You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Ūdeņi<br />
Novada centralizētajai ūdensapgādei izmanto pazemes ūdeņus, to krājumi ir pietiekami vajadzību<br />
līmenim – lauksaimniecībai, mājsaimniecību ūdensapgādei, rūpniecības attīstībai. Ūdens pietiekamība<br />
globālā skatījumā ir liela priekšrocība gan Vidzemes reģiona, gan <strong>Smiltene</strong>s novada ekonomiskajai<br />
attīstībai.<br />
<strong>Smiltene</strong>s novads nav bagāts ar virszemes ūdeņiem, tie aizņem tikai 1% no kopējās teritorijas. Lielākās<br />
ūdensteces novada teritorijā ir Abuls, Palsa, Nigra, Rauza, Vija un ezeri – Lizdoles, Niedrājs, Spicieris.<br />
1.3.2.3.tabula. Ezeri un upes <strong>Smiltene</strong>s novadā.<br />
Pagasts Upes Ezeri<br />
Palsmanes pagasts Palsa, Kļavaisa, Rauza, Šepka, Vidaga, Vizla Palsmanes dzirnavu ezers<br />
Rauzas dzirnavu ezers<br />
Grundzāles pagasts Vija, Melderupīte, Stepupe, Tiņņupīte, Vecpalsa,<br />
Vizla, Robežupīte, Jaunpalsa, Vidaga<br />
Bilskas pagasts Vija, Kamalda, Kurmīšupīte, Pubuļupe, Pirkuļupe Bilskas, Sūča, Mēru<br />
ūdenskrātuve<br />
Launkalnes pagasts Abuls, Dranda, Cērtene, Vija, Kamalda, Rauza,<br />
Ruņģupīte, Šepka, Lipsa, Palsa, Kļavaisa<br />
Lizdoles ezers, Niedrājs, Spicieris<br />
Brantu pagasts Abuls, Mutulīte, Nigra, Brantupe, Knīpupīte,<br />
Dranda, Cērtene, Kaņupe<br />
Blomes pagasts Abuls, Nigra, Mutulīte, Zaķīšu grāvis, Alkšņupīte,<br />
Lisa, Kaņupe<br />
<strong>Smiltene</strong>s pagasts<br />
Abuls, Nigra, Pelnanču upīte,<br />
Nārvelis, Kamalda<br />
Slīpju ezers<br />
Variņu pagasts Palsa, Šepka, Lapupe, Kļavaisa, Ķeņģu strauts,<br />
Akmeņupīte, Sterģupīte, Vizla, Bukšupīte, Vidaga<br />
<strong>Smiltene</strong>s pilsēta Abuls Teperis, Vidusezers, Tiltleju<br />
ezers<br />
Datu avots: www.wikipedia.org, www.smiltene.lv<br />
<strong>Smiltene</strong>s novadā ir Gaujas upju baseina apgabala upes un upju posmi, kas noteikti par prioritārajiem<br />
zivju ūdeņiem. Visas upes un ezerus var iedalīt divās galvenajās grupās atbilstoši tam, kādām zivju<br />
sugām tie ir vairāk piemēroti – lašveidīgo zivju ūdeņi un karpveidīgo zivju ūdeņi. Lašveidīgo zivju ūdeņi<br />
ir piemēroti lašu (Salmo salar), taimiņu un strautu foreļu (Salmo trutta), alatu (Thymallus thymallus)<br />
un sīgu (Coregonus) eksistencei, savukārt karpveidīgo zivju ūdeņi ir piemēroti karpu (Cyprinidae)<br />
dzimtas zivju, līdaku (Esox lucius), asaru (Perca fluviatilis) un zušu (Anguilla anguilla) eksistencei.<br />
<strong>Smiltene</strong>s novadā ir 4 lašveidīgo zivju ūdeņi un viens karpveidīgo.<br />
1.3.2.4.tabula. Prioritārie zivju ūdeņi <strong>Smiltene</strong>s novadā.<br />
Lašveidīgie zivju ūdeņi<br />
Rauza <strong>Smiltene</strong>s novads no Jeiskas HES līdz grīvai<br />
Šepka <strong>Smiltene</strong>s novads no <strong>Smiltene</strong>s–Gulbenes ceļa tilta<br />
līdz grīvai<br />
Vecpalsa <strong>Smiltene</strong>s, Apes novadi visa upe<br />
Vizla <strong>Smiltene</strong>s, Apes novadi no Vizlas līdz grīvai<br />
Karpveidīgo zivju ūdeņi<br />
Vija Valkas, <strong>Smiltene</strong>s, Strenču novadi visa upe<br />
Datu avots: 1 1 pielikums, Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118, pielikums MK<br />
11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā.<br />
Prioritārajos zivju ūdeņos, kuri aptver zivju eksistencei un to krājumu dabiskai atražošanai nozīmīgas<br />
upes un ezerus, ir nepieciešams veikt ūdens aizsardzības vai ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus.<br />
26
Change language