VardarbÄ«bas un nelaimes gadÄ«jumu izraisÄ«tie veselÄ«bas traucÄjumi
VardarbÄ«bas un nelaimes gadÄ«jumu izraisÄ«tie veselÄ«bas traucÄjumi
VardarbÄ«bas un nelaimes gadÄ«jumu izraisÄ«tie veselÄ«bas traucÄjumi
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
VĒSTĪJUMS<br />
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka Latvija gadu no gada<br />
ierindojas pirmajā četriniekā to Eiropas Savienības valstu vidū, kurās tiek<br />
reģistrēta visaugstākā mirstība no ārējiem nāves cēloľiem <strong>un</strong> ievainojumiem,<br />
rēķinot uz 100 000 iedzīvotājiem.<br />
Gan Latvijā, gan ES starp ārējiem nāves cēloľiem pirmajā vietā ir mirstība<br />
no pašnāvībām, otrajā – mirstība transporta negadījumos, trešajā – nejauša<br />
saindēšanās vai kritieni.<br />
Gan Latvijā, gan ES mirstība no ārējiem nāves cēloľiem augstāka ir<br />
vīriešiem. Latvijā šis rādītājs vīriešiem ir 4 reizes augstāks nekā sievietēm.<br />
Latvijā ir viens no augstākajiem mirstības rādītājiem ceļu satiksmes<br />
negadījumos Eiropā. Lai gan Latvijas panākumi ceļu satiksmes drošības jomā<br />
tiek vērtēti kā vieni no labākajiem ES, bojāgājušo rādītājs Latvijā ir par 77%<br />
augstāks nekā vidēji ES. Ceļu satiksmes jomā liela problēma ir autovadītāju<br />
braukšana alkohola reibumā. Tomēr arī šajā jomā notiek uzlabošanās - ik gadu<br />
transportlīdzekļu vadītāju alkohola reibumā izraisīto ceļu satiksmes negadījumu<br />
īpatsvars samazinās.<br />
Vispārējo situācijas uzlabošanos var skaidrot gan ar izmaiľām<br />
likumdošanā (lielāki sodi), gan plašām informatīvām kampaľām, kas rezultējies<br />
arī iedzīvotāju paradumu maiľā (atstarotāju, drošības jostu lietošana).<br />
Daţādu datu avotu informācija liecina, ka liela daļa traumu tiek gūtas<br />
mājās. Pēc kopējiem datiem par situāciju ES 60% no visiem stacionāros<br />
ārstētajiem ievainojumiem radušies mājās. Pēc Eiropas Savienības Ievainojumu<br />
datu bāzes datiem vecumā līdz 5 gadiem bērns vairāk kā 50% gadījumu traumas<br />
gūst mājās. Tāpat vecuma grupās 5-14 gadi <strong>un</strong> 15-24 gadi – viena no visbieţāk<br />
minētajām vietām, kur gūtas traumas, ir mājas <strong>un</strong> atpūtas zona. Arī gados veci<br />
cilvēki (60 <strong>un</strong> vairāk gadi) visbieţāk (59% gadījumu) traumas gūst mājās.<br />
Latvijā pēc „Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra par pacientiem,<br />
kuri guvuši traumas <strong>un</strong> ievainojumus” datiem 42% traumu ir iegūtas mājās, 20%<br />
traumu iegūtas transporta zonā, pa 5-6% - sporta <strong>un</strong> fizisko aktivitāšu zonā, kā<br />
arī brīvā dabā <strong>un</strong> atpūtā.<br />
Līdzīgi kā mirstības rādītāji vīriešiem ir augstāki nekā sievietēm, arī no<br />
traumām cietušo sadalījums pēc dzimuma liecina, ka vīrieši traumas gūst bieţāk<br />
nekā sievietes – attiecīgi 68% <strong>un</strong> 32%. Vīrieši bieţāk cieš arī darba negadījumos<br />
– šādi cietušo vīriešu skaits (uz 100 000 strādājošajiem) ir aptuveni divas reizes<br />
lielāks nekā sieviešu skaits. Tāpat arī mirstība no vardarbības vīriešiem ir 2,5<br />
reizes augstāka nekā sievietēm.<br />
Izvērtējot Sabiedrības veselības stratēģijas 10.mērķa „Līdz 2010.gadam<br />
panākt būtisku <strong>un</strong> stabilu vardarbības <strong>un</strong> <strong>nelaimes</strong> gadījumu izraisīto<br />
ievainojumu, invaliditātes <strong>un</strong> mirstības rādītāju samazināšanos” sasniegšanu,<br />
jāatzīmē, ka virzība uz tā sasniegšanu notiek.<br />
Vardarbības <strong>un</strong> <strong>nelaimes</strong> gadījumu izraisītie veselības<br />
traucējumi<br />
6 no 46
Change language