Avize_nr43.pdf - Aizputes Novads

Nr. 43 2013. gada 2.maijâ Aizputes novada domes izdevums 

Par prieku sev un citiem 

citiem. Tâ jûs radât prieku sev 

un arî citiem. Lai jums arî 

turpmâk netrûkst radoðâs 

enerìijas, radoðais spçks, griba 

un uzdrîkstçðanâs.” 

Izstâdç varam pârliecinâties, 

ka paðu darinâti rokdarbi 

atðíiras no veikalâ 

piedâvâtajiem rûpnieciskajiem 

darinâjumiem. Tie iegûst 

dzîvîbu, izstaro siltumu. Mâksla 

un radîðanas prieks padara dzîvi 

skaistâku. Rokdarbi ir 

mierinâjums, bauda un 

piedzîvojums. Tie izgaiòâ 

stresu, uzlabo omu un gâdâ 

jaunus draugus. Izstâdes 

dalîbniekiem novçlu arî 

turpmâk darboties ar izdomu un 

apmainîties ar idejâm. Katrâ 

rokdarbâ, katrâ vaïaspriekâ 

meklçt un atrast sev patîkamo, 

pozitîvo, sevi pa îstam 

apliecinoðo un gandarîjumu 

sniedzoðo. 

Dina Kopðtâle 

Izstâde ir apskatâma lîdz 

9.maijam. 

Savu rokdarbu prezentç kazdandzniece Mâra Tîmane 

Aizputes novada rokdarbu 

izstâde notiek jau treðo 

pavasari. Pirmâ izstâde 

Aizputes novadpçtniecîbas 

muzejâ tika rîkota 2011.gadâ, 

un izrâdîjâs, ka ðî ideja ir 

dzîvotspçjîga. Ðogad 

rokdarbnieces vispirms savu 

veikumu râdîja pagastos, un 

tikai tad darbi nonâca Aizputes 

novadpçtniecîbas muzejâ – 

vienâ lielâ kopizstâdç ar 

nosaukumu „Par prieku sev un 

citiem.” To iekârtoja 

mâksliniece Ilze Spîre. 

Ðogad izstâdç piedalâs 73 

dalîbnieki ar 716 darbiem. 


muzeja vadîtâja Jolanta Berga 

izstâdes atklâðanâ teica lielu 

paldies visiem dalîbniekiem un 

pastâstîja: „Man ir prieks, ka 

rokdarbu kultûra mûsu novadâ 

tiek turçta cieòâ. Ilze, katru 

gadu iekârtojot ðîs izstâdes, 

atzîmç, ka iesniegtie darbi 

neatkârtojas. Katru reizi ir kaut 

kas pilnîgi cits un jauns. Var 

redzçt arî to, ka mode diktç 

rokdarbus. Parâdâs jaunas 

tehnikas – dekupâþa, filcçðana, 

kvilingoðana. 

Dalîbnieku un darbu skaitam 

ir tendence pieaugt. Gribu 

uzslavçt Aizputes pagastu, no 

kura izstâdç ðogad piedalâs 

vislielâkais dalîbnieku skaits - 

16 ar 250 darbiem. Ðî pagasta 

rokdarbnieces trîs gadu laikâ ir 

pamatîgi sasparojuðâs, jo 

pirmajâ izstâdç (2011.gadâ) 

piedalîjâs tikai 3 dalîbnieces ar 

53 darbiem. Liels nopelns te ir 

Laimai Alunderei, kurai ir 

izdevies sapulcinât tik kuplu 

rokdarbnieèu saimi. Otrajâ vietâ 

ir Kazdangas pagasts ar 12 

dalîbniekiem un 73 darbiem. 

Treðais - Kalvenes pagasts ar 9 

dalîbniekiem un 112 darbiem, 

tâlâk- Cîravas pagasts ar 6 

dalîbniekiem un 92 darbiem un 

Laþas pagasts ar 5 dalîbniekiem 

un 61 darbu. No Aizputes 

pilsçtas ðogad izstâdç piedalâs 

pat viena organizâcija – sievieðu 

klubs „Integro”. No tâ izstâdei 

15 darbus iesnieguðas 6 

dalîbnieces. Vçl no pilsçtas 

izstâdç piedalâs 20 dalîbnieki ar 

118 darbiem. Kopâ Aizputes 

pilsçtu pârstâv 26 dalîbnieki, 

un darbu skaits ir 112 . 

Taèu nozîmîgâkais nav skaits. 

Mûsu visu galvenais ieguvums 

ir ðî skaistâ, krâsainâ izstâde. Te 

redzam, ka tas prieks, kas 

iesâkumâ rodas katram paðam 

sevî, katra sirsniòâ, tas nonâk 

pie citiem, un tad ir citiem ko 

dot.” 

Savu darbu, kas bûtîbâ ir vçl 

tikai tapðanas stadijâ, prezentçja 

kazdandzniece Mâra Tîmane: 

„Izstâdç redzami gabaliòi no 

kâdâm 35 segâm – 

musturdeíiem. Ðîs segas top 

apmaiòas procesâ. Es uzdarinu 

3 gabaliòus, kâds cits arî trîs, un 

tad mçs mainâmies. Lîdz ar to 

segâ tiek ielikta daudzu cilvçku 

enerìija un labâs domas, ðo 

rokdarbu darinot. Gabaliòi ceïo 

pa visu Latviju un vçl uz 

tâlâkâm vietâm- Norvçìiju, 

Somiju. Domâju, ka arî tepat 

mûsu novadâ ar visu 

rokdarbnieèu spçkiem varçtu 

tapt ðâda kopîga sega.” 

Ar îpaðu ciemakukuli- lielu 

torti sveikt izstâdes dalîbniekus, 

tâs veidotâjus un atbalstîtâjus 

bija ieraduðies Aizputes novada 

domes priekðsçdçtâjs Aivars 

Ðilis un novada kultûras 

vadîtâja Sanda Zâlîte. 

Aivars Ðilis sacîja: „Mçs 

varam bût lepni, ka mûsu 

novadâ ir tik daudz èaklu un 

radoðu cilvçku, kas citus priecç 

ar savu izdomu, roku veiklîbu 

un sirds siltumu. Aicinu 

padomât par to, ka ðo izstâdi 

varçtu parâdît ne tikai Aizputç, 

bet arî ârpus novada. Lai citi 

redz, ko mûsu cilvçki prot un 

var. Novçlu visiem arî turpmâk 

izturîbu un bagâtîgu radoðu 

izdomu. Mans ieteikums bûtu, 

ka varbût mûsu audçjas varçtu 

noaust novada karogu, lai tas 

bûtu paðu novadnieku roku 

darinâts.” 

Sanda Zâlîte piebilda: 

„Domâju, ka katrâ no mums mît 

mâkslinieks, bet svarîgi ir tas, 

ka mçs uzdrîkstamies. Gribu 

izstâdes dalîbniekus apsveikt ar 

to, ka esat uzdrîkstçjuðies. 

Uzdrîkstçjuðies savu ideju, savu 

mâkslinieka domu ielikt ðajos 

skaistajos darbiòos un 

uzdrîkstçjuðies tos parâdît 

Starptautisks mâkslas plençrs 

„ Veltîjums Aizputei un 

tâs cilvçkiem” 

Aizpute ir vieta , kura patîkami 

pârsteidz ar savu glezniecisko 

ainavu, ar Tebras upes 

lîkloèiem, kas ieskauj teikâm un 

nostâstiem apvîto Baznîckalnu 

un Misiòkalna dabas parku. 

Pârsteidz upe savâ tecçjumâ, 

metot Zaía lîkumus, un vçl 

joprojâm plûstot uz jûru. Saista 

pilsçta ar 61 taisnâku vai lîkâku 

ielu, kas aizputniekus diendienâ 

vada ikdienas gaitâs. 

Dzîvas liecîbas pilsçtas senajai 

pagâtnei ir sirmie, laika zoba 

drupinâtie ordeòpils mûri, diþkoku ieskautais baznîckalns ar 

Svçtâ Jâòa baznîcu, vecais akmens margu tiltiòð pâr Tebras upi, 

Pilsmuiþas çku komplekss un Aizputes vecpilsçtas vçsturiskâ 

centra koka arhitektûra. Kâ muzejs zem atklâtâm debesîm. 

Aizpute ir pievilcîga ar savu ainavisko daþâdîbu, kam ikreiz citâs 

krâsâs liek iezaigoties gadalaiku mainîba. 

Aizputes ielâs satiekas gadsimti, pagâtnes mantojums labi 

sadzîvo ar ðodienu. Lîdzâs vecajam aug un veidojas jaunais. Tas 

viss-tikai piecu minûðu gâjienâ no pilsçtas centra. Ðeit pilsçtas 

ielâs satiekas gadsimti: pagâtnes atstâtais mantojums- vecpilsçtas 

koka apbûve, 13. gadsimta vçstures liecîbas un mûsdienu 

aktivitâtes. Aizpute ir vieta, kas uzrunâ cilvçkus radoðâm 

izpausmçm. 

Aizputes novada dome, Aizputes novadpçtniecîbas muzejs 

sadarbîbâ ar pilsçtâ dzîvojoðo gleznotâju Jâni Kalnmali no 11. – 

21. maijam organizç starptautisku mâkslinieku plençru Aizputç. 

Plençra tçma – Aizpute kâ sena un gleznieciska mazpilsçta. 

Aizputes pilsçtas un tâs iedzîvotâju portrets. 

Plençrâ aicinâti piedalîties un atsaukuðies mâkslinieki no Itâlijas, 

Maskavas, Sankt-Pçterburgas, Kaïiòingradas, Lietuvas, 

Baltkrievijas, Somijas, Polijas, Latvijas. Mâkslinieki gleznos uz 

audekla, brîvâ dabâ, reâlistiskâ manierç un pçc tam eksponçs 

gleznas vienas dienas izstâdç. 

Plençra atklâðanâ Aizputes novadpçtniecîbas muzejâ tiks 

izstâdîtas 2 gleznas no katra mâkslinieka, kuras tiks eksponçtas 

muzejâ visu plençra laiku. Noslçgumâ tiks nomainîta atvesto 

gleznu izstâde ar plençra laikâ tapuðâm gleznâm. 

Starptautiskâ mâkslas plençra „ Veltîjums Aizputei un tâs 

cilvçkiem” atklâðana notiks 12. maijâ plkst. 16.00, noslçguma 

pasâkums 21. maijâ plkst. 18.00 Aizputes novadpçtniecîbas 

muzejâ. 

Plençru atbalsta – „Mçtra – A “ , „ Elpa”, „Montâþas serviss”, 

mâkslinieks – biðkopis Imants Ozols. 

Aizputes novada kultûras vadîtâja Sanda Zâlîte

2 

Oficiâlâs ziòas 

Domes sçdç 24.aprîlî 

•Apstiprinâja SIA „Pansionâts 

Rokaiþi” 2012.gada pârskatu, 

t.sk. vadîbas ziòojumu un 

finanðu pârskatu ar bilances 

kopsummu LVL 251694, paðu 

kapitâlu LVL 239617 un 

2012.gada finanðu rezultâtu – 

zaudçjumus LVL 302. 

•Papildinâja 30.03.2010. 

Aizputes novada paðvaldîbas 

saistoðos noteikums Nr.9 

„Aizputes novada paðvaldîbas 

nodevas” ar punktu 2.8, kurâ 

norâdîta nodeva Ls 5,- par 

paðvaldîbas izziòu par 

atteikðanos no pirmpirkuma 

tiesîbâm. 

•Apstiprinâja saistoðos 

noteikumus „Stipendiju 

pieðíirðana Aizputes novada 

Aizputes vidusskolas 

izglîtojamiem.” 

•Izsludinâja intereðu izglîtîbas 

programmu konkursu 2013./ 

2014.mâcîbu gadam. 

Programmas jâiesniedz lîdz 

2013.gada 7.jûnijam (ieskaitot) 

Atmodas ielâ 22, 18.kabinetâ. 

•Apstiprinâja 2013.gada 

12.aprîlî notikuðâs cirsmas 

„Skonîtis” ar kadastra Nr. 6448 

003 0096, kuras apjoms ir 

1007,82 m3, platîba 4,10 ha un 

kura atrodas Cîravas pagastâ, 

Aizputes novadâ, izsoles 

rezultâtus. Cirsmu iegâdâjâs 

SIA „Laskana – Logistic”, un 

tâ saskaòâ ar izsoles 

noteikumiem ir veikusi visu 

maksâjumu LVL 29 300. 

Pamatojoties uz to, nolçma 

noslçgt lîgumu ar SIA „Laskana 

– Logistic” par cirsmas 

pirkumu. 

•Nolçma iesniegt Lauku 

atbalsta 

dienesta 

Dienvidkurzemes reìionâlâ 

lauksaimniecîbas pârvaldç ES 

Eiropas Lauksaimniecîbas 

fonda lauku attîstîbas (EFLA) 

Lauku attîstîbas programmas 

2007.-2013. gadam pasâkuma – 

Meþa ekonomiskâs vçrtîbas 

uzlaboðana aktivitâtes 

„Jaunaudþu kopðana” projekta 

„Jaunaudþu kopðana 

Kazdangas pagasta îpaðumâ 

„Lapas” audzes sastâva 

kvalitâtes uzlaboðanai” 

pieteikumu.Projekta kopçjâs 

izmaksas ir LVL 1742,81. 

Projektam nepiecieðams 

nodroðinât lîdzfinansçjumu 

LVL 782,39 apmçrâ, t.sk. 40% 

projekta lîdzfinansçjums no 

kopçjâm attiecinâmâm 

izmaksâm un projekta PVN 

summa. Kopçjâs projekta 

uzsâkðanas izmaksas tiks 

finansçtas no Aizputes novada 

domes Kazdangas pagasta 

pârvaldes finanðu resursiem. 

•Apstiprinâja saistoðos 

noteikumus ”Aizputes novada 

paðvaldîbas pabalsti”. 

•Apstiprinâja Aizputes novada 

domes 2012.gada pârskatu. 

Pârskata gada budþeta izpildes 

rezultâts LVL 335103, bilances 

kopsumma LVL 16845855. 

Vçl domes sçdç izskatîja 

sekojoðus jautâjumus: 

par palîdzîbu dzîvokïu 

jautâjumu risinâðanâ; 

zemes jautâjumus; 

par dzîvojamâs mâjas „Brieþi”, 

Cîravas pagastâ, Aizputes 

novadâ, izîrçðanu; 

par deleìçðanas lîguma 

slçgðanu ar paðvaldîbas SIA 

„Aizputes komunâlais 

uzòçmums”; 

par atkârtotu izsoli „Grantnieki” 

Kazdangas pagastâ; 

par deklarçto dzîvesvietu 

anulçðanu. 

Aizputes novada dome rakstiskâ izsolç ar lejupejoðu soli 

pârdod nekustamo îpaðumu, zemes gabalu “Grantnieki”, 

Kazdangas pagastâ, Aizputes novadâ, kadastra Nr.6468 008 

0016, ar tajâ esoðo smilts, smilts-grants krâjumu un meþaudzi, 

kura platîba ir 35,5 ha. Izsoles dalîbas maksa - Ls 50.00. 

Nodroðinâjuma nauda Ls 10% no izsoles sâkumcenas Ls 36000 

(trîsdesmit seði tûkstoði lati). Izsoles solis Ls 100.00 (viens simts 

latu).Izsole notiks 2013.gada 5.jûnijâ plkst.11.00 Aizputes 

novada domç, Atmodas ielâ 22, Aizputç. Izsoles dalîbniekiem 

jâpiesakâs domç, Atmodas ielâ 22, Aizputç, LV-3456, 18.kabinetâ 

lîdz 2013.gada 3.jûnijam, plkst.10.00. 

Par Aizputes novada domes vçlçðanâm 

Gatavojoties 2013.gada 1.jûnijâ novada domes vçlçðanâm, Aizputes novada vçlçðanu komisija 

izveidoja Aizputes novadâ 7 vçlçðanu iecirkòu komisijas. 

Iecirkòu komisijas darba laiks: pirmdien, 27.maijâ ir no plkst.16.00 lîdz 20.00, otrdien, 28.maijâ ir 

no plkst.9.00 lîdz 13.00. Vçlçtâjiem iecirknî bûs pieejamas priekðvçlçðanu programmas, visi vçlçðanâm 

reìistrçtie kandidâtu saraksti un ziòas par deputâtu kandidâtiem. Novada domes vçlçðanâs tiks organizçta 

balsoðana atraðanâs vietâ tiem vçlçtâjiem, kuri veselîbas stâvokïa dçï nevarçs nobalsot vçlçðanu iecirknî. 

Ðo iespçju vçlçtâji varçs izmantot, ja vçlçðanu dienâ atradîsies sava vçlçðanu iecirkòa 

teritorijâ. Vçlçtâjiem vai viòu pilnvarotajâm personâm, kuri veselîbas stâvokïa dçï nevar ierasties 

vçlçðanu telpâs, iecirkòu komisijai jâiesniedz rakstveida pieteikums. 

Vçlçtâji, kuri vçlçðanu dienâ nevarçs nokïût savâ vçlçðanu iecirknî, var izmantot iespçju nobalsot 

iepriekð. 

Iepriekðçjâ balsoðana notiks trîs dienas pirms vçlçðanu dienas: 

- treðdien, 29.maijâ no plkst. 17.00 – 20.00; 

- ceturtdien, 30.maijâ no plkst. 9.00 – 12.00; 

- piektdien, 31.maijâ no plkst. 10.00 – 16.00. 

Piedaloties paðvaldîbu vçlçðanâs, vçlçðanu iecirknî jâuzrâda derîgs personu apliecinoðs dokuments - 

pase vai personas apliecîba (eID karte). 

Centrâlâs vçlçðanu komisijas diennakts uzziòu tâlrunis – 67049999. Par paðvaldîbu vçlçðanâm varat 

uzzinât arî Centrâlâs vçlçðanu komisijas mâjas lapâ internetâ adresç www.cvk.lv 

Zaïo un Zemnieku savienîba 

1. Aivars Ðilis 

2. Pçteris Hanka 

3. Gundars Sisenis 

4. Andris Jankovskis 

5. Jânis Balodis 

6. Anita Pelude 

7. Lîga Laiveniece 

8. Irçna Tîmane 

9. Antra Grundmane 

10. Arta Kangizere 

11. Venija Germane 

12. Daiga Petrauska 

13. Skaidrîte Segliòa 

14. Sarmîte Ðtâle 

15. Vladislavs Siksna 

16. Sanda Zâlîte 

Aizputes novada domes 

deputâtu kandidâtu saraksti 

Partija “VIENOTÎBA” 

1. Rolands Klçfelds 

2. Vita Buzoverova 

3. Anita Leimante 

4. Pçteris Frîdenbergs 

5. Zigmunds Kalniòð 

6. Edîte Dovkante 

7. Aldis Ozols 

8. Þanis Bogdans 

9. Dace Vîdnere 

10. Ausma Kirhnere 

11. Uìis Rungovskis 

12. Sintijs Cveigels 

13. Lins Jasaitis 

14. Dzintra Cveiìele 

Nacionâlâ apvienîba “Visu 

Latvijai!”-”Tçvzemei un 

Brîvîbai/LNNK” 

1. Juris Grasmanis 

2. Linards Tiïugs 

3. Imants Ozols 

4. Gunta Vîdnere 

5. Kaspars Kronbergs 

6. Mârtiòð Sants 

7. Indulis Laðkovs 

8. Uìis Fausts 

9. Anita Alksne 

10. Vilis Grâmatnieks 

11. Inta Rudzîte 

12. Mârtiòð Grundmanis 

13. Zigmârs Liparts 

14. Andrçjs Gûtmanis 

Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu mûsu kolçìei Lindai Lankai, 

mâmiòu Brigitu Ilsumu mûþîbâ aizvadot. 

Aizputes novada dome 

Aizputes novada dome izsaka lîdzjûtîbu Rûtai Sproìei un 

piederîgajiem, no Sigurda Sproìa uz mûþu atvadoties. 

Skumjâs noliecam galvas, domes deputâtam Gunaram 

Liepiòam mûþîbâ aizejot.Visdziïâkâ lîdzjûtîba piederîgajiem no 

Aizputes novada domes. 

Uzmanîbu AizputesTV skatîtâjiem! 

Sâkot ar 2.maiju ikdienas 

ierastos reìionâlo TV 

raidîjumus LTV 7 (no pl. 

22:10- 22:55), nomainîs 

priekðvçlçðanu diskusiju 

raidîjumi „Novadi izvçlas”, ko 

gatavo piecas Kurzemes 

televîzijas. Tie bûs divdesmit 

pieci raidîjumi, kuros bûs 

iespçja ikviena Kurzemes 

novada iedzîvotâjam iepazît 

deputâtu kandidâtu sarakstus, 

priekðvçlçðanu programmas, 

atbildçt uz jautâjumiem un 

diskutçt par sava novada 

attîstîbas iespçjâm. 

Aizputes TV gatavo 

raidîjumus par Aizputes, 

Pâvilostas, Durbes, Priekules 

un Vaiòodes novadiem, kas 

LTV 7 bûs skatâmi ðâdos 

raidlaikos (bez atkârtojumiem): 

20. un 22. maijâ no plkst. 

20:15- 21:00; 21., 23. un 24. 

maijâ no plkst. 22:10-22:15 

Raidîjumi Re TV kanalâ 

minçtajos datumos no plkst. 

12:00-12:45, kâ arî 

internetvietnç: 

www.youtube.com/user/ 

aizputestv 

Ðobrîd vçl nav zinâms, kurâ 

dienâ, kurð novads uzstâsies TV 

raidîjumâ, to noteiks izlozç paði 

kandidâti, par ko ziòosim 

atseviðíi. 

Sekojiet lîdz raidîjumu ciklam 

„Novadi izvçlas”, lai izdarîtu 

savu izvçli, balsojot par 

nâkamajiem novada domes 

deputâtiem! 

Uz tikðanos raidîjumos! 

Aizputes TV valdes locekle, 

producente Selga Dreimane

3 

Aizpute novada un Durbes 

novada skolas 2012. un 

2013.gadâ realizç Eiropas 

Sociâlâ fonda projektu 

„Atbalsta pasâkumu 

îstenoðana Aizputes novada 

skolâs sociâlâs atstumtîbas 

riskam pakïauto jaunieðu 

integrâcijai izglîtîbâ, darba 

prasmju attîstîbai un sociâlajai 

iekïauðanai” îstenoðanâ , 

Vienoðanâs Nr.2011/0028/1DP/ 

1.2.2.4.2./11/APIA/VIAA/041. 

*Projekta bûtîba ir - atbalstît 

skolçnus, kuru vecâki dzîvo 

ârzemçs, skolçnus ar 

funkcionâliem traucçjumiem, kâ 

arî tos, kuri nâk no daudzbçrnu 

vai maznodroðinâtâm ìimençm 

vai kuriem ir mâcîðanâs grûtîbas, 

kâ arî nodroðinât skolçnu 

saturîgu brîvâ laika pavadîðanu, 

daþâdu prasmju un karjeras 

attîstîbu, personîbas pilnveidi. 

Projektâ iesaistîtie 

sadarbîbas partneri - Durbes 

novada dome, Laþas speciâlâ 

internâtpamatskola un 

jaunieðu organizâcija „NEXT”. 

Sadarbîbâ ar partneriem tiek 

organizçti atbalsta pasâkumi, 

kultûrizglîtojoði pasâkumi un 

seminâri. 26.un 27.aprîlî notiks 

nodarbîbas skolçniem par 

medijiem un fotografçðanu. 

*2013.gadâ astoòâs projektâ 

iesaistîtajâs skolâs darbu 

turpina 38 atbalsta pedagogi. 

Ar ðo projektu skolas ir ieguvuðas 

ïoti noderîgu atbalsta personâlu 

atbalsta sniegðanai skolçniem: 

logopçdus, asistentus personâm 

ar funkcionâliem traucçjumiem, 

speciâlos pedagogus, pedagogu 

palîgus, pagarinâtâs dienas 

grupas skolotâjus un citus. 

Atzinîgi novçrtçts ir pedagogu 

palîgu darbs; kopumâ 

uzlabojuðâs skolçnu sekmes. 

Skolâs notiek logopçdu, speciâlâ 

pedagoga un karjeras speciâlista 

nodarbîbas gan individuâli, gan 

klaðu grupâm. 

*Aizputes vidusskolâ un 

Skolçnu Jaunrades centrâ 

darbojas trîs Radoðâs 

darbnîcas, kuras vada intereðu 

izglîtîbas pedagogi Agrita Fausta, 

Agita Bergmane un Ìirts 

Brumsons. 

2013. gada pirmajos mçneðos 

apgûtas daþâdas prasmes: 

janvârî Ðûðanas un rokdarbu 

darbnîcâ meitenes kopâ ar 

skolotâju Agitu Bergmani 

gatavoja mîkstâs rotaïlietas no 

mâkslîgâs kaþokâdas un flîða 

auduma. Ðo projekta 

programmas daïu meitenes ïoti 

gaidîja, jo vçlçjâs izgatavot lielu 

rotaïlietu no mâkslîgâs 

kaþokâdas. Darbâ pie lielas 

rotaïïietas ir vajadzîgas iemaòas 

Kalvenes pamatskolas radoðâ dzîves iemaòu darbnîca 

un pacietîba, lai no daudzâm 

mazâm detaïâm izveidotu lielu 

skaistu, turklât pildîtu rotaïlietu. 

Meitenes mâcîjâs ekonomiski 

izmantot materiâlu. Visvairâk 

jautrîbas meitençm sagâdâja 

rotaïlietas nobeiguma apstrâde – 

acu pielîmçðana, íepu formu 

veidoðana, jo tad var redzçt, cik 

katrai ir atðíirîgs darbiòð un arî 

rotaïlietas raksturs. 

Februârî nodarbîbâs tika 

gatavoti skaisti spilveni 

filcçðanas aplikâcijas tehnikâ. 

Martâ meitenes gatavoja 

Lieldienu dekorus sausâs 

filcçðanas tehnikâ. Meitenes 

turpinâja iepazîties ar ðo metodi, 

ðoreiz izgatavojot maza izmçra 

dekoriòus, mazas figûriòas ar 

Lieldienu tematiku. Pirmoreiz 

vajadzçja izgatavot tik maza 

izmçra detaïas. Ðis darbiòð prasîja 

lielu uzmanîbu un precizitâti, bija 

jâcenðas ekonomiski izlietot 

vilnas kârsuma krâsas un jâmâcâs 

savstarpçji sadarboties. 

Lieldienu pasâkumâ Kultûras 

namâ Ðûðanas un rokdarbu 

darbnîcas vadîtâja mâcîja vairâk 

nekâ 50 Aizputes pilsçtas un 

novada bçrniem mîksto rotaïlietu 

izgatavoðanu, dodot arî iespçju 

saturîgi pavadît laiku svçtkos. 

Aprîlî darbnîcâs meitenes mâcâs 

apìçrbu –bikðu ðûðanu. 

Dzîves iemaòu darbnîcas 

pedagogs Ìirts Brumsons 

stâsta, ka „janvârî radoðs darbs 

notika pie daþâdu mûzikas 

instrumentu izgatavoðanas. 

Òemot vçrâ labvçlîgu mûzikas 

skaòu iedarbîbu uz bçrnu 

attîstîbu, tika nolemts, ka 

gatavosim pûðamos un sitamos 

koka instrumentus. Nodarbîbâs 

varçja vçrot, ka skolçni 

pastiprinâti piestrâdâja pie tâ, lai 

rezultâts labi skançtu. Jâatzîmç, 

ka sitamo instrumentu 

gatavoðanâ tiek trençta ritma 

izjûta. Skolçni mâcîjâs noteikt 

daþâdu koku sugas, kas ir 

visatbilstoðâkâs instrumentu 

gatavoðanai. Tika strâdâts ar 

rokas kokapstrâdes 

instrumentiem un kokapstrâdes 

virpu. Februârî un martâ ar lielu 

interesi gatavojâm auto modeïu 

trasi un koka auto modeïus, ko 

izmçìinâjâm arî Lieldienu 

pasâkumâ Kultûras namâ. Aprîlî 

zçni nodarbîbâs gatavo dizaina 

un virpotus priekðmetus”. 

Mazo pavâru skolas 

dalîbnieki piedalâs praktiskâs 

nodarbîbâs çst gatavoðanâ, 

degustâcijâ un galda kultûrâ. 

Meitenes mâcâs gatavot 

makaronu çdienus, zupas, 

aukstos un karstos dzçrienus, 

maizîtes, dârzeòu –siera 

sautçjumu, kartupeïu biezputras, 

ogu un biezpiena kârtojumu ar 

riekstu kraukðíiem, pildîtus 

dârzeòus u.c. Meitenes apgûst arî 

salveðu locîðanu, galda klâðanu, 

kâ arî higiçnas prasîbas mâcîbu 

virtuvç. Pçc nodarbîbâm ir 

gandarîjums par to, ka nodarbîbu 

dalîbnieces ir apòçmîbas pilnas 

mâjâs gatavot mielastu. Projekta 

ietvaros tiek iegâdâti virtuves 

trauki un galda klâðanas 

piederumi. 

*Kalvenes pamatskolâ 

darbnîcas vada pedagogi 

Jurìis Gofmans un Daina 

Jonase. 

Dzîves iemaòu darbnîcâ 

februârî tika gatavotas putnu 

barotavas un rotaïlietas – modeïi. 

Izgatavotas 11 putnu barotavas. 

Pateicoties nodarbîbâm pulciòâ, 

skolçni sâk saprast daþâdas 

mûsdienu tehnoloìijas, attîstâs 

fantâzija, rodas interese par 

tehnoloìijâm. Martâ tapuði 

daudzveidîgi Lieldienu dekori, 

aprîlî –putnu bûri, rotaïlietu 

vilciòi un kastîtes, piespraudes. 

Maijâ skolçni mâcîsies kastîtes, 

metâla lâpstiòas izgatavoðanu, kâ 

arî apgûs prasmes 

mîkstlodçðanâ. Pulciòa 

dalîbnieki apguva zinâðanas par 

Latvijâ dzîvojoðo putnu 

daudzveidîbu un nepiecieðamîbu 

rûpçties par viòiem. Apguva 

dizaina pamatus un to 

nepiecieðamîbu oriìinâlas 

barotavas izveidç. Skolçniem ir 

gandarîjums par padarîto Redzot, 

ka viòu darbam ir pielietojums, 

ceïas paðvçrtçjums un attîstâs 

radoðums. 

Rokdarbu darbnîcas 

dalîbnieces gatavoja tçrpu rotas 

-auduma ziedus, kâ arî aproces 

sutaþas tehnikâ. Martâ meitenes 

gatavoja adatu spilventiòus– 

cepuri, tamborçtas rotaïlietas. 

Aprîlî darbnîcâ tika gatavotas 

tamborçtu ziedu piespraudes, kâ 

arî apsveikuma kartiòas 

simegrâfijas (diegu grafika) 

tehnikâ (izðûðana, darba 

nobeigums, kartiòas 

pagatavoðana). Maijâ meitenes 

apgûs dekupâþu – trauka 

rotâðanu, kâ arî auskaru – 

rotaslietu darinâðanu fimo mâlu 

tehnikâ. Kâ vçrtç skolnieces, 

ieguvums ir tas, ka apgûtas 

rokdarbu prasmes klasç un var 

turpinât darinât darbus mâjâs. 

Daþas meitenes ar saviem 

darbiem piedalîjâs Kalvenes 

pagasta rokdarbu izstâdç. 

Nâkotne ir atkarîga no mûsu 

spçjas sniegt ikvienam bçrnam 

un jaunietim iespçju bût aktîvam, 

cienîjamam un sevi realizçjuðam 

sabiedrîbas loceklim. Radoðajâs 

nodarbîbâs katram dalîbniekam 

ir dota iespçja iepazît 

daudzveidîgo un skaisto lietiðíâs 

mâkslas pasauli, apjaust un 

attîstît savu radoðo potenciâlu, 

personîbu, intelektuâlâs spçjas 

un domâðanas stilu. 

Visi darbnîcâs izmantojamie 

materiâli tiek iegâdâti ar Eiropas 

Sociâlâ fonda finansiâlu atbalstu. 

*2012.gadâ projekta ietvaros 

jau ir notikuðas 3 vasaras 

nometnes un 11 ekskursijas un 

teâtru izrâþu apmeklçjumi. 

Dzçrves pamatskolas skolçni 

martâ Liepâjas teâtrî 

noskatîjâs izrâdi 

„Pelnruðíîte”. 

(Turpinâjums 4.lpp.) 

PAZIÒOJUMS PAR PUBLISKO 

APSPRIEÐANU 

Pamatojoties uz Aizputes novada bûvvaldes lçmumu nr.1.prot.1. 

no 2013.gada 15.aprîïa, publiskai apsprieðanai tiek nodota gaïas 

liellopu audzçðanas kompleksa bûvniecîbas iecere. 

Objekts: Gaïas liellopu audzçðanas komplekss 

Adrese: ‘’Sauleskalni’’, Kazdangas pagasts, Aizputes novads un 

‘’Sauleslauki’’, Kazdangas pagasts, Aizputes novads 

Bûvniecîbas ierosinâtâjs: SIA”Rukði”, reì. Nr. 42103031365, 

juridiskâ adrese: “Malki”, Kazdangas pagasts, Aizputes novads 

Atbildîgais sekretârs: Aizputes novada domes bûvvaldes vadîtâja 

Ineta Butâne, mob.tâlr.: 29283768; e-pasts: 

ineta.butane@inbox.lv 

Projektçtâjs: ‘’UFB Projekts’’SIA, reì.Nr.42103032750, 

juridiskâ adrese: Cepïa iela 1-49, Aizpute, kontaktpersona Uìis 

Fausts, tâlr.: 26461831 

Bûvniecîbas ieceres prezentâcijas pasâkums notika Kazdangas 

pagasta pârvaldç, Íirðu gatvç 1, Kazdangâ, 2013.gada 29.aprîlî 

plkst. 11:00. 

Publiskâ apsprieðana notiek no 17.04.2013. lîdz 17.05.013. 

Ar sabiedriskâs apsprieðanas materiâliem var iepazîties un 

iesniegt rakstiskas atsauksmes, aizpildot aptaujas lapu: 

Kazdangas pagasta pârvaldç, Íirðu gatvç 1, Kazdangâ 

Pirmdienâs, otrdienâs un ceturtdienâs no plkst.8:00 lîdz 16:30 

Treðdienâs no plkst. 8:00 lîdz 17:00 

Piektdienâs no plkst. 8:00 lîdz 16:00 

Aizputes novada domç, Atmodas iela 22, Aizpute, Aizputes novads 

Pirmdienâs, otrdienâs un ceturtdienâs no plkst.:8:00 lîdz 16:30 

Treðdienâs no plkst.8:00 lîdz 17:00 

Piektdienâs no plkst. 8:00 lîdz 16:00 

Îpaðumâ ‘’Malki’’ 

Katru darba dienu no plkst: 17:00 lîdz 20:00 

vai nosûtît pa pastu: Atmodas iela 22, Aizpute, Aizputes novads, 

LV-3456. 

Pçc publiskâs apsprieðanas rezultâtu apkopoðanas Aizputes 

novada bûvvalde ziòojumu par publiskâs apsprieðanas rezultâtiem 

virzîs izskatîðanai Aizputes novada domes sçdç (informatîvais 

tâlrunis par Aizputes novada domes sçdes vietu un laiku, kad 

tiks pieòemts lçmums par bûvniecîbas ieceres publiskâs 

apsprieðanas rezultâtiem: - tâlr.: 63448188). 

Aizputes novada bûvvaldes informâcija 

Izsniegtâs bûvatïaujas 2013.gads martâ 

1. 11.03.2013. Objekta nosaukums: Cîravas centra atpûtas zonas 

labiekârtoðana. Adrese: bçrnudârza katlumâja, Kaktiòi, Valkaþi, 

Cîrava, Cîravas pagasts. Pasûtîtâjs: Aizputes novada dome. 

2.18.03.2013. Objekta nosaukums: Ceïa Dzirnezers-skolotâju mâja 

rekonstrukcija, autostâvvietas izveide, veloceïa uz grotu izveide. 

Adrese: Kazdanga, Kazdangas pagasts. Pasûtîtâjs: Aizputes novada 

dome. 

Bûvniecîbas /nojaukðanas iesniegumu- uzskaites kartes 

2013.gads martâ 

1.25.03.2013. Objekta nosaukums: 0.4 kV GVL rekonstrukcija 

Kalvenes, Upes, Avotu, kapu ielâs Aizputç. Adrese: Kalvenes, Upes, 

Avotu, Kapu ielas Aizputç. Pasûtîtâjs: AS SADALES TÎKLS. 

2.27.03.2013. Objekta nosaukums: Kûts un ðíûòa rekonstrukcija 

par dzîvojamo çku. Adrese: Lejiòas, Cîravas pagasts. Pasûtîtâjs: 

Uìis Ulmers.

4 

(Turpinâjums no 3.lpp.) 

Bçrni ðo dienu gaidîja ar milzu 

interesi, jo vairâki ðo pasaku bija 

lasîjuði. Ðis ir stâsts par to, ka, ja 

mçs ïoti, ïoti kaut ko gribçsim, 

tad tas pie mums arî atnâks, un 

ka dvçseles brînumainâkâs 

îpaðîbas ir uzticîba, cçlums un 

spçja mîlçt. 

Kâ vçrtç skolotâji, „izrâde, 

krâðòa un skanîga, skolçniem 

patika. Meitenes priecâjâs par 

koðajâm princeðu kleitâm. 

Pozitîvu emocionâlu 

pârdzîvojumu skolçniem 

sagâdâja ziedu sniegðana izrâdes 

varoòiem.To cenðamies darît 

katrâ teâtra apmeklçjuma reizç, 

jo katrs teâtra apmeklçjums ir 

jauna mâcîbu stunda uzvedîbas 

kultûrâ. Arî pats izbraukums bija 

jauka iespçja pabût kopâ ar 

draugiem”. 

Aizputes vidusskolas 6. un 7. 

klaðu skolçni martâ devâs 

ekskursijâ uz Rîgu, kur 

apmeklçja vissaulainâko muzeju 

pasaulç –Saules muzeju, 

Motormuzeju un pabija Rîgas 

Cirka izrâdç. Saules muzejâ 

varçja redzçt priekðmetus ar 

Saules zîmi teju no visâm 

valstîm. Pçc ekspozîcijas 

apskatîðanas skolçniem tika 

novadîta dabas zinîbas stunda 

par augu lomu ekosistçmâ. 

Radoðajâ darbnîcâ muzejâ 

skolçni apgleznoja saulîti. 

Motormuzejâ skolçni 

noklausîjâs nodarbîbu „Seno 

auto stâsti”, apskatîja eksponâtus 

un ieklausîjâs gida stâstîjumâ. 

Muzejâ ir vairâk nekâ 200 

tehnikas vienîbas. Cirkû bija 

skatâma jauna programma 

„Cirka dârgakmeòi”, kurâ 

piedalîjâs starptautisku atzinîbu 

guvuði cirka mâkslinieki: 

akrobâti, gaisa vingrotâji, klauni, 

dzîvnieku dresçtâji un citi. 

Skolçniem bija paticis, ka 

„varçja krâsot saulîtes un uzzinât 

par mûsu Galaktiku, ka saulîte 

no Amerikas dziedâja. 

Interesanti stâstîja par seno laiku 

maðînâm. Motormuzejâ un cirkû 

varçja fotografçties. Patika cirks, 

jo tur bija smukâs lauvas. Cirks 

bija apbrînojams. Ekskursija bija 

izdevusies, jautra un 

interesanta”. 

26. aprîlî Aizputes 

vidusskolas skolçni dosies 

ekskursijâ uz Rîgu. Viòi pabûs 

maizes ceptuvç „Lâèi” un Paula 

Stradiòa Medicînas vçstures 

muzejâ. Pçc ekskursijâm skolçni 

apmeklçs Rîgas Zooloìisko 

dârzu. 

Mâteru Jura Kazdangas 

pamatskolas skolçni 2. maijâ 

Rîgâ apmeklçs Rîgas 

Starptautisko lidostu, Latvijas 

Televîziju, Kriðjâòa Barona 

muzeju, bet vakarâ Dailes teâtrî 

noskatîsies izrâdi „Sûnu ciema 

zçni”. 

Maijâ ekskursijâs dosies arî 

Aizputes pagasta pamatskolas un 

Kalvenes pamatskolas skolçni. 

Skolçni, vecâki un pedagogi 

atzinîgi vçrtç izglîtojoðâs un 

kultûrizglîtojoðâs ekskursijas 

un braucienus, kuros skolçni 

aktîvi pavada brîvo laiku, 

noskatâs teâtra izrâdes, apmeklç 

muzejus, dodas dabas takâs un 

vçsturisku vietu apmeklçjumos, 

viesojas augstskolâs, iestâdçs un 

uzòçmumos. Brîvâ laika 

pasâkumi rosina skolçnus domât 

plaðâk un citâdâk, interesçties, 

izzinât procesus, kas ir visapkârt, 

saskatît iespçjas nâkotnes 

karjeras veidoðanâ. Tiekoties ar 

nozaru speciâlistiem, tiek 

veicinâta interese par skolçnu 

nâkotnes profesijâm, pârrunâts, 

kâ sasniegt konkrçtus mçríus 

dzîvç un kas jâdara, lai kïûtu par 

speciâlistiem savâs jomâs. 

Kopumâ projekta pasâkumos 

iesaistîjuðies un atbalstu 

saòçmuði vairâk nekâ 800 

skolçni no Aizputes novada un 

Durbes novada skolâm. 


projekta vadîtâja Biruta Konrâde 

Apsveicam 12.klases skolnieci, skolas paðpârvaldes 

priekðsçdçtâju Aiju Klâni ar teicami nokârtotiem 

pârbaudîjumiem valsts aizsardzîbas mâcîbâ - 4.lîmeòa 

jaunsargu testu izpildç! 

Aija Klâne attçlâ pa labi. Dobeles zemessardzes 51. bataljonâ 

testu kârtoðanas laikâ 

Pavasara krâsas intereðu izglîtîbâ 

Pavasaris atnâk ne tikai ar 

putnu dziesmâm, zâles dîgðanu, 

sniegpulkstenîðu zvaniòiem un 

sulu tecçðanu, bet arî ar 

balvâm, sasniegumiem skolu 

intereðu izglîtîbâ konkursos, 

skatçs. Pulciòu dalîbniekiem ir 

labi panâkumi un vadîtâjiem 

gandarîjums par paveikto darbu 

un talantîgajiem audzçkòiem. 

·Vokâlâs mûzikas konkursâ 

„Balsis 2013”Kurzemes 

reìionâ Kalvenes pamatskolas 

3.-6.klaðu vokâlais ansamblis 

ieguvis 1.pakâpes diplomu 

(vadîtâja Daiga Ozola). 

·Kurzemes novadu skolçnu 

skatuves runas un literâro 

uzvedumu konkursâ „Ievelc 

dziïâ elpâ savu Latviju!” 

Aizputes vidusskolas 11.a 

klases skolniece Sindija Apine 

ieguva 1.pakâpi un 11.- 

12.klaðu skolçni - 2.pakâpi par 

literâro uzvedumu „Kurzeme” 

(skolotâja Inese Krauze). 

·Aizputes vidusskolas 

Notikusi Aizputes novada 

atklâtâ olimpiâde fizikâ 8.klaðu 

skolçniem. Olimpiâdç 

piedalîjâs 26 skolçni no 

Aizputes, Grobiòas, Rucavas, 

Nîcas, Priekules novadiem. 

Godalgotas vietas no Aizputes 

novada ieguva: 

1.vieta - Kristîne Jansone no 

Aizputes vidussk. 

(sk.J.Zauers) 

3.vieta – Gundega Vaitkus no 

Dzçrves pamatskolas 

(skolot.H.Kalniòa) 

3.vieta – Niks Tamsons no 

Apzinâsim Latvijas Tautas frontes 

kustîbas aktivitâtes Aizputes novadâ! 

Ðogad 8. oktobrî apritçs 25 

gadi kopð Rîgâ notika LTF 

dibinâðanas kongress, kas 

aizsâka Latvijas tautas kustîbu 

ar izðíiroðu lomu valsts 

neatkarîbas atjaunoðanâ. Ðî 

ievçrojamâ gadskârta aktualizç 

vienu no spilgtâkajiem 

posmiem Latvijas vçsturç – 

Treðo atmodu jeb Dziesmoto 

revolûciju. 


muzeja krâjumâ esoðâ 

informâcija liecina, ka vienas 

no pirmajâm LTF nodaïâm 

bijuðajâ Liepâjas rajonâ tika 

izveidotas Aizputç un tâs 

apkârtnes pagastos. Tâtad 

Aizputes novada cilvçki aktîvi 

un paðaizliedzîgi iekïâvâs ðajâ 

kustîbâ. 

Kopð tâ laika pagâjis gadsimta 

ceturksnis un ir uzaugusi vesela 

cilvçku paaudze, kurai Tautas 

frontes kustîba, Baltijas 

vienotîbas ceïð un barikâdes 

nozîmç tikai rindiòas vçstures 

jaunieðu tautu deju kolektîvs 

„Vârpa” skatç izcînîja tiesîbas 

bût XXV Vispârçjo latvieðu 

Dziesmu un XV Deju svçtku 

dalîbniekiem (kolektîva 

vadîtâja Inta Rudzîte). 

·Mûsdienu deju radoðajâ 

konkursâ Aizputes vidusskolas 

deju grupai „Puma” par deju 

„Dzeguzes bçrni” pieðíirta 

1.pakâpe un uzaicinâjums 

dejot laureâtu koncertâ 

Rîgâ(vadîtâja Ieva Valdmane). 

·Aizputes vidusskolas 

folkloras kopa „Misiòkalns” 

(vadîtâja Vija Lîce), gûstot 

labus panâkumus dziedâtâju un 

dejotâju Lejaskurzemes 

novada Tradicionâlo deju 

konkursâ "Vedam danci" un 

piedalîjâs kâ dalîbnieki ðâda 

veida konkursâ Rîgâ. 

·Latvijas izglîtîbas iestâþu 

vizuâlâs un vizuâli plastiskâs 

mâkslas konkursâ „Kur saulîte 

rotâjâs” Kurzemes novadâ 

Aizputes vidusskolas 5.klases 

grâmatâ. Tie, kuri toreiz bija 

skolçni, tagad paði ir vecâki, 

viòu bçrni dzimuði neatkarîgajâ 

Latvijâ. Lai arî vecâkâ paaudze 

pati ir piedzîvojusi ðos 

notikumus, bçrniem un 

mazbçrniem ìimençs viòi par to 

stâsta maz vai vispâr nemaz. 

Tâdçï uzskatâm, ka Aizputes 

novada muzeju un citu atmiòas 

institûciju pienâkums ir 

atgâdinât tâ laika vçsturiskos 

notikumus, kuru ietekmç 

Latvijas tauta apvienojâs 

vienotâ pilsoniskâ sabiedrîbâ un 

spçja izcînît valsti, atklât un 

godinât daudzos LTF 

dibinâðanas aktîvistus un 

veicinât sabiedrîbas vçsturisko 

atmiòu. 

Ðâdi LTF kustîbas atceres 

pasâkumi ðogad oktobrî notiks 

visâ Latvijâ. Arî Aizputes 

novadâ, jo Latvijas Kultûras 

ministrija ir atbalstîjusi 


muzeja iesniegto projektu par 

skolniecei Tînai Renâtei 

Ðalmai par darbu „Gaisma” 

pieðíirta 2.pakâpe (skolotâja 

Ilze Spîre), Laþas speciâlâs 

internâtpamatskolas 2.kursa 

audzçkòu Sintijas Poriòas un 

Skaidrîtes Gricenko darbs 

„Saulespuíe spilvenâ” 

novçrtçts ar 3.pakâpi (skolotâja 

Inga Svipsta), Skolçnu 

jaunrades centra audzçkne 

Sindija Bahmane par darbu 

„Sporta maiss” ieguvusi 

3.pakâpi (skolotâja Agita 

Bergmane). Aizputes novada 

skolu kopdarbs „Nu sâka 

saulîte rotâties; Te bij rîtâ,te 

vakarâ, Te nu lîgo dienas vidû” 

saòçma 3.pakâpi. 

Liels paldies visiem, visiem 

novada izglîtîbas iestâþu 

intereðu izglîtîbas pulciòu 

dalîbniekiem un vadîtâjiem par 

ieguldîto darbu, par 

inovatîvâm, radoðam idejâm! 

Aizputes novada intereðu 

izglîtîbas metodiíe A.Kirhnere 

Skolçnu panâkumi olimpiâdçs 


pamatskolas (skolot.I.Bloka) 

Atzinîba – Ieva Podniece no 


pamatskolas (skolot.I.Bloka) 

Atzinîba – Ilze Zommere no 

Matçru Jura Kazdangas 

pamatskolas (skolot.I.Bloka). 

Par iekïûðanu Latvenergo 

skolçnu erudîcijas konkursa 

“eXperiments” finâlâ ðogad 

atkal cînâs Mâteru Jura 

Kazdangas pamatskolas 

komanda skolotâjas Ilonas 

Blokas vadîbâ. 

Aizputes vidusskolas 

skolniece Kristîne Ðarlote 

Huke ieguvusi 1.vietu 

Kurzemes reìiona 8.klases 

vâcu valodas olimpiâdç. 

Izpilddirektore izglîtîbas 

jomâ Elita Malovka 

Kïûdas labojums! 

Atklâtajai Aizputes novada 8.- 

9.klaðu olimpiâdei Aizputes 

vidusskolas 9.klases skolnieci 

Ievu Ozolu sagatavoja skolotâja 

Juta Priedniece. 

Atmodas laika tautas kustîbas 

aktivitâtçm veltîtas izstâdes un 

daþâdu pasâkumu organizçðanu 

Aizputes novada skolâs. Ðî 

izstâde, sadarbîbâ ar visiem 

Aizputes novada muzejiem, 

bibliotçkâm un mâcîbu 

iestâdçm, Aizputes 

novadpçtniecîbas muzeja 

izstâþu zâlç tiks atklâta 11. 

oktobrî. 

Tâdçï aicinu un lûdzu 

ikvienu Aizputes novada 

iedzîvotâju atsaukties un dot 

savu ieguldîjumu savas 

dzimtâs vietas- Aizputes 

novada- Atmodas laika 

notikumu izpçtç un 

dokumentçðanâ: piedâvâjot 

izstâdei visas ar ðo laiku 

saistîtâs vçsturiskâs liecîbas. 

Gaidâm Jûsu zvanus ( mob. 

t. 29623284 vai 63448880) vai 

Jûsu vizîti pie mums muzejâ- 

Skolas ielâ 1. 


muzeja vadîtâja Jolanta Berga

5 

Aizputes pilsçta 

Karmenai Austrumai 75 

Teâtra kolektîvs sveic savu reþisori Karmenu Austrumu 

Ðâ gada 7.aprîlî Aizputes 

Kultûras namâ notika Aizputes 

Tautas teâtra Andreja Eglîða 

lugas izrâde „Bezkaunîgie 

veèi”. Tâ tika atzîmçta Aizputes 

Tautas teâtra reþisores 

Karmenas Austrumas 75 gadu 

jubileja. Ðo izrâdi apmeklçja 

cilvçki, kuri nebija redzçjuði 

pirmizrâdi ðâ gada 2.martâ, kâ 

arî reþisores sveicçjikâdreizçjie 

Aizputes Tautas 

teâtra aktieri un Aizputes 

novada domes pârstâvji. 

Klâtesoðie pçc izrâdes reþisorei 

teica atzinîgus vârdus , veselîbas 

un visa laba vçlçjumus. 

Es Aizputes Tautas teâtrî 

darbojos kopð 10.klases , un ðajâ 

laika posmâ man ir bijusi iespçja 

iepazît Karmenu Austrumu. Es 

viòu raksturoju kâ ïoti 

enerìisku, godîgu, jautru un 

dzîvesgudru sievieti, kurai ir ïoti 

augsts intelekta lîmenis. Viòa 

pârzina ïoti daudzas tçmas, un 

ir patîkami ar viòu parunât. 

Esmu spçlçjusi trîs izrâdçs, 

divâs no tâm man ir bijusi 

galvenâ loma. Gatavoðanâs ðîm 

izrâdçm, teikðu godîgi, ir ïoti 

laikietilpîga, jo daudz ir jâstrâdâ 

ar sevi, lai iejustos tçlâ. Taèu 

ilgie mçìinâjumi ir tâ vçrti, jo 

gandarîjums par rezultâtu visu 

lîdzsvaro. 

Sabîne Priedola 

Karmena savu darbu veic ïoti 

profesionâli-viòa strâdâ radoði 

un zina , ko grib panâkt no 

saviem aktieriem.Un gandrîz 

vienmçr viòai tas izdodas, ja 

vien aktieri ïaujas un uzticas. Ir 

iestudçti ïoti daudzi latvieðu 

klasiíu darbi. Reþisore strâdâ ar 

lielajâm lugâm, viòa neatzîst 

îsos skeèus , jo ir vecâ, klasiskâ 

teâtra piekritçja. Novçlu 

reþisorei veselîbu un vçl daudz 

radoðu ideju darbâ! 

Inta Rudzîte 

Teâtra kustîbu un deju 

konsultante, amatieru teâtra 

reþisore Karmena Austruma 

dzimusi 1938.gadâ Rîgâ. 

Dzimðanas dienas nepatîk svinçt. 

Kad 1956.gadâ Karmena sâka 

mâcîties Konservatorijas Teâtra 

fakultâtç, viòai nebija stingri 

izvirzîts mçríis kïût par reþisori. 

Tâ kâ viòa bija mâcîjusies dejas 

mâkslu, viòai studiju laikâ 

reizçm nâcâs aizvietot skatuves 

kustîbas pasniedzçju Çriku 

Ferdu. Teâtra fakultâti Karmena 

beidza 1960.gadâ. Lielâkâ daïa 

kursa biedru aizgâja uz 

Valmieras teâtri, bet Karmena 

palika Rîgâ un sâka strâdât par 

kustîbu un deju konsultanti 

vairâkos teâtros. Tâ pagâja 6 

gadi. 

Darba prakse teâtrî bijusi 

diezgan liela - kustîbas un dejas 

iestudçjusi gan Nacionâlajâ teâtrî 

Skats no izrâdes “Bezkaunîgie veèi” 

(strâdâjusi kopâ arî ar 

A.Jaunuðânu), gan Jaunatnes 

teâtrî.. 

1966.gadâ viòa pârcçlâs uz 

dzîvi Liepâjâ. Arî Liepâjas teâtrî 

Karmena kustîbas un dejas 

iestudçjusi neskaitâmâs izrâdçs. 

Karmenas Austrumas ceïð uz 

Aizputi sâkâs ar Aizputes teâtra 

reþisora Pçtera Vîksnas 

piedâvâjumu strâdât ar 

paðdarbniekiem. Viòa labi 

atceras to dienu, kad strikti 

teica:”Es ar paðdarbniekiem 

nestrâdâðu, un viss!”. Tagad 

uzskats ir mainîjies: “Paðdarbîbâ 

galvenais ir strâdât ar paðiem 

cilvçkiem, viòiem kaut ko dot”. 

1975.gadâ notika pirmâ 

Karmenas Austrumas iestudçtâ 

izrâde Aizputes teâtrî (Þ.Grîva 

“Somu pirts”), bet uz dzîvi 

Aizputç viòa pârcçlâs 

1985.gadâ. 

Tolaik ik pa 4 gadiem kâds 

teâtris Latvijâ ieguva Tautas 

teâtra nosaukumu, kas nozîmçja 

vârdu un finansçjumu. Karmena 

nolçma tam sagatavot arî savu 

kolektîvu, par spîti tiem, kas 

neticçja, ka tâdas mazas 

pilsçtiòas paðdarbnieki var iegût 

Tautas teâtra nosaukumu. Tika 

iestudçta R. Blaumaòa luga 

“Indrâni”. Un 1986.gadâ notika 

tas, par ko daudzi brînîjâs - 

Aizputes teâtris ieguva Tautas 

teâtra nosaukumu. 

Vçsturç paliek lieliskâ 

sadarbîba ar Moniku Zîli, kura 

tolaik bija pazîstama þurnâliste 

un kura rakstîja ik gadu pa vienai 

lugai tieði Aizputes teâtrim. Te 

Aizputç iestudçta viòas pirmâ 

luga “Viena pieneòu svçtdiena”. 

Diemþçl paðlaik ðî sadarbîba ir 

beigusies, jo dzîve ievieð savas 

korekcijas. 

Izspçlçti ir klasiíi. Kâ teic pati 

reþisore , Blaumanis apspçlçts 

viss. Nav tikai uztaisîts 

„Pazuduðais dçls” un „Zagïi”. 

Paðlaik Aizputes kolektîvâ 

darbojas apmçram 20 cilvçku, 

no kuriem daudzi jau strâdâ 20, 

30 gadus . Karmena uzskata, ka 

jânospçlç vismaz 4 lomas, lai 

kïûtu par aktieri un turpinâtu 

spçlçt. Mçìinâjumi teâtrî notiek 

2 reizes nedçïâ, bet gribçtos vçl 

bieþâk. Ja agrâk tika iestudçtas 

4 izrâdes gadâ, tad paðlaik teâtrî 

iestudç 2 lielas izrâdes- ap Jauno 

gadu ir viena lielâ izrâde uz 

skatuves, bet Jâòos ir brîvdabas 

izrâde. Paðlaik top 79. izrâde, kas 

ir sagatavoðanâ, – tâ ir A.Upîða 

„Ziòìu Jeðkas uzvara” un tiks 

râdîta vasarâ. 

Par sevi un saviem aktieriem 

reþisore teic, ka teâtris ir tas, kas 

dod spçku dzîvot, jo tu kâdam 

esi vajadzîgs. 

Inese Greiere 

Aizputes vidusskolas zçni - stiprâkie 

20.aprîlî Aizputes vidusskolas zçnu komanda (Toms Pirtnieks, 

Kristaps Skuja, Verners Veidmanis, Toms Íinçns, Aleksandrs Sants, 

Mârtiòð Lazdâns, Jânis Golubovskis, Rihards Uldrihsons, Mikus 

Kasakovskis, Modris Gûtmanis) kârtçjo reizi piedalîjâs skolotâjas 

G.Vîdneres vadîbâ TV konkursâ „Enkurs 2013”. 

Konkursâ bija interesanti pârbaudîjumi: jûrâ avarçjuða kuìa 

signâla pieòemðana, atraðanâs vieta un koordinâðu precîza 

noteikðana uz kartes, glâbçju komandas izbraukðana ar motorlaivu 

jûrâ un cietuðâ atraðana, medicîniskâs palîdzîbas sniegðana, 

orientçðanâs uz degoða kuìa. Spçka pârbaudîjumâ virves vilkðanâ 

mûsu zçni bija visstiprâkie, uzveicot visas citas komandas. 

Kopvçrtçjumâ pusfinâlâ mûsçjiem 3.vieta. 

Lai veiksme finâla sacensîbâs! 

Uìis Âboltiòð uzvar 

starptautiskâ konkursâ 

Ieva Ozola un Uìis Âboltiòð, skolotâjas Vikas Vasiïevskas rosinâti, 

piedalîjâs Gçtes institûta rîkotajâ konkursâ „Vâcu valoda gaiðiem 

prâtiem”, kurâ Uìis ieguva galveno balvu- atmaksâtu braucienu 

vasarâ uz Vâciju, lai labâk apgûtu vâcu valodu, iepazîtu valsti. 

Savukârt Ievai Ozolai 2.vieta un balvâ elektroniskais grâmatu 

lasîtâjs. 

Aizputes vidusskola aicina draudzçties 

Ðajâ mâcîbu gadâ Aizputes vidusskolâ ir ieviesta jauna tradîcijadraudzîbas 

vakari ar citu skolu skolçniem. 

Rudenî notika bijuðâ Liepâjas rajona 10.klaðu salidojums, bet 

savukârt tagad pavasarî 18.aprîlî – Aizputes novada 9.klaðu 

salidojums- sadraudzîbas vakars. Tajâ piedalîjâs Dzçrves , Aizputes 

pagasta, Mâteru Jura Kazdangas pamatskolas un Aizputes 

vidusskolas skolçni. Ciemiòi tika iepazîstinâti ar mâcîbu kabinetiem 

un noskatîjâs Sabînes Priedolas un Mârtiòa Goldberga interesanto 

un daudzpusîgo video par skolas intereðu pulciòiem. 

Katra skola bija sagatavojusi savas skolas prezentâciju. Îpaði 

aizrautîgi savu skolu prata prezentçt Dzçrves meitenes. Vakarâ 

notika viktorînas, konkursi un kopîga ballçðanâs. 

Ceturtdien, 30.maijâ Aizputes vidusskola aicina skolçnus, vecâkus, 

draugus un paziòas, visa novada iedzîvotâjus uz pasâkumu „Radoða 

skola radoðiem cilvçkiem”. 

Programmâ: 

18.00-20.30- radoðâs stacijas un darbnîcas visâ skolâ visos mâcîbu 

priekðmetos. 

20.40- teâtra izrâde (aktrises- mûsu skolas skolotâjas). 

21.30- kopîga sadziedâðanâs. 

Nâc, piedalies! Iepazîsti skolu! Pavadi jauki laiku! 

Gunta Vîdnere 

Nedrîkst pietrûkt labu vârdu- 

Tos jau katrâ ziedâ redz, 

Tâ kâ spoþu saules staru, 

Ko ar plaukstu neaizsedz. 

(M. Jansone) 

Sveicam Aizputes 2013.gada aprîïa jubilârus! 

70 – Elga Bergmane, Gita Biezniece, Venta Ekðteine, Raimonds 

Helmðteins, Vija Neslere: 75 - Daina Asare, Karmena Austruma, 

Ausma Bergmane, Harijs Blûms, Valija Enìele, Aina Jankovska, 

Tamâra Lazovska, Rûta Pirtniece, Zigrîda Ðalma, Ârija Ðeflere, 

Arvîds Vasiïevskis; 80 – Lîza Krauze; 85 - Velta Pçtersone; 86 - 

- Elvira Ruta Braþe; Anna Marija Kalniòa; 87 - Ieva Germane, 

Lilija Leja; 89 - Vilma Poriòa, Austra Smilga; 90 - Erna 

Priedniece; 94 - Indriíis Doniòð; 101 –Erna Jansone

6 

Aizputes komunâlajâ 

uzòçmumâ jauns apkures katls 

Lîdz ar siltâka laika 

iestâðanos ir beigusies 

apkures sezona. SIA 

„Aizputes komunâlais 

uzòçmums” ðajâ ziemâ ir 

paveikts liels un 

nepiecieðamas darbs – jauna 

apkures katla uzstâdîðana. 

Par to informç uzòçmuma 

valdes locekle Vçsma 

Martuzâne: 

„Ðî ziema nebija barga, pirmie 

mînusi sâkâs decembra sâkumâ, 

bet beidzâs tikai aprîïa vidû. 

Lîdz ar to ziema bija 

neraksturîgi gara, un mûsu 

uzòçmumam ïoti saspringta. 

Pagâjuðâ gada sâkumâ 

uzsakâm sadarbîbu ar privâto 

investoru SIA „Granulu 

Mobilais siltums” par projekta 

„ Klimata pârmaiòu finansçðanu 

instrumenta finansçto projektu 

atklâta konkursa” Atjaunojamo 

energoresursu izmantoðana 

siltumnîcefekta gâzu emisiju 

samazinâðanai” ietvaros, kâ 

rezultâtâ paredzçjâm uzstâdît 

apkures katku AK 300 ar 

kustîgâs grîdas priekðkurtuvi un 

to aprîkojumu Skolas ielâ 5 a 

katlu mâjâ . 

Katla uzstâdîðanas termiòð 

bija noteikts 2012. gada 

decembrî. Lai ðî katla un 

kurtuves uzstâdîðanai bûtu 

vieta, mums jau pagâjuðâ vasarâ 

bija jânoârda savs vecais, 

nolietotais katls un jâsagatavo 

atbilstoða grîda jaunâ 

uzstâdîðanai, bija jâpârbûvç arî 

apkures ûdens lînijas, lai 

sezonas laikâ ar jaunâm 

iekârtâm varçtu netraucçti tâm 

pieslçgties. 

Tâ sâkâm apkures sezonu ar 

vienu katlu. Tajâ mirklî bija 

baþas, vai ziema nebûs barga 

un mînusi nebûs lieli. Sâkâm 

gaidît, kurâ mirklî SIA 

„Granulas Mobîlais Siltums” 

sâks uzstâdît jauno katliekârtu. 

Bet nekad jau tâ nenotiek, kâ 

plânots, un decembrî projekta 

aktivitâtes neuzsâkâs. Ar 

nepârtrauktâm pârrunâm un 

organizçtâm sanâksmçm par 

lietas nopietnîbu, ka kavçtie 

termiòi rada risku mûsu 

uzòçmumam, jo mums jâkurina 

ar vienu katliekârtu, kuru 

nevaram izlaist, lai veiktu 

katlam apkopi un cauruïu 

tîrîðanu. Vienu mirkli jau bija 

tâda sajûta, ka netiksim ðajâ 

sezonâ pie rezerves katla, 

tomçr janvâra vidû uzsâkâs 

jaunâs katliekârtas montâþas 

darbi. Tos veica katlu raþotâjs 

Tukuma pilsçtas firma AS 

“Komforts”. Vienlaicîgi katlu 

mâjâ blakus mûsu darbojoðam 

apkures katlam strâdâja èetri 

metinâtâji un pieci mûrnieki, jo 

kurtuvi montçja uz vietas. 20 

tonîgais katls gan tika 

sametinâts Tukumâ, un, lai to ar 

speciâlo tehniku dabûtu iekðâ, 

katlu mâjâ bija nepiecieðams 

izòemt katlu mâjas ârçjo sienu. 

Baþîgi vçrojâm laika ziòas, lai 

nebûtu lieli mînusi lîdz tam 

laikam, kamçr katlu dabû katlu 

mâjâ un atjauno sienu. Viss 

izdevâs veiksmîgi . 

Katla ievietoðana caur çkas ârçjo sienu 

Mums paðiem savi darba 

apstâkïi bija ïoti apgrûtinoði, bet 

piekritâm jebkuram bûvnieku 

darba raksturam, jo svarîga 

bija katra darba diena, lai tikai 

âtrâk uzstâdîtu ðo grandiozo 

iekârtu un palaistu darba 

reþîmâ, jo mûsu paðu katlam 

sâkâs problçmas ar ûdens 

caurulçm un bija nepiecieðams 

veikt remontu. Labi, ka to 

rudenî paredzçjâm un katlu 

mâjâ uzstâdîjâm 1MW malkas 

katlu, lai ðâdâs avârijas 

situâcijâs varçtu uzturçt 

siltumu, kurinot ar malku. 

Lai arî bija ïoti daudzas 

problçmas, tâs tika pârvarçtas, 

un ðî gada 6. marta vakarâ tika 

iekutinâts jaunais katls. 

Jaunâ katla AK 300 MW 

uzstâdîðanâ uzòçmums savus 

lîdzekïus nav ieguldîjis. To ir 

veicis privâtais investors SIA 

„Granulu Mobilais siltums”, 

piesaistot KPFI un privâto 

finansçjumu. Katliekârta SIA 

“Aizputes komunâlam 

uzòçmumam” ir jâatpçrk pçc 

saraþotâ siltuma daudzuma seðu 

gadu laikâ. Summa ir 40 % no 

katliekârtas summas. Ðî 

sadarbîba uzòçmumam ir 

izdevîga, jo paðiem lîdz ðim 

katlu mâjas sakârtoðanai nav 

izdevies Eiropas finansçjumu 

piesaistît. 

Sarunu beidzot, pieminçðu 

kâda situâcija ir ar apkures 

parâdiem. Diemþçl, uz 20. aprîli 

nesamaksâtâ summa ir 77 tûkst. 

latu.” 

Viss nepiecieðamais dârzam 

Pârdevçja Anita palîdz izvçlçties pirkumu 

Dârzkopjiem pavasaris ir pats 

rosîgâkais darba cçliens. 

Salîdzinoði îsâ laikâ ir jâpaspçj 

paveikt ïoti daudz. Tâpçc daudzi 

lûkojas pçc veikala, kurâ bûtu 

viss dârzam nepiecieðamais un 

arî zinoðs pârdevçjs, kurð 

palîdzçtu izvçlçties noderîgâko 

konkrçtam pircçjam. 

Aizputç jau sesto gadu 

Jelgavas ielâ 6 pircçjiem ir 

atvçrts ðâds dârzkopîbas 

veikals. To iekârtoja SIA 

„Zalcmanes dârziòs”, bet no 

2012.gada 16.novembra 

veikalam ir jauns saimnieks- SIA 

„Emin dârzam” no Rîgas. 

No veikala atvçrðanas dienas 

ðeit strâdâ pârdevçja Anita 

Prelgauska. Pircçji viòu slavç 

par laipno apkalpoðanu un savas 

produkcijas pârzinâðanu. Viòa 

nevienam neliedz savu padomu 

un dalâs uzkrâtajâ pieredzç par 

dârzkopîbas jautâjumiem. 

Anita pastâstîja: „Tâ kâ 

pavasara sçjas darbi jau ir 

uzsâkuðies, veikals plaðâ izvçlç 

piedâvâ dârzeòu un puíu sçklas. 

Piedâvâjumâ ir „Kurzemes 

sçklas”, kâ arî Lietuvâ un Polijâ 

raþotâs.Pavisam aptuveni 800 

sçklu veidi.Ir arî daþâdi puíu 

stâdi un sîpoli. 

Veikalâ var iegâdâties arî 

daþâdus minerâlus, gan 

kaisâmus zemç, gan ðíaidâmus 

ûdenî. Tie ir pieejami daþâdu 

tilpumu fasçjumos. Tâpat 

daþâdos tilpumos ir zemes un 

kûdras. 

Vçl veikalâ piedâvâjam augu 

aizsardzîbas lîdzekïus 

(3.klasi).Tie domâti nezâïu un 

kaitçkïu iznîcinâðanai, kâ arî 

labas raþas nodroðinâðanai. 

Piemçram, lai ðogad bûtu laba 

zemeòu raþa, tâs pirms 

ziedçðanas jâapsmidzina ar 

„Fastaku”, kas iznîcina ziedâ 

smecerniekus. 

Veikalâ var nopirkt arî daþâdas 

saimniecîbas preces un dârza 

inventâru, kâ arî daþâda izmçra 

agroplçves un plçves 

siltumnîcâm. 

Par visu sîkâk jums pastâstîs 

laipnâs pârdevçjas, kuras 

pircçjus gaida katru darba 

dienu no plkst. 8.00 lîdz 18.00 

un sestdienâs no plkst. 8.00 

lîdz 14.00. 

Esat laipni gaidîti mûsu 

veikalâ!” 

Dina Kopðtâle 

Nâc un izbaudi „Muzeju nakts” 

piedâvâjumus Aizputes muzejâ! 

Arî ðogad, 18. maijâ, Aizputes 

novadpçtniecîbas muzejs 

iesaistîsies Starptautiskajâ 

kustîbâ „Muzeju nakts” un lîdz 

pat agrai rîta stundai saviem 

apmeklçtâjiem iecerçjis 

piedâvât vairâkus izzinoðus un 

izglîtojoðus pasâkumus. Tie visi 

ðogad ,atbilstoði tçmai, iezîmçs 

saistîbu ar zaïo- meþu, 

atjaunotnes un harmonijas 

krâsu. 

No plkst.19.00-21.00 pie 

muzeja çkas radoðâs darbnîcas: 

„Tuk, tuk, taisîsim 

strazdulçniem bûri!”- putnu 

bûrîðu izgatavoðana putniem 

âbeïdârzâ pie muzeja çkas. 

„Meþa meistars”- radoðâs 

darbnîcas ar dabas materiâliem. 

„Lieli putni, mazi putni”-mîksto 

rotaïlietu darinâðana. Spçle 

„Kura koka dobumâ lâcîtis 

paslçpa medus podiòu?”- mîklu 

minçðanas konkurss. Jaunrades 

konkurss „Meþa teicçjs.” 

No 21.00-23.00 -„Re, muzejâ 

ienâcis meþs!!!!” Meþam ir 

acis, ausis, mute, balss, karte, 

dabas koncertzâle un 

paðapkalpoðanâs restorâns. Vai 

vçlies par to pârliecinâties? 

(Interaktîvs, izzinoðs piedâvâjums 

visu vecumu meþa un 

dabas draugiem.) 

No plkst.24.00-1.00 Teâtra 

izrâde „Puíu brokastis” 

Kalvenes pagasta dramatiskâ 

kolektîva izpildîjumâ. 

Paldies mûsu sadarbîbas 

partneriem, atbalstîtâjiem un 

labvçïiem: AS “Latvijas valsts 

meþi”, Aizputes novada 

Skolçnu jaunrades centra 

pedagogiem, Ritvaram 

Rekmanim, Kalvenes pagasta 

padomei un Kalvenes 

dramatiskâ kolektîva dalîbniekiem, 

Aizputes kultûras 

nama darbiniekiem, Rolandam 

Klçfeldam un kafejnîcas 

„Kâpenieki” darbiniecçm un 

Jânim Rudzrogam. 


muzeja vadîtâja Jolanta Berga

7 

Akcija „Satiec savu 

meistaru!” arî Aizputes 

novadpçtniecîbas muzejâ 

Pasâkuma dalîbnieces un meistares 

Atsaucoties Latvijas 

Nacionâlâ kultûras centra 

aicinâjumam, arî Aizputes 

novadpçtniecîbas muzejs, 

lîdztekus vçl vairâk nekâ 100 

vietâm citviet Latvijâ, 

iesaistîjâs akcijâ “Satiec savu 

meistaru!” 

6. aprîlî ikvienam interesentam 

bija iespçja muzeja 

izstâþu zâlç apmeklçt Aizputes 

novada rokdarbu izstâdi „Par 

prieku sev un citiem”, kâ arî 

apgût jaunas rokdarbu prasmes. 

Savus mâcekïus sagaidîja 

deviòas meistares, kuras 

pârstâvçja visus piecus novada 

pagastus un Aizputes pilsçtu. Ðo 

iespçju mâcîties izmantoja 46 

interesenti ne tikai no Aizputes 

novada vien, bet arî no 

apkârtçjiem novadiem. Liels 

paldies par meistarklasçm 

atvçlçtajâm telpâm Aizputes 

novada Skolçnu jaunrades 

centram un tâ direktorei Ausmai 

Kirhnerei. 

Gandarîti un iepriecinâti par 

redzçto, pamçìinâto un 

darbnîcâs iemâcîto bija visi ðîs 

akcijas dalîbnieki. Un kâ nu ne, 

ja piedâvâjums bija gana plaðs 

un daudzveidîgs. Pie 

Kazdangas pagasta meistares 

Mâras Tîmanes varçja apgût 

dekupâþas, stikla 

apgleznoðanas un slapjâs 

filcçðanas pamatprasmes . Viòa 

uz meistardarbnîcâm ieradâs ar 

vislielâkajiem materiâlu 

saiòiem un darboðanâs 

procesam nepiecieðamo 

inventâru. Otra Kazdangas 

meistare - Sandra Krûmiòa 

ieinteresçja smalku nodarbju 

cienîtâjus, ierâdot pçrïoðanas 

prasmes. 

Jo kuplu interesentu skaitu ap 

sevi pulcinâja Laþas pagasta 

rokdarbniece Ligita Eglîte, kura 

pamâcîja neparastu adîjumu un 

tamborçjumu rakstus. No viòas 

ðîs prasmes apgût steidzâs arî 

visas darbnîcâs iesaistîtâs 

novada meistares. Aizputes 

meistare Laila Luzere atklâja 

bumbuïbroðu darinâðanas 

noslçpumus. Ðî nodarbe aizrâva 

daþâdu paaudþu interesentes. 

Savukârt tos, kas uzskatîja, ka 

dekoru izðûðana krustdûrienu 

tehnikâ mûsdienâs notiek tâpat 

kâ vecmâmiòu laikos, izbrînîja 

meistare Gaida Zvirbule no 

Aizputes pagasta, atklâjot, ka 

izðûðanas process vairs nav 

iedomâjams bez speciâlas 

datorprogrammas palîdzîbas. 

Skaistas un mîïas , paðu rokâm 

tamborçtas rotaïlietas bçrniem 

un dekoratîvas ziedu 

piespraudes ikdienas un svçtku 

tçrpam pagatavot mâcîja 

rokdarbnieces no Kalvenes 

pagasta - Daina Jonase un Anna 

Mçtra, bet radoði izpausties 

gleznoðanâ uz zîda daþâdu 

paaudþu interesentus 

iedroðinâja Cîravas pagasta 

meistares Iveta Laumane un 

Maija Gulbe. Viòu vadîtajâ 

meistardarbnîcâ zîda gleznâs 

uzplauka krâðòas rozes, mçïi 

âbeïu ziedi un zemûdens 

pasaules valstîba. 

Kopâ bûðana un darboðanâs 

bija lieliska iespçja ne tikai 

mâcîtiesgribçtâjiem, bet arî 

meistarçm- iepazît vienai otru 

un vienai no otras ko jaunu 

mâcîties. Viòu kopîgâ atziòa 

atvadoties bija- to bûtu vçrts 

atkârtot arî nâkamgad. Liels 

paldies meistarçm par 

atsaucîbu, nesavtîgo dalîðanos 

savâs zinâðanâs un prasmçs un 

jauko kopâ bûðanas laiku! 


muzeja vadîtâja Jolanta Berga 

Sigurds Sproìis 

* 1941.gada 24.februâris – 

† 2013.gada 15.aprîlis 

„Es tevi, Zerubâbel, Ðealtiçla 

dçlu, savu kalpu, òemðu savâ 

zinâðanâ”, -saka tas Kungs, - 

„un turçðu tevi kâ zîmoga 

gredzenu, jo Es tevi esmu 

izredzçjis!”- saka tas Kungs 

Cebaots. (Hagaja 2: 23) 

Ðis pants no Vecâs derîbas, 

kuru jaunîbas gados Sigurds 

kâdâ jaunieðu pasâkumâ 

izlozçja Liepâjas Pâvila 

baptistu draudzç, kur viòð 

dziedâja mûziíu kvartetâ, bija 

pçdçjais piliens, kas nosvçra 

svaru kausus par labu jau 

iepriekð sadzirdçtajam Dieva 

aicinâjumam kïût par mâcîtâju. 

Drîz pçc tam viòð sâk 

mâcîties luterâòu teoloìijas 

seminârâ neklâtienç. 

Pabeidzot studijas, Sigurds 

1971.gada 11. maijâ tiek 

ordinçts par mâcîtâju ðeit 

Aizputes Sv. Jâòa luterâòu 

draudzç. 

Pâris gadu vçlâk viòð satiek 

savu nâkamo sievu Rûtu un 

1974.gada rudenî apprecas 

Aizputes sv. Jâòa baznîcâ. 

Pirmos gadus uz draudzi 

Aizputç mâcîtâja ìimene 

braukâ no Liepâjas, bet pçc 

laika pârceïas uz pastâvîgu 

dzîvi Aizputç. 

Sigurds Sproìis kalpoja par 

mâcîtâjs gandrîz 42 gadus. 

Visu ðo laiku nostrâdâts 

Aizputes, Cîravas un Valtaiíu 

draudzçs, un atseviðíos laika 

posmos arî Liepâjas 

Sv.Trîsvienîbas draudzç, 

Apriíu un Snçpeles draudzçs. 

Viòð bija talantîgs 

sprediíotâjs, kas ïoti mîlçja 

Bîbeles skaidrojumos 

piemeklçt lîdzîbas un piemçrus 

no dzîves, no aktuâlajiem 

notikumiem. Dievs viòu bija 

apveltîjis ar asu, analîtisku 

prâtu, labu „dziedamo” balsi, 

mîlestîbu uz dzeju un mûziku. 

Daudziem patika viòa runas 

stils apvienojumâ ar sirsnîbu, 

vienkârðîbu un pieejamîbu 

jebkuram. 

Darba lauks draudzçs bija ïoti 

plaðs. Svçtdienâs viòð parasti 

noturçja 2 dievkalpojumus – 

no rîta Aizputç un pçc tam 

kâdâ no lauku draudzçm. 

Katra mçneða pçdçjâ svçtdiena 

ilgus gadus bija t.s. „Liepâjas 

svçtdiena”, kad viòð kalpoja 

skaistajâ Liepâjas 

Sv.Trîsvienîbas baznîcâ 

– nereti kopâ ar 

Aizputes draudzes kori. 

Vasaras sezonâs daudz 

spçka prasîja kapusvçtki 

– 5 kapusvçtku 

dievkalpojumi vienâ 

sestdienâ nebija nekâds 

retums. Sigurds Sproìis 

bija ïoti pieprasîts arî kâ 

izvadîtâjs bçrçs. Viòð 

bija mâcîtâjs, kurð 

kristîja un laulâja 

cilvçkus bez formâliem 

priekðrakstiem un 

prasîbâm, tâpçc ðeit 

brauca cilvçki no tuvçjâs un arî 

tâlâkas apkaimes. 

Vairâkus gadus viòð darbojâs 

arî Latvijas evaòìçliski 

luteriskâs Baznîcas (LELB) 

vadîbâ – Konsistorijâ, kâ arî 

strâdâja par pasniedzçju LELB 

Teoloìijas seminârâ. Atmodas 

gados Latvijas ev.lut. Baznîca 

sâka attîstîties virzienâ, kas 

neskançja ar Sigurda Sproìa 

pârliecîbu, un pçc ilgstoðâm 

domstarpîbâm viòð no oficiâlâs 

Baznîcas kâ organizâcijas tika 

izslçgts. Draudþu ikdienas dzîvç 

tas nemainîja gandrîz neko – 

darbs un kalpoðana ðeit 

turpinâjâs tâpat kâ iepriekð. 

Sigurdam rûpçja ne tikai 

garîgais darbs, bet arî pilsçtas 

dzîve kopumâ, un vairâkus 

gadus viòð darbojies arî vietçjâ 

paðvaldîbâ – 3 reizes pçc kârtas 

ievçlçts Aizputes pilsçtas Domç 

kâ Domes deputâts. 

Daudzi no viòa pçdçjiem 

dzîves gadiem paralçli baznîcai 

veltîti arî darbam Rokaiþu 

pansionâtâ, kur viòð rûpçjâs par 

saimnieciskajiem jautâjumiem 

un enerìiski lika lietâ savas 

praktiskâs iemaòas. 

Sigurdam vienmçr ir paticis 

strâdât ar rokâm, un viòam 

neviens darbs nebija par prastu 

vai par grûtu. Ilgus gadus viòð 

regulâri braukâja tâlu gabalu uz 

dzimtajâm mâjâm, palîdzot 

mammai uzturçt lauku 

saimniecîbu. Viòð labi saprata 

tehniku un visdaþâdâkos 

bûvniecîbas un amatniecîbas 

darbus. Viòð lielâ mçrâ paðrocîgi 

uzcçlis mâju savai ìimenei un 

vçlâk arî Aizputes kaplièu, 

Rokaiþu pansionâtu un citas 

bûves, vadîjis daþâdus remonta 

projektus. 

Viens no viòa hobijiem bija 

tehniskâ jaunrade. Îpaði pçdçjos 

dzîves gados viòð mçdza meklçt 

un atrast visdaþâdâkâs lietas, 

remontçt un pârveidot tâs; 

stundâm sçdçt un plânot „ko 

varçtu ar ðito iesâkt”. Viòam pat 

bija projekts, kâ saglabât veco 

Ordeòa pili, bet tas neatrada 

„dzirdîgas ausis”. 

Viòð nemâcçja bût mierâ – 

atpûsties, paslinkot, nedarît 

neko. Tiklîdz viens darbs 

pabeigts, uzreiz tika atrasts 

nâkamais. Bieþi vien viòð kâ no 

rîta aizgâja strâdât, tâ mâjâs 

atnâca vien vçlâ vakarâ. 

Daudziem viòð paliks atmiòâ 

ne tikai kâ labs mâcîtâjs, bet 

arî kâ nenogurdinâmi darbîgs 

cilvçks. 

Sigurds Sproìis bija cilvçks 

ar savu skatîjumu uz lietâm un 

nesatricinâmu pârliecîbu par 

to, kam viòð ticçja un ko 

uzskatîja par pareizu. Izðíobît 

viòa uzskatus un pârliecinât 

par pretçjo bija teju vai 

neiespçjami. Iestâjoties par to, 

kas viòam ðíita svarîgs un 

pareizs, viòð nebaidîjâs ne no 

viena, pat no padomju varas 

vai baznîcas varas. Tâdâs 

situâcijâs viòð varçja bût tieðs, 

atklâts un skarbs. No otras 

puses viòð bija vienkârðs, 

sirsnîgs, ar labu humora izjûtu, 

gatavs uzklausît jebkuru un 

iespçju robeþâs izrâdît 

pretimnâkðanu cilvçku 

vajadzîbâm un vçlmçm. Savâ 

ziòâ viòð nepiederçja sev 

paðam, bet draudzçm un 

cilvçkiem, kuriem kalpoja. 

Dievkalpojumiem, bçrçm, 

kristîbâm, kapusvçtkiem u.c. 

mâcîtâja pienâkumiem 

vienmçr bija prioritâte pâr 

personîgajiem plâniem, un 

ìimenei nâcâs samierinâties ar 

to, ka visas nedçïas nogales ir 

aizòemtas un tâda lieta kâ 

atvaïinâjums neeksistç. Viòð 

bija apveltîts ar izteikti 

analîtisku un loìisku 

domâðanu un spçju saskatît 

lietas kopskatâ. Tas izpaudâs, 

gan meklçjot Bîbeles 

skaidrojumus un to saistîbu ar 

mûsdienâm, gan risinot 

saimnieciskas un juridiskas 

lietas. 

Tomçr vislielâkais brînums 

ir piedzîvot, kâ mainâs 

cilvçku dzîves, kad viòi 

iepazîst Dievu. Kâ tiek 

sagrauti lâsti un Dieva spçkâ 

smagas problçmas var pagaist 

kâ nebijuðas. Kâ cilvçki iegûst 

mieru situâcijâs, kur tas ðíiet 

neiespçjami. Piedalîties Dieva 

darbâ un savâm acîm redzçt, 

kâ Dievs strâdâ un kâ 

neiespçjamais kïûst iespçjams 

– tâ ir laime un atalgojums par 

grûto mâcîtâja darbu, kas tiek 

piedzîvots jau ðajâ dzîvç. 

Pats viòð uzskatîja, ka ir 

nodzîvojis laimîgu, Dieva 

svçtîtu dzîvi. 

Aiz viòa paliek viòa darbi – 

- Luterâòu draudzes Aizputç, 

Cîravâ, Valtaiíos, Snçpelç 

- Viòa vadîbâ uzceltâ kaplièa 

Aizputes Misiòkalna kapos, 

pansionâta Rokaiþi jaunâ çka 

un citas no jauna uzceltas vai 

restaurçtas çkas 

- Viòa iedvesmojoðie 

sprediíi 

-Viòa sirsnîba un 

vienkârðîba, un attiecîbas ar 

cilvçkiem 

Aizputes luterâòu draudzes 

mâcîtâja Dace Dzene

8 


Kazdangas pagasta pârvaldes 

Iepirkuma komisija, izvçrtçjot 

iesniegtos divpadsmit 

projektus „Ûdenssaimniecîbas 

infrastruktûras attîstîba 

Aizputes novada Kazdangas 

pagasta Kazdangas ciemâ” I 

kârta, nolçma slçgt lîgumu ar 

Kazdangas pagasts 

IEGULDÎJUMS TAVÂ NÂKOTNÇ 

Ðai pavasarî kazdandznieki 

aktîvi rosâs pie avotiòa.Jau 

pirms pavasara saulgrieþiem tur 

notika sakopðanas talka, un arî 

Lielâs talkas ietvaros talkojâm 

akciju sabiedrîbu ,,UPB” par 

celtniecîbas darbu realizçðanu, 

jo saimnieciski izdevîgâkais 

piedâvâjums. Lîgums ar akciju 

sabiedrîbu tiks slçgts par Ls 

307940,37, bez PVN. 

Autoruzraudzîbu minçtajam 

projektam veiks SIA ,,LL Premium 

Designs”. 

Talku rezultâtâ top skatu 

punkti Kazdangas parkâ 

Pienâkot pavasarim, daudzviet 

Latvijâ tiek rîkotas Putnu 

dienas. Nu jau treðo gadu pçc 

kârtas Kazdangas muzejs aicina 

ciemos zinoðus putnu pçtniekus. 

Ðoreiz - 2013.gada 16.aprîlî 

Putnu dienas pasâkums 

norisinâjâs neierastâk. Tas 

notika Kazdangas parkâ, jo bija 

iespçjams piedalîties putnu 

vçroðanas pasâkumâ 

pieredzçjuða putnu pazinçja un 

avotiòa apkârtnç. Ðobrîd ðai 

parka daïâ ir atjaunoti trîs skatu 

punkti. Tikai pâris stundas 

kopîga un aktîva darba, un 

skatam pavçrâs skaiti skati. 

Putnu vçroðana Kazdangâ 

Putnu vçroðanas pasâkumâ Kazdangâ 

vçrotâja Ritvara Rekmaòa 

vadîbâ. Tika izstaigâts 

Kazdangas parks un tâ tuvâkâ 

apkârtne, lai iepazîtu, kâdi putni 

dzîvo Kazdangas parkâ. 

Interesanti bija uzzinât, ka 

Kazdangas parka apkârtnç 

dzîvo – dadzîtis, dzçrves, niedru 

lija, lauku balodis, vîtîtis, 

bezdelîgas, sîlis, pelçkâ zîlîte, 

lielâ zîlîte u.c. putni. 

Uzzinâjâm, kas nepiecieðams, 

2013.gada 22.martâ 

iepirkumu komisija apstiprinâja 

nolikumu „Bûvuzraudzîba 

projektam 

„Ûdenssaimniecîbas infrastruktûras 

attîstîba Aizputes 

novada Kazdangas pagasta 

Kazdangas ciemâ” I kârta”. 

Iepirkums bija izsludinâts lîdz 

2013.gada 8.aprîlim. Pagasta 

pârvalde saòçma èetrus 

projekta piedâvâjumus. 

Izvçrtçjot iesniegtos projekta 

piedâvâjumus, iepirkuma 

komisija nolçma, ka 

bûvuzraudzîbu veiks SIA 

,,Firma L4”. SIA ,,Firma L4” 

iesniegtajam piedâvâjumam 

bija viszemâkâ lîgumcena - Ls 

2750,00, bez PVN. 

Izpilddirektors komunâlajos 

pakalpojumos J. Tîmanis 

Talkas laikâ pie mums uz 

brîtiòu bija iegriezies ûdens 

enerìçtikas speciâlists Mâris 

Zvaunis un parâdîja, uz kura 

soliòa iespçjams smelties 

spçkus. Tas deva apliecinâjumu 

tam, ka baronu Manteifeïu laikâ 

soliòi tika likti spçka vietâs. 

Patiess prieks bija talkâ redzçt 

ìimenes ar bçrniem un 

mazbçrniem. Paldies visiem 

talciniekiem par paveikto. Îpaðu 

paldies vçlos teikt Agritai 

Volkovièai par gardo talkas 

zupas vârîðanu, Maijai Purviòai 

par palîdzîbu talkas 

organizçðanâ, Rasmai 

Zalamanei un Kârlim Priedem 

par aktîvu lîdzdalîbu talkas 

laikâ. Tikai kopâ mçs savu 

apkârtçjo vidi varam vedot 

skaistâku. Paldies visiem, kas 

pielika savu roku ðai kopîgajâ 

dabâ. 

Kazdangas TIC vadîtâja 

Mâra Tîmane 

ejot vçrot putnus, kâ pazît 

putnus, kâ atðíirt lidojoðus 

gulbjus - ziemeïu gulbji lidojot 

kliedz, paugurknâbju gulbji – 

nç. 

Lai vçroðana iznâktu 

saturîgâka, bija nepiecieðami 

binokïi. Paldies Kasparam 

Rudîtim un Guntim 

Patmalniekam par binokïiem! 

Bçrniem tas bija vesels 

piedzîvojums - skatîties binoklî 

un vçrot putnus. 

Paldies Ritvaram Rekmanim 

par ðo iespçju – vçrot putnus! 

Katrai klasei bija iespçjams 

uztaisît putnu barotavu, kuru 

pçc tam varçja òemt lîdzi. 

Rudenî tie tiks pielikti pie 

skolas vai tâs apkârtnç, lai 

ziemâ varçtu rûpçties par 

putniem. Paldies meþzinim 

Neilandam par sarûpçtajiem 

materiâliem putnu barotavâm, 

Aivaram Cimmermanim un 

biedrîbas „KODOLS” 

brîvprâtîgajâm meitençm – 

Sanitai Matçvièai un Annai 

Kalvânei par izpalîdzçðanu! 

Kazdangas muzeja vadîtâja 

Ilze Holðtroma 

„Câïi” piedzied Kazdangu 

Paðâ marta izskaòâ pavasari 

un Lieldienu pasâkumus 

Kazdangâ ieskandinâja mazo 

dziedâju konkurss „Câlis 

Kazdangâ”. Konkursâ, kurð 

Kazdangâ norisinâjâs jau 2. 

gadu, piedalîjâs 14 dalîbnieki 

vecumâ no 4 lîdz 10 gadiem. 

Katrs ‘câlis’ kâpa uz skatuves 

divas reizes, katrâ reizç izpildot 

citu dziesmiòu. Kâds no 

konkursantiem uz skatuves pie 

mikrofona dziedâja pirmo reizi, 

bet daþs, tâ vien ðíiet, ka ar 

mikrofonu rokâs ir uzaudzis. 

Jaunos mâksliniekus 

iedroðinâja un viòu uztraukumu 

mazinâja, pasâkuma vadîtâjs - 

Lieldienu Zaíis, kurð vçlçjâs 

iedraudzçties ar konkursa 

þûriju, bet þûrijas locekïi bija 

atturîgi un uz garâs diskusijâs 

ar Zaíi neielaidâs. 

Pçc priekðnesumu noklausîðanâs 

un þûrijas locekïu 

savstarpçjas apsprieðanâs pie 

savas nominâcijas tika visi 

„câïi”, bet îpaði tika izcelti trîs 

dalîbnieki, kas savâ vecuma 

grupâ plûca laurus – Anna Sîle, 

Reièela Rone un Laura Lîdeka. 

Konkursa rîkotâji saka lielu 

paldies pedagogiem un 

vecâkiem par bçrnu 

sagatavoðanu konkursam. 

Tikpat liels paldies no rîkotâju 

puses ir pasâkuma 

atbalstîtâjiem - Liepâjas 

olimpiskajam centram un 

Valdai Drullei. 

Pasâkuma lîdzjutçja 

Inese Birkenfelde 

Jaunsargu aktualitâtes 

11.maijâ Kazdangâ uz militârâs daudzcîòas sacensîbâm tiek 

aicinâti Kurzemes novada jaunsargi un skolu komandas. Sacensîbas 

ir gan individuâlas, gan komandu. Komandâ startç 3 zçni un 1 

meitene divâs vecuma grupâs. Jaunâkâ grupa no 10-15gadiem, 

vecâkâ no 16 gadiem. Sacensîbu programmâ: NATO ðíçrðïu josla, 

ðauðana ar pneimatisko ðauteni, granâtas meðana mçríî, 

kross(meitençm un jaunâkajai grupai-3000m, vecâkajai gr.-5000m). 

Komandas iepriekðçjie vârdiskie pieteikumi jâiesûta K.Rudîtim 

(mob.26165847) lîdz 2.maijam (kvam@inbox.lv). 

Laikâ no 27.lîdz 28.aprîlim Kazdangas apkârtnç notiks jaunsargu 

nometne. Nometnç piedalîsies 30 jaunsargi no Nîkrâces, Skrundas 

un Kazdangas. 

No 19.lîdz 21.aprîlim Dobelç notika RJC JD 1.novada nodaïas 

4.lîmeòa nometne jaunsargiem. Nometnç piedalîjâs 63 jaunsargi 

no Kurzemes un kârtoja gala ieskaiti jaunsargu apmâcîbâ. Ar labiem 

rezultâtiem ieskaiti nokârtoja Kazdangas jaunsardze Linda 

Muceniece. 

Jaunsargu instruktors K.Rudîtis 

Aicinâjums Kazdangas pagasta Tautas 

frontes aktîvistiem un skolçniem 

Ir atbalstîts Aizputes novadpçtniecîbas muzeja projekts, kurâ kâ 

sadarbîbas partneri esam mçs- visi Aizputes novada muzeji. Projekta 

ietvaros plânots izzinât Latvijas vienotîbas ceïa - Tautas frontes 

veidoðanâs laika, barikâþu laika vçsturi. Tâdçï Kazdangas muzejs 

aicina visus – gan paðus Tautas frontes un barikâþu laika 

dalîbniekus,gan skolçnus: bûsim atsaucîgi un atbalstîsim! Ja ir kas 

stâstâms, kâdas lietas vai fotogrâfijas par ðo laiku, lûgums sazinâties, 

varam aizbraukt un jûs uzklausît. Skolçni – esiet zinâtkâri un 

neatlaidîgi, saglabâsim vçsturei liecîbas par ðo nozîmîgo laiku! 

Izstâde bûs skatâma Aizputes novadpçtniecîbas muzejâ rudens pusç, 

bet bûsim atsaucîgi, neatliksim uz pçdçjo brîdi! 

Plaðâka informâcija Kazdangas muzejâ pa tâlruni: 63449755 vai 

28616717 (Ilze) 

Ïoti cerot uz jûsu atsaucîbu, Kazdangas muzeja vadîtâja 


Kazdangas parks vçja oríestra skaòâs 

Jau no maija vidus Kazdangas parkâ bûs 

apskatâmi un sadzirdami daþâdi vçja zvani, 

kas ir konkursa „Iezvani vçju Kazdangas 

parkâ” darbi. Konkursâ ir iesniegti ïoti skaisti 

un interesanti darbi, kas darinâti no ikdienâ 

saimniecîbâ un sadzîvç lietojamiem 

priekðmetiem. Pateicoties ðiem darbiem, visu 

vasaru parkâ bûs klausâms vçja oríestra 

sniegtais koncerts. 

Konkursa dalîbnieki tiks apbalvoti Muzeju 

nakts pasâkumâ plkst. 21.00 

Visi laipni aicinâti apmeklçt Kazdangas parku un apskatît konkursa 

darbus. 

Kazdangas TIC vadîtâja Mâra Tîmane

9 

Imanta Ziedoòa „Kurzemîte pçc 

45 gadiem” arî Kazdangâ 

Pavisam nesen visa Latvija 

atvadîjâs no izcilâ dzejnieka 

Imanta Ziedoòa. Bet labu laiciòu 

pirms tam Latvijas Televîzija jau 

bija plânojusi uzòemt 

dokumentâlo filmu „Man pietiek 

tikai ar Latviju. Imanta Ziedoòa 

„Kurzemîte” pçc 45 gadiem”. 

Un tâ saulainâ 14.aprîïa 

pçcpusdienâ,LTV filmçðanas 

grupa ar þurnâlisti Ilzi Strengu 

ieradâs Kazdangâ, lai kaut 

nedaudz atgrieztos atmiòâs par 

laiku, kuru Imants Ziedonis 

pavadîja Kazdangâ gan kopâ ar 

dçlu Rimantu Ziedoni, gan vâcot 

Teâtra spçlçðanas tradîcijas 

Kazdangâ ir ïoti senas. Reiz 

bija laiks, kad Kazdangas 

skolas skolotâji aizrâvâs ar 

teâtra spçlçðanu - Kazdangas 

pamatskolâ teâtri ir spçlçjuði 

gandrîz visi skolas skolotâji, 

braukuði arî viesizrâdçs uz 

Valtaiíiem, Laidiem, Cildiem, 

pat Alsungu. Ja brauciens bijis 

tâlâks, tad braukuði ar maðînu, 

bet, ja tuvâks, tad – ar 

pajûgiem, vienos ratos 

dekorâcijas, citos – „aktieri.” 

Kazdangas muzeja 2013.gada 

21.aprîlî rîkotâ pasâkuma laikâ 

atmiòâ tika atsaukts laiks, kad 

teâtris ar labiem panâkumiem 

Hei, tuvojas pavasaris, jâsâk 

aktîvâk kustçt! Maija svçtku 

brîvdienâs aicinu izkustinât 

savus velosipçdus, palûkot vai 

nav kaut kas ierûsçjis. Ja tâ ir, 

laicîgi saved kârtîbâ un uz 

priekðu! Laid pretî 

piedzîvojumam! Aicinu uz 

aktîvu un atraktîvu velo 

orientçðanâs pasâkumu 

Kazdangâ. Tâtad tiekamies 5. 

maijâ plkst. 10:00 pie 

Kazdangas pils. Pirms tam vari 

paspçt iepirkties pavasara 

tirdziòâ, kas notiks pie kultûras 

centra.Neaizmirsti interesanti, 

neierasti noformçt savu 

braucamo un, protams, arî 

pats uzvelc mugurâ ko 

neierastu. Par to var 

izpelnîties papildus balvu... 

materiâlus „Kurzemîtei”, gan arî 

vairâkkârt strâdâjot ar diþkoku 

atbrîvotâju grupu, sakopjot 

Kazdangas parku. 

Priecçja arî tas, ka kopâ ar 

filmçðanas grupu bija ieradies 

Imanta Ziedoòa mazdçls 

Edvards Ziedonis. Interesanti, ka 

viòð ir apmçram tâda paða 

vecuma kâ viòa tçvs Rimants 

Ziedonis toreiz, kad viòð 

viesojâs Kazdangâ. Domâju, ka 

Edvardam Ziedonim bija ïoti 

interesanti klausîties Jâòa Kolna 

atmiòâs par vectçvu Imantu 

Ziedoni, iepazît viòu varbût arî 

Teâtris kâ dzîve 

tika spçlçts Kazdangas 

pamatskolâ, uzteicot Miervaldi 

Kronbergu kâ lielu teâtra 

fanâtiíi, kuram teâtris ieòçma 

ïoti nozîmîgu vietu dzîvç. 

Mazâk informâcijas guvâm 

par laiku, kad teâtris bija spçlçts 

kolhozâ „Ïeòins”, bet varbût ir 

kâds, kas par ðo laiku varçtu 

pastâstît? 

Daudz informâcijas guvâm 

no Jâòa Kolna stâstîjuma par 

Kazdangas lauksaimniecîbas 

tehnikuma dramatiskâ 

kolektîva darbîbu un tâ plaðo 

vçrienu, jo izrâdes notika ne 

tikai tuvâkâ apkârtnç, bet arî 

Pampâïos, Priekulç, Rucavâ, 

„Ripo pretî pavasarim” 

Sacensîbu mçríis: 

Iepazîstinât iedzîvotâjus ar 

Kazdangas kultûrainavu, parka 

infrastruktûru, popularizçt 

riteòbraukðanu kâ ilgtspçjîgu 

dzîvesveidu. 

Norise: dalîbniekiem ar kartes 

un kompasa palîdzîbu, 

izmantojot velosipçdu, 

iespçjami îsâ laikâ jâapmeklç 

noteiktu skaitu apvidû atzîmçtu 

kontrolpunktu un jâatzîmçjas 

katrâ kontrolpunktâ, kâ arî 

jâatbild uz jautâjumiem. Kartes 

tiks izsniegtas pie pils. 

Organizatori neuzòemas 

atbildîbu par dalîbnieku 

nolikuma nezinâðanu un 

neievçroðanu. 

Orientçðanâs laiks: no plkst. 

11 00 lîdz 13 00 . 

nedaudz no citas puses, izstaigât 

Imanta Ziedoòa taku lîdz Jâòa 

Meþsçtas piemiòas vietai 

Roþkalniòâ un uzzinât, ka 

Imants Ziedonis 1980.gadâ 

ierosinâja un kopâ ar Diþkoku 

atbrîvotâju grupu apliecinâja ar 

parakstiem, ka nepiecieðams 

iezîmçt J.Meþsçtas piemiòas 

vietu Roþkalniòâ. 

Pçc iepazîðanâs ar muzeja 

sagatavoto izstâdi par Imantu 

Ziedoni filmçðanas grupa tika 

gaidîta ciemos pie Emîlijas 

Kolnas Basos, lai ceptu slavenos 

suitu sklandrauðus. 

Filma plânota palaist çterâ 

3.maijâ. 



Pâvilosta, Râvâ u.c. Katra 

izrâde tika izrâdîta 6 lîdz 12 

reizes. Dekorâcijas tika 

gatavotas pçc Albîna Dzeòa 

metiem, piebilstot, ka katrai 

izrâdes ainai bija citas 

dekorâcijas un ïoti pamatîgas, 

arî katram tçrpam tika 

izgatavota sava skice. Ðo 

desmit gadu laikâ, kamçr 

dramatisko kolektîvu vadîja 

J.Kolns, tika sagatavotas 10 

izrâdes. Kâ labâkâs var minçt 

„Normunda meitene”, „Lolitas 

brînumputns”, „Sezonas 

raganiòa”, „Brînumdakterîtis” 

u.c. 

Priecç tas, ka arî ðodien ir 

dzîvas ðîs teâtra tradîcijas un 

ðobrîd aktîvi darbojoðais 

Kazdangas dramatiskais 

kolektîvs „Skabarga” ir ïoti 

pieprasîts un koncertç ar labiem 

panâkumiem.Lai viss izdodas! 

Atvainojos apmeklçtâjâm no 

Sermîtes, kas atbrauca uz 

pasâkumu sestdien. 

Paldies Òinai Meierei, Jânim 

Brûnam, Jurim Moisejam, 

Jânim Kolnam, Landrai 

Valdmanei un Kristînei 

Mikulâòecai par Kazdangas 

teâtra vçstures lapaspuðu 

papildinâðanu. 



Dalîbnieki un laiks: 

pirmsskolas vecuma bçrniem – 

maríçta trase; 7 – 12 g.lîdz 10 

km; 13 – 16 g. ~10 km; 16 - ... 

g. ~20 km. 

Dalîbas maksa: Ls1,- no personas. 

Apbalvoðana: plkst. 14 00 

1. - 3. vietu ieguvçji saòem 

balvu, kâ arî specbalva par 

veiksmîgâko un interesantâko 

noformçjumu. Pârsteiguma 

balvas par interesantâko, 

atraktîvâko noformçjumu sev 

un velosipçdam. 

(Ar pilnu nolikuma tekstu var 

iepazîties novada mâjas lapâ: 

www.aizputesnovads.lv) 

Ja rodas kâdi jautâjumi, droði 

jautâ - Kazdangas TIC 

t.29103813, e-pasts: 

kazdanga.tic@inbox.lv 

Muzeju nakts pasâkumi 

Kazdangas muzejâ 

2013.gada 18.maijâ visâ Latvijâ notiks starptautiska akcija 

„Muzeju nakts”, un ðî gada muzeju nakts tçma „Zaïâ krâsa – meþs”. 

Ðajâ dienâ un naktî muzejos tiek rîkoti daþnedaþâdi pasâkumi 

daþâdâm gaumçm, interesçm un vecuma grupâm. 

Arî Kazdangas muzejs ir parûpçjies, lai ðî diena bûtu interesanta 

un saturîga un lai labas izjûtas un zinâðanas gûtu gan lieli, gan 

mazi. 

Pasâkums tiks atklâts plkst.11:00 ar izstâdi „Suòkopîbas vçsture 

Latvijâ”, kurâ skatâma suòkopîbas nozares attîstîba 95 gadu garumâ. 

Aicinu visus uz izstâdes atklâðanu, jo tikai ðajâ reizç bûs iespçja 

tikties ar paðu autoru – Suòkopîbas vçstures pçtnieku, humanitâro 

zinâtòu maìistru Jâni Pavlovski. Piebildîðu, ka ðâda kolekcija ir 

vienîgâ Eiropâ. 

Bçrnus noteikti iepriecinâs stafete Kazdangas parkâ, darboðanâs 

radoðajâ darbnîcâ, izgatavojot kaut ko interesantu no koka, kâ arî 

piedaloties jautrâs izdarîbâs parkâ un nostiprinot zinâðanas 

konkursâ. 

Dabas mîïotâjus, entuziastus un Kazdangas parka daudzveidîbas 

un skaistuma novçrtçtâjus noteikti iepriecinâs tikðanâs ar Juri 

Zviedrânu. Noteikti aicinu visus apmeklçt Jura Zviedrâna 

pasâkumus, lai uzzinâtu daudz jauna un interesanta par 

vçsturiskajiem dârziem, Latvijas dârziem un Kazdangas parku. 

Lai uzzinâtu krâsu simbolisko nozîmi un to, ko katra krâsa mums 

var sniegt, to varçs uzzinât visi, kuri apmeklçs psiholoìes Gitas 

Veisas lekcijas. Izmantosim ðo iespçju! 

Vakarpusç visus iepriecinâs koncerts „Dziesmas dvçselîte”, kurâs 

uzstâsies divas jaunas, jaukas muzikâlas meitenes - Liene Normonta 

un Elîna Staríe. 

Programmas noslçgumâ bûs mednieku stâsti un sarunas, kurâ 

varçsim uzzinât, kâda ir mednieka loma meþâ, kas notiek meþâ 

naktî un daudz citas informâcijas. 

11:00 – 13:00 Izstâdes „Suòkopîbas vçsture Latvijâ” atklâðana ar 

autora – Jâòa Pavlovska stâstîjumu 

12:00 – 13:30 Stafete bçrniem „Uzmini – kur?” 

14:00 – 18:00 Skrundas suòu skolas organizçta izrâde ar suòu 

piedalîðanos „Sarkangalvîtes un raganas piedzîvojumi”, suòu 

federâcijas organizçti suòu paraugdemonstrçjumi un eksterjeru 

izstâde. 

14:50 - 15:30 Jura Zviedrâna priekðlasîjums par vçsturiskajiem 

dârziem, Latvijas dârziem, Kazdangas parku. 

16:00 – 17:30 Radoðâs darbnîcas „Koka pârvçrtîbas” 

16:00 – 17:00 Psiholoìes Gitas Veisas lekcija „Krâsu simboliskâ 

nozîme un tâs pielietojums psiholoìiskâ atveseïoðanâ” 

17:00 – 18:30 Pastaigâ kopâ ar Juri Zviedrânu iepazîsim Kazdangas 

parka daudzveidîbu 

19:00 – 20:00 Psiholoìes Gitas Veisas lekcija „Krâsu simboliskâ 

nozîme un tâs pielietojums psiholoìiskâ atveseïoðanâ” 

19:00 – 20:00 Iepazîsti Kazdangu no seniem foto kadriem 

20:30 – 22:00 Jautras izdarîbas Kazdangas parkâ 

20:00 – 21:00 Koncerts „Dziesmas dvçselîte”, solistes: Liene 

Normonta, Elîna Staríe 

21:00 – 22:30 Konkurss „Meþa dîvainîbas un ne tikai” 

22:30 – 24:00 Ceïojums pa Kazdangas parku lâpu gaismâ kopâ ar 

Juri Zviedrânu 

22:00 – 23:00 Mednieks meþâ un dzîve naktî meþâ no mednieka 

redzesloka 

Ja ir kâdi jautâjumi, noteikti zvaniet, tâlr.28616717 (Ilze) 

Aicinâm apmeklçt Muzeju nakts pasâkumus Kazdangas muzejâ! 

Kazdangas muzeja vadîtâja Ilze Holðtroma 

....un zeltains taurenis no tavas plaukstas 

tik ilgi projâm neaizlidot gribçs, 

cik ilgi tu to vieglâm rokâm skarsi, 

cik ilgi vieglu elpu uzrunâsi. 

Tik ilgi, cik pats tu brînums bûsi, 

tev acu plakstos zelta spâre sçdçs, 

bûs rasa vizoða, bûs varavîksne koða, 

un taurenis uz tavas plaukstasdroðs. 

/M.Laukmane/ 

Sveicam Kazdangas pagasta maija jubilârus! 

06.05. – Gûtmane Lîna – 83; 16.05. – Dzeguze Mirdza – 80; 

05.05. – Skirele Lidija – 75; 09.05. – Juska Edgars – 55; 20.05. 

– Mâliòð Viktors – 55; 11.05. – Astrausks Laimutis – 50; 22.05. 

– Feldmanis Oskars – 50

10 

Imants Ziedonis tepatâs – 

Kurzemîtç, Kazdangâ 

Pats jau Mûþîbâ, nesagaidîjis 

80.dzimðanas dienu ðogad 3. 

maijâ, bet staro viòa garîgâ 

enerìija, materializçjas viòa 

idejas .Dzeja,epifânijas , 

apraksti, pasakas ir avoti, no 

kuriem dzert un dzert. 

Mîlçtu un nesaprastu, 

aicinâtâju un izaicinâtâju, 

diþkoku atbrîvotâju – tâdu 

atceras Dzejnieku daudzviet 

mûsu novadâ. Kopâ ar Çriku 

Hânbergu, Aivaru Beríi, Dainu 

Bruòinieci viòð meklçja skaistâ, 

lietderîgâ un neparastâ 

apvienojumu lauku sçtâs. 

Atrada. 

Kopð 1965. gada Imants 

Ziedonis kïuva pazîstams 

klâtienç Kazdangâ. Kazdanga 

kïuva par vienu no Latvijas 

vietâm, kurâ Dzejnieks 

atgriezâs vçl un vçl visos 

gadalaikos gan darbdienâs, gan 

svçtkos. Te viòð satika cilvçkus, 

kam ir skaistuma kopðanas 

prieks, tuvs radoðais darbs. 

Interesantus cilvçkus, iezîmîgas 

vietas viòð iepazina Aizputç, 

Apriíos, Cîravâ un citviet. 

Dzîvodams Kazdangâ ilgâkus 

laika sprîþus, Imants Ziedonis 

pârstaigâja un apbraukâja 

tuvâku un tâlâku apkârtni, tad 

tapa mûsu visu “ Kurzemîte”. 

Katra tikðanâs ar Dzejnieku 

garîgi bagâtinâja, aicinâja 

redzçt dzîvi no cita skatu 

punkta, iedroðinâja darît ko 

nepaveiktu ikvienu no lielâs 

tehnikuma saimes. Absolventi 

atceras literâros sarîkojumus. 

Imanta Ziedoòa siltais acu 

skats ar neparastu dziïuma 

asumu joprojâm sauc bût 

sçjçjiem tçvzemç, kopt sçtu, 

saturçt stipru ìimeni, cienît 

otra darbu un izkopt paðcieòu, 

izjust darît- prieku. 

„Viddivvârpâ” viòð saka: 

„es otrai vârpai paklanos, 

es negaidu, ka man ko dos, 

es stâvu stiebrâ, zaïâ kâtâ, 

man tikai ziedçðana prâtâ.” 

„Poçmâ par pienu” Dzejnieks 

atzîst: „Ðai pasaulç viens riòíis 

– tas ir mûþîgs: lai ko jûs 

meklçtu, jûs atradîsiet – mâti.” 

Man, kas raksta ðîs skopâs 

rindas ( varçtu daudz), bijusi 

patiesa laime satikt, dzirdçt un 

runât ar lielu personîbu. Redzçt 

un dzirdçt Imanta Ziedoòa 

daudzveidîbu, paklausît 

vismaz kâdam viòa 

aicinâjumam. 

Domâju, ka Imanta Ziedoòa 

darbi bûs vajadzîgi un aktuâli 

tâltâlu nâkotnç. 

Mâra Tamsone 

“Dziesma manai paaudzei 2013 “Kazdangâ 

Interesentiem, kuri regulâri 

seko kultûras dzîves 

aktualitâtçm novadâ, uzmanîbai 

garâm nepaslîdçja informâcija 

par dziedâtgribçtâju konkursu 

„Dziesma manai paaudzei 2013” 

Kazdangâ ðâ gada 13.aprîlî. 

Pasâkuma organizatoriskâ ideja 

radâs gadu iepriekð lîdzîgâ 

pasâkumâ, tikai bija vçlçðanâs 

ðâdu pasâkumu veidot nevis kâ 

vienkârðu padziedâðanu pçc 

principa „kâ mâku – tâ maunu”, 

bet radît novadâ augsta lîmeòa 

muzikâlu pasâkumu ar 

kompetentu vçrtçtâju klâtbûtni, 

„dzîvâs” mûzikas pavadîjumu 

un augstu priekðnesumu 

mâksliniecisko lîmeni – tâ, lai ðis 

pasâkums bûtu Notikums gan 

dalîbniekiem, gan klausîtâjiem. 

Koncertam pieteicâs kupls 

izpildîtâju pulks: mâsas Ieva un 

Aija Sudrabas, Mârtiòð Pirte, 

Miíelis Strazdiòð no Kazdangas, 

aizputnieki Madara Ïaudama, 

Inga Svipsta, Kristers Krists 

Zemîtis, Jânis Cinovskis un 

meita Elva, Reièela Rone, Iveta 

Zîverte, Justs Ûdris, Nadîna 

Rudzîte, Baiba Valdmane, 

kuldîdzniece Andra Bumbiere, 

Kadrija Mairita Pudiòa un Lîga 

Ðterna no Rokasbirzs, Dâvis 

Atstars Doniòð no Laidiem un 

tukumnieki Anita Geidâne, 

Mâris Mednis un Sandra 

Ðtemberga. Þûrijas darbu vadîja 

pazîstamais latvieðu popmûzikas 

veterâns Valdis Skujiòð no 

Liepâjas, un viòam kompetenti 

asistçja ðovâ Okartes skatuve 

plaðu atpazîstamîbu guvuðais 

jaunais skatuves mâkslinieks 

Kristaps Pujâts un vietçjâ 

mçroga universâlâ „zvaigzne” 

Imants Ozols. Par profesionâlu 

muzikâlo pavadîjumu 

sabiedriskâ kârtâ rûpçjâs 

Aizputes novada mûziíi Edvîns 

Cinkus, Linards Tiïugs, Mârtiòð 

un Egils Pçtersoni un Guntis 

Simanoviès, skaòu inþenieris 

Edgars Leinbots. 

Lai sagatavotu priekðnesumus, 

pavadoðajai grupai un solistiem 

bija jâiegulda liels darbs pâris 

mçneðu garumâ, taèu jâatzîst, ka 

ieguldîtais bija tâ vçrts. Koncertâ 

patieðâm izdevâs pacelt 

pasâkuma „latiòu” nebijuðâ 

augstumâ. Pasâkuma augsto 

lîmeni atzinîgi novçrtçja gan 

þûrija, gan klausîtâji. Tagad 

svarîgi sasniegto noturçt, kaut 

arî tâ ir mâkslinieciskâ 

paðdarbîba. Protams, jâbût 

gataviem jauniem 

izaicinâjumiem. Viens no tâdiem 

varçtu bût novadnieku koncerts 

Aizputes pilsçtas svçtkos. Lai 

neliktu vilties ne savçjiem, ne 

novada viesiem, bûs atkal daudz 

jâstrâdâ, uzspodrinot savulaik tik 

koðo Aizputes estrâdes mûzikas 

slavu. 

„Dziesma manai paaudzei 

2013” uzvarçtâji – 

Grand Prix – Andrai 

Bumbierei 

1.vieta – Justam Ûdrim un 

Vinetai Snipkei 

2.vieta – Ivetai Zîvertei 

3.vieta – Jânim Cinovskim 


balva – Anitai Geidânei 

Kazdangas pagasta 

pârvaldes balva – Dâvim 

Astaram Doniòam 

Skatîtâju simpâtiju balva 

– Miíelim Strazdiòam 

Muzikantu balva – Ingai 

Svipstei 

Paldies konkursa „Dziesma 

manai paaudzei 2013” 

dalîbniekiem par 

uzdrîkstçðanos, paldies 

þûrijai par atsaucîbu un 

pavisam ne vieglo 

konkursantu vçrtçðanu. 

Paldies mûziíiem par 

uzòçmîbu un lielo ieguldîto 

muzikâlo darbu. 

Paldies konkursa „ Dziesma 

manai paaudzei 2013” 

atbalstîtâjiem – „Liepâjas 

Olimpiskajam centram”, 

„Dzintara Boulingam”. 

Uz tikðanos konkursâ 

„Dziesma manai paaudzei 

2014.”! Lai mums izdodas! 

Aizputes novada kultûras 

vadîtâja Sanda Zâlîte 

Zem zaïiem kokiem vakarâ 

Es runâjos ar saules rietu, 

Zem zaïiem kokiem vakarâ 

Es atradu sev mûþa vietu 

Aizputes pagasts 

Vien gaiðas mîlestîbas vârdâ 

mazs cilvçciòð no nebûtîbas izkâpj, 

no mîlas òemts un mîlai atdots, 

tam mîlestîbu tâlâk nest. 

04.04.2013. dzimusi Nellija Kleinðmite 

vecâki Ieva Stone un Ingus Kleinðmits 

Aizputes pagasta pârvalde apsveic vecâkus ar bçrniòa piedzimðanu! 

Atïauj ðodien saviem gadiem ziedçt 

kâ ziedlapiòâm, kuras saulç plaukst, 

Atïauj ðodien saviem gadiem skançt 

kâ melodijai, kura sirdî ðalc. 

Ïauj kâdam sapnim ðodien zvaigznçs mirdzçt, 

Lai dienu skrejâ tie pie tevis trauc! 

/A.Âre/ 

Saulaini sveicieni Aizputes pagasta maija mçneða jubilâriem! 

Austrai Lavrovai – 60; Vijai Perminai – 60; Dzidrai Veidmanei 

– 75; Visvaldim Sermelim – 81; Birutai Poòemeckai – 81; Valijai 

Mantejai – 85; Aldonai Gertnerei – 86; Hermînei Ðilei – 91; 

Veronikai Ïevðai – 91! 

Mûþîbas ceïâ devies 

Voldemârs Gertners 

01.11.1921. - 23.03.2013. 

Aizputes pagasta pârvalde izsaka lîdzjûtîbu piederîgajiem. 

Apriíu skolas sâkumskolas 

bçrni projektu nedçïas ietvaros 

izsekoja procesam, kâ no 

graudiem top maizîte-vieni no 

mûsu uztura pamatproduktiem. 

Katrs no mums jau no bçrnîbas 

ir pazîstams ar maizes daþâdîbu: 

melna, balta, pelçka, apaïa , 

garena, kantaina... Maize 

kâdreiz tika cepta katrâ lauku 

sçtâ – gan baltâ, gan melnâ, gan 

karaða. Katram novadam bija 

savas maizes cepðanas tradîcijas, 

arî katrai saimniecei bija savi 

paòçmieni, savas receptes, kas 

bija krâtas mûþa laikâ. 

Gatavojoties projektu nedçïai, 

tika saplânotas un noorganizçtas 

vairâkas mâcîbu ekskursijas: uz 

pagasta bibliotçku, novada 

Laþas pagasts 

Cepu, cepu kukulîti... 

muzeju, pagasta veikalu, uz 

lauku mâju „Ievlejas” Sakas 

pagastâ. Praktiskas nodarbîbas 

mijâs ar rotaïâm, intervijâm, 

iegûtâs informâcijas 

apkopoðanu, zîmçðanu, 

prezentâciju veidoðanu. 

Bibliotçkâ skolçnus interesçja 

bçrnu literatûra par tçmu 

„Maize”, tika sameklçtas 

tautasdziesmas, sakâmvârdi, 

ticçjumi par maizi kâ tautas 

svçtumu, kas jâgodâ. Pagasta 

veikalâ bçrni ieguva informâciju 

par to, kâdas maizes ceptuves 

piegâdâ savu produkciju mûsu 

veikalam un kuru ceptuvju 

maizîte ir uz apriínieku galdiem. 

Muzejâ mazos draugus sagaidîja 

Vilks, îpaðâ maskâ tçrpies. Bçrni 

gan apgalvoja, ka ðis bijis nevis 

„sliktais Vilks” ,bet gan „labais 

Vilks” ,kas, tâpat kâ skolçni , 

vçlçjies uzzinât, kâds ir grauda 

ceïð lîdz maizes kukulîtim. 

Muzejâ bçrni noskaidroja, kas ir 

abra, kas lize, no kâdiem 

graudiem cep rupjo maizi, no 

kâdiem top „rauði”. Nopietns 

izziòas process mijâs ar kopîgu 

pîrâgu cepðanu un to 

nogarðoðanu. Jauka, iespaidiem 

bagâta, darbîga bija viesoðanâs 

„Ievlejâs”. Darbîgâ lauku sçtas 

saimniece interesanti un plaði 

stâstîja , kâ ïoti garðîga maizîte 

tiek cepta ar dabîgo ieraugu ar 

malku kurinâtâ klona krâsnî. 

Bija iespçja iepazît maizes 

cepðanas procesu. Vislielâko 

piedzîvojumu bçrni izjuta tad, 

kad katrs skolçns pats samîïoja, 

ieðâva krâsnî, izòçma no krâsns 

pats savu maizes klaipiòu, kas 

bija paredzçts mâjâs veðanai. 

Siltâ maizîte, no krâsns izòemta, 

turpat arî tika nogarðota. 

Apkopojot uzzinâto, izjusto, 

piedzîvoto, tapa projekta darbiòi, 

kas noteikti ir sâkums zinâtniski 

pçtnieciskajiem darbiem, kas 

tiks veidoti vecâkajâs klasçs. 

Domâju, ka ðî projektu nedçïa 

bija arî sâkums izpratnes 

veidoðanai par karjeras izglîtîbu. 

Kopâ ar bçrniem visu nedçïu bija 

sâkumskolas skolotâjas Aina 

Cçrmane un Antra Muiþarâja. 

Skolas direktore 

Velga Ïaudama

11 

Dies saulîte atkal trîskrâsaina:drîz 

zila, drîz zaïa, drîz sarkana... 

Stundas, gadi un sekundes skrien bez apstâðanâs... Laiks ir ceïâ 

...un Laiks ceïo pa visiem ceïiem. Ir vien jâpagûst noíert, kâ viòð 

iet.... Atkal gads apkârt, kopð aizvadîta iepriekðçjâ muzeju nakts. 

Atcerçsimies, ka ar ilgu un cerîbu zilo krâsu 2012. gadâ uzsâkâm 

Muzeju nakts trîs gadu ciklu, kas noslçgsies 2014. gadâ. Muzeju 

nakts ciklu veido trîs krâsas un trîs Latvijas dârgumi - zilâ jûra, 

zaïais meþs un sarkanais dzintars. Muzejnakts atkal ir ceïâ! 

Pavasara smarþu pârpilnajâ 18. maija vakarâ novada iedzîvotâjus 

gaidîsim ciemos muzejnaktî, kuras moto: „ZAÏÂ KRÂSA – 

MEÞS” .Viss ir vienkârðs. Dabas klâtbûtne ir ceïð, kâ norimt un 

iegût spçku skaidrâm domâm, jauniem darbiem. Muzeju naktî 

piedâvâsim zaïâs sajûtas, kuru laikâ rosinâsim atbrîvoties no 

ikdienas darba steigas, veltot laiku savai gara pasaulei, esot 

vienotiem ar pagâtni, dabu un uguni. Vakara gaitâ muzejâ notiks 

sarunas ar dzîvesgudriem cilvçkiem, kuri dalîsies savos uzskatos, 

savâ pârliecîbâ, ceïa meklçjumos, kâ izzinât sevi un pasauli, veidojot 

harmoniju dvçselç. Nâc un to piedzîvo! 

Muzejs saviem apmeklçtâjiem 18.maijâ no 19.00 lîdz pat agrai 

rîta stundai iecerçjis piedâvât vairâkus izzinoðus un izglîtojoðus 

pasâkumus. Tie visi iezîmçs saistîbu ar zaïo krâsu – dabas vides 

tçmu. Zaïo var izmantot dabas mîlestîbas pauðanai, labsajûtai, cerîbu 

loloðanai, spçku atjaunoðanai, atpûtai... Saviem apmeklçtâjiem 

varam piedâvât plaðu pasâkumu programmu, kurâ ceram, ikviens 

atradîs sev ko interesantu un noderîgu. 

No 15.04.-15.05 . Zaïie vârti 

• Aicinâjums ìimençm ar bçrniem „ Bûsim putnu draugi! - 

iesaistîties putnu bûrîðu gatavoðanâ. 

• „Dzîvosim zaïi!’- koðumkrûmu stâdîðana Apriíu parkâ. 

• Radoðo darbu konkurss „ Tava dâvana meþam!” 

18.maijs 19.00 – parkâ pie muzeja 

Muzeju nakts atklâðana un aktivitâtes parkâ. 

Izstâdes: „Apriínieka Rûdolfa Kopðtâla kokgriezumi ”– atklâðana. 

20.00- muzejâ 

Tikðanâs ar „putnu valdnieku”’- putnu balsu pazinçju Intu Folkmani 

– „ Kad meþi ðalc un putni dzied...” 

21.00 - muzejâ Kokle kâ dziedoðs koks - instrumenta skançjumu 

ar dvçseles ceïojumu sniegs Dace Nastevièa. Izstâdes „Spçka 

zîmes”- adîjumi pçrïu tehnikâ atvçrðana. 

22.00 Muzicçjoðâs Kârkliòu ìimenes koncerts – „ Mûzika gaiðam 

vakaram...” 

23.30 Gaismas zîmes un spçles muiþas tornî. 

24.00-01.00 Muzeja atmiòu mirkïu mozaîka videomateriâlos. 

Aicinâm atkal baudît interesanto, aizraujoðo, naksnîgo 

muzeja atmosfçru! 

Uz tikðanos muzejnaktî! Apriíu muzeja vadîtâja Aina Cçrmane 

Katra diena ir diena, 

lai atpûstos un sapòotu, 

lai smietos un brînîtos, 

lai mîlçtu un baudîtu mîlu, 

lai runâtu un klausîtos, 

lai priecâtos un justos laimîgs. 

Katra diena ir diena, 

lai dzîvotu! 

Sirsnîgs sveiciens Bogdanei Irinai (50), Brûverim Dainim (50), 

Grundbergam Mârim (50), Kalniòam Jânim (50), Pçtersonam 

Gunâram (55), Ïaudamai Anitai (60), Rostei Mârîtei (65) 

Apriíu bibliotçkâ 

Apriíu bibliotçka aicina piedalîties radoðo darbiòu konkursâ 

bçrniem „Raibais taurenis” 

Zîmçtu, lîmçtu, vai jebkâdâ citâ tehnikâ darinâtu taureni lîdz 

24.maijam atgâdât uz bibliotçku. 

Lai izdodas skaisti darbiòi! 

*** 

Aprîïa mçnesî Apriíu bibliotçka ir iegâdâjusies èetrdesmit jaunas 

grâmatas. Ar jaunajâm grâmatâm varçs iepazîties 7.maijâ. Atnâc 

un izvçlies lasâmvielu sev! 

Santa 

Apriíu Tautas namâ 

Ielûdzam visus mazos, radoðos, talantîgos pirmskolas vecuma 

bçrnus piedalîties jautrâ koncertâ un kopîgi pavadît saulainu 

pçcpusdienu Apriíu Tautas namâ ar krâsainu, radoðu koncertu 

sadraudzçties, iepriecinât sevi un citus. 24.05.2013. plkst.16.00 

Dziedâsim, dejosim, blçòosimies! 

Savus mazos talantus aicinu pieteikt lîdz 13.maijam pa telefonu - 

25447123 (Elîna) 

Priekâ eju pie jums 

Un priekâ jâdzîvo mums 

Un priekâ jûtu es jûs 

Man prieks vienmçr bûs... 

Sestdien, 20.aprîlî ar plaðu 

koncertu un daudzu viesu 

kolektîvu piedalîðanos savu 

piecu gadu jubileju svinçja 

kultûras nama senioru ansambïa 

dziedoðâs dâmas. Ansamblim tâ 

bija ne tikai pirmâ nozîmîgâ 

jubileja, bet arî vârda doðanas 

svçtki. Tâ nu ir sanâcis, ka visus 

ðos gadus Lâsmas Jûrmales 

vadîtais ansamblis bijis bez sava 

nosaukuma. Ðajâ vakarâ beidzot 

tam tika pielikts punkts, jo no 

daudzajiem piedâvâjumiem tika 

izdarîta izvçle, kas pat ïoti 

atbilst dziedoðo dâmu bûtîbai. 

Ansambïa dalîbnieces visiem 

oficiâli darîja zinâmu, ka viòu 

turpmâkais nosaukums bûs 

“Priekâ!”. Ðî oriìinâlâ 

nosaukuma autore ir skolotâja 

Vita Valdmane. 

Ansamblî dzied septiòas dâmas 

labâkajos gados: Vera Meire, 

Janîna Zahare, Gunta Bikðe, 

Regîna Miglava, Dzintra 

Nagliòa, Mairîte Alfuse un Velta 

Uþele. Piecu gadu laikâ 

ansambïa pûrâ sakrâtas 79 

dziesmas, bijuðas vairâk nekâ 

40 daþâdas uzstâðanâs gan paðu 

mâjâs, gan ciemu reizçs. 

Vadîtâja Lâsma ansambïa 

dalîbnieces mîïi sauc par savâm 

sieviòâm, bet pats pârvaldes 

vadîtâjs Artis Èanders viòas 

dçvç par meitençm. 

Smaidîgas, enerìijas pilnas, ar 

labu humora izjûtu, vienmçr 

gatavas dziedât, lai kur arî 

netiktu aicinâtas. Ar dziesmu 

Priekâ! 

Senioru ansamblis “Priekâ!” un vadîtâja Lâsma Jûrmale 

draugos dâmas ir daudzus 

gadus, dziedâjuðas koros, 

bijuðas daudzu Dziesmu svçtku 

dalîbnieces. Bez dziedâðanas 

viòâm ir arî daudz citu talantu. 

Veltiòa ir liela grâmatu lasîtâja, 

viòai patîk ceïot, Regîna dejo 

lînijdejas, Vera prot izvârît 

visgardâko koèu visâ apkaimç. 

Dâmas apmeklç trenaþieru zâli, 

nûjo, ir èaklas adîtâjas. Visu 

nemaz nevar uzskatît. 

Par dziesmu izvçli ir îpaðs 

stâsts. Sieviòas noklausâs kâdu 

dziesmu pa radio vai dzird 

televîzijâ, tad dodas pie Lâsmas 

un saka: “Ðo mums vajadzçtu 

iemâcîties- dikti skaista!” Tad 

Lâsmai nekas cits neatliek, ka 

meklçt notis. Ansamblis dzied 

ne tikai savam priekam, bet ar 

labiem panâkumiem piedalâs 

skatçs. Ðajâ gadâ viòas 

aizdziedâjâs pat lîdz Kurzemes 

novada skatei un ieguva savâ 

grupâ visaugstâko novçrtçjumu. 

Jubilejas reizç ansambli sveikt 

un krâðòu koncertu 

cîravniekiem parâdît bija 

sabraukuði daudz viesu: 

Priekules senioru vokâlais 

ansamblis “Zilais lakatiòð” un 

deju grupa “Valceris”, 

Grobiòas senioru ansamblis un 

lînijdeju grupa “Tev un Taviem 

draugiem”, Durbes senioru 

ansamblis “Meþâbele”, 

Vçrgales senioru ansamblis 

“Vakarvçjð” un ciemiòi no 

Medzes- senioru ansamblis 

“Harmonija”. 

Neizpalika arî paðmâju sveicçjilînijdejotâju 

grupas no Dzçrves 

Saieta nama un Cîravas, ritmu 

deju grupa “Odziòas”, kura 

izpelnîjâs sabraukuðo viesu 

sajûsmu un nedalîtus aplausus. 

Jaukus apsveikuma vârdus un 

noðu mapes ansamblim jubilejâ 

dâvinâja pârvaldes vadîtâjs 

Artis Èanders, pretim saòemot 

dâmu dziesmoto sveikumu savâ 

apaïajâ jubilejâ. Aizputes 

novada kultûras dzîves vadîtâja 

Sanda Zâlîte savâ apsveikumâ 

slavçja sieviòas par viòu 

gûtajiem sasniegumiem skatç 

un pasniedza balvâ novada 

domes dâvanu- apmaksâtu 

braucienu pa paðu izvçlçtu 

marðrutu. 

Apbrînas vçrts ir dziedoðo un 

dejojoðo senioru azarts, 

dzîvesprieks, pozitîvâ enerìija, 

kuru vairâk nekâ divu stundu 

garumâ saòçma visi koncerta 

apmeklçtâji. Un nav nozîmes, 

cik tev ir gadu, kâda kaite pa 

vakariem liek sevi manît, ja tevî 

mâjo prieks, prieks dziedât, 

dejot, bût kopâ un vienkârði 

priecâties par dzîvi- tad viss 

notiek. Par to varçjâm 

pârliecinâties arî pçc koncertaballes 

daïâ, kad, spçlçjot jautrai 

mûzikai, seniori laidâs drastiskâ 

deju solî. 

Nâkamâ uzstâðanâs reize mûsu 

senioru ansamblim “Priekâ!” 

3.maijâ Aizputes novada 

paðdarbîbas kolektîvu svçtkos 

Kazdangâ. Novçlam nâkoðajos 

piecos gados ansamblim tikpat 

skanîgas balsis, daudz jaunu 

sirdsdziesmu un vienmçr atrast 

prieku sevî un cilvçkos sev 

lîdzâs. 

Anita Tuleiko 

Katru dienu pa domai, pa teikumam, 

gaismas staram un atklâsmes brînumam, 

katru dienu pa atziòai prâtîgai 

ievît gudrîbas audumâ. 

Katru dienu pa sapnim, pa cerîbai, 

smaidam siltam un vârdam sirsnîgam, 

katru dienu pa prieka brîtiòam 

iecelt dvçseli brînuma apjausmâ. 

Maijâ savas dzîves îpaðâs jubilejas svin 

Erna SUDMALE -90; Francis BRIÐKA-70; Brigita ÐPUDE-70; 

Ilmars VÎGRIEZIS-70; Lidija BRAÐA-65; Andris MATISONS- 

65; Ojars GÛTMANIS-60 

Vçlam labu veselîbu, dzîvesprieku un daudz laimîtes 

Atvainojos par aprîïa numurâ ieviesuðos kïûdu Vçrai Klâvsonei un 

viòas tuviniekiem. Kundze aprîlî svinçja 85 gadu jubileju. 

Anita Tuleiko

12 

Ceïojoðâ izstâde “Sibîrijâ 

rakstîtas vçstules uz bçrza tâss” 

Tukuma muzejs ar Eiropas 

Parlamenta deputâtes Sandras 

Kalnietes atbalstu un 

finansçjumu sagatavojis izstâdi 

„Sibîrijâ rakstîtas vçstules uz 

bçrza tâss”. 

Izstâde veidota, izmantojot 

reâlu cilvçku rakstîtas vçstules 

uz bçrza tâss, kas 2009. gadâ 

iekïautas UNESCO programmas 

„Pasaules atmiòa” Latvijas 

nacionâlajâ reìistrâ. 

Vçstules uz bçrza tâss rakstîtas 

Sibîrijâ – ieslodzîjuma vai 

spaidu darbu nometnçs un 

nometinâjuma vietâs – laikâ no 

1941. lîdz 1956. gadam. Tâs 

saviem tuviniekiem sûtîjuði 

represçtie Latvijas un arî 

Lietuvas iedzîvotâji no savâm 

izsûtîjuma vietâm. Vçstuïu 

autoru vidû bijuði gan mazi bçrni 

un jaunieði, gan veci cilvçki. 

Sibîrijâ vçstules uz bçrza tâss 

gatavojuði, rakstîjuði un sûtîjuði 

10 daþâdi cilvçki: tai skaitâ 

1941. gada 14. jûnijâ izsûtîtais 

Tukuma advokâts Kârlis Roberts 

Kalevics un Rasma Kraukle, 

pirmajâ pçckara gadâ 

apcietinâtais un tiesâtais Latvijas 

Centrâlâs padomes dalîbnieks 

Voldemârs Meþaks, skolotâjs un 

dzejnieks Aleksandrs Pelçcis, 

kas bija iesaistîjies pretoðanâs 

kustîbâ, un vâcu palîgpolicijâ 

diençjuðais Ernests Íiríis, kâ arî 

1949. gada 25. martâ izsûtîtâ 

zemniece Matilde Kaktiòa, 

Jaunie dambretisti cînâs 

Martâ un aprîlî Aizputç 

norisinâjâs Aizputes novada 

kausa izcîòas sacensîbas 

dambretç iesâcçjiem. 17. martâ 

sacensîbâs piedalîjâs 19 jaunie 

censoòi no Ventspils, Kuldîgas, 

Cîravas un citiem pagastiem. 

Meitençm ar 16 punktiem 

uzvarçja Vendija Lamberte 

(Kuldîga), otrâ vietâ ar 12,5 

punktiem palika Helçna 

Ermansone (Dzçrve), bet treðo 

vietu ieguva Santa Zemture 

(Aizputes pag.)- 10,5 punkti. 

Zçniem ar 16,5 punktiem 

uzvarçja Emîls Felðavs 

(Kuldîga), ventspilniekam 

Leonam Âlîtim ar 16 punktiem 

otrâ vieta. Trijnieku noslçdza 

Edijs Vîíis (Kuldîga) ar 15 

punktiem. 

7. aprîïa sacensîbâs piedalîjâs 

jau 23 jaunieði. Meitençm 

uzvaras laurus plûca Santa 

Zemture ar 16 punktiem, otrâ 

vieta Sanijai Bþeþiskai 

(Dzçrve) ar 13 punktiem. Par 

3.vietu cînîjâs Evelîna Gailiða 

(Ventspils) un spçlçtâja no 

Vilgâles Samanta Gruntiòaabâm 

12,5 punkti. Visu izðíîra 

savstarpçjâ saspçle, kurâ uzvaru 

guva Gailîða. 

Jaunieðiem uzvarçja Emîls 

Felðavs (20,5 p.), otrais Leons 

zemnieka meitas Elza 

Trumekalne un Gaida Eglîte, kâ 

arî latvieðu skolotâja 

dzîvesbiedre Lizete Vadziòa- 

Vâciete un lietuvieðu skolotâja 

Graþina Gaidiene. Katra 

konkrçtâ cilvçka dzîvesstâsts ir 

ïoti emocionâls un personîgs, bet 

tai pat laikâ raksturo tûkstoðiem 

citu cilvçku piedzîvoto. 

Eksperti uzskata, ka Sibîrijâ 

rakstîtajâm vçstulçm uz bçrza 

tâss ir simboliska nozîme 

Latvijas vçsturç, jo tâs ir 

padomju laikmeta liecîba, kura 

raksturo Latvijas 20. gadsimta 

vçsturç traìiskâkos mirkïus. Pçc 

aptuvenâm aplçsçm sprieþot, 

Staïina kulta laikâ represçti un 

Sibîrijâ nometinâti vismaz 

167000 Latvijas iedzîvotâju, tai 

skaitâ tûkstoðiem mazgadîgu 

bçrnu. 1941. gada 14. jûnijâ vien 

tika deportçti 15443 Latvijas 

iedzîvotâji, bet 1949. gada 25. 

martâ deportâcijas rezultâtâ – 44 

271 cilvçks (ðis skaitlis iekïauj 

tos, kuri nebija uz vietas 25. 

martâ un tika izsûtîti vçlâk). 

Vçstules, to saturs, valoda, 

cenzçðanas zîmogi raksturo 

padomju totalitârâ reþîma 

iespçjas kontrolçt cilvçku dzîvi. 

Vçstules rakstîtas uz bçrza tâss, 

kas bieþi vien bija vienîgais 

pieejamais materiâls 

apcietinâjuma un izsûtîjuma 

vietâs. Tâs bija vienîgais veids, 

kâ uzturçt saikni ar dzimteni un 

Âlîtis (arî 20,5 p.)- vietu izðíîra 

savstarpçjâ saspçle. Treðais 

palika Edijs Vîíis ar 20 

punktiem. 

Sacensîbu laikâ bija gan prieka 

brîþi, gan arî asaras, bet visi 

dalîbnieki cînîjâs ïoti sîvi. 

Mums, treneriem, to visu 

vçrojot, bija patiess prieks, ka 

aug jaunâ dambretistu maiòa. 

13.aprîlî Saulkrastos notika 

Latvijas komandu èempionâts 

100 lauciòu dambretç. Diemþçl, 

degvielas trûkuma dçï Dzçrves 

skolçniem ðîs sacensîbas gâja 

secen. Tomçr Helçna 

Ermansone, atsaucoties uz Rîgas 

Bçrnu un jaunieðu centra 

“Bolderâja 2” komandas 

lûguma, tika “iznomâta” ðîm 

sacensîbâm. Komandas interesçs 

Helçna spçlçja vecâkâ grupâ (U- 

13) pie zçnu galdiòa. 

Divpadsmit komandu 

konkurencç BJC “Bolderâja 2” 

izcînîja 6.vietu. Par mûsu 

Helçnas startu bija ïoti labas 

atsauksmes. Pie sava galdiòa 

viòa izcînîja 8.vietu zçnu 

konkurencç. 

Par tradîciju ir kïuvis 

dambretes turnîrs Dzçrves 

Saieta namâ, kas veltîts 

Starptautiskajai bçrnu 

aizsardzîbas dienai. Ðogad 

tuviniekiem. Vçstulçs spilgti 

izpauþas arî nâcijas mentalitâte: 

ticîba labajam, rûpes par 

tuviniekiem, cerîba izdzîvot un 

atgriezties mâjâs. 

Tukuma muzeja izstâde 

„Sibîrijâ rakstîtas vçstules uz 

bçrza tâss” ir sagatavota 

sadarbîbâ ar seðiem Latvijas 

muzejiem – Latvijas Okupâcijas 

muzeju, Latvijas Nacionâlo 

vçstures muzeju, Aizkraukles 

Vçstures un mâkslas muzeju, 

Daugavas muzeju, Madonas 

Novadpçtniecîbas un mâkslas 

muzeju un Talsu novada muzeju, 

kuri glabâ Sibîrijâ rakstîtas 

vçstules uz bçrza tâss. Izstâdç 

izmantoti arî Daugavpils 

novadpçtniecîbas un mâkslas 

muzeja, Jûrmalas pilsçtas 

muzeja, Valmieras muzeja un 

Ventspils muzeja materiâli. 

Izstâde ir apceïojusi daudzas 

Latvijas pilsçtas, pabijusi 

Somijâ, nupat atgriezusies no 

Igaunijas. Cîravâ tâ bûs 

apskatâma no 2. maija un tikai 

10 dienas, tâlâk tâ ceïos uz 

Kazdangu. Izstâdes atklâðana 

kopâ ar radoðo grupu 2. maijâ 

plkst.14.00. Uz pasâkumu tiek 

aicinâts ikviens interesents, îpaði 

skolu jaunatne. Kâ goda viesus 

gaidîsim tos cilvçkus, kuri 

izstaigâjuði sâpîgos Sibîrijas 

ceïus. Pasâkuma laikâ bûs 

iespçja iegâdâties Agritas Ozolas 

un Ritvara Jansona grâmatu 

“Sibîrijas vçstules uz bçrza 

tâss”. 

Tukuma muzeja sagatavotâ 

informâcija 

turnîrs notiks 8. jûnijâ 

plkst.10.00. Iepriekðçjais datums 

(1.jûnijs) pçc ventspilnieku 

lûguma pârcelts. Pieauguðajiem 

dalîbas maksas 1 Ls. Gaidîti 

tiek visi spçlçtgribçtâji. 

Sacensîbu organizatori lûdz 

atsaukties labas gribas cilvçkus, 

kuri vçlçtos atbalstît jaunos 

dambretistus ðajâs sacensîbâs. 

Pieteikðanâs turnîram un 

sîkâka informâcija – 28347480 

(Haralds) vai 29178455 

(Mudîte). 

Haralds Dobelis 

Pateicîba Cîravas 

pagastam 

Tad, kad sniega bites laukâ 

dejo, 

Darba bites stropos klusi dzejo. 

Drîz nâks saulîte silta, 

Tad gan dzîve mums bûs salda. 

Lai tikai miers un saticîba starp 

mums valda! 

Ar pavasara iestâðanos 

izsaku vislielâko pateicîbu 

Cîravas pagasta ïaudîm 

Arnoldam Zçvaltam, Artim 

Èanderam, Mairîtei Alfusei 

un Zigrîdai Ðtrâlei par 

palîdzîbas sniegðanu man 

grûtâ brîdî. Lai tâdi ïaudis 

bûtu vairâk un dzîvotu ilgâk! 

Vienkârði - biðu Ilgvars 

Aprîlis! Tûlît, tûlît klât arî 

mâcîbu gada pçdçjais mçnesis - 

maijs. Gribas savâkt uz brîdi 

aprîïa pilienus vienuviet, 

priecâties par paveikto un daudz 

vçl paspçt labu izdarît. Pirms vçl 

pumpuri raisâs, jâpiepilda 

gudrîbas maisi. Jâiekrâj vasaraijûnijam, 

jûlijam un augustam. 

Zinâðanas vienmçr noderçs. 

Nu, lûk,- mûsu skolas aprîïa 

pilieni, kas veido skaistu, lielu 

gudrîbas, zinâðanu, darboðanâs 

lâsi. Gribam arî citiem pastâstît! 

•3.aprîlî lîdzpârvaldes organizçts 

pasâkums- anekdoðu mirklis. 

Laureâta godâ 2.klases skolnieks 

M.Ruzaiíis 

•Galvas rçíini matemâtikâ 

novadâ. Malaèi! 2.vieta – J. 

Ziobrovskim, R. Ziobrovskim, A. 

Strazdam, M. Petrauskim, G. 

Petrauskai. 1. vieta - J. Zâlîtim. 

Atzinîba- R. Tumpelim, R. 

Selderiòam. 

•Konkurss „Ko es stâstu par savu 

novadu, pagastu, mâju” Apriíos. 

Paldies skolotâjai V. Roìei, jo 6. 

klases skolniecei I. Lukaþai 

novadâ 1.vieta. 

•1.- 4. klaðu skolçnu teâtra 

apmeklçjums Aizputç „Divas 

Lotiòas”. 

•Matemâtikas olimpiâde skolâ 1. 

- 4. klasçm. Uzvarçtâji saòçma 

balvas. Tieðâm bija atsaucîba. 

Prieks! 

•Skolas vokâlâ ansambïa 

sadziedâðanâs svçtki Cîravâ, 

Lieìos. 

•8., 9. klaðu skolçni un viòu 

skolotâji apmeklçja atvçrto 

durvju dienas Cîravâ, Skrundâ, 

Liepâjâ. 

Kalvenes pagasts 

Aprîïa pilieni Kalvenes 

pamatskolâ 

•Visa mçneða garumâ 

audzinâðanas stundas par 

droðîbu” Ko es darîtu , ja....” 

Maija vidû rîkosim visai skolai 

droðîbas dienas pçcpusdienu. 

•Lîdzpârvaldes sçdç piedalîjâs 4. 

klases skolçni, viòu vecâki, lai 

iepazîtos ar mâcîbu un 

audzinâðanas darbu pamatskolas 

klasçs. 

•Skolâ veikts anketçðanas darbs 

par 2012./2013. m.g. intereðu 

izglîtîbas pulciòu darbu. Notika 

sarunas ar vecâkiem, skolotâjiem, 

administrâciju, skolçniem. 

Izkristalizçjuðies darba virzieni 

2013./2014.m.g. 

•Sporta aktivitâtes skolâ, novadâ. 

Daþam tas ðíiet sîkums, bet no 

piliena taèu veidojas lâse. Tâ lâse 

pa lâsei, un, skat, jau vesels 

plaðums! 

Lai mâcîbu gada pçdçjais 

mçnesis dod spçku visu izvçrtçt, 

novçrtçt, apkopot. 

Aicinâm ð.g. 15. maijâ skolçnu 

vecâkus uz vecâku dienu (8.30 – 

12.30), bet visus interesentus 

plkst. 13.00 Kultûras namâ uz 

Ìimenes dienas koncertu „Ar 

sniegpulksteni jums vçstuli 

rakstu...” Piedalîsies Aizputes 

Mûzikas skolas audzçkòi un 

Kalvenes pamatskolas skolçni. 

Visiem skolçniem, skolotâjiem, 

vecâkiem, kolçìiem novadâ 

sakâm: 

„ Ja katrâ dienâ ieaust rakstu 

savu mums izdosies, bûs darba 

audums koðs. Un tikai tâ mçs 

sasniegsim mçríi savu, ja bûsim 

taisnîgi, izlçmîgi un droði.” (K. 

Apðkrûma) 

Aprîïa pilienus vienuviet vâca 

skolotâja Aija Valkaða. 

Katru dienu pa sapnim, pa cerîbai, 

Smaidam siltam un vârdam sirsnîgam, 

Katru dienu pa prieka brîtiòam... 

To novçlam aprîïa mçneða jubilâriem un îpaðus sveicienus sûtâm 

Dollijai BIRZNIECEI – 90; Ernestam AÐMANIM – 86; Þanim 

CÎRULIM – 84; Irmai JANAITEI – 82; Ilgai BUDREIKAI – 

80; Lilijai GRIETÇNAI – 77; Austrai LÎGOTNEI – 76; Birutai 

KÏAVAI – 74; Jevdokijai ÍELPEI – 74; Kârlim KALNIÒAM 

– 73; Lînai KEIÐAI – 72; Dzintrai LÂCEKLEI – 60; Dagritai 

MEDISAI – 50.

13 

Sports Aizputes novadâ 

Beidzies Latvijas èempionâts 

pirmajâ lîgâ volejbolâ vîrieðiem 

Aizputes vîrieðu volejbola komanda 

Gatavoðanâs I lîgas 

sacensîbâm tika uzsâkta 

2012.gada 20.augustâ. Lai 

izturçtu garo sezonu, kura 

sâkâs 2012.gada 20.oktobrî un 

beidzâs 2013.gada 24.aprîlî, 

bija svarîgi ielikt labus 

vispârçjâs un speciâlâs fiziskâs 

sagatavotîbas pamatus. Vîri un 

jaunieði labprât piedalîjâs ðajos 

treniòos, un bija vçrojama 

normâla fizisko râdîtâju 

izaugsme un noturîba. 

Sacensîbâs piedalîjâs 11 

komandas, un kopumâ 

aizputnieki aizvadîja 29 spçles, 

gûstot 24 uzvaras un 5 

zaudçjumus, tâdçjâdi izcînot II 

vietu èempionâtâ. 

Uzskatu, ka èempionâts 

aizvadîts labi. Izvçrtçjot 

komandu lîmeni, var secinât, 

ka labâk sagatavotas bija 

komandas, kuras pamatturnîrâ 

izcînîja pirmâs seðas vietas. 

Sacensîbu kulminâcija bija 

finâlmaèi ar Ventspili lîdz 3 

uzvarâm. Abas komandas ir 

lîdzvçrtîgas. Sacensîbu 

izðíiroðajâ piektajâ maèâ, kurð 

risinâjâs Aizputes sporta 

centrâ, sportiskâs kaislîbas sita 

augstu vilni un volejbola 

laukums pârvçrtâs kara laukâ, 

kur skaòas atgâdinâja aviâcijas 

uzlidojumus. Manuprât, mçs 

paði sadegâm ðajâ sakairinâtajâ 

gaisotnç un neparâdîjâm savu 

spçli, tâdçjâdi ar 3:1 zaudçjot 

izðíiroðo maèu par zeltu. 

Gribu pateikties visiem , kuri 

piedalîjâs lîgas panâkumu 

kaldinâðanâ un atbalstâ: 

Aizputes novada domei, SIA 

“Elpa”, SIA „Mçtra A”, SIA 

„Energobûve”, SIA „UFB 

Projekts”, z/s „Nadziòi”, 

Aizputes sporta centram, 

ðoferiem Elmâram Sîlim un 

Arvîdam Luntem, un, protams, 

Aizputes izcilajai publikai, 

kura nenogurstoði sekoja katrai 

spçlei. 

Îpaðs paldies Ievas 

Valdmanes karsçjmeiteòu 

grupai, kuras ir neatòemama 

komandas sastâvdaïa. 

Paldies Gunta Simanovièa 

vadîtajam pûtçju oríestrim. 

Vislielâkais paldies visiem 

komandas spçlçtâjiem, kuri, 

netaupot savu laiku un 

lîdzekïus, visu savu enerìiju 

ielika komandas panâkumu 

kaldinâðanâ. 

Komandâ spçlçja: Armîns 

Eversons, Renârs Zemturis, 

Rûdolfs Milzarâjs, Gints 

Sedols (kapteinis), Kristaps 

Bergs, Sandris Ðtâls, Kârlis 

Krauze, Zintis Ronis, Mârtiòð 

Grundmanis, Juris Plamðe, 

Edgars Levics, Jânis Vîtols, 

Andris Sîlis, Jânis Muiþnieks, 

Aleksandrs Sants, Gunârs 

Landsmanis. 

Komandas treneris 

Mâris Zankovskis 

Latvijas èempionâts krosâ 

20. aprîlî Rîgâ 

Biíernieku meþâ 

pulcçjâs skrçjçji , lai 

piedalîtos ikgadçjâ 

Latvijas èempionâtâ 

pavasara krosâ. Ðîs 

sacensîbas pulcçja 

vairâk nekâ 300 

dalîbniekus no visas 

Latvijas, kuri 

daþâdâs vecuma 

grupâs cînîjas par 

uzvarâm 2 km, 4 km 

un 8 km garâs trasçs. 

Trases bija ïoti 

grûtas, jo vçl 

joprojâm bija meþâ 

sniegs, ledus un 

dubïi. Viss kâ îstâ 

krosâ. 

Arî Liepâjas rajona sporta 

skolas audzçkòi no Aizputes 

novada ðajâs sacensîbâs 

piedalîjâs kuplâ skaitâ. 

Pirmie trasç devâs paði 

mazâkie, kur uzvaras laurus 

plûca mâsas Viktorija un 

Izabella Bogdanovas. Viòas 

uzvarçja katra savâ vecuma 

grupâ. 

Tâlâk jau dalîbniekiem bija 

jâsacenðas nopietnâka garuma 

distancçs. 2 km distancç savâ 

grupâ ar rezultâtu 8:01,6 2. 

vietu izcînîja Ingus Bogdanovs, 

bet Eduards Auziòð un Ralfs 

Bitenieks finiðçja attiecîgi 13. 

un 18. vietâ. Meitençm ðajâ pat 

grupâ 4. vietu izcînîja Ginta 

Krûzçna, bet 6.vietu izcînîja 

Madara Alecka. Meitenes 

distanci veica 9:45,5 un 9:50,7. 

Vecâkiem audzçkòiem bija 

jâveic 4 km distance, kur 

lielisku sniegumu parâdîja 

Aizputes puiði Artûrs Medveds 

un Jânis Zaicevs. Viòi finiðçja 

1. un 2. vietâ, distanci veicot 

15:48 un 15:52. Labi veicâs arî 

brâïiem Linardam un Marekam 

Òikiforoviem, kuri ðajâ pat 

distancç finiðçja 7. un 8. vietâ , 

kâ arî Madaram Pûpolam, 

Edijam Dreimanim un 

Verneram Kâpiòam, kuri 

izcînîja 12., 16. un 21. vietu. 

Meiteòu konkurencç 4 km 

distancç 5. vietâ finiðçja Nikola 

Anne Andersone, bet 12. bija 

Aiva Balcere. A grupas 

jaunietçm arî 12. vietâ finiðçja 

Gunta Holðtroma. 

Paðu garâko 8 km distanci 

veica Valdis Bogdanovs, kurð 

grupâ izcînîja 5. vietu, uzrâdot 

rezultâtu 31:31,8, bet starp A 

grupas jaunieðiem Valdis 

izcînîja èempionâta bronzas 

medaïu. 

Maija Pûpola 

Skrien Latvija 1. posms-Rçzeknes pusmaratons 

Skrien Latvija 1. posms – 

Rçzeknes pusmaratons ir 

veiksmîgi aizvadîts, un tajâ 

piedalîjâs arî Aizputes novada 

skrçjçji. 

Pirmie uz startu devâs bçrnu 

skrçjiena dalîbnieki. Lieliski 

startçja mûsu mazâs meitenes , 

kuras ierindojâs 1., 2. un 3. 

vietâ, pretiniecçm neatstâjot 

nekâdas izredzes uz uzvaru. 

1.vietu izcînîja Madara Pûpola, 

2.vietu Ieva Pûpola, bet 3.vietu 

Nadîna Íemere. 

Pusmaratona skrçjçji, Nike 

12,6 km skrçjçji un 4,2 km 

tautas skrçjiena dalîbnieki trasç 

devâs vienlaicîgi. 4,2 km 

distancç lieliski skrçja Marta 

Bâdere, kura izcînîja 3. vietu, 

distanci veicot 20:56.Tikai 4 

simtdaïas lîdz godalgotajam 

pjedestâlam pietrûka Madaram 

Pûpolam, kurð bija spiests 

samierinâties ar 4. vietu. 

13.vietu izcînîja Jânis Zaicevs, 

bet 14.vietu Edijs Dreimanis. 

Labi startçja arî Eduards 

Auziòð, kurð pirmo reizi veica 

tik garu distanci, kâ arî Dâvids 

Radþabovs, kuru garajâ ceïâ 

lîdz Rçzeknei pieveica slimîba. 

Meitençm labs starts izdevâs 

Madarai Aleckai, kura, uzrâdot 

rezultâtu 22:18, ierindojâs 8. 

vietâ, veiksmîgi distanci 

noskrçja arî Undîne Ungere. 

Pieredzçjuðâkie skrçjçji devâs 

12,6 km un 21,098 km garajâs 

trasçs. Ðeit Iveta Pûpola distanci 

veica 57:37 un izcînîja 2. vietu, 

bet Alla Radþabova Cinovska 

ierindojâs 19. vietâ. 

Pusmaratonu veica Rainers 

Meiers un Maija Pûpola. 

Rainers distanci veica 1h 41:12 

un izcînîja 9. vietu V50 grupâ, 

bet Maija distanci veica 

1h43:10 un izcînîja 2. vietu S40 

grupâ. 

Maija Pûpola

14 

2013.gada 28.februârî Aizputç Saistoðie noteikumi Nr. 3 

Apstiprinâti ar Aizputes novada domes 

28.02.2013. sçdes lçmumu Nr. 89 

(protokols Nr.2, &.44) 

SOCIÂLAS PALÎDZÎBAS PABALSTI AIZPUTES NOVADÂ 

Izdoti saskaòâ ar Sociâlo pakalpojumu un sociâlâs palîdzîbas likuma 

35.panta ceturto un piekto daïu un MK 30.03.2010 noteikumu Nr. 299 

„Noteikumi par ìimenes vai atseviðíi dzîvojoðas personas atzîðanu par 

trûcîgu”19. punkta ceturto apakðpunktu. 

1.VISPÂRÎGIE JAUTÂJUMI 

1. Saistoðie noteikumi nosaka 


sociâlâs palîdzîbas pabalstu 

(turpmâk tekstâ – pabalsti) veidus 

un apmçru, pabalstu pieðíirðanas 

un izmaksas kârtîbu personâm 

(ìimençm), kuras ir tiesîgas 

saòemt ðos pabalstus, kâ arî 

pieòemto lçmumu par pabalstiem 

apstrîdçðanas un pârsûdzçðanas 

kârtîbu. 

2. Pabalstus pieðíir personâm 

(ìimençm), kuras savu pamata 

dzîvesvietu ir deklarçjuðas 


administratîvajâ teritorijâ. Personas 

(ìimenes) materiâlo stâvokli 

izvçrtç atbilstoði Ministru kabineta 

2010.gada 30.marta noteikumiem 

Nr.299 „Noteikumi par ìimenes 

vai atseviðíi dzîvojoðas personas 

atzîðanu par trûcîgu”. 

3. Par îpaðumu, atzîstot ìimeni 

(personu) par trûcîgu, Aizputes 

novada paðvaldîbas teritorijâ 

deklarçtâm personâm, netiek 

uzskatîta: 

3.1.lauksaimniecîbâ izmantojamâ 

zeme ne vairâk kâ 5 ha platîbâ un/ 

vai meþs, ne vairâk kâ 3 ha platîbâ, 

3.2.viena garâþa, viens 

automobilis, viens motocikls, 

motorollers, kas ir ìimenes (personas) 

îpaðumâ. 

4. Ja ir apmierinâts pamatots 

paðvaldîbas iedzîvotâju 

pieprasîjums pçc pabalsta 

garantçtâ minimâlâ ienâkumu 

lîmeòa nodroðinâðanai un dzîvokïa 

pabalsta, paðvaldîba, izvçrtçjot 

ìimenes (personas) ienâkumus, ir 

tiesîga no pamatbudþeta izmaksât 

arî citus pabalstus pamatvajadzîbu 

nodroðinâðanai. 

5. Lçmumus par pabalstu 

pieðíirðanu pieòem Aizputes 

novada paðvaldîbas aìentûra 

„Sociâlais dienests” (tekstâ – 

Sociâlais dienests). 

2. SOCIÂLÂS PALÎDZÎBAS 

PABALSTU VEIDI 

6. Aizputes novada paðvaldîbâ ir 

noteikti ðâdi pabalstu veidi: 

6.1. valsts noteiktie sociâlie 

pabalsti: 

6.1.1. pabalsts garantçtâ minimâlâ 

ienâkumu lîmeòa nodroðinâðanai 

(GMI); 

6.1.2. dzîvokïa pabalsts; 

6.1.3. vienreizçjs pabalsts ârkârtas 

situâcijâ; 

6.1.4. pabalsts bâreòiem un bez 

vecâku gâdîbas palikuðiem 

bçrniem. 

6.2 paðvaldîbas noteiktie sociâlâs 

palîdzîbas pabalsti: 

6.2.1. pabalsts medicînas 

pakalpojumu apmaksai; 

6.2.2. pabalsts sabiedriskâs pirts 

pakalpojumu apmaksai; 

3. SOCIÂLÂS PALÎDZÎBAS 

PABALSTU PIEÐÍIRÐANAS 

KÂRTÎBA 

7. Pabalsta pieprasîtâjs vçrðas 

Sociâlajâ dienestâ, iesniedz 

rakstisku iesniegumu, norâdot 

nepiecieðamo sociâlâs palîdzîbas 

pabalsta veidu, visu ìimenes 

(mâjsaimniecîbas) locekïu 

ienâkumus un materiâlo stâvokli 

apliecinoðus dokumentus, ja 

Sociâlajam dienestam ðîs ziòas nav 

pieejamas, un aizpilda noteikta 

parauga iztikas lîdzekïu 

deklarâciju. 

8. Vçrðoties Sociâlajâ dienestâ, 

persona uzrâda personu 

apliecinoðu dokumentu, kâ arî 

uzrâda pensionâra vai invalîda 

apliecîbu, ja persona ir pensionârs 

vai invalîds un ðîs ziòas paðvaldîbâ 

nav pieejamas. Sociâlâ dienesta 

speciâlisti pçc saòemtâs 

informâcijas: 

8.1. izvçrtç ìimenes (personas) 

materiâlo situâciju, pamatojoties 

uz iztikas lîdzekïu deklarâcijâ 

uzrâdîtâm ziòâm un klât 

pievienotajiem dokumentiem, 

8.2. pârbauda pabalsta pieprasîtâja 

sniegtâs ziòas, izvçrtçjot iesniegtos 

dokumentus, nepiecieðamîbas 

gadîjumâ pieprasot ziòas no valsts 

un paðvaldîbu institûcijâm, kâ arî 

citâm juridiskâm un fiziskâm 

personâm, 

8.3. pieòem lçmumu par ìimenes 

(personas) atbilstîbu trûcîgas/ 

maznodroðinâtas ìimenes (personas) 

statusam par pabalsta 

pieðíirðanu vai arî pieòem 

pamatotu lçmumu atteikt statusa/ 

pabalsta pieðíirðanu, informçjot 

klientu par lçmuma apstrîdçðanas 

un pârsûdzîbas kârtîbu; 

8.4. noslçdz vienoðanos ar klientu 

par lîdzdarbîbas pienâkumiem, 

8.5. iekârto klienta lietu un glabâ 

to piecus gadus pçc pabalsta 

izmaksas termiòa beigâm, 

8.6. iesniedz grâmatvedîbâ 

pieòemto lçmumu izmaksât 

pabalstu vai apmaksât rçíinu par 

saòemtajiem pakalpojumiem vai 

precçm. 

8.7. atteikumu pieðíirt pabalstu 

klientam paziòo rakstiski, norâdot 

atteikuma pamatojumu, lçmuma 

apstrîdçðanas kârtîbu un citas ziòas 

saskaòâ ar Administratîvâ procesa 

likuma prasîbâm un citiem 

normatîvajiem aktiem. 

9. Pieðíirto pabalstu ìimenei 

(personai) var izmaksât naudâ vai 

par pabalsta summu apmaksât 

preces vai pakalpojumus, kas 

nepiecieðami pieprasîtâja vai tâ 

ìimenes locekïu pamatvajadzîbu 

apmierinâðanai, ja konstatçts, ka 

pabalsta saòçmçjs pârkâpis 

vienoðanos par pabalsta 

izlietoðanas mçríiem, vai pçc 

ìimenes (personas) vçlçðanâs. 

10. Jautâjumi par sociâlâs 

palîdzîbas pieðíirðanu personâm, 

kuras neatbilst ðajos noteikumos 

minçtajiem kritçrijiem, bet, kurâm 

ir nepiecieðama palîdzîba sakarâ ar 

neparedzçtiem apstâkïiem, tiek 

izskatîti Aizputes novada domes 

Veselîbas un sociâlâs aprûpes 

komitejâ, izvçrtçjot katru konkrçtu 

gadîjumu atseviðíi. Lçmumu par 

sociâlâs palîdzîbas pieðíirðanu 

pieòem Aizputes novada dome. 

4. PABALSTS GARANTÇTÂ 

MINIMÂLÂ IENÂKUMU 

LÎMEÒA NODROÐINÂÐANAI 

11. Pabalstu pieðíir, aprçíina un 

izmaksâ atbilstoði Ministru 

kabineta noteikumiem 

5. VIENREIZÇJS PABALSTS 

ÂRKÂRTAS SITUÂCIJÂ 

12. Pabalstu ârkârtas situâcijâ 

(stihiskas nelaimes vai iepriekð 

neparedzamu apstâkïu dçï) pieðíir 

lîdz vienai valstî noteiktajai 

minimâlajai mçneða darba algai 

vienai ìimenei (personai), 

neizvçrtçjot tâs ienâkumus, bet 

òemot vçrâ iepriekð neparedzamo 

apstâkïu radîto zaudçjumu sekas, 

un tikai tajos gadîjumos, ja 

nepienâkas cits valsts noteiktais 

pabalsts vai tas ir nepietiekams 

minimâlo izdevumu segðanai, 

pamatojoties uz personas 

rakstisku iesniegumu un 

dokumentiem, kas pamato 

iesniegumâ norâdîto situâciju. 

13. Pabalstu pieðíir, ja personas 

iesniegums saòemts ne vçlâk kâ 

vienu mçnesi pçc ârkârtas 

situâcijas raðanâs. 

6. DZÎVOKÏA PABALSTS 

14. Dzîvokïa pabalstu pieðíir 

personâm (ìimençm), kuras savu 

pamata dzîvesvietu deklarçjuðas 

Aizputes novadâ, lai palîdzçtu 

segt îres (apsaimniekoðanas) 

maksu, apkures un komunâlos 

maksâjumus un izdevumus 

kurinâmâ iegâdei par dzîvojamo 

telpu, kurâ ìimene (persona) 

faktiski dzîvo un par kuras 

lietoðanu veic maksâjumus. 

15. Tiesîbas saòemt pabalstu îres 

(apsaimniekoðanas), apkures un 

komunâlo maksâjumu segðanai ir: 

15.1. personâm, kurâm noteikts 

trûcîgas, maznodroðinâtas 

ìimenes (personas) statuss; 

15.2. atseviðíi dzîvojoðam 

invalîdam, nestrâdâjoðiem 

pensionâram, kura ienâkumi 

mçnesî nepârsniedz LVL 150,00. 

15.3 vienâ mâjsaimniecîbâ 

dzîvojoðiem invalîdiem, 

pensionâriem, kuru vidçjie 

ienâkumi mçnesî vienai personai 

nepârsniedz LVL 142,00; 

16. Pabalsts tiek pieðíirti vienu 

reizi gadâ LVL 62,00 îres 

(apsaimniekoðanas) maksas, LVL 

62,00 apkures, un LVL 62,00 

komunâlo maksâjumu segðanai 

vienai ìimenei (mâjsaimniecîbai), 

pârskaitot pakalpojuma 

sniedzçjam. 

17. Lai saòemtu dzîvokïa 

pabalstu îres (apsaimniekoðanas), 

apkures, komunâlo maksâjumu 

segðanai, klients pçc savas 

deklarçtâs dzîves vietas Sociâlajâ 

dienestâ iesniedz iesniegumu, 

kuram pievienoti sekojoði 

dokumenti: 

17.1. dokuments, kurð apliecina 

dzîvokïa lietoðanas, îpaðuma vai 

îres tiesîbas; 

17.2. iztikas lîdzekïu deklarâcija; 

17.3. pçdçjo trîs mçneðu 

komunâlo maksâjumu kvîðu 

kopijas, uzrâdot to oriìinâlus. 

18. Tiesîbas saòemt dzîvokïa 

pabalstu kurinâmâ iegâdei 

mâjokïos ar malkas apkuri ir: 

18.1 trûcîgâm personâm 

(ìimençm), 

18.2 atseviðíi dzîvojoðam 

invalîdam, pensionâram, kura 

ienâkumi mçnesî nepârsniedz 

LVL 150,00, 





nepârsniedz LVL 142.00 . 

19.Pabalsts tiek pieðíirts vienu 

reizi gadâ LVL 65.00 kurinâmâ 

iegâdes izdevumu segðanai, 

izmaksâjot skaidrâ naudâ vai 

pârskaitot 

sniedzçjam. 

pakalpojuma 

20.Lai saòemtu dzîvokïa pabalstu 

kurinâmâ iegâdei, klients pçc 

savas deklarçtâs dzîvesvietas 

Sociâlajâ dienestâ iesniedz 

iesniegumu, kuram pievienoti 

sekojoði dokumenti: 

20.1 dokuments, kurð apliecina 

dzîvokïa lietoðanas, îpaðuma vai 

îres tiesîbas, 

20.2 iztikas lîdzekïu deklarâcija. 

21. Dzîvokïa pabalstu nepieðíir, 

ja: 

21.1. ìimenei (personai) îpaðumâ 

ir meþs, 

21.2. pabalsta pieprasîtâjs 

dzîvoklî nedzîvo vai izîrç to citâm 

personâm. 

7. PABALSTS BÂREÒIEM UN 

BEZ VECÂKU GÂDÎBAS 

PALIKUÐIEM BÇRNIEM 

22. Pabalstu pieðíir saskaòâ ar 

Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas 

likumu, LR Ministru kabineta 

noteikumos noteiktajâ kârtîbâ; 

23. Pçc pilngadîbas sasniegðanas 

bârenim vai bez vecâku gâdîbas 

palikuðajam bçrnam, par kura 

ârpusìimenes aprûpi lçmumu ir 

pieòçmuðas Aizputes novada 

bâriòtiesas, ir tiesîbas saòemt 

ðâdus pabalstus: 

23.1. vienreizçjs pabalsts divu 

Valsts sociâlâ nodroðinâjuma 

pabalsta apmçrâ pastâvîgas dzîves 

uzsâkðanai, 

23.2. vienreizçjs pabalsts LVL 

175,00 apmçrâ sadzîves 

priekðmetu un mîkstâ inventâra 

iegâdei, 

23.3. pabalsts ikmçneða izdevumu 

segðanai LVL 45,00 vai 

invalîdiem kopð bçrnîbas LVL 

75.00 apmçrâ, ja pilngadîbu 

sasnieguðais bçrns nepârtraukti 

turpina mâcîbas vispârçjâs vidçjâs 

vai profesionâlâs izglîtîbas 

iestâdç, vai ja pilngadîbu 

sasnieguðais bçrns nepârtraukti 

turpina studijas augstskolâ vai 

koledþâ un saskaòâ ar izglîtîbas 

jomu regulçjoðajos normatîvajos 

aktos noteikto kârtîbu sekmîgi 

apgûst izglîtîbas programmu. 

24. Pabalsta saòemðanai 

jâiesniedz personas iesniegums. 

25. Lçmumu par pabalsta 

pieðíirðanu Sociâlais dienests 

pieòem desmit darba dienu laikâ 

no visu nepiecieðamo dokumentu 

saòemðanas dienas. 

8. PABALSTS MEDICÎNAS 

PAKALPOJUMU APMAKSAI 

26. Tiesîbas saòemt pabalstu ir: 

26.1. personâm (ìimençm), kurâm 

noteikts trûcîgas ìimenes (personas) 

statuss; 

26.2. bçrniem invalîdiem, 

26.3 atseviðíi dzîvojoðam 

invalîdam, pensionâram, kura 

ienâkumi mçnesî nepârsniedz Ls 

150,00, 





nepârsniedz LVL 142.00 

27. Pabalstu medicînas 

pakalpojumu apmaksai var 

saòemt par: 

27.1. speciâlistu pakalpojumiem, 

konsultâcijâm 50% apmçrâ, ne 

vairâk kâ LVL 40,00 gadâ vienai 

personai; 

27.2. recepðu medikamentu iegâdi 

50% apmçrâ, ne vairâk kâ LVL 

120,00 apmçrâ gadâ vienai 

personai; 

27.3. zobu ârstçðanas un 

protezçðanas izdevumu segðanai 

25% apmçrâ, bet ne vairâk kâ LVL 

50,00 gadâ vienai personai; 

27.4. optisko briïïu vai 

kontaktlçcu iegâdi – trûcîgo 

ìimeòu bçrniem lîdz 18 gadu 

vecumam, bet ne vairâk kâ LVL 

30,00 gadâ vienai personai; 

27.5 slimnîcas, operâciju 

izdevumu segðanai trûcîgâm 

personâm un invalîdiem, un 

pensionâriem, kuru ienâkumi nav 

lielâki par valstî noteikto 

minimâlo mçneða darba algu , ne 

vairâk kâ LVL 150,00 apmçrâ 

gadâ vienai personai, 

28.Pabalstu medicînas higiçnas 

preèu (pamperu, katetru, 

vienreizçji lietojamo personîgâs 

higiçnas komplektu u.c.) iegâdei 

pieðíir I un II grupas invalîdiem, 

bçrniem invalîdiem ar funkcionâla 

rakstura traucçjumiem, kâ arî 

pensijas vecuma personâm ar 

funkcionâla rakstura 

traucçjumiem bez noteiktas 

invaliditâtes, ne vairâk kâ LVL 

50.00 gadâ vienai personai, kuras 

ienâkumi mçnesî nepârsniedz 

LVL 150,00. Lai saòemtu 

pabalstu, persona Sociâlajâ 

dienestâ iesniedz iesniegumu, 

uzrâdot invaliditâtes apliecîbu, 

ìimenes ârsta vai ârsta speciâlista 

atzinumu par funkcionâlo 

traucçjumu esamîbu un medicînas 

higiçnas preèu iegâdes 

nepiecieðamîbu un preèu 

apmaksas dokumentus.. 

29. Pabalstu medicînas 

pakalpojumu apmaksai izmaksâ 

pabalsta saòçmçjam vai pârskaita 

medicînas pakalpojuma sniedzçja 

kontâ. 

9. PABALSTS SABIEDRISKÂS 

PIRTS PAKALPOJUMU 

APMAKSAI 

30. Sabiedriskâs pirts 

pakalpojumu tarifa atvieglojumus 

75% apmçrâ var saòemt: 

30.1. Trûcîgas, maznodroðinâtas 

personas (ìimenes), 

30.2. pensionâri, kuru pensija ir 

mazâka par Ls 165,00. 

10. IEROBEÞOJUMI 

PABALSTA SAÒEMÐANAI 

31.Galvenie atteikuma un 

pabalsta izmaksas pârtraukðanas 

vai samazinâðanas iemesli: 

31.1. ìimenes locekïi atsakâs no 

lîdzdarbîbas savas situâcijas 

uzlaboðanâ, atsakâs no 

medicîniskâs izmeklçðanas, 

ârstçðanâs un rehabilitâcijas 

pasâkumiem, nepiedalâs aktîvajos 

nodarbinâtîbas pasâkumos; 

31.2. kâds no ìimenes 

(mâjsaimniecîbas) locekïiem 

atsakâs iesniegt pabalsta 

saòemðanai nepiecieðamos 

dokumentus; 

31.3. klients atsakâs no 

apsekoðanas dzîvesvietâ; 

31.4. darbaspçjîga persona bez 

objektîva iemesla nereìistrçjas 

Nodarbinâtîbas valsts aìentûrâ, 

31.5. tiek sniegtas nepatiesas 

ziòas; 

31.6. izvçrtçjot ienâkumus, 

ìimene (persona) nav atzîstama 

par trûcîgu vai maznodroðinâtu; 

31.7. ja persona vai ìimene 

neizmanto visus viòas rîcîbâ 

esoðos resursus un iespçjas dzîves 

apstâkïu uzlaboðanai. 

11. LÇMUMU 

APSTRÎDÇÐANAS UN 

PÂRSÛDZÇÐANAS KÂRTÎBA 

32. Sociâlâ dienesta pieòemto 

lçmumu var apstrîdçt Aizputes 

novada domç. 

33. Aizputes novada domes 

pieòemto lçmumu var pârsûdzçt 

Administratîvajâ rajona tiesâ. 

Administratîvâ procesa likumâ 

noteiktajâ kârtîbâ. 


priekðsçdçtâjsAivars Ðilis

Kazdangas pagasts 

8. maijâ plkst. 18.00 

Kazdangas pilî tikðanâs ar Andþeju 

Reiteru 

Tikðanâs tçma „Ìimene” 

Andþejs palîdzçs ieraudzît ìimenes un 

attiecîbu veselîbu krietni dziïâkâ 

„gaismâ”, mâcîsimies atpazît 

likumsakarîbas visâs attiecîbu svârstîbâs 

utt. Dalîbas maksa Ls 7,- 

Seminâra vadîtâjs - izaugsmes treneris 

Andþejs Reiters: 

·konsultâciju uzòçmuma „Garðîgas 

dzîves studija” rektors; 

·grâmatu “Îstâ bagâtîba” un „Es izvçlos 

abus” autors; 

·apguvis jaunâkâs mârketinga sistçmas 

Japânâ; 

·lietojis savas zinâðanas neskaitâmos ar 

bioenergoinformâtiku saistîtos projektos. 

*** 

Kazdangas Saieta nams 

aicina visus, kam tuvi rokdarbi, 

16.maijâ plkst.16.00 

„Rokdarbnieèu veiklîbas 

pçcpusdiena” 

*** 

11., 12. maijâ 

Kazdangâ notiks 

musturdeía darinâtâju saiets, kurâ 

satiksies rokdarbnieces no daþâdâm 

Latvijas vietâm. Aicinâtas pievienoties 

arî Aizputes novada rokdarbnieces. 

Vairâk info par ðo pasâkumu 

T: 29103813 (Mâra) 

*** 

1.jûnijâ plkst. 11 00 

Kazdangâ pie pils notiek kârtçjais 

skrçjiens 

„Kazdangas apïi” 

Uz skrçjienu tiek aicinâti gan mazi, gan 

lieli skriet gribçtâji. Skrçjiens notiks 7 

vecuma grupâs. 

Dalîbnieku pieteikðanâs lîdz 1.jûnijam 

plkst.10 00 . 

Sîkâka informâcija pie K.Rudîða (mob. 

26165847) 

*** 

Kazdangas pagasta bibliotçkâ 


Imanta Ziedoòa atceres pçcpusdiena 

*** 

Bibliotçkâ apskatâma Jâòa Kalniòa 

gleznu izstâde 

*** 

No 13.maija lîdz 19.maijam 

bibliotçkâ apskatâma 

„Sibîrijâ rakstîtas vçstules 

uz bçrza tâss” 

(vçstules uz bçrza tâss rakstîtas Sibîrijâ 

– ieslodzîjuma vai spaidu darbu 

nometnçs un nometinâjuma vietâs- laikâ 

no 1941.lîdz 1956.gadam). 

*** 

15. maijâ plkst.15.00 

atcerçsimies kâdreizçjos Kazdangas 

tehnikuma direktorus Visvaldi Eveliòu 

un Arvîdu Apsîti Stâdîsim kokus, 

pakavçsimies atmiòâs. Aicinâti visi, kas 

viòus atceras. 

Pulcçðanâs pie kultûras centra. 

Kontakttâlrunis: 63448165, vai mob. 

26635839. Mâra 

Cîravas pagasts 

18.maijâ 

Cîravas Senlietu krâtuves 10 gadu 

jubilejas un Muzeju nakts pasâkumi. 

Sîkâka informâcija par dienas kârtîbu no 

1.maija bûs atrodama pagasta mâjas lapâ 

www.cirava.lv un afiðâs. 

*** 

9.maijâ, plkst.14.00 

Cîravas Kultûras namâ 

rokdarbu darbnîcas bçrniem 

„Mâmiòai svçtki!” 

*** 

30.maijâ, plkst.17.00, 

Cîravas Kultûras namâ 

Dzçrves pamatskolas skolçni ielûdz uz 

PAVASARA KONCERTU 

*** 

Cîravas pagastâ jûlija beigâs – 

augusta sâkumâ notiks konkursa 

„SAKOPTÂKÂ SÇTA – 2013” 

vçrtçðana. Sçtu îpaðniekiem, kuri 

nevçlas piedalîties konkursâ, lûgums 

pieteikties Cîravas pagasta pârvaldç lîdz 

1.jûlijam pa tâlr. 6 34 49932 (sekretâre). 

Konkursa nolikums bûs pieejams pagasta 

pârvaldç, kâ arî mâjas lapâ 

www.cirava.lv 

*** 

Bçrnudârzâ “Pîlâdzîtis” 

16.maijâ 

Bçrnu svçtki Kalvenç, piedalîsies 

topoðie pirmklasnieki 

20.maijâ plkst. 15.00 

JURA RIJNIEKA ciemoðanâs 

bçrnudârzâ ar jaunu programmu. Aicinâti 

arî jaunâko klaðu skolçni. 


IZLAIDUMS 

*** 

Cîravas bibliotçkâ 

No 02.05.lîdz 11.05. bibliotçkas zâlç 

Tukuma novada muzeja ceïojoðâ izstâde 

„Sibîrijâ rakstîtas vçstules 

uz bçrza tâss” 

veltîjums komunistiskâ genocîda upuru 

piemiòai. Izstâdes atklâðana un tikðanâs 

ar tâs veidotâjiem 2.maijâ plkst.14.00 

*** 

No 14.05. lîdz 21.06. bibliotçkas zâlç 

Liepâjas mâkslinieces Gintas 

Stavrovskas gleznu izstâde 

“AIZMIRSTIE DÂRZI” 

Izstâdes atklâðana ar Aizputes novada 

starptautiskâ mâkslinieku plençra 

dalîbnieku piedalîðanos 14.05. plkst. 

16.00 

*** 

Bçrnu centriòâ “ Gaismiòas” 


LIELÂ SPÇÏU DIENA 


Kazdangas KC 

Aizputes novada 

paðdarbîbas kolektîvu 

diþkoncerts 

“DIÞENS TÇVA 

NOVADIÒÐ” 

Aicinâti skatîtâji un lîdzjûtçji 

no visa Aizputes novada 

Aizputes pagasts 

Aizputes pagasta iedzîvotâji tiek aicinâti 

5. jûnijâ doties ziedoðâ ekskursijâ 

ZIED RODODENDRI 

BABÎTÇ ... 

Uzziòas Aizputes pagasta Saieta namâ. 

Gatavojoties ðî gada Dziesmu un deju 

svçtkiem, ðajâ pavasarî visâ Latvijâ 

kopumâ notiks vairâk nekâ 30 skates. 

Divas dienas 20. un 21. aprîlî notika 

Kurzemes novada deju kolektîvu skates, 

kurâs þûrijas komisija noskatîjâs un 

izvçrtçja 170 dejas 51 kolektîvu 

izpildîjumâ. Skatçs noteica XV Deju 

svçtku dalîbniekus un izvçrtçja kolektîvu 

gatavîbu piedalîties Deju svçtku 

lieluzvedumâ „Tçvu laipas”. 

Sestdien 20.aprîlî, plkst.17.00 

Skrundas Kultûras namâ skatç piedalîjâs 

15 Kuldîgas deju apriòía kolektîvi no 

Skrundas, Kuldîgas Alsungas novadiem 

un arî no Aizputes. 

Skati vçrtçja Deju svçtku lieluzveduma 

„Tçvu laipas” mâkslinieciskie vadîtâji 

Jânis Çrglis un Jânis Purviòð, Latvijas 

Nacionâlâ kultûras centra dejas mâkslas 

Ceïâ uz XXV Vispârçjo latvieðu 

Dziesmu un XV Deju svçtkiem! 

Dziesmu un deju svçtki ir Baltijas valstu 

raksturîgâkâ un vienojoðâkâ kultûras 

tradîcija. Ðî tradîcija Eiropâ saglabâjusies 

un attîstîjusies vienîgi Baltijas valstîs, ar 

laiku kïûstot par nozîmîgu nacionâlâs 

identitâtes simbolu. Tâ ir viena no 

galvenajâm Baltijas valstu kultûras 

mantojuma un kultûras izpausmes 

formâm un nozîmîgâkais Latvijas kultûras 

identitâtes apliecinâjums 21.gadsimtâ. 

Dziesmu un deju svçtki ir unikâla mûsu 

kultûras vçrtîba, kas 2003.gadâ ir iekïauta 

UNESCO Cilvçces mutvârdu un 

nemateriâlâ kultûras mantojuma sarakstâ. 

Jau no 19. gs. vidus dziedâðanas un 

dejoðanas svçtki rîkoti daþâdos 

Latvijas novados. 

Pirmie vispârîgie latvieðu dziedâðanas 

svçtki notika 1873. gadâ no 26. lîdz 29. 

jûnijam, ko rîkoja Rîgas Latvieðu 

biedrîba. Ðie svçtki iedibinâja tradîcijas, 

kas nav zuduðas lîdz mûsdienâm. 

Pçc 2009. gadâ veiktâs novadu reformas 

lielâkâ teritorija joprojâm ir saglabâta 

Liepâjas koru un deju apriòíim, kas 

aptver Liepâjas pilsçtu, Aizputes, Durbes, 

Grobiòas, Nîcas, Pâvilostas, Priekules, 

Rucavas un Vaiòodes novadus ar 

vislielâko mâksliniecisko kolektîvu skaitu 

Kurzemç- 19 kori, 30 vokâlie un folkloras 

ansambïi, 26 deju kolektîvi, 2 pûtçju 

oríestri u.c.. 

Tâ kâ Aizpute atrodas Kurzemes 

kultûrvçsturiskâ novada centrâ un 

Aizputei ir lielâkais „lielo” kolektîvu 

skaits no Liepâjas koru un deju apriòía 

novadiem – 3 kori, 3 deju kolektîvi, 6 

15 


Aizputes pagasta Saieta namâ 

sarunu pçcpusdiena 

„PAR DZÎVI, LITERATÛRU 

UN TEÂTRI” 

Tikðanâs ar „Ugunsgrçka” Zentiòu – 

aktrisi REGÎNU DEVÎTI un 

iepazîstinâðana ar Ingas Jçrumas 

grâmatu„No Zentas lîdz Zentai” 

eksperte, Svçtku lieluzveduma projekta 

vadîtâja Maruta Alpa, Deju svçtku Goda 

virsvadîtâja, horeogrâfe Ingrîda Edîte 

Saulîte, Deju svçtku virsvadîtâjas un 

horeogrâfes Zanda Mûrniece, Gunta 

Raipala un Gunta Skuja, etnogrâfe, 

vçstures doktore Aija Jansone. 

Ar labu þûrijas vçrtçjumu no skates 

mâjâs atgriezâs Aizputes . KN deju 

kolektîvi: VPDK „ Kurzemnieks ” - 

iegûta I pakâpe, Aizputes vidussk. deju 

kolektîvs „ Vârpa ” –II pakâpe, tikai 

puspunkts jaunieðus ðíîra no I pakâpes , 

senioru deju kolektîvs „ Misiòð ” – 

III pakâpe, deju kolektîvu vadîtâja Inta 

Rudzîte . 

Patîkams pârsteigums un gods - VPDK 

„Kurzemnieks” , þûrijas komisijas 

locekle, etnogrâfe, vçstures doktore Aija 

Jansone uzaicinâja piedalîties XXV 

Vispârçjo latvieðu Dziesmu un XV Deju 

svçtku tautas tçrpu skatç. 

Mçs lepojamies un apsveicam savus 

novada deju kolektîvus un to vadîtâju ar 

iegûtiem labiem rezultâtiem skatç. 

Novçlam dejotâjiem raitu deju soli, 

pacietîbu un izturîbu lielajos svçtkos 

Rîgâ. 

Aizputes novada kultûras vadîtâja 

Sanda Zâlîte 

vokâlie ansambïi, folkloras ansamblis, 

pûtçju oríestris„ Kazdanga “ u.c. un , lai 

nodroðinâtu valstiski nozîmîga kultûras 

pasâkuma pieejamîbu reìionâ, lai 

uzrunâtu un nodotu svçtku vçstîjumu 

plaðâkai auditorijai, Aizputes novada 

dome, sadarbojoties ar koru 

virsdiriìentiem un deju virsvadîtâjiem 

organizç XXV Vispârçjo latvieðu 

Dziesmu un XV Deju svçtku ieskaòas 

pasâkumu „Lai top gaisma Kurzemç!” 

Aizputes pilsçtâ 

ð. g. 1. jûnijâ. Pasâkumâ aicinâti 

piedalîties „lielo” svçtku potenciâlie 

dalîbnieki ne tikai no Liepâjas koru un 

deju apriòía, bet arî no citiem 

Lejaskurzemes 

/Saldus, Kuldîgas/ un citiem Latvijas 

koru un deju apriòíiem / Daugavpils u.c./ 

Visas dienas garumâ notiks lietiðíâs 

mâkslas un amatniecîbas izstâdes un 

tirdzniecîba, atrakcijas bçrniem, pûtçju 

oríestra, vokâlo ansambïu, folkloras kopu 

ielu koncerti, svçtku gâjiens, Vispârçjo 

latvieðu Dziesmu un Deju svçtku ieskaòas 

koncerts un daudzas citas norises, kas visu 

dienu pârvçrtîs par tautas svçtkiem. 

Ieskaòas koncertâ tiks iedziedâts un 

iedejots XXV Vispârçjo latvieðu Dziesmu 

un XV Deju svçtku repertuârs. 

Pavadîsim ðo dienu kopâ! Lîksmosim, 

priecâsimies! 

Uz tikðanos XXV Vispârçjo latvieðu 

Dziesmu un XV Deju svçtku ieskaòas 

pasâkumâ „Lai top gaisma Kurzemç!” 

Aizputes novada kultûras vadîtâja 

Sanda Zâlîte

16 

Aizputes pilsçta 


Aizputes Kultûras namâ 

paðdarbîbas kolektîvu 

koncerts veltîts Mâtes dienai 

Aizputes vidusskolas administrâcija 

*** 



jaunâkâ latvieðu komçdija 

“SÇÒOTÂJI” 

Filmas galvenais varonis Pçteris ir pavisam 

parasts vîrietis - viòð dzîvo kopâ ar valdonîgu 

mâti un strâdâ lielâ starptautiskâ uzòçmumâ, 

kur kolçìiem patîk par viòu pasmieties. Taèu 

tas ir nieks, salîdzinot ar turpmâkajiem 

notikumiem, - seksuâli agresîvâ priekðniece 

nolemj Pçteri òemt lîdzi uz Âfriku, vienlaikus 

viòu sâk aplidot glîtâ kolçìe Milda. Apmulsis 

un noguris no sievieðu uzmanîbas, galvenais 

varonis kopâ ar darbabiedriem dodas uz meþu 

lasît psihedçliskâs sçnes. Sâkas ceïojums, kas 

pilnîbâ maina Pçtera dzîvi. 

IEEJA: Ls 1,- (biïetes pirms seansa) 

25. maijâ no plkst.9.00-17.00 


Redzes pârbaude 

Kvalitatîva redzes pârbaude, serticifçti 

optometristi ar pieredzi darbâ, redzes 

asuma pârbaude, refrakcijas stâvokïa 

noteikðana, acu spiediena mçrîðana, 

pacienta briïïu parametru noteikðana, 

korekcijas attâlums, benokulâra redze, 

piedâvâjam briïïu ietvarus. 

Pârbaudes veicam ar Essilor aparatûru. 

Redzes pârbaude Ls 5. 

Pieteikties uz redzes pârbaudi pa tel. 

28893788 


Bibliotçka rîko pasâkumu 

“Vizuâli mirkïi kopâ ar 

Imantu Ziedoni” 

Vada novadpçtniece Mirdza Birzniece 

Klientu ievçrîbai! 

No 2013.gada maija Swedbank 

Aizputes Klientu informâcijas centra, 

kas atrodas Aizputç, Zvaigþòu 

iela 2 (TOP veikala telpâs), darba 

laiks bûs katra mçneða 

2. un 4. ceturtdiena no plkst. 10.00 

lîdz 14.00. 

Klientu informâcijas centrâ Jûs 

varat: 

·saòemt konsultâcijas par savu naudas 

lietu pârvaldîðanu ikdienâ 

(internetbanka, telefonbanka, 

norçíinu kartes, automâtiskâ rçíinu 

apmaksa u.c.); 

·saòemt konsultâciju un pieteikties 

finanðu pakalpojumiem (uzkrâjumi, 

apdroðinâðana, patçriòa kredîts, 

hipotekâraiskredîts, auto lîzings u.c.); 

·pasûtît un saòemt norçíinu kartes; 

·ja vçl neesat klients – atvçrt kontu 

Swedbank! 

Uz tikðanos! 

Jûsu Swedbank 

1.jûnijâ Aizputç 

XXV Vispârçjo latvieðu Dziesmu un 

XV Deju svçtku ieskaòas pasâkums 

„Lai top gaisma Kurzemç!” 

No plkst.10.00 - Amatnieku 

gadatirgus - laukums pie Sporta centra 

“Lejaskurzeme”. 

No plkst. 10.00 – Mâkslas galerijâ „ 

Mçtras mâja” mûsdienu vitrâþu 

izstâde „Variâcija”- Pasta iela 1a 

No plkst.10.00 – „Annels” bçrnu 

atrakciju pilsçtiòa -Zvaigþòu iela- 

Kino laukums 

PAVASARA GADATIRGI 

5.maijâ no plkst. 9.00 - 14.00 

Kazdangas pagastâ pie Kultûras nama 

11.maijâ Aizputç 

Aizputes novadâ 

*** 

*** 

18.maijâ no plkst.9.00 Cîravâ (laukumâ pie 

pagasta pârvaldes). 

Visiem, kas vçlas tirgoties, lûgums pieteikties pa tâlr. 25435898 (senlietu krâtuves 

vadîtâja), 26529933 (Kultûras nama vadîtâja). Îpaði aicinâti sçklu un stâdu 

tirgotâji, mâjamatnietki u.c. 

Kalvenes pagasts 


Kalvenes Kultûras namâ 

Kalvenes pamatskola aicina uz koncertu 

„AR SNIEGPULKSTENI 

JUMS VÇSTULI RAKSTU...” 

Piedalîsies Aizputes mûzikas skolas 

audzçkòi, Kalvenes pamatskolas skolçni 

un Kultûras nama bçrnu kolektîvi. 

*** 

2. jûnijâ plkst. 11.00 

Kalvenes pagastâ 

BÇRNU SVÇTKI ar koncertu 

„NÂC NÂKDAMA, 

VASARIÒA!” 

Koncertâ piedalâs Kalvenes Kultûras 

nama bçrnu deju pulciòð, folkloras kopa 

„Kalvenîte”, Snçpeles pagasta bçrnu 

deju pulciòð un popgrupa „Bums” no 

Skrundas. 

Bûs iespçja piedalîties radoðajâs 

darbnîcâs, daþâdâs atrakcijâs un sporta 

spçlçs. 

Svçtki ieplânoti „Âbeïnieku” estrâdç, bet 

lietus gadîjumâ tie notiks Kultûras namâ. 

Kultûras nama vadîtâja no 7. lîdz 20. 

maijam atvaïinâjumâ. 

No plkst.12.00 – Ielu koncerti / ar 

folkloras kopu, vokâlo ansambïu, deju 

kolektîvu, pûtçju oríestru, dramatisko 

kolektîvu piedalîðanos / - Laukums pie 

Aizputes novada sporta centra 

„Lejaskurzeme” 

No plkst. 12.00 - Radoðâs darbnîcas 

- laukums pie sporta centra 

No plkst. 12.00 – Aizputes 

novadpçtniecîbas muzejâ skolçnu 

jaunrades centra bçrnu darbu 

izstâde- Skolas iela 1 

Plkst.18.30 – Svçtku dalîbnieku 

gâjiens - stâðanâs Katoïu un Pasta 

ielâs 

Plkst.19.00 – Koncerts “Lai top 

gaisma Kurzemç !” – Aizputes novada 

sporta centrâ “Lejaskurzeme “ 

No 11.-21.maijam 

Aizputç 

1. Starptautiskais 

mâkslinieku plençrs 

„ Veltîjums Aizputei un 

tâs cilvçkiem” 

Izdevçjs Aizputes novada dome 

Redakcijas adrese 

Atmodas 24, Aizpute, LV-3456 

Iespiests “Kurzemes Vârda” tipogrâfijâ 

Reìistrâcijas apliecîba Nr. 0768 

Vitrâþa 

Katru gadu maijâ galerijâ “Mçtras mâja” 

viesojas Latvijas stikla mâkslinieki. 

Ðogad savus darbus râdîs Oleksijs 

Krasnovs, Eila Vikmane, Gundega 

Strauta, Bârbala Gulbe, Marta Ìibiete, 

Kristîne Sunepa-Celmiòa, Inguna 

Audere un Latvijas Mâkslas akadçmijas 

Stikla nodaïas studenti. 

Izstâde ‘”Melnâ kontûra” ”Mçtras 

mâjâ” apskatâma no 17.maija. 

17.maijâ plkst. 17:00 

”Mçtras mâjas” darbnîcâ bûs iespçja 

katram izgatavot savu vitrâþu. Tâ varçtu 

bût pirmâ iepazîðanâs ar stiklu un melno 

kontûru. Varçsim apgût vitrâþas tehnikas 

pirmâs iemaòas un nepiecieðamo,kas 

vajadzîgs klasiskâs vitrâþas 

izgatavoðanai. Pieteikties “Mçtras mâjâ”. 

Jâierodas ar idejas skici M1:1, ne lielâku 

kâ 12x12cm. 

Ciano-fotografika 

11.maijâ plkst.11:00 

Aizputç ciemosies izstâdes “Uz 

tikðanos ciano” autori: Aivars 

Rozenbahs, Dace Lejçja, Zane Beìe- 

Begge, Anita Zîverte 

un dalîsies savos daiïrades noslçpumos. 

Meistari mâcîs, kâ, pateicoties UV 

starojumam, varam iegût fotoattçlu uz 

daþâdâm virsmâm ar spilgti izteiktu zilu 

toni. Jâpiesakâs “Mçtras mâjâ”. 

Darbosimies kopâ! 

29545975. www.metra-a.lv 


gleznotâja Jâòa Kalnmaïa starptautiskâ 

mâkslas plençra 

„VELTÎJUMS Aizputei un tâs 

cilvçkiem” atklâðana. 

Plençra dalîbnieku darbu izstâde. 

*** 

18. maijâ no plkst.19.00 -1.00 

Muzeju nakts pasâkums 

„Kad meþs ienâk 

muzejâ....” 

*** 


starptautiskâ mâkslas plençra 

„VELTÎJUMS Aizputei un tâs 

cilvçkiem” noslçgums. 

Plençrâ radîto darbu izstâde. Izstâde 

apskatâma lîdz 26.maijam. 

*** 


Aizputes novada izglîtîbas iestâþu 

intereðu izglîtîbas pulciòu dalîbnieku 

darbu izstâdes atklâðana. 

Izstâde apskatâma lîdz 5. jûnijam. 

Atbildîgâ par izdevumu Dina Kopðtâle 

Sludinâjumus pieòem 

Aizputes pilsçtas bibliotçkâ katru darba dienu 

tâlrunis 63448047; 

e-pasts: dina-aav@inbox.lv 

Maketçtâjs Dainis Zvirbulis

Avize_nr43.pdf - Aizputes Novads

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?