2012.g. janvāris Nr.5 - Jelgavas 1. ģimnāzija

AbsolventiViktorija Buraka – skolas avīzes eksredaktore, LLU studenteBez iecerēm un mērķa cilvēks stāv uz vietas8Aizvadīts pirmais studiju semestris, pirmā sesija un pat pirmaisbrīvlaiks studentes lomā, tāpēc tagad ar pārliecību var izdarīt secinājumuspar pirmo svarīgu lēmumu – iestāties Latvijas Lauksaimniecības universitātē.Tā kā vidusskolas gaitas pabeidzu ar labiem rezultātiem, varēju pretendēt uzbudžeta vietu kādā no studiju programmām, bet, par pārsteigumuuzņemšanas komisijai, iesniedzu pieteikumu tikai vienā universitātē,programmā, kur valsts finansētas vietas nav paredzētas – Sociālo zinātņufakultātes piedāvātajā studiju programmā - Sabiedrības pārvalde. Nākamaissvarīgs pakāpiens ceļā uz manu sasniegumu virsotni ir stipendijas iegūšana,bet līdz tam vēl daudz darāms, lai panāktu iecerēto.Pagaidām par universitāti ir tikai patīkami iespaidi – priecē spilgtāārpusstudiju dzīve, jo pastāvīgi notiek dažādi pasākumi, kuros studentipiedalās ne vien kā apmeklētāji un dalībnieki, bet arī iesaistās organizēšanasprocesā. LLU piedāvā daudz iespēju kā pavadīt savu no lekcijām brīvo laiku –Studentu pašpārvaldes darbā vai tās rīkotajās aktivitātēs, sportā kādā no1.ģimnāzijas direktore V.Maidoapbalvo Viktoriju2010./2011.m.g.izlaidumāinteresējošiem 17 dažādiem sporta veidiem vai atraktīvos pasākumos, pilnveidojot sevi un iegūstot jaunusdraugus.Arī ar studiju procesu esmu ļoti apmierināta, visasmanas cerības ir pilnīgi sevi attaisnojušas. Lai gan, jāatzīst,uzsākot studijas, biju mazliet satraukta, jo skolā bieži atkārtoja:„Iestāsieties augstskolā, sāksies īstā dzīve, neviens ar jumsneauklēsies...” Par laimi, skolotājiem ir taisnība – tiešām katrsatbild pats par sevi, izrādās, tieši šī patstāvība man arī pietrūkaskolas laikā. Es pati varu plānot savu laiku, izlemt, kādampriekšmetam veltīt vairāk uzmanības, jo zinu, ka tas man varnoderēt nākotnē.Laikam nejaušības tomērnepastāv – pieteikšanāsskolas pulciņam varpārtapt par sirdslietu unbūtiski ietekmēt dzīviUniversitātē arī attieksme kļūst citādāka, jo atšķirībā no skolas tiek apgūtas tikai interesējošas jomas,nevis tas, ko liek mācīties neatkarīgi no tā - gribi vai negribi, padodas vai nepadodas, vajadzēs vai nevajadzēs.Nenoliedzami, dažreiz skumstu pēc skolas dzīves, bet vairāk tomēr pēc skolas avīzes, kuras veidotājiem no visassirds novēlu radošas idejas un vērtīgus ieguvumus no katra publicēta numura, kā tas ir bijis man.Atskatoties pagātnē, gribu pateikties skolai par to, ka palīdzēja saprast, kas mani interesē un ar ko esnekad nevēlētos saistīt savu nākotni. Skolas avīzes žurnālistu pulciņā es ieguvu vērtīgu pieredzi un attīstīju nevien savas prasmes rakstīšanā, bet arī centos uzlabot un popularizēt skolas avīzi kā tādu – tas kļuva par manumērķi vidusskolas gados un zināmā mērā norūdīja raksturu. Paldies jāsaka žurnālistu pulciņa vadītājai un manailiteratūras skolotājai Vitai Hermanei un klases audzinātājai Tamārai Šembelei, kuras veicināja manu izaugsmi unatbalstīja gan kā skolnieci, gan kā personību.Laikam nejaušības tomēr nepastāv – pieteikšanās skolas pulciņam var pārtapt par sirdslietu un būtiski ietekmētdzīvi, bet interese par noteiktu mācību priekšmetu var noteiktnākotnes profesiju. Dzīve ir pārsteigumu pilna, to veido skaistiun neparedzami pavērsieni, tāpēc pilnīgi viss nekad nenotikspēc iepriekš sagatavota plāna. Turpretī bez iecerēm unmērķiem cilvēki stāvētu uz vietas, tāpēc skaidra nākotnesvīzija var palīdzēt gūt ievērojamus panākumus. Katrs skolēnsreiz saskaras ar svarīgu izvēli – iestāties augstskolā vai meklētdarbu, doties uz ārzemēm vai palikt dzimtenē? Tāpēc, 9. un12.klašu skolēni, novēlu, lai viss, ko jūs darāt, ir mērķtiecīgs, jotikai tad lēmums par labu konkrētai specialitātei būs pieņemtsnekļūdīgi un ar pārliecību! √Studentu Imatrikulācijas akts LLU(No kreisās Viktorija, fakultātes dekāns,studenti)