Vides pārskats - Grupa93

More documents

Recommendations

Info

Jūrmalas pilsētas attīstības stratēăijas (2010-2030) stratēăiskais ietekmes uz vidi novērtējums Vides pārskats speciālas infrastruktūras (labiekārtoti celiĦi, soliĦi), tādejādi dažādojot apmeklētāju priekšstatu par mežainajam jūrmalas kāpām un piedāvājot dabiska biotopa fragmentus, jāturpina pameža izciršana vietās, kur notiek mežaino jūrmalas kāpu aizaugšana. Visvairāk ietekmēta (veăetācijas izmaiĦas, aizaugšana) ir mežaino jūrmalas kāpu josla Rīgas līča piekrastē Bulduros un Dzintaros. PalieĦu pĜavas PalieĦu pĜavas Jūrmalā aizĦem aptuveni 6,3 km 2 (5,6 % no kopējās dabas teritoriju platības). Tās galvenokārt atrodas Lielupes palienē, kuras veidošanos nosaka tās specifiskais hidroloăiskais režīms, pĜavām applūstot pavasara palos, vējuzplūdu laikā, kā arī atsevišėos gadījumos ilgstošu lietus gāžu laikā. Regulāras applūšanas rezultātā palienē ir labvēlīgi augšanas apstākĜi daudzām augu un dzīvnieku sugām, ir izveidojies unikāls pĜavu biotopu komplekss. PalieĦu pĜavas sastopamas arī Vecslocenes lejtecē pie Slokas un Kauguriem. Daudzi no pĜavu biotopiem ir reti un aizsargājami Lapa 56 no 158
Jūrmalas pilsētas attīstības stratēăijas (2010-2030) stratēăiskais ietekmes uz vidi novērtējums Vides pārskats 5. STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĖI 5.1. Starptautiskie vides aizsardzības mērėi Šajā nodaĜā tiek apskatīti starptautiskie mērėi vides aizsardzības jomā ietverti noslēgtajās starpvalstu Konvencijās un Eiropas Savienības direktīvās. Izstrādājot Jūrmalas pilsētas attīstības stratēăiju, šie mērėi ir jāĦem vērā. Jūrmalā īpaši būtiski ir Ħemt vērā tos starptautiskos vides aizsardzības mērėus, ka pieĦemti saistībā bioloăiskās daudzveidības saglabāšanu, Baltijas jūras vides aizsardzību un ūdens resursu apsaimniekošanas mērėus, ainavu aizsardzību, kā arī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. 5.1.1. ANO Konvencijas vides aizsardzības jomā Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotĦu aizsardzību – Bernes konvencija (1979.). Šīs Konvencijas mērėis ir aizsargāt savvaĜas floru un faunu un to dabiskās dzīvotnes, īpaši tās sugas un dzīvotnes, kuru aizsardzībai nepieciešama vairāku valstu sadarbība, un arī veicināt šādu sadarbību. Īpaši uzsvērta apdraudēto un izzūdošo sugu, t.sk. apdraudēto un izzūdošo migrējošo sugu aizsardzība. Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi – Ramsāres konvencija (1971.). Šī Konvencija nosaka, ka mitrāji ir platības ar purviem, dumbrājiem vai ūdeĦiem, kuri var būt veidojušies dabiski vai mākslīgi, kā arī var būt nemainīgi (pastāvīgi) vai īslaicīgi. Konvencijas izpratnē ūdensputni ir putni, kuri ekoloăiski ir atkarīgi no mitrājiem, tādēĜ nepieciešama to aizsardzība. SaskaĦā ar Ramsāres Konvencijas mitrāju definīciju, esošajiem objektiem būtu jāpieskaita arī Baltijas jūras un Rīgas līča akvatorija līdz 6 m dziĜumam. Konvencija par bioloăisko daudzveidību – Riodežaneiro konvencija (1992.). Šīs Konvencijas uzdevums ir bioloăiskās daudzveidības saglabāšana, dzīvās dabas ilgtspējīga izmantošana un godīga līdztiesīga ăenētisko resursu patērēšanā iegūto labumu sadale, ietverot gan pienācīgu pieeju ăenētiskajiem resursiem, gan atbilstošu tehnoloăiju nodošanu, Ħemot vērā visas tiesības uz šiem resursiem un tehnoloăijām. Galvenais uzdevums dalībvalstīm – bioloăiskās daudzveidības saglabāšanas un tās ilgtspējīgas izmantošanas jautājumu integrēšana jau esošajās valsts stratēăijās, plānos un programmās un nepieciešamo stratēăiju un citu dokumentu izstrādāšana. Konvencija par migrējošo savvaĜas dzīvnieku sugu aizsardzību – Bonnas konvencija (1979.). Konvencija nodefinē terminu „migrējoša suga”, un rūpējoties par tām savvaĜas dzīvnieku sugām, kas migrē pāri nacionālās jurisdikcijas robežām, pasludina, ka migrējošo savvaĜas dzīvnieku sugu saglabāšana un efektīva apsaimniekošana prasa kopīgu rīcību no visām valstīm. Kā piemēru var minēt Baltijas jūrā dzīvojošo parasto cūkdelfīnu, kuru apdraud gan jūras piesārĦojums ar neattīrītiem notekūdeĦiem, indīgām un ėīmiskām vielām, gan iekĜūšana zivju tīklos. Vienošanās par mazo vaĜu aizsardzību Baltijas jūrā un ZiemeĜjūrā paredz samazināt dreifējošo tīklu garumu Baltijas jūrā un no 2007.gada pārtraukt to lietošanu; pārtraukt citu zvejas rīku lietošanu, ja tie nav aprīkoti ar cūkdelfīnu aizbaidīšanas ierīcēm. Lapa 57 no 158
Page 1 and 2:
PASŪTĪJUMS: Līgums Nr. 2010-G/31
Page 3 and 4:
Jūrmalas pilsētas attīstības st
Page 5 and 6: Jūrmalas pilsētas attīstības st
Page 55: Jūrmalas pilsētas attīstības st
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145 and 146:
Page 147 and 148:
Page 149 and 150:
Page 151 and 152:
Page 153 and 154:
Page 155 and 156:
Page 157 and 158:
show all

Vides pārskats - Grupa93

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?