām, nogrieza tam ausis un piešuva savai cepurei. Vairāk par viņues nekā nezinu.Vajadzētu uztaisīt cilvēku grupu, kas publicē latviešu kultūras mantojumu internetā.Mūsdienīgajā dzīvē saistošas ir ne tikai galvas atziņas, bet arī viss, kas atrodas apkārt.Manuprāt, mūsdienu jaunatne vairāk sliecas uz Paula Koelju atziņām.Atziņās var būt dziļa doma, kura var pārgriezt visu cilvēka domāšanu.Sievietei, kurai ir lauzta sirds, kura izšķīrusies ar savu vīrieti, var palīdzēt atziņa: „Mīlestība nerūs.”Mēs katru dienu ejam pa savu nākotnes un cerību pulksteni.Cietumā ieslodzītais vīrs nespēj izkļūt no Lauras prāta, un viņa ir zaudējusi savu dzīvesprieku unpamazām sāk palikt vāja.Visapkārt, kur pagriežamies, virmo mīlestība.Cilvēku jūtas var būt tik spēcīgas, ka no tām izejošās sekas var būt neparedzamas.Atziņas tiek mantotas no gadsimta uz gadsimtu, no dekādes uz dekādi.Kristīne ļoti vēlas mainīt un rediģēt Edgaru, taču tas viņai nesanāk.Atziņas, kas nenoveco, ir iespiedušās mūsos no mūsu senčiem.Kad latvju tauta bija Padomju Savienības varā, cilvēki tika apspiesti un rakstnieki lēja ūdeni unrunāja caur puķītēm, lai izteiktu savu mācību citiem.Vislabāk nonākt pie atziņām pašam caur dzīves pieredzi.Latvijas valsts var lepoties ar Raini, kurš savāca un noglabāja tautasdziesmas dainu skapī.Kāpēc sievietes nosoda par sveša augļa noraušanu.Bieži literatūra aizskar dziļas mūsu rētas.Katrs, kas mīlējas, zina, ka tā ir patiesība.Kad mums, latviešiem, ūdens smeļas mutē, tad mēs vecās atziņas pratīsim novērtē.Kamēr vadītājs stāv ar muguru, tikmēr pārējie skrien.Izlasot šo pasaku, der apdomāt, ap ko grozās mūsu dzīve.Latvijas augšgalam vajadzētu novērtēt un secināt paveikto.Novēlu, lai zināšanas un cita pieredze palīdz izkāpt no krīzes.Manuprāt, šis atziņas tiks cilātas daudzus gadus.Izsenis caur mūsu tautu vijušās daudzas tradīcijas.Mēs, tāpat kā Elza romānā „Agrā rūsa”, varam kalt laimi un to nesaņemt, paliekot ar sasistulaimes podiņu cietumā.Dacei svarīgs ir bērniņš, kas viņai piedzima grāmatas beigās.Mūsu literatūrai ir sava odziņa, kas pievelk.Visi atceras no filmas kundzīti, kas laimējusi mašīnu, kurai ir daudz dažādu izteicienu.Staigājot pa mežu, mēs dzirdam brīvību un redzam kokus brīvus.Mūsu vēsture liecina, ka mēs esam neaizvietojami un nesajaucami.Katrs mēs kādreiz uzkāpsim uz savas vājākās vietas, par kuru tu lielījies, ka ar to esot viss kārtībā.Ne vienmēr vajag atsvērties tikai uz vienu atziņu.Mēs atziņas varam apbrīnot un ar smaidu uz lūpām lasīt, līdz pat pa kādai asarai nolīst uz mūsutrauslajiem vaigu kauliem.Noveli „Purva bridējs” lasīju ar atvērtu muti, kurā iekšā bija Mālnieka nelietīgie nodomi.Andreja Upīša novelēs ir dzīves sūrās un grūtās problēmas, bet arī pozitīvi noturīgas un asikodīgas dzīves situācijas.Atziņa ir tas, ko cilvēks atstāj pēc sevis.Nāk jaunas atziņas, un dzīves vecās atziņas dažkārt vienkārši tiek nomestas malā.”Ir teiciens: ”Vīrietis ir stiprais dzimums”, bet mēs to varam aplauzt ar atziņu, ka sievietes irspēcīgākas.Labāk raudāt mersedesā nekā tramvajā.Nebūs tā, ka satiksi veco mīlestību un jūtas atkal šausies pa visu ķermeni.Andris Akmentiņš stāstā „Lūriķis” ir rakstījis, ka mīlestība ir tad, kad tiec iekšā, bet ārā gan ne.Aleksandra Grīna ”Dvēseļu putenī ” galvenais varonis cīnās ar moto- aci pret aci, zobu pret zobu.Jau gadiem, nē, gadsimtiem mēs rādām to, kas mēs esam.