Vides pārskats - Grupa93

More documents

Recommendations

Info

Jūrmalas pilsētas attīstības stratēăijas (2010-2030) stratēăiskais ietekmes uz vidi novērtējums Vides pārskats izveide, barjeru izbūve, kā arī aizliegumi bojāt dabas objektu pārvietojot grunti, bojājot augu seku un citi. Objektam nav izstrādāta un apstiprināta dabas aizsardzības plāna, tā labiekārtojums nav veikts. Mikroliegums (platība – 3 ha) pie Bažciema ir izveidots īpaši aizsargājami augu sugai. Tajā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas nodrošina esošo veăetācijas augšanas apstākĜu saglabāšanu. 3.1.5. Kultūrvēsturiskais mantojums un ainavas UNESCO Vispārējā deklarācijā uzsvērts, ka kultūras daudzveidība līdzās bioloăiskajai daudzveidībai ir cilvēces kopējais mantojums. Savukārt UNESCO konvencijā par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību nosauktas galvenās kultūras mantojuma sastāvdaĜas: pieminekĜi – arhitektūras darbi, monumentāli gleznojumi un skulptūras, arheoloăiskie elementi vai struktūras, uzraksti, alu mājokĜi un pazīmju kombinācijas, kurām ir izcila vēstures, mākslas vai zinātnes vērtība; ansambĜi/celtĦu grupas, kam arhitektūras, vienotības vai atrašanās vietas dēĜ ir izcila vērtība no zinātnes, vēstures vai mākslas viedokĜa; ievērojamas vietas – cilvēku veidotas vai cilvēka un dabas mijiedarbībā veidojušās teritorijas, t.sk. arheoloăiskas nozīmes vietas, kurām piemīt izcila vēsturiskā, estētiskā, etnogrāfiskā vai antropoloăiskā vērtība. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekĜu skaita ziĦā Jūrmala ir viena no bagātākajām pilsētām Latvijā. SaskaĦā ar Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) datiem Jūrmalā ir 558 arhitektūras pieminekĜi, 11 pilsētbūvniecības pieminekĜu teritorijas, 133 mākslas pieminekĜi, 5 vēstures pieminekĜi un 1 arheoloăijas piemineklis. Dominējošais vairākums Jūrmalas aizsargājamās vēsturiskās apbūves ir koka dzīvojamās ēkas. Apstiprinot arhitektūras pieminekĜu sarakstu tika secināts, ka aizsardzība būtu nepieciešama vēl ap 400 ēkām bez kurām nebūs iespējams nodrošināt pilsētas savdabību. Šī atziĦa tika aktualizēta 90.gadu sākumā, izstrādājot Jūrmalas pilsētas attīstības plānu 1995.– 2007.gadam. Veikts visas pilsētas apbūves (ap 12 000 celtĦu) apsekojums un novērtējums, sagrupējot ēkas, atbilstoši vērtībai, piecās kategorijās. Objektu aizsargjoslas noteiktas atbilstoši Aizsargjoslu likuma formālajām prasībām. Aizsargjoslu minimālais platums pilsētās ir noteikts 100 m. To uzdevums ir nodrošināt kultūras pieminekĜu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazināt dažāda veida negatīvu ietekmi uz tiem. Jebkuras aizsargjoslas var tikt mainītas tikai pēc detālplānojuma vai izpētes projekta izstrādāšanas saskaĦā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, saskaĦojot ar VKPAI un Būvvaldi. Jebkāda saimnieciskā darbība kultūras pieminekĜa aizsargjoslā var tikt veikta pēc saskaĦošanas ar VKPAI un kultūras pieminekĜa īpašnieka rakstveida saskaĦojumu. Jūrmalas pilsētā, tāpat kā visā Latvijā, ir vērojamas arī ainaviski nozīmīgas vietas un areāli, kas pārstāv Latvijas apstākĜiem raksturīgās kultūrainavas un atbilst vienotā dabas un kultūras Lapa 28 no 158
Jūrmalas pilsētas attīstības stratēăijas (2010-2030) stratēăiskais ietekmes uz vidi novērtējums Vides pārskats mantojuma kategorijai. Uzmanību saista arī vairāki dabas veidojumi, kam ir izcila kultūrvēsturiska un vizuāli estētiska nozīme. Pilsētai izteikti unikāla un tās izstiepto raksturu pasvītrojoša ir Rīgas līča krasta ainava. Tā uztverama no dažādām līča piekrastes vietām un ir katrreiz mainīga, no katras vietas citāda. Visā līča garumā uztverams liedags ar priežu meža līniju fonā, ko vietām, paceĜoties virs koku galotnēm vai „iznākot” pludmalē, pārtrauc liela mēroga (galvenokārt viesnīcu) būves. Otru nozīmīgāko pilsētas panorāmu iezīmē Lielupes līkums starp Dubultiem un Majoriem. Izteiksmīgā lokveida panorāma uztverama no dažādām Lielupes krastmalas vietām. Šī pilsētas daĜa vienlaikus ir gan Jūrmalas centrs, gan arī viduklis - šaurākā vieta starp upi un jūru. Arī šai panorāmai raksturīga mežu līnija, virs kuras izklaidus paceĜas liela mēroga būves, ar priekšplānā pamīšus izvietotām dažām vēsturiskajām būvēm, piemēram, Dubultu luterāĦu baznīcu vai viesnīcu „Majori” un izteiksmīgām jaunbūvēm, piemēram, Majoru pamatskolas sporta zāli. Ainavas dinamiskais elements šajā panorāmā ir vilcieni, kas kursē pa dzelzceĜu gar Lielupes krastu. Būtiski, ka Jūrmalas panorāma pat 270 o plašā leĦėī lieliski uztverama no pretējā krasta, kas atrodas Salas pagasta teritorijā. Kā pagājušās godības un uzplaukuma atblāzma un daudziem atpazīstams vaibsts Jūrmalas vaigā ir Lielupes panorāma ar Slokas papīrfabrikas korpusiem un skursteĦiem. Šī panorāma vienlīdz labi uztverama gan no Tītara dambja un bijušās pārceltuves vietas Salas pagasta pusē, gan no Ventspils šosejas, braucot pāri Lielupes tiltam, gan no dažādām vietām Lielupes kreisajā krastā – piemēram, no dambja pie Vecslocenes upītes ietekas vai no krastmalas pie Tirgus laukuma pašā Slokas centrā. Citi uztveres punkti Lielupes labajā krastā – panorāmas skati uz Jūrmalu paveras no vairākām vietām, kur Jūrmalas apvedceĜš (A10) pietuvojas Lielupei. Tāda vieta ir gan pie VarkaĜu kanāla, kas ir Jūrmalas teritorijā, gan pie SpuĦĦupes, kas jau atrodas Salas pagasta teritorijā. Ielu perspektīvas – tā kā Jūrmala faktiski ir pilsēta mežā, tad arī taisnajos ielu posmos pāri koku lapotnēm, bet visbiežāk - mūžzaĜajām priežu galotnēm nekādas augstceltĦu aprises neizceĜas, jo tās pārsvarā nav izvietotas tieši pie ielu sarkanajām līnijām. Tā veidojas atpazīstamā, nereti mazpilsētu atgādinošā Jūrmalas ainava ar kūrorta pilsētas un vasaras apbūves raksturu, papildinātu ar lieliem mežu masīviem, šaurām neasfaltētām ieliĦām un mazām bodītēm. Perimetrālās apbūves fragmenti atrodami vien Slokas vecpilsētā un Dzintaros Jomas ielā. Brīvi stāvošas ēkas raksturīgas ne tikai savrupmāju un vasarnīcu rajonos, bet arī Kauguros, kur piecu un deviĦu stāvu daudzdzīvokĜu mājas ielu perspektīvās eksponējas perpendikulāri ielai. DzelzceĜš ir Jūrmalai nozīmīgs transporta veids, tādēĜ arī paši sliežu ceĜi veido pilsētai raksturīgu panorāmu, kas uztverama gan no dzelzceĜa stacijām, gan sliežu šėērsojumiem (pārvadiem, pārejām, pārbrauktuvēm), gan arī no dzelzceĜam paralēli izvietotajām ielām. Arī šajās panorāmās dominē koku „zaĜā siena” ar atsevišėu ēku aprisēm virs un starp to. Pierasta ainava ir pa vilciena logu redzamie nereti nekoptie savrupmāju aizmugures pagalmi. Dabas panorāma – tā kā Jūrmala ir Ĝoti zaĜa pilsēta ar plašām dabas teritorijām, tajā skaitā daudzām īpaši aizsargājamām, par pilsētas identitātes zīmi uzskatāma gan jūra, pludmale un kāpas, gan Lielupes krasts ar ūdens ainavu un palienu pĜavām, gan pilsētas meži un parki. Dabas elementi dažkārt spēcīgāk kā apbūve nosaka pilsētas ainavas raksturu, īpaši mazajās ainavu telpās un tuvajos skatos. Kā visu pilsētas ainavu pamats un vienlaikus – fons vērtējami Lapa 29 no 158
Page 1 and 2: PASŪTĪJUMS: Līgums Nr. 2010-G/31
Page 3 and 4: Jūrmalas pilsētas attīstības st
Page 27: Jūrmalas pilsētas attīstības st
Page 79 and 80:
Jūrmalas pilsētas attīstības st
Page 81 and 82:
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145 and 146:
Page 147 and 148:
Page 149 and 150:
Page 151 and 152:
Page 153 and 154:
Page 155 and 156:
Page 157 and 158:
show all

Vides pārskats - Grupa93

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?