Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības traucējumi

Vardarbības un
nelaimes gadījumu
izraisītie veselības
traucējumi
Sabiedrības veselības stratēģijas 10.mērķa
sasniegšanas ziņojums
Rīga
2009

Autori: Jolanta Skrule, Gunta Rozentāle, Margita Štāle
Ziľojums pieejams elektroniski Veselības ekonomikas centra interneta mājas lapā
www.vec.gov.lv.
Veselības ekonomikas centrs
Duntes iela 12/22
Rīga, LV-1005
Latvija
© 2009, Veselības ekonomikas centrs, Latvija
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
2 no 46

SATURA RĀDĪTĀJS
SATURA RĀDĪTĀJS 3
ATTĒLU SARAKSTS 4
VĒSTĪJUMS 6
IEVADS 7
SITUĀCIJAS IZKLĀSTS 8
MIRSTĪBA UN INVALIDITĀTE ĀRĒJO CĒLOĽU DĒĻ 9
CEĻU SATIKSMES NEGADĪJUMOS CIETUŠIE 12
MĀJĀS, DARBĀ UN ATPŪTAS LAIKĀ NOTIKUŠIE NEGADĪJUMI 22
VARDARBĪBA UN TĀS RADĪTO VESELĪBAS TRAUCĒJUMU BIEŢUMS 30
POLITIKAS INICIATĪVAS 37
SECINĀJUMI 40
KOMENTĀRI PAR DATIEM 42
DEFINĪCIJAS 43
SAĪSINĀJUMI 44
ATSAUCES 45
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
3 no 46

ATTĒLU SARAKSTS
1. ATTĒLS STANDARTIZĒTĀ MIRSTĪBA EIROPĀ NO ĀRĒJIEM NĀVES CĒLOĽIEM UN
IEVAINOJUMIEM, 2007. GADS, VISĀS VECUMA GRUPĀS, UZ 100 000 IEDZĪVOTĀJIEM
8
2. ATTĒLS. MIRSTĪBA NO ĀRĒJIEM CĒLOĽIEM, UZ 100 000 IEDZĪVOTĀJIEM 10
3. ATTĒLS. MIRSTĪBA NO NOTEIKTIEM ĀRĒJIEM NĀVES CĒLOĽIEM DAŢĀDĀS VECUMA GRUPĀS
2008. GADĀ, UZ 100 000 IEDZĪVOTĀJIEM
4. ATTĒLS. STANDARTIZĒTĀ MIRSTĪBA NO ĀRĒJIEM NĀVES CĒLOĽIEM UN IEVAINOJUMIEM, PA
DZIMUMIEM, UZ 100 000 IEDZĪVOTĀJIEM
5. ATTĒLS. POTENCIĀLI ZAUDĒTIE DZĪVES GADI ĀRĒJO NĀVES CĒLOĽU DĒĻ VECUMA GRUPĀ
0-64 GADI, UZ 100 000 IEDZĪVOTĀJIEM
10
11
11
6.ATTĒLS. CEĻU SATIKSMES NEGADĪJUMU SKAITS 13
7.ATTĒLS. CEĻU SATIKSMES NEGADĪJUMOS CIETUŠO SKAITS, UZ 100 000 IEDZĪVOTĀJIEM 14
8.ATTĒLS. BOJĀGĀJUŠO SKAITS CEĻU SATIKSMES NEGADĪJUMOS, ABSOLŪTAIS SKAITS 14
9.ATTĒLS.
CEĻU SATIKSMES NEGADĪJUMOS BOJĀGĀJUŠO SKAITS PA VECUMA GRUPĀM,
2008.GADS, UZ 100 000 IEDZĪVOTĀJIEM
15
10. ATTĒLS. IEVAINOTO SKAITS CEĻU SATIKSMES NEGADĪJUMOS, ABSOLŪTAIS SKAITS 16
11.ATTĒLS.
CEĻU SATIKSMES NEGADĪJUMOS IEVAINOTO SADALĪJUMS PA VECUMA GRUPĀM,
2008.GADS, UZ 100 000 IEDZĪVOTĀJIEM
17
12. ATTĒLS. CEĻU SATIKSMES NEGADĪJUMOS IEVAINOTO BĒRNU SKAITS (LĪDZ 14 GADU
VECUMAM), UZ 100 000 IEDZĪVOTĀJIEM
17
13. ATTĒLS. CEĻU SATIKSMES DROŠĪBU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI 18
14.ATTĒLS.
15.ATTĒLS.
16.ATTĒLS.
TRANSPORTLĪDZEKĻU VADĪTĀJU ALKOHOLA REIBUMĀ IZRAISĪTIE CEĻU SATIKSMES
NEGADĪJUMI, PROCENTOS NO VISIEM CEĻU SATIKSMES NEGADĪJUMIEM
BOJĀGĀJUŠO SKAITS VADĪTĀJA ALKOHOLA REIBUMĀ IZRAISĪTAJOS CEĻU
SATIKSMES NEGADĪJUMOS, UZ 100 CEĻU SATIKSMES NEGADĪJUMIEM AR
CIETUŠAJIEM
RESPONDENTU ĪPATSVARS, KURI VIENMĒR LIETO DROŠĪBAS JOSTAS AUTOMAŠĪNĀ,
VECUMA GRUPĀ 15-64 GADI, PROCENTOS
19
20
20
17. ATTĒLS. RESPONDENTU ĪPATSVARS, KURI, EJOT TUMSĀ PA IELU VAI CEĻU, LIETO
ATSTAROTĀJUS, VECUMA GRUPĀ 15-64 GADI, PROCENTOS
21
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
4 no 46

18.ATTĒLS.
CEĻA SEGUMA STĀVOKLIS NEGADĪJUMA BRĪDĪ, PROCENTOS NO VISIEM
NEGADĪJUMIEM AR CIETUŠAJIEM
21
19.ATTĒLS.
BOJĀGĀJUŠO ĪPATSVARS CEĻU SATIKSMES NEGADĪJUMOS, PĒC NOTIKUMA VIETAS,
2008. GADS, PROCENTOS
22
20. ATTĒLS. IEVAINOJUMU, SAINDĒŠANĀS UN CITU ĀRĒJĀS IEDARBĪBAS SEKU DĒĻ PIRMREIZĒJI
NOTEIKTA INVALIDITĀTE, UZ 100 000 IEDZĪVOTĀJIEM
24
21.ATTĒLS.
IEVAINOJUMU, SAINDĒŠANĀS UN CITU ĀRĒJĀS IEDARBES SEKU DĒĻ STACIONĀROS
ĀRSTĒTO UN IZRAKSTĪTO SKAITS, UZ 1000 IEDZĪVOTĀJIEM
25
22.ATTĒLS. TRAUMU GŪŠANAS VIETU STRUKTŪRA 2008.GADĀ, PROCENTOS 26
23.ATTĒLS.
24.ATTĒLS.
MĀJĀS IEGŪTO IZPLATĪTĀKO TRAUMU SADALĪJUMS PĒC GŪTĀ IEVAINOJUMA VEIDA,
2008.GADS, PROCENTOS
SKOLĒNU, KURI PĒDĒJĀ GADA LAIKĀ GUVUŠI TRAUMAS, 2005./2006.MĀC. GADS,
ĪPATSVARS PROCENTOS
26
27
25. ATTĒLS. NELAIMES GADĪJUMOS DARBĀ CIETUŠIE, UZ 100 000 STRĀDĀJOŠAJIEM 27
26. ATTĒLS. MIRSTĪBA NELAIMES GADĪJUMOS DARBĀ, UZ 100 000 STRĀDĀJOŠAJIEM 28
27.ATTĒLS.
DARBĀ IEGŪTO IZPLATĪTĀKO TRAUMU SADALĪJUMS PĒC GŪTĀ IEVAINOJUMA
VEIDA, 2008.GADS, PROCENTI
29
28.ATTĒLS. STANDARTIZĒTĀ MIRSTĪBA NO VARDARBĪBAS, UZ 100 000 IEDZĪVOTĀJIEM 31
29.ATTĒLS MIRSTĪBA NO VARDARBĪBAS PILSĒTĀS UN LAUKOS, UZ 100 000 IEDZĪVOTĀJIEM 32
30.ATTĒLS.
NO EMOCIONĀLĀS UN/VAI FIZISKĀS, SEKSUĀLĀS VARDARBĪBAS CIETUŠO SKOLĒNU
ĪPATSVARS, 2004.GADS, PROCENTOS
34
31.ATTĒLS.
PĒDĒJO PĀRIS MĒNEŠU LAIKĀ NO ĽIRGĀŠANĀS VISMAZ REIZI CIETUŠO SKOLĒNU
ĪPATSVARS, 2005./2006.M.G., PROCENTOS
35
32.ATTĒLS.
SKOLĒNU, KURI PĒDĒJO PĀRIS MĒNEŠU LAIKĀ VISMAZ REIZI ĽIRGĀJUŠIES PAR
CITIEM, ĪPATSVARS, 2005./2006.M.G., PROCENTOS
35
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
5 no 46

VĒSTĪJUMS
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka Latvija gadu no gada
ierindojas pirmajā četriniekā to Eiropas Savienības valstu vidū, kurās tiek
reģistrēta visaugstākā mirstība no ārējiem nāves cēloľiem un ievainojumiem,
rēķinot uz 100 000 iedzīvotājiem.
Gan Latvijā, gan ES starp ārējiem nāves cēloľiem pirmajā vietā ir mirstība
no pašnāvībām, otrajā – mirstība transporta negadījumos, trešajā – nejauša
saindēšanās vai kritieni.
Gan Latvijā, gan ES mirstība no ārējiem nāves cēloľiem augstāka ir
vīriešiem. Latvijā šis rādītājs vīriešiem ir 4 reizes augstāks nekā sievietēm.
Latvijā ir viens no augstākajiem mirstības rādītājiem ceļu satiksmes
negadījumos Eiropā. Lai gan Latvijas panākumi ceļu satiksmes drošības jomā
tiek vērtēti kā vieni no labākajiem ES, bojāgājušo rādītājs Latvijā ir par 77%
augstāks nekā vidēji ES. Ceļu satiksmes jomā liela problēma ir autovadītāju
braukšana alkohola reibumā. Tomēr arī šajā jomā notiek uzlabošanās - ik gadu
transportlīdzekļu vadītāju alkohola reibumā izraisīto ceļu satiksmes negadījumu
īpatsvars samazinās.
Vispārējo situācijas uzlabošanos var skaidrot gan ar izmaiľām
likumdošanā (lielāki sodi), gan plašām informatīvām kampaľām, kas rezultējies
arī iedzīvotāju paradumu maiľā (atstarotāju, drošības jostu lietošana).
Daţādu datu avotu informācija liecina, ka liela daļa traumu tiek gūtas
mājās. Pēc kopējiem datiem par situāciju ES 60% no visiem stacionāros
ārstētajiem ievainojumiem radušies mājās. Pēc Eiropas Savienības Ievainojumu
datu bāzes datiem vecumā līdz 5 gadiem bērns vairāk kā 50% gadījumu traumas
gūst mājās. Tāpat vecuma grupās 5-14 gadi un 15-24 gadi – viena no visbieţāk
minētajām vietām, kur gūtas traumas, ir mājas un atpūtas zona. Arī gados veci
cilvēki (60 un vairāk gadi) visbieţāk (59% gadījumu) traumas gūst mājās.
Latvijā pēc „Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra par pacientiem,
kuri guvuši traumas un ievainojumus” datiem 42% traumu ir iegūtas mājās, 20%
traumu iegūtas transporta zonā, pa 5-6% - sporta un fizisko aktivitāšu zonā, kā
arī brīvā dabā un atpūtā.
Līdzīgi kā mirstības rādītāji vīriešiem ir augstāki nekā sievietēm, arī no
traumām cietušo sadalījums pēc dzimuma liecina, ka vīrieši traumas gūst bieţāk
nekā sievietes – attiecīgi 68% un 32%. Vīrieši bieţāk cieš arī darba negadījumos
– šādi cietušo vīriešu skaits (uz 100 000 strādājošajiem) ir aptuveni divas reizes
lielāks nekā sieviešu skaits. Tāpat arī mirstība no vardarbības vīriešiem ir 2,5
reizes augstāka nekā sievietēm.
Izvērtējot Sabiedrības veselības stratēģijas 10.mērķa „Līdz 2010.gadam
panākt būtisku un stabilu vardarbības un nelaimes gadījumu izraisīto
ievainojumu, invaliditātes un mirstības rādītāju samazināšanos” sasniegšanu,
jāatzīmē, ka virzība uz tā sasniegšanu notiek.
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
6 no 46

IEVADS
Lai īstenotu sabiedrības veselības politiku un uzlabotu sabiedrības
veselības rādītājus, Latvijas Republikas Ministru kabinets 2001.gada 6. martā
akceptēja Sabiedrības veselības stratēģiju (turpmāk – Stratēģija). Tā šobrīd ir
galvenais politikas plānošanas dokuments, kas nosaka mērķus (kopā 21) un
uzdevumus sabiedrības veselības jomā Latvijā. Stratēģijas mērķis ir panākt
Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanos, tuvojoties labākajiem
Eiropas valstu veselības rādītājiem.
Stratēģijas 10. mērķis nosaka: „Līdz 2010. gadam jāpanāk būtiska un
stabila vardarbības un nelaimes gadījumu izraisīto ievainojumu,
invaliditātes un mirstības rādītāju samazināšanās”. Tam izvirzīti sekojoši
apakšmērķi:
ik gadu samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu, kuros ir cietušie un
bojā gājušie tā, lai 2006.gadā bojā gājušo skaits valstī nepārsniegtu 300;
vismaz par 30% jāsamazina invaliditāte un mirstība, kas radusies mājās,
darbā un atpūtas laikā notikušo negadījumu rezultātā;
vismaz par 10% jāsamazina visa veida vardarbības un tās radīto veselības
traucējumu bieţums.
Šajā ziľojumā situācija Latvijā traumatisma, vardarbības un nelaimes
gadījumu izraisīto veselības traucējumu jomā tiek raksturota ar sekojošiem
rādītājiem: mirstība, potenciāli zaudētie dzīves gadi, ievainoto un hospitalizēto
personu skaits, pirmreizēji piešķirtās invaliditātes intensitāte un citi rādītāji,
piemēram, iedzīvotāju aptauju rezultāti.
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
7 no 46

SITUĀCIJAS IZKLĀSTS
Traumatisma, vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītas sekas ir būtiska
sabiedrības veselības problēma. Šīs sekas pavada daţāda veida, rakstura un
daţādos apstākļos tīši vai netīši gūtus ievainojumus, kas ietekmē veselību gan
īslaicīgi, gan ilglaicīgi, gan pārejoši vai nepārejoši (piemēram, tiek iegūta
invaliditāte). Tie ir vieni no galvenajiem nāves cēloľiem Eiropā 1 .
Pateicoties preventīvajam darbam, pēdējos desmit gados mirstība no
ārējiem nāves cēloľiem gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā samazinās. Tomēr
aizvien ES ārējie cēloľi un traumas ir iemesls vidēji 40 nāves gadījumiem uz
100 000 iedzīvotājiem (no 26 gadījumiem uz 100 000 Lielbritānijā un
Nīderlandē līdz pat vairāk nekā 115 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem
Latvijā un Igaunijā un 150 gadījumiem Lietuvā 2 (1.attēls)).
Katru gadu ES ievainojumu dēļ mirst vairāk kā 250 tūkstoši iedzīvotāju
(t.i., katrās 2 minūtēs 1 bojāgājušais). Traumatisma seku ārstēšanai ES tiek tērēts
10% hospitālo resursu, un ik gadu 60 miljoniem (>12%) ES iedzīvotāju tiek
sniegta medicīniskā palīdzība traumu izraisītu seku ārstēšanai 3 .
1. attēls. Standartizētā mirstība Eiropā* no ārējiem nāves cēloņiem un
ievainojumiem, 2007. gads, visās vecuma grupās, uz 100 000 iedzīvotājiem
(Health for all datu bāze, PVO)
Zviedrija
ES
37,65
39,96
Čehija
51,66
Polija
Somija
59,77
67,55
Eiropas reģions
Latvija (2007)
Igaunija (2005)
Latvija (2006)
Lietuva
75,44
115,19
116,13
131,26
146,69
0 20 40 60 80 100 120 140 160
Uz 100 000 iedzīvotājiem
*PVO datu bāzē par 2007. gadu pieejami dati par šādām ES valstīm
Augsts risks traumatismam un traumu seku izraisītai nāvei pastāv gan
mājas vidē un darbavietās, gan ceļu satiksmē, brīvā laika aktivitātēs un sportā,
gan saskaroties ar sadzīves priekšmetiem un izmantojot sabiedriskos
pakalpojumus. Tīši un netīši ievainojumi ir galvenais invaliditātes un hronisku
veselības traucējumu cēlonis gados jauniem cilvēkiem, līdz ar to tā ir viena no
būtiskākajām sabiedrības veselības problēmām gan Eiropā, gan Latvijā 1 . Šīs
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
8 no 46

problēmas nozīmību pastiprina ne tikai augstā mirstība, bet arī potenciāli
zaudēto dzīves gadu rādītājs, kas norāda uz augstu priekšlaicīgu mirstību 4 .
Atšķirībā no citiem ar sliktu veselību vai priekšlaicīgu nāvi saistītiem
iemesliem ārējos cēloľus vairumā gadījumu ir iespējams novērst, veicinot
atbildību par savu un līdzcilvēku drošību un veselību, padarot drošāku vidi, kurā
dzīvojam, kā arī padarot drošākus produktus un pakalpojumus, kurus
izmantojam. Šie veselību ietekmējošie faktori nav tieši saistīti ar veselības
aprūpi un slimībām klasiskajā izpratnē, bet ar daudzām citām jomām, piemēram,
ceļi un transports, vides drošība, vecāku atbildība bērnu pieskatīšanā, pašu bērnu
un pieaugušo uzvedība un ieradumi, labklājības līmenis u.tml. Bieţi vien ārējos
nāves cēloľus ietekmē tādi faktori kā sabiedrības tradīcijas, dzīvesveids, kā arī
noziedzība, neuzmanība un nevērība.
Lai raksturotu situāciju vardarbības un nelaimes gadījumu izraisīto
veselības traucējumu jomā, tika noteikti sekojoši indikatori:
mirstība no ārējiem cēloľiem;
ārējo nāves cēloľu struktūra;
potenciāli zaudētie dzīves gadi ārējo nāves cēloľu dēļ;
invaliditāte ievainojumu, saindēšanās un citas ārējās iedarbes seku dēļ;
ārstēšanās ilgums stacionārā ārējo cēloľu dēļ;
ceļu satiksmes negadījumus raksturojoši rādītāji;
negadījumus darbā raksturojoši rādītāji;
traumu un ievainojumu veidi, notikuma apstākļi.
Mirstība un invaliditāte ārējo cēloņu dēļ
Pie ārējiem nāves cēloľiem tiek pieskaitīti ceļu satiksmes negadījumi,
pašnāvības (tīšs paškaitējums), slepkavības (vardarbība), slīkšana un
nosmakšana, kritieni no augstuma, dūmu, uguns un liesmu iedarbe, saindēšanās
ar alkoholu u.tml. cēloľi. Gan Latvijā (2.attēls), gan ES starp ārējiem nāves
cēloľiem pirmajā vietā ir mirstība no pašnāvībām, otrajā – mirstība transporta
negadījumos, trešajā – nejauša saindēšanās vai kritieni.
Cēloľu nozīme atšķiras sadalījumā pa vecuma grupām. Bērniem vecumā
līdz 4 gadiem galvenais nāves cēlonis ir noslīkšana un nosmakšana. Darbspējas
vecumā (no 15 līdz 64 gadiem) gan Latvijā, gan ES katra otrā nāves gadījuma
cēlonis jauniem cilvēkiem ir transporta negadījumi.
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
9 no 46

Uz 100 000 iedzīvotājiem
Uz 100 000 iedzīvotājiem
35
30
25
20
15
10
2. attēls. Mirstība no ārējiem cēloņiem, uz 100 000 iedzīvotājiem
(Nāves cēloņu datu bāze, VEC)
5
0
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
Gads
Tīšs paškaitējums
Transporta negadījumi
Kritieni
Noslīkšana, nosmakšana
Vardarbība
Nejauša saindēšanās
Diemţēl gados veciem cilvēkiem visaugstākā mirstība ārējo nāves cēloľu
dēļ ir no kritieniem (3.attēls), un šim rādītājam, atšķirībā no citiem cēloľiem,
nevēro samazināšanās tendenci. Tas liecina gan par intensīvāka preventīvā darba
nepieciešamību, gan par nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību vecu cilvēku
kaulu stāvoklim 1;2 .
3. attēls. Mirstība no noteiktiem ārējiem nāves cēloņiem dažādās vecuma
grupās 2008. gadā, uz 100 000 iedzīvotājiem
(Nāves cēloņu datu bāze, VEC)
45
40
35
30
25
20
15
10
5
0
0-4 5-9 10-14 15-19 20-24 25-29 30-34 35-39 40-44 45-49 50-54 55-59 60-64 65-69 70-74 75-79 80+
Vecuma grupa
Tīšs paškaitējums Transporta negadījumi Vardarbība Noslīkšana, nosmakšana Kritieni
Gan Latvijā, gan ES mirstība no ārējiem nāves cēloľiem augstāka ir
vīriešiem (4.attēls). Latvijā šis rādītājs vīriešiem ir 4 reizes augstāks nekā
sievietēm (ES, Somijā – 3 reizes, Lietuvā un Igaunijā – 4,5 reizes) 2 .
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
10 no 46

Uz 100 000 iedzīvotājiem
Uz 100 000 iedzīvotājiem
4. attēls. Standartizētā mirstība no ārējiem nāves cēloņiem un
ievainojumiem, pa dzimumiem, uz 100 000 iedzīvotājiem
(Health for all datu bāze, PVO)
300
250
200
150
100
50
Vīrieši Latvijā
Vīrieši ES
Sievietes LV
Sievietes ES
0
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007
Gads
Ārējo nāves cēloľu dēļ Latvijā ik gadu tiek zaudēts vairāk kā 40 tūkstoši
potenciālo dzīves gadu (turpmāk – PZDG) (līdz 65 gadu vecumam). Ik gadu
visvairāk potenciāli zaudēto dzīves gadu ārējo cēloľu dēļ ir no transporta
nelaimes gadījumiem un pašnāvībām, trešajā vietā ir noslīkšana, nosmakšana un
citi elpceļu apdraudējumi. Līdz 2007.gadam visaugstākais PZDG rādītājs bija no
transporta nelaimes gadījumiem, bet 2008.gadā, strauji pieaugot pašnāvību
skaitam, pieaudzis arī PZDG rādītājs no pašnāvībām, tādējādi izvirzoties
pirmajā vietā ārējo nāves cēloľu grupā.
Vīriešiem PZDG rādītājs (uz 100 000 iedzīvotājiem) ir līdz piecām reizēm
augstāks nekā sievietēm (5.attēls). Augstie un negatīvi vērtējamie PZDG rādītāji
vīriešiem skaidrojami ar vīriešu augsto mirstību salīdzinoši jaunākā vecumā
(kaitīgo ieradumu izplatība, riskantāks dzīvesveids (pārgalvība), piemēram, auto
vadīšana alkohola reibumā u.c.).
5. attēls. Potenciāli zaudētie dzīves gadi ārējo nāves cēloņu dēļ vecuma
grupā 0-64 gadi, uz 100 000 iedzīvotājiem
(VEC dati)
6000
5000
4000
3000
2000
1000
Vīrieši
Sievietes
0
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
Gads
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
11 no 46

Tomēr pozitīvi vērtējama ir PZDG samazināšanās tendence, kas
skaidrojama ar mirstības no ārējiem cēloľiem samazināšanos, jo īpaši gados
jauniem iedzīvotājiem.
Nereti ārējie cēloľi ir par iemeslu arī invaliditātei. Katra 10 pirmreizējās
invaliditātes gadījuma iemesls ir ievainojums, saindēšanās un citas ārējās
iedarbes sekas. Kopējā pirmreizējās invaliditātes cēloľu struktūrā invaliditāte
ārējo apstākļu radītu traumu dēļ ieľem 4.vietu, svārstoties ap 5-6 gadījumiem uz
10 000 iedzīvotājiem no 16 gadu vecuma (pirmreizējās invaliditātes intensitātes
rādītājs). Bērniem līdz 16 gadu vecumam minētais rādītājs ir ievērojami zemāks
kā pieaugušajiem – 1,1 gadījums uz 10 000 iedzīvotājiem līdz 16 gadu
vecumam. Gan bērniem, gan pieaugušajiem ¾ gadījumu pirmreizējā invaliditāte
ārējās iedarbes seku dēļ tiek piešķirta vīriešiem.
Būtiski, ka traumu seku dēļ gan 2008.gadā, gan iepriekšējos gados
pirmreizējā invaliditāte pārsvarā noteikta gados jauniem un vidēja vecuma
cilvēkiem, un ~60% gadījumu piešķirta I un II invaliditātes grupa 5 .
Ceļu satiksmes negadījumos cietušie
Stratēģijas 10.mērķa 1.apakšmērķis paredz ik gadu samazināt ceļu
satiksmes negadījumu skaitu, kuros ir cietušie un bojāgājušie tā, lai
2006.gadā bojā gājušo skaits valstī nepārsniegtu 300. Lai izvērtētu šī mērķa
sasniegšanu, analizēti dati par ceļu satiksmes negadījumos ievainotajiem un
bojāgājušajiem, savukārt riska faktoru izvērtēšanai analizēti dati par ceļu
satiksmes negadījuma apstākļiem un drošības pasākumu ievērošanu, atrodoties
transporta zonā.
Apakšmērķa novērtēšanai identificēti sekojoši indikatori:
Ceļu satiksmes negadījumu skaits;
Ievainoto, cietušo, bojāgājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos
(absolūtais skaits, uz 100 000 iedzīvotājiem, pa vecuma grupām, pēc
notikuma vietas);
Potenciāli zaudētie dzīves gadi transporta nelaimes gadījumos (vecuma
grupā 0-64 gadi, uz 100 000 iedzīvotājiem);
Transportlīdzekļu vadītāju alkohola reibumā izraisīto ceļu satiksmes
negadījumu īpatsvars (procentos no visiem ceļu satiksmes negadījumiem);
Ievainoto, cietušo, bojāgājušo skaits vadītāja alkohola reibumā izraisītajos
ceļu satiksmes negadījumos (uz 100 ceļu satiksmes negadījumiem ar
cietušajiem);
Respondentu īpatsvars, kuri vienmēr lieto drošības jostas automašīnā
(vecuma grupā 15-64 gadi, procentos);
Respondentu īpatsvars, kuri, ejot tumsā pa ielu vai ceļu, lieto atstarotājus
(vecuma grupā 15-64 gadi, procentos);
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
12 no 46

CSNg skaits
Ceļa seguma stāvoklis negadījuma brīdī (procentos no visiem
negadījumiem ar cietušajiem);
Bojāgājušo gājēju īpatsvars ceļu satiksmes negadījumos (pēc
apgaismojuma, pēc notikuma vietas, procentos);
Pasaulē ceļu satiksmes negadījumos ik gadu bojā iet 1,2 miljoni
iedzīvotāju 6 (vairāk kā 3 tūkstoši – ik dienu 7 ). Katrs trešais ceļu satiksmes
negadījumos ievainotais un bojāgājušais ir bērns vai jaunietis vecumā līdz 25
gadiem 6 .
ES nāves gadījumu skaits satiksmes negadījumos ir augsts – ik gadu notiek
1,3 miljoni ceļu satiksmes negadījumu, kuros iet bojā 40 tūkstoši cilvēku, bet
1,7 miljoni gūst ievainojumus. Tiešās un netiešās izmaksas tiek lēstas ap 160
miljardiem eiro jeb 2% no ES kopprodukta 8 .
Latvijā ir viens no augstākajiem mirstības rādītājiem ceļu satiksmes
negadījumos Eiropā, atpaliekot tikai no Lietuvas un Krievijas 9 .
Turklāt 2008.gadā Latvijā ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem
atlīdzībās vien izmaksāts vairāk kā 40 miljoni latu jeb vidēji 110,5 tūkstoši latu
dienā 10 .
Pēdējo desmit gadu laikā, pieaugot reģistrēto ceļu satiksmes
transportlīdzekļu skaitam, ar katru gadu pieauga arī reģistrēto ceļu satiksmes
negadījumu skaits. Tomēr, aprēķinot ceļu satiksmes negadījumu rādītāju uz
kopējo transporta līdzekļu skaitu, pieauguma tendence nav vērojama. Analizējot
risku iekļūt ceļu satiksmes negadījumā uz vienu nobraukto auto kilometru,
CSDD dati rāda, ka kopš 2003.gada tas samazinās.
2008.gads ir pirmais gads, kad reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu skaits
samazinājies. Tāpat 2008.gadā tika reģistrēts vismazāk ceļu satiksmes
negadījumu ar cietušajiem pēdējo astoľu gadu laikā (6.attēls) 11 .
70000
60000
50000
40000
30000
20000
10000
0
6.attēls. Ceļu satiksmes negadījumu skaits
(CSDD dati)
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
Gads
Visu CSNg skaits
CSNg ar
cietušajiem skaits
Tendence
Lai gan mazinās ceļu satiksmes negadījumu ar cietušajiem (ievainotie un
bojāgājušie kopā) skaits, cietušo skaitam (gan absolūtajam, gan uz 100 000
iedzīvotājiem) nav tik stabilas samazināšanās tendences (7.attēls). Tomēr
pozitīvi jāvērtē tas, ka mazinās bojāgājušo skaits.
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
13 no 46

Skaits
Uz 100 000 iedzīvotājiem
7.attēls. Ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaits,
uz 100 000 iedzīvotājiem
(CSDD dati)
350
300
250
200
150
100
50
0
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
Gads
Ievainotie
Bojāgājušie
Lai gan kopš 2001.gada ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits
samazinājies (2008.gadā sasniedzot zemāko rādītāju – 316), Sabiedrības
veselības stratēģijas mērķis – 2006.gadā bojā gājušo skaits valstī nepārsniedz
300 – netika sasniegts. Taču, šādai bojāgājušo skaita samazināšanās tendencei
turpinoties, līdz 2010.gadam mērķis varētu tikt sasniegts (8.attēls).
8.attēls. Bojāgājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos, absolūtais skaits
(CSDD dati)
700
600
500
400
300
200
100
0
y = -33,845x + 620,93
R 2 = 0,9133
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
Gads
Kopējais bojāgājušo
skaits CSNg
SVS mērķis
T.sk. bojāgājušo
gājēju skaits
T.sk. bojāgājušo
pasaţieru skaits
Linear (Kopējais
bojāgājušo skaits
CSNg)
Lai gan, pateicoties daţādām iedzīvotājus izglītojošām kampaľām un
administratīvām sankcijām, ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo pasaţieru un
gājēju skaits ar katru gadu samazinās, tomēr jāatzīmē, ka aizvien katrs trešais
(2008. gadā – 33%) ceļu satiksmes negadījumā mirušais ir bijis gājējs. Jāatzīmē,
ka visaugstākais bojāgājušo gājēju skaits (uz 100 000 iedzīvotājiem) ir vecumā
pēc 55 gadiem (9.attēls).
Vislielākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ir vecuma grupā
18-24 gadi (9.attēls). To, iespējams, ietekmē tas, ka 18 gadi ir vecums, no kura
personai ir tiesības patstāvīgi vadīt autotransporta līdzekli. Jaunie autovadītāji
bieţāk iesaistās ceļu satiksmes negadījumos, tajā skaitā alkohola reibumā 11 .
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
14 no 46

Uz 100 000 iedzīvotājiem
9.attēls. Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits pa vecuma grupām,
2008.gads, uz 100 000 iedzīvotājiem
(CSDD dati)
20
15
10
Kopā
T.sk.gājēji
5
0
0-5 6-9 10-14 15-17 18-24 25-34 35-44 45-54 55-64 65+
Vecuma grupa
Arī Eiropas Komisija politikas dokumentā „Baltā grāmata. Eiropas
transporta politika līdz 2010.gadam” ir izvirzījusi mērķi situācijas uzlabošanai
dalībvalstīs: līdz 2010. gadam samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo
skaitu par 50 % salīdzinājumā ar 2001.gadu 12 . Šī dokumenta ieviešanai dzīvē ir
pievienojusies arī Latvija. Līdzšinējās tendences ir labvēlīgas šī mērķa
sasniegšanai – laika periodā no 2001.gada līdz 2008.gadam ceļu satiksmes
negadījumos bojāgājušo skaits samazinājies par 43%, līdz ar to 2010.gadā
mērķis varētu tikt sasniegts.
Lai gan Latvijas panākumi ceļu satiksmes drošības jomā tiek vērtēti kā
vieni no labākajiem ES (noteiktos laika periodos ir panākts būtisks uzlabojums,
piemēram, 2008.gadā pret iepriekšējo gadu bojā gājušo rādītājs samazinājies par
25%). Tomēr šis rādītājs Latvijā ir par 77% augstāks nekā vidēji ES (attiecīgi ES
– 79, Latvijā – 140 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem). Latvijas rādītājs ir
piektais augstākais ES aiz Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Grieķijas 13 .
Transporta negadījumi ir viens no galvenajiem ārējiem cēloľiem, kuru dēļ
tiek zaudēti daudzi potenciālie dzīves gadi. Kā jau iepriekš minēts, tas saistīts ar
bojā gājušo salīdzinoši agro vecumu. Visvairāk PZDG tiek zaudēts vecuma
grupā 15-30 gadi, kas norāda, ka priekšlaicīgas nāves risks transporta nelaimes
gadījumu dēļ visaugstākais ir gados jauniem cilvēkiem.
Ik gadu transporta nelaimes gadījumu dēļ tiek zaudēts ap 10 tūkstošiem
potenciālo dzīves gadu (kas ir aptuveni 550 PZDG, rēķinot uz 100 000
iedzīvotājiem). Tomēr jāatzīmē, ka PZDG rādītājs transporta nelaimes gadījumu
dēļ laika periodā no 1999.gada līdz 2008.gadam samazinājies visstraujāk no
visiem ārējiem cēloľiem – par 46%. Tas noticis, samazinoties gan kopējam
bojāgājušo skaitam, gan bojā gājušo bērnu skaitam. Tas parāda arī pēdējos
gados realizēto daţādu sociālo kampaľu, kas saistītas ar drošību ceļu satiksmē,
īpaši attiecībā uz bērnu drošību (bērnu piesprādzēšana, atstarotāju lietošana
u.c.), efektivitāti.
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
15 no 46

Skaits
Ceļu satiksmes drošības situācijas izvērtēšanai būtisks rādītājs ir bojā
gājušo bērnu (līdz 14 gadu vecumam) skaits. Pēdējo desmit gadu laikā šis skaits
ir mainīgs - ap 14 bērniem gadā: vismazāk – 2004.gadā (kļuva obligāta
autosēdeklīšu lietošana), – 6 bērni, visvairāk – 2002.gadā (22 bērni).
Starptautiskai salīdzināšanai šo rādītāju izsaka uz miljons iedzīvotājiem
(attiecīgā vecuma bērniem). Latvijas vidējais 2005.-2007.gada rādītājs vairāk kā
divas reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju (attiecīgi – 35 un 16 bojā gājuši bērni
uz miljons iedzīvotājiem). Tomēr, līdzīgi kā kopējais ceļu satiksmes
negadījumos bojā gājušo rādītājs, dinamikā šis Latvijas rādītājs ir būtiski
uzlabojies 13 .
Katru gadu ceļu satiksmes negadījumos kopējais ievainoto skaits ir
aptuveni 5-6 tūkstoši iedzīvotāju. 2008.gadā tas samazinājies aptuveni līdz
2006.gada līmenim, kad tika reģistrēts vismazākais ievainoto skaits (gan
absolūtais, gan uz 100 000 iedzīvotājiem) ceļu satiksmes negadījumos kopš
2001.gada. Tāpat 2008.gadā reģistrēts vismazākais ceļu satiksmes negadījumos
ievainoto gājēju skaits (10.attēls).
10. attēls. Ievainoto skaits ceļu satiksmes negadījumos, absolūtais skaits
(CSDD dati)
7000
6000
5000
4000
3000
2000
1000
0
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
Gads
Kopējais ievainoto
skaits CSNg
T.sk. ievainoto
pasaţieru skaits
T.sk. ievainoto
gājēju skaits
Kā redzams 11.attēlā, ceļu satiksmes negadījumos ievainoto relatīvais
skaits strauji pieaug, sasniedzot 18 gadu vecumu (vecums, no kura personai ir
tiesības patstāvīgi vadīt autotransporta līdzekli 14 ), un sāk mazināties, sasniedzot
25 gadu vecumu.
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
16 no 46

Uz 100 000 iedzīvotājiem
Uz 100 000 iedzīvotājiem
11.attēls. Ceļu satiksmes negadījumos ievainoto sadalījums pa vecuma
grupām, 2008.gads, uz 100 000 iedzīvotājiem
(CSDD dati)
500
400
300
Kopā
T.sk.gājēji
200
100
0
0-5 6-9 10-14 15-17 18-24 25-34 35-44 45-54 55-64 >65
Vecuma grupa
Puse no ceļu satiksmes negadījumos ievainotajiem un bojāgājušajiem
skolas vecuma bērniem (6-14 gadi) ir bērni-gājēji (11.attēls).
Laika periodā kopš 2003.gada ir samazinājies ceļu satiksmes negadījumos
ievainoto un bojāgājušo bērnu-gājēju skaits, un 2008.gadā šis rādītājs ir pat
zemāks par 2001.gada rādītāju. Ievainoto bērnu-pasaţieru skaits (uz 100 000
iedzīvotājiem) pieauga kopš 1999.gada, taču kopš 2003.gada tā līmenis ir
praktiski nemainīgs. Nedaudz samazinājies ievainoto bērnu-velosipēdistu un
mopēdistu skaits (12.attēls).
12. attēls. Ceļu satiksmes negadījumos ievainoto bērnu skaits
(līdz 14 gadu vecumam), uz 100 000 iedzīvotājiem
(CSDD dati)
120
100
80
60
40
20
0
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
Gads
Bērns-gājējs
Bērns-pasaţieris
Bērns-velosipēdists
vai mopēdists
Riska faktorus, kas ietekmē ceļu satiksmes drošību, un līdz ar to arī
traumatisma un mirstības rādītājus ceļu satiksmē, var iedalīt četrās grupās.
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
17 no 46

13. attēls. Ceļu satiksmes drošību ietekmējošie faktori
(VEC)
Apkārtējā vide:
ceļa stāvoklis un
klimatiskie apstākļi,
apgaismojums
Ceļu
satiksmes
dalībnieku
uzvedība
Palīdzības
dienestu
darba
kvalitāte
Transportlīdzekļa
parametri un
tehniskais
stāvoklis
Visnozīmīgākais faktors, kas ietekmē ceļu satiksmes dalībnieku drošību,
tomēr ir pašu satiksmes dalībnieku uzvedība. Ļoti bieţi autovadītāju, pasaţieru
un gājēju uzvedība nav atbilstoša Ceļu satiksmes noteikumu prasībām – atļautā
braukšanas ātruma pārsniegšana; agresīva braukšana; transportlīdzekļa vadīšana
medikamentu, alkohola vai narkotisko vielu iespaidā; transportlīdzekļa vadīšana
nogurumā; drošības jostu, aizsargķiveru, bērnu autokrēsliľu, atstarotāju un citu
drošības pasākumu neievērošana; brauktuves šķērsošana neatļautās vietās u.c.
Pētījumi un rutīnas statistikas dati rāda, ka bieţāk ceļu satiksmes
negadījumos iekļūst vīrieši, gados jauni autovadītāji 15 , risku ciest negadījumos
palielina mobilā telefona lietošana autovadīšanas laikā 16 , ēšana, dzeršana,
smēķēšana, lasīšana, autovadītāja koncentrēšanās uz pasaţieriem, u.c. 17,18,19
Piemēram, astoľos no desmit ceļu satiksmes negadījumiem ASV cēlonis ir
autovadītāja koncentrēšanās uz blakusnodarbēm 20 .
Bojāgājušo skaita samazināšanai uz ceļiem liela nozīme ir arī palīdzības
dienestu darba kvalitātei, ko raksturo operatīvā transporta ierašanās laiks
notikuma vietā, sniegtās palīdzības operativitāte.
Ļoti nozīmīgs faktors, kas sekmē ceļu satiksmes negadījumu rašanos, īpaši
ar bīstamām sekām, ir transportlīdzekļa vadīšana medikamentu, alkohola vai
narkotisko vielu iespaidā. Apreibinošo vielu lietošanas ietekmē cilvēkam
samazinās reakcijas ātrums un pavājinās koordinācija, rodas nepamatota
pašpaļāvības sajūta, zūd spēja adekvāti novērtēt ceļa stāvokli, transportlīdzekļa
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
18 no 46

Procenti
ātrumu un distanci, kā rezultātā pieaug ceļu satiksmes negadījumu risks, it
sevišķi gados jauniem autovadītājiem (līdz 21 gada vecumam) 21;22 . Pētījumos
pierādīts, ka šādu autovadītāju uzvedību iespējams izmainīt ar stingrākiem un
neizbēgamiem sodiem par normatīvajos aktos pieļaujamā alkohola
koncentrācijas līmeľa asinīs pārsniegšanu (krimināllietas ierosināšana, arests) 23 .
Tādējādi, pateicoties gan aktīvai Ceļu policijas darbībai, gan izmaiľām
likumdošanā 24,25 , ik gadu transportlīdzekļu vadītāju alkohola reibumā izraisīto
ceļu satiksmes negadījumu īpatsvars samazinās (14.attēls).
14.attēls. Transportlīdzekļu vadītāju alkohola reibumā izraisītie ceļu
satiksmes negadījumi, procentos no visiem ceļu satiksmes negadījumiem
(CSDD dati)
16
14
12
10
8
6
4
2
0
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
Gads
Ceļu satiksmes
negadījumi ar
cietušajiem
Visi ceļu satiksmes
negadījumi
Samazinās arī to vadītāja alkohola reibumā izraisīto ceļu satiksmes
negadījumu īpatsvars, kuros ir cietušie, taču tas aizvien ir augsts.
Narkotisko vielu iespaidā vadīto transportlīdzekļu vadītāju atpazīšana un
kontroles iespējas ir daudz sareţģītākas, līdz ar to arī par šādiem pārkāpumiem
reģistrēto personu skaits ir stipri mazāks nekā par transportlīdzekļa vadīšanu
alkohola reibumā reģistrēto un sodīto personu skaits. Transportlīdzekļu vadīšana
autovadītāja reakciju ietekmējošo medikamentu ietekmē netiek kontrolēta.
Likumsakarīgi, ka gan ievainoto, gan bojāgājušo īpatsvars vadītāja
alkohola reibumā izraisītajos ceļu satiksmes negadījumos ir augstāks kā vidēji
visos negadījumos.
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
19 no 46

Procenti
Uz 100 CSNgsm
15.attēls. Bojāgājušo skaits vadītāja alkohola reibumā izraisītajos ceļu
satiksmes negadījumos, uz 100 ceļu satiksmes negadījumiem ar cietušajiem
(CSDD dati)
25
20
15
10
5
Vadītāja alkohola
reibumā izraisītajos
CSNgsm
Visos CSNgsm
0
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
Gads
Pēdējos divos gados vadītāja alkohola reibumā izraisītajos ceļu satiksmes
negadījumos bojāgājušo skaits, rēķinot uz 100 ceļu satiksmes negadījumiem ar
cietušajiem (CSNgsm), samazinājies (15.attēls).
Bojāgājušo skaita mazināšanā liela loma ir drošības jostu un citu drošības
pasākumu ievērošanā. Uzlabošanos kopējā situācijā var skaidrot arī ar
iedzīvotāju paradumu maiľu.
Pēc Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma datiem
drošības jostas automašīnas priekšējā sēdeklī vienmēr lieto 88% respondentu,
bet automašīnas aizmugurējā sēdeklī – 30% respondentu. Dinamikā vērojama
tendence palielināties to respondentu skaitam, kuri lieto drošības jostas
(16.attēls) 26 .
16.attēls. Respondentu īpatsvars, kuri vienmēr lieto drošības jostas
automašīnā, vecuma grupā 15-64 gadi, procentos
(FINBALT pētījums, VEC)
100
80
60
40
20
0
65,3
6,1
60
4,9
68,6
5,6
84,2
21,3
87,9
29,6
2000 2002 2004 2006 2008
Gads
Braucot
automašīnas
priekšējā sēdeklī
Braucot
automašīnas
aizmugurējā sēdeklī
Ārzemju pētījumos pierādīts, ka bieţāk drošības jostas priekšējā sēdeklī
lieto sievietes, iedzīvotāji vecumā virs 65 gadiem, kā arī cilvēki ar veselības
problēmām 27 .
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
20 no 46

Procenti no visiem CSNgsm
Procenti
17. attēls. Respondentu īpatsvars, kuri, ejot tumsā pa ielu vai ceļu, lieto
atstarotājus, vecuma grupā 15-64 gadi, procentos
(FINBALT pētījums, VEC)
100%
80%
60%
40%
20%
Gandrīz vienmēr
Daţreiz
Nekad
Es nestaigāju tumsā
0%
2000 2002 2004 2006 2008
Gads
Pieaudzis ir arī to respondentu īpatsvars, kuri, ejot tumsā pa ielu vai ceļu,
lieto atstarotājus (17.attēls).
Apkārtējā vide, ceļa apstākļi, ceļu kvalitāte, zīmju izvietojums, satiksmes
intensitāte ir nozīmīgi faktori ceļu drošībā 28 .
Pēdējos 10 gados ir samazinājies to ceļu satiksmes negadījumu īpatsvars,
kuri notiek slidena ceļa apstākļos (18.attēls).
18.attēls. Ceļa seguma stāvoklis negadījuma brīdī, procentos no visiem
negadījumiem ar cietušajiem
(CSDD dati)
100%
80%
60%
40%
20%
0%
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
Gads
2003
2004
2005
2006
2007
2008
Slidens
Pēc CSDD sniegtās informācijas līdz 40% smago ceļu satiksmes
negadījumu notiek krēslā vai tumsā, un pēdējos 15 gados to īpatsvars nav būtiski
mainījies 11 . Krēslā un tumsā pasliktinās redzamība, ir grūtāk pamanīt gājējus,
riteľbraucējus un motociklistus, samazinās autovadītāja uzmanība 29,30 . Kā
pozitīva vērtējama tendence, ka ik gadu samazinās krēslā un tumsā ievainoto un
bojāgājušo skaits (2007. gadā – 70% bojāgājušo bija tumsā un krēslā notikušajos
Slapjš
Sauss
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
21 no 46

ceļu satiksmes negadījumos, 2008. gadā – 49%). Vidēji par 4 procentpunktiem
samazinājies tumsā un krēslā notikušajos ceļu satiksmes negadījumos
bojāgājušo gājēju īpatsvars.
Kā ceļu satiksmes negadījumus veicinošs faktors ar tās intensīvo satiksmi
atzīta pilsētvide 28 . Aptuveni 40% (2008.gadā - 38%) Latvijas ceļu satiksmes
negadījumu ar cietušajiem notiek Rīgā. Tomēr transportlīdzekļu lielā
pārvietošanās ātruma dēļ visvairāk bojāgājušo reģistrēts uz valsts nozīmes (VAC
- A kategorijas) autoceļiem – ~60% (19.attēls).
19.attēls. Bojāgājušo īpatsvars ceļu satiksmes negadījumos, pēc notikuma
vietas, 2008. gads, procentos
(CSDD dati)
Latvijā 2006.gadā ātruma pārsniegšana vai nepareiza tā izvēle bija iemesls
92 cilvēku bojā ejai (kas ir 23% no kopējā ceļu satiksmes negadījumos bojā
gājušo skaita) 31 .
Pēc uz valsts galvenajiem autoceļiem ierīkoto satiksmes uzskaites punktu
datiem aptuveni 40-49% transportlīdzekļu izvēlētais braukšanas ātrums pēdējos
3 gados ir bijis virs normatīvajos aktos atļautajiem 90km/h 32 . Pēc Valsts Ceļu
policijas datiem ik gadu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu tiek sodīti
vairāk kā 100 tūkstoši autovadītāju, trešajai daļai avāriju iemesls ir braukšanas
ātruma pārsniegšana un nepareiza ātruma izvēle, gandrīz katrs otrais uz ceļa
fiksētais pārkāpums ir par ātruma pārsniegšanu, visbieţāk ātrs braukšanas stils
piemīt gados jaunākiem satiksmes dalībniekiem vecumā no 18-30 gadiem.
Pētījumos pasaulē atklāts, ka bieţāk ceļu satiksmes noteikumus pārkāpj
autobraucēji laukos un mazpilsētās 33 .
Mājās, darbā un atpūtas laikā notikušie negadījumi
Stratēģijas 10.mērķa 2.apakšmērķis paredz vismaz par 30% jāsamazina
invaliditāte un mirstība, kas radusies mājās, darbā un atpūtas laikā notikušo
negadījumu rezultātā.
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
22 no 46

Lai šo apakšmērķi izvērtētu un raksturotu situāciju negadījumu, kas
radušies mājās, darbā un atpūtas laikā, jomā, tika noteikti sekojoši indikatori:
Pirmreizējās invaliditātes rādītājs ievainojumu, saindēšanās un citu
ārējās iedarbības seku dēļ (pa vecuma grupām, skaits uz 100 000
iedzīvotājiem, īpatsvars procentos no visiem cēloľiem);
Ievainojumu, saindēšanās un citu ārējās iedarbes seku dēļ stacionāros
ārstēto un izrakstīto skaits (uz 1000 iedzīvotājiem);
Vidējais ārstēšanās ilgums stacionārā ārējo cēloľu dēļ (dienās);
Traumu gūšanas vietu struktūra (procentos);
Mājās iegūto traumu veidu struktūra (procentos);
Skolēnu īpatsvars, kuri pēdējā gada laikā guvuši traumas, (11, 13 un 15
gadu vecumā, procentos no visiem respondentiem);
Darba vietā notikušo nelaimes gadījumu skaits;
Darbā iegūto izplatītāko traumu struktūra pēc gūtā ievainojuma veida
(procentos);
Nelaimes gadījumos darbā cietušie (t.sk. smagie, letālie, uz 100 000
strādājošajiem);
Pirmreizējās invaliditātes rādītājs darbā notikušo nelaimes gadījumu dēļ
(procentos no kopējā pirmreizējo invalīdu skaita).
Negadījumi ar nopietnām sekām (traumas, invaliditāte, pat nāve) notiek ne
tikai, piedaloties ceļu satiksmē, bet arī mājās, darbā, atpūšoties, sportojot u.tml.
Eiropas Savienībā kā viena no prioritārām problēmām izvirzīts bērnu
traumatisms, jo ik gadu vairāk kā 5 tūkstoši bērnu ES iet bojā no daţādos
negadījumos gūtajām traumām. Bieţākie negadījumu veidi: ceļu satiksmes
negadījumi, noslīkšana, kritieni no augstuma, saindēšanās, t.sk.ar dūmiem. Tas
norāda, ka daudz negadījumu notiek gan mājās, gan atpūšoties ārpus mājas, un
tie saistīti ar bērnu nepietiekamu pieskatīšanu, kā arī uzturēšanos maziem
bērniem nedrošā vidē.
Pēc Eiropas Savienības Ievainojumu datu bāzes (EU-IDB) datiem vecumā
līdz 5 gadiem bērns vairāk kā 50% gadījumu traumas gūst mājās. Arī vecuma
grupās 5-14 gadi un 15-24 gadi – viena no visbieţāk minētajām vietām, kur
gūtas traumas, ir mājas un atpūtas zona. Arī gados veci cilvēki (60 un vairāk
gadi) visbieţāk (59% gadījumu) traumas gūst mājās.
Pēc kopējiem datiem par situāciju ES 60% no visiem stacionāros
ārstētajiem ievainojumiem radušies mājās, atpūšoties, 14% - sportojot, 8% -
darbā 3 .
Latvijā ik gadu ievainojumu, saindēšanās un citas ārējās iedarbes seku
(traumas, t.sk. arī ceļu satiksmes negadījumos iegūtas) rezultātā pirmreizējā
invaliditāte tiek piešķirta vairāk kā 1000 personām (2007. - 1066; 2008. – 1214),
un atkārtoti – aptuveni 3000 personām (2007.- 2899; 2008. – 3288). Gan
pirmreizējās, gan atkārtotās invaliditātes cēloľu struktūrā ievainojumi,
saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas veido aptuveni 10%.
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
23 no 46

Uz 100 000 iedzīvotājiem
Akūtajā pēctraumu periodā slimnieki parasti saľem kvalitatīvu un
savlaicīgu ārstēšanu, tomēr ļoti nozīmīga ir arī slimnieka tālāka ārstēšana un
rehabilitācija. Pirmreizējās invaliditātes iemesls bieţi vien ir nepilnvērtīga
slimnieku ārstēšana rehabilitācijas periodā: slimnieki ar traumu sekām un citu
balsta-kustību aparāta patoloģiju daţādu iemeslu dēļ nereti nesaľem
nepieciešamo ārstniecisko fizkultūru, fizioterapiju, masāţas, kustību funkciju
izstrādi, līdz ar to veidojas stabils kustību funkciju ierobeţojums un invaliditāte,
pie tam rehabilitācijas iespējas nestrādājošiem ir mazākas kā strādājošiem, kuri,
būdami sociāli apdrošināti un saľemot slimības pabalstu, var ārstēties un veikt
rehabilitācijas pasākumus līdz pilnīgākai darbspēju atjaunošanai. Nonākot
ģimenes ārsta aprūpē, vairumā gadījumu ārstēšana atkarīga no pacienta
iniciatīvas un materiālām iespējām 34 .
Pēc VDEĀVK datiem 2008.gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, traumu seku
dēļ pārsvarā noteikta smaga invaliditāte – 60,5% (2007.gadā – 61,8%).
Kopējais traumu dēļ pirmreizēji piešķirtās invaliditātes rādītājs
(invaliditātes intensitātes rādītājs) pieaug. Pieaugums notiek uz gados vecu
cilvēku (60 un vairāk gadu) invaliditātes rādītāja pieauguma rēķina pēdējos 3
gados (20.attēls).
20. attēls. Ievainojumu, saindēšanās un citu ārējās iedarbības seku dēļ
pirmreizēji noteikta invaliditāte, uz 100 000 iedzīvotājiem
(VDEĀVK dati)
100
90
80
70
60
50
40
30
20
10
0
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
Gads
16-59 gadi
Virs 60 gadu vecuma
0-15 gadi*
*Līdz 2004. gadam bērniem invaliditāti noteica primārās veselības aprūpes ārsti, dati netika
uzskaitīti.
Straujais pirmreizēji piešķirtās invaliditātes rādītāja pieaugums 2008.gadā
gados veciem ļaudīm skaidrojams ar normatīvo aktu izmaiľām, kad tika uzsākta
medicīnisko indikāciju noteikšana īpašai kopšanai I grupas invalīdiem. Līdz tam
invaliditātes statusa piešķiršana pensijas vecuma iedzīvotājiem nebija aktuāla 34 .
Izmaiľas pirmreizēji piešķirtās invaliditātes intensitātes rādītājos bērniem
(līdz 15 gadu vecumam) skaidrojamas ar vairākiem faktoriem – gan ar drošības
un informētības uzlabošanos, gan ar invaliditātes piešķiršanas kritēriju
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
24 no 46

Uz 1000 iedzīvotājiem
uzlabošanos: invaliditātes ekspertīzes veikšana pēc vienotiem principiem, ārstu
ekspertu pieľemto lēmumu kontrole, darbs ar ģimenes ārstiem.
Lielākā daļa (69%) no bērniem, kam piešķirta pirmreizējā invaliditāte
traumu dēļ, ir vecumā no 7-15 gadiem.
Kā jau minēts, daţādos negadījumos gūtās traumas bieţi vien jāārstē
stacionārā.
Ievainojumu, saindēšanās un citu ārējās iedarbes seku dēļ stacionāros
ārstēto un izrakstīto skaits 2008.gadā bija vairāk kā 47 tūkstoši. Dinamikā šis
rādītājs (uz 1000 iedzīvotājiem) būtiski nemainās (21.attēls).
21.attēls. Ievainojumu, saindēšanās un citu ārējās iedarbes seku dēļ
stacionāros ārstēto un izrakstīto skaits, uz 1000 iedzīvotājiem
(VEC dati)
30
20
Pieaugušie
10
Bērni
0
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008
Gads
Ievainojumu, saindēšanās un citu ārējās iedarbes seku dēļ vidējais
ārstēšanās ilgums stacionārā vienam pacientam ir nedaudz īsāks kā vidējais
gultasdienu skaits uz 1 pacientu valstī (kopumā 9,4 dienas pieaugušajiem un 6,9
dienas bērniem, ārējās iedarbes seku dēļ – 8,1 dienas pieaugušajiem un 4,6
dienas bērniem). Dinamikā šiem rādītājiem ir tendence samazināties.
Visilgākais vidējais ārstēšanās ilgums stacionārā ārējo cēloľu dēļ ir
termisku un ķīmisku apdegumu dēļ: 16,8 dienas – pieaugušajiem un 6,5 dienas –
bērniem.
Kā liecina „Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra par
pacientiem, kuriem bijušas traumas un ievainojumi” (turpmāk – Traumu
reģistrs) dati, - līdzīgi kā mirstības rādītāji vīriešiem ir augstāki nekā sievietēm,
arī no traumām vairāk cieš vīrieši (attiecīgi 68% un 32%).
Pēc Traumu reģistra 2008.gada datiem 42,5% traumu ir iegūtas mājās,
19,9% traumu iegūtas transporta zonā, pa 5-6% iegūtas sporta un fizisko
aktivitāšu zonā, kā arī brīvā dabā (22.attēls).
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
25 no 46

22.attēls. Traumu gūšanas vietu struktūra 2008.gadā, procentos
( Traumu reģistrs, VEC)
Traumu gūšanas vietu struktūra atšķiras sadalījumā pa vecuma grupām.
Bērniem vecumā līdz 14 gadiem tipiskākās traumu gūšanas vietas ir mājas
(47%), transporta zona (13%), skola un izglītības zona (11%), sports un fiziskās
aktivitātes (10%), brīvā daba (8,5%).
Mājās visbieţāk iegūtie ievainojumi 2008.gadā ir lūzumi, vaļējas brūces,
sasitumi un zilumi (23.attēls).
23.attēls. Mājās iegūto izplatītāko traumu sadalījums pēc gūtā ievainojuma
veida, 2008.gads, procentos
(Traumu reģistrs, VEC)
Arī ievainojumu veidu bieţums atšķiras sadalījumā pa vecuma grupām.
Gados veciem cilvēkiem (vecumā no 65 gadiem) visizplatītākie mājās gūtie
ievainojumi, ir lūzumi – 51%, vaļējas brūces -16%, sasitumi, zilumi – 15%.
Bērniem vecumā līdz 14 gadiem izplatītākie mājās gūtie ievainojumi ir vaļējas
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
26 no 46

Uz 100 000 strādājošajiem
Procenti
brūces - 29%, sasitumi un zilumi - 27%, lūzumi - 20%, termiski un ķīmiski
apdegumi un applaucējumi - 6%.
Par traumatisma apjomu skolas vecuma bērniem liecina Skolēnu veselības
paradumu pētījuma dati. Saskaľā ar 2006.gada aptaujas datiem gandrīz puse
respondentu (zēnu vairāk kā meiteľu) pēdējā gada laikā guvuši traumas
(24.attēls).
24.attēls. Skolēnu, kuri pēdējā gada laikā guvuši traumas,
2005./2006.māc. gads, īpatsvars procentos
(HBSC pētījums, VEC)
60
50
40
30
20
10
0
53 51
45
38 40 39
11-gadīgi 13-gadīgi 15-gadīgi
Vecums
Zēni
Meitenes
Pēc Traumu reģistra datiem 4,2% traumu iegūtas komercdarbības,
rūpniecības/celtniecības zonā.
Darba traumatismu raksturo nelaimes gadījumu darbā statistika, t.i. oficiāli
reģistrētie negadījumi.
Pēc Valsts darba inspekcijas datiem laika periodā no 2004.līdz 2007.gadam
reģistrēto nelaimes gadījumu skaits darba vietās pieauga, taču 2008.gadā pirmo
reizi 5 gadu laikā novērota samazināšanās (25.attēls).
25. attēls. Nelaimes gadījumos darbā cietušie, uz 100 000 strādājošajiem
(VDI dati)
200
160
120
80
40
0
2003 2004 2005 2006 2007 2008
Gads
No visiem negadījumiem 14,7% gadījumu ir ar smagi cietušiem, 2,5% - ar
letālām sekām. Kopš 2003.gada smagu un letālu nelaimes gadījumu īpatsvars ir
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
27 no 46

Skaits
nedaudz samazinājies – smagu nelaimes gadījumu īpatsvars - par 1,2
procentpunktiem, letālu – par 0,7 procentpunktiem.
Tomēr, ja analizē dinamikā mirstību nelaimes gadījumos darbā jeb
nelaimes gadījumos darba vietās bojā gājušo skaitu (uz 100 000 strādājošajiem),
nav vērojama stabila samazināšanās. Neliela samazināšanās vērojama 2008.gadā
(26.attēls).
26. attēls. Mirstība nelaimes gadījumos darbā, uz 100 000 strādājošajiem
(VDI dati)
10
8
6
4
2
0
2003 2004 2005 2006 2007 2008
Gads
Visvairāk letālu seku negadījumos darbā ir kritiena no augstuma rezultātā
(12 gadījumi), sitiens no krītoša priekšmeta (5 gadījumi). Augsta letalitāte ir pēc
tieša kontakta ar elektrību (letāli 40% gadījumi), pēc slīkšanas (letāli 75%
gadījumi) un apbēršanas ar cietām vielām (letāli 28% gadījumi). Līdzīga
situācija vērojama arī iepriekšējos gados.
Analizējot darba negadījumos cietušo dzimumu, redzams, ka cietušo
vīriešu skaits (uz 100 000 strādājošajiem) ir aptuveni divas reizes lielāks nekā
sieviešu skaits.
2008.gadā kā bieţākie traumēšanas faktori darba vietā reģistrēti: kritiens no
augstuma, sagriešanās ar asu materiālo aģentu (nazi, zāģi u.c.), sitiens no krītoša
priekšmeta, saspiešana starp diviem priekšmetiem, sadursme ar kustībā esošiem
priekšmetiem (tai skaitā transporta līdzekli), ķermeľa daļas, rokas vai pirksta
noraušana.
Darbā iegūto izplatītāko traumu sadalījums pēc gūtā ievainojuma veida
redzams 27.attēlā. Visbieţākās traumas ir brūces, virspusēji ievainojumi un
lūzumi.
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
28 no 46

Procenti
27.attēls. Darbā iegūto izplatītāko traumu sadalījums pēc gūtā ievainojuma
veida, 2008.gads, procenti
(VDI dati)
50
40
30
41
31
20
10
10
6 5
3
0
Brūces,
virspusēji
ievainojumi
Lūzumi
Izmeţģījumi,
izstiepumi,
sastiepumi
Traumatiska
amputācija
Smadzeľu
satricinājums,
iekšējie
ievainojumi
Termiski un
ķīmiski
apdegumi un
applaucējumi
Visbieţāk ( 40%) nelaimes gadījumos darbā cieš darbinieki ar darba stāţu
līdz vienam gadam attiecīgajā amatā. Nelaimes gadījumu darbā bieţums
samazinās līdz ar darba vietā attiecīgajā amatā nostrādāto ilgumu 35 .
Kā galvenos nelaimes gadījumu cēloľus Valsts darba inspekcija min: darba
drošības prasību neievērošana no darbinieka puses; drošības aprīkojuma vai
individuālo aizsardzības līdzekļu nelietošana; darbs alkohola reibumā; trūkumi
darba organizācijā, darbinieku apmācībā un instruēšanā par darba drošības un
veselības aizsardzības jautājumiem; neapmierinoši apstākļi darba vietā, t.sk.
piemērota drošības aprīkojuma un individuālo aizsardzības līdzekļu trūkums;
nepietiekama kārtība darba vietā; bojātas iekārtas, instrumenti vai darbarīki;
vardarbība (uzbrukumi) darba vietā vai pildot darba pienākumus. Piemēram,
vardarbība ik gadu ir cēlonis aptuveni 100 negadījumiem darbā, sastādot 5% no
visiem cēloľiem.
Pēc VDEĀVK datiem darbā notikušo nelaimes gadījumu dēļ pirmreizēji
invaliditāte 2008.gadā noteikta 9% no kopējā pirmreizējo invalīdu skaita (2007.
gadā – 11%). Bieţāk invaliditāti darbā notikušo traumu seku dēļ piešķir
vīriešiem (79%) un gados jaunām personām.
Salīdzinot ar ES valstu vidējiem rādītājiem par nelaimes gadījumiem darbā,
Latvijā šo negadījumu relatīvais skaits ir daudz mazāks. Gan ekspertu viedoklis,
gan daţādu pētījumu rezultāti liecina nevis par drošu darba vidi, bet zemu
nelaimes gadījumu darbā reģistrācijas līmeni. Piemēram, 2007.gada pētījuma
„Darba apstākļi un riski Latvijā" darba devēju aptauja rāda, ka 71% darba
devēju ziľojuši Valsts darba inspekcijai par negadījumiem darbā, kas pēdējo trīs
gadu laikā notikuši viľu vadītajos uzľēmumos; nodarbināto aptauja rāda, ka
darba devēji ziľojuši tikai par 25% nelaimes gadījumu 36 .
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
29 no 46

Vardarbība un tās radīto veselības traucējumu biežums
Stratēģijas 10.mērķa 3.apakšmērķis paredz, ka vismaz par 10% jāsamazina
visa veida vardarbības un tās radīto veselības traucējumu biežums. Lai šo
apakšmērķi izvērtētu un analizētu situāciju vardarbības jomā, identificēti
sekojoši indikatori:
Mirstība no vardarbības (uz 100 000 iedzīvotājiem);
Noziedzīgo nodarījumu rezultātā cietušo skaits;
Pēdējo pāris mēnešu laikā no ľirgāšanās vismaz reizi cietušo skolēnu
īpatsvars (11, 13 un 15 gadu vecumā, procentos no visiem
respondentiem);
Skolēnu, kuri pēdējo pāris mēnešu laikā vismaz reizi ľirgājušies par
citiem, īpatsvars (11, 13 un 15 gadu vecumā, procentos no visiem
respondentiem).
Vardarbība ir atzīta par ļoti nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu.
Tomēr pieejamie dati un pētījumi neparāda patieso vardarbības izplatību, tie
tikai iezīmē nelielu problēmas redzamo daļu. Vardarbība rada daudzas citas
veselības (psiholoģiskas, fiziskas) problēmas. Nereti tā ir saistīta ar daţādiem
ārējiem faktoriem: alkohola lietošanu, sociāli ekonomiskajiem apstākļiem,
iepriekšēju vardarbības pieredzi, piemēram, bērnībā.
Ja viena būtiska problēma vardarbības apjoma un seku izvērtēšanā ir
informācijas (gan statistikas, gan pētījumu datu) trūkums, tad otra problēma ir
vardarbības definēšana, izpratne par to, kas ir vardarbība. Vardarbības
klasifikācija ir sareţģīta un daudzdimensionāla. PVO piedāvā daţādus
vardarbības iedalījumu veidus.
Pēc iesaistīto personu attiecībām: uz sevi vērsta vardarbība (piemēram,
pašnāvība, sevis izkropļošana), starppersonu vardarbība (piemēram, ģimenē),
kolektīvā vardarbība (piemēram, politiskas motivācijas valsts līmeľa
vardarbības akts).
Pēc vardarbības akta vērtējuma izšķir fizisko, seksuālo, emocionālo
vardarbību, kā arī tiesību atľemšanu vai nevērību 37 .
2007.gadā ar Latvijā tika veikts kvalitatīvs pētījums par vardarbību ģimenē.
Pētījums atklāja daţādo izpratni par vardarbību, tās atpazīšanu gan sabiedrībā,
gan tiesiskajā regulējumā. Vardarbības identificēšanā svarīga loma ir sabiedrības
vērtībām un tradīcijām, nosakot pieļaujamās un nepieļaujamās attiecību
formas 37 .
Analizējot vardarbības statistiku, viens no galvenajiem rādītājiem ir
mirstība vardarbības dēļ. Vardarbība ir viens no būtiskiem ārējiem nāves
cēloľiem, un tas ir trešais galvenais nāves cēlonis 15 līdz 29 gadus veciem
Eiropas iedzīvotājiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem 37 .
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
30 no 46

Uz 100 000 iedzīvotājiem
Mirstība no vardarbības ietver nāves iestāšanos uzbrukuma (slepkavība,
citas personas izdarīts kaitējums ar nodomu ievainot vai nogalināt jebkuriem
līdzekļiem) dēļ 38 .
Latvijā pēdējo desmit gadu laikā mirstība no vardarbības samazinās, tomēr
tā ir 8 reizes lielāka nekā vidēji ES (28.attēls).
28.attēls. Standartizētā mirstība no vardarbības, uz 100 000 iedzīvotājiem
(PVO, Health for all dati)
18
16
14
12
10
8
6
4
2
0
1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007
Gads
Latvija
ES
Sadalījumā pa dzimumiem redzamas būtiskas atšķirības – vīriešiem
mirstība no vardarbības ir 2,5 reizes augstāka nekā sievietēm.
Analizējot mirstību sadalījumā pa vecuma grupām, jāatzīmē, ka
darbspējīgā vecumā (15-64 gadi) mirstības rādītājs dēļ vardarbības ir augstāks
nekā vidējais visos vecumos. Samazināšanās tendence dinamikā vērojama visos
vecumos.
Diemţēl ir gadījumi, kad vardarbība ir arī bērnu nāves cēlonis. Dinamikā
bērnu mirstība no vardarbības (uz 100 000 attiecīgā vecuma bērniem) ir
mainīga, tomēr kopumā var teikt, ka līdz 2006.gadam tā mazinājās, pēdējos
gados būtiski nemainoties. Tomēr aizvien ik gadus tiek reģistrēti vismaz 5
gadījumi, kad vardarbības seku rezultātā miruši bērni vecumā līdz 19 gadiem.
Mirstība no vardarbības Latvijā atšķiras arī starp pilsētām un laukiem -
pilsētās mirstība vardarbības dēļ ir augstāka nekā laukos.
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
31 no 46

Uz 100 000 iedzīvotājiem
29.attēls Mirstība no vardarbības pilsētās un laukos,
uz 100 000 iedzīvotājiem
(CSP dati)
20
15
10
5
Pilsētās
Laukos
0
1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006
Gads
Pēc Traumu reģistra datiem aptuveni 10% reģistrēto traumu iemesls bijis
uzbrukums un vardarbība. Arī vardarbības (fiziskās) traumas reģistrētas
vīriešiem vairāk nekā sievietēm – attiecīgi 66% un 34%.
Par vardarbības izpausmēm un cietušo apjomu liecina arī Iekšlietu
ministrijas (Valsts policijas) dati par noziedzīgajos nodarījumos cietušajiem.
2008.gadā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits pārsniedza 57 tūkstošus.
Dinamikā šis rādītājs ir mainīgs; salīdzinot ar 2007.gadu, tas ir pieaudzis par
3%. Ap 40% no tiem bija zādzības, pārējie ir slepkavības, miesas bojājumi,
laupīšanas. Piemēram, tīši miesas bojājumi 2008.gadā reģistrēti 1346 gadījumos.
Noziedzīgajos nodarījumos cieš arī nepilngadīgas personas. 2008.gadā
cietušo nepilngadīgo skaits bija 1629. Pēdējo piecu gadu laikā šīs rādītājs ir bijis
mainīgs, tas pieauga līdz 2005.gadam, taču pēdējos trīs gadus tas nedaudz
samazinās. Tomēr par vardarbības plašo izplatību liecina tas, ka pat šis skaits,
kas raksturo tikai daļu no vardarbībā cietušajiem nepilngadīgajiem, ir lielāks,
nekā ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaits. Bieţākie noziedzīgie
nodarījumi, kuros cietuši nepilngadīgie, ir seksuāla vardarbība (pavešana
netiklībā, izvarošana, vardarbīga dzimumtieksmes apmierināšana u.tml.) – 19%,
laupīšana – 15%, zādzība – 12%.
Mirstības un citi statistiskie rādītāji raksturo tikai nelielu daļu no
vardarbības sekām. Daļa no tām (fiziskās un emocionālās ciešanas) netiek
pilnībā apzinātas. Līdz ar to nav iespējams izvērtēt patieso vardarbības apjomu.
Bieţi vien pret upuri vardarbīgi izturas tieši zināmi, pazīstami un pat tuvi
cilvēki: darba vietās, ģimenēs un tml. Šos vardarbības apjomus mēģina apzināt,
veicot daţādus pētījumus.
Lai gan mirstība no vardarbības augstāka ir vīriešiem, pētījumu dati liecina,
ka sievietes bieţāk kļūst par vardarbības upuriem nekā vīrieši. 2006.gadā veiktā
sabiedriskās domas aptauja norāda uz sabiedrībā valdošo uzskatu, ka bieţāk par
vardarbības upuriem kļūst sievietes – tā domāja 88% aptaujāto (15-74 gadu
vecumā). 37% respondentu apstiprināja, ka radu vai draugu vidū ir kāda sieviete,
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
32 no 46

kas ir cietusi vai cieš no vardarbības 39 . 2007.gadā veiktais pētījums (izmantojot
kvalitatīvas pētniecības metodes) liecina, ka vardarbība tiek saistīta ar sieviešu
dzimumu – gan no kultūras un tradīciju viedokļa, gan iedzīvotāju uzskatos, gan
pieredzē. Kā tipiski vardarbības ģimenē upuri tiek minētas sievietes un bērni.
Tiek atzīts, ka fizisko varmācību pārsvarā piekopj vīrieši, bet emocionālo –
sievietes. Tomēr, kopumā vērtējot gan speciālistu, gan pētījumā iesaistīto
iedzīvotāju viedokļus, gan citu pieejamo informāciju, secināts, ka vardarbīga
izturēšanās un ciešana no vardarbības nav tieši atkarīga no dzimuma 37 .
2007.gadā veiktas iedzīvotāju (15-64 gadu vecumā) aptaujas rezultāti
(pētījuma „Alkohola lietošana saistībā ar traumatismu un vardarbību” ietvaros)
rāda, ka no fiziskās agresijas, ko nodarījis kāds no tuviniekiem, pēdējo divu
gadu laikā, cietuši 8% iedzīvotāju. Pētījuma dati liecina, ka lielāks risks kļūt par
vardarbības upuri ir gados jaunākiem cilvēkiem: vecuma grupā no 15 līdz 24
gadiem no vardarbības cietuši 13% respondentu, savukārt vecuma grupā no 45
līdz 54 gadiem – gandrīz uz pusi mazāk, t.i., 7% iedzīvotāju. No fiziskas
agresijas bieţāk cietuši Rīgā dzīvojošie (11%), nekā iedzīvotāji no citām
lielpilsētām un lauku rajoniem (6%). Liela nozīme ir arī izglītības līmenim – par
vardarbības upuri lielāka iespējamība kļūt personām ar zemāku izglītības līmeni.
Būtiska nozīme ir personas ekonomiskajam stāvoklim. Par agresijas upuriem
lielāka iespēja ir kļūt nenodarbinātām personām – bezdarbniekiem un
personām, kuras nestrādā un darbu nemeklē. Pēdējo divu gadu laikā no fiziskas
vardarbības cietuši 17% bezdarbnieku, 16% to iedzīvotāju, kuri nestrādā un
darbu nemeklē, 7% – nodarbināto iedzīvotāju 40 .
Arī Latvijas 2007.gada kvalitatīvais pētījums par vardarbību ģimenē ieskicē
galvenos vardarbības cēloľus: bezdarbs (nelabvēlīgās ģimenēs), pārslogotība
(ārēji labvēlīgās, materiāli nodrošinātās ģimenēs), alkohola lietošana, varmākas
personības iezīmes, attiecības (nesaskaľas) ģimenē, attiecību veidošanas
tradīcijas, vērtību trūkums 37 .
Diemţēl ar vardarbību nereti notiek saskare jau bērnībā. 2004.gadā veiktā
pētījumā analizētas 5. un 9. klašu skolēnu attiecības ģimenē, t.sk. arī vardarbība.
Šajā pētījumā 30% aptaujāto skolēnu norādījuši uz vardarbīgu vecāku attieksmi.
Salīdzinot 5. un 9. klašu skolēnu atzīmēto pārciesto vardarbību, redzams, ka
9.klases skolēnu grupā ir lielāks to īpatsvars, kas norādījuši, ka cieš no
vardarbības. Skolēni, kuri cieš no vardarbības ģimenē, bieţāk uzrāda, ka kāds
ģimenē pārmērīgi daudz lieto alkoholu 41 .
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
33 no 46

Procenti
40
35
30
25
20
15
10
5
0
30.attēls. No emocionālās un/vai fiziskās, seksuālās vardarbības
cietušo skolēnu īpatsvars, 2004.gads, procentos
(Centra „Dardedze” pētījuma dati)
22
30
Emocionāla
vardarbība ģimenē
14
15
Fiziska vardarbība
ģimenē
25
36
Emocionāla un/vai
fiziska vardarbība
ģimenē
3
10
Seksuāla vardarbība
ģimenē vai ārpus tās
5.kl. skoln.
9.kl. skoln.
Nereti emocionālā un fiziskā vardarbība pārklājas – bērni, kuri cieš no
fiziskās vardarbības ģimenē, nereti cieš arī no emocionālās vardarbības.
Analizējot vardarbības veidus atsevišķi, redzams, ka 26% no aptaujātajiem
skolēniem uzrādīja, ka cieš no emocionālās vardarbības ģimenē, 14,5% – cieš no
fiziskās vardarbības ģimenē, 6,5% – no seksuālas vardarbības (ģimenē vai ārpus
tās).
Šie rādītāji bija mazliet zemāki nekā līdzīgā skolēnu pētījumā, kas tika
veikts 1998.gadā, kad 29% aptaujāto norādīja, ka cieš no emocionālas
vardarbības ģimenē, 17% – no fiziskās vardarbības ģimenē, un 33% norādīja
emocionālu un/vai fizisku vardarbību ģimenē. Šis norādītās vecāku vardarbības
izpausmes samazinājums tika skaidrots ar iespējamu lielāku sabiedrības
informētību par vardarbību un tās apzināšanos, izpratni, ko nozīmē vardarbīgas
audzināšanas pieejas, kā pielietot nevardarbīgas audzināšanas metodes un kā
veicināt pozitīvas attiecības starp vecākiem un bērniem. Šāda informācija ir
arvien vairāk pieejama gan internetā, gan plašsaziľas līdzekļos (TV, vecāku
ţurnālos), kā arī skolotāju un citu profesionāļu konferencēs un apmācību
programmās 41 .
Bērni no vardarbības cieš ne tikai ģimenē, bet arī skolā, kur nereti skolēnu
vidū raksturīga ľirgāšanās, kas ir gan fiziska, gan emocionāla vardarbība. Tā ir
agresijas izpausme, kas ir kļuvusi par sociālu problēmu skolās visā pasaulē.
Skolēnu veselības paradumu pētījuma (HBSC) dati liecina, ka ľirgāšanās *
skolēnu vidū ir izplatīta parādība. 2005./2006.mācību gada dati rāda, ka
aptuveni puse skolēnu pēdējo pāris mēnešu laikā vismaz reizi ir cietuši no
ľirgāšanās (31.attēls).
* Skolēns ir cietis no ľirgāšanās, ja kāds cits skolēns vai skolēnu grupa viľam saka nepatīkamas lietas vai dara tam pāri. Ľirgāšanās
gadījumā pret skolēnu atkārtoti un ilglaicīgi izturas veidā, kas viľam nepatīk vai arī viľu ignorē un atstumj. Ľirgāšanās NAV gadījumā, ja
divi skolēni aptuveni vienlīdzīgā spēkā un ietekmes ziľā strīdas vai kaujas. Ľirgāšanās arī NAV tajos gadījumos, kad par skolēnu citi
draudzīgi pajoko.
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
34 no 46

Procenti
Procenti
31.attēls. Pēdējo pāris mēnešu laikā no ņirgāšanās vismaz reizi cietušo
skolēnu īpatsvars, 2005./2006.m.g., procentos
(HBSC pētījuma dati)
60,0
50,0
40,0
30,0
20,0
10,0
0,0
56 55
55
11-gadīgi 13-gadīgi 15-gadīgi
51
Vecums
40
33
Zēni
Meitenes
Sadalījumā pa dzimumiem no ľirgāšanās cietušo skolēnu īpatsvars nedaudz
lielāks ir zēnu grupā. Salīdzinot ar HBSC pētījuma dalībvalstu vidējiem
rādītājiem, Latvijas rādītāji pārsniedz vidējos rādītājus par aptuveni 15
procentpunktiem 42 .
2006.gada aptaujas rezultāti, salīdzinot ar 2002.gada rezultātiem, liecina, ka
no ľirgāšanās cietušo īpatsvara neliels pieaugums vērojams 11-gadīgo grupā, bet
15-gadīgo skolēnu grupā tas ir samazinājies 42;43
Analizējot pēc daţādiem ľirgāšanās veidiem, visvairāk skolēnu cietuši no
apsaukāšanās – 28%, apmelošanas – 23%, seksuālām piezīmēm, jokiem – 17%,
ignorēšanas – 17%, fiziskas iespaidošanas (spārdīti, sisti vai grūstīti) 44 .
Arī paši skolēni atzīst, ka ľirgājas par citiem, tādu ir vairāk kā puse
respondentu, 13-gadīgi skolēnu grupā – pat 67%. Zēnu vidū šis īpatsvars ir
lielāks nekā meiteľu (32.attēls).
32.attēls. Skolēnu, kuri pēdējo pāris mēnešu laikā vismaz reizi ņirgājušies
par citiem, īpatsvars, 2005./2006.m.g., procentos
(HBSC pētījuma dati)
80,0
70,0
60,0
50,0
40,0
30,0
20,0
10,0
0,0
74
68
57
60
51
57
11-gadīgi 13-gadīgi 15-gadīgi
Vecums
Zēni
Meitenes
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
35 no 46

Salīdzinot HBSC pētījuma dalībvalstu vidējos rādītājus, Latvijas rādītāji ir
visaugstākie, pārsniedzot vidējos rādītājus par 25-30 procentpunktiem 42 .
Ja arī paši skolēni neľirgājas par citiem, bieţi viľi nemēdz arī iejaukties, lai
pārtrauktu ľirgāšanos savu vienaudţu starpā. Ir vairāki iemesli, kāpēc daudzi
skolēni cenšas neiejaukties ľirgāšanās upura un uzbrucēja (-u) attiecībās. Tās ir
bailes kļūt pašiem par ľirgāšanās upuriem, bailes no atriebības, neziľa, kā
rīkoties, vēlme iekļauties vienaudţu grupā, skolotāju atbalsta trūkums. Lai arī
ľirgāšanās skolā lielā mērā tiek iniciēta no pašu vienaudţu vidus, tomēr tieši
skolēnu loma ľirgāšanās mazināšanai un profilaksei skolās ir ļoti nozīmīga.
Tāpēc citās valstīs ľirgāšanās profilakses programmās lielu uzmanību pievērš
informācijas sniegšanai un prasmju attīstīšanai skolēnu vidū. Pēc Skandināvijā
veiktajiem pētījumiem var secināt, ka skolēnu vecāki visbieţāk nemaz nav
informēti, vai viľu bērns ir kaut kādā veidā iesaistīts ľirgāšanās situācijās skolā.
Vecākiem ir jāpievērš pietiekama uzmanība un laiks, lai spētu ieklausīties un
saprast sava bērna problēmas un vajadzības.
Esošie pētījumu rezultāti liecina, ka ľirgāšanās skolā ir aktuāla,
daudzšķautľaina problēma, kas prasa pietiekami dziļu tās izpratni, lai varētu
efektīvi īstenot programmas ľirgāšanās mazināšanai un profilaksei skolās.
Pieredze rāda, ka šāda veida programmas, kas īstenotas pēc jau pasaulē
zināmiem, pārbaudītiem principiem, var nest labus rezultātus un atalgot katras
skolas pūles savu skolēnu veselības veicināšanā 45 .
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
36 no 46

POLITIKAS INICIATĪVAS
Latvija ir pievienojusies un tai ir saistoši daţādi (gan rekomendējoši, gan
atbildību nosakoši) starptautiski dokumenti, kas saistīti ar negadījumu, traumu,
vardarbības profilaksi. Politikas plānošanai un realizēšanai šajās jomās ir
sagatavoti arī nacionāla līmeľa politikas plānošanas dokumenti, kā arī citi
normatīvie dokumenti.
Galvenie dokumenti un iniciatīvas ceļu satiksmes drošības uzlabošanas
jomā:
Vīnes „Konvencija par ceļu satiksmi” 46 (ar grozījumiem, kas stājušies
spēkā 1993. gada 3. septembrī) pieľemta ar mērķi atvieglot starptautisko ceļu
satiksmi un palielināt ceļu drošību ar vienotu ceļu satiksmes noteikumu
pieľemšanas palīdzību. Balstoties uz šo konvenciju, pieľemti Latvijas ceļu
satiksmes noteikumi.
„Eiropas satiksmes drošības rīcības programmā 2003.-
2010.gadam” 28 noteiktas galvenās darbības jomas: rosināt satiksmes
dalībniekus būt atbildīgākiem, uzlabot transportlīdzekļu drošumu ar tehniskiem
līdzekļiem un uzlabot ceļu infrastruktūru, izmantojot informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju. Rīcības programmā uzsvērta multisektorālas
sadarbības nozīme (dalībvalstis, reģionu un vietējo pašvaldību iestādes,
rūpniecības, transporta uzľēmumi un privātpersonas). Kā programmas
pievienotais dokuments ir Eiropas Ceļu satiksmes drošības harta 47 , kuras mērķis
ir uz pusi samazināt fatālo ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Parakstot hartu,
daudzi simti kompāniju un valsts iestāţu uzľemas konkrētas saistības ceļu
satiksmes drošības paaugstināšanai.
Eiropas komisijas programma „Baltā grāmata: Eiropas transporta
politika 2010. gadam” 12 ir uzstādījusi mērķi panākt līdzsvaru starp ekonomisko
izaugsmi un nepieciešamību attīstīt kvalitatīvu, drošu, modernu un ilgtspējīgu
transporta sistēmu līdz 2010. gadam.
„Ceļu satiksmes drošības programma 2007.-2013. gadam” 48 nosaka
galvenos pasākumus ceļu satiksmes drošības līmeľa paaugstināšanai. Tās mērķis
ir bojāgājušo ceļu satiksmes dalībnieku skaita samazināšana līdz 2013. gadam
par 70%, vienlaikus izvirzot konkrētus uzdevumus šī mērķa sasniegšanai.
Ceļu satiksmes likums 14 nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus
un tiesības, kā arī ierobeţojumus transportlīdzekļa vadīšanai. Šajā likumā
definēti nosacījumi, tai skaitā vecums, no kura iegūstama mehāniskā
transportlīdzekļa vadītāja apliecība.
„Ceļu satiksmes noteikumi” 49 nosaka ceļu satiksmes kārtību Latvijā.
Kopš 2003.gada Latvijā darbojas Ceļu satiksmes drošības padome. Tā
ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt vienotas valsts
politikas izstrādi un īstenošanu ceļu satiksmes drošības jomā, lai paaugstinātu
vispārējo ceļu satiksmes drošības līmeni valstī. Padomē ir pārstāvji no daudzu
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
37 no 46

nozaru ministrijām, kā arī daţādām valsts un nevalstiskajām institūcijām un
organizācijām.
Galvenie dokumenti un iniciatīvas darba drošības uzlabošanas jomā:
„Kopienas stratēģija veselības aizsardzībai un drošībai darbā
2007.—2012.gadam” 50 nosaka mērķus un uzdevumus attiecībā uz drošību un
veselības aizsardzību darbā. Galvenais mērķis - visā ES par 25% samazināt
arodnegadījumu un arodslimību skaitu.
Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008.–
2013.gadam 51 identificē problēmas, nosaka galvenos attīstības virzienus un
sasniedzamos mērķus un indikatorus darba aizsardzības jomā.
Darba aizsardzības jomas attīstības programmas 2008.-
2010.gadam 52 mērķis ir nodrošināt pakāpenisku letālo nelaimes gadījumu darbā
skaita samazināšanos, veicinot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi
uzľēmumos, darba mūţa pagarināšanos un visas sabiedrības labklājības līmeľa
paaugstināšanos. Plānots, ka līdz 2010.gadam nelaimes gadījumos darbā bojā
gājušo skaits samazināsies par 10% (uz 100 000 nodarbinātajiem)
(salīdzinājumā ar 2007.gadu).
Darba aizsardzības likuma 53 mērķis ir garantēt un uzlabot nodarbināto
drošību un veselības aizsardzību darbā, nosakot darba devēju, nodarbināto un
viľu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējās
attiecības darba aizsardzībā.
Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU
OSHA) organizē daţādas iniciatīvas darba drošības jomā ES līmenī un
nodrošina kontaktpunktu tīkla darbību. Latvijas kontaktpunkta darbību
nodrošina Valsts darba inspekcija.
Galvenie dokumenti un iniciatīvas vardarbības mazināšanas jomā:
Daţāda veida ANO dokumenti, kas nosaka cilvēka pamattiesības,
aizsardzību pret diskrimināciju: Konvencija par jebkuras sieviešu
diskriminācijas izskaušanu, Starptautisks pakts par pilsoniskajām un
politiskajām tiesībām, Starptautisks pakts par ekonomiskajām, sociālajām un
kultūras tiesībām, Bērnu tiesību konvencija, Deklarācija par vardarbības pret
sievieti izskaušanu.
Eiropas Parlamenta dokumenti: EP Eiropas Cilvēktiesību un
pamatbrīvību aizsardzības konvencija, EP Parlamentārās Asamblejas 2002.gadā
pieľemtā rekomendācija Nr.1582 „Vardarbība pret sievieti ģimenē”
Cilvēka pamattiesības nosaka un formāli uzliek par pienākumu valstij
nodrošināt personu aizsardzību pret vardarbību arī LR Satversme. Satversmes
91.pants nosaka vienlīdzīgu tiesību principu un universālu diskriminācijas
aizliegumu. 94.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz personas
neaizskaramību, bet 95.pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieľu,
un spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieľu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
38 no 46

ir aizliegta. 110.pants nosaka, ka valsts īpaši aizsargā ģimeni, vecāku un bērnu
tiesības.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 54 uzdevums ir noteikt bērna tiesības,
brīvības un to aizsardzību, ľemot vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli
nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība. Vairāki punkti
nosaka bērna aizsardzību daţāda veida vardarbības gadījumos.
Programmas vardarbības ģimenē mazināšanai 2008.-2011.gadam 55
mērķis ir veikt ar vardarbību ģimenē saistīto nodarījumu novēršanu, panākot to
skaita un izraisītās negatīvās ietekmes mazināšanu.
Attiecībā uz traumatisma mazināšanu Latvijā nav specifisku dokumentu.
Tomēr atsevišķus šīs problēmas aspektus regulē un nosaka daţādi dokumenti:
Eiropas Kopienu komisijas paziņojums Eiropas parlamentam un
padomei par rīcību drošākai Eiropai 56 vērš uzmanību nelaimes gadījumu un
traumu profilaksi Eiropā. Tā mērķis ir izveidot stratēģiskas pamatnostādnes,
kuras nepieciešamas, lai palīdzētu visām dalībvalstīm noteikt rīcības prioritātes
nelaimes gadījumu un traumu skaita samazināšanai. EK izvirzījusi mērķi -
samazināt traumu izraisīto nāves gadījumu un saslimšanu skaitu un padarīt
Eiropas Kopienu par drošāku dzīves vietu.
Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnes
2005.-2015.gadam 57 ir ilgtermiľa plānošanas dokuments, kurā ietverti
invaliditātes profilakses un invalīdu sociālās aizsardzības valsts politikas
pamatprincipi, mērķi un prioritātes.
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
39 no 46

SECINĀJUMI
Izvērtējot vispārējā mērķa „līdz 2010.gadam panākt būtisku un stabilu
vardarbības un nelaimes gadījumu izraisīto ievainojumu, invaliditātes
un mirstības rādītāju samazināšanos” sasniegšanu, jāatzīmē, ka, vērtējot
situāciju kopumā, virzība uz tā sasniegšanu notiek – daudzi rādītāji
samazinās, tomēr atsevišķi rādītāji būtiski nemainās.
Mirstība ārējo cēloľu dēļ samazinās (kopš 2001.gada – par 28%), tomēr
atsevišķu cēloľu grupās (piemēram, kritieni, saindēšanās, noslīkšana)
mirstības tendence ir mainīga.
Invaliditātes (ievainojumu, saindēšanās un citas ārējas iedarbes seku dēļ)
rādītājiem tendence mainīga, tā nesamazinās.
Salīdzinot ar vidējiem ES rādītājiem, mirstība ārējo cēloľu dēļ Latvijā ir
trīs reizes augstāka.
Virzība uz noteikto mērķi „ik gadu samazināt ceļu satiksmes
negadījumu skaitu, kuros ir cietušie un bojā gājušie” notiek. Reģistrēto
ceļu satiksmes negadījumu ar cietušajiem skaits samazinās, 2008.gadā
sasniedzot viszemāko rādītāju pēdējo 8 gadu laikā. Taču cietušo skaitam
(gan absolūtajam, gan uz 100 000 iedzīvotājiem) nav tik stabilas
samazināšanās tendences.
Lai gan kopš 2001.gada ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits
samazinājies (2008.gadā sasniedzot zemāko rādītāju – 316), izvirzītais
mērķis „2006.gadā bojā gājušo skaits valstī nepārsniedz 300„ netika
sasniegts. Taču, šādai bojāgājušo skaita samazināšanās tendencei
turpinoties, līdz 2010.gadam mērķis varētu tikt sasniegts.
Izvirzītā mērķa „vismaz par 30% jāsamazina invaliditāte un mirstība,
kas radusies mājās, darbā un atpūtas laikā notikušo negadījumu
rezultātā” sasniegšanu nav iespējams tieši izvērtēt, jo nav pieejama
informācijas, cik liela daļa no ārējo cēloľu izraisītas mirstības un
invaliditātes ir sekas tieši negadījumiem mājās, atpūtā vai darbā.
Mirstība nelaimes gadījumos darbā (uz 100 000 strādājošajiem) ir
mainīga, tai nav vērojama stabila samazināšanās. Neliela samazināšanās
vērojama 2008.gadā.
Kopumā vērtējot mērķi „vismaz par 10% jāsamazina visa veida
vardarbības un tās radīto veselības traucējumu biežums”, jāsecina, ka
virzība uz sasniegšanu notiek - Latvijā pēdējo desmit gadu laikā mirstība
no vardarbības samazinās (par 38%), taču tā ir 8 reizes lielāka nekā vidēji
ES. Tomēr datu par citu vardarbības radīto seku (t.sk. veselības
traucējumu) bieţumu trūkst.
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
40 no 46

Secinājumi par situāciju bērnu traumatisma jomā:
Bērniem vecumā līdz 4 gadiem galvenais nāves cēlonis ārējo nāves cēloľu
grupā ir noslīkšana un nosmakšana.
Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo bērnu (līdz 14 gadu vecumam)
skaits ir mainīgs - ap 14 bērniem gadā: visvairāk – 2002.gadā (22 bērni),
vismazāk – 2004.gadā (6 bērni). Nedaudz samazinājies ievainoto bērnuvelosipēdistu
un mopēdistu skaits.
Bērniem vecumā līdz 14 gadiem tipiskākās traumu gūšanas vietas ir mājas
(47%), transporta zona (13%), skola un izglītības zona (11%), sports un
fiziskās aktivitātes (10%), brīvā daba (8,5%).
Dinamikā bērnu mirstība no vardarbības ir mainīga: līdz 2006.gadam tā
mazinājās, taču pēdējos gados būtiski nemainās.
Noziedzīgajos nodarījumos cietušo nepilngadīgo skaits pēdējos trīs gadus
nedaudz samazinās. Bieţākie noziedzīgie nodarījumi, kuros cietuši
nepilngadīgie, ir seksuāla vardarbība – 19%, laupīšana – 15%, zādzība –
12%.
Analizējot skolēnu aptauju rezultātus attiecībā uz ľirgāšanos, var secināt,
ka, salīdzinot ar 2002.gadu, 2006.gadā no ľirgāšanās cietušo īpatsvara
neliels pieaugums vērojams 11-gadīgo grupā, bet 15-gadīgo skolēnu
grupā tas ir samazinājies.
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
41 no 46

KOMENTĀRI PAR DATIEM
Ziľojumā tika izmantoti dati no Pasaules Veselības organizācijas, Centrālās
statistikas pārvaldes internetā pieejamām datu bāzēm, daţādu pētījumu rezultāti,
ziľojumi, kā arī Veselības ekonomikas centra un citu institūciju informācija.
Indikatoru analīzei pārsvarā izmantoti relatīvie rādītāji – uz 100 000
attiecīgā vecuma un dzimuma iedzīvotājiem.
Salīdzinot Latvijas situāciju ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem,
izmantoti dati par visām ES 27 dalībvalstīm.
Mirstības ārējo cēloľu dēļ analīzē ietverti cēloľi, kas saskaľā ar SSK-10 ir
ar kodu VWXY – ārējie slimību un nāves cēloľi (tekstā „ārējie cēloľi”).
Situācijas izvērtēšanā ceļu satiksmes negadījumu jomā pārsvarā izmantota
Ceļu satiksmes drošības direkcijas informācija; negadījumu darbā jomā – Valsts
darba inspekcijas informācija, invaliditātes jomā – Veselības un darbspēju
ekspertīzes ārstu valsts komisijas dati, traumu raksturošanai - Ar noteiktām
slimībām slimojošu pacientu reģistra par pacientiem, kuriem bijušas traumas un
ievainojumi (Traumu reģistra) dati.
Negadījumos (piemēram, ceļu satiksmes negadījumos) cietušie ietver gan
ievainotos, gan bojāgājušos.
Starptautiskai salīdzināšanai ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo bērnu
skaitu izsaka uz miljons iedzīvotājiem (attiecīgā vecuma bērniem).
Analizējot un interpretējot „Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu
reģistra par pacientiem, kuri guvuši traumas un ievainojumus” datus, jāľem
vērā, ka pieejamā informācija ir tikai par reģistrētajiem traumu gadījumiem
Latvijā. Salīdzinot šos datus pa gadiem, jāievēro arī izmaiľas normatīvajos aktos
par datu vākšanas kārtību. 2006.gada 4.aprīļa Ministru Kabineta noteikumi
Nr.263 „Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides,
papildināšanas un uzturēšanas kārtība” noteica, ka informāciju reģistram sniedz
gan stacionārās, gan ambulatorās ārstniecības iestādes. Savukārt, spēkā esošo
2008.gada 15.septembra Ministru Kabineta noteikumu Nr.746 „Ar noteiktām
slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas
kārtība” 17.punkts nosaka, ka reģistram datus sniedz tikai stacionārās
ārstniecības iestādes par hospitalizētajiem pacientiem.
Nelaimes gadījumu darbā sistemātiska uzskaite sākta tikai pēc 2002.gadā
pieľemtajām izmaiľām Latvijas normatīvajos aktos attiecībā uz veselības
traucējumu klasifikāciju, ko nosaka MK noteikumi par nelaimes gadījumu
izmeklēšanu.
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
42 no 46

DEFINĪCIJAS
Ārējie nāves cēloņi – ceļu satiksmes negadījumi, slepkavības, slīkšana un
nosmakšana, saindēšanās ar alkoholu u.c.
Bērns ceļu satiksmē – satiksmes dalībnieks, kura vecums ir līdz pilniem 15
gadiem.
Ceļu satiksmes negadījums – ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā
iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kura rezultātā nodarīti zaudējumi
fiziskajai vai juridiskajai personai vai videi, gājis bojā cilvēks vai arī viľam
nodarīti miesas bojājumi.
Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušie – tie, kuri miruši negadījuma vietā
vai 30 dienu laikā pēc negadījuma.
Diennakts tumšais laiks – laiks no vakara krēslas iestāšanās līdz rīta krēslas
izzušanai.
Gājējs – persona, kas pārvietojas pa ceļu kājām vai invalīdu ratiľos. Šis termins
neattiecas uz personām, kas veic darbus uz ceļa braucamās daļas.
Invaliditāte – ilgstošs vai nepārejošs ar vecuma pārmaiľām organismā nesaistīts
fizisko vai psihisko spēju ierobeţojums, kas apgrūtina personas integrāciju
sabiedrībā, pilnīgi atľem vai daļēji ierobeţo tās spēju strādāt un sevi apkopt.
Nāves cēlonis – slimība, patoloģisks stāvoklis vai trauma, kas ir izraisījusi nāvi
vai veicinājusi to, kā arī nelaimes gadījums vai vardarbības akts, kura rezultātā
iestājusies nāve.
Nelaimes gadījums darbā — apdrošinātās personas veselībai nodarītais
kaitējums vai apdrošinātās personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas
(maiľas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus,
kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem
draudošās briesmas.
Ņirgāšanās (HBSC pētījumā) – skolēns ir cietis no ľirgāšanās, ja kāds cits
skolēns vai skolēnu grupa viľam saka nepatīkamas lietas vai dara tam pāri.
Ľirgāšanās gadījumā pret skolēnu atkārtoti un ilglaicīgi izturas veidā, kas viľam
nepatīk vai arī viľu ignorē un atstumj. Ľirgāšanās NAV gadījumā, ja divi skolēni
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
43 no 46

aptuveni vienlīdzīgā spēkā un ietekmes ziľā strīdas vai kaujas. Ľirgāšanās arī
NAV tajos gadījumos, kad par skolēnu citi draudzīgi pajoko.
Pašnāvība – tīšs paškaitējums ar mērķi nomirt.
Pirmreizējās invaliditātes intensitātes rādītājs – pirmreizēji reģistrētas
invaliditātes gadījumu skaits (uz 10 000 iedzīvotājiem).
Potenciāli zaudētie dzīves gadi – gadi, kurus cilvēks būtu nodzīvojis līdz
kādam noteiktam vecumam, ja nebūtu miris pašnāvības vai kādas slimības dēļ.
Parasti rēķina līdz noteiktam vecumam, piemēram – līdz 65 gadu vecumam.
Respondents – persona, kas atbild uz aptaujas lapas (anketas) vai intervētāja
jautājumiem.
SAĪSINĀJUMI
CSDD
CSNg
CSNgsm
CSP
EP
ES
EU-IDB
LM
LV
MK
PVO
PZDG
SSK-10
VDEĀVK
VEC
VM
Ceļu satiksmes drošības direkcija
Ceļu satiksmes negadījums
Ceļu satiksmes negadījums ar cietušajiem
Centrālā statistikas pārvalde
Eiropas Padome
Eiropas Savienība
Eiropas Savienības Ievainojumu datu bāze
Labklājības ministrija
Latvija
Ministru kabinets
Pasaules Veselības organizācija
Potenciāli zaudētie dzīves gadi
Starptautiskais slimību klasifikators, 10. redakcija
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija
Veselības ekonomikas centrs
Veselības ministrija
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
44 no 46

ATSAUCES
1 Injury Prevention. European Commission, URL:
http://ec.europa.eu/health/ph_determinants/environment/IPP/ipp_en.htm (apmeklēts 16.03.2009);
2 European health for all database (HFA-DB), WHO/Europe. URL: http://data.euro.who.int/hfadb/ (apmeklēts
08.09.2009);
3 Injuries in the European Union. Statistics Summary 2005-2007. EC, KfV, Vienna, 2009;
4 Potenciāli zaudētie dzīves gadi Latvijā 2008. gadā. Veselības ekonomikas centrs, 2009;
5 2007. gada publiskais pārskats. LM, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija. Rīga, 2008;
6 Youth and road safety. WHO, Road Safety is no accidents, Geneve, 2007;
7 World Report on Road Traffic Injury Prevention. WHO, 2004;
8 Road Safety Action Programme (2003-2010). Halving the number of road accident victims in the European
Union by 2010: A shared responsibility. Commission of the European Communities, 2003;
9 European mortality database (MDB). WHO, URL: http://data.euro.who.int/hfamdb/ (apmeklēts 05.03.2009);
10 Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. URL: http://www.ltab.lv/ (apmeklēts 01.07.2009);
11 Ceļu satiksmes negadījumu statistika Latvijā. Ceļu satiksmes drošības direkcija, 2009;
12 White paper: European transport policy for 2010: time to decide. European Commission, 2001;
13 2010 on the Horizon. 3rd Road Safety PIN Report., European Transport Safety Council, June 2009, 92 lpp.;
14 Likums „Ceļu satiksmes likums”. LR Saeima, 21.10.1997;
15 Twisk D., Stacey C. Trends in young driver risk and countermeasures in European countries. J Safety
Research, V 38, I2, 2007, pp. 245-257;
16 Mobile phones and driving. RoSPA, February 2007, URL:
http://www.rospa.com/roadsafety/advice/mobile/index.htm (apmeklēts 30.06.2009);
17 Vanlaar W., Simpson H., Mayhew D., Robertson R. Aggressive driving: A survey of attitudes, opinions and
behaviors. J Safety Research, V 39, I 4, 2008, pp. 375-381;
18 Stutts J.C., Reinfurt D. ec. The Role of driver Distraction in Traffic Crashes. AAA Foundation for Traffic
Safety, 2001, URL: http://www.aaafoundation.org/pdf/distraction.pdf (apmeklēts 30.06.2009);
19 Al-Darrab I.A., Khan Z. A., Ishrat S. I. An experimental study on the effect of mobile phone conversation on
drivers' reaction time in braking response. J Safety Research, V 40, I 3, 2009, pp. 185-189;
20 Neale V. An Overview of the 100-Car Naturalistic Study and Findings. URL:
http://www.dot.state.ak.us/stwdplng/hwysafety/assets/Occ_Prot-cellphone_National_study-
Virginia_Tech_Transp_Institute.pdf (apmeklēts 30.06.2009);
21 Narkoloģija. A. Stirnas redakcijā. Rīga, Medicīnas apgāds, 2008;
22 Peck R., Gebers M., Voas R., Romano E. The relationship between blood alcohol concentration (BAC), age,
and crash risk. J Safety Research, V 39, I 3, 2008, pp. 311-319;
23 Voas R.B., Kelley-Baker T., Romano E e.c. Implied-consent laws: A review of the literature and examination
of current problems and related statuetes. J Safety Research, V 40, I 2, 2009, pp. 77-83;
24 Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss. LR Saeima, 01.07.1985;
25 MK 21.06.2004. noteikumi Nr. 551 „Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi”;
26 FINBALT. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, 2008. Veselības ekonomikas centrs,
2009;
27 Perkins B. J., Helgerson S. D., Harwell T. S. Attitudes toward a primary seat belt law among adults in a rural
state with a secondary seat belt law. J Safety Research, V 40, I 2, 2009, pp. 49-52;
28 Road Safety Action Programme (2003-2010). EC, Brussels, 2003;
29 Driving at night. RoSPA, May 2007, URL: http://www.rospa.com/roadsafety/advice/driving/index.htm
(apmeklēts 30.06.2009);
30 Adams J., White A., Heywood P. Year-round daylight saving and serious or fatal road traffic injuries in
children in the north-east of England. J Public Health, july 28, 2005;
31 Ceļu satiksmes drošības nacionālās programmas 2000.-2006.gadam novērtējuma ziľojums, Rīga 2007;
32 Latvijas Valsts ceļi, URL: http://www.lvceli.lv/ (apmeklēts 01.07.2009);
33 Rosenbloom T., Ben-Eliyahu A., Nemrodov D., Biegel A., Perlman A. Committing driving violations: An
observational study comparing city, town and village. J Safety Research, V 40, I 3, 2009, pp. 215-219;
34 2008. gada publiskais pārskats. LM, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija. Rīga, 2009;
35 Valsts darba inspekcijas 2008.gada publiskais pārskats. Rīga, 2009;
36 Darba apstākļi un riski Latvijā, a/s „Inspecta Latvija”, RSU Darba vides un veselības institūts, Labklājības
ministrijas pasūtīts pētījums, Rīga 2007, 146 lpp.;
37 Vardarbība un veselība. Ziľojums par situāciju Latvijā. Veselības ministrija, Pasaules Veselības organizācija.
Rīga, 2007., 75 lpp.;
38 SSK-10.Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija, 10.redakcija, Rīga 1996.;
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
45 no 46

39 Vardarbība ģimenē, Sabiedriskās domas aptauja (ESF projekta ietvaros), Latvijas Fakti, 2006., 31 lpp.;
40 Sabiedrības veselības aģentūra, Socioloģisko pētījumu institūts, „Pētījums par alkohola lietošanu saistībā ar
traumatismu un vardarbību”, Rīga, 2008
41 S.Sebre, L.Ļebedeva, I.Trapenciere „Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu un vecāku attiecību veicinošo
faktoru izpēte”, Bērnu un ģimenes lietu sekretariāts, Centrs pret vardarbību „Dardedze’, Rīga, 2004
42 Inequalities in Young Peoples Health. HBSC International Report from the 2005/2006 Survey, World Health
Organisation 2008, 206 lpp.;
43 Young peoples health in context. Health Bahaviour in School-aged Children study: international report from
the 2001/2002 survey, World Health Organisation 2004, 237 lpp.;
44 Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums 2001/2002, Veselības veicināšanas valsts aģentūra, Rīga 2004.,
60 lpp.;
45 I.Jēce „Ľirgāšanās skolā”, ţurnāls „Psiholoģijas Pasaule” 2005/03;
46 Konvencija par ceļu satiksmi. Vīne, 8. novembris, 1968;
47 The European Road Safety Charter, 2004.;
48 MK 13.04.2007. rīkojums Nr. 209 „Ceļu satiksmes drošības programma 2007.-2013.g.”. Rīga, 2006;
49 MK 29.06.2004. noteikumi Nr. 571 „Ceļu satiksmes noteikumi”;
50 Eiropas Parlamenta 2008. gada 15. janvāra rezolūcija par Kopienas stratēģiju veselības aizsardzībai
un drošībai darbā 2007.—2012. gadam (2007/2146(INI));
51 Ministru kabineta 17.04.2008. rīkojums Nr.213 „Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008.–
2013.gadam”;
52 Ministru kabineta 04.11.2008. rīkojums Nr.684 „Darba aizsardzības jomas attīstības programma 2008.-
2010.gadam”;
53 20.06.2001. likums "Darba aizsardzības likums";
54 19.06.1998. likums "Bērnu tiesību aizsardzības likums";
55 Ministru kabineta 18.06.2008. rīkojums Nr.343 „Programma vardarbības ģimenē mazināšanai 2008.-
2011.gadam”;
56 Eiropas Kopienu komisijas paziľojums Eiropas parlamentam un padomei par rīcību drošākai Eiropai (Briselē,
23.06.2006.);
57 Ministru kabineta 10.08.2005. rīkojums Nr.544 „Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas
pamatnostādnes 2005-2015”.
Vardarbības un nelaimes gadījumu izraisītie veselības
traucējumi
46 no 46