Vides pārskats - Grupa93
Vides pārskats - Grupa93
Vides pārskats - Grupa93
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Jūrmalas pilsētas attīstības stratēăijas (2010-2030) stratēăiskais ietekmes uz vidi novērtējums<br />
<strong>Vides</strong> <strong>pārskats</strong><br />
5. STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĖI<br />
5.1. Starptautiskie vides aizsardzības mērėi<br />
Šajā nodaĜā tiek apskatīti starptautiskie mērėi vides aizsardzības jomā ietverti noslēgtajās<br />
starpvalstu Konvencijās un Eiropas Savienības direktīvās. Izstrādājot Jūrmalas pilsētas<br />
attīstības stratēăiju, šie mērėi ir jāĦem vērā. Jūrmalā īpaši būtiski ir Ħemt vērā tos<br />
starptautiskos vides aizsardzības mērėus, ka pieĦemti saistībā bioloăiskās daudzveidības<br />
saglabāšanu, Baltijas jūras vides aizsardzību un ūdens resursu apsaimniekošanas mērėus,<br />
ainavu aizsardzību, kā arī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.<br />
5.1.1. ANO Konvencijas vides aizsardzības jomā<br />
Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotĦu aizsardzību – Bernes konvencija<br />
(1979.). Šīs Konvencijas mērėis ir aizsargāt savvaĜas floru un faunu un to dabiskās dzīvotnes,<br />
īpaši tās sugas un dzīvotnes, kuru aizsardzībai nepieciešama vairāku valstu sadarbība, un arī<br />
veicināt šādu sadarbību. Īpaši uzsvērta apdraudēto un izzūdošo sugu, t.sk. apdraudēto un<br />
izzūdošo migrējošo sugu aizsardzība.<br />
Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi – Ramsāres<br />
konvencija (1971.). Šī Konvencija nosaka, ka mitrāji ir platības ar purviem, dumbrājiem vai<br />
ūdeĦiem, kuri var būt veidojušies dabiski vai mākslīgi, kā arī var būt nemainīgi (pastāvīgi) vai<br />
īslaicīgi. Konvencijas izpratnē ūdensputni ir putni, kuri ekoloăiski ir atkarīgi no mitrājiem, tādēĜ<br />
nepieciešama to aizsardzība. SaskaĦā ar Ramsāres Konvencijas mitrāju definīciju, esošajiem<br />
objektiem būtu jāpieskaita arī Baltijas jūras un Rīgas līča akvatorija līdz 6 m dziĜumam.<br />
Konvencija par bioloăisko daudzveidību – Riodežaneiro konvencija (1992.). Šīs Konvencijas<br />
uzdevums ir bioloăiskās daudzveidības saglabāšana, dzīvās dabas ilgtspējīga izmantošana<br />
un godīga līdztiesīga ăenētisko resursu patērēšanā iegūto labumu sadale, ietverot gan<br />
pienācīgu pieeju ăenētiskajiem resursiem, gan atbilstošu tehnoloăiju nodošanu, Ħemot vērā<br />
visas tiesības uz šiem resursiem un tehnoloăijām. Galvenais uzdevums dalībvalstīm –<br />
bioloăiskās daudzveidības saglabāšanas un tās ilgtspējīgas izmantošanas jautājumu<br />
integrēšana jau esošajās valsts stratēăijās, plānos un programmās un nepieciešamo stratēăiju<br />
un citu dokumentu izstrādāšana.<br />
Konvencija par migrējošo savvaĜas dzīvnieku sugu aizsardzību – Bonnas konvencija (1979.).<br />
Konvencija nodefinē terminu „migrējoša suga”, un rūpējoties par tām savvaĜas dzīvnieku<br />
sugām, kas migrē pāri nacionālās jurisdikcijas robežām, pasludina, ka migrējošo savvaĜas<br />
dzīvnieku sugu saglabāšana un efektīva apsaimniekošana prasa kopīgu rīcību no visām<br />
valstīm. Kā piemēru var minēt Baltijas jūrā dzīvojošo parasto cūkdelfīnu, kuru apdraud gan<br />
jūras piesārĦojums ar neattīrītiem notekūdeĦiem, indīgām un ėīmiskām vielām, gan iekĜūšana<br />
zivju tīklos. Vienošanās par mazo vaĜu aizsardzību Baltijas jūrā un ZiemeĜjūrā paredz<br />
samazināt dreifējošo tīklu garumu Baltijas jūrā un no 2007.gada pārtraukt to lietošanu;<br />
pārtraukt citu zvejas rīku lietošanu, ja tie nav aprīkoti ar cūkdelfīnu aizbaidīšanas ierīcēm.<br />
Lapa 57 no 158
Change language