1.DAÄ»A - Smiltene

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ 

EIROPAS SAVIENĪBA 

1.redakcija 

Apstiprināta saskaņā ar 

Smiltenes novada domes 

26.01.2012. lēmumu Nr.1, 1.§. 

Smiltenes novada integrētās attīstības 

programma 2012.-2018.gadam 

I.sējums 

ESOŠĀS SITUĀCIJAS APRAKSTS 

2011.gads

SATURA RĀDĪTĀJS 

SATURA RĀDĪTĀJS .................................................................................................................................... 2 

TERMINU SKAIDROJUMI .......................................................................................................................... 3 

SAĪSINĀJUMI ............................................................................................................................................ 4 

IEVADS ..................................................................................................................................................... 6 

METODOLOĢIJA....................................................................................................................................... 8 

1. PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS UN ANALĪZE ...................................................................... 9 

1.1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA ............................................................................................................... 9 

1.2. VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA ................................................................................................................ 10 

1.3. SMILTENES NOVADA ATTĪSTĪBAI NOZĪMĪGIE PIEEJAMIE RESURSI ........................................................... 12 

1.3.1. Cilvēkresursi................................................................................................................... 12 

1.3.2. Dabas resursi ................................................................................................................. 19 

1.3.3. Tehniskā infrastruktūra un pakalpojumi ........................................................................ 35 

1.3.4. Mājokļi ........................................................................................................................... 64 

1.3.5. Pašvaldības pārvaldes resursi ........................................................................................ 66 

1.3.6. Finanšu resursi un investīcijas ....................................................................................... 75 

1.4. UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE ............................................................................................................. 84 

1.4.1. Uzņēmējdarbības aktivitāte .......................................................................................... 84 

1.4.2. Uzņēmējdarbības nozares ............................................................................................. 91 

1.4.3. Ieguves un apstrādes rūpniecība ................................................................................... 94 

1.4.4. Būvniecība ..................................................................................................................... 98 

1.4.5. Tirdzniecība un citi komercpakalpojumi ..................................................................... 101 

1.4.6. Novada sociālekonomiskā attīstība ............................................................................. 103 

1.5. IEDZĪVOTĀJU DZĪVES VIDE ........................................................................................................... 106 

1.5.1. Izglītības iespējas un izglītības iestāžu pieejamība ...................................................... 106 

1.5.2. Sociālā drošība un veselības aprūpe............................................................................ 120 

1.5.2.1. Iedzīvotāju ienākumi ........................................................................................... 120 

1.5.2.2. Sociālie pakalpojumi ............................................................................................ 125 

1.5.2.3. Veselības aprūpe ................................................................................................. 129 

1.5.3. Kultūrvide, kultūras iestāžu un pasākumu pieejamība ................................................ 135 

1.5.4. Sporta un aktīvās atpūtas iespējas .............................................................................. 148 

1.5.5. Smiltenes novada nevalstisko organizāciju darbība .................................................... 156 

1.5.6. Sabiedriskā drošība un kārtība .................................................................................... 159 

1.5.7. Vides kvalitāte ............................................................................................................. 161 

1.5.8. Iedzīvotāju dzīves vides novērtējums .......................................................................... 165 

1.6. SVID ANALĪZE ......................................................................................................................... 166 

1.6.1. Pieejamie un attīstībai nozīmīgie resursi, uzņēmējdarbības vide ............................... 166 

1.6.2. Iedzīvotāju dzīves vide ................................................................................................. 168 

1.7. PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMA UN ANALĪZES KOPSAVILKUMS .............................................. 171 

2

Terminu skaidrojumi 

Attīstības programma – vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums 

ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai 1 . 

Integrēta pieeja – pieeja attīstības plānošanā, kas paredz koordinētu telpisko, tematisko un laika 

dimensiju, nodrošinot interešu saskaņotību starp visiem pārvaldes līmeņiem un ieinteresētajām 

pusēm. 

Prioritāte – teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā 

salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm. 

Rīcības virzieni – konkrētu pasākumu kopums, kas ir izvirzīts noteikto vidēja termiņa prioritāšu 

sasniegšanai. 

Stratēģiskais mērķis – konkrēts politisku uzstādījumu kopums vēlamajām situācijas pārmaiņām 

noteiktā laika periodā, kas ir vērsts uz teritorijas attīstības vīzijas sasniegšanu, un kas kalpo par 

pamatu prioritāšu noteikšanai un turpmāk veicamo darbību identificēšanai. 

Uzdevumi – iniciatīvu un rīcību kopums, kas ir izvirzīti noteikto rīcības virzienu sasniegšanai. Tie ir 

skaidri definēti, izmērāmi un pārbaudāmi. 

Vīzija – lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas vienlaikus parāda teritorijas unikālās vērtības. 

Demogrāfiskās slodzes līmenis – darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits 

vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā. 

Teritorijas attīstības indekss – vispārināts rādītājs, ko aprēķina ar noteiktiem svara koeficientiem, 

summējot svarīgāko, attīstību raksturojošo, statistikas pamatrādītāju (izmantojot gan gadā uzkrājušos 

statistikas rādītājus (IKP, iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs, nefinanšu investīcijas), gan momenta 

statistikas rādītājus (demogrāfiskie rādītāji) saskaņā ar stāvokli apskatāmā gada sākumā) 

standartizētās vērtības. Tas parāda teritoriju augstāku vai zemāku attīstību no vidējā valsts 

sociālekonomiskās attīstības līmeņa attiecīgajā gadā. 

1 LR likums „Attīstības plānošanas sistēmas likums”, spēkā no 01.01.2009. 

3

Saīsinājumi 

AP Attīstības programma 

AS Akciju sabiedrība 

ATR Administratīvi teritoriālā reforma 

CSP LR Centrālā statistikas pārvalde 

DL Dabas liegums 

dnn diennakts 

EK Eiropas Komisija 

ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai 

ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds 

ESF Eiropas Sociālais fonds 

ESFL Eiropas Savienības fondu līdzekļi 

ES Eiropas Savienība 

EZF Eiropas Zivsaimniecības fonds 

GMI Garantētais minimālais ienākums 

Ha Hektārs 

HES Hidroelektrostacija 

IAP Integrētās attīstības programma 

IIN Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 

IK Individuālais komersants 

IT Informācijas tehnoloģijas 

IZM Izglītības un zinātnes ministrija 

ĪADT Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 

JIC Jauniešu iniciatīvas centrs 

KF Kohēzijas fonds 

Km Kilometrs 

km 2 Kvadrātkilometrs 

KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments 

KSS Kanalizācijas sūkņu stacija 

kv kilovati 

LAD Lauku atbalsta dienests 

LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija 

LIZ Lauksaimniecībā izmantojamās zemes 

LR Latvijas Republika 

Ls Lats 

LVAEI Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts 

LVC Latvijas Valsts ceļi 

LVĢMC Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs 

m metri 

m 3 kubikmetri 

MK Ministru kabinets 

NAI Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas 

NFI Norvēģijas finanšu instruments 

NĪN Nekustamā īpašuma nodoklis 

NVA Nodarbinātības valsts aģentūra 

PB Pašvaldības budžets 

PFIF Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds 

PII Pirmsskolas izglītības iestāde 

PSIA Pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību 

4

RAL 21.03.2002. LR likums "Reģionālās attīstības likums" 

RAPLM Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 

RTP Reģiona teritorijas plānojums 

PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 

PPP Privātā publiskā partnerība 

PIPP Publiskais interneta pieejas punkts 

SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 

SVID Stiprās, vājās puses, iespējas, draudi 

TAI Teritorijas attīstības indekss 

TEP Tehniski ekonomiskais pamatojums 

TIC Tūrisma informācijas centrs 

TP Teritorijas plānojums 

Tūkst. tūkstoši 

UB Uzņēmumu budžets 

UR Uzņēmumu reģistrs 

ŪAS Ūdens atdzelžošanas stacija 

VA Valsts aģentūra 

VARAM Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2 

VB Valsts budžets 

VBMD Valsts budžeta mērķdotācija 

VIP Valsts investīciju programma 

VISC Valsts izglītības satura centrs 

VEC Veselības centrs 

VKKF Valsts Kultūrkapitāla fonds 

VKPAI Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 

VRAA Valsts reģionālās attīstības aģentūra 

VSAA Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra 

VSIA Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību 

VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests 

VZD Valsts zemes dienests 

ZS Zemnieku saimniecība 

ZAAO Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija 

2 Saskaņā ar Ministru kabineta 22.11.2010 rīkojumu Nr.676 „Par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu 

ministrijas likvidācijas nodrošināšanu” ar 01.01.2011. Vides ministrijai tiek pievienota Reģionālās attīstības un 

pašvaldību lietu ministrija un tiek izveidota jauna iestāde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 

5

Ievads 

Smiltenes novada integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam ir vidēja termiņa plānošanas 

dokuments. 

Atbilstoši RAPLM metodiskajiem ieteikumiem, Smiltenes novada AP ir ietvertas šādas nodaļas: 

1. Pašreizējās situācijas raksturojums un analīze; 

2. Stratēģiskā daļa; 

3. Rīcības plāns; 

4. Programmas uzraudzības kārtība; 

5. Pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem. 

Smiltenes novada AP sagatavota saskaņā ar plānošanas dokumentiem. 

Eiropas līmeņa iniciatīvas: 

- Izglītība un apmācība 2020; 

- Lisabonas stratēģija; 

- Eiropas stratēģija 2020; 

- Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu; 

- ANO Konvencija par bērna tiesībām. 

Valsts līmeņa plānošanas dokumenti: 

- Nacionālais attīstības plāns 2007. – 2013. gadam; 

- Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007. – 2013. gadam; 

- Ilgtermiņa konceptuālais dokuments „Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”; 

- Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. – 2015. gadam; 

- Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam; 

- Nozaru politiku vadlīnijas pašvaldībām, projekts 10.10.2011.; 

- Reģionālās politikas pamatnostādnes, projekts 08.2011.; 

Reģionāla līmeņa plānošanas dokumenti: 

- Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programma (2007.-2013. gadam); 

- Vidzemes plānošanas reģiona ekonomiskais profils, projekts 10.11.2010.; 

- Vidzemes reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programmu 2010.-2017. gadam; 

- Pārskats par Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un ieviešanu 2008. 

gadā; 

- Vidzemes reģiona attīstības scenāriji, 2011.; 

- Latvijas reģionu ekonomikas attīstības perspektīvas un virzieni 2010-2011, IZA ekonomikas 

institūts, 2011. 

- Vidzemes plānošanas reģiona Mūžizglītības attīstības rīcības plāns 2007.–2013. gadam. 

Vietēja līmeņa plānošanas dokumenti – Smiltenes integrētās attīstības programma 2008.–2014. 

gadam; Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Palsmanes, Smiltenes pagasta, Smiltenes 

pilsētas un Variņu pagasta teritorijas plānojums, Gulbenes novada attīstības programma 2011.-2018. 

gadam. 

Nozaru plānošanas dokumenti: 

- Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013. gadam; 

- Lauku attīstības programma 2007.–2013. gadam; 

- Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.–2013. gadam. 

Smiltenes novada pašvaldības un tās institūciju sniegtie dati, gada pārskati. LR Centrālās statistikas 

pārvaldes, Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Nodarbinātības valsts aģentūras, Pilsonības un 

6

migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts zemes dienesta, LURSOFT, VSIA „Latvijas 

vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” u.c. institūciju apkopotie dati. 

AP izstrādes gaitā ir organizētas tikšanās un intervijas ar Smiltenes novada pašvaldības speciālistiem, 

izstrādes procesā ir apmeklēti visi Smiltenes novada pagasti. Intervijās ar pagastu pārvalžu vadītājiem 

ir vērtēti attīstības resursu pamatojumi, noteiktas nepieciešamās investīcijas un rīcības darbības 

mērķu un novada attīstības vīzijas sasniegšanai. 

7

Metodoloģija 

Smiltenes novada integrētās attīstības programma 2012.-2018. gadam izstrādāta, izmantojot RAPLM 

Valsts stratēģiskās plānošanas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas dokumentu 

„Metodiskie ieteikumi attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī”, aktualizētā 

redakcija (2010. gada 23. septembris) ieteikumiem, kā arī 10.10.2011. VARAM izstrādāto projektu 

„Nozaru politikas vadlīnijas pašvaldībā”, kas jāņem vērā, izstrādājot pašvaldību attīstības programmas. 

AP izstrādē ir ņemta vērā integrētā pieeja un tematiskais skatījums attīstības plānošanā. 

AP paredz Smiltenes novada attīstību balstīt uz vietējo resursu pilnīgāku izmantošanu. Dokumentā ir 

apzināts novada teritorijas attīstības potenciāls, unikālie resursi un vērtības. Ir noteikta Smiltenes 

novada specializācija, izvirzot vadošos ekonomiskās darbības veidus, kas ļaus Smiltenes novadam gūt 

ienākumus un paaugstināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti. 

Dokumenta izstrādē izmantotas šādas metodes: 

- saistīto plānošanas dokumentu analīze (vietēja, reģionālā un valsts līmeņa, kā arī teritoriju, ar 

kurām Smiltenes novads robežojas); 

- iedzīvotāju un uzņēmēju anketēšana, anketēšanas rezultātu apkopošana un analīze, 

salīdzinājums; 

- statistikas, datu un pārskatu apkopošana un analīze; 

- attīstības tendenču novērtējums (pārsvarā izmantoti pieejamie dati par pēdējo 5 gadu 

periodu); 

- novada raksturojošo rādītāju salīdzināšana ar Smiltenes rādītājiem, valsts un dažos gadījumos 

ES 27 valstu vidējiem rādītājiem; 

- SVID analīze; 

- darba grupu semināri; 

- speciālistu, pagastu pārvalžu vadītāju intervijas; 

- nozaru speciālistu iesaiste dokumenta izstrādes procesā. 

Lai nodrošinātu integrētas pieejas izmantošanu attīstības plānošanā, veikta vispusīga plānošanas 

dokumentu analīze, kā arī ņemtas vērā ne tikai Smiltenes novada pašvaldības, kaimiņu pašvaldību, bet 

arī iedzīvotāju, uzņēmēju, dažādu nozaru profesionāļu intereses un izaugsmes perspektīvas. Pētīta 

jomu un teritoriju savstarpējā mijiedarbība, nodrošinot līdzsvarotu ekonomisko, sociālo un vides 

attīstību. 

Sagatavojot rīcības plānu, ievērots jau īstenoto projektu konteksts, tādējādi nodrošinot to pēctecību. 

Iespēju robežās izmantoti 2007.-2011.gada dati, bet gadījumos, kad jaunāki dati par atbilstošo 5 gadu 

laika periodu nav pieejami, izmantoti dati par periodu, par kuru tie ir pieejami. Pārskatāmības nolūkos 

dati pasniegti diagrammu, attēlu un tabulu formā, tādējādi norādot galvenās attīstības tendences un 

iespējamos risināmos problēmjautājumus. Apkopotā informācija, kas izmantojama jomas 

speciālistiem un interesentiem, bet nav ievietota AP, skatāma AP pielikumos izvietotajās tabulās. 

8

1. PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS UN 

ANALĪZE 

1.1. Vispārīga informācija 

Smiltenes novads izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Smiltenes pilsētu un 8 apkārtējos pagastus 

– Smiltenes, Blomes, Brantu, Launkalnes, Variņu, Palsmanes, Grundzāles un Bilskas. 

Smiltenes novada teritorijas kopēja platība – 946,1 km 2 . 

Blīvums – 15 iedz./km 2 . 

Administratīvais centrs – Smiltenes pilsēta. 

Iedzīvotāju skaits – 14 226 3 , 40% novada iedzīvotāji dzīvo Smiltenes pilsētā. 

Attālums no Latvijas galvaspilsētas Rīgas – 132 km, no Igaunijas robežas – 40 km. 

Robežojas ar Strenču, Valkas, Apes, Gulbenes, Raunas, Beverīnas novadiem, Vecpiebalgas un Priekuļu 

novadiem. 

1.1.1.attēls. Smiltenes novada izvietojums Latvijas kartē. 

Datu avots: Vikipēdija, Brīvā enciklopēdija 

http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Smiltenes_novada_karte.png 

Smiltenes novadu šķērso galvenie autoceļi – šoseja (A2) Rīga–Veclaicene–Sanktpēterburga 

(Krievija) un valsts reģionālie autoceļi Valmiera–Smiltene, Smiltene–Valka, Smiltene–Gulbene, 

Smiltene–Strenči. 

Smiltenes novada teritorija aizņem 946,1 km 2 . 

Vislielāko platību no novada teritorijas aizņem Launkalnes pagasts – 221,1 km 2 , t.i., 23,5% no 

kopējās novada teritorijas. Vismazākā platība ir Smiltenes pilsētai – 7,2 km 2 , un tas ir 0,8% no 

novada teritorijas. 

3 PML, 2011. 

9

1.1.2.attēls.Smiltenes novada teritorijas karte. 

Datu avots: VRAA. 

Lielākās ūdensteces novada teritorijā ir Abuls, Palsa, Nigra, Rauza, Vija upes un lielākās 

ūdenstilpnes Lizdoles, Niedrājs, Spiciera ezeri. 

Smiltenes novads ir viens no mežainākajiem Latvijas novadiem – 49,4% novada aizņem meža zemes. 

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 38,6% no novada kopējās teritorijas. 

1.1.1.tabula.Iedzīvotāju skaits lielākajās apdzīvotajās vietās novadā. 

Smiltenes novads 

Apdzīvota vieta 

Iedzīvotāju skaits 

Palsmane 691 

Variņi 511 

Grundzāle 410 

Silva 406 

Kalnamuiža 284 

Vidzeme 257 

Blome 249 

Bilska 234 

Launkalne 200 

Datu avots: Smiltenes novada pašvaldība, 2011. 

1.2. Vēsturiskā attīstība 

Informācijas avots: buklets „Smiltene”, Izdevējs: Smiltenes pilsētas dome, 2006.,2007., 

www.smiltene.lv, http://lv.wikipedia.org 

Vārds „Smiltene” cēlies no latgaļu cilts vārda „smiltesele”, kas pirmo reizi vēstures avotos minēta 

1427. gadā kā tirgotāju un amatnieku apmetne, taču tās pirmssākumi meklējami jau 13. gadsimtā. Tas 

liecina par Smilteni un tās apkārtni kā senas un bagātas vēstures apdzīvotu vietu. 

10

Gadsimtu garumā pilsēta piedzīvojusi gan veiksmes, gan neveiksmes. Dažādi karaspēki no 17.—18. gs. 

pilsētu vairākas reizes nopostīja, bet pateicoties vietējo iedzīvotāju neatlaidībai celt sagruvušās ēkas 

no jauna, arī pilsēta atdzima katru reizi no jauna. 

Pilsētas un novada vēsturi, attīstību un kultūrvēsturi nosaka tur dzīvojošās personības. Gadsimtu mijā 

(19.-20.gs.) Ziemeļlatvijas mazpilsētā Smiltenē dzīvoja firsts Pauls Līvens, kura darbības vērienam 

pilsētas un tuvākās apkaimes mērogā līdzīgu grūti atrast. Pateicoties Smiltenes muižas īpašniekam, 

sākās straujš pilsētas uzplaukums - tapa slimnīca, pirmā HES Baltijā, nabagu patversme, kokzāģētava, 

šaursliežu dzelzceļš. 

Pilsētas tiesības Smiltenei piešķīra 1920. gadā. 

Smiltenes novadu veidojošais Palsmanes pagasts pirmo reizi tiek minēts 1615. gadā, zviedru laikā, kad 

tiek nodalīts no Smiltenes pils apgabala. Mūsdienīgākā izpratnē pagasts tiek izveidots ap 1920. 

gadiem zemes reformas procesa rezultātā. Pagastā atrodas Palsmanes evaņģēliski luteriskā baznīca, 

kas celta 1817. gadā astoņstūra formā, Palsmanes muiža un parks, Rauzas dzirnavas, Rauzas un 

Palsmanes dzirnavu ezeri, Palsmanes pagasta nams. 

Smiltenes pagasta senākās liecības glabā 14. gs. pilsdrupas. Pils celta kā nocietinājums vācu 

bruņinieku laikos, vēlāk pārdzīvojot zviedru, poļu un krievu laikus. Pilsdrupu teritorijā atrodas 

interesants objekts – siera namiņš, celts 1763. gadā, kas ir vienīgais Latvijā. Šeit agrāk tika turēts un 

žāvēts siers, ko veda uz Rīgas tirgiem. Īstu kultūras un ekonomikas uzplaukumu pagasts piedzīvoja 19. 

gs., kad šeit saimniekoja firsts Pauls Līvens. Vēl līdz šodienai saglabājies Smiltenes muižas ēku 

komplekss. Kalnamuižas teritorija var lepoties ne tikai ar vēsturiskām celtnēm, bet arī ar 18 ha lielo 

parku, kurā aug reti sastopamas dažādu koku un krūmu sugas, kā arī pagājušā gadsimta 

piecdesmitajos gados izveidoto pirmo un lielāko akmens dārzu Latvijā. 

Variņu pagasts ir viens no jaunākajiem pagastiem Latvijā, kas izveidojies 1990. gada 18. oktobrī, uz 

bijušā kolhoza „Oktobris” bāzes, tagad – SIA ”Palsa”, atdaloties no Palsmanes pagasta. 19. gadsimta 

sākumā pagasta teritorijā dzīvojusi liela un bagāta dzimta – Īvāni. Pēteris Īvāns, viens no šīs dzimtas 

vecākajiem iedzīvotājiem, bijis ar lielu spēku un varēšanu apveltīts. No tā arī radies Variņu pagasta 

nosaukums. 

Bilskas pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma centrs ir Mēru muižas apbūve ar parku (19. gs. Beigas – 

20. gs. sākums). Muižas ēka celta 1905. gadā pēc muižas īpašnieka J.V.Hēkera pasūtījuma. 1926. gadā 

Mēru muižas iekšējās telpas tiek pārbūvētas un piemērotas skolas vajadzībām. Ir divas versijas, kā 

Bilska ieguva savu nosaukumu. Pēc poļu pana Beļska, kuram piederējušas plašas zemes un uzvārds ir 

vietas nosaukuma pamatā un Zviedru kara laikiem. Pie Bilskas ezera esot bijusi zviedru karavīru 

apmetne, ciešot kaujā lielus zaudējumus, apmetni nodēvējuši par Bilskandu, kas nozīmējot 

zaudējumus pie ūdeņiem. Pagasta nozīmīgākie centri ir Bilska, Mēri, Loberģi, Zeltiņi. 

Launkalnes pagasta lepnums ir krāšņā un maz skartā daba, kas piesaista daudzu cilvēku uzmanību. 

Specifisko reljefa un hidroloģisko apstākļu dēļ ir konstatēta liela biotopu un putnu sugu daudzveidība. 

Par dabas neskartību liecina Rauzas un Šepkas upītes – tīras mežu upes ar izteiksmīgu ieleju. 

Launkalnes pagastā izveidots Silvas dendroloģiskais parks. 

Blomes pagasta vārds cēlis no kādreizējā Blomu muižas īpašnieka, kas uzvārdā bijis Blomenhof. Kopš 

1928. gada Blomes muižas jeb pils īpašnieks ir Blomes pagasta pārvalde. Blomes pagasts pēckara 

gados bija pazīstams arī kā kolhozs „Uzvara”, taču pēc 1955. gada kā Blomes ciems. 

Brantu pagastā atrodas ciems Vidzeme. Brantu pagastā darbojas viens no lielākajiem lauksaimniecības 

uzņēmumiem SIA „Vidzemīte”, tās vēsture aizsākusies jau pagājušā gadsimta 50.gados, attiecīgi 

„izejot” katru no Latvijas lauku attīstības vēstures posmiem. Pašlaik SIA „Vidzemīte” apsaimnieko ap 

2000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Brantu pagasta teritorijā ir izveidots mikroliegums 

„Melnā stārķa un trijpirkstu dzeņa” ligzdošanas vietas. 

Grundzāles pagastā atrodas Aumeistaru muiža, kura ir ievērojamākais kultūrvēsturiskais piemineklis 

pagastā. Aumeisteru muižas komplekss atrodas interesanti veidotā un labi koptā parkā, kur aug 

11

dažādas koku un krūmu sugas no visas pasaules. Pašreiz redzamais muižas ēku komplekss ir veidojies 

18. un 19.gs. mijā. 

1.3. Smiltenes novada attīstībai nozīmīgie pieejamie resursi 

1.3.1. Cilvēkresursi 

Iedzīvotāju skaita dinamika 

Latvijā pēdējo gadu laikā ir vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence. Šī tendence 

raksturīga arī Smiltenes novadam. Pēc PMLP datiem Smiltenes novadā 2011. gada 1. janvārī dzīvoja 

14226 iedzīvotāji. Pēdējo piecu gadu laikā iedzīvotāju skaits samazinās ik gadu vidēji par 0,7%. Kopš 

2007. gada kopējais Smiltenes novada iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 410, kas 2011. gada 

sākumā ir par 2,08% mazāks nekā 2007. gada sākumā. 

1.3.1.1.attēls. Smiltenes novada iedzīvotāju skaita dinamika, 2007.-2011.g. (gada sākumā). 

Datu avots: LR PMLP. 

Lielākais iedzīvotāju skaits Smiltenes novadā koncentrējas Smiltenes pilsētā – 5768 jeb gandrīz 40% no 

visiem novada iedzīvotājiem. Vismazāk apdzīvotais ir Brantu pagasts – 644 iedzīvotāji. Pārējos 

pagastos iedzīvotāju skaits ir no 946 Variņu pagastā līdz 1398 Bilskas pagastā. 

Vismazākais iedzīvotāju skaita samazinājums kopš 2007. gada ir bijis Grundzāles pagastā – 0,9%, 

vislielākais –6,43% Bilskas pagastā. Smiltenes pilsētā šajā laikā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 

2,5% . 

1.3.1.2.attēls.Iedzīvotāju skaita dinamika Smiltenes novada administratīvi teritoriālajās vienībās 

2007.-2011.g. sākumā. 


12

Smiltenes novadam kaimiņos esošajos novados iedzīvotāju skaita dinamika kopš 2007. gada ir līdzīga – 

visos novados ir vērojams iedzīvotāju skaita samazinājums. 

1.3.1.3.attēls.Iedzīvotāju skaita dinamika Smiltenes un kaimiņu novados 2006.-2010.g., vidēji gadā. 

Datu avots: LR Centrālā statistikas pārvalde. 

Iedzīvotāju dabiskā pieauguma (dzimušo skaits mīnus mirušo skaits) rādītāji Smiltenes novadā, tāpat 

kā vairumā citu Latvijas novadu, ir negatīvi (2009. gadā mīnus 35, bet 2010. gadā mīnus 43). 

2010.gadā dzimušo skaits bija par 26% mazāks kā mirušo skaits. 

Situācija Smiltenes novadā pēc rādītājiem dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem un mirušo skaits uz 

100 iedzīvotājiem 2009. un 2010.gadā ir labāka kā vidēji Latvijā (sk. tabulu zemāk). 

1.3.1.1. tabula. Iedzīvotāju dabiskās kustības rādītāji Latvijā un Smiltenes novadā, 2009.-2010.g. 

Dzimuši uz 1 000 

iedzīvotājiem 

2009 2010 

Miruši uz 1 000 


Dzimuši uz 1 000 


Miruši uz 1 000 


LATVIJA 9,6 13,3 8,6 13,4 

Smiltenes novads 10,6 13 8,7 11,7 

Datu avots: LR CSP. 

1.3.1.4.attēls.Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Smiltenes un kaimiņu novados 2009.-2010.g. 

Datu avots: LR CSP. 

Mazāks nekā Smiltenes novadā dabiskais pieaugums ir Gulbenes, Valkas, Strenču un Priekuļu novados. 

13

Pēc LR CSP datiem 2009.gadā Smiltenes novadā tika noslēgtas 46 laulības, 2010.gadā – 43, šķirtās 

laulības ir attiecīgi 25 un 24. 

Migrācija 

Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācijas saldo (teritorijā izbraukušo un iebraukušo iedzīvotāju starpība) 

uzskatāma par vienu no būtiskākajiem teritorijas pievilcību raksturojošiem rādītājiem. Latvijā kopumā 

šis rādītājs ir negatīvs un, salīdzinot ar 2009. Gadu, pieaudzis gandrīz divreiz. Vidzemes reģionā un 

Smiltenes novadā šis rādītājs arī ir negatīvs. 2010.gadā migrācijas saldo samazinājās par 12.5% 

salīdzinājumā ar 2009.gadu. 

1.3.1.2. tabula. Ilgtermiņa migrācijas rādītāji, 2009.-2010.g. 

Latvija Vidzemes reģions Smiltenes novads 

2009 2010 2009 2010 2009 2010 

Iebrauca 42666 40862 4236 4162 196 206 

Izbrauca 47366 48774 4948 5245 220 227 

Migrācijas saldo -4700 -7912 -712 -1083 -24 -21 


Iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūra, demogrāfiskā slodze 

14% Smiltenes novada iedzīvotāju ir vecuma grupā līdz darbspējas vecumam (jaunāki par 15 gadiem), 

66% darbspējas vecumā (15 – 62 gadi) un 20% – virs darbspējas vecuma (vecāki par 62 gadiem). 

1.3.1.5.attēls.Smiltenes novada iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām, 2011.gada sākumā. 

Datu avots: LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 

Atbilstoši PMLP datiem uz 2011. gada 1. janvāri, demogrāfiskās slodzes 4 līmenis Smiltenes novadā ir 

512. Demogrāfiskās slodzes līmenis 2011. gada sākumā ir zemāks nekā Vidzemes reģionā un Latvijā 

kopumā. 

4 Demogrāfiskā slodze - darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1 000 

personām darbspējas vecumā. 

14

1.3.1.6.attēls.Demogrāfiskā slodze gada sākumā. 

Datu avots: LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; Konsultanta aprēķini. 

Pēc PMLP datiem 2011. gada 1. janvārī Smiltenes novadā dzīvoja 7443 sievietes (52%) un 6768 vīrieši 

(48%). Neskatoties uz izmaiņām kopējā iedzīvotāju skaitā, dzimumu proporcionālā attiecība 

apskatāmajā periodā palikusi nemainīga. 

1.3.1.7.attēls.Iedzīvotāju skaits pēc dzimuma, 2007.-2011.gada sākumā. 

Datu avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 

Laika posmā no 2007. gada līdz 2011. gadam ir vērojama bērnu un jauniešu skaita samazināšanās 

dinamikas tendence, kas uzrāda pakāpenisku skaita samazinājumu no 3105 bērniem un jauniešiem 

2007. gadā līdz 2615 bērniem un jauniešiem 2011. gadā. Kopējais bērnu un jauniešu skaits Smiltenes 

novadā šajā periodā samazinājies par 15,8%. Tomēr jāatzīmē, ka strauji samazinājies bērnu skaits 7-18 

vecumā (par – 23,3%), tajā pašā laikā bērnu skaits 0-6 vecumā ir pieaudzis par 5,7%. 

1.3.1.8.attēls.Smiltenes novada bērnu skaita dinamika, 2007.-2011.g., gada sākumā. 


15

Bērnu un jauniešu skaita samazināšanās tendence vērojama gan Smiltenes pilsētā, gan visos novada 

pagastos. Vislielākais bērnu skaita samazinājums bija Brantu pagastā un sastādīja 28,4% laika periodā 

no 2007. līdz 2011. gadam. Vismazāk bērnu skaits samazinājies Smiltenes un Launkalnes pagastā – 6% 

līmenī. Bērnu skaits iedalījumā pa dzimumiem gadu griezumā atspoguļots attēlā zemāk. 

1.3.1.9.Bērnu skaita dinamika Smiltenes novadā sadalījumā pēc administratīvajām teritorijām, 2007.- 

2011.g., gada sākumā. 


1.3.1.10.attēls. Bērnu skaits iedalījumā vīrieši/sievietes, 2007.-2011.g., gada sākumā. 


Smiltenes novada iedzīvotāju nacionālais sastāvs un pilsonība 

2011. gada sākumā 94% jeb 13375 no visiem Smiltenes novada iedzīvotājiem bija latvieši, 3,1% jeb 

447 – krievi un 2,8% jeb 404 – pārējie. Smiltenes novada iedzīvotāju nacionālo sastāvs pa gadiem ir 

samērā viendabīgs. 

16

1.3.1.11.attēls. Smiltenes novada iedzīvotāju nacionālais sastāvs. 

Datu avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 

Pēc LR PMLP datiem, Smiltenes novadā pārsvarā dzīvo Latvijas pilsoņi. Iedzīvotāju struktūra pēc 

valstiskās piederības saglabājās praktiski nemainīga laika periodā no 2007. gada līdz 2011. gadam. 

1.3.1.12.attēls. Iedzīvotāju skaits pēc valstiskās piederības, 2007.-2010.g. 

Datu avots: LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 

Analizējot tautību datus Latvijā, Smiltenes novads ir trešais nacionalitātes ziņā viendabīgākais novads 

Latvijā un seko pēc Lubānas novada (96,06%) un Dundagas novada – 94,31% latvieši no kopējā 

iedzīvotāju skaita. 

Apdzīvojuma blīvums 

Apdzīvojuma blīvums vidēji Smiltenes novadā 2011. gada sākumā bija 15,1 iedz./km². Samazinoties 

iedzīvotāju skaitam novadā, samazinās arī apdzīvojuma blīvums no 15,5 iedz./km 2 2007. gadā līdz 15,1 

iedz./km 2 2011. gadā. 

2010. gada sākumā Latvijā iedzīvotāju blīvums vidēji ir 34,9 cilv./km 2 , kas piecu gadu laikā, 

demogrāfisko procesu ietekmē sarūkot kopējam iedzīvotāju skaitam, ir samazinājies. Salīdzinājumam 

– ES 27 dalībvalstu vidējais iedzīvotāju blīvums ir 155 cilv./km 2 – 3,3 reizes lielāks nekā caurmērā 

Latvijā, 10 reizes lielāks nekā vidējais rādītājs Vidzemes reģionā (15,2 iedz./km 2 ) un Smiltenes 

novadā. 

Smiltenes novadā vislielākais apdzīvojuma blīvums novadā 2011. gada sākumā bija Smiltenes pilsētā – 

801,1 iedz./km², savukārt no pagastiem lielākais apdzīvojuma blīvums bija Smiltenes pagastā – 17,4 

iedz./km², bet vismazākais apdzīvojuma blīvums bija Launkalnes pagastā – 5,8 iedz./km². 

17

1.3.1.13.attēls.Iedzīvotāju skaits, platība un blīvums Smiltenes novada administratīvi teritoriālajās 

vienībās 2011.gada sākumā. 

Datu avots: LR PMLP, LR Centrālā statistikas pārvalde. 

Salīdzinot ar kaimiņu novadiem, iedzīvotāju blīvums Smiltenes novadā ir mazāks nekā Gulbenes 

novadā, taču ievērojami pārsniedz iedzīvotāju blīvuma rādītāju Beverīnas, Raunas, Apes un Strenču 

novadā. 

1.3.1.14.attēls.Iedzīvotāju blīvuma salīdzinājums Smiltenes un kaimiņu novados 2011.gada sākumā. 


1.3.1.3.tabula. Iedzīvotāju skaita prognozes ES, 2005. – 2050. gads 

Iedzīvotāju skaits uz 1. janvāri (milj.) Iedzīvotāju skaita pieaugums 

salīdzinājumā ar 1.01.2005 

2005. g. 2015. g. 2025. g. 2050. g. 2015. g. 2025. g. 2050. g. 

ES 25 459,5 467,3 470,1 449,8 1,7 2,3 -2,2 

ES 15 385,4 394,7 398,8 384,4 2,4 2,4 -0,3 

Jaunās ES 74,1 72,6 71,3 65,4 -2,1 -3,8 -11,7 

dalībvalstīs 

Latvija 2,3 2,2 2,1 1,9 -4,4 -8,7 -17,4 

Smiltenes 14629 13985,3 13356,3 12083,6 

novadā 5 

Datu avots: „Eirostat”, Valsts stratēģiskais ievaddokuments 2007. – 2013. gadam 

5 Iedzīvotāju skaita prognozes Smiltenē izmantojot „Eirostat” prognozes Latvijai. 

18

Kopsavilkums un secinājumi 

Latvijā pēdējo gadu laikā ir vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence. Šī tendence ir 

raksturīga arī Smiltenes novadam. Kopš 2007. gada kopējais Smiltenes novada iedzīvotāju skaits ir 

samazinājies par 2,8% un ir 14.2 tūkst. cilvēku. Atbilstoši ilgtermiņa prognozēm šī tendence 

saglabāsies līdz pat 2050.gadam. 

Iedzīvotāju skaita samazināšanos nosaka gan negatīvais dabiskais pieaugums, gan negatīvais 

iedzīvotāju ilgtermiņa migrācijas saldo. Jāatzīmē, ka Smiltenes novada teritorijā izbraukušo un 

iebraukušo iedzīvotāju starpība samazinās, lai gan Latvijā kopumā šī attiecība pieaug, kas liecina 

par pozitīvām tendencēm, ko nosaka labvēlīgāki sociālekonomiskie apstākļi. 

Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits sastāda 66% no iedzīvotāju kopskaita. Vairums darbavietu ir 

koncentrētas budžeta iestādēs. Reģistrētais bezdarba līmenis – 7.1%, kas ir zemāks par vidējo 

bezdarba līmeni valstī (8,9%). Pusei no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem (51%) ir augstākā vai 

profesionālā izglītība, taču starp bezdarbniekiem pārsvarā ir cilvēki vecumā no 45 gadiem un vecāki, 

t.i., priekšrocība izmantot kvalificētu darbaspēku ir ierobežota vidēji ar 10-15 gadus ilgu laika 

limitu. 

1.3.2. Dabas resursi 

Dabas resursi ir vieni no nozīmīgākajiem Smiltenes novada attīstības resursiem un novada vērtībām. 

Vislielāko daļu no novada teritorijas aizņem meža zemes 45 – 50 %. Lielākā mežainība ir Launkalnes, 

Variņu un Palsmanes pagastos, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 38 % no novada 

kopējās teritorijas, tās visvairāk ir Grundzāles un Bilskas pagastos. 

1.3.2. 1.attēls. Smiltenes novada zemju sadalījums ha, 2010.gads. 


Zeme un meži 

Smiltenes novada Variņu un Smiltenes pagastā atrodas reģiona nozīmes lauksaimniecības zemju areāli 

– teritorijas, kurās ir potenciāls konkurētspējīgai lauksaimniecībai un lauksaimniecība tiek noteikta kā 

prioritāte, to saglabājot, attīstot un atbalstot. Kritēriji, kas nosaka zemju kvalitāti, ir relatīvi augsta 

zemes vērtība ar nacionālas un reģiona nozīmes lauksaimniecības teritoriju īpatsvaru, vienlaidus 

19

lauksaimniecības zemju platības, mazākais lauksaimniecībā neizmantoto zemju īpatsvars, veikta zemju 

ielabošana (meliorēšana, kaļķošana) 6 . 

Saskaņā ar LAD veikto pētījumu par LIZ izvērtējumu, Smiltenes novadā tikai 1,5% LIZ zemju ir 

aizaugušas, bet neapstrādātās un nekoptās lauksaimniecības zemes sastāda 13,36%. Neapstrādātās 

zemes ir potenciāls izmantošanai lauksaimniecības ražošanai. 

1.3.2.2.attēls. Lauksaimniecībā izmantojamo zemju LAD izvērtējums. 

Datu avots: http: LAD, //www.lad.gov.lv/lv/par-mums/aktualitates-unpazinojumi/nov/lauksaimnieciba-izmantojamas-zemes-apsekosanas-rezultati/ 

Lauksaimniecības zemju resursa izmantošanu raksturo arī lauksaimniecības mājlopu skaits novadā. 

Salīdzinot ar Vidzemes reģiona novadiem, Smiltenes novadā ir viens no lielākajiem govju 

ganāmpulkiem – 5015 slaucamas govis, kas sastāda 2,65 % no Latvijā esošo govju kopskaita 7 . 

Novada pievilcību zemes pirkšanas un pārdošanas darījumiem zināmā mērā raksturo zemes kadastrālā 

vērtība. 

1.3.2.1.tabula.Smiltenes novada zemes kadastrālās vērtības 2011.gadā administratīvo teritoriju 

griezumā. 

Zemes vidējā 

Zemes vienību kadastrālo Zemes vienību platību 

Vietas nosaukums 

kadastrālā vērtība, 

vērtību summa, Ls 

summa, ha 

Ls/ha 

Smiltene 5331599 720,0571 7404 

Bilskas pagasts 2959158 15972,8852 185 

Blomes pagasts 1545928 7546,8285 205 

Brantu pagasts 1533802 8163,119 188 

Grundzāles pagasts 2107041 12876,2808 164 

Launkalnes pagasts 3823694 22127,5924 173 

Palsmanes pagasts 1629677 9913,822 164 

Smiltenes pagasts 1719240 6833,9884 252 

Variņu pagasts 1688750 10010,3905 169 

Datu avots: VZD, 2011. 

Salīdzinot ar Vidzemes reģiona nacionālās nozīmes pilsētām, Smiltenes pilsētas zemes vidējā 

kadastrālā vērtība vidēji ir 2-3 reizes zemāka (Cēsis – 15014 Ls/ha, Valmiera (20125 Ls/ha). Tomēr, 

Smiltenes pilsētas zemes kadastrālā vērtība ir daudz augstāka, salīdzinot ar blakus novadu pilsētām. 

6 Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2007-2027, Telpiskās attīstības perspektīva, Vidzemes 

plānošanas reģiona teritorijas plānojums, II daļa, 2007. 

7 CSP, 15.07.2011. 

20

Virs divām reizēm augstāka par Valkas pilsētu (3007 Ls/ha), nedaudz augstākā kā Gulbenē 

(6091Ls/ha), un vidēji 6 reizes augstāka nekā Līgatnē, Sedā, Strenčos(1600–1200 Ls/ha). Salīdzinot 

pagastu zemju kadastrālās vērtības, augstākie rādītāji ir Smiltenes piepilsētas pagastiem – Blomes un 

Smiltenes pagasts. 

Zemes auglību raksturo zemes kvalitatīvais novērtējums ballēs. Zemes kvalitātes novērtējums ir, 

ievērojot augsnes galvenos raksturojošos faktorus un pazīmes, aprēķināts rādītājs, kas nosaka zemes 

ražotspēju, kur maksimālais rādītājs ir 100 balles 8 . 

Vidējais svērtais lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvais novērtējums ballēs noteikts, 

izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (Kadastra informācijas sistēma) 

reģistrētos datus pēc stāvokļa uz 2009. gada 1. janvāri par zemesgabaliem, kuriem noteikts tikai viens 

nekustamā īpašuma lietošanas mērķis – “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir 

lauksaimniecība”. 

1.3.2.2.tabula. Vidējais svērtais lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvais novērtējums 

Smiltenes novadā. 


Kvalitatīvais novērtējums ballēs 

Bilskas pagasts 

35 

Blomes pagasts 

36 

Brantu pagasts 

32 

Grundzāles pagasts 

33 

Launkalnes pagasts 

34 

Palsmanes pagasts 

35 

Smiltenes pagasts 

43 

Variņu pagasts 

39 

Datu avots: VZD, 2011. 

Smiltenes novadā augstākās kvalitatīvais vērtējums ir Smiltenes un Variņu pagasta lauksaimniecības 

zemēm. Salīdzinot ar blakus novadu pagastiem, vērtējums virs 40 ballēm ir Vijciema pagastam (41) un 

Plāņu pagastam (40). Smiltenes novadā nav 1. grupas zemes vērtējumu zemju, kurās vidējais svērtais 

lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvais novērtējums ir 50 balles vai augstāks. Latvijā 

vidējais svērtais zemes kvalitātes novērtējums 6 ir 38 balles, kas ņemot vērā Latvijas klimatiskos 

apstākļus, tiek uzskatīts par minimālo auglības līmeni attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, 

lai varētu nodrošināt komerciāli dzīvotspējīgu lauksaimniecību. 

Veicinot dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības līdzsvarotību, Smiltenes novada dome 2010. 

gada 28. aprīlī ir izdevusi saistošos noteikumus Nr.8/10 „Par aizliegumu ģenētiski modificēto 

kultūraugu audzēšanai smiltenes novadā”. 

Lauksaimniecībā izmantojamo zemi (turpmāk tekstā – LIZ) iedala aramzemē, ilggadīgajos stādījumos, 

pļavās, ganībā un neizmantotajā lauksaimniecības zemē. 

8 RAPLMpamn_190908_ZP; Valsts zemes politikas pamatnostādnes 2008. -2014.gadam. 

21

1.3.2.3.attēls. Zemju sadalījums Smiltenes novadā 2010.gadā. 

Datu avots: VZD, Smiltenes novada pašvaldība. 

Smiltenes novadā ir pietiekošas aramzemes platības, daudz mazāk pļavu un ganību. 

Latvijas ārējās tirdzniecības bilances ievērojamu daļu sastāda koksnes un tās izstrādājumu eksports. 

Smiltenes novadā ir nozīmīgi mežistrādes un kokapstrādes uzņēmumi, kuri izmanto novada mežu 

resursus. Mežiem ir arī liela nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Meži nodrošina un arī 

nākotnē nodrošinās ievērojamu skaitu darba vietu un ienākumu gan strādājošiem, gan uzņēmējiem. 

Smiltenes novads ir viens no mežainākajiem Latvijā – mežainums ir no 55,1–57,1%,kas ir viens no 

augstākajiem rādītājiem Latvijā un vidēji 27 ES valstīs, vidējais rādītājs Latvijā – 49,9%, zemākais – 31% 

9 . Salīdzinājumam – Eiropas valstīs meža zemes vidēji aizņem 30% teritorijas. 

9 CSP, 2010. 

22

1.3.2.4.attēls. Vēlamā zemju lietojuma struktūra Vidzemes reģionā. 

Datu avots: Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2007-2027, Telpiskās attīstības 

perspektīva, Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums, II daļa, 2007. 

Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona plānošanas dokumentu telpisko skatījumu, Smiltenes 

novadā atrodas nozīmīgākās reģiona meža zemju teritorijas un lauksaimniecības zemju teritorijas, 

kuras paredzēts saglabāt arī nākotnē. 

Meži pilda ne tikai saimniecisko funkciju, bet tiem ir būtiska nozīme vides apstākļu regulēšanā, 

kultūras vērtību un biotopu aizsardzībai Smiltenes novadā – purvainie meži, augstie un pārejas purvi, 

boreālie meži. To saglabāšanai Smiltenes novadā ir izveidoti dabas liegumi. 

Ar mežu apklātā kopējā platība Smiltenes novadā ir 46746,9 ha. Mežu kategorijā ir iekļauti arī purvi. 

To kopējā platība novadā ir 1625,2ha. 

23

Meži aizņem 49,41%, bet purvi 1,7% no novada kopējās teritorijas. Uz 1 iedzīvotāju ir vidēji 3,21 ha 

meža zemes (Latvijā vidēji 1,25 ha). Lielākie mežu masīvi plešas novada ziemeļu, vidus un dienvidu 

daļā. Lielākais mežu īpatsvars ir Launkalnes pagastā (16,77% no novada un 72,3% no pagasta 

teritorijas), Bilskas pagastā (attiecīgi 7,26% un 44,4%), Variņu pagastā (5.82%), Palsmanes pagastā 

(attiecīgi 5,76% un 59%) un Grundzāles pagastā (5,72%). 

Mežu zemes novada teritorijā atbilstoši to izmantošanas mērķiem ir sadalītas trīs kategorijās: 

- Saimnieciskie meži; 

- Aizsargājamie meži; 

- Sabiedrībai nozīmīgie meži. 

Saimnieciskie meži 

Saimniecisko mežu kategorijā ietilpst visi novada teritorijā esošie meži un purvi, kuriem nav noteikti 

jebkādi ierobežojumi. Šie meži ir resurss mežsaimniecības un kokapstrādes attīstībai. 

Mežu galvenais izmantošanas mērķis ir mežsaimniecība un mežrūpniecība. 

Novadā mežus pārrauga Valkas virsmežniecība. Valsts mežu apsaimniekošanu veic AS „Latvijas valsts 

meži” Austrumvidzemes mežsaimniecība. Pārējos mežus (fizisko un juridisko personu, kā arī 

pašvaldību) apsaimnieko to īpašnieki vai pilnvarotās personas. Launkalnes pagastā mežus apsaimnieko 

arī mežu pētīšanas stacijas Smiltenes informācijas centrs (8196,4 ha) un akciju sabiedrības „Latvijas 

Valsts meži” Rietumvidzemes mežsaimniecība (97,1 ha). 

Saimnieciskajos mežos notiek vērā ņemama kokmateriālu un citu meža materiālu ieguve, kas veido 

nozīmīgu daļu no novada ekonomikas. Cirtes lielākoties notiek saskaņā ar meža apsaimniekošanas 

plāniem, tāpat arī meža atjaunošanas darbi. 

Aizsargājamie meži 

Aizsargājamie meži izdalīti, lai nodrošinātu dabas daudzveidību, cilvēka darbības neskartu un maz 

pārveidotu mežu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, nodrošinātu zinātniskos pētījumus un vides 

pārraudzību, saglabātu mežu nozīmīgākās teritorijas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai. 

Šie meži ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pamats. 

Launkalnes pagasta teritorijā pavisam aizsargājamo mežu platība ir 2793,6 ha, no tiem valsts īpašumā 

– 3600,8 ha. Lielākā daļa no aizsargājamiem mežiem – 2832 ha, ir iekļauti Mežoles kompleksajā 

dabas liegumā. 

Grundzāles pagastā Valsts mežu zemē ir 332,9 ha īpaši aizsargājamu meža iecirkņu, no tiem 186 ha 

mežos, pārējie purvos. Pārējos mežus īpaši aizsargājami meža iecirkņi ir 15,7 ha platībā. Šo mežu 

īpašniekiem meža apsaimniekošanas projektos norādīti attiecīgie ar to saistītie meža izmantošanas 

aprobežojumi. 

Sabiedrībai nozīmīgie meži 

Saskaņā ar VAS „Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības Meža apsaimniekošanas 

plānu, meži Smiltenes pilsētas teritorijā ir iekļauti augstvērtīgos – sabiedrībai nozīmīgos mežos. 

Smiltenes pilsētas mežus nevar nodalīt no piepilsētas mežiem, jo dabā un ainavā robežas nav strikti 

novilktas un redzamas. 

Smiltenes pilsētas administratīvajā teritorijā esošie un tai pieguļošie meži piekļaujas dzīvojamai zonai, 

ir gaiši, ar paugurainu mikroreljefa ainavu, tāpēc ir iecienīti iedzīvotāju pasīvai un aktīvai, organizētai 

un neorganizētai atpūtai. Piepilsētas mežos tiek rīkoti daudzi sporta un atpūtas pasākumi 

(orientēšanās, riteņbraukšana, slēpošana u.c.). Smiltenes un tās apkārtnes mežos ir izveidojies blīvs 

taciņu un celiņu tīkls, ir vairāki automašīnu braukšanai piemēroti ceļi. Apmeklētākās vietas ir pie 

Cērtenes pilskalna, Klievezera tuvumā, Meža ielas un Saltupu ceļa apkārtnē. 

Blīvais taku un celiņu tīkls mežos izraisa izmaiņas biotopos, ko rada rekreācijas slodze – augu 

sabiedrību izmaiņas , augsnes erozija stāvās nogāzēs, kā arī rada mežos paaugstinātu ugunsbīstamību. 

24

Lai novērstu mežu piesārņošanu, katru gadu sadarbībā ar LVM tiek rīkotas mežu sakopšanas. Pilsētas 

mežos daļēji tiek veiktas arī izlases un krājas kopšanas cirtes. Izcērtot meža 2. stāvā augošās egles, 

tiek atsegts reljefs. 

Apmeklētākās vietas Smiltenes pagasta teritorijas mežos, pie Niedrāja ezera un Saltupos. Saskaņā ar 

VAS „Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības Meža apsaimniekošanas plānu, arī meži 

ap Niedrāja ezeru ir iekļauti augstvērtīgos, sabiedrībai nozīmīgos mežos. Teritorija ap Niedrāja ezeru 

plānota kā atpūtas zona, ar iespēju veikt meža transformāciju labiekārtošanas veikšanai. 

Novada teritorijā ietilpstošajos mežos dominējošās koku sugas ir egle, priede, un bērzs, kas veido 

klimatiskajiem un augsnes apstākļiem atbilstošas pamata audzes. Raksturīgākais meža augšanas 

apstākļu tips – sils, taču diezgan lielas platības aizņem arī lāns un damaksnis, auglīgākās augsnēs 

dominē vēris un dumbrājs. Vidējais koksnes pieaugums gadā ir 1,5 – 2,0 m 3 /ha. 

Smiltenes novadā atrodas meža pētīšanas stacijas Smiltenes informācijas centrs. Meža pētīšanas 

stacija ir Valsts meža dienesta struktūrvienība īpašu uzdevumu veikšanai, kuras darbības mērķis ir 

pārvaldīt zinātniskās izpētes mežus un nodrošināt ilglaicīgo zinātnisko pētījumu nepārtrauktību. 

Purvi 

Pārpurvošanās – viens no mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem, kas norit salīdzinoši intensīvi, ja tam ir 

labvēlīgi apstākļi. Pie tādiem apstākļiem jāpieskaita salīdzinoši līdzenais reljefs, vāji caurlaidīgi 

nogulumi un nelabvēlīgi noteces apstākļi. Pārpurvošanās gaitā turpinās purvu augšana horizontāli un 

vertikāli. Nereti pārpurvošanās procesu ietekmē arī bebru darbība. 

Lai gan novadā nokrišņu daudzums ir relatīvi neliels, zemā temperatūra un ar to saistītais mazais 

iztvaikojums, kā arī paugurainais reljefs sekmē pārmērīgu samitrinājumu. Tāpēc novadā ievērojamas 

platības aizņem purvi un vietām pārpurvojušies meži. 

Grundzāles pagasta teritorijai raksturīgi ilgstoši lietoti pļavu un purvu nosaukumi. Par purviem nereti 

tiek sauktas arī vietas, kas ir vienkārši ir mitrākas par pārējām vai arī bijušas tādas pirms meliorācijas. 

Īsta purva statuss ir Stirnu purvam (92 ha), daļēji arī Ragu purvs (arī Lankaskalna, Vizlas purvs) pagasta 

rietumu daļā, kas aizņem 386 ha. Melnais purvs (545 ha) ir zemais purvs austrumos no 

Aumeistariem. Masīva ziemeļdaļā esošās pļavas sauc par Melnā purva pļavām, dienvidu pusē – 

Dundurleja un Dibena purvs. Savukārt melnais mežs ir purvu masīvs ziemeļaustrumos no Vizlas, kuru 

atsevišķas daļas vietējie iedzīvotāji sauc par Dauguļu purvu, Lamsteru purvu, Vesmaņu purvu. Raga 

purvs aizņem 128 ha, savukārt ziemeļaustrumos no Grundzāles ciema atrodas Siena purvs – stirnu 

purva nosusināto pļavu masīvs, jeb pēc melorācijas datiem, Priežkalnu pļavas. Ķēniņu pļavas ir zemais 

purvs pagasta austrumu daļā. Pagasta tālākajā daļā rietumos no Aumeistariem ir Sibīrijas purvs – 

pļavu un mežu masīvs. Baložu purvs atrodas mežu masīvā ko sauc par Smiltiņsilu. Mazāki, bet 

pastāvīgi lietoti apzīmējumi ir Spilvu purvs,Krievzemnieku purvs, Bērzkalna purvs, Šūpuļu purvs, Laužu 

kakts. 

Blomes pagasta ziemeļrietumu daļā atrodas Biksējas 

Mārsnēnu Lisas purva mala. 

- Cūku un Vānu zemie purvi, kā arī zemā 

Bilskas pagastā meži diezgan bieži pāriet slapjajos un purvainajos meža tipos, purvos ar kūdrainajām 

podzolētajām glejaugsnēm un purva kūdraugsnēm. Plašus reljefa pazeminājumus aizņem purvi, kuros 

kūdras daudzums nereti sasniedz 5 m . 

Launkalnes pagasta teritorijā atrodas 10 purvi. To kopplatība 488,4 ha. Lielākie purvi ir Baltais purvs 

163,2 ha, Apiņu purvs – 161,6 ha. Krievu purvs 125,9 ha. Šie purvi atrodas Mežoles lieguma teritorijā. 

Purvu ekosistēmas ir nozīmīgas gan klimata, gan ūdens režīma uzturēšanai. Purvos ir izveidojusies 

specifiska augu un dzīvnieku valsts , tajos saglabājušās sugas - pēcleduslaikmeta relikti. Novada purvi 

ir bagāti ar dzērvenājiem un brūklenājiem. 10 

10 Smiltenes novada Civilās aizsardzības plāns. 

25

Ūdeņi 

Novada centralizētajai ūdensapgādei izmanto pazemes ūdeņus, to krājumi ir pietiekami vajadzību 

līmenim – lauksaimniecībai, mājsaimniecību ūdensapgādei, rūpniecības attīstībai. Ūdens pietiekamība 

globālā skatījumā ir liela priekšrocība gan Vidzemes reģiona, gan Smiltenes novada ekonomiskajai 

attīstībai. 

Smiltenes novads nav bagāts ar virszemes ūdeņiem, tie aizņem tikai 1% no kopējās teritorijas. Lielākās 

ūdensteces novada teritorijā ir Abuls, Palsa, Nigra, Rauza, Vija un ezeri – Lizdoles, Niedrājs, Spicieris. 

1.3.2.3.tabula. Ezeri un upes Smiltenes novadā. 

Pagasts Upes Ezeri 

Palsmanes pagasts Palsa, Kļavaisa, Rauza, Šepka, Vidaga, Vizla Palsmanes dzirnavu ezers 

Rauzas dzirnavu ezers 

Grundzāles pagasts Vija, Melderupīte, Stepupe, Tiņņupīte, Vecpalsa, 

Vizla, Robežupīte, Jaunpalsa, Vidaga 

Bilskas pagasts Vija, Kamalda, Kurmīšupīte, Pubuļupe, Pirkuļupe Bilskas, Sūča, Mēru 

ūdenskrātuve 

Launkalnes pagasts Abuls, Dranda, Cērtene, Vija, Kamalda, Rauza, 

Ruņģupīte, Šepka, Lipsa, Palsa, Kļavaisa 

Lizdoles ezers, Niedrājs, Spicieris 

Brantu pagasts Abuls, Mutulīte, Nigra, Brantupe, Knīpupīte, 

Dranda, Cērtene, Kaņupe 

Blomes pagasts Abuls, Nigra, Mutulīte, Zaķīšu grāvis, Alkšņupīte, 

Lisa, Kaņupe 


Abuls, Nigra, Pelnanču upīte, 

Nārvelis, Kamalda 

Slīpju ezers 

Variņu pagasts Palsa, Šepka, Lapupe, Kļavaisa, Ķeņģu strauts, 

Akmeņupīte, Sterģupīte, Vizla, Bukšupīte, Vidaga 

Smiltenes pilsēta Abuls Teperis, Vidusezers, Tiltleju 

ezers 

Datu avots: www.wikipedia.org, www.smiltene.lv 

Smiltenes novadā ir Gaujas upju baseina apgabala upes un upju posmi, kas noteikti par prioritārajiem 

zivju ūdeņiem. Visas upes un ezerus var iedalīt divās galvenajās grupās atbilstoši tam, kādām zivju 

sugām tie ir vairāk piemēroti – lašveidīgo zivju ūdeņi un karpveidīgo zivju ūdeņi. Lašveidīgo zivju ūdeņi 

ir piemēroti lašu (Salmo salar), taimiņu un strautu foreļu (Salmo trutta), alatu (Thymallus thymallus) 

un sīgu (Coregonus) eksistencei, savukārt karpveidīgo zivju ūdeņi ir piemēroti karpu (Cyprinidae) 

dzimtas zivju, līdaku (Esox lucius), asaru (Perca fluviatilis) un zušu (Anguilla anguilla) eksistencei. 

Smiltenes novadā ir 4 lašveidīgo zivju ūdeņi un viens karpveidīgo. 

1.3.2.4.tabula. Prioritārie zivju ūdeņi Smiltenes novadā. 

Lašveidīgie zivju ūdeņi 

Rauza Smiltenes novads no Jeiskas HES līdz grīvai 

Šepka Smiltenes novads no Smiltenes–Gulbenes ceļa tilta 

līdz grīvai 

Vecpalsa Smiltenes, Apes novadi visa upe 

Vizla Smiltenes, Apes novadi no Vizlas līdz grīvai 

Karpveidīgo zivju ūdeņi 

Vija Valkas, Smiltenes, Strenču novadi visa upe 

Datu avots: 1 1 pielikums, Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118, pielikums MK 

11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā. 

Prioritārajos zivju ūdeņos, kuri aptver zivju eksistencei un to krājumu dabiskai atražošanai nozīmīgas 

upes un ezerus, ir nepieciešams veikt ūdens aizsardzības vai ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus. 

26

Publisko ezeru un upju sarakstā Smiltenes novadā ir iekļauts Lizdoles ezers Launkalnes pagastā 11. 

Lizdoles ezeram ir gleznaina, labi sakopta apkārtne. Ainavā iekļaujas ezers, meži, lauki. Apkārtnē 

atrodas viensētas – Jaunzemi, Sietiņi, Ezerlīči, atpūtas bāze „Silmači". Galvenā specializācija ir atpūta 

un peldvieta. Atpūtas bāzēs ir pieejami kempingi, laivu noma, sportošanas iespējas. Tuvumā ir tādi 

objekti kā Mežoles, Launkalnes, Šepkas dabas liegums. 

Smiltenes novadā nav ezeru, kuros zvejas tiesības saskaņā ar Civillikumu, pieder valstij. 

Smiltenes novadā ir nozīmīgas ūdens hidrobūves un vairāki mākslīgie ūdens uzstādinājumi – ezeri, kuri 

veidoti no mākslīgiem dambjiem. 

Atjaunota Smiltenes HES darbība (1999. gadā) un tiek intensīvi izmantots Tepera ezers. Smiltenes 

novadā kopumā uz ezeriem un upēm ir 14 hidrobūves. 

1.3.2.5.tabula. Smiltenes novada hidrobūves un to apsaimniekotāji. 

Nr. Ūdenskrātuve/objekts Īpašnieks/apsaimniekotājs 

1. SIA „Abuliņi” dīķis SIA „Abuliņi” 

2. Avotiņu dīķi (3 gab.) U.Avotiņš 

3. Cērtenes ezers un slūžas z.s. „Krastkalni” 

4. Tepera ezers un HES SIA „Gaisma” 

4.A Tepera ezera slūžas un regulēšanas aizbīdņi SIA „NKUP” 

5. Vidusezers (daļa) un slūžas J. Uldriķis 

5.A (rezerve)- Vidusezers un slūžas SIA „NKUP” 

6. Tiltlejas ezers, HES un slūžas SIA „GM” 

7. Brutuļu ezers D. Aleksejevs 

7.A Brutuļu ezera HES un slūžas SIA „Energo 2000” 

8. Jeiskas dzirnavas HES ZS „Jeiskas dzirnavas’ 

9. Rauzas dzirnavas HES ZS „Rauzas dzirnavas” 

10. Palsmanes ūdensdzirnavu HES SIA „Palsmanes HES” 

11. Steģu ūdenskrātuves HES 

12. Blomes dzirnavezers un slūžas 

13. Vilciņu dīķis un slūžas 

14. Smiltenes HES SIA „Gaisma 97” 

15. Vizlas HES, jauda 320 kW, Grundzāles pagasts SIA „S&E Management” 


Tepera ezers 

Tepera ezers izveidots kā mākslīgs uzstādinājums uz Abula upes 19. gadsimta otrajā pusē. 

Hidrotehniskās būves rekonstruētas ap 1922-1929. gadiem. Tepera ezers nodrošināja pirmās Latvijā 

uzbūvētās Smiltenes hidroelektrostacijas darbību un ir nozīmīga apkārtējo iedzīvotāju atpūtas vieta. 

Diemžēl šobrīd nedarbojas vai nepilnīgi darbojas ūdens izlaides aizbīdņi, ezerā veidojas sanesumi. 

Nepieciešams rekonstruēt Tepera ezera ūdens novadbūves ieplūdes un izplūdes vietās, sakārtot 

aizsprosta betonējuma virskārtas bojājumus, iztīrīt izgulsnējušos sanesumus ezera augšdaļā pie Abula 

upes ietekas. 

Ir izstrādāts tehniskais projekts „Smiltenes pilsētas Tepera ezera hidrotehnisko būvju rekonstrukcija”, 

kurš paredz rekonstruēt zemes aizsprostu, paredzot filtrācijas ūdeņu pārtveršanu, veikt mūrētās 

sienas rekonstrukciju un jaunas asfaltbetona segas izbūvi, rekonstruēt ūdens novadbūvi un izlaidi, 

attīrīt no sanešiem Tepera ezera augšdaļu. Ņemot vērā, ka Tepera ezers un blakus esošais sporta 

komplekss ir nozīmīgs gan smilteniešu aktīvai brīva laika pavadīšanai, atpūtai, gan arī sporta 

pasākumiem, būtiski ir veikt ezera hidrobūvju rekonstrukciju un apkārtnes sakārtošanu. 

11 Civillikuma I PIELIKUMS (1102.pantam), (Pielikums 22.02.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 

28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2011.) 

27

Nepieciešamas veikt arī citu hidrotehnisko būvju un uzstādinājumu rekonstrukciju. Piemēram, sliktā 

tehniskā stāvoklī ir uzstādinājums uz Rauzas upes. Nepieciešama slūžu rekonstrukcijas, jo tās 

nedarbojas, lai veiktu ūdens līmeņa pazemināšanu. 

Īpaši aizsargājamās un ainaviskās teritorijas 

Latvijā ir 89 aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi 12 , no tiem Smiltenes novadā ir divi – Palsmanes 

parks Palsmanes pagastā, Silvas dendrārijs Launkalnes pagastā. 

No 60 aizsargājamajām alejām Smiltenes novadā ir divas – Bilskas aleja Bilskas pagastā, Jaunsmiltenes 

aleja Blomes pagastā 13 . 

Smiltenes novadā ir 5 dabas liegumi, 4 dabas pieminekļi. Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes 

datiem 14 , Smiltenes novadā ir divi mikroliegumi – Bērzoles riests un Šepkas riests. 

1.3.2.6.tabula. Aizsargājamās dabas teritorijas Smiltenes novadā. 

Nr. Nosaukums Kods Aizsardzībā Kategorija 

kopš 

1. Lielais purvs 5048 1977 Dabas liegums 

2. Mežole 5241 1999 Dabas liegums 

3. Palsmanes parks 7080 1987 Dabas piemineklis 

4. Silvas dendrārijs 7081 2001 Dabas piemineklis 

5. Rauza 5280 2004 Dabas liegums 

6. Šepka 5281 2004 Dabas liegums 

7. Launkalne 5282 2004 Dabas liegums 

8. Bilskas aleja 9043 2005 Dabas piemineklis 

9. Jaunsmiltenes aleja 9044 2005 Dabas piemineklis 

Datu avots: Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kadastrs: http://www.meteo.lv/public/30554.html. 

Smiltenes novads neietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu 

apvidū. 

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās izbūvējama tikai tā tūrisma infrastruktūra, kas paredzēta 

teritoriju dabas aizsardzības plānos. 

Mežole 

Pēc platības lielākais Smiltenes novada dabas liegums Natura 2000 teritorijā, Launkalnes pagastā 

2832 ha. Dabas vērtības – purvainie meži, augstie un pārejas purvi, boreālo mežu aizsardzības vieta, 

aizsargājamie augi. 

Rauza 

DL “Rauza” Natura 2000 teritorija 812 ha platībā atrodas Launkalnes un Palsmanes pagastos. 

Teritorija izveidota ziemeļu upespērlenes Margaritifera un biezās perlamutrenes Unio crassus 

aizsardzībai. Dabas liegums “Rauza” ir nozīmīga vieta Bernes konvencijas III pielikumā un ES Biotopu 

direktīvas II un V pielikumā iekļautai sugai – ziemeļu upespērlenei, kā arī biezajai perlamutrenei, kas 

iekļauta ES Sugu un biotopu direktīvas II un IV pielikumā. 

Teritorijā bioloģiski nozīmīgākais biotops ir dabiskas upju straujteces. Izstrādātā dabas aizsardzības 

plāna ilgtermiņa mērķis ir panākt upespērleņu populācijas normālu pašatjaunošanās spēju, 

optimizējot un stabilizējot upju ekosistēmu kā upespērleņu dzīves vidi. Īstermiņa mērķi ir nodrošināt 

12 MK noteikumi Nr.131, Rīgā 2001.gada 20.martā (prot. Nr.12 10.§), „Noteikumi par aizsargājamiem 

dendroloģiskajiem stādījumiem”, 

13 MK 2005.gada 22.novembra noteikumi Nr.888 "Noteikumi par aizsargājamām alejām", ar grozījumiem 

25.06.2009. 

14 www.daba.gov.lv, 15.11.2011. 

28

1.3.2.5.attēls. Īpaši aizsargājamās teritorijas Vidzemes novadā. 

Datu avots: Latvijas reģionu ekonomikas attīstības perspektīvas un virzieni 2010-2011, IZA 

ekonomikas institūts. 

straujteču biotopu kvalitāti, kas atbilstu upespērleņu, perlamutreņu un to mazuļu vajadzībām, novērst 

bebru postījumus straujteču biotopos, panākt stabilas strauta foreļu populācijas izveidošanos, novērst 

piesārņojuma ieplūšanu upē. 

Launkalne 

DL Launkalne – Natura 2000 teritorija, 172 ha Launkalnes pagastā. Izveidots, lai aizsargātu dabas 

vērtības – pasaulē retu un izmirstošu gliemju sugu – Ziemeļu upespērleni. Ir izstrādāts dabas 

aizsardzības plāns laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam. DL „Launkalne” ir nozīmīga vieta 

Bernes konvencijas III pielikumā un ES Sugu un biotopu direktīvas II un V pielikumā iekļautai sugai – 

ziemeļu upespērlenei, kā arī biezajai perlamutrenei, kas iekļauta ES Sugu un biotopu direktīvas II un IV 

pielikumā. Teritorijā bioloģiski nozīmīgākais biotops ir dabiskas upju straujteces. 

Galvenie teritorijas aizsardzības uzdevumi ir apturēt upespērleņu populācijas sarukšanu, panākt sugas 

normālu pašatjaunošanos, stabilizēt oligotrofo upju ekosistēmas kā upespērleņu dzīves vidi. Dabas 

aizsardzības plāna ilgtermiņa mērķis ir panākt upespērleņu populācijas normālu pašatjaunošanās 

29

spēju optimizējot un stabilizējot upju ekosistēmu kā upespērleņu dzīves vidi. 15 Galvenie apdraudējumi 

– piesārņojuma ieplūde dabas lieguma teritorijā pa meliorācijas grāvjiem, bebru postījumi straujteču 

biotopos, nelegāla zvejniecība, ūdens līmeņa svārstības lejpus hidroelektrostacijām. 

Lielais purvs 

DL „Lielais purvs”, Natura 2000 teritorija Variņu pagastā. Teritorijā tiek aizsargāti ES Biotopu direktīvas 

aizsargājamie biotopi – purvainie priežu meži, pārejas purvi un slīkšņas. Ir medņu riesti. Aizsardzības 

plāns nav izstrādāts. 

Šepka 

Dabas liegums teritorija Natura 2000 “Šepka” atrodas Variņu, Palsmanes un Launkalnes pagastos, 

kopējā platība 375 ha. DL ir nozīmīga vieta Bernes konvencijas III pielikumā un ES Biotopu direktīvas II 

un V pielikumā iekļautai sugai – ziemeļu upespērlenei, kā arī biezajai perlamutrenei, kas iekļauta ES 

Sugu un biotopu direktīvas II un IV pielikumā. Teritorijā bioloģiski nozīmīgākais biotops ir dabiskas 

upju straujteces. Izstrādātā dabas aizsardzības plāna īstermiņa mērķi ir nodrošināt straujteču biotopu 

kvalitāti, kas atbilstu upespērleņu, perlamutreņu un to mazuļu vajadzībām, novērst bebru postījumus 

straujteču biotopos, panākt stabilas strauta foreļu populācijas izveidošanos, novērst piesārņojuma 

ieplūšanu upē. 

Augstu vērtējama šo upju biotopu dabiskums un tipiskums. Tie ir īpaši aizsargājami biotopi gan 

Latvijas, gan ES mērogā. Mazās upītes mežainā ainavā ir būtiska Latvijas ainavas sastāvdaļa. 

Dabas lieguma meži vērtējami kā intensīvi apsaimniekoti, lielākā daļa pieaugušo audžu un vidēja 

vecuma audžu ir izmantotas koksnes ražas iegūšanai. No tūrisma viedokļa teritorijas meži nav 

interesanti un ainaviski. 

Atklātās teritorijas lielākajās platībās ir intensīvi izmantotas lauksaimniecības teritorijas. Ja tās tiek 

apsaimniekotas atbilstoši zemes lietojuma veidam, nevis aizaudzētas ar krūmiem vai transformētas 

par karjeriem, apbūves platībām, tām ir nozīme Latvijas lauku viensētu ainavu saglabāšanā. 

Silvas dendrārijs 

Aizsargājamais dendroloģiskais stādījums Silvas dendrārijs ir dendroloģiskais parks, kurā atrodas 

vairāk kā 200 dažādas augu sugas. Ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Projektēts 

1968. gadā kā ainavu dendroloģiskais parks 15 ha platībā, kur akcentēti atsevišķi eksotiskie augi. 1987. 

gadā parks ir pārveidots, mainot tā funkcionālo risinājumu – veidojot dendrāriju ar plašākiem viena 

taksona stādījumiem. Izdarot inventarizāciju, ir konstatēti 234 skuju, lapu koku un krūmu taksoni (t.sk. 

47 skujkoki), secinot, ka tā ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē. 

Smiltenes novadā atrodas 15 aizsargājami un reti koki. 

1.3.2.7.tabula. Īpaši aizsargājamie un retie koki. 

ID 


Suga 

869 Parastais ozols 

Quercus robur L.) 

2054 Parastā liepa (Tilia 

cordata Mill.) 

281 Zviedrijas kadiķis 

(Juniperus 

communis var. 

suecica) 

243 Āra bērzs (Betula 

pendula Roth) 

Aizsardzības 

kategorija 

Atrašanās vieta Apkārtmērs Augstums 

DIŽKOKS Mēra parks, 60m SE no pils, 

dīķmalā 

5.13 28 

DIŽKOKS Vecbilska, parks, 60m E no 

4.05 28 

centrālās ēkas 

DIŽKOKS Mēra parks 1.4 7.5 

DIŽKOKS Mēra mežaparks, dīķmalā 2.77 31 

15 Dabas lieguma „Launkalne” dabas aizsardzības plāns laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam. 

Izstrādātājs: Latvijas Malakologu biedrība, 2006. 

30

ID 

Suga 



(Quercus robur L.) 



376 Parastā priede 

(Pinus sylvestris 

L.) 

280 Zviedrijas kadiķis 

(Juniperus 

communis var. 

suecica) 


161 Parastā liepa (Tilia 

cordata Mill.) 

465 Vīksna (Ulmus 

laevis Pall.) 


466 Vīksna (Ulmus 

laevis Pall.) 




378 Parastā priede 

(Pinus sylvestris 

L.) 

Smiltene 

413 Parastais 

skābardis 

(Carpinus betulus 

L. ) 

Aizsardzības 

kategorija 

Atrašanās vieta Apkārtmērs Augstums 

DIŽKOKS Kreiļi, pie mājas 6.08 22 

DIŽKOKS Rinģi, bērnudārzs. Pie mājas 8.62 14 

DIŽKOKS Smiltene –- Liepas – Cēsis ceļš. 

150m uz W no Garoziņu 

autobusa pieturas 

3.17 27 

DIŽKOKS Kreiļi, 250m uz W no mājām 1.33 10 

DIŽKOKS Alejas; Paegļi; Rožkalni, 6.8 25 

Palsmanes mācītājmāja 

DIŽKOKS Veccaunas 5.62 22 

DIŽKOKS Kaģi, 3.5km N no Smiltenes 3.64 24 

DIŽKOKS Vilciņi. 5 km no Palsmanes 8.31 24 

DIŽKOKS 

Ķeņģi, 700m N no mājām, 300m 

NE no Gulbenes – Valmieras 

ceļa 

2.94 26 

DIŽKOKS Smiltenes parks 1.9 11 

Goba Smiltene, Raiņa iela 62 

Datu avots: Īpaši aizsargājamo un reto koku reģistrs: http://www.meteo.lv/public/30554.html 

Parki un ainavas 

Abulas upes ielejā ir izveidoti Smiltenes pilsētas ainaviskākie un lielākie parki. Vecajā un Jaunajā parkā 

ir augstvērtīgākās dabiski veidojušās un koptas Smiltenes ainavas. Šajos parkos apstādījumi izvietoti uz 

slīpām Abula ielejas krastu nogāzēm, tāpēc iespējams veidot baudāmas skatu līnijas. Augstumu 

starpība starp augstāko Tepera un zemāko Tiltleju ezeru ir 25 m. Abula upe, ezeru ūdens spoguļi, 

slīpās nogāzes un salīdzinoši mazais attālums starp ezeriem ir piemērota vide ainaviskās telpas 

attīstīšanai. Mainīgais Smiltenes novada reljefs tiek uzsvērts kā vērtība un novada ainavas atšķirības 

zīme. 

Mēru muižas parks un ēkas ir vienots kultūrvēsturisks objekts, kas veidojies 19. gs. vidū. Tā centru 

veido pils, stallis ar arkādi, divas kūtis, šķūnis mūra stabos. Saimniecības ēkas ir laukakmeņu mūra 

celtnes, kuru ailas mūrētas no sarkaniem ķieģeļiem un sākotnēji tām ir augsti dakstiņu jumti. Pils celta 

ap 1903.-1906.g. neorenesanses stilā, iespaidojoties no vēlīnā vācu manierisma. Tai ir glezniecisks 

siluets, iespaidīgi izmēri, celtnes būvapjomu veido divi ar stāviem zelmiņiem rotāti nevienāda lieluma 

flīģeļi, augsts krāniņu jumta segums ar masīvu kvadrātisku torni un jumta izbūvēm. Pilij bijuši grezni 

interjeri; saglabājušās durvis, koka apšuvuma paneļi, griestu apdare kokā. Pie Mēru muižas izkārtots 

parks ar svešzemju un vietējo koku un krūmu sugu stādījumiem, terasi un dīķu sistēmu. Netālu no pils 

aug Mēru dižozols, tā stumbra apkārtmērs 5,1m. Dabas pētnieki to uzskata par kuplāko Baltijā. 

31

Kā trūkums dabas objektu, tai skaitā īpaši aizsargājamo dabas objektu pieejamībā, tiek minēta 

nepietiekama komunikācija starp ĪADT administrāciju darbiniekiem un vietējiem tūrisma uzņēmējiem, 

kvalitatīvu putnu un dzīvnieku vērošanas tūrisma produktu trūkums, aktīvā tūrisma produktu, kuros 

integrēti videi draudzīgi tūrisma principi, trūkums 16 . 

Smiltenes novadā ir vairāki pozitīvi piemēri. Niedrāja ezera krastā ir AS Latvijas Valsts meži Smiltenes 

apkārtnē ir izveidojusi velomaršrutu un atpūtas vietu tīklu, kur minētajās atpūtas vietās ir uzstādīti 

„iekšējās kārtības” noteikumi. Vēl ir jāpiemin velomaršruti pilsētas rekreatīvajā zonā, Smiltenes 

apkārtnes mežos ir izveidoti vairāki dažādu grūtības un garuma velomaršruti, kas dabā ir marķēti un 

labiekārtoti ar speciālām atpūtas vietām (izmanto arī citi atpūtnieki) un norādēm. Ar retiem 

izņēmumiem šis ir viens no pozitīviem piemēriem Latvijā, kur, izmantojot pilsētas apkārtnē esošās 

mežu teritorijas, ir radīta bāze ar rekreāciju un aktīvo atpūtu saistītām aktivitātēm – velobraukšanai, 

kājām iešanai, bet ziemā – distanču slēpošanai. Ir sagatavoti un izdoti arī informatīvi materiāli par 

minētajiem maršrutiem. Turpmākās apsaimniekošanas priekšlikumi tūrisma kontekstā - atsevišķās 

vietās nepieciešams atjaunot zaudētos infrastruktūras elementus, t.sk. norādes 17 . 

Ir nepieciešams izveidot pieejamu celiņu, apgaismojuma infrastruktūru gan Smiltenes pilsētā, gan 

pagastu centros un ciemos, akcentēt vides dizaina elementus. Investīcijas vides infrastruktūrā veicina 

tūrisma nozares attīstību un Smiltenes novada ainaviskā tēla izveidi, kuru popularizējot, var piesaistīt 

apmeklētājus, radīt jaunus pakalpojumus un produktus. 

Derīgie izrakteņi 

Izmantotos derīgos izrakteņus pēc to izplatības biežuma iedala ierobežotas izplatības derīgie izrakteņi, 

kuri veidojušies pirmskvartāra nogulumiežos (kaļķakmens, dolomīts, māls un kvarca smilts). To 

izmantošanu ierobežo izplatība nelielā Latvijas teritorijas daļā, Smiltenes novadā tās ir dolomīts un 

nelielā daudzumā kvarca smilts. Augstienēs virs šiem iežiem atrodas 20—170 m biezs kvartāra 

nogulumu slānis, bet zemienēs ieguvi traucē augstais gruntsūdens līmenis. Otrajā grupā ietilpst plaši 

izplatītie derīgie izrakteņi — smilts un grants, kvartāra māls, saldūdens kaļķieži, kūdra un sapropelis. 

Smiltenes novadā visvairāk ir izplatītas smilts un grants atradnes. 

Ģipšakmens ir viens no vērtīgākajiem derīgajiem izrakteņiem, jo Latvijā ir lielākie ģipšakmens krājumi 

Ziemeļeiropā. Izpētīts, ka mūsu valstī lielākie krājumi atrodas Salaspils novadā (Salaspils atradne) un 

Bauskas novadā (Skaistkalnes atradne). AP izstrādes laikā veiktajās intervijās tiek minēts par 

ģipšakmens iespējamajām atradnēm arī Valkas un Smiltenes novados. 

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (turpmāk tekstā – LVĢMC) ir izveidots Latvijas 

derīgo izrakteņu atradņu reģistrs, kas satur nozīmīgu informāciju par Latvijas teritorijā dažādos gados 

apzinātām derīgo izrakteņu iegulām – atradnēm un prognozēto krājumu laukumiem. 

Būvmateriālu izejvielu atradņu reģistrs patlaban atspoguļo informāciju par 2265 atradnēm un 

prognozēto krājumu laukumiem, starp tiem arī par 1265 izpētītām atradnēm, no kurām visvairāk 

(980) ir smilts un grants atradņu. Smiltenes novadā ir 27 būvmateriālu izejvielu atradnes, no kurām 

2010. gadā vairāk kā 10 netika izmantotas 18. 

1.3.2.8.tabula.2010.gadā izmantojamo derīgo izrakteņu atradņu saraksts. 

Nr. Derīgais izraktenis Atradnes 

nosaukums 

Nr. 

16 Ziņojums „Pozitīvie un negatīvie dabas resursu apsaimniekošanas un izmantošanas piemēri populāros un 

potenciālos tūrisma objektos/teritorijās” , LLTA „Lauku ceļotājs”, 2010. gads 

17 Ziņojums „Pozitīvie un negatīvie dabas resursu apsaimniekošanas un izmantošanas piemēri populāros un 

potenciālos tūrisma objektos/teritorijās” , LLTA „Lauku ceļotājs”, 2010. gads 

18 http://mapx.map.vgd.gov.lv:8082/Cadaster/logAccess.htm 

32

1. Dolomīts Dzeņi 15 

2. Smilts-grants un smilts Brutuļi 188 

3. Smilts-grants un smilts Kalna masaļi 189 

4. Smilts-grants un smilts Kapusils 190 

Datu avots: www.meteo.lv, skatīts 15.07.2011. 

LVĢMC derīgo izrakteņu krājumu bilancē par 2010. gadu ir iekļautas 4 atradnes, kuras 2010. gadā tika 

izmantotas. 

1.3.2.9.tabula. 2010.gadā Smiltenes novadā izmantojamo derīgo izrakteņu atradnes, būvmateriālu 

izejvielu krājumi (izpētītie (A kategorijas), novērtētie (N kategorijas). 

Derīgā 

Krājumi 

Nr. Atradne 

izrakteņa 

Izpētes veicējs un gads, 

2011.g. 1. janvārī, 

izmantošana 

akceptētie krājumi 

tūkst. m3 

1. DZEŅI 


Grundzāles 

Pagasts 

2. BRUTUĻI 


3. KALNA MASAĻI 



4. KAPUSILS I 



Šķembām, 

ceļu būvei 

Būvniecībai, 

ceļu būvei un 

remontam 

Būvniecībai 

Būvniecībai, 

ceļu būvei un 

uzturēšanai 

SIA "Geo Consultants" 

2008, Dolomīts, A - 7 616.50 

N - 221 092.40 

Melioprojekts, 1984, Smilts-grants 

A - 433.90, N - 247.20 

Smilts, A - 608.60, N - 0.00 

SIA "Geotech", 2007, smilts-grants 

A - 11.50, N - 0.00, Smilts, A - 37.00 

N - 0.00 

Latgiprodortrans, 1978, Smiltsgrants 

A - 422.65, N - 0.00, 

Smilts A - 1 752.00, N - 0.00 

Datu avots: LVĢMC, Derīgo izrakteņu krājumu bilance par 2010. gadu. 

A-44 987.40 

N-331 900.00 

A202.18 

N61.40 

A462.00 

11.34 

0.00 

32.85 

0.00 

191.46 

0.00 

1 497.33 

0.00 

2010. gadā Smiltenes novadā nav no jauna iekļautu un nav izslēgtu derīgo izrakteņu atradņu. 

Salīdzinot ar blakus esošajiem novadiem, lielāks skaits atradņu 2010. gadā tika izstrādātas Alūksnes 

novadā (10), Valkas novadā (5), Gulbenes novadā (8). Atšķirībā no Smiltenes novada, Gulbenē tiek 

iegūts māls un kūdra, Sedas purvā Strenču novadā tiek iegūta kūdra, šāds derīgais izraktenis Smiltenes 

novadā nav derīgo izrakteņu reģistrā. 

1.3.2.10.tabula. Derīgo izrakteņu atradnes saskaņā ar derīgo izrakteņu uzskaites lapām. 

Nr. Atradnes nosaukums Derīgais izraktenis un izmantošanas veids Apjomi, tūkst. m 3 


1. Vijciems – kvarca smilts kvarca smilts metalurģijai A 

smilts būvniecībai, ceļu būvei A- 68.20 

2. Āža mugura 

smilts būvniecībai, ceļu būvei 

A- 36.00 

3. Dzeņi (progn.l.) 

Arī Grundzāles, Palsmanes 

pagastos 

4. Apsītes - Valkas rajons smilts ceļu būvei 


5. Blome 

dolomīts šķembām, dolomīta miltiem 

dekoratīvajam akmenim 

kvarca smilts metalurģijai 

6. Alejas smilts-grants ceļu būvei 

A- 460 300.00 

A- 45.80 

P- 370 588.24 

A - 20.70 

Brantu 

7. Irbītes smilts-grants ceļu būvei, smilts-grants A- 101.20 

33

Nr. Atradnes nosaukums Derīgais izraktenis un izmantošanas veids Apjomi, tūkst. m 3 

8. Paltnieki 

smilts A - 221.70 

smilts-grants ceļu būvei 

A- 108.45 

9. Brantu smilts ceļu būvei A- 32.85 

10. Kalna Masaļi smilts-grants būvniecībai A -11.34 

Grundzāles 

11. Dzeņi dolomīts šķembām, apakšējais slānis 

dolomīts dekoratīvajam akmenim 

12. Meža stūris smilts-grants būvniecībai, smilts būvniecībai, 

ceļu būvei 

13. Dzeņi (progn.l.), daļa atrodas 

arī Palsmanes un Bilskas 

pagastos 

dolomīts šķembām, dolomīta miltiem un 


A - 7561.74 

N-247001.40 

N -22.50 

P -460300.00 

Launkalnes 

14. Kāpusils (progn.l.) smilts-grants būvniecībai P – 10000.00 

15. Pāvukalns smilts-grants ceļu būvei, 

A – 87.85 

smilts ceļu būvei 

16. Kapusils 2b smilts-grants ceļu būvei 

A – 392.70 

smilts A – 281.60 

17. Kapusils 3 

A – 130.60 

smilts-grants ceļu būvei, būvniecībai 

N – 3195.30 


A – 182.10 

N – 665.80 

18. Kapusils 4 smilts-grants ceļu būvei, 

smilts ceļu būvei 

A – 165.50 

Palsmane 

19. Zilie smilts būvniecībai, ceļu būvei A – 552.40 

20. Lankaskalns smilts ceļu būvei, ceļu ziemas dienestam A – 34.54 

13. Dzeņi (progn.l.), arī 

dolomīts šķembām, dolomīta miltiem un 

Grundzāles un Bilskas 


pagastos 

P- 460300.00 


21. Brutuļi smilts-grants ceļu būvei, būvniecībai A – 202.18, N - 

61.40 

smilts būvniecībai, ceļu būvei A – 462.00 

Smilts-grants ceļu būvei, būvniecībai A – 433.90 

22. Brutuļi II smilts-grants ceļu būvei, būvniecībai 

A – 471.51 

23. Grāvju sils Smilts-grants ceļu būvei, smilts ceļu būvei A – 373.80 


24. Lindes smilts ceļu būvei A – 346.70 

25. Pūķi smilts-grants ceļu būvei, būvniecībai, 


A – 39.00 

26. Lielmeži smilts ceļu būvei N –263.48 

smilts-grants N –30.10 

27. Lazdiņi smilts ceļu būvei, ceļu ziemas dienestam A – 239.10 

Datu avots: Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistrs, LVĢMC, 2010, skatīts www. 

mapx.map.vgd.gov.lv:8082/Cadaster/logAccess.htm, 15.08.2011. 

Derīgo izrakteņu atradnes Smiltenes novada pagastu teritorijās ir izvietotas vienmērīgi, katrā pagastā 

vidēji no 3 līdz 5 atradnēm. Dolomīts ir Palsmanes, Grundzāles un Bilskas pagastos, pārējos pagastos ir 

smilts-grants un smilts atradnes. Dolomīta atradne „Dzeņi” atrodas triju pagastu teritorijā – Palsmane, 

Grundzāle un Bilska. 

34

Kā problēma tiek minēts pašvaldības ceļu nolietojums lielās kravu pārvadājumu slodzes dēļ, dolomīta 

putekļu negatīvā ietekme apkārtējo zemnieku saimniecību dārzos, rada troksni. Dolomīta izstrādes 

nesakārtotais ražošanas process Grundzāles pagastā negatīvi ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti – 

dolomīta raktuves piesārņo Palsas upi, rada putekļu mākoņus, spridzināšana – vibrācijas un troksni, 

bet akās pazeminās ūdens līmenis. Pašvaldībai un uzņēmējiem nav rasts risinājums, saskaņot 

ekonomiskās aktivitātes un iedzīvotāju labsajūtu. 19 Grundzāles dolomīta atradnes izmantošana rada 

Variņu pagasta ceļu nolietojumu lielās kravu pārvadājumu slodzes dēļ 20 . 

Kopsavilkums un secinājumi 

Smiltenes novadā nozīmīgākie dabas resursi ir lauksaimniecības un meža teritorijas. Mežu platības 

ir pietiekamas lauksaimnieciskās ražošanas un celtniecības nodrošināšanai ar kokmateriāliem, kā 

arī ne tikai mazo, bet arī vidējo un lielo mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumu attīstībai. 

Smiltenes novada Variņu un Smiltenes pagastos atrodas reģiona nozīmes lauksamniecības zemju 

areāli, kurās ir potenciāls konkurētspējīgai lauksaimniecībai un lauksaimniecība tiek noteikta kā 

prioritāte reģiona plānošanas dokumentos. 

Abula upe, ezeru ūdens spoguļi, slīpās nogāzes un salīdzinoši mazais attālums starp ezeriem ir 

ļoti piemērota vide ainaviskās telpas attīstīšanai. Neskartās dabas teritorijas, bioloģiskā 

daudzveidība ir resursi, kurus, atbilstoši pielāgojot, var izmantot pilsētas un novada lauku 

teritoriju ekonomiskā potenciāla palielināšanai, ekonomiskās aktivitātes veicināšanai, kā arī 

iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. 

Smiltenes novadā tāpat kā Latvijā izplatītākie ir derīgie izrakteņi, kas nepieciešami būvmateriālu 

ražošanai. Izejvielu resursi spēj pilnīgi nodrošināt ne tikai iekšējā tirgus vajadzības, bet arī ļauj 

eksportēt daļu izejvielu vai no tām iegūto produkciju. Saglabājoties 2010. gada smilts un grants 

ieguves intensitātei, izpētīto un novērtēto derīgo izrakteņu krājumu Smiltenes novadā pie šādas 

izstrādes pietiks vēl vismaz 200 gadiem. 

Tiek prognozēts, ka, attīstoties ekonomikai un līdz ar to nekustamā īpašuma tirgum, rodas lielāks 

pieprasījums pēc zemes. Tas ceļ zemes vērtību gan no resursu, piemēram, lai zemi izmantotu 

apbūvei, gan finanšu viedokļa, piemēram, kā nodrošinājums apgrozāmo līdzekļu iegūšanai. Zemes 

izmantošanā ir jāsabalansē pieprasījums pēc dažāda veida attīstības teritorijām, veicinot 

neizmantoto zemju iekļaušanu saimnieciskajā apritē. Smiltenes novadā ir attīstīta lauksaimnieciskā 

ražošana, un problēma ir paplašināt esošās saimniecības, jo zemes resursi tiek intensīvi izmantoti. 

1.3.3. Tehniskā infrastruktūra un pakalpojumi 

Autoceļi un transporta infrastruktūra 

Vidzemes plānošanas reģiona autoceļu tīkls ir samērā labi attīstīts un pietiekami blīvs, reģiona pilsētas 

un lielākos centrus savieno radiāls valsts galveno, reģionālo un vietējo autoceļu tīkls. 

19 Iedzīvotāju ikdiena - pastāvīgs putekļu mākonis, vibrācijas vairāku kilometru rādiusā un akas bez ūdens, 

www.ziemellatvija.lv, 11.07.2011. 

20 Plānošanas dokumenta „Variņu pagasta teritorijas plānojums” monitoringa ziņojums, 2011. 

35

1.3.3.1.attēls. Vidzemes reģiona un Smiltenes novada transporta infrastruktūra. 

Datu avots: „Latvijas reģionu ekonomikas attīstības perspektīvas un virzieni 2010-2011”. 

Kā nozīmīgākie valsts galvenie autoceļi, kas šķērso Smiltenes novada teritoriju, ir valsts galvenie 

autoceļi Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (A2) un Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (A3). Reģionālie 

autoceļi savieno novadu ar lielākajām reģiona pilsētām – Smiltene–Valka (P24), Valmiera–Smiltene 

(P18), Smiltene–Velēna–Gulbene (P 27), Smiltene–Strenči (P25). 

1.3.3.1.tabula.Smiltenes novada autoceļi, ielas un tilti. 

Pašvaldības 

nosaukums 

Smiltenes 

novads 

Autoceļi Ielas Tilti 

Kopā tajā skaitā Kopā tajā skaitā skaits garums brauktuves 

ar melno garums brauktuves ar melno segumu 

segumu 

laukums 

laukums 

km km km m 2 km m 2 gab. m m 2 

329,99 7,71 83,368 491706 48,958 303392 31 452,4 3171 

t.sk. 

0,00 0,00 47,609 287342 39,236 246228 6 59,0 312 


pilsēta 

Datu avots: LVC Vidzemes reģiona Smiltenes nodaļa, 2010. 

Smiltenes novadā valsts autoceļi veido 329,99 km garu tīklu. Ielu kopgarums novadā ir 130.977 km. 

tiks pievienota info no LVC par autoceļiem un satiksmes pārvadiem. 

Smiltenes novadu šķērso 20 valsts vietējie autoceļi (V243-V255, V264-V268, V25-V28), kas savieno 

Smiltenes novada centru – Smiltenes pilsētu ar visiem novada pašvaldības pagastu centriem. No 

36

Smiltenes pilsētas pagastu centri ir sasniedzami 25 min braucienā ar vieglo a/m. Tomēr sasniedzamību 

negatīvi ietekmē seguma nekvalitatīvais segums gan valsts ceļu posmos, gan arī pašvaldības 

autoceļos, kuriem nepieciešama rekonstrukcija. 

Svarīga ir valsts autoceļu Palsmane – Pleskavas šoseja A2, Palsmane – Variņi – Gulbene rekonstrukcija, 

satiksmes drošības uzlabošana uz valsts galvenajiem autoceļiem, apdzīvotajos ciemos Grundzāle, 

Launkalne ierīkojot apgaismojumu ciema posmā, melno satiksmes punktu rekonstrukcija, A 2 

satiksmes pārvada Smiltene- Gulbene rekonstrukcija. 

Ja autoceļu tīkla konfigurācija nodrošina pietiekamu centra sasniedzamību, tad autoceļu un pilsētas 

ielu tehniskā kvalitāte ne visur ir apmierinoša. 

Kopā avārijas stāvoklī ir 72,105 km autoceļu. 

1.3.3.2.tabula.Avārijas stāvoklī esošo autoceļu posmu saraksts Smiltenes novadā 

Autoceļa Autoceļa nosaukums Avārijas stāv. posmi Posma 

indekss 

no (km) 

līdz (km) garums (km) 

Galvenie autoceļi 

Rīga-Sigulda-Igaunijas 103,800 120,100 16,300 

A2 

robeža 

126,400 126,600 0,200 

130,530 141,200 10,670 

kopā: 27,170 

A3 

Inčukalns-Valmiera- 92,745 97,000 4,255 

Igaunijas rob. 

104,000 106,100 2,100 

Kopā: 6,355 

Kopā novadā: 33,525 

Reģionālie (1.šķiras) autoceļi 

P23 Valka-Vireši 32,500 33,700 1,200 

34,050 34,270 0,220 

P24 Smiltene-Valka 0,990 4,850 3,860 

11,700 25,000 13,300 

P25 Smiltene-Strenči 18,800 22,000 3,200 

P27 Smiltene- Gulbene 17,471 21,387 3,916 

Kopā novadā: 25,696 

Vietējie (2.šķiras) autoceļi 

V234 Smiltene-Rauna 14,401 20,788 6,387 

V235 Lembis-Drusti- 

6,900 8,600 1,700 

Vecpiebalga 

V247 Mēri-Grundzāle-Vizla 13,2 14,7 1,500 

V248 Cirgaļi-Palsmane-Ūdrupe 3,928 4,728 0,800 

V249 Slāži-Vijciems-Mežmuiža 14,091 14,403 0,312 

V262 Trikāta-Kaupi 0,000 0.685 0,685 

V268 Ķeņģi-Variņi-Rudbārži 4,000 5,500 1,500 

Kopā: 12,884 

Pavisam kopā: 72,105 

Datu avots: Latvijas valsts ceļi, www.lvc.lv 

2010. –2011. gadā Smiltenes novada pašvaldība ir veikusi 27 pašvaldības autoceļu rekonstrukcijas 

darbu projektēšanu: Žīguru ceļš, Remmeļu ceļš, Jaunvīķīšu ceļš, Lapsiņas-Plāņi, Jaunais krogs–Riņģi, 

Kalna cepļi–Muižnieki–Dārziņi, Runģi–Smukuļi, Vidzemes šoseja–Dāmi, Launkalne–Priedaine–Lācīši, 

Mežumuiža–Puriņi, Gaisma–Pīlādži, Ziediņi–Ezermala, Pakuļi–Zeltiņi–Dzeltuceplis, Kultūras iela, 

Žiguļi–Sloka, Smilšu iela, Priežkalni–Bierņi, Piekārumi–Purmaļi, Rūpnieku iela, Rūpnieki–Veckļavaisi– 

Bērziņi, Mētras–Jauncepļi, Kenģi–Jaunzemi, Mazkalni–Jaunzemi–Vilciņi, Sējumi–Strazdukalni– 

Veczilzemnieki, Iela Grotūzis, Kažauči–Stariņi. Šo posmu rekonstrukcija plānota sākot ar 2012.gadu. 

37

Pilsētā un pagastu ciemos sakārtojami (rekonstruējami) ielu posmi ir ar lielāko satiksmes intensitāti, 

kā arī rekonstruējami ceļu posmi, kas kavē Smiltenes novada attīstību un saikni ar blakus esošajiem 

novadiem, pilsētām, pilsētas drošu pieejamību. Limbažu ielas izbūve Līdz Daugavas ielai, nodrošinot 

iespēju smagā transporta nokļūšanai no pilsētas rūpniecības rajona uz valsts autoceļu Smiltene – 

Valmiera, nebraucot caur pilsētas centrālo daļu. Vidzemes ielas izbūve, Raiņa ielas rekonstrukcija, kas 

nodrošina savienojumus ar Brantu, Launkalnes pagastiem un Raunas novadu. 

Nepieciešama pašvaldībai piederošo tiltu rekonstrukcija, ir vērojami ceļu seguma iesēdumi pirms un 

pēc tilta uzbrauktuvēm, nepieciešama konstrukciju atjaunošana. Trūkst gājēju ietvju, kas negatīvi 

ietekmē gājēju drošību. Pagastu centros jāuzlabo satiksmes drošība, īpaši pie sabiedriskajiem 

objektiem, izglītības iestādēm. Kā viens no priekšlikumiem ir guļošā policista ierīkošana, 

apgaismojuma atjaunošana vai ierīkošana. 

Smiltenes novada līdzsvarotai attīstība ir nepieciešama šādu pašvaldības ceļu rekonstrukcija: 

Palsmanē: 

- Mētras – Jauncepļi 3 km 

- Rūpnieki – Veckļavaisi – Palejas 2,8 km 

- Upes iela 700 m 

- Tilts pār Vizlas upi (Mētras – Jauncepļi). 

- seguma atjaunošana, gājēju celiņu ierīkošana parkā, uz tūrisma apskates objektiem. 

Launkalnes pagasta kritiskie ceļu posmi: 

- Launkalne – Rauziņa, kurā ir gan melnais segums (1,02 km) gan grants segums (3,41 km). 

- Mežmuiža – Ludzītes (2,98 km). 

Smiltenes piepilsētā esošā Launkalnes pagasta Silvas ciema ielām ir nepieciešams asfalta seguma 

uzlabojums, energoefektīva apgaismojuma uzstādīšana. Uz Silvas ciemu iedzīvotāji no pilsētas 

pārvietojas ar velosipēdiem, tāpēc, veicot ielu rekonstrukciju, ir jāparedz arī veloceliņu izbūve. 

Kā otrās prioritātes ceļus seguma uzlabošanai var minēt: 

- Ķāpiņas – Valdziņi (0,48 km), 

- Lauciņi – Cepļi (0,84 km), 

- Līvu ielas asfaltēšana, apgaismojuma ierīkošana (0,25 km). 

Brantu un Smiltenes pagastā rekonstrukcijas nepieciešama 8 pašvaldības ceļiem: 

- Balodīšu (2,72 km), 

- Āšķipu (5,01 km), 

- Knābju ceļš (0,52 km). 

- Kazauči – Liepkalni (0,69 km), 

- Zauskas – Stūrīši(1 km), 

- Žubes – Kaikas (2,33 km), 

- Jaunbilskas ciema ielas asfaltēšana (2,55 km), apgaismojuma ierīkošana. 

- Diviem pašvaldības tiltiem ir nepieciešama rekonstrukcija, konstrukciju uzlabošana, tilta 

savienojuma ar ceļiem izlīdzināšana Kažauči – Stariņi un Skujas – Vilku purvs. 

Blomes pagastā 4 pašvaldības ceļiem ir nekvalitatīvs segums, kur nepieciešami rekonstrukcijas darbi: 

- Klāvēni – Bikseja (1,17 km), 

- Dravnieki – Mežrapas (4,0 km). 

Bilskas pagastā trīs pašvaldības ceļi: 

- Silnieki – Upmaļi (0,45 km), 

- tilta Airītes rekonstrukcija un satiksmes drošības nodrošināšana. 

Grundzāles pagastā neapmierinošā tehniskā stāvoklī ir 4 pašvaldības ceļu posmi: 

- Piekārumi – Rijnieki (2,22 km), 

- Baznīca – Melderi(2,40 km), 

- Taubeles – Lauži (2,16 km), 

- Kraukļi – Ozoliņi (1,30 km), 

38

- Sijāru tilts. 

Variņu pagastā satiksmes drošības nodrošināšanai ir nepieciešamas apgaismojums Oktobra ielā 

(1,764). Ielas posmā pie izglītības iestādes skolēnu drošībai ir jāuzstāda guļošais policists. Pēc 

ūdenssaimniecības attīstības projekta ieviešanas Variņu ciemā ir jāveic ielu seguma uzlabošana (vidēji 

3 km), apgaismojuma ierīkošana, pašvaldībai piederošo gājēju tiltiņu rekonstrukcija. 

Pašvaldības ceļi, kuriem nepieciešama rekonstrukcija: 

- Ķempes – Kamolkalns (4,29 km), 

- Mūrlejas – Siliņi – Lindes (2,8 km), 

- Lazdiņi (1,14 km), 

- Medņi – Olderi – Reķi (4,22 km). 

Vidzemes RTP kā viena no rīcībām ir ietverta stratēģiskas nozīmes pamata infrastruktūras izveide – 

apvedceļu plānošana reģionālas nozīmes centriem, tai skaitā arī Smiltenei. 

Plānojot ceļu rekonstrukciju sevišķa vērība veltāma ainavas vērtību, tajā skaitā ainaviski nozīmīgu koku 

saglabāšanai, aizsargājamo koku (dižkoku) aizsardzībai, kā arī ceļa malās augošu koku, kuros ir īpaši 

aizsargājamo sugu dzīvotnes, aizsardzībai. Rekonstruējamo ceļu plāni un darbi saskaņojami ar 

inženierkomunikāciju turētājiem, lai saskaņotu darbības. 

Kartogrāfiskais materiāls par ceļu infrastruktūru 

Satiksmes negadījumi 

Lielākais satiksmes negadījumu skaits ir pagastos, kurus šķērso valsts galvenais autoceļš A2 

(Launkalne, Grundzāle), kā arī vietās ar intensīvāku satiksmi – Smiltenes pilsēta un piepilsētas 

Smiltenes pagasts. 

1.3.3.3.tabula.2010 gadā Ceļu policijā reģistrēto satiksmes negadījumu un cietušo skaits. 

CSNg CSNg ar cietušajiem Bojāgājušie Ievainotie 

Bilskas pagasts 3 2 0 7 

Blomes pagasts 4 2 0 2 

Brantu pagasts 2 0 0 0 

Grundzāles pagasts 5 2 0 2 

Launkalnes pagasts 13 3 1 4 

Palsmanes pagasts 2 1 0 1 

Smiltenes pagasts 1 1 1 2 

Smiltenes pagasts 9 3 0 3 

Variņu pagasts 5 2 0 4 

Smiltene 29 5 0 10 

Smiltenes novadā kopā: 72 21 2 35 

Latvijā kopā 17855 3193 218 4023 

Datu avots: http://www.csdd.lv/lat/noderiga_informacija/statistika/ 

Smiltenes novadā 2010.gadā ir notikuši 72 ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem 21 negadījums bija 

ar cietušajiem, negadījumos bija 2 bojāgājušie un 35 ievainotie. 

Salīdzinot negadījumu skaitu ar citiem Smiltenes novada kaimiņnovadiem var secināt, ka visvairāk 

CSNg notiek Gulbenes novadā 122, pēc tam Smiltenes novadā 72, Priekuļu novadā 48, Valkas 33. 

1.3.3.4.tabula.2010 gadā Ceļu policijā reģistrēto satiksmes negadījumu un cietušo skaits Smiltenes 

blakus novados 

CSNg CSNg ar cietušajiem Bojāgājušie Ievainotie 

Strenču novads 14 10 0 11 

Valkas novads 33 13 2 12 

Apes novads 7 3 0 6 

Gulbenes novads 122 23 1 29 

Raunas novads 14 5 0 10 

39

Vecpiebalgas novads 15 7 2 6 

Priekuļu novads 48 18 2 23 

Beverīnas novads 14 8 1 11 


Pēc transportlīdzekļu turētāja adreses Smiltenes novadā ir reģistrēti 6105 transportlīdzekļi, no kuriem 

4808 ir vieglie, 454 kravas automobiļi, 31 autobusi, 513 motocikli/tricikli, 113 piekabes/puspiekabes, 

5 kvadracikli un 181 mopēdi. Latvijā kopā reģistrēti 806 462 transportlīdzekļi. 

1.3.3.5. tabula. 01.01.2011. reģistrētie transportlīdzekļi pēc turētāja adreses. 

Vieglie Kravas Autobusi Motocikli, Piekabes, Kvadracikli Mopēdi Kopā 

tricikli puspiekabes 

Smiltenes 4808 454 31 513 113 5 181 6105 

novads 

Latvijā kopā 636664 71575 5377 55035 17188 1137 19486 806462 


Smiltenē reģistrētie transportlīdzekļi sastāda 0,76% no valstī kopējo reģistrēto transportlīdzekļu 

skaita. 

Veicot rekonstrukcijas darbus, rekonstruējamo ceļu plāni un darbi saskaņojami ar 

inženierkomunikāciju turētājiem, lai saskaņotu darbības. 

rekonstruējamo ceļu un ielu karte. 

Lietus ūdeņu savākšana un novadīšana 

Lietus ūdeņu kanalizācijas pirmie posmi Smiltenes pilsētā būvēti 1920. gadā. Pilsētas lietus ūdeņu 

kanalizācijas tīklu garums ir ~6 km un novadgrāvji aptuveni 7 km garumā. 

2008.-2011.gadā ir rekonstruēti un izbūvēti sekojošie lietus ūdens kanalizācijas tīkli: 

- lietus ūdens kanalizācijas tīkli Daugavas ielā no Līkās līdz Abulas ielai 566 m, 

- lietus ūdens kanalizācija Atmodas ielā no Bērzu līdz Lejas ielai, 

- Atmodas ielas rekonstrukcijas laikā izbūvētas lietus ūdens kanalizācijas caurules 497 m, 

- Raiņa ielas rekonstrukcijas laikā izbūvētas lietus ūdens kanalizācijas caurules 1089 m, 

- izbūvēti tīkli no Mūrnieku līdz Krāsotāju ielai (lietusūdeņu atvades sistēma) 209 m 21 . 

Pakalpojumu sniegšanas zonā rekonstruētie un no jauna uzbūvētie tīkli ļauj ievērojami samazināt 

vides piesārņojumu, jo lielākā sistēmā var pilnīgāk attīrīt divu ciemu un pilsētas notekūdeņus. 

Ievērojami samazināta gruntsūdeņu, lietus, sniega ūdeņu infiltrācija tīklos, kā arī samazinās 

notekūdeņu eksfiltrācija. 

1.3.3.6.tabula.Dati par lietusūdeņu savākšanu Smiltenes novadā. 

Nr. Lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmas Trases garums Piezīmes 

1. Smiltenes pilsēta 6km 

2. Smiltenes pagastā uz IM un individuālo māju Aptuveni 500m 

īpašniekiem piederošās zemes ir 1990.gadā 

izbūvēta lietusūdeņu novadīšanas sistēma no 

21 Plānošanas dokumenta „Smiltenes pilsētas attīstības programma 2008. – 2014. gadam” monitoringa 

ziņojums, Smiltenes novada dome, 2011. 

40

individuālajām mājām, kura reāli darbojās, bet 

reorganizācijas rezultātā nevienam nepieder, 

dokumentācija par izbūvi noklīdusi. 

Datu avots: Smiltenes novada pašvaldība. 

Pilsētā pastāv nosusināšanas grāvju tīkls, kuru daļēji uzrauga un kopj zemes lietotāji un īpašnieki. 

Atsevišķās vietās pilsētā novadgrāvji tiek slikti kopti un ir aizsērējušas caurtekas. Pilsētā būtu veicama 

regulāra meliorācijas grāvju apsekošana un zemes lietotāju un īpašnieku atbildības paaugstināšana 

par viņu īpašumiem piegulošajiem grāvjiem. Lietus ūdens no kanalizācijas tīkliem Abulā pagaidām tiek 

ievadīts neattīrīts, bet perspektīvā ir plānots izbūvēt lietus ūdens attīrīšanas ietaises pilsēta centrā 

starp no Daugavas un Abulas ielas krustojuma uz ziemeļiem Abula upes kreisajā krastā, Silvas un 

Vidzemes ciemā nav nodalīta sadzīves un lietusūdens kanalizācija. 22 

Dzelzceļš 

Vidzemes reģionā ir viens no zemākajiem dzelzceļa tīkla pārklājumiem – 3 km uz 100 km 2 . 

Reģionu šķērso šādas dzelzceļa līnijas: Rīga–Lugaži, Rīga–Ērgļi, Rīga–Gulbene–Pitalova. Smiltenē 

dzelzceļš nav pieejams. 

Aviācija 

Variņu pagastā atrodas lidlauka teritorija, platība 3,1 ha. Teritorija pieder uzņēmumam „Latvijas 

Finieris” un tiek izmantota kokmateriālu uzglabāšanai. Atjaunojot infrastruktūru, lidosta varētu 

kalpot aviācijas sporta veidu, glābšanas dienestu vajadzībām, kā arī apkalpot atsevišķus individuālos 

lidojumu. 

Sakari 

Smiltenes teritorijā mobilo elektronisko sakaru pakalpojumu sniedz Latvijas mobilo elektronisko 

sakaru operatori: SIA „LMT”, SIA „Tele2”, SIA „Bite Latvija” un SIA „Triatel”. Mobilo sakaru pārklājums ir 

nepilnīgs novada pagastu teritorijā. 

Lauku iedzīvotājiem interneta pakalpojumus sniedz SIA „Lattelekom”, SIA „Telia” – Smiltenes novada 

pašvaldībai, pašvaldības iestādēm – skolām, bibliotēkām, pagastu pārvaldēm. 

Datu pārraides ātrums – lauku teritorijās līdz 2Mb/s, Smiltenes pilsētā, izmantojot Lattelekom DSL, 

līdz 3,5Mb/s. Būtu nepieciešams lielāks datu pārraides ātrums, kas jau ir pieejams Smiltenes pilsētā, 

tomēr izmaksas šim pakalpojumam ir salīdzinoši augstas. 

Smiltenes novada pašvaldības administrācija un pagastu pārvalžu darbinieki ir nodrošināti ar darba 

vajadzībām atbilstošu datortehniku, kas tiek apkopta un remontēta, nolietotā tehnika tiek nomainīta 

pret jaunu atbilstoši veicamo uzdevumu nozīmīgumam. Pašvaldības administrācijas darbiniekiem ir 

pieejams lokālā tīkla savienojums un internets. Visās skolā ir ierīkots datortīkls, daļā skolu datori 

novecojuši. Neapmierinošs datortehnikas stāvoklis ir novada kultūras namos, nepieciešama 

datortehnikas modernizācija. 

Publisko interneta pieejas punktu lietotāju skaits Smiltenes novadā – 26 313 personas gadā. 

Nozīmīgākie ieviestie projekti IT jomā ir Smiltenes novada mājas lapas izveide, īstenošanas posmā ir 

skolu informatizācijas projekts, kuram vēl aizvien netiek piegādāta datortehnika, Smiltenes pilsētā 

ierīkota jauna videonovērošanas sistēma policijas vajadzībām. 

Nepieciešams uzlabot vai ierīkot ātrgaitas interneta pieslēgumus, lai sniegtu plašākas iespējas 

iedzīvotājiem saņemt pakalpojumus. Lauku teritorijās iedzīvotāju un uzņēmumu interneta 

pieslēgumus nodrošina arī SIA EasyLink un Valkas – Valgas projekta laikā izveidotais tīkls, tomēr šie 

pieslēgumi nenodrošina pārklājumu visam novadam. Mobilie sakari lauku teritorijā nodrošina maza 

ātruma pieslēgumus. Lauku teritoriju attīstībai nozīmīgi ir kvalitatīvi un ātri sakari, būtiska ir droša un 

nepārtraukta elektroenerģijas padeve. 

22 

Ūdenssaimniecības attīstība Smiltenē 2.kārta, Tehniski ekonomiskā pamatojuma aktualizācija, Geo 

konsultants, Rīgā, 2010. 

41

Pasta pakalpojumi 

Latvijas pasts Smiltenes novadā nodrošina septiņu pasta nodaļu darbību: 

- Bilskas pasta nodaļa – Pašvaldības māja, Bilska, Bilskas pagasts, Smiltenes novads, LV – 

4706 

- Blomes pasta nodaļā – Cēsu iela 9, Blome, Blomes pagasts, Smiltenes novads, LV – 4707 

- Grundzāles pasta nodaļa – Tilta iela 5, Dzeņi, Grundzāles pagasts, Smiltenes novads, LV – 

4713 

- Launkalnes pasta nodaļa – Ezera iela 2, Launkalne, Launkalnes pagasts, Smiltenes 

novads, LV – 4718 

- Palsmanes pasta nodaļa – Aptieka, Palsmane, Palsmanes pagasts, Smiltenes novads, LV – 

4724 

- Variņu pasta nodaļa – Oktobra iela 3a, Variņi, Variņu pagasts, Smiltenes novads, LV – 

4726 

- Smiltenes pasta nodaļa – Dārza iela 1, Smiltene, Smiltenes novads, LV – 4729 

Kopš 2011. gada septembra Smiltenes novada Brantu pagasta iedzīvotāji pasta pakalpojumus var 

saņemt pie vietējā pastnieka. Brantu pagastā pastnieks tradicionālos pasta pakalpojumus un 

atsevišķus papildu pakalpojumus piedāvā katru darbdienu no plkst. 8 līdz 9 Rīgas ielā 71, Brantos. Pie 

pastnieka iespējams abonēt preses izdevumus; apmaksāt komunālo, TV, interneta un citu 

pakalpojumu rēķinus; iemaksāt naudu fizisko vai juridisko personu kontos gan pasta norēķinu sistēmā, 

gan kredītiestādēs; iegādāties pastmarkas un aploksnes; nodot nosūtīšanai vienkāršas, ierakstītas un 

apdrošinātas vēstules, ierakstītas bandroles un sīkpakas, apdrošinātas sīkpakas, vienkāršas un 

apdrošinātas pakas, naudas pārvedumus; iegādāties komercpreces un pasūtīt dažādus preču 

katalogus. 

Sākot ar 2012. gada 1. janvāri Latvijas pasts atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām un Latvijas 

Republikas normatīvo aktu prasībām obligātu universālo pasta pakalpojumu nodrošinās piecas darba 

dienas nedēļā. Pasta nodaļas strādās no pirmdienas līdz piektdienai, arī pasta un abonēto preses 

izdevumu piegāde notiks tikai šajās darba dienās. 

1.3.3.7.tabula. Smiltenes novada pasta nodaļu darba laiks no 2012.gada 1. Janvāra. 

Pasta nodaļa Pasta nodaļas adrese Pasta nodaļas darba laiks 

Bilska Pašvaldības māja, Bilska, Bilskas pagasts, Pirmdiena: 8:00-13:30 

Smiltenes novads, LV – 4706 

Otrdiena – Piektdiena 9:00-14:00 

Blome 

Cēsu iela 9, Blome, Blomes pagasts, Smiltenes 


Pirmdiena: 8:30-14:00 


Grundzāle Grundzāles pasta nodaļa, Tilta iela 5, Dzeņi, 

Grundzāles pagasts, Smiltenes novads, LV – 



4713 

Launkalne Launkalnes pasta nodaļa, Ezera iela 2, Pirmdiena – Piektdiena: 9:00-12:30 

Launkalne, Launkalnes pagasts, Smiltenes 


Variņi 

Variņu pasta nodaļa, Oktobra iela 3a, Variņi, 

Variņu pagasts, Smiltenes novads, LV – 4726 



Palsmane Palsmanes pasta nodaļa, Aptieka, Palsmane, 

Palsmanes pagasts, Smiltenes novads, LV – 4724 



Smiltene Smiltenes pasta nodaļa, Dārza iela 1, Smiltene, 

Smiltenes novads, LV-4729 

Datu avots: Latvijas pasts, 2011 

Pirmdiena – Piektdiena: 8:00 - 18:00 

Sestdiena - 8:00 - 14:00 

Gāzes apgāde 

Vidzemes reģiona ir pieeja dabas gāzei, tomēr kā ekonomiski izdevīgākā energoresursa izmantošana 

netiek pilnīgi izmantota tīklu vājās attīstības dēļ. Pēdējos 10 gados ir samazinājusies dabasgāzes 

izmantošana ražošanas objektos, tomēr dabasgāzes patēriņa pieaugums ir individuālo patērētāju vidū. 

Attīstot piegādes un sadales tīklu, dabasgāzi būtu iespējams izmantot katlumājās, ražošanas objektos, 

42

Nr 

. 

kā arī individuālajiem lietotājiem viendzīvokļu mājās un šķidrās gāzes aizvietošanai saimnieciskām 

vajadzībām daudzdzīvokļu mājās. 

5 km attālumā no Smiltenes stiepjas maģistrālais gāzes vads Korneti – Inčukalns (123 km). 1989. gadā 

tika projektēts atzars no šī vada uz Smilteni, kas projektā paredzēja izbūvēt gāzes vadu 7538 m un 

gāzes regulēšanas staciju. Gāzes vads tika izbūvēts tikai 2036 m garumā, kā arī ielikti pamati 

tehniskajām ēkām. Gāzes vadu novietnes paredzētas ielu sarkanajās līnijās. Individuālo apbūves 

teritoriju gazifikācijai galvenokārt tiktu izmantota vidēja spiediena (P≤ 100 mbar) sadales gāzes vadu 

sistēma. 2005. gadā sagatavots jauns Smiltenes gazifikācijas projekts, taču nav īstenots. 

Smiltenes novadā dabasgāze apkurei izmanto Variņu un Palsmanes pagastos. Variņu pagastā ir 

pieejama dabas gāzes sadales infrastruktūra. Tā tiek izmantota apkurei, iespējams izmantot 

energoietilpīgajās tehnoloģijās, kā izejvielu ražošanas procesā. Dabasgāzes pievadu perspektīvā 

nepieciešams izbūvēt līdz Variņu pamatskolai 23 

Tā kā dabasgāze ir viens no ekoloģiski tīrākajiem kurināmā veidiem, kura izmantošana pieaug, 

Vidzemes RTP paredz rīcības dabas gāzes pakalpojuma attīstībai – atzaru no maģistrālā dabas gāzes 

vada izbūvei reģiona nozīmes centru apgādei. Tomēr dabas gāze ir dārgs energoresurss, kas 

paaugstina apkures tarifus, kā arī AS “Latvijas Gāze” noslēgtie līgumi par noteiktiem dabas gāzes 

piegādes apjomiem ne vienmēr ir izdevīgi pašvaldībām un iedzīvotājiem augsto izmaksu un tarifu dēļ. 

Šobrīd Smiltenē darbojas VAS “Latvijas propāna gāze”, kas realizē sašķidrināto gāzi – apkalpo 

stacionārās gāzes apgādes stacijas un balonus. Pilsētā darbojas 7 stacionārās sašķidrinātās gāzes 

apgādes stacijas. 

Ūdenssaimniecība un kanalizācija 

Smiltenes pilsētas pašvaldības SIA „Smiltenes NKUP” vēl nenodrošina, bet pakāpeniski pārņem 

pagastu centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus visā Smiltenes novada teritorijā, 

lai nākotnē būtu 1 apsaimniekotājs novadā. Kalnamuižā, atšķirībā no pārējām minētajām 

apdzīvotajām vietām, SIA “Smiltenes NKUP” nodrošina tikai kanalizācijas pakalpojumus, jo 

ūdensapgādi Kalnamuižā nodrošina Smiltenes tehnikums, kura teritorijā ir savs artēziskais urbums. 

Atsevišķās Smiltenes novada teritorijās pakalpojumu sniedz pagastu pārvaldes. 

1.3.3.8.tabula.Esošo ūdenssaimniecību raksturojumi: 

Ūdenssaimniecības Ūdensapgādes Urbumu Pieslē 

sistēma 

tīklu garums skaits gumu 

skaits 

1. Smiltenes sistēma 

(t.sk. Silva, 

Vidzeme, 

Kalnamuiža) 

Patērē 

tais 

ūdens 

2010g. 

18,854 6 4,185 418,1 

m 3 /dn 

n 

Kanalizācijas 

tīklu garums 

Pieslē 

gumu 

skaits 

Īpatsvars, kam 

pieejams 

pakaplojums 

22,514 7478 Smiltene 

65,2% 

Silva 

67,3% 

Vidzeme 

89,2% 

2. Palsmane sistēma 3,885 km 2 3,358 km 46% NAI 

BIO- 

100 

3. Variņu sistēma 7,86 km 1 435/46 

8 

( 92%) 

4. Grundzāles 3 

sistēmas 

„Centra akas ŪAS” 

„Pamatskolas ŪAS” 

3,409 km 3 235 

iedz./ 

58 % 

26 824 7,72km 386/4 

m 3 68 

( 82%) 

67,60 

m 3 /dn 

n 

4914,2 m 244 

iedz./ 

60 % 

93% 

ūdensapgāde 

82% 

kanalizācija 

58% 

ūdensapgāde 

60% 

NAI 

3 

NAI 

BIO 

- 

200 

NAI 

BIO- 

100 


43

„Ceptuves ŪAS” 

5. Launkalnes sistēma Pievadi - 

860m, ielu 

tīkli-1133m 

6. Bilskas sistēma 400,0 m 2 264 48.18 

m 3 /dn 

n 

KOPĀ: 


kanalizācija 

1213m 30% 1 

3745m 218 84% 

ūdensapgāde 

70% 

kanalizācija 

Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas un objekti pagastos tiek uzturēti par pašu līdzekļiem, 

attīstībai ir paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu ūdenssaimniecības sistēmu 

attīstības darbiem. 

Smiltenes pilsētā 2010. gadā projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” 

ietvaros pabeigta dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu izbūve, rezultātā ir nodrošināta Smiltenes 

pilsētas apgāde ar kvalitatīvu attīrītu dzeramo ūdeni. Ūdens attīrīšanas iekārtas paredzētas 

maksimālam patēriņam 1370 m 3 /dnn, kas ievērojami pārsniedz plānoto vidējo patēriņu, projekta 

kopējās izmaksas, ietverot arī ūdenssaimniecības tīklu rekonstrukciju, NAI rekonstrukciju ir 5.133 

988,09 EUR ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums .24 . Ir veikti sekojoši darbi: 

- Smiltenes pilsētā, Silvas un Vidzemes ciemos kopā izbūvēti ūdensapgādes tīkli 10836 m, 

- rekonstruēti 2650 m, izveidoti 143 māju pieslēgumi centralizētai ūdensapgādei, 

- veikta Silvas un Vidzemes ciemu pievienošana Smiltenes ūdenssaimniecības un notekūdeņu 

novadīšanas sistēmām, 

- izbūvēti ūdensvadi 2769.51 m, un 2 ūdens spiediena paaugstināšanas stacijas, 

- izbūvēti saimnieciskās kanalizācijas tīkli 12338 m, 

- rekonstruēti 239 m, izbūvēti 1703 m spiedvadu, 

- izveidoti 238 māju pieslēgumi kanalizācijai. 

2010. gadā veikta Silvas un Vidzemes ciemu pievienošana Smiltenes ūdenssaimniecības un 

notekūdeņu novadīšanas sistēmām, izbūvēti kanalizācijas cauruļvadi 5355.88 m, kā arī 5 jaunas 

kanalizācijas sūkņu stacijas. 2009.gadā Brutuļos tika nodotas ekspluatācijā rekonstruētās attīrīšanas 

ietaises “Abuls” projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” ietvaros. NAI 

projektētā vidējā dienas notekūdeņu plūsma ir 1450 m3/dnn 25 , bet maksimālā 2200 m3/dnn, kas ir 

pietiekoša Silvas, Vidzemes Ciemu, Kalnamuižas, Brutuļu ciema un pilsētas sadzīves notekūdeņu 

plūsmas attīrīšanai. 

2009. un 2010. gadā Smiltenes pašvaldības ERAF līdzfinansētās aktivitātes “Nacionālas un reģionālas 

nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai attīstībai” ietvaros līdz ar pilsētas ielu 

rekonstrukciju ir veikta daļēja ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija pilsētā un veidoti 

jauni tīklu pieslēgumi iedzīvotājiem. 

Biol 

oģis 

kās 

NAI 

COK 

-80 

24 

Ūdenssaimniecības attīstība Smiltenē 2.kārta, Tehniski ekonomiskā pamatojuma aktualizācija, Geo 

konsultants, Rīgā, 2010. 



44

1.3.3.9.tabula. Ūdenssaimniecības raksturojums Smiltenes novada pagastos. 

Ciems, pagasts Ūdenssaimniecības un 

kanalizācijas sistēmas 

raksturojums 

Īstenotie uzlabojumi 

Veicamie uzdevumi 

Variņu pagasts, 

Variņu ciems 


pilsēta, 

Vidzemes 

ciems, Silvas 

ciems 

Grundzāles 

pagasta 

Grundzāles 

ciems 

Centralizēta ūdensapgāde tiek 

nodrošināta 93% ciema 

iedzīvotāju. Dzeramo ūdeni 

iegūst no artēziskā urbuma 

„Katlumāja”. Centralizētie 

kanalizācijas pakalpojumiem tiek 

nodrošināti 82% iedzīvotāju. NAI 

jaudas ir nesamērīgi lielas un 

neatbilst esošajai situācijai, 

ciema A daļas ūdensvada tīkli ir 

kritiskā stāvoklī. 

Smiltenes pilsētas ūdensapgādi 

nodrošina 2 urbumi. 

Grundzāles ciema 3 

ūdensapgādes sistēmas ir 

nodrošinātas ar 3 ŪAS. „Centra 

akas ŪAS” un „Pamatskolas ŪAS” 

šobrīd funkcionē labi un sistēmā 

padotais ūdens atbilst 

normatīvajām prasībām, bet 

„Ceptuves ŪAS” nespēj attīrīt 

ūdeni atbilstoši normām. NAI 

BIO-100 darbojas mehāniskajā 

režīmā, bez bioloģiskās 

attīrīšanas (ar tiešu izplūdi Palsas 

upē). Iekārtas šobrīd praktiski 

nedarbojas, dūņas netiek 

savāktas. Iekārtu fiziskais 

nolietojums 95 %, apkalpes ēkas 

stāvoklis neapmierinošs. 

2009. g. renovēts 3,24 km 

ūdensvads Variņu ciema 

rietumu daļā 

(mērķdotācijas ATR). 

2003.g. uzstādītas jaunas 

ūdens atdzelžošanas 

iekārtas. 

2010.g. Smiltenē izbūvēta 

jauna ūdens attīrīšanas 

stacija, tiek 

izmantotas bioloģiskās 

atdzelžošanas un 

demanganizācijas 

tehnoloģijas. Vidzemes un 

Silvas ciemu apvienotās 

sistēmas darbības 

nodrošināšanai 2009. g. ir 

veikta pilsētas NAI 

rekonstrukcija, ciemi ir 

pievienoti centralizētajai 

pilsētas ūdenssaimniecības 

sistēmai. 

2005.g. uzstādītasqwq1w 

ūdens sagatavošanas 

iekārtas, jauda 3,3 m3/h. 

Iekārtu tehniskais stāvoklis 

labs. 

- urbuma, 

- ūdensvada renovācija, 

- jaunu NAI uzstādīšana. 26 

- Smiltenes maģistrālo un 

ūdens un kanalizācijas 

tīklu rekonstrukcija un 

paplašināšana. 27 

- Esošās „Centra akas” 

rekonstrukcija, 

- Jauna urbuma izbūve, 

- 2 aku tamponēšana 

("Skolas aka" un 

"Ceptuve"), 

- ūdens attīrīšanas 

iekārtas būvniecība, 

- pazemes ūdens 

rezervuāra izbūve un 

otrā pacēluma sūkņu 

stacija; 

- esošo tīklu 

rekonstrukcija 3409 m, 

- jaunu tīklu izbūve 4385 

m 

- trīs ūdensapgādes 

26 Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība Smiltenes novada Variņu ciemā , tehniski ekonomiskais 

pamatojums, SIA ,,Ūdensbūvenieks”, Variņi, 2010. 

27 Ūdenssaimniecības attīstība Smiltenē 2.kārta, tehniski ekonomiskā pamatojuma aktualizācija, SIA„Geo 

consultants”, Rīgā, 2010. gads. 

45

Bilskas pagasta 

Bilskas ciems 

Palsmanes 

pagasts, ciems 

Palsmane 

Launkalnes 

pagasts, 

Launkalnes 

ciems 

Notekūdeņu analīzes NAI izplūdē 

neatbilst normatīvu prasībām 

Kanalizācijas tīklu kopējais 

garums – 4914,2 m. Esošajā 

ūdensapgādes sistēmā minimālas 

ūdens rezerves un spiedienu 

nodrošina 4 spiedkatli ir sliktā 

tehniskā stāvoklī (80 % 

nolietojums). 

Bilskas ciema ūdensapgādes 

sistēma ir tikai daļēji centralizēta. 

Teritorijā divi artēziskie urbumi 

„Centrs 1” un „Centrs 2”. Abas 

akas ir fiziski novecojušas. 

Ūdensapgādes sistēma būvēta 

no 1966. – 1985. gadam, tā ir 

nolietojusies. Sistēmai nav 

raksturīgs sacilpojums. 

Bilskas ciemā uzstādītās 

bioloģiskās notekūdeņu 

attīrīšanas ietaises nepilda savas 

funkcijas – tās darbojas tikai kā 

nostādinātājs. Notekūdeņi pēc 

NAI ieplūst grāvī, kas aptuveni 

pēc 1 kilometra ieplūst 

Kurmīšupītē. Trašu tehniskais 

stāvoklis ir slikts, nepieciešama 

tīklu rekonstrukcija. NAI fiziskais 

nolietojums novērtēts 100%. 28 

46% ciema iedzīvotājiem tiek 

nodrošināts pakalpojums. 

Ir 2 urbumi, NAI BIO-100, 

atdzelžošanas iekārta. Ūdens 

vada tīkla garums – 3,885 km, 

kanalizācijas vada tīkla garums – 

3,358 km. Ūdensvads 

neapmierinošā tehniskā stāvoklī. 

Vēl darbojas Palsmanes speciālās 

internātpamatskolas urbums. 

Aptuveni 60% iedzīvotāju tiek 

nodrošināts pakalpojums. 

Darbojas urbumi, NAI, 

atdzelžošanas stacija. 

Kanalizācijas cauruļvadu garums 

1213m, uzbūvēti 1968.g. Ūdens 

vadu tīkli 

Pievadi - 860m, ielu tīkli-1133m, 

1968. g. 

Tehniskais stāvoklis daļēji 

apmierinošs. Ūdensvads un 

2002. - izbūvētas ūdens 

sagatavošanas iekārtas. 

1989.g. notikusi daļēja 

ūdensvada rekonstrukcija. 

2007.g. uzstādīta ūdens 

atdzelžošanas iekārta par 

Palsmanes pagasta 

pašvaldības līdzekļiem. 

Atdzelžošanas stacija 

rekonstrukcija 2008.g., 

NAI rekonstrukcija 2009.g. 

Ieguldīti pašvaldības līdzekļi 

140 000 LVL apmērā. 

sistēmu apvienošana un 

sacilpojumu izbūve, 

- jaunu pieslēgumu 

izbūve, 

- esošo kanalizācijas tīklu 

rekonstrukcija 4200 m 

garumā un 160 m 

garumā spiedvada 


- jaunu tīklu izbūve 3739 

m garumā 

- esošās KSS 

rekonstrukcija un jaunu 

KSS uzstādīšana, 

- jaunu NAI būvniecība. 

- artēzisko aku 

atjaunošana, 

- ūdenstorņa 


- ūdens uzskaites mezglu 

izbūve, 

- ūdensvadu 

rekonstrukcija 400,0 m, 

- ūdensvada jaunbūve 

1070,0 m, 

- jauna NAI BIO-70 

būvniecība, 

- esošo pašteces 

kanalizācijas vadu 

rekonstrukcija L=150m, 

- kanalizācijas pašteces 

tīklu jaunbūve L=700m. 

- BIO dīķu tīrīšana, 

- gaisa padeves sūkņu 

nomaiņa, 

-ūdensvada rekonstrukcija. 

-Ūdensvada rekonstrukcija, 

-kanalizācijas tīklu 

rekonstrukcija. 

28 TEP „Ūdenssaimniecības attīstība Smiltenes novada Bilskas pagasta Bilskas ciemā”, SIA „N&R Projekts”, 2009. 

46

kanalizācijas tīkli ir novecojuši. 

Datu avots: Smiltenes novada pagastu pārvaldes. 

1.3.3.9.tabula.Smiltenes novadā ir īstenoti un plānoti šādi ūdenssaimniecības attīstības projekti: 

Nr. Projekta 

nosaukums 

Projekta mērķis 

Projekta kopējais 

finansējums 

Finanšu 

avoti 

Projekta 

īstenošanas 

termiņi 

1. Ūdenssaimniecības 

attīstība 

Austrumlatvijas 

upju baseinos 

2. Launkalnes ciemata 

attīrīšanas iekārtu 

izbūve 

3. Maģistrālā 

kanalizācijas vada 

projektēšanai un 

izbūvei Grundzāles 

ciemā 

4. Ūdensvada 

rekonstrukcija 

Variņu ciemā 

5. Ūdensapgādes un 

kanalizācijas 

sistēmu 

sakārtošana Blomes 

ciemā 


attīstība Smiltenē 2. 

kārta 


attīstība Smiltenes 

novada Bilskas 

pagasta Bilskas 

ciemā un Mēru 

ciemā 


infrastruktūras 


novada Grundzāles 

ciemā 




novada Variņu 

ciemā 




novada Blomes 

ciemā 

1) Ūdensvada un kanalizācijas 

tīklu paplašināšana un 

rekonstrukcija Smiltenē (Dakteru, 

Daugavas, Raiņa ielas) 

2) Smiltenes NAI rekonstrukcija 

3) Atdzelžošanas stacijas 

būvniecība Smiltenē 

Launkalnē Notekūdeņu attīrīšanas 

iekārtu rekonstrukcija un skolas 

pieslēguma izbūve 

Maģistrālā kanalizācijas vada 

izbūve Smilšu un Tilta ielās, 

pārsūknēšanas stacijas izbūve 

Ūdensvada rekonstrukcija Oktobra 

ielā 

Notekūdeņu attīrīšanas ietaišu 

izbūve Blomē 

Ūdensapgādes un kanalizācijas 

pieslēgumu izbūve uz Silvas 

ciemu, Vidzemes ciemu; tīklu 

attīstība Smiltenē 

Jaunas NAI BIO būvniecība, esošo 

demontāža; artēzisko aku 

atjaunošana; ūdenstorņa 

rekonstrukcija; esošo UK tīklu 

rekonstrukcija un jaunu UK tīklu 

izbūve. 

Sakārtot Smiltenes novada 

Grundzāles ciema 

ūdenssaimniecību atbilstoši 

mūsdienu likumdošanas vides 

prasībām. 

5 840 284 EUR 

1)1 434 637 EUR 

2) 1 768 368 EUR 

3) 2 637 279 EUR 

KF 

SIA NKUP 

125 468 LR 

mērķdotācija 

28 793 LR 


52775 LR 

mērķdotācija- 

29669 

SND 

(Smiltenes 

novada dome) 

- 23106 

72 384 LR 


1 427 517 KF- 1 025 

248 

SIA NKUP- 

402 269 

228 516 ERAF - 160 

528 

SND- 67 987 

417 377,86 ERAF - 

290 796,05 

SIA NKUP - 

51 316,95 

2007.-2010. 

2008.-2009. 

2009.-2010. 

2009.-2010. 

2009.-2011. 

Notiek 

realizācija 

2010.-2011. 

Notiek 

realizācija 

2012.-2012. 

Plānots 

projekts 

2012.-2015. 

Plānots 

projekts 

Plānots 

projekts 

Plānots 

projekts 

47


attīstība Palsmanes 

ciemā 


Ūdenssaimniecība izbūvēta 70.g. 

Palsas kreisajā krastā, Darbojas 

BIO 100; 

Palsas kreisajā krastā 

internātskolai ir ūdensapgādes 

sistēma ar atdzelžošanu. 

Kanalizācijas sistēma vienota 

Plānots 

projekts 

Smiltenes novadā nepieciešamas esošās ūdensapgādes sistēmas paplašināšana un rekonstrukcija, lai 

nodrošinātu iedzīvotājiem centralizētu ūdensapgādi un kvalitatīvu pakalpojumu, esošās kanalizācijas 

sistēmas paplašināšana un rekonstrukcija. 

Atkritumu apsaimniekošana 

Kopš 2004. gada Ziemeļvidzemē darbojas atkritumu poligons „Daibe”, kuras īpašnieks ir 

Ziemeļvidzemes pašvaldību dibinātā komercsabiedrība SIA „ZAAO”. Līdz ar sadzīves atkritumu 

apglabāšanas poligona „Daibe” darbības sākšanu, ir rekultivētas Ziemeļvidzemes reģiona izgāztuves. 

Smiltenes novada atkritumu izgāztuves, rekultivētās un kurām vēl ir nepieciešama rekultivācija: 

- Bilskas pagastā atkritumu izgāztuve, lopu kapsēta “Ancīši”; atkritumu izgāztuve “Stirnas” 

(abas ir rekultivētas); 

- Smiltenes pagastā atkritumu izgāztuve “Brutuļi” (ir rekultivēta); 

- Variņu pagastā atkritumu izgāztuve “Ezerkalns” (ir rekultivēta); 

- Smiltenē bij.pilsētas atkritumu izgāztuve Drandu 24; 

- Palsmanes pagastā atkritumu izgāztuve “Kangarkalni”; 

- Blomes pagastā atkritumu izgāztuve “Lapsiņas”(ir rekultivēta); 

- Brantu pagastā atkritumu izgāztuve “Putni” (ir rekultivēta); 

- Launkalnes pagastā atkritumu izgāztuve “Putnukalns” (Ir rekultivēta) 

- Grundzāles pagastā atkritumu izgāztuve “Smiltiņsils” (Ir rekultivēta). 

Diemžēl vēl nav veikta Smiltenes pilsētas izgāztuves „Izgāztuve (Drandu ielā 24) ~1,84 ha platībā 

rekultivācija un Palsmanes pagasta „Kangarkalnu” izgāztuves rekultivācija. Izgāztuves ir I kategorijas, 

tās ir reģistrēta Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā 2004. gadā, numuru Nr.9415/3371. 

Minētās izgāztuves rekultivācijai nepieciešams piesaistīt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus. 

Atkritumu apsaimniekošanas plāna noteikto mērķu sasniegšanai ir paredzēts izveidot 10 

kompostēšanas laukumus pie lielākajām reģiona pilsētām, tai skaitā Smiltenē, kuros būs iespējams 

nodot parku – dārzu atkritumus. Kompostēšanas laukumu jaudas tiek plānotas no 500 m 3 līdz 2000 

m 3 gadā. Tādējādi, tiem nepieciešamā platība ir no 300 m 2 līdz 1100 m 2 . Visi kompostēšanas laukumi 

jāaprīko ar ūdensnecaurlaidīgu segumu, jāierīko lietus ūdens savākšanas un attīrīšanas sistēma, 

laukumi jāiežogo. Lai samazinātu atkritumu transportēšanas izmaksas, tiek paredzēta 6 atkritumu 

pārkraušanas punktu izveide, kuri atradīsies Cēsīs, Limbažos, Salacgrīvā, Valkā, Valmierā un Smiltenē. 

Katrā no punktiem tiks uzstādīti divi 30 m 3 konteineri. 

Smiltenes pilsētā centralizētu atkritumu savākšanu veic SIA „ZAAO”. Atkritumi tiek transportēti uz 

atkritumu poligonu. 

Smiltenes novadā 2012.gadā tiks izveidoti eko laukumi, eko punkti un PET pudeļu savākšanas 

punkti. 

48

1.3.3.10.tabula. Eko punkti Smiltenes novadā. 

Nr. Apdzīvota vieta Eko punktu skaits Piezīmes 

Šķiroto atkritumu savākšanas punkti – EKO punkti 

1. Smiltenes pilsētā 14 Abulas 6, Kalna 8,Audēju 2, Dakteru 26, Dārza 26, 

Gaujas 6, Kalna 2, Limbažu 5, Rīgas 3, Rīgas 8, Rīgas 7, 

Rīgas 16, Smilšu 4, Daugavas 64; 

2. Launkalnes pagastā 2 Silvā pie bērnu rotaļu laukuma un Saltupos pļavas 

malā pie Abuls tilta; 

3. Palsmanes pagastā 2 Palsmanē pie centra katlu mājas un Rauzā, Rauza 4 

īpašuma teritorijā; 

4. Smiltenes pagastā 2 Brutuļos pie Brutuļu autobusa pieturas un Smiltenes 

pagasta Kalnamuižā, Tehnikums; 

5. Grundzāles pagastā 3 Grundzālē, Avotu un Smilšu ielas krustojumā; 

Grundzālē, Gaujas ielas 10 māju pagalmā un 

Grundzāles pagasta Aumeisteru centrā „Šalkās”; 

6. Brantu pagastā 1 Vidzemītē pretim īpašumam Rīgas ielā 66; 

7. Variņu pagastā 2 Variņos Oktobra ielā 9 aiz vecā veikala un Variņos 

Līvānu un Parka ielas krustojumā; 

8. Bilskas pagastā 2 Bilskā pie pašvaldības mājas un Mēros pie Birzuļu 

tautas nama; 

9. Blomes pagastā 1 Blomē Cēsu ielā 13; 

Šķiroto atkritumu savākšanas laukums - EKO laukums 

10. Smiltenes pilsētā 1 Limbažu ielā 8; 

PET pudeļu savākšanas punkti 

11. Smiltenes pilsētā 6 Rīgas 8a (stāvlaukuma malā), Pils iela 10 

(laukums),Gaujas iela 1 (laukums pie Ceļinieku parka 

kāpnēm), Baznīcas laukms 1 (stāvlaukums), Pils iela 1 

(autoostas teritorija), Dakteru iela 27 (sporta 

laukums) 

12. Smiltenes pagastā 1 Smiltenes tehnikums. 

Datu avots : Pašvaldības līgums ar ZAAO 

Siltumapgāde 

Siltumapgādes trases Smiltenes novadā un Smiltenes pilsētā daļēji ir atjaunotas. 2008.-2010.gadā ir 

veikta centralizētās siltumapgādes sistēmas tīklu rekonstrukcijas pabeigšana un jaunu pieslēgumu 

izbūve: 

- siltumtrases pieslēguma izbūve Rīgas ielā 8A PII "Pīlādzītis" 2008. gadā 85m garumā; 

- 2008.gadā maģistrālās siltumtrases rekonstrukcija Mūrnieku, Gaujas, Rīgas ielā 546 m 

garumā, 

- Limbažu ielas kvartāla tīklu rekonstrukcija 310 m 2010.gadā. 

- Siltumtrases pieslēguma izbūve Mūrnieku ielā no Gaujas ielas līdz Mētras 11A ("Pīlādzītis") 

199 m garumā 2010. gadā 29 . 



49

Tomēr Smiltenes pilsētā ir jāparedz siltumtrašu rekonstrukcija, jo diametri neatbilst šī brīža noslodzei. 

Smiltenē pietrūkst saražotās siltuma jaudas. Plānots, ka uz 2012./2013. gadā apkures sezonu Smiltenē 

uzsāks darbu koģenerācijas stacija, kas nodrošinās papildus siltumenerģijas piegādi iedzīvotājiem u.c. 

patērētājiem. 

1.3.3.11.tabula.Siltumapgādes sistēmas Smiltenes novadā. 

Nr. Centralizētā 

siltumapagādes 

sistēma 

1. Smiltenes 

centralizētā 

siltumapagādes 

sistēma 

2. Palsmane 


siltumapgādes 

sistēma 

3. Palsmanes 

speciālās 

internātpamatskol 

a centralizētā 


sistēma 

4. Grundzāles 



sistēma 

5. Variņu centralizētā 


sistēma 

5. Blomes kultūras 

nams 

Kalnamuiža, 


Maģistrālo trašu 

garums 

4,0km 

(kopā6,5km) 

No tām 

rekonstruēta 

s 

4,0km 

1730 metri 1730 metri 

Rekonstruēta 

(2008), 

10 

siltummezgli 

0,83 km 0,83 km 

2003. – 2004. 

Nav siltumtrašu, 

ir tikai 2 

autonomās 


sistēmas skolai 

un 

administratīvaja 

i ēkai 

Katlu mājas 

jauda (katli)/ 

kurināmais 

2,5 MW + 4 MW 

+ ... / šķelda 

Cietā kurināmā 

(malka) katli 2 

gab. 0,7 MW un 

0,6 MW 

Dabas gāzes 

katls 0,5 MW 

Cietais 

kurināmais 

(malka) katli 2 

gab., katrs 0,6 

MW 

Administratīvaja 

i ēkai 0,5MW 

(uzstādīts 

2007.g.) 

Skolai 0,2MW 

(2005.g.) 

Nav Nav 1.0 MW malka 

šķelda 

Pieslēgto 

patērētāju 

skaits 

Līgumi: 

Juridiskās 

personas 3 

gab., 

pašvaldības 

iestādes 3 

gab., 63 līgumi 

ar fiziskām 

personām. 

Nodrošina 

skolas 

internāta ēku 

un 

daudzdzīvokļu 

ēku - līgumi ar 

17 fiziskām 

personām, 1 

juridisko 

personu 

Variņu 

pamatskola, 

Tautas nams, 

SIA „Palsa” 

administrācijas 

telpas, 16 

dzīvokļu māja 

3.5 km 3.2 km 3MW šķelda 10tehnikuma 

ēkas, 

4daudz.dz.ēka 

s 1pašvaldības 

Piezīmes 

Siltumtras 

e likvidēta 

2001.gadā. 

Lokālā 

apkure pie 

katras 

mājas 

50

6. Bilskas pagasta 

pārvalde 

Ir individuālie 

siltuma mezgli. 

Datu avots: pašvaldības pagastu pārvaldes 

Darbojas 3 katlu 

mājas, jauda no 

0,25MW – 0,50 

MW. 

2009.g. veikta 

Birzuļu tautas 

nama katlu 

mājas 

rekonstrukcija. 

2012.gadā 

paredzēta 

Bilskas 

pamatskolas 

katlu mājai. 

ēka 

Bilskas 

pamatskola, 

pagasta 

pārvalde, 

Birzuļu tautas 

nams, Kastaņu 

dzīvojamā 

māja. 

Smiltenes pagasta siltumapgādes sistēma Kalnamuižā pieder IZM un apsaimnieko Smiltenes Valsts 

tehnikums. 

Palsmanē darbojas 2 malkas un 1 gāzes apkures katli – 1 malkas katls jāmaina. Ir nepieciešama 

Palsmanes katlu mājas rekonstrukcija, jo tā būvēta 1983. gadā, nav energoefektīva, ir lieli siltuma 

zudumi, esošie katli darbojas kopš 1986. gada. 

Bilskā un Launkalnē ir jāmaina apkures katli, lai sabiedriskajām iestādēm nodrošinātu kvalitatīvu 

pakalpojumu. 

2011. gadā Blomes kultūras namā siltumu sāk nodrošināt izmantojot zemes siltumu. Plānots, ka 

līdzīga tehnoloģija tiks izmantota arī Grundzāles pamatskolas apsildīšanai. 

Elektroapgāde 

Smiltenes novadu šķērso divas 110 kV elektropārvades līnijas: 

- Līnija LNr. 170 Smiltene – Valmiera, šķērso Smiltenes pagastu un Blomes pagasta 

teritorijas (kopgarums ~11,6 km), 

- Līnija LNr. 171 Smiltene – Jaunpiebalga, šķērso Smiltenes pagasta, Brantu pagasta un 

Launkalnes pagasta teritorijas (kopgarums ~ 18 km). 

Sadales elektrotīklu līniju garumi Smiltenes novadā: 

- 20 kV gaisvadu elektropārvades līnijas 472,1 km 

- 20 kV kabeļu līnijas – 27,9 km 

- Transformatoru punkti – 362 gab. 

- 0,4 kV gaisvadu elektropārvades līnijas – 589,1 km 

- 0,4 kV kabeļu līnijas – 153,5 km. 

Smiltenes novada viensētas, kuras nav elektrificētas un kurās patstāvīgi dzīvo iedzīvotāji, ir konstatēta 

Blomes pagastā, „Ķauzeri”. Pieteikuma Nr. 111673096 (apsekojot objektu, 10.2009, tika konstatēts, 

ka iedzīvotāji īpašumā uzturas bez elektroapgādes). Pieslēguma pieteikumu, kuri nav izbūvēti dažādu 

iemeslu dēļ un kurus varētu nosaukt par viensētas pieteikumiem, kopējais skaits ir 12. 

Samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās arī uzņēmuma Latvenergo apkalpoto mājsaimniecību 

skaits. Salīdzinot ar 2006. gadu, ir kļuvis par 360 mājsaimniecībām mazāk. 

51

1.3.3.2.attēls.Apkalpoto iedzīvotāju skaita dinamika. 

Datu avots: Latvenergo, 2011. 

Elektropārvades līniju tehniskais stāvoklis 

AS „Latvijas elektriskie tīkli” 110 kV elektropārvades līnijas ir ekspluatācijā esošas un to tehniskais 

stāvoklis ir labs. AS „Sadales tīkls” 20 kV un 0,4 kV elektrolīniju tehniskais stāvoklis atbilst SPRK 

izsniegto licenču prasībām. Lielākie elektroenerģijas patērētāji Smiltenes novadā ir ražošanas 

uzņēmumi. 

1.3.3.3.attēls. Lielākie elektroenerģijas lietotāji Smiltenes novadā. 


Smiltenes novadā darbojas 6 hidroelektrostacijas. 

1.3.3.12.tabula. Hidroelektrostaciju darbība un jauda. 

Komersanta nosaukums 

Uzstādītā jauda, 

MW 

Stacijas atrašanas adrese 

JEISKAS DZIRNAVAS ZS, Jeiskas dz. 

HES 

0,022 Smiltenes novadā, Launkalnes pagastā uz Rauzas 

upes 

RAUZAS DZIRNAVAS, ZS Rauzas dz. 

HES 

0,045 Smiltenes novadā, Palsmanes pagastā uz Šepkas 

upes 

ENERGO 2000, SIA Brutuļu HES 0,06 Smiltenes novadā, Smiltenes pagastā uz Abula 

upes 

PALSMANES ŪDENSDZIRNAVU HES, 0,13 Smiltenes novadā, Palsmane, uz Palsas upes 

SIA Palsmanes HES 

GAISMA – 97, SIA Smiltenes HES 0,095 Smiltenes novadā, Abula iela, uz Abula upes 

GM, SIA Tiltleju HES 0,03 Smiltenes novadā, Smiltene, Ezera iela 2, uz 

Abula upes 


52

Tomēr darba grupās un intervijās izskanēja viedoklis, ka elektroenerģijas apgāde nav droša, ir tās 

padeves pārtraukumi, jaunu pieslēgumu ierīkošanai vai esošās jaudas palielināšanai ir dārgas 

izmaksas. 

Atjaunojamie energoresursi 

Alternatīvie enerģijas resursu izmantošana nerada draudus apkārtējai videi vai rada tos tikai mazos 

apmēros, salīdzinājumā ar fosilā kurināmā izmantošanu. Alternatīvās enerģijas veidi galvenokārt ir 

atjaunojamie resursi kā biokurināmais, hidroenerģija, saules enerģija, vēja enerģija, viļņu enerģija, arī 

ģeotermālā enerģija. Alternatīvās enerģijas veids ir arī sintētiskais kurināmais. Alternatīvās enerģijas 

terminu lieto arī attiecībā uz jaunajām, perspektīvajām tehnoloģijām, piem., siltuma sūkņi. 

Samazināt ietekmi uz vidi ar enerģijas izmantošanu ir iespējams, izvēloties atjaunojamo 

energoresursu ražotu enerģiju. Šādu rīcību visdrīzāk būs iespējams veikt, ja dzīvo privātmājā. Pastāv 

un pakāpeniski attīstās tirgus ar tehnoloģiju piedāvājumu alternatīvās enerģijas izmantošanai. 

1.3.3.13.tabula.Alternatīvās enerģijas patērētāji un ražotāji Smiltenes novadā. 

Apdzīvota vieta Alternatīvais avots, Ēkas nosaukums Uzstādīšanas gads 

enerģija, jauda 

Grundzāle Zemes siltumsūknis Grundzāles pamatskola paredzēts uzstādīt 2012.g. 

Brutuļi Līdz 1 MW Kamaldas 2015. 

Blome Zemes siltums „Pils” 2011. 

Palsmane Saules kolektors Palsmanes PII 2012. 

Datu avots: Pagastu pārvaldes. 

Analizējot pieejamo informāciju par vēja ātrumiem un zemes temperatūru, konsultanti izsaka 

pieņēmumu, ka Smiltenes novads nav teritorija, kur ģeotermālais enerģijas veids varētu būt 

perspektīvs. Par petrotermālo enerģiju datu publiski nav pieejami, bet urbumu dziļumi varētu būt ~5 

km vai pat dziļāki, salīdzinot ar Kurzemes dienvidu daļu vai Latvijas centrālo daļu tie ir 3-4 km dziļiem 

urbumiem. Tātad tās ir lielākas izmaksas enerģijas avota ierīkošanai un ekspluatācijai. 

Kā atsevišķos reljefa paaugstinājumos arī Smiltenes novadā ir iespējams efektīvi izmantot vēja 

enerģiju, palielinoties augstumam, pieaugs vēja ātrums un iespējams, ka šajā teritorijā ir perspektīvi 

ierīkot lielus vēja parkus, drīzāk tie varētu būt atsevišķu objektu vajadzībām ierīkoti atsevišķi torņi. 

Vidējais vēja ātrums Smiltenes novadā 10 m augstumā ir 3,4 – 4,4 m.sek, salīdzinājumam Kurzemes 

reģionā ir Latvijā vislielākais vēja ātrums – virs 5,4 m.sek 10 m augstumā. 

Saules enerģija praktiski visā Latvijas teritorijā ir vienāda, ir veikti aprēķini. Saules enerģija, kas nonāk 

viena gada laikā uz Zemes virsmas m 2 Latvijā ir ~1000kWh/m 2 . Līdzīgs starojums ir Dānijā un 

Zviedrijas dienvidos. Saules kolektors ir daļa no ēkas saules enerģijas izmantošanas sistēmas, kurā 

būtisku lomu ieņem arī akumulācijas tvertne un regulatori. Modernas saules enerģijas izmantošanas 

sistēmas energoefektivitāte (lietderības koeficients) ir 40 - 45%. Siltumenerģija, kuru iespējams iegūt 

no 1 m 2 saules kolektora virsmas, ir 400 - 450 kWh/gadā. 

Saules kolektors ir jānovieto tā, lai saņemtu maksimālu saules starojumu. Tas nozīmē, ka saules 

kolektoriem ir jābūt orientētiem uz dienvidiem un ar minimālu noēnojumu. Saules kolektorus var 

integrēt ēkas sienās un tad tie kļūst par specifiskiem dizaina elementiem. Saules enerģiju var 

izmantot ne tikai karstā ūdens sagatavošanai, bet arī, lai daļēji segtu apkures sistēmas siltuma slodzi. 

Latvijā tiek izmantota hidroenerģija un Smiltenes novads ir pirmais Baltijā, kur tika uzbūvēta pirmā 

hidroelektrostacija. Latvijā kopumā darbojas 150 mazās HES, no tām Smiltenes novadā 6. Pozitīvie 

vides aspekti - netiek tērēts tāds vērtīgs energoresurss kā kurināmais, gaisa baseinu nepiesārņo 

53

izplūdes gāzes, zemas izmaksas – var konkurēt ar atomenerģiju, ogļu un dabas gāzes enerģiju, 

izmaksas nav atkarīgas no kurināmā cenu izmaiņām. Ņemot vērā uzstādītās jaudas un saražoto 

elektroenerģijas daudzumu, hidroelektrostacijas ieņem galveno lomu atjaunojamos energoresursus 

izmantojošo tehnoloģiju vidū gan Eiropā, gan pasaulē. HES kalpošanas ilgums var sasniegt līdz pat 100 

gadiem. Mazo HES “bums” pēc neatkarības atgūšanas Latvijā sākās 1992. gada nogalē ar Smiltenes 

novada Brutuļu HES atjaunošanu. 

Arī Smiltenes novadā, ņemot vērā esošos uzstādījumus, upes un ūdensnoteces, HES ir vēl 

neizmantots potenciāls. 30 . 

Pieaugošais pieprasījums pēc enerģijas, ierobežotie fosilā kurināmā krājumi, kā arī vides 

piesārņojums un globālās klimata pārmaiņas pēdējos gados pasaulē radījis pastiprinātu interesi par 

atjaunojamiem energoresursiem. Atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai ir kļuvis par 

svarīgu Eiropas Savienības politikas sastāvdaļu. 

Latvijas primāro energoresursu bilancē atjaunojamajiem energoresursiem ir nozīmīga vieta. Galvenie 

atjaunojamo energoresursu veidi Latvijā ir biomasa (koksne) un hidroresursi, mazākā mērā tiek 

izmantota vēja enerģija, biogāze un salmi. Šo resursu potenciāls nav vēl pilnībā izmantots. 

Normatīvajos aktos jau ir nostiprināti mērķi šo resursu īpatsvara palielinājumam elektroenerģijas un 

transporta degvielu patēriņā, taču trūkst vienotas stratēģijas šo mērķu sasniegšanai. Tāpēc galvenais 

stratēģiskais mērķis attiecībā uz atjaunojamajiem energoresursiem ir optimāla Latvijas atjaunojamo 

energoresursu potenciāla izmantošana, ņemot vērā ekonomiskās, ģeogrāfiskās un tehniskās iespējas, 

kā arī vadoties no ekonomiskajiem, vides un enerģētikas attīstības aspektiem, vienlaikus ņemot vērā 

starptautiskos un Eiropas Savienības politikas mērķus un prasības attiecībā uz atjaunojamajiem 

energoresursiem. 31 

Kapsētu saimniecība 

Smiltenes novadā darbojas 4 kapsētas: 

- Palsmanes luterāņu draudzes kapi (7,2 ha), 

- Smiltenes pilsētas „Vecā” kapsēta, kuros atrodas Luterāņu kapsēta un kapsēta Brīvības cīņu 

varoņiem (9,2 ha) 

- Smiltenes meža kapi, kuros atrodas arī Mūžīgās slavas varoņu kapsēta (0,8 ha), 

- Pareizticīgo kapi (0,8 ha). 

Jau nedarbojas divas kapsētas Smiltenē: 

- „Vecie kapi” 

- Ebreju kapi. 

Palsmanes pagasta nedarbojas Kungu kapi pie Dzirnavu ezera. 

Smiltenes novada pierobežas pagastu iedzīvotāji izmanto citu pašvaldību administratīvajās teritorijās 

esošās kapsētas – Grundzāles pagasta iedzīvotāji izmanto Aumeisteru kapus Valkas novada Zvārtavas 

pagastā un Gaujienas kapus Apes novada Gaujienas pagastā, Brantu pagasta iedzīvotāji – Raunas 

kapus. 

Pašvaldības vērtējumā kapsētu infrastruktūra ir neapmierinoša. Sliktā stāvoklī kapličas, ierobežota 

ūdens pieejamība vasaras sezonā. Smiltenes pilsētas kapsēta ir izsmēlusi savu resursu, ir jāplāno 

jaunas kapsētas izveide Smiltenes novadā. Pašvaldībai ir jāparedz zemes gabals, jāveic nepieciešamie 

projektēšanas darbi. Iespējamā vieta iezīmēta Launkalnes pagasta teritorijas plānojumā – Vidzemes 

šosejas A 2 teritorijā pie viadukta Rīgas virzienā. 

30 www.erec.org., „Mazās hidroelektrostacijas – pārbaudīta tehnoloģija tīras un ilgtspējīgas enerģijas ražošanai 

nākotnei”, 15.01.2012. 

31 http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/atjaunojamie_energoresursi/ 

54

Palsmanes kapos ir nepieciešama ūdens urbuma ierīkošana. Jāizstrādā un jāievieš kapsētu 

izmantošanas noteikumi Smiltenes novadā. 

Smiltenes pilsētas kapsētai un Meža kapiem 2006.gadā ir sagatavoti kapsētu plāni un datu bāze par 

kapu dārziņiem. Šādu datu bāzi nepieciešams sagatavot publiski pieejamu – lai cilvēkiem būtu 

iespējas atrast radinieku vai paziņu atdusas vietas. Kapsētās jāievieš norāžu sistēmas. Tādējādi 

iespējams veicināt arī tūrismu. 

Pašvaldība izskata dzīvnieku kapsētas izveidošanas iespējamību. 

Meliorācijas sistēmas 

Smiltenes novadā atrodas 29 valsts nozīmes ūdensnotekas. 

1.3.3.14.tabula.Valsts nozīmes ūdensnoteku saraksts. 

Nr. ŪSI kods Nosaukums pēc VZD Kopējais garums Gads, kurā regulēta 

datu bāzes 

(km) 

1. 524 Abuls 56,61 1961., 1963., 2005. 

2. 524242 Kameņupīte 6,61 1957. 

3. 52432 Melderupīte 9,01 1964. 

4. 5244 Nigra 25,69 1953., 1965., 2005. 

5. 52442 Mutulīte 23,34 1967., 1971., 2005. 

6. 52444 Pelnaču upīte 7,82 1967., 1974. 

7. 524442 Naužēnu – Žubu N - 1 6,73 1958. 

8. 52446 Brantupīte 8,19 1963., 1971., 1977. 

9. 524472 Knīpupīte 6,61 1977. 

10. 5246 Nārvelis 9,03 1963.,2005 

11. 5248 Dranda 10,62 1963. 

12. 52482 Cērtene 8,04 1964., 1978 

13. 5256 Vija 64,31 1941., 1954., 1968., 1971., 1977. 

14. 52564 Kamalda 18,74 1961., 1966. 

15. 5256412 Rustupe 8,16 1972. 

16. 525642 Kurmīšupe 8,21 1961. 

17. 52566 Pubuļupe 20,82 1953., 1971 

18. 525672 Mēmupe 4,53 1957. 

19. 52568 Laužu kanāls 9,37 1941. 

20. 525698 Gružupīte 7,03 1967., 1988. 

21. 5272 Vecpalsa 24,04 1978. 

22. 5272824 Lipsa 11,95 1981. 

23. 527288 Ruņģu strauts 7,28 1967. 

24. 5274 Vizla 22,36 1967., 1970 

25. 52742 Jaunpalsa 3,73 1967., 1976. 

26. 5274222 Kumeļupe 6,23 1963. 

27. 5274244 Akmeņupīte 9,26 1960. 

28. 52742452 Sterģupīte 6.56 1962. 

29. 5276 Vidaga 22,16 1979. 

Kopā: 81747,68 

Datu avots: "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", SIA, Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļa, 

2011. 

2011. gadā Smiltenes novadā ir rekonstruētas 5 valsts nozīmes ūdensnotekas – Mēmupe, Nigra, 

Kripupīte, Vizla, Vidaga, kopā aptuveni 24 km. Tuvākā gada laikā ir paredzēta Kamaldiņas un Drandas 

rekonstrukcijas darbi. 

Zemnieku saimniecībās izveidotās meliorācijas sistēmas šobrīd netiek uzskaitītas. 

Pēc Zemkopības ministrijas datiem, kopumā meliorācijai būtu pakļaujami 94% no Latvijas LIZ. Tā kā 

lielākā daļa meliorācijas sistēmu ir būvētas pirms 20-30 gadiem, tās ik gadus arvien vairāk nolietojas 

un šobrīd ap 15% meliorēto platību nedarbojas projektētajā režīmā. Lielās platībās meliorācijas 

55

sistēmas netiek pienācīgi apsaimniekotas un uzturētas kārtībā, kā rezultātā notiek zemju degradācija 

un pārpurvošanās 32 . Kā viena no problēmām valsts nozīmes ūdensnoteku apsaimniekošanā tiek 

minēti bebru postījumi. Dzīvnieki veido dambjus, rok pazemes ejas, kas traucē ūdensnoteku 

regulēšanu un uzturēšanu labā darba kārtībā. 

Ielu un laukumu apgaismojums 

Ielu un laukumu infrastruktūra ir pašvaldības īpašums un to apsaimnieko „Vidzemes energoceltnieks” 

1.3.3.15.tabula. Ielu un laukumu apgaismojuma sistēma. 

Nr. Ielu un laukumu 

apgaismojuma sistēma 

1. Smiltenes apgaismojuma 

sistēma 

2. Blomes apgaismojuma 

sistēma 

3. Kalnamuižas apgaismojuma 

sistēma 

4. Bilskas apgaismojuma 

sistēma 

Tautas nams - Ziediņi 

Apgaismojuma 

līniju garums 

Izbūvētās/ 

Rekonstruētās 

līnijas 

Apgaismojuma 

punkti/ 

gaismekļu tipi 

Piezīmes 

~30km Līgo ielai 

nepieciešama 

apgaismojuma 

sistēmas 

uzstādīšana. 

0,3 km 0,3 km 9 punkti Nepieciešams 

ierīkot 1,3 km 

apgaismojuma 

sistēmu 

apm.380m 70m Apsaimnieko 

Smiltenes Valsts 

tehnikums 

407 m - 11 

stabi/dzīvsudrab 

a 

5. Bilska – Žiguri - Skola 350 m - 11 

stabi/dzīvsudrab 

a 

6. Mēru muižas apgaismojuma 

sistēma 

7. Grundzāles apgaismojuma 

sistēma 

8. Palsmanes apgaismojuma 

sistēma 

9. Variņu apgaismojuma 

sistēma 

10. Launkalnes apgaismojuma 

sistēma 

11. Silvas apgaismojuma sistēma 

12. Vidzemes apgaismojuma 

sistēma 

Datu avots: Pašvaldības pagastu pārvaldes 

1200 m izbūvēts 2010.g. 13 apgaismes 

punkti/ 

apgaismojuma 

armatūra ar 

spuldzi Philips 

SGS-102, NH 

150W 

2320 metri Pieslēguma 

punkti 4 gab.: 

Centrs , Rozītes, 

Zvaigznītes, 

internātskola. 

Gaismekļu tips 

DRL – 200 

~1.2 km - 2 punkti / DHRL 

lampas 

Apsaimnieko 

pagasta pārvalde 

vēl 10 apgaismes 

punkti laukumā 

pie 

administratīvās 

ēkas 

Apsaimnieko 

Palsmanes 

pagasta pārvalde 

Apkalpojam paši 

32 RAPLMpamn_190908_ZP; Valsts zemes politikas pamatnostādnes 2008. -2014.gadam 

56

Apgaismojuma sistēmās nepieciešams ieviest energoefektīvus gaismekļus –nomainot esošos 

kvēlspuldžu un dzīvsudraba gaismekļus. Nepieciešams ieviest energotaupīgo „gudrās apgaismojuma 

sistēmas”, kurām var regulēt apgaismojuma līmeņus, kā arī ieslēgšanos un izslēgšanos. 

Pašvaldības nekustamais īpašums 

Smiltenes novada pašvaldība uz 31.12.2010. ir iereģistrējusi Zemesgrāmatā 26,32% no visas bilancē 

esošās zemes kopplatības. 

1.3.3.16.tabula. Pašvaldības bilancē esošā zeme grupu griezumā 

Pašvaldības bilancē 

esošā zeme grupu 

griezumā 

Īpašumā 

esošās ha 

Lietošanā 

esošās ha 

Kopā ha 

Kopā 575,99 1 612,53 2 188,52 26,32 

Datu avots: 2010.g. Publiskais pārskats. 

No kopējā daudzuma 

reģistrēts 

Zemesgrāmatā (%) 

Pašvaldībai ir jāparedz finansējums, lai pašvaldības bilancē esošās zemes vienības reģistrētu 

zemesgrāmatā. 

1.3.3.17.tabula. Pašvaldības nedzīvojamās ēkas – tiek papildināts ar pašvaldību datiem. 

Nr. Nosaukums/ adrese Izbūves/ 

rekonstrukcijas 

gads 


pilsēta 

Smiltenes sporta halle 

Gaujas iela 1 

Energoefektivitātes 

pasākumi 

Piezīmes 

2005. Celta no 

mūsdienīgiem 

materiāliem 

1900. - Nepieciešams 

remonts 

1923./ 2002./ Rekonstruēta ar 


materiāliem 

2. Kapliča Smiltenē Vaļņu 

ielā 11 

3. Smiltenes Centra 

vidusskola Dārza iela 

17 

4. Palsmanes Pagastmāja 1870 Nomainīti logi 2008. 

5. pagasts Kapliča 1895 - Nepieciešams 

remonts 

6. Rija klēts Netiek izmantota 

7. Klēts pie Baltās mājas Netiek izmantota 

8. Kultūras nams 1934 

Nomainīti logi 2008., 

Rekonstrukcija nomainīts jumts 

2010. 

2004. 

9. Centra katla māja 1980. Nepieciešama 

jumta maiņa, 

remonts 

10. Bērnudārza ēka 1990. Nomainīti logi 2006., 

siltināts jumts 2006. 

Paredzēts 

energoefektivitātes 

projekts 2012. visai 

ēkai 

11. Skolas ēka 1906. Nomainīti logi 2007. 

nomainīts jumts 

2008. 

12. Skolas internāta ēka 1972. Nomainīti logi 2007. Nepieciešama 

siltināšana un 

57

13. Aptiekas ēka 1880. Nomainīti logi un 

jumts 2008. 

14. Pils ēka un 1880. Ir veikti darbi, bet par 

saimniecības ēka tika 

tiem varēs pastāstīt 

nodota Speciālās 

Palsmanes speciālās 

skolas bilancē no 

internātpamatskolas 

pagasta pārvaldes 

direktore. 

15. Grundzāles Administratīvā ēka 1970. Celta no baltajiem 

pagasts 

ķieģeļiem 

jumta nomaiņa. 

Tiek iznomāta 

(Līvena aptieka) 

aptiekas filiālei un 

(AS Latvijas pasts) 

Pastam. 

Atrodas Palsmanes 

speciālā 

internātpamatskola 

. 

apmierinošā 

stāvoklī 

16. skolas ēka 1965. Celta no baltajiem 

ķieģeļiem 

17. Variņu 

pagasts 

Variņu pamatskola 1977.g., Ķieģeļu, betona 

Siltināta 2009.g. 

18. Variņu pamatskolas 

sporta zāle 

19. Variņu pagasta tautas 

nams Oktobra iela 13 


pirmsskolas izglītības 

grupa Oktobra iela 5 


pagasts 

22. Blomes 

pagasts 

2008.gads Celta no 


materiāliem 

nepieciešams 

remonts, 

paredzēts 

2012.g. 

ko 

veikt 

1965.gads Siltināts 2009.gads Pieder SIA „Palsa” 

Daļēji 

2009.gadā 

siltināts 

Kalnamuiža 2 1900. Ielikti plastmasas logi 

Blomes pamatskola 1982. Celta no 


materiāliem 

Pieder SIA „Palsa” 

23. „Pils” 1892 Akmens mūrs Nepieciešams 

remonts 

Datu avots: Pašvaldības pamatlīdzekļu inventāra saraksts. 

Pašvaldībai pieder arī meži, visvairāk pašvaldībai piederošo mežu ir Smiltenes pilsētā, Grundzāles un 

Palsmanes pagastos. 

58

1.3.3.4.attēls.Meži valsts un pašvaldības īpašumā pa pagastiem 

Datu avots: Valsts zemes dienests 2010. 

1.3.3.18.tabula.Pašvaldībām piekritīgā zeme un zeme pašvaldību īpašumā, meža zeme. 

Pašvaldībai piekritīgā zeme 

ha 

No tiem mežs 

Zeme pašvaldības 

īpašumā ha 

No tiem mežs 


1076,8 89,9 ha/8,34% 561,3 284,1/ 50,61% 

novads 

Datu avots: Valsts zemes dienests 2010. 

No pašvaldībai piederošās zemes 50,61% sastāda meži. 

Sabiedriskie un skolēnu pārvadājumi 

Skolnieku pārvadājumiem 2011/12 mācību gadā: 

Ir izveidots 21 skolēnu pārvadājumu maršruts 

1 dienā tiek veikti 36 reisi (17 no rīta; 19 pēcpusdienā) 

1 dienā tiek pārvadāti līdz 386 bērni (uz skolu un no skolas). 

Palsmanes pagasta pārvalde organizē skolēnu pārvadājumus katru darba dienu. Maršruti ir pārvaldes 

apstiprināti. Reisu skaits dienā 3-4. Tiek pārvadāti 38 skolēni. No rītiem skolēni izmanto sabiedrisko 

transportu nokļūšanai skolā. Viens maršruts, 36 skolēni tiek pārvadāti. Iegādātās biļetes pagasta 

pārvalde atmaksā. 

Bilskas pamatskolas skolēni tiek pārvadāti ar Smiltenes novada Bilskas pagasta pārvaldes autobusu ik 

dienas, apstiprināti 4 maršruti. Dienā vidēji šo pakalpojumu izmanto 56 bērni. 

Grundzāles pagasta pārvalde organizē skolēnu pārvadājumus ar pašvaldības transportu katru mācību 

dienu. Reisu skaits dienā 6. Tiek pārvadāti 72 skolēni. 

1.3.3.19. tabula. Smiltenes novadā apkalpoto maršrutu un reisu skaits: 

Reisi un maršruti: 2007. g. 

Reisu skaits nedēļas laikā 470 

Maršrutu skaits 260 

Reisu skaits vidēji dienā 70 

Maršrutu skaits vidēji dienā 37 

Pasažieri: 

Dienas laikā biļeti AO kasē vidēji iegādājas 152 

Bērni mācību dienās 70 

Datu avots: VTU Valmiera; Smiltenes pilsētas attīstības programma 2008. 

pašvaldības dati. 

2014. gadam, 

Publisko teritoriju labiekārtojums 

Katru gadu tiek sakārtotas vai rekonstruētas Smiltenes novada zaļās teritorijas pilsētā atjaunojot 

zālieni, apstādījumi, tiek uzstādītas un atjaunotas mazās arhitektūras formas – soliņi, atkritumu 

tvertnes, velonovietnes. Pēdējo gadu nozīmīgākās ir sekojošas publisko teritoriju labiekārtošanas: 

- PII "Pīlādzītis" teritorijas labiekārtošana, apzaļumošana, bērnu rotaļu laukumu ierīkošana 

Rīgas ielā 8A 10581 m² platībā, Mētras ielā 11A 450m² platībā, 

- teritorijas apzaļumošana 10091m² platībā Raiņa ielas un tās pieslēguma ielu kompleksā 

rekonstrukcija ietvaros un 3600m² platībā, 

- Atmodas ielas un tās pieslēguma ielu kompleksā rekonstrukcija ietvaros un nogāžu 

nostiprināšana 400 m² platībā. 

59

1.3.3.20.tabula.Publisko teritoriju labiekārtojums. 

Nr. 

Apdzīvota 

Bērnu rotaļu Labiekārtotas 

vieta/objekts 

laukums Atpūtas vietas 

1. Smiltene Skeitparks Tepera ezera 

apkārtne; 

Klievezera 

apkārtne; 

Vecais parks; 

Jaunais parks; 

Baznīcas 

laukums 

2. Silva x 

3. Bilska 2012.gadā Bilskas ezera 

paredzēts pludmale, 

izveidot rotaļu Bilskas skvērs 

laukumu 

4. Mēri 2012.gadā Mēru muižas 

paredzēts parks 

izveidot rotaļu 

laukumu 

5. Grundzāle x Dabas taka gar 

Palsas upi ; 

Labiekārtota (ar 

kāpnēm un 

soliņu) ūdens 

ņemšanas vieta 

no avotiņa 

6. Palsmane x Skvērs pie 

kultūras nama 

7. Blome - Estrāde 

„Jeberleja” 

8. Launkalne 

9. Variņi X Parks Palsas 

upes krastā 

Norādes, info 

stendi 

1 – pilsētas 

kartes stends; 

3 velo info 

stendi; 

top 2 stendi 

pie ielām 

6 norāžu stabi 

ar norādēm 

Pagasta kartes 

stends 

Ozolu audze pie 

pamatskolas 

Bērzu birzs 

pagasta centrā 

2 gab Norāde – 

Vilciņu ozols 

10. Vidzeme x 

11. Brutuļi - 

12. Kalnamuiža - Muižas 

komplekss 

13. Niedrāja teritorija Takas un 

Citi 

Autobusu pieturvieta 

Nepieciešams 

izveidot bērnu rotaļu 

laukumu, soliņus pie 

pašvaldības ēkas, 

aprīkot peldvietu pie 

pagasta centra ezera, 

Izstrādāt un realizēt 

pagasta centra 

apzaļumošanas 

projektu. atjaunot 

pirts kompleksu 

estrādē „Jeberleja”. 

Nepieciešams 

atjaunot gājēju 

tiltiņus pāri upei 

Pieder IZM, 

60

14. Silvas dendraloģiskais 

parks 

15. Cērtenes pilskalna 

teritorija 

16. Biedrības „Ekolauks” 

izkoptie objekti 

17. Palsmane 2008. ierīkots 

pie kultūras 

nama 

labiekārtojums 

Labiekārtojums 

Takas un 

labiekārtojums 

Kritnis, 

Bļodakmens, 

Zauskas priede 


pagastā 

Skvērs pie 

kultūras nama 

Atpūtas vieta 

centrā (aiz 

autoostas) 

Palsmanes 

parks 

18. Strāķkalni Publiski 

pieejama 

peldvieta 

19. Pie Rauzas upes Info stends par 

NATURA 2000 

un upes 

pērļgliemeni, 

kura ir šajā 

teritorijā 

aizsargājama. 

Biedrības 

„Spēkavots” 

projekts. 

Nepieciešams ierīkot 

soliņus. 

Ir 

nepieciešami 

stendi u.c. 

soliņi, 

info 

Biedrības „Māsas 

Veronikas” projekts 

Sadarbībā ar 

Malakologu biedrību. 

20. Smiltenes pagasts Nepieciešams info 

stends uz Smiltenes 

pagasta un Plāņu 

pagasta robežas, kas 

ir autoceļš Smiltene 

– Strenči. 


Smiltenes novada pagastos ikgadējo talku laikā tiek veikti ainavu sakopšanas darbi. 

Variņu pagastā 2009. gadā tika iestādīta ozolu birzs pie pamatskolas un bērzu birzs Variņu pagasta 

centrā, sakopts Palsas upes kreisais krasts 1,5 km garumā, uzstādīts bērnu rotaļu laukums pie Variņu 

pamatskolas, labiekārtots parks Palsas upes krastā 33 . Palsmanes pagastā 2010. gadā veikta estrādes 

teritorijas labiekārtošana, bērnu rotaļu laukuma labiekārtošana, izveidota „zaļā klase” pie Palsmanes 

speciālās internātpamatskolas, ir ierīkots skvērs pie Palsmanes Kultūras nama. 


61

Plānotie infrastruktūras attīstības prioritārie projekti 

Katrai Smiltenes novada teritoriālajai vienībai tiek identificēti trīs būtiskākie investīciju projekti. 

1.3.3.5.attēls.Plānotie infrastruktūras attīstības prioritārie projekti 

Nozīmīgākās nepieciešamo investīciju jomas ir ēku energoefektivitātes pasākumi, ielu un ceļu 

rekonstrukciju, ūdenssaimniecības attīstība. 

Secinājumi 

Smiltenes novadā ir nepietiekams bērnu rotaļu laukumu skaits, īpaši pagastu teritorijās. Tūrisma 

norādes un informācijas stendi (jau esošo sarakstu skatīt pielikumā), ir nepieciešams atjaunot 

kartes stendus ar informāciju uz novada robežas pie lielākajiem autoceļiem. 

62

Pilsētas un ciemu labiekārtojums, pieejamība bērniem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem, 

ģimenēm ar bērniem ir viens no būtiskiem ērtas un pievilcīgas dzīves vides nosacījumiem, kas 

nosaka aktīvās atpūtas iespējas un veicina veselīgu dzīvesveidu. 

Publisko teritoriju labiekārtojums cieši saistās ar publiskās telpas attīstību, pilsētas un ciemu 

raksturīgajām ainavām, arhitektūras stilu un tam kopumā ir liela nozīme pilsētas un novada 

iedzīvotāju dzīves apstākļu veidošana. Pilsētas vides kvalitāte un pieejamība ir viens no faktoriem, 

lai piesaistītu uz zinātnes atziņām balstītus uzņēmumus, kvalificētu un radošu darbaspēku un 

tūristus. Tādēļ jāpalielina arhitektūras, infrastruktūras plānošanas un pilsētplānošanas savstarpējā 

mijiedarbība, lai radītu pievilcīgas, lietotāju vajadzībām paredzētas sabiedriskās telpas, ārējās 

telpas labiekārtojumu un sasniegtu augstus standartus attiecībā uz dzīves vidi. Īpaši nozīmīgi tas ir 

arhitektūras mantojuma saglabāšanā un sasaistē ar jauniem vides objektiem, vides pieejamību 

visai sabiedrībai, tikai konkrētai pilsētai un vietai raksturīgo labiekārtojumu – soliņi, apgaismojums, 

ietvju ielikuma raksti, kas kopumā veido sabiedriskas telpas un to pilsētvides un arhitektūras 

vērtību 34 . 

Pašvaldībai sadarbībā ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem kopīgi jārada un jāsaglabā funkcionālas un 

labi projektētas pilsētu teritorijas, infrastruktūras un pakalpojumi. Piedāvātās ir sekojošas iespējas: 

- tehnisko projektu izstrādes gaitā organizēt metu konkursus, piesaistot vairākus arhitektu, 

plānotāju birojus radošu ideju attīstībai, dažādu speciālistu žūriju labāko darbu 

izvērtēšanai, 

- radošās pilsētas un/vai ciemu spēles, un diskusijas un citas inovatīvas metodes, iesaistot 

plašāku sabiedrību pilsētas un/vai ciemu teritorijas attīstības redzējumus meklējot, 

- mākslinieku plenēri, radošās darbnīcas, atainojot pilsētvidi un meklējot tikai Smiltenes 

pilsētai un novadam raksturīgo, 

- jauniešu, skolēnu, bērnu radošie konkursi, izstādes par pilsētas vides attīstību un 

nākotnes perspektīvu. 

Tehniskās infrastruktūras izvērtējums un secinājumi 

Smiltenes novadam ir stratēģiski izdevīga atrašanās vieta – Vidzemes reģiona centrā, Pleskavas 

šosejas tuvumā. Laba satiksmes infrastruktūra nosaka pilsētas pieejamības potenciālu. Smiltenes 

novada pagastu centrus un Smiltenes pilsētu savieno asfaltētu ceļu tīkls, kas rada iespējas veidot 

funkcionāli vienotu un savstarpēji integrētu apdzīvoto vietu struktūru. Tomēr pilsētas ielu un 

novada ceļu, pagastu ciemu ielu tehniskā kvalitāte nav apmierinoša. Smiltenes pilsētā daudzām 

ielām nav lietus ūdens kanalizācija, nav energoefektīvs ielu apgaismojums, neapmierinoša ietvju un 

celiņu kvalitāte. Pagastu teritorijās kā problēma tiek minēta valsts vietējo un reģionālo autoceļu 

uzturēšana ziemas apstākļos, jo sniega tīrīšanu un autoceļu kaisīšana netiek nodrošināta savlaicīgi. 

Būtiska ir interneta un mobilo sakaru pieejamība, kas nav kvalitatīva visā Smiltenes novada 

teritorijā, to nepieciešams attīstīt, lai aktivizējot pilsētu un lauku sadarbības formas, pilnveidojot e- 

pakalpojumus, radot kvalitatīvus dzīves apstākļus jaunu iedzīvotāju grupu piesaistīšanai dzīvei 

novada lauku apvidos. 

Ir jāpievērš uzmanība vides infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai – ūdenssaimniecības 

modernizācijai vismaz 6 pagastu ciemos, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošanai, 

šķirošanas attīstībai, iedzīvotāju informētībai par vides aizsardzības prasībām un atkritumu 

šķirošanu. 

34 Leipcigas Harta par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām, 2007. 

63

Attīstot un labiekārtojot teritorijas, nav mazsvarīgi ievērot augstas būvkultūras vērtības, kas 

apvieno novadam un reģionam raksturīgo arhitektūras mantojumu ar modernajām tendencēm, 

radītu atšķirīgu un kvalitatīvu, radošu dzīves vidi. 

1.3.4. Mājokļi 

Smiltenes novada attīstībai un iedzīvotāju piesaistei būtiska nozīme ir mājokļu politikai. Šobrīd tiek 

uzskatīts, ka dzīvojamais fonds ir nepietiekošs, par ko liecina arī dzīvokļu rindas novada pašvaldībā. 

Visizplatītākais mājokļu veids Smiltenē ir atsevišķs dzīvoklis (1294). Gandrīz 2 reizes mazāk pilsētā ir 

mājokļu individuālās mājās (775). Privātīpašumā ir 94,5% dzīvojamo mājokļu platību, savukārt 

pašvaldības īpašumā ir 1,5% (neprivatizēti dzīvokļi, kuros mīt īrnieki) no kopējās dzīvojamās platības 

pilsētā, tādejādi tai ir nebūtiska ietekme dzīvojamo platību sektorā. Pēc mājokļu īpašuma piederības 

pilsētā dominē privātie mājokļu – 1386. 

Mājokļu lielums Smiltenē ir ievērojami atšķirīgs. Visvairāk pilsētā ir mājokļu ar 2 istabām (860), tad 

mājokļu ar 3 istabām (591) un 1 – istabas mājokļu (297). Būtiskākā daļa dzīvojamās platības neatbilst 

mūsdienu prasībām, kā arī ir nolietota. 

Smiltenes pilsētas dzīvojamais fonds sastāv no kopējās platības 3230 m 2 , kurās ir saglabājušies 47 

dzīvokļi. Pēc dzīvojamo ēku privatizācijas pabeigšanas privātīpašumā ir 203 153 m 2 dzīvojamās 

platības. Tādējādi pašvaldības nozīme dzīvojamo ēku uzturēšanā un apsaimniekošanā ir būtiski 

mazinājusies. 

Mājokļu būvniecības periodi parāda, ka to nolietojums ir ievērojams un nepieciešamas investīcijas 

mājokļu kvalitātes uzlabošanai. Turklāt 60.-80. gadu laikā celtiem mājokļiem ir būtiskas 

energoefektivitātes problēmas, jo celtniecības standarti tika balstīti uz lētu enerģijas resursu 

pieejamību ilgtermiņā, tādējādi ekonomējot būvniecībā. 

Kredītu finansējuma pieejamība pēdējo gadu laikā mājsaimniecībām ir ļāvusi veikt kosmētiskos 

remontdarbus savos mājokļos, ka arī logu, radiatoru nomaiņu. Tā ka šādiem darbiem nav 

nepieciešama speciāla būvatļauja, tad šo uzlabojumu apjoms nav precīzi nosakāms. 35 

2010.gadā Smiltenes novada sociālajā dienestā dzīvokļu rinda tika pārreģistrēta, tagad rindā ir 6 

ģimenes (2008. gadā Smiltenes pilsētā - 120 personu rinda, bet tad bija iespējas pieteikties visiem bez 

ierobežojumiem). Interesi par dzīvojamo platību Smiltenes pilsētā apliecina gan sludinājumi 

laikrakstos, gan interneta portālos par vēlmi īrēt dzīvokļus. Intervijās ar uzņēmējiem un pagastu 

pārvalžu speciālistiem ir noskaidrots, ka vairākos uzņēmumos ir vakantas darba vietas un ir vēlme 

piesaistīt speciālistus no citām Latvijas pilsētām vai novadiem, bet ir sarežģīti, īpaši jaunajiem 

speciālistiem, atrast dzīvojamo platību. īres dzīvokļus ir iespējams veidot pašvaldību neizmantotajās 

ēkās, piemēram, bijušajās izglītības iestādēs. 

Smiltenes novada pagastos ir pašvaldībām piederoši dzīvokļi, kuri tiek izīrēti, tomēr daļa dzīvojamā 

fonda ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī, nepieciešami remonti un rekonstrukcijas. Lielākais dzīvokļu 

skaits ir Launkalnes un Palsmanes pagastos. 

1.3.4.1.tabula. Smiltenes novada pašvaldības īpašumā esošie dzīvokļi un ēkas. 

Nr. Teritorija Dzīvokļu 

skaits 

kopā 

t.sk. 1 

istabas 

t.sk. 2 

istabas 

t.sk. 3 

istaba 

s 

t.sk. 4 

istabas 

Apmierino 

šā stāvoklī 

Kritiskā 

stāvoklī 

Citas 

ēkas 

m² kopā 

1. Brantu 

pagasts 

2. Bilskas 

pagasts 

6 5 1 - 3 3 - 88,3 

13 4 5 4 - 13 - - 734,4 

35 Smiltenes novada integrētās attīstības programma 2008.-2014.gadam. 

64

3. Blomes 

pagasts 


pagasts 


pagasts 

15 6 8 - - 15 - 666,14 

31 26 5 - 28 3 - 1235,5 

5 1 1 3 - 5 - Administrācijas 

324,6 

ēka 

43 12 25 3 2 43 - 1māja 1474,6 

6. Launkalnes 

pagasts 

7. Palsmanes 40 14 17 9 - 40 - - 1812,5 

pagasts 

8. Variņi 10 2 8 10 - - 478.4 

pagasts 

9. Smiltenes 47 - - - - - - - - 

pilsētā 


Palsmanes pagastam pieder daudzdzīvokļu ēkas, no kurām 36 dzīvokļi ir apmierinošā stāvoklī, 4 – 

avārijas stāvoklī. 

Variņu pagastā pašvaldības dzīvojamais fonds ir pietiekams, ir pašvaldības īres dzīvokļi Variņos, kā arī 

SIA „Palsa” ir brīvi dzīvokļi. Dzīvojamā fonda labiekārtotība (nodrošinājums ar ūdensvadu, 

kanalizāciju, siltumu, ceļiem) pagasta centrā ir pietiekama 36 . 

Mājokļu attīstības tendences atspoguļo būvniecības pieteikumu skaits. No kopējo Smiltenes novada 

būvniecības pieteikumu skaita, dzīvojamās mājas sastāda tikai sesto daļu. 

1.3.4.1.attēls. Būvniecības pieteikumu skaits Smiltenes novadā 2011.gada 8 mēnešos. 


Lai piesaistītu privātos investorus un nekustāmā īpašuma attīstītājus mājokļu jautājumu risināšanā, 

Smiltenes novada pašvaldība ir izstrādājusi divus detālplānojumus dzīvojamo māju apbūvei pilsētas 

teritorijā: 

- pilsētas teritorijai „Audēju iela 14” plānotā (atļautā) izmantošana ir Apstādījumu teritorija, 

Daudzstāvu dzīvojamo māju apbūves teritorija un Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija, 

- teritorijai „Audēju iela 20 un Rīgas iela 11” (atļautā) plānotā izmantošana ir Jaukta darījumu, 

sabiedrisko objektu un dzīvojamās apbūves teritorija, Daudzstāvu dzīvojamās apbūves 

teritorija un Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija. 

36 Plānošanas dokumenta „Variņu pagasta teritorijas plānojums” monitoringa ziņojums 2009.-2011., Smiltenes 

novada pašvaldība, 2011. 

65

Savrupmāju teritorija ir paredzētas arī Launkalnes pagasta zemesgabalā nr.2., kuram ir izstrādāts 

detālplānojums. 

Secinājumi 

Smiltenes novada pagastos svarīga ir pašvaldībai piederošu daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana, 

ir nepieciešamība veikt energoefektivitātes pasākumus. Tā kā pagastu pārvaldes vai 

apsaimniekošanas uzņēmumi neveic namu apsaimniekošanu, nav veikti remontdarbi, nomainīti 

koplietošanas telpu logi, ēkās nav pievilcīga dzīves vide. 

Galvenie priekšnoteikumi ilgtspējīgiem komunālajiem pakalpojumiem ir energoefektivitāte un 

dabas resursu ekonomiska izmantošana, kā arī pakalpojumu ekonomiskā efektivitāte. Jāuzlabo ēku 

energoefektivitāte. Tas attiecas gan uz esošajām, gan jaunajām ēkām. Dzīvojamā fonda atjaunošana 

var ievērojami ietekmēt energoefektivitāti un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu. Īpaša 

uzmanība jāpievērš vecām un nekvalitatīvām ēkām. Optimizēti un funkcionējoši infrastruktūras tīkli 

un energoefektīvas ēkas samazinās gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju izmaksas 37 . 

Pašvaldības dzīvojamā fonda neesamība bieži ir par iemeslu, kādēļ novads zaudē esošus 

iedzīvotājus, viens no iemesliem, kādēļ uz dzīvi Smiltenes novadā neatgriežas vai neienāk 

iedzīvotāji, kuri šeit var atrast darbu. Par dzīvesvietas izvēli Smiltenes novadā interesenti lielākoties 

ir cilvēki ar zemiem vai vidējiem ienākumiem, kuriem nav hipotekāro kredītu iespējas, lai mājokli 

iegādātos. Blomes pagastā ir neizmantota bijušās izglītības iestādes ēka „Siļķītes”, kas būtu 

pielāgojama pašvaldības nomas dzīvokļiem, tā piedāvājot dienesta dzīvokļus kvalificētiem 

speciālistiem. Arī Brantu pagastā bijušās skolas ēkai tiek meklēti izmantošanas varianti. Smiltenes 

novadā ir arī citi pašvaldības īpašumi, kuriem meklējams atbilstošs izmantošanas veids 

1.3.5. Pašvaldības pārvaldes resursi 

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", pašvaldības galvenās funkcijas ir: 

- organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, gādāt par savas administratīvās teritorijas 

labiekārtošanu un sanitāro tīrību; 

- gādāt par iedzīvotāju izglītību, kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu 

un tautas jaunrades attīstību; 

- nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu, 

nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību; 

- sekmēt uzņēmējdarbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba 

samazināšanu; 

- gādāt par sabiedrisko kārtību novadā. 

Smiltenes novada dome atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam 

sastāv no 15 deputātiem. 

Lai nodrošinātu savu darbību un izstrādātu domes lēmumprojektus, ir izveidotas 3 pastāvīgas 

komitejas: 

Finanšu un attīstības jautājumu pastāvīgā komiteja 10 deputātu sastāvā; 

Kultūras, izglītības un sporta jautājumu pastāvīgā komiteja 7 deputātu sastāvā; 

Sociālo un medicīnas jautājumu pastāvīgā komiteja 4 deputātu sastāvā. 

11 komisijas: 

- Administratīvā komisija; 

37 LEIPCIGAS HARTA par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām, Leipcigā, 2007. gada 24.–25. maijā. 

66

- Apstādījumu saglabāšanas komisija; 

- Civilās aizsardzības komisija; 

- Deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanas komisija; 

- Ekspertu komisija; 

- Licencēšanas komisija; 

- Iepirkumu komisija; 

- Komisijai bērnu uzņemšanai Smiltenes pirmsskolas izglītības iestādēs un pirmsskolas 

izglītības grupās pie skolām; 

- Politiski represēto personu lietu komisija; 

- Publisku izklaides un svētku pasākumu iesniegumu izskatīšanas komisija; 

- Smiltenes novada interešu izglītības jautājumu un programmu izvērtēšanas un 

mērķdotācijas sadales komisijas. 

Smiltenes novada dome un tās struktūrvienības veic likumā noteiktās funkcijas, veicinot novada 

attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa attīstību. Smiltenes novada darbu vada domes 

priekšsēdētājs un izpilddirektors. Lai nodrošinātu pilsētas un lauku teritoriju iedzīvotāju vienlīdzīgu 

pieeju pašvaldības pakalpojumiem, iedzīvotājiem ir iespēja pamatpakalpojumus saņemt arī savos 

pagastos. 

Smiltenes novadu pēc 2009. gada LR administratīvi teritoriālās reformas veido Smiltenes pilsēta un 8 

pagasti - Smiltenes, Blomes, Brantu, Launkalnes, Variņu, Palsmanes, Grundzāles un Bilskas pagasts. 

Pagastu pārvaldes nodrošina sekojošus pakalpojumus: 

- nodrošina pašvaldības kompetencē esošo izziņu izsniegšanu un sniedz informāciju par 

pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem; 

- pieņem valsts noteikto nodokļu un nodevu maksājumus, kuru iekasēšana ir uzdota 

pašvaldībai, kā arī novada domes noteikto nodevu maksājumus un ieņēmumus no budžeta 

iestāžu maksas pakalpojumiem; 

- nodrošina pašvaldības sociālo pabalstu izmaksas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības 

likumā noteiktajā kārtībā; - nodrošina pieejamību informācijai par domes pieņemtajiem 

lēmumiem; 

- nodrošina pagastu pārvaldes saimniecisko darbību atbilstoši apstiprinātajam budžetam, 

pilnvarām un Domes noteikumos apstiprinātajai kārtībai; 

- nodrošina pagasta pārvalžu teritorijā atrodošos un pakļautībā esošo iestāžu un 

struktūrvienību darbību. 

Plānošanas un investīciju piesaisti pašvaldībā nodrošina Attīstības un plānošanas nodaļa, kurai, 

analizējot piesaistītos līdzekļus un īstenotos projektus, ir pietiekoša kapacitāte. 

Iedzīvotāju pilsoniskā aktivitāte 

1.3.5.1.tabula. Vēlētāju aktivitāte 11. Saeimas vēlēšanās valstī, Vidzemes reģiona un Smiltenes 

novadā. 

Teritorija Vēlētāju skaits Kopējā aktivitāte % 

Valstī 1542700 917713 59.49% 

Vidzeme 408911 263151 64.35% 


11241 71 47 63.58% 

novads 

Datu avots: http://www.velesanas2011.cvk.lv/activities.html 

Salīdzinot ar valsts iedzīvotāju pilsonisko aktivitāti vēlēšanās, Smiltenes novadā tā ir gandrīz par 3% 

augstāka, tomēr nedaudz zemāka nekā Vidzemes reģionā kopumā. Viszemākā aktivitāte ir bijusi 

Latgales reģiona Ciblas novadā, kur nobalsojuši 36.23% iedzīvotāju. Augstākā aktivitāte Carnikavas 

novadā 101.61% un Saulkrastu novadā nobalsojuši 129.42%. 

67

Pašvaldības dialogs ar sabiedrību 

Informācija par Smiltenes novada pašvaldības darbu, domes sēdēm, pieņemtajiem lēmumiem, 

sniegtajiem pakalpojumiem, organizētajiem pasākumiem un citām aktivitātēm ir pieejama: 

- Smiltenes novada pašvaldības mājas lapā www.smiltene.lv; 

- Smiltenes novada Domes vēstis; 

- Smiltenes TV sagatavotajos sižetos. 

Smiltenes novada Domes vēstis sniedz daudzpusīgu informāciju ne tikai par saistošajiem noteikumiem 

un pieņemtajiem lēmumiem, bet arī par notikumiem pilsētā, kultūras un izglītības pasākumiem un 

citu noderīgu informāciju. Būtiski, ka izdevums ir pieejams ikvienam vai nu drukātā veidā, vai arī 

elektroniskā versija pašvaldības mājas lapā. Smiltenes novada pašvaldības bezmaksas izdevums 

„Smiltenes novada Domes Vēstis” iznāk kopš 2010. gada, 1 reizi mēnesī (pēdējā mēneša piektdienā) 

un tiek izplatīts bez maksas pašvaldības iestādēs un pilsētas tirdzniecības centrā „Centrs", tā tirāža ir 

2000 eksemplāru. 

Sabiedrības līdzdalība tiek nodrošināta, aicinot piedalīties sabiedriskajās apspriešanās, ir iespēja 

uzrakstīt mājas lapā vēstuli domei un elektroniski mājas lapā saņemt atbildi no pašvaldības. Domes 

vadībai, deputātiem un speciālistiem ir noteikti iedzīvotāju pieņemšanas laiki, kad ikviens interesents 

var risināt vai uzdot nepieciešamos jautājumus. 

Pašvaldības pakalpojumi 

VRAA pētījumā „Reģionu attīstība Latvijā 2010” ir veikts pašvaldību mājas lapu apskats līdz 2011. gada 

jūnijam. Smiltenes novada mājas lapā tiek nodrošināts informācijas pieejamības un pakalpojumu 

elektronizācijas līmenis ar iespēju – lejupielādējamas pakalpojumu veidlapas. Smiltenes pašvaldības 

mājas lapā Ir norādīta sadaļa „Pakalpojumi”, ir iespēja elektroniski nosūtīt vēstuli domei, aizpildīt 

noteiktas veidlapas. Informācija par pakalpojumiem, pakalpojumu strukturēšana ir veikta atbilstoši 

dzīves situācijai. Vēl nav pieejams Smiltenes novada pašvaldības pakalpojumu apraksts portālā 

www.latvija.lv, nav informācijas par e-iespējām. 

Mājaslapā nepieciešams nodrošināt informāciju vismaz angļu un krievu valodā. 

Pašvaldības mājas lapai vidējais apmeklētāju skaits dienā – 500–600. Populārākās sadaļas – 

sludinājumi un aktualitātes. Atgriezeniskā saikne tiek noskaidrota aptauju veidā. 

2011. gada novembrī mājas lapā 50% pašvaldības pakalpojumiem ir izveidots apraksts. 29 

pakalpojumu apraksti, kas pieejami iedzīvotājiem Smiltenes novada interneta vietnē www.smiltene.lv. 

www.latvija.lv nav pieejams neviens Smiltenes novada pašvaldības pakalpojuma apraksts. 

Smiltenes novada pašvaldības mājas lapā ir sekojošo pakalpojumu apraksti: 

- Baznīcā noslēgto laulību reģistrācija 

- Ceremoniju organizēšana 

- Civilstāvokļa reģistru ierakstu labošana, papildināšana, atjaunošana un anulēšana 

- Civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošu dokumentu atkārtota izsniegšana 

- Dzimšanas faktu reģistrācija 

- Dzimšanas reģistra papildināšana sakarā ar adopciju 

- Laulību reģistrācija 

- Miršanas faktu reģistrācija 

- Paternitātes atzīšana, noteikšana vai dzimšanas reģistra papildināšana 

- Tautības ieraksta maiņa 

- Vārda, uzvārda ieraksta maiņa 

Publisku pasākumu rīkošanas atļauja 

68

Publisko pasākumu organizēšanai Smiltenes novadā, saskaņā ar Latvijas Republikā noteikto kārtību, ir 

jāsaņem Smiltenes novada domes atļauja, ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms attiecīgā pasākuma 

norises sākuma iesniedzot iesniegumu. Publisku izklaides un svētku pasākumu iesniegumu 

izskatīšanas komisija lēmumu pieņem 10 dienu laikā no iesniegšanas datuma (ja iesniegums un visi 

nepieciešamie dokumenti ir iesniegti ne vēlāk kā 15 dienas līdz pasākumam). 

Sociālā palīdzība, pabalsti: 

- Apbedīšanas pabalsts 

- Aprūpes mājas 

- Brīvpusdienu pabalsts skolēnam 

- Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija 

- Izziņa par trūcīgo statusa piešķiršanu 

- Izziņas par atbrīvojumu no pacienta līdzmaksājuma 

- Ģimenes pabalsts (pabalsts mācību līdzekļu iegādei) 

- Maksas atlaides pabalsts pirmsskolas izglītības iestādē 

- Pabalsts bērna uzturam un mīkstā inventāra iegādei audžuģimenē 

- Pabalsts daļēju medicīnisko izdevumu apmaksai 

- Palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā 

- Pabalsts kurināmā iegādei vai dzīvokļa pabalsts 

- Pabalsts sociālo garantiju nodrošināšanai 

- Uzziņas un konsultācijas Sociālajā dienestā. 

Tūrisma pakalpojumi: 

- Tūrisma pakalpojumu reklamēšana, izvietojot informatīvus materiālus 

- Tūrisma informācijas sniegšana 

- Tūrisma informatīvo materiālu izplatīšana 38 

Smiltenes novada pašvaldība ir paredzējusi ieviest elektronisko dokumentu aprites sistēmu Namejs. 

Visas pašvaldības iestādes un pagastu pārvaldes vēl nav saslēgtas vienā sistēmā, izņemot sociālā 

dienesta pakalpojumus. 

Pašvaldībām ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai personas saņemtu pieprasītos pakalpojumus 

vienuviet klātienē vai elektroniski, fiziski nevēršoties institūcijā pie atbildīgās amatpersonas, kas 

izskata iesniegto pieteikumu, saskaņo to un pieņem lēmumu par pieprasītā pakalpojuma izpildi 

Galvenie ieteikumi ir visu pašvaldības sniegto pakalpojumu apzināšana, definēšana un grupēšana, 

pakalpojumu aprakstīšana un informācijas publicēšana pašvaldības mājas lapā un portālā 

www.latvija.lv, informācijas savlaicīga aktualizēšana. pakalpojumu procedūru, to kvalitātes 

izvērtēšana, pārbūve, vienkāršošana. 

Tuvākajā laikā ir nepieciešama pašvaldības sniegto pakalpojumu elektronizācija, vienotas 

elektronizētas dokumentu vadības sistēmas ieviešana. Diemžēl pašvaldības institūcijām nav pietiekoši 

informācijas no atbildīgajām valsts iestādēm, kādā veidā ir paredzēta e-pakalpojumu sniegšana, nav 

skaidrs, cik izmaksās pašvaldību e-pakalpojumu iekļaušana www.latvija.lv portālā, kā notiks 

autorizācija, kādas procedūras ir paredzēts, lai iedzīvotāji var izmantot e-pakalpojumus minētajā 

portālā. Kā viens no tuvākajiem uzdevumiem ir vienas pieturas aģentūras principu ieviešana, kas 

balstās moderno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanā. 

Smiltenes novada pašvaldībā ir 13 publiskie interneta pieejas punkti (turpmāk tekstā – PIPP) 

bibliotēkās, pagasta pārvalžu un izglītības iestāžu telpās. Ar publisko interneta pieejas punktu 

starpniecību iespējams nodrošināt vismaz daļu pašvaldības pakalpojumus arī tādās vietās, kur nav 

pašvaldības pārvalžu vai citu iestāžu (Loberģi, Aumeistari, Brutuļi). 

1.3.5.2.tabula. Publisko interneta pieejas punktu pakalpojums novada teritorijā. 

Ēkas 

pamatizmantošanas 

veids 

Adrese 

Interneta 

pieslēguma 

veids 

Interneta 

pakalpojumu 

sniedzējs 

Maksimālais 

datu 

apmaiņas 

Apmeklētāju 

skaits 

38 http://www.smiltene.lv/Pakalpojumi_novads (skatīts, 27.11.2011.) 

69

Bibliotēkas telpas „Aptiekas māja” bezvadu 

Grundzāles pag. pagasts internets 

Pagasta pārvaldes „Pašvaldības māja”, Bilskas bezvadu 

ēka 

pagasts 

internets 

Loberģu bibliotēka Bilskas pagasts, Loberģi, Mūri bezvadu 

internets 

Bibliotēkas telpas Cēsu iela 13, Blome bezvadu 

internets 

Bibliotēkas telpas Rīgas iela 71, c. Vidzeme, bezvadu 


internets 

Pagasta pārvaldes Tilita iela 5,Grundzāles bezvadu 

ēka 

pagasts 

internets 

Bibliotēkas telpas Smiltenes nov. Bilskas bezvadu 

pagasts, Mūri 

internets 

Bibliotēkas telpas Kultūras nams, Palsmanes bezvadu 

pagasts 

internets 

Bibliotēkas telpas Baznīcas laukums 13, kabelis 


(t.sk. DSL) 

Bibliotēkas telpas „Pilskalni” Launkalne bezvadu 

internets 

Izglītības iestādes Kalnamuiža – 5; Smiltenes kabelis 

telpas 

novads; LV4729 

(t.sk. DSL) 

Pagasta pārvaldes Oktobra iela 3A, Variņu bezvadu 

ēka 

pagasts 

internets 

Bibliotēkas telpas Birzuļu bibliotēka„Tautas bezvadu 

nams”, Mēros, Bilskas pagasts internets 

ātrums 

TELLIA 256 300 

TELIA 1 771 

TELIA 

Telia 2 980 

Telia 256 kbps 2186 

Telia 1 650 

Telia 1 82 

Lattelecom 2 1822 




Telia 1 1000 

Telia 1 300 

Bibliotēkas telpas Oktobra iela 13, Variņi, Variņu 

pagasts 


bezvadu 

internets 

Telia 1 960 

Lai noskaidrotu iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, to kvalitāti un 

pieejamību, kā arī noteiktu nepieciešamos uzlabojumus, regulāri reizi gadā jāveic novada iedzīvotāju 

aptauja. Pieejamības nodrošināšanai viena no iespējām ir pašvaldības iestādēs izvietot termināļus, 

caur kuriem pieejami pašvaldības elektroniskie pakalpojumi. 

Sadarbība ar apkārtējām pašvaldībām 

Smiltenes novada pašvaldības deputāti darbojas Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomē, 

kurā ietilpst viens deputāts no katras Vidzemes pašvaldības. 

Sadarbībā ar 21 pašvaldību tiek organizēta atkritumu apsaimniekošana – nodibināts SIA „ZAAO”. 

1.3.5.3.tabula. Pašvaldību sadarbības jomas. 

Novads 

Kaimiņu pašvaldības – Gulbenes, Priekuļu, 

Vecpiebalgas, Strenču, Valkas, Raunas, Apes, 

Beverīnas novadi 

Valmiera 

Cēsis 

Valka 

Rūjiena, Seda 

Pašvaldību saskarsmes un interešu jomas 

Pārrobežu sadarbība 

Sporta, kultūras attīstība, pasākumu organizēšana 

Transporta infrastruktūras uzturēšana 

Īpaši aizsargājamo teritoriju apsaimniekošana 

Vides kvalitātes nodrošināšana Gaujas upes baseinā 

Sabiedriskie pārvadājumi 

Veselības aprūpe, slimnīcas pakalpojumi 

Klejojošo dzīvnieku patversme 

Valsts iestāžu pakalpojumi 

Augstākās izglītības pakalpojumi 

Sabiedriskie pārvadājumi 

Valsts iestāžu pakalpojumi 

Pansionāta pakalpojumi 

70

Vidzemes Ziemeļu funkcionālais pilsētu tīkls Sadarbība projektu īstenošana 

(Cēsis-Rauna-Valmiera-Smiltene) 

Pašvaldību kapacitātes stiprināšana 

Uzņēmējdarbības vides aktivizēšana 

Transporta infrastruktūras attīstība 

Kompleksu tūrisma piedāvājumu, maršrutu, produktu 

izstrāde un attīstība 

Datu avots:Konsultantu ieteikumi, reģiona plānošanas dokumenti, Smiltenes novada pašvaldība. 

Starptautiskā sadarbība 

Novada starptautisko dimensiju atspoguļo ne tikai uzņēmēju saražotās produkcijas eksports uz citām 

valstīm, bet arī pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbība, sadraudzības pilsētas un projekti. 

Smiltenes novada pašvaldībai ir noslēgti 17 sadarbības līgumi. 

1.3.5.4.tabula. Smiltenes novada sadarbības partneri. 

Pilsēta (Valsts) 

Sadarbības līguma mērķis 

Nakskov (Dānija) 

Willich (Vācija) 

Noslēgts 2002. gada 15. novembrī, mērķis attīstīt un uzturēt informācijas 

apmaiņu starp pašvaldības iestādēm, piemēram, pilsētas attīstības nodaļu, 

skolām, bērnudārziem. 

Wiesenbach (Vācija) Noslēgts 2001. gada 12. oktobrī ar mērķi veicināt informācijas apmaiņu 

komunālo iestāžu darbībā pilsētu saimniecības attīstībā, nosakot katru gadu 

kopīgus sadarbības pasākumus, kā arī atbalstīt un veicināt iedzīvotāju un dažādu 

biedrību (īpaši jauniešu) tikšanos. 

Pincara (Itālija) 

Noslēgts 2002. gada 16. novembrī ar mērķi stiprināt draudzīgas attiecības starp 

sadraudzības pilsētām. 

Rovigo (Itālija) 

Noslēgts 2011. gada 27. aprīlī ar mērķi stiprināt jau pastāvošās draudzīgās 

attiecības un veicināt plašāku sadarbību ekonomikas, sociālās, kultūras un 

jauniešu sadarbības jomās, kā arī veicināt pieredzes apmaiņu starp abiem 

reģioniem. 

Pisek (Čehija) 

Noslēgts 2004. gada 29. aprīlī ar mērķi attīstīt un stiprināt draudzīgas attiecības 

starp sadraudzības pilsētām. 

Pustomiti (Ukraina) Noslēgts 2005. gada 28. jūlijā ar mērķi attīstīt un uzturēt informācijas apmaiņu 

starp pašvaldības iestādēm, uzņēmumiem un struktūrvienībām, piemēram, 

pilsētas attīstības nodaļu, skolām, bērnudārziem, kā arī īpaši veicināt iedzīvotāju 

un apvienību (īpaši jauniešu) tikšanos. 

Caerphilly (Lielbritānija) 

La Laguna (Spānija) 

Ļvova (Ukraina) 

Noslēgts 2011. gada 11. maijā ar mērķi veicināt sadarbību ekonomikas, 

izglītības, kultūras, ekoloģijas, sporta un tūrisma jomās. 

Porhova ( Krievija) Noslēgts 2010. gada 30. jūnijā ar mērķi veicināt sadarbību kultūras un sporta 

pasākumu organizēšanā, pašvaldības institūciju darba pieredzes apmaiņā, tiešu 

sakaru dibināšanā starp Porhovas rajona un Smiltenes novada saimnieciskās 

darbības subjektiem, kā arī veicināt sadarbību programmu izstrādē un realizācijā 

starp izglītības iestādēm un kopīgu projektu gatavošanā un realizācijā ar mērķi 

risināt vietējo pašvaldību orgānu aktuālās problēmas. 

Steinkjer (Norvēģija) 

Kalix (Zviedrija) 

Karlstad (Zviedrija) 

Ornskoldsvik (Zviedrija 

Donnery (Francija) 

Pāvilosta (Latvija) 


Sadarbība vietējā un starptautiskajā mērogā veicina pieredzes apmaiņu, turklāt jaunrades veidošanās 

iespējama, veicinot arī uzņēmēju iesaistīšanos sabiedriskajos tīklojumos un sociālajā dialogā, attīstot 

uzņēmējdarbības prasmes. Radīt jaunradei labvēlīgu darba vidi ir iespējams, izmantojot pašvaldības 

institucionālo ietvaru un mehānismus. 

71

Smiltenes novada pašvaldībai ir jāveicina pārrobežu sadarbība ar Igauniju un Krieviju tūrisma 

attīstības jomā, kultūras mantojuma popularizēšanā. Būtisks sadarbības virziens ir iedzīvotāju 

mūžizglītības iespējas, starpkultūru dialogs. Smiltenes novadam jāiesaistās plašākā sadraudzības 

pilsētu tīklojumā, lai sniegtu iespēju satikties iedzīvotājiem no dažādām valstīm, veidotu starpnozaru 

sadarbību, atbalstītu iedzīvotāju iniciatīvas. 

Kopš 2011.gada Smiltenes novada pašvaldība konkursa kārtībā līdzfinansē NVO īstenotos projektus 

sporta, kultūras, izglītības, sociālajā jomā un vides labiekārtošanā. 2011.gadā 3000 Ls apjomā tiek 

līdzfinansēti 8 NVO projekti. 

Publiskie pakalpojumi 

Publiskie valsts pakalpojumi Vidzemes reģiona Ziemeļu tīkla pilsētās – Cēsis, Valmiera, Smiltene, Valka 

ir izvietoti galvenokārt Valmierā, Valkā, Cēsīs. Smiltenes pilsētā ir pieejami tikai daži valsts sektora 

iestāžu sniegtie pakalpojumi. Iedzīvotāji saņemt nepieciešamos pakalpojumus mēro ceļu uz Valkas vai 

Valmieras pilsētām. 

1.3.5.3.tabula.Smiltenes novadā pieejamie publiskie pakalpojumi. 

Iestāde 

Pakalpojuma 

pieejamība 

Adrese 

Kultūra, tūrisms 

Kultūras iestādes: 

Jā 

Birzuļu, Launkalnes, Variņu tautas 

nami, Blomes, Palsmanes, 

Grundzāles Kultūras nami 

Pakalpojuma 

teritorija 


Bibliotēkas Jā Smiltenes novads 

Sabiedriskais interneta pieejas Jā 

Novada 


punkts 

bibliotēkas 

ES informācijas punkts Jā Baznīcas Smiltenes novads 

laukums 13, 


Smiltenes novada muzejs Jā Mēru muiža, 


Smiltenes novada Tūrisma Jā Dārza iela 3, 

informācijas centrs 


Veselība 

Neatliekamās medicīniskās Jā 

palīdzības dienesta Smiltenes NMP 

punkts 

SIA "Sarkanā Krusta Smiltenes Jā Dakteru iela 14, 

slimnīca” 

/Traumpunkts, 


Ambulatorā nodaļa, 

Dienas stacionārs, Mājas aprūpe/ 

Primārās veselības aprūpes Jā 

pakalpojumi – ģimenes ārsti, 

feldšerpunkti 

Nacionālais veselības dienests, 

Vidzemes nodaļa 

Jā Pils iela 6, 







8 bijušo rajonu 

teritorijas (Valkas, 

Limbažu, Cēsu, 

Valmieras, Madonas, 

Gulbenes, Alūksnes, 

Balvu) 

Sociālā aprūpe 

Smiltenes novada bērnu un ģimenes Jā Galdnieku iela Smiltenes novads 

72

Iestāde 

Kultūra, tūrisms 

atbalsta centrs 

Pansionāts (SIA "Sarkanā Krusta 

Smiltenes slimnīca”) 

Pakalpojuma 

pieejamība 

Adrese 

10B, Smiltene 

Jā Dakteru iela 14, 


Pakalpojuma 

teritorija 


Smiltenes novada sociālais dienests Jā Smiltenes novads 

Izglītība un sports 

Izglītības iestādes 

Jā 

Vispārējā izglītība 

Profesionālā izglītība 

Augstākā izglītība 

Sporta centrs 

Jā 

Labklājība 

Nodarbinātības valsts aģentūra, Jā Pils iela 6, Smiltenes novads 

Valkas filiāle, Smiltene 


Smiltenes novada bāriņtiesa Jā Smiltenes novads 

Ekonomika, būvniecība 

Valsts ieņēmumu dienests Valkas Nav visi Dakteru iela 28, Smiltenes novads 

klientu apkalpošanas centrs, pakalpojumi Smiltene 


Smiltenes novada būvvalde Jā Dārza iela 3, Smiltenes novads 

Iekšlietu institūcijas 

Valsts policija, VRP, Smiltenes 

iecirknis iekšlietas 

VUGD, VRB, Valkas daļa, Smiltenes 

postenis iekšlietas 

Pilsonības un migrācijas lietu 

pārvalde, Valkas nodaļa, Smiltenes 

filiāle 

Aizsardzības institūcijas 

Rekrutēšanas un jaunsardzes 

centrs 3. Novada nodaļa 218. 

Smiltenes jaunsargu vienība 


Jā Pils iela 2a, 


Darbības Baznīcas 

kapacitāte laukums 12, 

neatbilst novada Smiltene 

vajadzībām 

1 x nedēļā Dārza 11, 


Tieslietas 

Notārs 3 x nedēļā Dārza iela 11, 


Sakari, transports 

VAS „Latvijas Valsts Ceļi”, Vidzemes Jā Dakteru iela 28, 

reģions, Smiltenes nodaļa 

VAS „Latvijas Pasts” Smiltenes pasta 

nodaļas 

SIA „VTU Valmiera” Smiltenes 

autoosta 

Jā 



pilsēta, Bilskas, 

Blomes, 

Grundzāles, 

Launkalnes, 

Palsmanes, 

Variņu pagasti 

Jā Pils iela 1, 




Smiltenes, Valkas, 

Strenču novadi 


73

Zemkopība, mežsaimniecība 

VMD 

„Ziemeļvidzemes 

virsmežniecība”, Smiltenes birojs 

Valsts SIA "Zemkopības ministrijas 

nekustamie īpašumi" Vidzemes 

reģiona meliorācijas nodaļas Valkas 

sektors 

Latvijas lauku konsultāciju un 

izglītības centrs, Valkas konsultāciju 

birojs, struktūrvienība Smiltenē 

AS „LVM” Austrumvidzemes 

mežsaimniecība 

Jā 

Baznīcas 

laukums 16, 


Dakteru iela 28, 


Jā Kalnamuiža 6, 


pagasts 

Jā 

„Mežsaimniecīb 

a”, 

Launkalnes 

pagasts 

Silva, 

Smiltene + 12 pagasti 

Bijušais Valkas rajons 


Bijušie Alūksnes, 

Gulbenes un Valkas 

rajoni 

Komunālie pakalpojumi 

SIA „Smiltenes NKUP” Jā Pils iela 3A Smiltenes novads 

1.3.5.4.tabula.Pārvaldes pakalpojumi, kas Smiltenes novadā nav pieejami (Valsts institūcijas) 

Iestāde 

Pilsēta, kur 

pieejams 

Prioritāte (1– augsta, 3 – 

zema) 

Kultūras pieminekļu inspekcija Cēsis 3 

Vidzemes reģionālā nodaļa 

Vidzemes reģionālā Valsts darba Valmiera 3 

inspekcija 

Valsts sociālās apdrošināšanas Valka 2 

aģentūra, Valkas KAC 

Valsts Vides dienests, Valmieras Valmiera 2 

reģionālā vides pārvalde 

Dabas aizsardzības pārvaldes Amatas novads 3 

Vidzemes reģionālās administrācija 

Lauku atbalsta dienesta Valmiera 2 

Ziemeļvidzemes 

reģionālā 

lauksaimniecības pārvalde 

Valsts augu aizsardzības dienests, Valmiera 3 

Vidzemes reģionālā nodaļa 

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra Valka, Valmiera 3 

Pārtikas un veterinārais dienests, Valmiera 3 

Ziemeļvidzemes pārvalde 

Veselības inspekcijas Vidzemes Valmiera 2 

kontroles nodaļa 

Valsts bērnu tiesību aizsardzības Valmiera 2 

inspekcija 

Ceļu satiksmes drošības direkcija Valka, Valmiera 2 

Valkas rajona tiesa Valka 3 

VZD reģionālā nodaļa Valka, Valmiera 2 

Uzņēmumu reģistrs Valmiera 2 

Valsts Probācijas dienests Valka 3 

Zemesgrāmatas nodaļa Valka 2 

Valmieras zonālais valsts arhīvs Valmiera 2 


74

Smiltenes novadā atrodas vēl dažas institūcijas, kuru pakalpojumi svarīgi Iedzīvotājiem. 

AS „Latvenergo” Klientu apkalpošanas Valmiera 2 

centrs 

SIA ”Lattelecom” Valmiera 2 

SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu Valmiera 3 

apsaimniekošanas organizācija” 

Secinājumi 

Smiltenes novada centrs atrodas Smiltenes pilsētā, kur arī darbojas novada pašvaldības 

administrācija un deputāti. Smiltenes pilsēta ir labi pieejama visiem novadu veidojošajiem 8 

pagastiem. Lai nodrošinātu pilsētas un lauku teritoriju iedzīvotāju vienlīdzīgu pieeju pašvaldības 

pakalpojumiem, iedzīvotājiem ir iespēja pamatpakalpojumus saņemt arī savos pagastos. Novadā 

darbojas 13 PIPP, ir liels apmeklētāju skaits, tomēr tuvākajā laikā ir jāievieš modernākas 

tehnoloģijas, vēlams nodrošināt PIPP arī tādās vietās, kur tas līdz šim nav pieejams, piemēram, 

Brutuļu ciemā. 

Smiltenes novada pašvaldībai ir pietiekoša tehniskā un cilvēkresursu kapacitāte, kā arī pieredze 

investīciju projektu izstrādē un īstenošanā. Pašvaldība pastāvīgi uzlabo sniegto pakalpojumu 

aprakstus, tie ir pieejami mājas lapā, kā arī tiek nodrošināta pietiekoša sabiedrības informēšana un 

iesaiste pašvaldības teritorijas attīstības jautājumos, lēmumu pieņemšanā un citos iedzīvotājiem 

būtiskos jautājumos. Pēdējā gada laikā pašvaldība ir uzsākusi atbalstīt nevalstisko organizāciju 

iniciatīvas, finansējot projektus iedzīvotājiem svarīgās jomās. 

Smiltenes novadam ir starptautiskās sadarbības un sadraudzības pilsētas, tomēr nākotnē ir jāveido 

vairāku pilsētu sadarbības tīkli, lai sekmīgi piedalītos pārrobežu sadarbības, starptautiskajos 

projektos ne tikai ar kaimiņu valstīm Igauniju, Krieviju, bet arī Baltijas jūras reģiona pilsētām, 

veidot „dvīņu pilsētu” sadarbības tīklus un citas pilsētu un novadu kopdarbības formas. 

Nozīmīgākās funkcionālās saites Smiltenes novadam ir ar kaimiņu novadiem, iedzīvotājiem dažādu 

pakalpojumu saņemšanai ir jābrauc uz Valmieru un/vai Valku. Būtiski būtu saglabāt jau esošos 

valsts pakalpojumus Smiltenes pilsētā, kā arī nākotnē nodrošināt valsts pakalpojumu elektronisku 

pieejamību, lai nevajadzētu iedzīvotājiem tērēt laiku un līdzekļus ceļam uz blakus pilsētām. 

1.3.6. Finanšu resursi un investīcijas 

Pašvaldības budžets 

Saskaņā ar teritoriālo reformu 2009. gadā apstiprināts novada konsolidētais budžets, kurā apvienoti 

Smiltenes pilsētas un novada pagastu budžetu ieņēmumi un izdevumi. 

Pamatbudžets 

Līdz 2008. gadam visu pašvaldību budžeta ieņēmumi būtiski palielinājās, ieskaitot valsts dotāciju, ko 

pašvaldības saņēma administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk – ATR) pabeigšanai 2008. gadā. 

Kopējie ieņēmumi 2009. gadā strauji samazinājās, t.i. par 27% salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 2010. 

gadā budžeta ieņēmumi palielinājās par 18%. 2011. gadā budžeta ieņēmumi plānoti 8,7 milj. latu 

līmenī, kas par ~14% mazāk nekā 2008.gadā. Ieņēmumu samazināšanās būtiski ietekmēja arī 

pašvaldības funkciju veikšanu. 

75

Finanšu ekonomiskās krīzes rezultātā kopējie ieņēmumi 2009. gadā strauji samazinājās, t.i., par 27%, 

salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Situācija ar 2010. gada budžeta ieņēmumiem nedaudz uzlabojās, 

(ieņēmumu pieaugums bija 18%), kas ļāva palielināt izdevumus līdz pat 9 miljoniem latu. 

2011.gada budžeta plāna ieņēmumu daļa tika samazināta par 10%, salīdzinot ar 2010.gadu, jo lielā 

mērā noteica augstais bezdarba līmenis reģionā (~15%) un attiecīgi nodokļu ieņēmumu 

samazinājums. 2011.gada budžeta izdevumu daļa tika palielināta līdz 10.4 milj. Latiem vai par 15.2%. 

Deficītu 20% apmērā tika plānots finansēt no uzkrājumiem, kas veidojušies, izpildot 2009. un 

2010.gada budžetus. 

1.3.6.1.attēls.Smiltenes novada ieņēmumi un izdevumi, 2008.-2011.g., Ls. 

Datu avots: 2008.gads - Smiltenes novada domes publiskais pārskats par 2009.gadu, 2009.-2011.gads 

– www.kase.gov.lv 

Aplūkojot detalizētāk pamatbudžeta ieņēmumu struktūru, var secināt, ka lielāku daļu ieņēmumos 

Smiltenes novadā veido transferti un nodokļu ieņēmumi attiecīgi vidēji 55% un 40%. Transfertu 

īpatsvars pašvaldības ieņēmumos katru gadu pieaug un 2011. gadā plānots 60% līmenī. Ievērojami 

mazāku daļu veido nenodokļu ieņēmumi un citi ieņēmumi. Ņemot vērā to, ka nodokļu ieņēmumi, 

kuru lielāko daļu sastāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (vidēji 92% apskatāmā periodā) ir 

tieši saistīti ar valsts nodokļu politiku, kas pēdējos gados ir ļoti mainīga, pašvaldībai ir grūti prognozēt, 

vai nākotnē šī ieņēmumu daļa pieaugs vai samazināsies. 

* - iedzīvotāju īpatsvars darba spējas vecumā pieņemts atbilstoši 2010.gada datiem 

** - aprēķināts atbilstoši 2011.g. budžeta plānam (saskaņā ar budžeta izpildes datiem par 11 mēnešiem, šis 

rādītājs var būt 342.9 latu līmenī) 

1.3.6.2.attēls IIN uz 1 iedzīvotāju darba spējas vecumā Smiltenes novadā, LVL. 

Datu avots: Konsultanta aprēķins. 

76

Nenodokļu ieņēmumi, maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi veido nelielu kopējo ieņēmumu 

daļu (vidēji 2,5% apskatāmā periodā). 

Pašvaldību budžetu transferti sākot ar 2010. gadu būtiski samazinājās sakarā ar rajona pašvaldības 

reorganizāciju, jo daļa valsts budžeta transfertu saņemta ar rajona pašvaldības starpniecību. 

1.3.6.3.attēls.Smiltenes novada pamatbudžeta ieņēmumu struktūra 2008.-2011.g., Ls un %. 


– www.kase.gov.lv, konsultanta aprēķins. 

Analizējot pamatbudžeta izdevumu struktūru, redzams, ka nemainīgi lielāko Smiltenes novada 

izdevumu daļu veido izdevumi izglītībai. Pieaug izdevumi sociālajai aizsardzībai. Pēc ATR pašvaldībā 

nedaudz samazinās izdevumi pārvaldei. Salīdzinot ar 2010. gadu, 2011. gadā plānots būtisks izdevumu 

pieaugums izglītībai, sabiedriskai kārtībai un drošībai, pašvaldības teritoriju un mājokļu 

apsaimniekošanai, kā arī kultūrai un atpūtai. 

1.3.6.4.attēls.Smiltenes novada pamatbudžeta izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām, 2008.- 

2011.g., Ls. 



Speciālais budžets 

77

Pēc krīzes periodā (2009.-2011.gads) speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu raksturo pretēja 

tendence: ieņēmumi samazinās, izdevumi palielinās. 

1.3.6.5.attēls.Smiltenes novada speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi, 2008.- 2011.gads, Ls. 


– www.kase.gov.lv. 

Smiltenes novada speciālā budžeta ieņēmumus veido autoceļu (ielu) fonda ieņēmumi, dabas resursu 

nodoklis un pārējie ieņēmumi. 2009. un 2010. gadā ievērojami palielinājušies ceļu (ielu) fonda 

ieņēmumi. 2010. gadā pieauga dabas resursu nodokļa ieņēmumi. 

1.3.6.6.attēls Smiltenes novada speciālā budžeta ieņēmumu struktūra, 2008.-2011.g., Ls. 



Neskatoties uz speciālā budžeta ieņēmumu samazinājumu, pēdējo gadu laikā būtiski palielinājušies 

speciālā budžeta izdevumi. 

78

1.3.6.7.attēls.Smiltenes novada speciālā budžeta izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām, 

2009.-2011.g., Ls. 

Datu avots: www.kase.gov.lv. 

Pēc LR Valsts kases datiem 2011. gada augustā Smiltenes novada pašvaldības saistību apjoms attiecībā 

pret pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām PFIF vidēji sastāda 6,9% (2011.- 

2017.g.). 

Investīcijas , projekti 

Galvenie sociālās sfēras investīciju projektu finansēšanas avoti ir pašvaldības un valsts budžeta resursi, 

piesaistītie aizdevumi, konkrētu Eiropas Savienības fondu programmu piešķirtie līdzekļi. 

Pēdējo trīs gadu laikā kapitālieguldījumi no budžeta līdzekļiem veidoja 7.2 milj. latu. 

1.3.6.8. attēls. Smiltenes novada pašvaldības budžeta kapitālie izdevumi, 2009.-2011. g., tūkst. Ls 

Datu avots: www.kase.gov.lv 

Šajā periodā investīciju projektu īstenošanai tika piesaistīti kreditlīdzekļi aptuveni 3 miljonu latu 

apmērā. 

Pēc LR Valsts kases datiem Smiltenes novada pašvaldības saistību apjoms attiecībā pret pamatbudžeta 

ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām (PFIF) pakāpeniski samazināsies no 8.1% 2011.gadā 

līdz 4.9% 2017.gadā. 

Saistību apmērs 

2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 

Turpmākajos 

gados 

Pavisam 

Kopā saistības 559 474 513 541 682 962 431 163 400 883 349 052 336 094 2 643 653 5 916 822 

Saistību apjoms % no pamatbudžeta 

ieņēmumiem 

8.1% 7.4% 9.9% 6.2% 5.8% 5.0% 4.9% 

Pamatbudžeta ieņēmumi bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā saimnieciskajā gadā: 

1.3.6.9.attēls.Smiltenes novada pašvaldības saistību apjoms 2011.-2017.g., Ls. 

Datu avots: www.kase.gov.lv 

6 929 025 

Sākot no 2004.gada (pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā) Smiltenes novada teritorijā ir realizēti 

119 projektu, kuri saņēmuši Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Kopējais investīciju apjoms 

sastāda 11.1 milj. Latu, no kuriem 70% ir finansēti no attiecīgo fondu līdzekļiem. (Datu avots: 

www.vidzeme.lv) 

Privātie biznesa projekti ar Eiropas Savienības fondu atbalstu, galvenokārt, tika īstenoti līdz 

2008.gadam. Četru gadu laikā kopējās investīcijas uzņēmējdarbības attīstīšanai bija aptuveni 4 milj. 

latu, tai skaitā 1.5 milj. latu - ES fondu līdzekļu. 

79

Sākot no 2008.gada, galvenokārt Eiropas Savienības līdzekļi tika sadalīti triju programmu ietvaros: 

1.„Cilvēkresursi un nodarbinātība”, 2.„Uzņēmējdarbība un inovācijas” (akcentu liekot uz inovācijām), 

3.„Infrastruktūra un pakalpojumi”. Tabulā 1.3.6.1. ir doti projekti, norādot kopējo investīciju apjomu, 

realizācijas termiņus, ES fondu līdzfinansējuma apjomus un finansējuma saņēmējus. 

Kopējās investīcijas 19 projektos veido 6.7milj. latu, no kuriem ES fondu līdzekļi ir 5.93 milj. latu (jeb 

89%) 

80

1.3.6.1. tabula. Smiltenes novada investīciju projekti, 2009.-2014.g. 

Nr.p.k. Projekta nosaukums Aktivitātes nosaukums Kopējās izmaksas ES finansējums Sākuma datums Beigu datums Struktūrfondu finansējuma saņēmējs 

1 "AS ""Stora Enso Timber"" darbinieku 

kvalifikācijas celšana" 

1.3.1.1.4.Atbats nodarbināto apmācībām 

komersantu konkurētspējas veicināšanai - 

atbats komersantu individuāli organizētām 

apmācībām 

2 Smiltenes Centra vidusskolas infrastruktūras 3.1.3.3.2.Vispārējās izglītības iestāžu 

uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem infrastruktūras uzlabošana izglītojamajiem ar 

traucējumiem 

funkcionāliem traucējumiem 

3 "Pirmsskolas izglītības iestādes ""Pīlādzītis"" 

Mētras ielā 11A infrastruktūras attīstība" 

4 "Launkalnes pagasta atkritumu izgāztuves 

""Putnukalns"" Nr.94708/5258/PPV rekultivācija" 

3.1.4.3.Pirmskolas izglītības iestāžu 

infrastruktūras attīstība nacionālās un 

reģionālās attīstības centros 

3.5.1.2.1.Normatīvo aktu prasībām 

neatbitošo izgāztuvju rekultivācija 

Ls 39 668.00 Ls 23 254.80 2008.11.10. 2010.07.31. Stora Enso Latvija 

Ls 92 489.00 Ls 83 633.00 2009.04.01. 2010.05.31. Smiltenes novada dome 


Ls 13 709.61 Ls 11 653.17 2009.07.10. 2011.07.10. Launkalnes pagasta padome 

5 "Normatīvo aktu prasībām neatbitošās Valkas 3.5.1.2.1.Normatīvo aktu prasībām 

rajona Grundzāles pagasta izgāztuves neatbitošo izgāztuvju rekultivācija 

""Smiltiņsi"" Nr.94588/5318/PPV rekultivācija" 

6 SIA Troll Nursery dalība starptautiskā izstādē 2.3.1.1.1.Ārējo tirgu apgūšana – ārējais 

mārketings 

7 Atmodas ielas un tās pieslēgumu ielu 

kompleksā rekonstrukcija 

8 Raiņa ielas un tās pieslēgumu ielu kompleksā 


3.6.1.1.Nacionālas un reģionālas nozīmes 

attīstības centru izaugsmes veicināšana 

līdzsvarotai vats attīstībai 

3.6.1.1.Nacionālas un reģionālas nozīmes 

attīstības centru izaugsmes veicināšana 

līdzsvarotai vats attīstībai 

9 Atbata pasākumu īstenošana Smiltenes novadā 1.2.2.4.2.Atbata pasākumu īstenošana 

jauniešu sociālās atstumtības riska jauniešu sociālās atstumtības riska 

mazināšanai un jauniešu ar funkcionālajiem mazināšanai un jauniešu ar funkcionālajiem 

traucējumiem integrācijai izglītībā 

traucējumiem integrācijai izglītībā 

10 Dabas zinātņu kabinetu labiekārtošana 

Smiltenes Centra vidusskolā 

3.1.3.1.Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei 

atbitošas materiālās bāzes nodrošināšana 

Ls 18 786.50 Ls 15 968.53 2009.07.10. 2011.07.10. Smiltenes novada Grundzāles pagasta 

pārvalde 

Ls 6 255.42 Ls 3 127.71 2009.08.01. 2010.03.17. TROLL NURSERY 

Ls 1 490 674.00 Ls 1 326 777.00 2009.09.23. 2010.12.31. Smiltenes pilsētas dome 

Ls 1 084 422.00 Ls 965 192.00 2009.09.23. 2010.11.15. Smiltenes pilsētas dome 



81

Tabulas turpinājums 

Nr.p.k. Projekta nosaukums Aktivitātes nosaukums Kopējās izmaksas ES finansējums Sākuma datums Beigu datums Struktūrfondu finansējuma saņēmējs 

11 Izglītības iestāžu informatizācija 3.2.2.1.2.Izglītības iestāžu informatizācija Ls 71 663.73 Ls 71 663.73 2010.01.01. 2011.06.30. Smiltenes novada dome 

12 Mājturības un tehnoloģiju, dabaszinātņu 3.1.3.3.1.Speciālās izglītības iestāžu 

kabinetu renovācija un skolas jumta nomaiņa infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana 

Pamanes speciālā internātpamatskolā 

13 Ambulatorā veselības aprūpes infrastruktūras 

uzlabošana SIA „Sarkanā Krusta Smiltenes 

slimnīca”, nodrošinot stacionārās veselības 

aprūpes pakalpojumu sniedzēja pārprofilēšanu 

uz ambulatorās veselības aprūpes 

14 Smiltenes piētas Daugavas ielas posma 



3.1.5.1.2.Veselības aprūpes centru attīstība Ls 234 548.95 Ls 199 366.60 2010.07.01. 2011.06.30. SIA „Sarkanā Krusta Smiltenes 

slimnīca” 

3.2.1.2.Tranzītielu sakārtošana piētu 

teritorijās 

15 Veterinārmedicīnas, viesnīcu un tūrisma 3.1.1.1.Mācību aprīkojuma modernizācija un 

pakalpojumu izglītības programmu infrastruktūras uzlabošana profesionālās 

modernizēšana Smiltenes tehnikumā 

izglītības programmu īstenošanai 


Ls 761 089.00 Ls 654 536.00 2010.07.01. 2011.12.31. Smiltenes tehnikums 

16 Mācību aprīkojuma modernizācija un 3.1.1.1.Mācību aprīkojuma modernizācija un 

infrastruktūras uzlabošana Smiltenes infrastruktūras uzlabošana profesionālās 

Profesionālajā vidusskolā profesionālās izglītības programmu īstenošanai 

izglītības programmu īstenošanai 

17 Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Daugavas ielā 3.4.4.1.Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības 

64, Smiltenē energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi 

paaugstināšanas pasākumi 

18 Ūdenssaimniecības attīstība Smiltenē, 2. kārta 3.5.1.1.Ūdenssaimniecības infrastruktūras 

attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu 

lielāku par 2000 

19 Speciālistu piesaiste Smiltenes novada 

pašvaldībai 

Datu avots: www.vidzeme.lv 

1.5.3.1.Speciālistu piesaiste plānošanas 

reģioniem, piētām un novadiem 

Ls 456 653.00 Ls 392 721.00 2010.07.26. 2011.11.25. Smiltenes Profesionālā vidusskola 

Ls 73 987.15 Ls 44 392.29 2010.08.25. 2011.01.25. Smiltenes NKUP 

Ls 1 079 208.80 Ls 1 025 248.36 2010.10.18. 2014.10.18. "SIA ""Smiltenes NKUP""" 


82

Būtisku ieguldījumu uzņēmējdarbības attīstībā Smiltenes novada teritorijā ir devuši arī ārvalstu 

investori. 

Laika posmā no 1991.-2011.gadam Smiltenes novada ekonomikā tiešo investīciju veidā ir ieguldīti 

vairāk kā 5 milj. latu. Lielākie investori (valstis) ir Igaunija, Lielbritānija, Zviedrija, kuru īpatsvars veido 

98.5% no summārajām investīcijām. 

1.3.6.2.tabula. Smiltenes novada ārvalstu tiešās investīcijas, 1991.-2011.g., Ls 

Valsts Skaits Investīcijas Īpatsvars 

Igaunijas Republika 9 3 235 900 64.3% 

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste 1 1 268 000 25.2% 

Zviedrijas Karaliste 5 454 438 9.0% 

Somijas Republika 1 72 280 1.4% 

Vācijas Federatīvā Republika 2 2 900 0.1% 

Maurīcijas Republika 1 100 0.002% 

Kopā 19 5 033 618 100% 

Datu avots: www.lursoft.lv 

Igauniju pārstāv deviņi investori, no kuriem lielākais „STORA ENSO TIMBER AS” ir veicis ieguldījumus 

savā meitas kompānijā vairāk kā 3.2 milj. latu apmērā. 

1.3.6.3.tabula. Igaunijas tiešās investīcijas Smiltenes novada uzņēmumos, 1991.-2011.g., Ls 

Investors 

Investīcijas 

STORA ENSO TIMBER AS 3 220 000 

GRAANUL INVEST AS 4 000 

Aktsiaselts TESMAN 4 000 

Blumfeldt Vahur 4 000 

OU GRAANUL ENERGIA 2 000 

Karu Toomas 700 

Laas Lars 700 

Fjodorova Marina 500 

Kopā 3 235 900 


Vienīgā Lielbritānijas investora „KEDCO BLOCK LIMITED” ieguldījumi veidoja 1.3 milj. latu. Nedaudz 

vairāk kā 450 latu ekonomikā ir ieguldījuši zviedru investori. 

1.3.6.4.tabula. Zviedrijas tiešās investīcijas Smiltenes novada uzņēmumos, 1991.-2011.g., LVL 

Investors 

Investīcijas 

STIG-EAST AB 149 000 

WONDERLAND INTERNATIONAL AB 133 225 

Orvelind Jan Mikael 85 750 

Wonderland International Aktiebolag 44 444 

Swedfund International Aktiebolag 42 019 

Kopā 454 438 


Rezumējot iepriekš minēto, jāatzīmē, ka Smiltenes novada budžets atbilst vispārējai ekonomiskajai 

situācijai valstī. Budžeta nodokļu ieņēmumi ir stabilizējušies 3.5-3.6 milj. latu līmenī. Ņemot vērā 

transfertus, nenodokļu ieņēmumus, uzkrātos kopējos resursus, 2011.gadā bija iespējams finansēt 

izdevumus 10.6 milj. latu apmērā, tai skaitā 3.7 milj. latu izdevumus kapitālieguldījumiem. 

83

Pēdējo triju gadu laikā netika saņemts tiešs atbalsts uzņēmējdarbībai no ES fondiem. Netiešs 

ieguvums ir no izglītības programmām. Sākot no 2008.gada, būtiski līdzekļi tiek novirzīti transporta 

infrastruktūras attīstībai (2.6 milj. latu) un ūdenssaimniecības sistēmas attīstībai (1.08 milj. latu). 

1.4. Uzņēmējdarbības vide 

Faktori, kas nosaka uzņēmējdarbības sekmīgu attīstību, ir gan novada teritoriālais izvietojums, gan 

nepieciešamo resursu (cilvēkresursu, dabas resursu, atbilstošas infrastruktūras un finanšu resursu) 

pieejamība un kvalitāte, gan normatīvā vide, kuru lielā mērā regulē valsts līmeņa likumdošana. Tomēr 

arī pašvaldības rīcībā ir atbalsta instrumenti, ar kuru palīdzību var nodrošināt uzņēmējdarbības 

attīstībai labvēlīgu vidi un sekmēt Smiltenes uzņēmēju konkurētspēju un novada izaugsmi kopumā. 

Šajā nodaļā raksturota Smiltenes novada uzņēmējdarbības vide, analizējot uzņēmējdarbības aktivitāti, 

t.sk. uzņēmumu skaita dinamiku un struktūru, plašāk pārstāvētās nozares un tajās strādājošos 

uzņēmumus, kā arī identificējot uzņēmējdarbību veicinošus un bremzējošus faktorus un pašvaldības 

darbību uzņēmējdarbības vides attīstības sekmēšanā. 

1.4.1. Uzņēmējdarbības aktivitāte 

Pēc SIA „Lursoft” datiem 20 gadu laikā, sākot no 1991. gada, Smiltenes novadā ir reģistrēti 1378 

uzņēmumi. Pēc 2008.-2009. gada krīzes ekonomiskā aktivitāte atjaunojas, par to liecina reģistrēto 

uzņēmumu skaita dinamika. 2010. gadā reģistrētas 37 komercstruktūras, kas ir par 85% vairāk kā 

iepriekšējā gadā. 2011. gada astoņos mēnešos ir reģistrētas jau 35 komercstruktūras. 

1.4.1.1.attēls.Smiltenes novadā reģistrēto uzņēmumu dinamika, 1991.-2011.g. 

Datu avots: SIA „Lursoft”. 

Pēc uzņēmējdarbības formas Smiltenes novadā dominē zemnieku saimniecības (ZEM) – 45%, 37% ir 

sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), 7% ir individuālie uzņēmumi (IND), vēl 7% ir individuālie 

komersanti (IK), citas uzņēmējdarbības formas (akciju sabiedrība, filiāle, kooperatīvā sabiedrība un 

citas) kopā veido aptuveni 4%. 

84

1.4.1.2.attēls.Smiltenes novadā reģistrēto uzņēmumu sadalījums pa uzņēmējdarbības formām. 

Datu avots: SIA „Lursoft”. 

Līdztekus jaunu uzņēmumu dibināšanai daļa uzņēmumu tiek likvidēti. Smiltenes novadā, sākot no 

2000. gada, reģistrēto uzņēmumu skaita bilance pret likvidēto uzņēmumu skaitu saglabājās pozitīva. 

1.4.1.3.attēls.Uzņēmumu reģistrēšanas un likvidēšanas dinamika Smiltenes novadā, 2000.-2011.g. 

Datu avots: SIA „Lursoft. 

2011. gada septembrī SIA „Lursoft” datu bāzē ir atrodami 1046 Smiltenes novadā reģistrēti un 

nelikvidēti uzņēmumi. Šo uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla apjoms – 14,5 milj. latu. 

85

1.4.1.1.tabula.Uzņēmumu reģistrācijas dinamika sadalījumā pa uzņēmējdarbības formām Smiltenes novadā 

Forma 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 Kopā 

Komercreģistrs 

Individuālais komersants (IK) 0 0 2 2 4 0 0 0 2 2 0 4 8 11 12 5 8 13 4 9 7 93 

Filiāle (FIL) 0 0 0 1 1 0 1 1 0 0 1 0 0 1 0 1 0 0 3 0 0 10 

Ārvalsts komersanta filiāle (AKF) 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1 

Pilnsabiedrība (PS) 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1 1 2 

Akciju sabiedrība (AS) 1 0 1 0 0 0 0 1 0 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 4 

Komandītsabiedrība (KS) 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1 0 0 0 1 

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) 1 16 26 16 8 7 6 20 10 17 10 13 14 17 23 27 20 25 12 27 27 342 

Uzņēmumu reģistrs 

Akciju sabiedrība (AS) 0 1 1 0 0 0 0 0 0 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 3 

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) 14 42 39 21 10 6 6 9 7 8 3 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 166 

Filiāle (FIL) 0 1 0 0 1 0 0 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 3 

Kooperatīvo biedrību savienības uzņēmums (KSS) 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1 

Individuālais uzņēmums (IND) 5 14 15 28 17 8 5 5 2 1 0 0 0 0 0 0 1 0 0 0 0 101 

Kooperatīvā sabiedrība (KB) 0 5 18 0 0 0 0 1 1 1 0 0 0 0 0 0 1 0 0 0 0 27 

Kooperatīvo biedrību uzņēmums (KBU) 0 2 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 2 

Pašvaldības uzņēmums (PSV) 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1 

Paju sabiedrība (PAJ) 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1 

Valsts uzņēmums (VU) 3 0 1 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 5 

Zemnieku saimniecība (ZEM) 1 212 93 89 79 32 28 17 14 14 3 3 9 7 7 4 2 0 1 0 0 615 

KOPĀ 25 296 196 157 121 53 46 54 37 44 19 21 31 36 42 37 32 39 20 37 35 1378 

Datu avots: SIA „Lursoft”, Statistika aktualizēta 03.09.2011 

84

Smiltenes novadā bez jau reģistrētajām uzņēmējdarbības struktūrām darbojas arī pašnodarbinātās 

personas, kuras nav iekļautas SIA „Lursoft” datu bāzē, bet tiek fiksētas Centrālās statistikas pārvaldes 

(CSP) datu bāzē. 

CSP klasifikācija 

Tirgus sektorā statistikas vienības: pašnodarbinātās personas, individuālie komersanti, 

komercsabiedrības, zemnieku un zvejnieku saimniecības. 

Ārpus tirgus sektora statistikas vienības: fondi, nodibinājumi un biedrības, valsts budžeta iestādes, 

pašvaldību budžeta iestādes. 

Centrālās statistikas pārvaldes dati par uzņēmējdarbības aktivitāti novadu griezumā ir pieejami tikai par 

2009. gadu. Pēc CSP datiem Smiltenes novadā kopējais еkonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas 

vienību skaits ir 944, t.i., uz 1000 iedzīvotājiem ir 66 еkonomiski aktīvās tirgus sektora statistikas vienības, 

kas ir vairāk kā vidēji Latvijā (57) un Vidzemes reģionā (59). 

Pēc CSP klasifikācijas Smiltenes novadā komercsabiedrības sastāda 25% (Latvijā vidēji 41%), 

pašnodarbinātie – 46% (Latvijā vidēji – 35%), zemnieku saimniecības – 24% (Latvijā vidēji 9.3%), 

individuālie komersanti 5% (Latvijā vidēji – 6.4%). 

1.4.1.4.attēls.Smiltenes novadā tirgus sektora ekonomiski aktīvās statistikas vienības sadalījumā pa 

uzņēmējdarbības formām, 2009.g. 


Smiltenes novadā praktiski nav lielu tirgus sektora dalībnieku. Pārsvarā (94%) ir mikro uzņēmumi . 

1.4.1.5. attēls. Smiltenes novadā tirgus 

sektora ekonomiski aktīvās statistikas vienības 

sadalījumā pa lieluma grupām, 2009.g. 

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003. gada 6. maija 

Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un 

vidējo uzņēmumu definīciju: 

Mikro uzņēmums 

- max nodarbināto skaits – 9 

- gada apgrozījums un/vai gada bilances 

vērtība nepārsniedz 1.4 miljonus latu 

Mazais uzņēmums 


- gada apgrozījums un/vai gada bilances 

vērtība nepārsniedz 7 miljonus latu 

Vidējais uzņēmums 


- gada apgrozījums nepārsniedz 35.1 

87


miljonus latu un/vai gada bilances 

vērtība nepārsniedz 30.2 miljonus latu 

Lielais uzņēmums 

- nodarbināto skaits – 250 un vairāk 

- gada apgrozījums pārsniedz 35.1 

miljonus latu vai gada bilances vērtība 

pārsniedz 30,2 miljonus latu 

Galvenā uzņēmējdarbības joma ir lauksaimniecība un mežsaimniecība (430 ekonomiski aktīvās statistikas 

vienības). Tirdzniecībā ir reģistrētas 87 ekonomiski aktīvās statistikas vienības. 63 uzņēmumi ir reģistrēti 

apstrādes rūpniecībā, 125 sniedz citus pakalpojumus, neskaitot profesionālos, zinātniskos un tehniskos 

pakalpojumus (šis pakalpojumu veids apvieno 30 ekonomiski aktīvās statistikas vienības). 

1.4.1.6.attēls.Smiltenes novadā tirgus sektora ekonomiski aktīvās statistikas vienības sadalījumā pa 

galvenajiem darbības veidiem (NACE 2.red.), 2009.g. 


No komercstruktūrām, kas Smiltenes novadā veic aktīvu uzņēmējdarbību, ir izanalizēti 100 uzņēmumi ar 

vislielāko apgrozījumu. To summārais apgrozījums 2010. gadā veidoja 147,6 milj. latu. 86% no 

komercstruktūru summārajiem ieņēmumiem Smiltenes novadā veidoja uzņēmumi, kuru gada 

apgrozījums pārsniedz 1 miljonu latu (šādu uzņēmumu ir 14 un kopējais apgrozījums sastāda 126,4 milj. 

latu). 

Skaitliski vislielākā grupa, t.i., uzņēmumi ar apgrozījumu līdz 200 tūkst. latu, apvieno 54 uzņēmumus. To 

summārie ieņēmumi veido tikai 3% (4,5 miljonus latu). 

88

1.4.1.7.Simts lielāko uzņēmumu sadalījums grupās 

pēc apgrozījuma 

1.4.1.8.attēls. Simts lielāko uzņēmumu apgrozījumu 

sadalījums pa uzņēmumu grupām 

1.4.1.2.tabula.Smiltenes novada uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1 milj. latu 

Kompānija 

Apgrozījums 

2010.g. (LVL) 

pret 2009 pret 2008 pret 2007 Darbības veids 

Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana, 

AS "STORA ENSO LATVIJA" 49 732 548 2.55 reizes 2.36 reizes 94% Mežkopība un citas mežsaimniecības 

darbības 

Mazumtirdzniecība nespecializētajos 

veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas 

"FIRMA MADARA 89" SIA 21 655 958 16% 7% 20% preces, dzērienus vai tabaku; Maizes 

ražošana; svaigi ceptu mīklas izstrādājumu 

un kūku ražošana 

SIA"8 CBR" 12 309 258 2.22 reizes -7% -20% Ceļu un maģistrāļu būvniecība 

SIA "GRAANUL INVEST" 7 810 060 -1% 27% 

Pārējo koka izstrādājumu ražošana; korķa, 

2.08 reizes 

salmu un pīto izstrādājumu ražošana 

AS "Strenču mežrūpniecības saimniecība" 7 673 631 60% 62% 19% Mežizstrāde 

SIA "SMILTENE IMPEX" 6 381 238 67% 2.33 reizes 27% Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana 

AS "SMILTENES PIENS" 5 213 958 -18% -24% -23% Piena pārstrāde un siera ražošana 

SIA "LAUKU APGĀDS UN 

Metālizstrādājumu, krāsu un stikla 

3 972 751 20% -14% -17% 

MELIORĀCIJA" 

mazumtirdzniecība specializētajos veikalos 

SIA "TROLL Smiltene" 3 965 026 8% 10% 6% Citu mēbeļu ražošana 

SIA "VAIDENS" 2 298 978 15% -4% -2% Koka taras ražošana 

SIA "MEŽVALDE AD" 2 168 510 70% 8% -30% Mežizstrāde 

SIA "SMILTENES KOKS" 1 209 163 17% 32% 15% Citu mēbeļu ražošana 

SIA"SMILTENE MS" 1 035 732 50% -41% -67% 

Kokmateriālu, būvmateriālu un 

sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecība 

SIA "PALSA" 1 007 085 10% -20% -5% Piena lopkopība 

KOPĀ 126 433 896 

Datu avots: Lursoft. 

Datu analīze rāda, ka vairums lielo uzņēmumu, kuru apgrozījums ir lielāks kā 500 tūkst. latu, ir 

pārvarējuši krīzi, un to ieņēmumu dinamika ir pozitīva. 

89

1.4.1.3.tabula.Smiltenes novada uzņēmumi ar apgrozījumu 500-1000 tūkst. latu. 

Kompānija 

Apgrozījums 

2010.g. (LVL) 

pret 2009 pret 2008 pret 2007 Darbības veids 

SIA "SAUKAS KŪDRA" 967 970 75% 75% 77% Kūdras ieguve 

SIA "EVENTO" 911 729 54% -2% 85% Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība 

SIA "Smiltenes NKUP" 847 263 2% 1% 24% 

Cita veida tīrīšanas darbības, Ūdens ieguve, attīrīšana un 

apgāde 

Smiltenes pagasta zemnieku saimniecība 

"ROŽKALNI" 

803 570 20% 32% 2% Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība) 

SIA "AL MEŽS" 733 697 35% 3.22 reizes 2.64 reizes Mežizstrāde 

SIA "TIM-T" 708 493 -16% -24% 3% 

Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros 

galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku 

SIA "PALSMANE" 670 225 -14% -14% 7% Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība) 

SIA "MEŽROZE IG" 627 134 2.87 reizes 7.82 reizes nav datu Mežkopība un citas mežsaimniecības darbības 

Lauksaimniecības mašīnu, iekārtu un to piederumu 

SIA "AGROTEHNIKA SMILTENE" 623 620 -1% -70% nav datu vairumtirdzniecība, automobiļu un motociklu pārdošana, 

apkope un remonts 

SIA "LAR & CO" 613 805 6% -6% -4% 


galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku 

SIA "SPRĪDĪTIS" 611 540 1% -33% -45% Cūkkopība, augkopība; dārzeņkopība; dārzkopība 

SIA "PAN-TRANS" 587 472 2.18 reizes 2.33 reizes 2.09 reizes Kravu pārvadājumi pa autoceļiem 

SIA "AUTO DRAUGIEM" 577 967 3.07 reizes nav datu nav datu Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošana 

SIA "LĪVENA APTIEKA" 573 005 6% 3% 39% 

Farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecība 

specializētajos veikalos 

SIA "VIDZEMĪTE" 546 756 18% -7% 0% Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība) 

Bilskas pagasta zemnieku saimniecība 

"KALĒJIŅI 1" 

539 913 43% 39% 54% Piena lopkopība 

KOPĀ 10 944 159 


Straujš pieaugums (2-3 reizes) iezīmējas AS „STORA ENSO LATVIJA”, SIA „AL MEŽS”, SIA „MEŽROZE IG”, 

kas specializējas mežsaimniecībā. Citi šīs nozares pārstāvji (AS „Strenču mežrūpniecības saimniecība”, SIA 

„SMILTENE IMPEX”) uzrāda stabilu pieaugumu 60-70% apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 

Pateicoties valsts pasūtījumiem, atjaunojas darbība ceļu un maģistrāļu būvniecībā. SIA „8 CBR” 

apgrozījums 2010. gadā veidoja 12,3 milj. latu. Tas ir par 20% zemāks par pirmskrīzes līmeni, bet 2.2. 

reizes pārsniedz 2009. gada rezultātus. 

Aktīvi attīstās autopārvadātāju uzņēmums SIA „PAN-TRANS”, kas apgrozījumu ir palielinājis vairāk kā 

divas reizes līdz 587 tūkst. latiem. 

Smiltenes novadā tāpat kā Latvijā kopumā atjaunojas pieprasījums pēc vieglajiem automobiļiem, kas ļāva 

SIA „AUTO DRAUGIEM” trīskārt palielināt apgrozījumu, salīdzinot ar 2009. gadu. 

Pozitīvi attīstās kūdras ieguve (SIA „SAUKAS KŪDRA”), dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība (SIA 

„EVENTO”), kuru apgrozījums 2010. gada pārsniedza 900 tūkst. latu. 

No simts analizētajām komercstruktūrām ar lauksaimniecību nodarbojas 17, kas liecina par to, ka šajā 

nozarē dominē nelielas saimniecības, kuru gada apgrozījums ir mazāks kā 30 tūkst. latu. Lielās 

saimniecības ar apgrozījumu virs pusmiljona latu, tai skaitā SIA „PALSA”, ZS „ROŽKALNI”, ZS „KALĒJIŅI 1”, 

tirgus svārstības ietekmē mazāk, kas ļauj tām saglabāt produkcijas realizācijas apjomus un ieņēmumu 

līmeni. 

Konkrēto izlašu analīze ļauj izdarīt šādus secinājumus: 

komercsektors Smiltenes novadā ir pārstāvēts ar pietiekami plašu darbības veidu spektru, 

būtiskai uzņēmumu daļai 2010. gadā ir iezīmējusies pozitīva apgrozījuma pieauguma tendence 

90

1.4.2. Uzņēmējdarbības nozares 

Pēc CSP 2009. gada datiem Smiltenes novadā bija 944 ekonomiski aktīvās tirgus sektora statistikas 

vienības. 45% no tām darbojās lauksaimniecība un mežsaimniecībā, tikpat pakalpojumu sfērā, 7% – 

rūpniecībā un 3% – būvniecībā. 

1.4.2.1.attēls.Smiltenes novadā reģistrēto uzņēmumu sadalījums pa ekonomikas nozarēm, 2009.g. 


Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība 

Atbilstoši klasifikācijai (NACE 2. red.) pēc CSP datiem par 2009. gadu Smiltenes novadā ir reģistrēti 430 

uzņēmumi, kuru darbības sfēra ir lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība. Lielākā daļa no šīm 

uzņēmējdarbības struktūrām (87%) nodarbojas ar lauksaimniecību, gandrīz 13% – mežsaimniecību un 

mežizstrādi. 

1.4.2.1.tabula. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares uzņēmumi sadalījumā pa 

galvenajiem darbības veidiem (NACE 2.red.) un lieluma grupām. 

Pavisam Mikro Mazās Vidējās Lielās 

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un 

zivsaimniecība (A) 

430 415 11 4 ... 

Augkopība un lopkopība, medniecība un 

saistītas palīgdarbības (01) 

374 366 5 3 ... 

Mežsaimniecība un mežizstrāde (02) 54 47 6 1 ... 

Zivsaimniecība (03) 2 2 ... ... ... 


Lauksaimniecība 

Vēsturiski Smiltenes novadā samērā aktīvi ir attīstījusies lauksaimniecība, galvenokārt piena un gaļas 

ražošana. Komercstruktūru vidū pēc darbības apjoma dominē mikrouzņēmumi (līdz 9 darbiniekiem, 

apgrozījums nepārsniedz 1.4 milj. latu). Nelielu daļu veido mazie uzņēmumi (5) un vidējie uzņēmumi (3). 

Pēc Valsts aģentūras „Lauksaimniecības datu centrs” datiem uz 01.07.2011. dzīvnieku kopskaits 

Smiltenes novadā bija 37220 vienības, tai skaitā vairāk kā 10,6 tūkst. vienību liellopu, vairāk kā 8 tūkstoši 

cūku, gandrīz 1,4 tūkstoši aitu. 

91

1.4.2.2.tabula.Dzīvnieku skaits Smiltenes novadā. 


Dzīvnieku skaits 

Liellopi Cūkas Aitas Kazas Zirgi 

Citi 

dzīvnieki 

Bilskas pagasts 2 064 414 90 25 8 954 3 555 

Blomes pagasts 1 775 82 123 203 86 493 2 762 

Brantu pagasts 1 185 0 243 7 10 301 1 746 

Grundzāles pagasts 1 535 497 214 26 8 207 2 487 

Launkalnes pagasts 204 7 017 74 11 7 546 7 859 

Palsmanes pagasts 939 51 11 35 6 600 1 642 

Smiltene 606 0 0 9 0 33 648 

Smiltenes pagasts 950 0 556 27 48 811 2 392 

Variņu pagasts 1 397 14 70 40 18 12 590 14 129 

KOPĀ: 10 655 8 075 1 381 383 191 16 535 37 220 

Datu avots: Valsts aģentūra „Lauksaimniecības datu centrs, uz 01.07.2011. 

Atbilstoši V/A Lauksaimniecības datu centrs sniegtajai informācijai, Smiltenes pilsētā mājlopu novietne ir 

reģistrēta pēc adreses Liepkalni, Smiltene, Smiltenes novads, LV4729 . 

Smiltenes novadā atrodas 431 liellopu novietnes, 5 no tām ir paredzētas vairāk kā 500 lopu turēšanai, 22 

fermas – no 100 līdz 300 liellopu vienībām. Ir uzskaitītas 248 mazās saimniecības, kurās tiek audzētas līdz 

5 govīm. 

1.4.2.3.tabula.Liellopu novietnes Smiltenes novadā sadalījumā pa pagastiem un dzīvnieku skaitu. 


Liellopu novietnes 

KOPĀ 

Kopā 1-5 6-10 11-20 21-50 51-100 101-300 301-500 >500 

Bilskas pagasts 99 55 17 4 15 4 3 0 1 

Blomes pagasts 58 27 11 9 3 4 3 0 1 

Brantu pagasts 41 33 3 2 0 1 0 1 1 

Grundzāles pagasts 66 32 8 7 10 5 4 0 0 

Launkalnes pagasts 23 15 2 2 3 1 0 0 0 

Palsmanes pagasts 48 29 7 1 6 1 4 0 0 

Smiltene 4 3 0 0 0 0 0 0 1 

Smiltenes pagasts 46 22 5 9 5 2 3 0 0 

Variņu pagasts 46 32 6 2 1 0 2 2 1 

KOPĀ: 431 248 59 36 43 18 19 3 5 

Datu avots: Valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs" , uz 01.07.2011.. 

Smiltenes novada Launkalnes pagasts – ir novada cūkkopības centrs. Šajā pagastā tiek audzēti 87% no 

visām Smiltenes novada cūkām. Saimniecībā tiek audzēti vairāk kā 7 tūkstoši lopu, no kurām 4,5 tūkstoši 

ir nobarojamās cūkas, 1330 sivēnmātes, 835 piena sivēnu. 

1.4.2.4.tabula.Smiltenes novada cūkkopības saimniecību specializācija. 


Cūkas 

kopā 

Sivēnmātes 

Vaislas 

kuiļi 

Dzīvnieku skaits 

Vaislas 

jauncūkas 

Nobarojamās 

cūkas 

Piena sivēni 

Bilskas pagasts 414 78 1 39 127 169 

Blomes pagasts 82 11 1 2 28 40 

Brantu pagasts 0 0 0 0 0 0 

Grundzāles pagasts 497 66 1 16 320 94 

92

Launkalnes pagasts 7017 1330 16 182 4654 835 

Palsmanes pagasts 51 0 0 2 45 4 

Smiltene 0 0 0 0 0 0 

Smiltenes pagasts 0 0 0 0 0 0 

Variņu pagasts 14 3 1 0 0 10 

KOPĀ: 8075 1488 20 241 5174 1152 

Datu avots: Valsts aģentūra „Lauksaimniecības datu centrs" , 01.07.2011. 

1.4.2.5.tabula.Smiltenes novadā citu dzīvnieku veidi un skaits. 


Visi 

Mājputn 

i 

Truši 

Citi dzīvnieki 

Kažokzvēri 

Bišu 

saimes 

Savvaļas 

dzīvnieki 

Savvaļas 

putni 

Akvak 

ultūra 

s 

Blomes pagasts 493 170 75 75 173 0 0 0 

Brantu pagasts 301 60 50 50 141 0 0 0 

Grundzāles pagasts 207 101 0 0 105 0 0 1 

Launkalnes pagasts 546 70 42 42 169 12 210 1 

Palsmanes pagasts 600 130 43 367 60 0 0 0 

Smiltene 33 7 0 0 26 0 0 0 

Smiltenes pagasts 811 205 277 277 51 0 0 1 

Variņu pagasts 12590 12058 188 188 155 0 0 1 

KOPĀ: 16535 12903 1035 1359 1012 12 210 4 

Datu avots: Valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs" , uz 01.07.2011. 

Pēc Lursoft datiem no kompānijām, kuru apgrozījums pārsniedz 500 tūkst. latu, ar piena lopkopību 

nodarbojas SIA „Palsa” un ZS „Kalējiņi 1”. Pateicoties produktīvu lopu šķirņu iepirkumam no Holandes un 

Vācijas, fermu saimniecības nodrošina augstus labas kvalitātes piena izslaukumus (~10 000kg). Jauktajā 

lauksaimniecības specializējas ZS „ROŽKALNI”, SIA „PALSMANE”, SIA „SPRĪDĪTIS”, SIA „VIDZEMĪTE”, kā arī 

virkne citu saimniecību ar mazāku apgrozījumu. 

1.4.2.6.tabula.Lielākie lauksaimniecības produkcijas ražotāji Smiltenes novadā. 

Kompānija 

Apgrozījums 

2010.g. (LVL) 

Darbības veids 

SIA "PALSA" 1 007 085 Piena lopkopība, putnkopība,... 

ZS "ROŽKALNI" 803 570 Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība) 

SIA "PALSMANE" 670 225 Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība) 

SIA "SPRĪDĪTIS" 611 540 Cūkkopība, augkopība; dārzeņkopība; dārzkopība 

SIA "VIDZEMĪTE" 546 756 Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība) 

ZS "KALĒJIŅI 1" 539 913 Piena lopkopība 

SIA "AGRO SMILTENE" 492 111 Augkopības papilddarbības 

ZS "DIMANTI" 372 622 Piena lopkopība 


SIA „PALSMANE” 

Datu avots: www.palsmane.lv 

Uzņēmumā nodarbināti vidēji 65 strādājošie, no tiem 9 speciālisti. 

Uzņēmuma pamatdarbība ir lauksaimnieciskā ražošana, produkcijas realizācija, lauksaimnieciska rakstura 

maksas pakalpojumu sniegšana, pārtikas, rūpniecības preču un degvielas mazumtirdzniecība, koksnes 

sagatavošana saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Augkopībā ir graudaugu, rapšu, kartupeļu, 

ilggadīgo zālāju sēklu un lopbarības ražošana. Lopkopībā ir piena, liellopu gaļas un cūkgaļas ražošana. 

93

Produkcijas pircēju lokā ir LPKS Trikātas KS, AS „Ruks”, LPKS Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā 

sabiedrība, SIA „Latvijas šķirnes sēklas”. 

Mežsaimniecība 

Pēc Valsts zemes dienesta datiem Smiltenes novadā nedaudz vairāk kā pusi teritorijas – 52% vai 49 tūkst. 

ha aizņem meži. aptuveni 55% meža teritoriju atrodas privātīpašumā, aptuveni 45% pieder valstij. Šajā 

nozarē pēc CSP datiem par 2009. gadu darbojās 54 komercuzņēmumi. 

Lursoft datu analīze uz 01.09.2011 ļauj atsevišķi izdalīt lielos reģionālā mežizstrādes tirgus dalībniekus. 

1.4.2.7.tabula.Smiltenes novada mežsaimniecības uzņēmumi ar apgrozījumu virs 200 tūkst. latu. 

Kompānija 

Apgrozījums 

2010.g. (LVL) 


AS „STORA ENSO LATVIJA” 49 732 548 

Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana, mežkopība un 

citas mežsaimniecības darbības 

AS „Strenču mežrūpniecības 

saimniecība” 

7 673 631 Mežizstrāde 

SIA „SMILTENE IMPEX” 6 381 238 Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana 

SIA „MEŽVALDE AD” 2 168 510 Mežizstrāde 

SIA „AL MEŽS” 733 697 Mežizstrāde 

SIA „MEŽROZE IG” 627 134 Mežkopība un citas mežsaimniecības darbības 

SIA „Baltic Components 

Launkalne’ 

416 233 Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana 

SIA „SANTALS” 233 589 Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana 


AS „STORA ENSO LATVIJA” 

Kokmateriālu tirdzniecības un kokapstrādes uzņēmums AS „Stora Enso Latvija” ieņem vienu no 

līderpozīcijām Latvijas meža sektorā. Uzņēmums nodrošina visu ražošanas ķēdi – no izejmateriāla 

sagādes līdz zāģmateriālu ražošanai un tirdzniecībai. 

“Stora Enso Latvija” kokmateriālu sagādes struktūrvienības darbojas visā Latvijā jau kopš 1997. gada un 

Launkalnes kokzāģētava kopš 2001. gada. Uzņēmums iepērk gan cirsmas, gan apaļkokus kokmateriālu 

krautuvēs un mežā pie ceļa visā Latvijā. Launkalnes kokzāģētavas ražošanas jauda var sasniegt līdz pat 

210 000 m³ gadā. Uzņēmums ražo priedes un egles zāģmateriālus un vairāk kā trešdaļu gatavās 

produkcijas realizē Latvijas tirgū. Nozīmīgākie klienti ir koksnes tālākās pārstrādes uzņēmumi un mēbeļu 

ražotāji. 

AS „STORA ENSO LATVIJA” ir absolūts līderis pēc apgrozījuma Smiltenes novadā. 2010. gadā kompānijas 

apgrozījums bija gandrīz 50 milj. latu. 

1.4.3. Ieguves un apstrādes rūpniecība 

Izejvielu bāzes esamība nosaka pārstrādes rūpniecības virzienus: 

pārtikas produktu ražošana, 

koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, ieskaitot mēbeļu ražošanu, 

kūdras ieguve. 

Atbilstoši CSP datiem par 2009. gadu ražošanas sektorā bija iesaistīts 64 Smiltenes novadā reģistrēts 

uzņēmums. 

1.4.3.1.tabula.Smiltenes novada rūpniecības nozares uzņēmumi sadalījumā pa galvenajiem darbības 

veidiem (NACE 2.red.) un lieluma grupām. 

Pavisam Mikro Mazās Vidējās 

Ieguves un apstrādes rūpniecība (B+C) 64 48 9 7 

94

Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (08) 1 0 1 0 

Pārtikas produktu ražošana (10) 4 3 0 1 

Apģērbu ražošana (14) 11 11 0 0 

Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot 29 18 6 5 

mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana (16) 

Poligrāfija un ierakstu reproducēšana (18) 1 1 0 0 

Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (23) 3 3 0 0 

Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un 5 5 0 0 

iekārtas (25) 

Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu 1 1 0 0 

ražošana (28) 

Mēbeļu ražošana (31) 4 1 2 1 

Cita veida ražošana (32) 5 5 0 0 


Ražošanas sektorā tāpat kā lauksaimniecības sektorā pēc ražošanas apjoma un nodarbināto skaita 

dominē mikro uzņēmumi (75% no kopējā skaita), līdztekus tiem pastāv arī vidēja līmeņa uzņēmumi tādos 

darbības veidos kā pārtikas produktu ražošana, koksnes izstrādājumu ražošana, mēbeļu ražošana. 

1.4.3.2.tabula.Smiltenes novada rūpniecības uzņēmumi ar apgrozījumu virs 500 tūkst. latu. 

Kompānija 

Apgrozījums 

2010.g. (LVL) 


SIA „GRAANUL INVEST” 7 810 060 

Koka izstrādājumu ražošana; korķa, salmu un pīto 

izstrādājumu ražošana 

AS „SMILTENES PIENS” 5 213 958 Piena pārstrāde un siera ražošana 

SIA „TROLL Smiltene” 3 965 026 Mēbeļu ražošana 

SIA „VAIDENS” 2 298 978 Koka taras ražošana 

SIA „SMILTENES KOKS” 1 209 163 Mēbeļu ražošana 

SIA „SAUKAS KŪDRA” 967 970 Kūdras ieguve 


SIA „GRAANUL INVEST" 

Datu avots: www.graanulinvest.ee/lv. 

AS “Graanul Invest” ir uzņēmums, kas balstās uz privātkapitālu un nodarbojas ar bioenerģētikas 

attīstīšanu un atjaunojamas enerģijas ražošanu. Uzņēmums darbību uzsāka 2003. gadā. 

Uzņēmums ir strauji attīstījies un ir Baltijas valstu lielākais granulu ražotājs. Eiropas mērogā uzņēmums ar 

savu ražošanas apjomu ir piecu pirmo ražotāju skaitā. Darbības pirmajā posmā tika uzceltas divas granulu 

rūpnīcas, pirmā no tām Igaunijā Imaverē un otra Lietuvā Alytus pilsētā. 

Otrajā posmā 2005. gada beigās, tika uzsākta trešās granulu rūpnīcas būve Latvijā Launkalnē, rūpnīca tika 

pabeigta 2007. gadā. 2006. gadā ir iegādāta Imaverē esošā granulu rūpnīca OÜ Delcotek, kurā granulu 

ražošana ir uzsākta jau 1999. gadā. 

Četru rūpnīcu kopējā ražošanas jauda gadā ir 330 000 tonnas zāģskaidu granulu. Piecu gadu laikā 

uzņēmums plāno palielināt vismaz 25% no pašreizējās ražošanas jaudas un kļūt par lielāko Eiropas 

granulu ražotāju. Uzņēmumā nodarbināti 105 cilvēki. 

Granulu ražošanas procesā notiek enerģijas taupīšana, ražošanas procesā izmantojot tikai atjaunojamus 

enerģijas avotus (izņemot elektrību). Kā izejvielas tiek izmantotas mizota skujkoka zāģskaidas un 

zāģmateriālu apstrādē radušās sausās zāģskaidas un ēveļskaidas. Industriālo granulu ražošanā tiek 

izmantoti arī lapkoku zāģskaidas un skujkoku zāģskaidas, kā arī šķeldas ar mizu. Kompānijai ir savi 

termināli Klaipēdas, Rīgas, Bekkeru un Pērnavas ostās. 

95

AS „SMILTENES PIENS” 

Datu avots: www.smiltenespiens.lv 

AS „Smiltenes piens” ir Latvijā trešais lielākais piena pārstrādes uzņēmums puscieto sieru ražošanā un 

sestais lielākais piena pārstrādes uzņēmums Latvijā. 

AS „Smiltenes piens” ražo plašu piena produktu klāstu – pienu, kefīru, sviestu, skābu krējumu, saldo 

krējumu, vājpiena un pilnpiena biezpienu, biezpiena izstrādājumus un sieru. Uzņēmuma ražotā 

produkcija ir dabīga, bez konservantiem un tās ražošanā netiek izmantoti piena pulveri. 

AS „Smiltenes piens” ir vienīgais uzņēmums Latvijā un tuvākajās kaimiņvalstīs, kur top īpašais, 

ekskluzīvais „Latvijas” siers. 

AS „Smiltenes piens” veic pilnu piena pārstrādes ciklu – piena sagādi, pārstrādi, piena produktu ražošanu 

un realizāciju. Augstas kvalitātes pienu uzņēmumam piegādā vairāk kā 150 piegādātāji no Valkas, Cēsu, 

Gulbenes, Madonas, Limbažu, Alūksnes, Valmieras novadiem. AS „Smiltenes piens” pārdod savu 

produkciju gan Latvijā, gan eksportē uz Krieviju, Igauniju, Vāciju, Izraēlu, ASV, un galvenais eksporta 

produkts ir siers. 

SIA „TROLL Smiltene” 

Datu avots: www.troll.lv 

Pirmā TROLL ražotne ir dibināta 1994. gadā Smiltenē, Latvijā, piegādājot gultiņas uz Zviedrijas tirgu. 

Pirmsākumos uzņēmumā bija 20 darbinieki, kas ražoja 200 gultiņas mēnesī. Tagad ir vairāk nekā 400 

darbinieku divās lielās rūpnīcās, kas ražo vairāk nekā 15000 vienību pirmsskolas mēbeļu katru mēnesi. 

Troll Nursery produkcija ir testēta Francijas, Zviedrijas (SP), Anglijas (STR) testa institūtā un tā atbilst 

Eiropas standartiem. Galvenie noieta tirgi: Rietumeiropa, Skandināvija, Krievija un Ķīna. 

SIA „VAIDENS” 

Datu avots: www.vaidens.lv 

SIA „Vaidens” ir reģistrēta 2000. gadā. Sākotnēji uzņēmums specializējās tikai koka paliktņu ražošanā. 

Pašlaik tiek piedāvāti arī taras dēlīši, grieztā kūdra un frēzkūdra, kā arī tiek sniegti kravu pārvadājumu 

pakalpojumi uz un no citām Eiropas Savienības valstīm. 

96

2003. gadā SIA „Vaidens” sāk apgūt un iegūt kūdru Saukas kūdras purvā. Šobrīd kūdra tiek iegūta 160 

hektāru platībā, taču tuvāko gadu laikā ieguves lauki tiks paplašināti līdz 500 hektāriem. Uzņēmumā tiek 

iegūta grieztā kūdra un gaišā frēzkūdra. SIA „Vaidens” rīcībā ir ražošanas telpas, kurās ir uzstādīta kūdras 

frakcionēšanas līnija un kūdras prese kūdras iepakošanai „bigbell”. 

2008. gadā uzņēmumā tika veikta ražošanas procesu modernizācija, kuras rezultātā tika uzstādīta 

pusautomātiskā taras dēlīšu ražošanas līnija. Pēc modernizācijas ražošanas kapacitāte ir paaugstināta līdz 

1500 m 3 gatavās produkcijas mēnesī. Līnija spēj nodrošināt izgatavotās produkcijas kvalitātes atbilstību 

tirgus prasībām Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs. 

SIA „Vaidens” ražo dažādu biezumu, platumu un garumu dēlīšus atkarībā no pieprasījuma tirgū. Lielākā 

daļa produkcijas tiek izgatavota no lapu koka, taču pēc klienta specpasūtījuma iespējams ražot arī no 

skuju koka. Uzņēmumā ir uzstādītas divas koksnes žāvēšanas kameras, kuras nodrošina koksnes piegādes 

atbilstoši ISPM No. 15 sertifikāta prasībām. Izmantojot koksnes žāvēšanas kameras, mitruma līmeni 

produkcijā ir iespējams samazināt līdz pat 8%. 

Secinājumi 

Vidzemes reģiona urbānā attīstība balstīta uz diviem funkcionālajiem tīkliem. Smiltene ietilpst kreisajā 

spārnā, veidojot ziemeļu pilsētu tīklu – Cēsis, Valmiera, Valka – Valga un Smiltene ar mazpilsētām un 

lauku apdzīvojuma centriem. 

Vērtējot rūpniecības izvietojumu Vidzemes reģionā, var secināt, ka tā koncentrējusies attīstības 

centros vai ap attīstības centriem, galvenokārt, pilsētām. Ņemot vērā rūpniecības uzņēmumu 

izvietojumu reģionā, tiek konstatēts, ka pastāv Valmieras-Cēsu-Smiltenes koncentrēta rūpniecības 

teritorija, kurā pilnīgi vai daļēji atrodas 10 pašvaldību teritorijās. Šī teritorija aizņem aptuveni 12% no 

Vidzemes reģiona teritorijas, bet tajā dzīvo aptuveni 100 tūkstoši iedzīvotāju jeb 42% no reģiona 

iedzīvotājiem. Valmieras-Cēsu-Smiltenes rūpniecības teritorijā atrodas 59% jeb 6,8 tūkstoši no reģionā 

esošajām darba vietām rūpniecībā, no tām visvairāk jeb 3,1 tūkstotis tiek piedāvātas Valmierā. 

Valmieras-Cēsu- Smiltenes rūpniecības teritorija ir ar salīdzinoši labu transporta infrastruktūru – 

autoceļiem, dzelzceļu, teritorijā plaši pieejami dabas gāze sadales tīkli 39 . 

Smiltenes novadā atrodas reģiona lielākie kokapstrādes, mežistrādes un lauksaimnieciskās ražošanas 

uzņēmumi - AS „Stora Enso Latvija”, SIA „Grannul Invest”, SIA „Troll Smiltene”, SIA „Smiltenes piens”. 

Komercsektors Smiltenes novadā ir pārstāvēts ar pietiekami plašu darbības veidu spektru. 

Pēc reģistrēto uzņēmumu skaita visvairāk pārstāvētās ekonomikas nozares ir lauksaimniecība un 

mežsaimniecība - 45% no ekonomiski aktīvajām tirgus sektora statistikas vienībām, tikpat darbojās 

pakalpojumu sfērā, 7% – rūpniecībā un 3% – būvniecībā. 

Pēc tirdzniecības apgrozījuma lielākie uzņēmumi ir koncentrējušies mežsaimniecībā, kokapstrādē, 

tirdzniecībā, ceļu būvniecībā un pārtikas produktu ražošanā. Būtiskai uzņēmumu daļai 2010. gadā ir 

iezīmējusies pozitīva apgrozījuma pieauguma tendence, kas liecina par to, ka vairums uzņēmumu ir 

pārvarējuši 2008.-2009.gada finanšu krīzi. 

Smiltenes novads pēc sociālekonomiskās attīstības ieņem 28. vietu starp 110 Latvijas novadiem, ko var 

uzskatīt par labvēlīgu faktoru biznesa attīstībai. 

39 Latvijas reģionu ekonomikas attīstības perspektīvas un virzieni 2010-2011, IZA ekonomikas institūts, 2011. 

97

Smiltenes novadā ir ievērojami resursi tūrisma darbības organizēšanai. Savukārt tūrisms ir labvēlīga 

vide mazo uzņēmumu darbības attīstībai, kas spēj attīstīties bez ievērojamiem budžeta asignējumiem. 

Tūrisma bizness stimulē citu tautsaimniecības nozaru attīstību: būvniecības, lauksaimniecības, plaša 

patēriņa preču ražošanai, sakariem, u.c. 

Lai paaugstinātu mazo uzņēmumu konkurētspēju, paplašinātu noieta tirgu un optimizētu izmaksas, par 

perspektīvu tiek uzskatīta uzņēmumu iesaistīšana klasteru un kooperatīvu darbībā. 

Kopumā Smiltenes novadā ir bāzes priekšnosacījumi (resursi, infrastruktūra) turpmākai 

uzņēmējdarbības attīstībai. 

1.4.4. Būvniecība 

Smiltenes novadā aktīvi norisinās būvdarbi. Tikai 2010.gadā vien Smiltenes novada Būvvaldē iesniegti 86 

plānošanas un arhitektūras uzdevumi, izsniegta 81 būvatļauja, no tām 40 būvatļaujas izsniegtas 

privātpersonām, 29 juridiskām personām un 12 būvatļaujas izsniegtas pašvaldībai. 

Ekspluatācijā pieņemti 42 objekti, no tiem 25 privātpersonu objekti, 7 juridisko personu objekti un 10 

pašvaldības būvobjekti. 

1.4.4.1.tabula. Būvatļauju un būvju pieņemšanu ekspluatācijā 2010.gadā Smiltenes novadā 

Administratīvi teritoriālā 

Ekspluatācijā pieņemto būvju 

Izdoto būvatļauju skaits 

vienība 

skaits 

Smiltene 28 18 

Bilskas pag. 1 1 

Blomes pag. 9 3 

Brantu pag. 4 4 

Grundzāles pag. 7 4 

Launkalnes pag. 16 7 

Palsmanes pag. 2 4 

Smiltenes pag. 12 6 

Variņu pag. 2 3 

Kopā: 81 50 

Datu avots: Smiltenes novada domes 2010.gada publiskais pārskats 

Smiltenes novadā būvniecības nozari pārstāv divas lielas kompānijas ar privāto kapitālu: 

AS „8 CBR”, kas specializējas ceļu būvē, 

SIA „EVENTO”, kas nodarbojas ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību. 

AS „8 CBR” 

„8 CBR” kā privāts uzņēmums bez valsts kapitāla daļas izveidota 1993. gadā, pārveidojot 1959. gadā 

dibināto ceļu būves uzņēmumu „8CBR”. Šobrīd „8CBR” darbojas divas asfaltbetona rūpnīcas, mehanizēto 

darbu iecirknis ar plašām remontu darbnīcām, siltumapgādes iecirknis. Uzņēmumā strādā 220 darbinieki. 

Kompānijas apgrozījums 2010. gadā bija 12,3 milj. Ls, kas ir 2,2 reizes lielāks nekā 2009. gadā. 

98

Ceļu, ielu un laukumu būve 

asfaltbetona segu izbūve un remonts, 

šķembu un grants pamatu izbūve un 

remonts, 

melno segu virsmas apstrāde, 

segu atjaunošana, izmantojot 

reciklēšanas metodi, 

zemes darbi, 

labiekārtošanas darbi ar pašu ražotiem 

betona izstrādājumiem. 

Lielākie izbūvētie ceļi ir Vidzemes šoseja posmā pagrieziens uz Raunu – Igaunijas robeža, autoceļi 

Gulbene – Smiltene, Gulbene – Balvi – Krievijas robeža un a/c VIA Baltica posmā Rīga – Ainaži, Valmieras, 

Cēsu un Jelgavas apvedceļi. Pavisam izbūvēti 1990 km ceļa. 

Tilti un hidrobūves 

tilti, 

mazās hidroelektrostacijas, 

dzirnavu aizsprosti 

Kopā uzcelti 133 tilti ar kopējo garumu 5203 m. 

Kā būvniecības materiāli tiek izmantoti koks, 

dzelzsbetons, metāls. 

Lielākie izbūvētie tilti ir tilts pār Gauju pie 

Murjāņiem, tilts pār Gauju Valmierā, vanšu tilts 

pār Gauju Valmierā, kustības pārvadi Valmieras 

un Cēsu apvedceļos. Tilts pār Baltezera kanālu 

un tilts pār Amatu uz Vidzemes šosejas. 

AS „8 CBR” ražo un realizē asfaltbetonu, drupinātu granti un šķembas, metālkonstrukcijas un detaļas, kā 

arī iznomā un remontē transportu un ceļu būves tehniku. 

Datu avots: www.8cbr.lv 

Ceļu būvē Smiltenes novadā darbojas arī VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” Smiltenes pārvalde, kā arī 

uzņēmums Sia „Ceļinieks 2010”. 

SIA „EVENTO” 

99

SIA „Evento” ir dibināts 2000. gadā. Būvuzņēmuma pamatdarbība ir visa veida celtniecības darbi, 

ieskaitot iekšējos un ārējos siltumapgādes, elektroapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas izbūves 

darbus. Pastāvīgi būvuzņēmumā strādā līdz 30 pieredzējuši dažādu celtniecības nozaru speciālisti, tajā 

skaitā 5 sertificēti būvniecības speciālisti ar augstāko izglītību celtniecībā un lielu profesionālā darba 

pieredzi. 

Kompānijas apgrozījums 2010. gadā bija 912 tūkst. latu, kas ir par 54% lielāks kā 2009. gadā. 

SIA „Evento” pakalpojumi: 

ārējās komunikācijas; 

pamatus, pārsegumus, ārsienas, jumta konstrukcijas, logus un durvis, iekšējo un ārējo apdari no 

visdažādākajiem materiāliem; 

visas iekšējās komunikācijas; 

teritorijas labiekārtošanas darbus. 

Uzņēmumam ir pieredze rūpniecības objektu būvniecībā. 

Artēzisko urbumu un 

atdzelžošanas stacijas 

celtniecības darbi Valmierā 

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu 

rekonstrukcija Smiltenē 

- sabiedrisko ēku, biroju, kultūras un atpūtas centru būvniecībā un apdarē. 

Kūdras pārstrādes cehs Saukā, 

Madonas novads 

SIA „Biroja Madara’89” biroja 

telpas 

-dzīvojamo māju būvniecībā 

Cēsu valsts ģimnāzija Fresco klubs un boulings 

Smiltenē 

Dzīvojamās mājas renovācija 

Smiltenē 

Datu avots: www.evento.lv 

Privātmāja Latgalē 

Privātmāja Smiltenē 

100

1.4.5. Tirdzniecība un citi komercpakalpojumi 

Pēc 2009. gada CSP datiem no visām Smiltenes novadā reģistrētajām uzņēmējdarbības struktūrām (944) 

pakalpojumu jomā darbojas 421 vai 45%. 

Pakalpojuma jomā tradicionāli dominē mikro uzņēmumi, kopskatā 401. Tāpat pakalpojumu tirgū piedalās 

20 lielākas kompānijas, no tām 11 nodarbojas ar tirdzniecību, 4 – ar izmitināšanu un ēdināšanas 

pakalpojumiem, pa vienai nodarbojas ar operācijām ar nekustamo īpašumu, transportu un veselības 

aizsardzību. 

1.4.5.1.tabula. Pakalpojumu sfēras uzņēmumi sadalījumā pa galvenajiem darbības veidiem (NACE 2.red.) 

un lieluma grupām. 

Pavisam Mikro Mazie Vidējie Lielie 

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (G) 87 76 8 2 1 

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 30 30 0 0 0 

(M) 

Operācijas ar nekustamo īpašumu (L) 55 54 1 0 0 

Transports un uzglabāšana (H) 28 27 1 0 0 

Veselības aizsardzība (Q) 26 25 0 1 0 

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I) 20 16 4 0 0 

Izglītība (P) 7 7 0 0 0 

Finanšu un apdrošināšanas darbības (K) 7 7 0 0 0 

Pārējie pakalpojumi (D,J,N,R,S) 161 159 1 1 0 

KOPĀ 421 401 15 4 1 


Skaitliski lielāko grupu veido tirdzniecības 

uzņēmumi – 87 vai 21% no visiem 

pakalpojumu sfērā iesaistītajiem. 

Diezgan plaši ir pārstāvēts arī nekustamo 

īpašumu bizness – 55 komercsabiedrības. 

30 uzņēmējdarbības struktūras sniedz 

profesionālos, zinātniskos un tehniskos 

pakalpojumus. 

1.4.5.1.attēls Pakalpojumu sfēras uzņēmumu 

pamatgrupas pa galvenajiem darbības veidiem 

(NACE 2.red.) 


Starp 15 komercstruktūrām, kuru tirdzniecības apgrozījums pārsniedz 300 tūkst. latu, 11 nodarbojas ar 

vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. 

1.4.5.2.tabula.Smiltenes novadā reģistrētas pakalpojumu kompānijas ar apgrozījumu virs 300 tūkst. latu. 

Kompānija 

Apgrozījums 

2010.g. (LVL) 


SIA „FIRMA MADARA 89” 21 655 958 Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros 

101

SIA „LAUKU APGĀDS UN 

MELIORĀCIJA” 

3 972 751 

SIA „SMILTENE MS” 1 035 732 

SIA „Smiltenes NKUP” 847 263 

SIA „TIM-T” 708 493 

SIA „AGROTEHNIKA SMILTENE” 623 620 

SIA „LAR & CO” 613 805 

galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai 

tabaku; Maizes ražošana; svaigi ceptu mīklas 

izstrādājumu un kūku ražošana 

Metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecība 


Kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču 

vairumtirdzniecība 

Cita veida tīrīšanas darbības, ūdens ieguve, attīrīšana 

un apgāde 



tabaku 

Lauksaimniecības mašīnu, iekārtu un to piederumu 

vairumtirdzniecība, automobiļu un motociklu 

pārdošana, apkope un remonts 



tabaku 

SIA „PAN-TRANS” 587 472 Kravu pārvadājumi pa autoceļiem 

SIA „AUTO DRAUGIEM” 577 967 

SIA „LĪVENA APTIEKA” 573 005 

SIA „ASE” 486 990 

SIA „MID-LAND” 485 850 

SIA „Sarkanā Krusta Smiltenes 

slimnīca” 

SIA „SINE” 399 715 

SIA „SANDORS” 398 130 

Datu avots: Lursoft . 

Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu 

pārdošana 

Farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecība 


Cauruļvadu apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu 

uzstādīšana 

Degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un 

līdzīgu produktu vairumtirdzniecība 

437 328 Slimnīcu darbība 



tabaku 



tabaku 

Tirdzniecības jomas līderis ir SIA “Firma Madara 89”, kuras apgrozījums ir 21,6 milj. latu. 

SIA „Firma Madara 89” 

SIA „Firma Madara 89” ir pārtikas un nepārtikas preču vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības 

uzņēmums Latvijā, kas dibināts 1993. gadā. 2003. gada janvārī, apvienojoties trīs partneriem –AS „LPB”, 

AS „Diāna” un SIA „Firma Madara 89”, tika nodibināts uzņēmums SIA „Iepirkumu grupa”, kurš nodrošina 

veikalu tīkla top! vienotu iepirkumu sistēmu un kopīgas mārketinga aktivitātes. 

Ar preču zīmi top! šobrīd Latvijā darbojas 24 SIA „Firma Madara 89” pārtikas veikali, no kuriem 11 ir top! 

un 13 – mini top! veikali. 

Ar preču zīmi „LABAIS” šobrīd Latvijā darbojas 7 SIA „Firma Madara 89” pārtikas veikali. 

Smiltenes novada tirdzniecības apgrozījumā nozīmīgu vietu ieņem lauksaimniecības mašīnu, iekārtu un 

to piederumu vairumtirdzniecība (SIA „AGROTEHNIKA SMILTENE”), metālizstrādājumu, krāsu un stikla 

mazumtirdzniecība (SIA „LAUKU APGĀDS UN MELIORĀCIJA”), automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu 

pārdošana (SIA „AUTO DRAUGIEM”). 

102

Starp komercstruktūrām, kas nenodarbojas ar tirdzniecību, sekmīgi attīstās kravu autopārvadājumi (SIA 

„PAN-TRANS”), сauruļvadu apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana (SIA „ASE”). 

Smiltenes novadā ir reģistrēti vairāki uzņēmumi, kas aizņem pakalpojumu vietējās tirgus nišas. 

Piemēram, farmaceitiskajā sektorā (SIA „LĪVENA APTIEKA”, SIA „SANUS AG”, SIA firma „SMILTENES 

APTIEKA 2”). 

1.4.6. Novada sociālekonomiskā attīstība 

Katru gadu VRAA aprēķina Latvijas administratīvo teritoriju attīstības indeksu (turpmāk tekstā –TAI), 

kas ļauj novērtēt šo teritoriju sociālekonomisko attīstību un salīdzināt to ar vidējo attīstības līmeni 

valstī. Teritorijas attīstības indekss ir integrāls rādītājs, kas tiek aprēķināts, ņemot vērā četrus faktorus 

(rādītājus) 40 : 

- bezdarba līmeni, % (reģistrēto bezdarbnieku skaits pret darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu); 

- iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru uz vienu iedzīvotāju, latos; 

- demogrāfiskās slodzes līmeni (bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju skaits pret darbspējas 

vecuma iedzīvotāju skaitu, reizināts ar 1000); 

- pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā, % (starpība starp pastāvīgo 

iedzīvotāju skaitu perioda beigās un perioda sākumā pret iedzīvotāju skaitu perioda sākumā, 

reizināta ar 100). 

Pēc 2010. gada datiem Smiltenes novada TAI ir 0.226. Pozitīvs TAI lielums nozīmē, ka gada laikā Smiltenes 

novada attīstība ir norisinājusies straujāk nekā vidēji Latvijā. 

1.4.6.1.tabula. Vidzemes novadu teritorijas attīstības indekss 

Teritorijas attīstības līmeņa indekss 

pēc 2008 g. datiem pēc 2009 g. datiem pēc 2010 g. datiem 

Vērtība Rangs Vērtība Rangs Vērtība Rangs 

Alūksnes novads -0.556 80 -0.592 82 -0.484 75 

Cēsu novads 0.307 25 0.309 23 0.281 26 

Gulbenes novads -0.253 62 -0.141 53 -0.16 56 

Madonas novads -0.151 55 -0.122 52 -0.108 54 

Smiltenes novads 0.201 34 0.263 26 0.226 28 

Valkas novads -0.304 68 -0.544 81 -0.644 82 

Alūksnes novads -0.556 80 -0.592 82 -0.484 75 

Datu avots: VRAA pārskats „Reģionu attīstība Latvijā 2010” 4.pielikums. 

Atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam Latvijā ir 110 novadu. Smiltenes novads pēc 

sociālekonomiskās attīstības ieņem 28. vietu, ko var uzskatīt par labvēlīgu faktoru biznesa attīstībai. 

7 Vidzemes novadu izlases analīze, kas ir savstarpēji salīdzināmi pēc iedzīvotāju skaita, rāda, ka 

Smiltenes novads pēc TAI stabili ieņemt otro pozīciju pēc Cēsu novada. 

40 LR MK noteikumi Nr. 482 „Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām” 

103

1.4.6.1.attēls. Vidzemes novadu TAI dinamika 

Datu avots: VRAA. 

Tūrisms kā uzņēmējdarbības attīstības faktors 

Pašlaik Smiltenes novadā ir ievērojami resursi tūrisma darbības organizēšanai. Tūrisma biznesa pamats ir 

adekvātu infrastruktūras pakalpojumu esamība. 

Smiltenes novadā veiksmīgi attīstās naktsmītņu tīkls (viesnīcas, viesu nami, kempingi). Pēc CPS datiem 

2010.gadā gultasvietu skaits palielinājās par 23%, numuru skaits – par 16%, apkalpotās personas – par 

58%. 

1.4.6.2.tabula. Viesnīcas un citas tūristu mītnes Smiltenes novadā, 2009-2010.g. 

2009 2010 2010/2009 

Mītņu skaits, gada beigās 9 11 122.2% 

Gultasvietu skaits, gada beigās 310 380 122.6% 

Numuru skaits, gada beigās 95 110 115.8% 

Apkalpotās personas 2996 4740 158.2% 

tai skaitā ārzemnieki 593 708 119.4% 

Datu avots: www.csb.gov.lv 

Atbraucējiem ir pieejami: 

- ēdināšanas pakalpojumi (kafejnīcas, bistro, restorāni); 

- atpūtas kompleksi un pakalpojumi (lidojums ar lidmašīnu, velo noma, auto noma, peintbols); 

- informatīvie pakalpojumi, sakari (Tūrisma Informācijas Centrs, Internets/WiFi); 

- mazumtirdzniecība, ieskaitot pārtiku, rūpniecības preces, suvenīru segmentu; 

- banku pakalpojumi; 

- transporta pakalpojumi. 

Daudzveidīgu dabas objektu esamība (Dabas taka „Veļu Kalni”, Riņģu dižozols, „Veczellīšu” bļodakmens, 

Pārkalņu naudas akmens u.t.t.) ļauj organizēt dabas tūrisma maršrutus. Kultūrvēsturiskie objekti (muzeji, 

atjaunotas muižas, darbnīcas, Vācu ordeņa pilsdrupas un citi) ir potenciāls izziņas tūrisma attīstībai. 

Savukārt tūrisms ir labvēlīga vide mazo uzņēmumu darbības attīstībai, kas spēj attīstīties bez 

ievērojamiem budžeta asignējumiem. Tūrisma bizness stimulē citu tautsaimniecības nozaru attīstību: 

būvniecības, lauksaimniecības, plaša patēriņa preču ražošanai, sakariem, u.c. 

Citi faktori, kas pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbību 

Kā pozitīvus uzņēmējdarbības vidi veidojošus var minēt šādus faktorus: 

104

- Smiltenes novada tuvums Igaunijas un Krievijas teritorijām rada priekšnosacījumus preču 

apmaiņai, vietējās produkcijas eksportam, investīciju piesaistei. 

- Attīstīta autoceļu esamība, ieskaitot starptautiskos tranzīta koridoru (automaģistrāle E77), 

reģionālās un vietējās nozīmes ceļi, ļauj efektīvi organizēt kravas un pasažieru plūsmas, 

nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti, attīstīt loģistikas servisu. 

- Dabas apstākļi (mežu un lauksaimniecībā izmantojamo zemju esamība) veicina mežizstrādes un 

piena gaļas ražošanas, kā arī saistīto ražošanu attīstību. 

- Dabas resursi (kūdra, dolomīts) ir izejvielu bāze pārstrādes un būvniecības nozaru attīstībai. 

Smiltenes novada teritoriju šķērso maģistrālais gāzes vads. Dabas gāzes sadales infrastruktūra ir Variņu un 

Palsmanes pagastos. Ir potenciāla iespēja izmantot gāzi apkurei, energoietilpīgajās tehnoloģijās, kā 

izejvielu ražošanas procesā. 

Reģionālās politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam 

Latvijas statistisko reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem nemainīgi ir 

relatīvi zems. ES NUTS 3 reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju 2008.gadā svārstās no 157 200 eiro (Inner 

London – West reģions Lielbritānijā) līdz 2 400 eiro (Sliven reģions Bulgārijā), savukārt Latvijas statistisko 

reģionu – no 17 400 eiro Rīgas statistiskajā reģionā līdz 5 600 eiro uz vienu iedzīvotāju Latgales 

statistiskajā reģionā (sk. tabulu). 

27 dalībvalstu vidū NUTS 3 reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju vidēji ir 25 100 eiro. Salīdzinot Latvijas 

statistikas reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju ar ES-27 vidējo, vienīgi Rīgas statistiskā reģiona rādītājs ir 

salīdzinoši pietuvojies ES-27 vidējam rādītājam (69,3%). Pārējo reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju sastāda 

22-32% no ES-27 vidējā. 

1.5.1.2.tabula. Latvijas statistisko reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju 2008.gadā salīdzinājumā ar ES 

vidējiem rādītājiem. 

IKP uz vienu 

iedzīvotāju 

% no ES-27 vidējā 

Rīga 17 400 69,3 

Pierīga 7 700 30,7 

Vidzeme 6 400 25,5 

Kurzeme 7 900 31,5 

Zemgale 6 200 24,7 

Latgale 5 600 22,3 

LATVIJA 10 200 40,6 

Eiropas Savienība (27 valstis) 25 100 100 

Datu avots: Reģionu attīstība Latvijā 2010. 

Secinājumi 

Vispārējo ekonomiskās aktivitātes līmeni teritorijā var raksturot ar integrālu rādītāju - radīto 

pievienoto vērtību. Šobrīd šī rādītāja statistikas dati reģionu griezumā ir publicēti līdz 2009.gadam. 

2009.gadā radītā pievienotā vērtība Vidzemes reģionā absolūtos skaitļos ir viszemākā – 811 milj. latu 

vai 6.9% no Latvijas kopapjoma. Aprēķinot šo rādītāju uz vienu nodarbināto, tas ir ceturtajā vietā (pēc 

Rīgas, Pierīgas un Kurzemes reģioniem). 

1.4.6.3.tabula. Iedzīvotāju skaits, nodarbināto skaits un pievienotā vērtība statistiskajos reģionos, 2009.g. 

Iedzīvotāju 

Pievienotā vērtība, Pievienotā vērtība 

Nodarbinātie iedzīvotāji 

skaits 

faktiskajās cenās uz 1 nodarbināto 

cilv. cilv % no iedz. sk. tūkst.Ls Ls 

LATVIJA 2 261 294 1 381 425 61.1% 11 794 764 8538 

Rīgas reģions 713 016 460 038 64.5% 6 252 063 13590 

Pierīgas reģions 385 507 240 980 62.5% 1 536 542 6376 

105

Vidzemes reģions 235 576 136 493 57.9% 811 421 5945 

Kurzemes reģions 301 621 182 028 60.4% 1 251 795 6877 

Zemgales reģions 281 928 165 689 58.8% 934 334 5639 

Latgales reģions 343 646 196 153 57.1% 985 724 5025 

Avots: www.csb.gov.lv 

1.4.6.2.attēls. Pievienotā vērtība uz vienu strādājošo, 2009.g. 

Smiltenes novadam tāpat kā Vidzemes reģionam ir raksturīga pietiekami augsta produktivitāte tādās 

nozarēs kā lauksaimniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde, ceļu būve, pārtikas rūpniecība, 

tirdzniecība, mēbeļu ražošana un dažādu pakalpojumu sniegšana. 

Ir bāzes priekšnosacījumi (resursi, infrastruktūra) turpmākai uzņēmējdarbības attīstībai. 

Lai paaugstinātu mazo uzņēmumu konkurētspēju, paplašinātu noieta tirgu, par perspektīvu tiek 

uzskatīta uzņēmumu iesaistīšana klasteru un kooperatīvu darbībā. Piemēram, Vidzemes reģionā norit 

darbs pie pārtikas klāstera „Latinnofood” izveides. Ar Smiltenes novada lauksaimnieku dalību ir 

izveidoti lauksaimniecības kooperatīvi. Ir nepieciešams izanalizēt un izvērtēt integrācijas lietderību un 

efektivitāti arī citās jomās. 

1.5. Iedzīvotāju dzīves vide 

1.5.1. Izglītības iespējas un izglītības iestāžu pieejamība 

Smiltenes novada pašvaldības teritorijā pēc novada izveidošanas iespēju saņemt pirmsskolas, vispārējo, 

speciālo, profesionālo, profesionālās ievirzes un interešu izglītību nodrošina 17 izglītības iestādes. Vēl jau 

ir arī augstākās izglītības ieguves iespējas 

- 2 pirmsskolas izglītības iestādes un pirmsskolas izglītības grupas 8 skolās; 

- 7 pamatskolas; 2 pamatskolas ar 2012.gadu tiks pārveidotas par sākumskolām 

- 1 vidusskola un 1 ģimnāzija; 

- 1 speciālā internātpamatskola; 

- 3 profesionālās ievirzes izglītības iestādes: Smiltenes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta 

skola, Smiltenes Mūzikas skola, Smiltenes Mākslas skola; 

- 1 interešu izglītības iestāde: Bērnu jauniešu interešu izglītības centrs; 

- 1 profesionālā izglītības iestāde: Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola; 

- Baltijas starptautiskās akadēmijas filiāle; augstskolas „Attīstība” filiāle. 

106

Izglītības sistēmas darba organizēšana 

Pašvaldības kompetencē esošos izglītības jautājumus Smiltenes novadā risina Smiltenes novada Izglītības 

pārvalde. Tā ir novada domes nodaļa, kura pilda normatīvajos aktos novada pašvaldībai paredzētās 

izglītības pārvaldes funkcijas un īsteno Smiltenes novada pašvaldības kompetenci izglītībā. 

Pirmskolas izglītība 

Smiltenes novadā pirmsskolas izglītības programmas īsteno 10 izglītības iestādes, kas nodrošina 

pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanu un sagatavošanu sākumskolas izglītībai. Tās ir 2 pašvaldību 

pirmsskolas izglītības iestādes, 7 vispārējās izglītības iestādes (6 pamatskolas un 1 vidusskola) un 1 

speciālā internātskola. 

2011./2012.m.g kopējais bērnu skaits šajās izglītības iestādēs ir 609, no kuriem 358 apmeklē pirmsskolas 

izglītības iestādes, 251 mācās pirmskolas grupās pie skolām. 

1.5.1. 1.tabula. Smiltenes novada pirmsskolas izglītības iestādes un pirmsskolas grupas pie izglītības 

iestādēm. 

Nr. Atrašanās vieta (pagasts) Iestādes nosaukums 

1. Palsmanes pagasts Palsmanes PII 

2. Smiltene Smiltenes PII „Pīlādzītis” 

3. Bilskas pagasts Bilskas pamatskola 

4. Blomes pagasts Blomes pamatskola 

5. Grundzāles pagasts Grundzāles pamatskola 

6. Launkalnes pagasts Launkalnes sākumskola 

7. Palsmanes pagasts Palsmanes speciālā internātskola 

8. Variņu pagasts Variņu pamatskola 

9. Smiltene Smiltenes Centra vidusskola 

10. Smiltene Smiltenes Trīs pakalnu sākumskola 

Datu avots: Smiltenes izglītības pārvalde. 

No 2009./2010.m.g. līdz 2011./2012.m.g. Smiltenes novadā pirmsskolas grupās pie skolām ir pieaudzis 

audzēkņu kopējais skaits, taču samazinājies pirmsskolas izglītības iestādēs. Kaut arī abās pirmsskolas 

iestādēs bērnu skaits ir palielinājies, taču nedarbojas vairs nedz Smiltenes PII ,,Ābecīši’’ (kopš 2010. 

gada), nedz Variņu PII ,,Saulīte’’ (kopš 2011. gada). 

1.5.1. 1.attēls. Audzēkņu skaits Smiltenes novada pirmskolas izglītības iestādēs, pirmskolas grupās pie 

izglītības iestādēm, 2009./2010.m.g.-2011./2012.m.g. 

Datu avots: Smiltenes novada Izglītības pārvalde. 

107

Smiltenes novadā ir 2 pirmsskolas izglītības iestādes, no kurām viena atrodas Smiltenes pilsētā, otra – 

Palsmanes pagastā. 

Laika posmā no 2009./2010.m.g. līdz 2011./2012.m.g. Smiltenes pirmsskolas izglītības iestādē ,,Pīlādzītis’’ 

bērnu skaits ir pieaudzis. Zināmā mērā tas skaidrojams ar to, ka tā ir vienīgā pirmsskolas izglītība pilsētā 

un pirms 2 gadiem tika likvidēta Smiltenes pagasta pirmsskolas izglītības iestāde ,,Ābecīši’’, kuru 

apmeklēja maz audzēkņu. 

1.5.1.2.attēls. Audzēkņu skaits Smiltenes novada pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs un pirmskolas 

grupās pie izglītības iestādēm, 2009./2010.m.g.-2011./2012.m.g. 


Bērnu skaita pieaugums ir vērojams arī Palsmanes pirmsskolas izglītības iestādē. 

Līdzvērtīga situācija arī vērojama pirmskolas grupās pie skolām. Vairāk nekā uz pusi ir palielinājies 

pirmsskolnieku skaits Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolā, pieaugums vērojams arī Bilskas un Grundzāles 

pamatskolās. Pretēja tendence redzama Blomes pamatskolā un Smiltenes Centra vidusskolā. Smiltenes 

Centra vidusskolā ir tikai piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācību grupas. 2011./2012.m.g. pirmsskolas 

grupa ir izveidota Palsmanes speciālajā internātskolā, kā arī Variņu pamatskolā, slēdzot Variņu PII 

,,Saulīte’’. 

Kā apliecina Smiltenes novada Izglītības pārvaldes dati, laika posmā no 2009./2010.m.g. līdz 

2011./2012.m.g. Smiltenes PII ,,Pīlādzītis’’ ir samazinājies piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaits, jo 

108

pirmsskolas vecuma bērnu izglītošana un sagatavošana sākumskolas izglītībai tiek uzsākta jau skolās. Taču 

pirmsskolas grupās pie skolām piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaits pārsvarā vai nu paliek vienmērīgs, 

vai turpina augt. 

Grundzāles pamatskolā ar pirmsskolas izglītības grupām rindā 4 bērni vecumā no 1,5 gadiem. Variņu 

pamatskolā uz pirmsskolas izglītības grupām rindā 12 bērni no 1,5 gadu vecuma. Tiek plānots 2012.gada 

1. septembrī šajos pagastos atvērt papildus grupu. 

Smiltenes pilsētā rindā nosacīti 59 bērni no 1,5 gadu vecuma, daži no viņiem dzīvo ārzemēs. 2012/2013 

mācību gadā no pirmsskolas izglītības iestādes "Pīlādzītis" uz 1.klasi pāries 45 bērni, no Smiltenes Trīs 

pakalnu sākumskolas ar pirmsskolas grupām - 20 bērni. Līdz ar to 2012/2013 mācību gadā PII rindas 

nebūs. 

Pamatizglītība un vidējā izglītība 

Smiltenes novadā darbojas 7 pamatskolas – Blomes pamatskola, Bilskas pamatskola, 

Grundzāles pamatskola, Variņu pamatskola, Launkalnes pamatskola, Smiltenes Trīs pakalnu pamatskola, 

Palsmanes pamatskola. 

1.5.1.3.attēls. Skolēnu skaits Smiltenes novada pamatskolās (tai skaitā pirmsskolas grupu audzēkņi), 

2009./2010.m.g.-2011./2012.m.g. 


Skolēnu skaita (tai skaitā pirmsskolas grupu audzēkņi) samazinājums ir vērojams gandrīz visās 

pamatskolās, izņemot nemainīgs tas palicis Launkalnes pamatskolā. Salīdzinoši ar pārējām izglītības 

iestādēm, visvairāk audzēkņu skaits ir sarucis Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolā. Laika posmā no 

2009./2010.m.g. līdz 2011./2012.m.g. Smiltenes novada pamatskolās skolēnu skaits ir samazinājies par 

13,08%. 

Smiltenes novadā vispārējo vidējo izglītību nodrošina 2 izglītības iestādes – Smiltenes Centra vidusskola 

un Smiltenes ģimnāzija. 

109

1.5.1.4.attēls. Skolēnu skaits Smiltenes novada vidējās vispārējās izglītības iestādēs,2009./2010.m.g.- 

2011./2012.m.g. 


Vispārējās vidējās izglītības iestādēs pēdējo 3 gadu laikā skolēnu skaits ir sarucis. 2011./2012.m.gadā 

tajās mācības uzsāka 794 skolēni, kas ir par 14,53% mazāk nekā 2009./2010.m.gadā. Visvairāk to izjūt 

Smiltenes ģimnāzija. 

1.5.1.5.attēls. Skolēnu skaits Smiltenes novada izglītības iestādēs, izņemot speciālās skolas, 

2009./2010.m.g.-2011./2012.m.g. 


Samazinoties dzimstībai un pieaugot migrācijas procesiem uz ekonomiski attīstītām vietām rezultātā, 

katru gadu bērnu un jauniešu skaits kļūst mazāks. Salīdzinot 2009./2010.m.gadu ar 2011./2012.m.gadu, 

Smiltenes novadā tas ir sarucis par 13,89%. Tas norāda, ka tuvākajos gados skolēnu skaita palielinājums 

nav gaidāms. 

Ieviesto inovatīvo, alternatīvo, radošo mācību darba formu īpatsvars, izglītības iestāžu piepildījums 

Profesionālā izglītība 

Smiltenes novada teritorijā līdz 2011.gada 1. septembrim atradās 2 profesionālās vidējās izglītības 

iestādes – Smiltenes tehnikums un Smiltenes profesionālā vidusskola. Saskaņā ar 2011. gada 1. marta 

Ministru kabineta rīkojumu Nr.84 tika izveidota viena izglītības iestāde - Smiltenes Valsts tehnikums – 

profesionālā vidusskola. 

Smiltenes Valsts tehnikumā – profesionālajā vidusskolā jaunieši var apgūst ēdināšanas pakalpojumu 

speciālista, viesnīcu pakalpojumu speciālista, lauku tūrisma speciālista, agrārā sektora komercdarbinieka, 

automehāniķa, celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķa un veterinārārsta asistenta profesijas. Jau 

vairāku gadu garumā populārākās no minētajām profesijām ir ēdināšanas pakalpojumu speciālista, 

viesnīcu pakalpojumu speciālista, kā arī celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķa un veterinārārsta 

110

asistenta profesijas. Jāpiebilst, ka Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola ir gandrīz vienīgā 

izglītības iestāde Latvijā, kur var apgūt celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķa kvalifikāciju un 

veterinārārsta asistenta kvalifikāciju. 

Smiltenes Valsts tehnikumā – profesionālajā vidusskolā piedāvā arī viengadīgas arodizglītības 

programmas pavāra un viesmīļa profesijās vidusskolu absolventiem, kā arī tālākizglītības programmas, lai 

iegūtu dažāda veida transportlīdzekļu vadīšanas apliecības. 

2011./2012.m.gadā jaunajā izglītības iestādē mācības uzsāka 771 audzēknis. Pēdējo gadu laikā audzēkņu 

skaitam ir tendence samazināties, kas ir saistīts ar dzimstības samazināšanos un migrācijas procesiem. 

1.5.1.6.attēls. Audzēkņu skaits Smiltenes novada profesionālajā izglītības iestādē, 2010./2011.m.g.- 

2011./2012.m.g. 


Pēc izglītības iestādes absolvēšanas daļa jauniešu turpina studijas augstākajās izglītības iestādēs, bet 

pārējie uzsāk darba gaitas Smiltenē vai ģeogrāfiski tuvākajās pilsētās un novados, arī Rīgā un ārzemēs. 


Augstākās izglītības iespējas Smiltenes novadā nodrošina 2 augstskolu filiāles: 

- Vadības un sociālā darba augstskolas "Attīstība" SIA Smiltenes filiāle, 

- Baltijas Starptautiskās akadēmijas Smiltenes filiāle. 

Vadības un sociālā darba augstskolas "Attīstība" SIA Smiltenes filiāle darbojas kopš 2002.gada. Izveidota, 

lai vietējiem iedzīvotājiem nodrošinātu augstākās izglītības iegūšanu vai kvalifikācijas pacelšanu tuvāk 

dzīvesvietai. Filiālē 2,5 gadu laikā iespējams iegūt 1.līmeņa augstāko izglītību sociālajā aprūpē, sociālajā 

rehabilitācijā, sociālās palīdzības organizēšanā, kā arī 2.līmeņa augstāko izglītību ,,Sociālais darbinieks’’ ar 

specializāciju ,,Sociālā pedagoģija’’. Filiālē ir 56 studenti ne tikai no Smiltenes novada, bet visa Vidzemes 

reģiona – Valmieras, Cēsīm, Madonas, Gulbenes, Valkas, Jaunpiebalgas, Raunas. Pieprasītākā ir 2.līmeņa 

augstākās izglītības programma ,,Sociālais darbinieks’’. Šo iespēju izmanto bez darba palikušie pedagogi, 

kuri pēc studijām veiksmīgi iekārtojas darbā. Taču pēdējo gadu laikā studentu skaits ir sācis sarukt. Ja 

2009.gadā tie bija 80 studenti, tad 2010.gadā jau 58, 2011.gadā – 56. 

Valstī pieaug sociālo problēmu klāsts, kas liecina, ka sociālo darbinieku apmācības būs aktuālas. Tomēr, 

pieaugot studiju maksām, samazinās studēt gribētāju skaits. 

Baltijas starptautiskās akadēmijas Smiltenes filiāle tika izveidota 2003.gadā. Filiāle piedāvā 4 gadu studiju 

programmas Uzņēmējdarbībā un Tiesību zinātnēs, iegūstot augstāko profesionālo izglītību, kā arī 

profesionālās maģistra programmas – Privāttiesības un Uzņēmējdarbības vadība, administrēšana (studiju 

ilgums – 1,5 gadi). Filiālē kopā mācās 106 studenti. Popularitāti ir ieguvusi 4 gadu studiju programma 

111

Tiesību zinātnēs. Taču arī šajā filiālē katru gadu studentu skaits samazinās. Īpaši tas bija jūtams 

2009./2010.m.g.. Pēdējo gadu laikā daudz mazāk izvēlas studēt uzņēmējdarbību. 

1.5.1.2.tabula.Studentu skaits. Uzņēmējdarbības un „Tiesību zinātnes” programmās. 

Mācību gads 4 gadu studiju programma 

,,Uzņēmējdarbība’’ 

2008./2009.m.g. 101 107 

2009./2010.m.g. 58 66 

2010./2011.m.g. 28 62 

Datu avots: Smiltenes Valsts tehnikums. 

4 gadu studiju programma 

,,Tiesību zinātnes’’ 

Profesionālās maģistra programmā ,,Privāttiesības’’ pirmie studenti tika uzņemti 2010./2011.m.g., bet 

programmā ,,Uzņēmējdarbības vadība un administrēšana’’ - būs tikai 2012.gadā. 

Tomēr Baltijas starptautiskās akadēmijas Smiltenes filiāles mācībspēki atzīst, ka filiālei ir nākotne, jo 

iegūtās zināšanas palīdz atrast labāk atalgotu un prestižāku darbu. Līdz ar to būs pieprasījums, tieši 

lielākas cerības liekot uz tiesību zinību apguvi. 

Speciālā izglītība 

Smiltenes novada Palsmanes pagastā atrodas arī novadā vienīgā speciālā internātskola – Palsmanes 

speciālā internātpamatskola. Tajā kopš 1966. gada mācās bērni ar speciālām vajadzībām. Lai mācītu 

bērnus ar smagu garīgu atpalicību, 1997. gada 1. septembrī skolā tika atvērta „C” klase. No 2000. gada 1. 

septembra skolā ir arī arodklase, kurā triju gadu laikā – 10., 11. un 12. klasē skolēni apgūst 

remontstrādnieka un mājkalpotāja arodu. Līdz ar to audzēkņi apgūst pamatzināšanas vispārizglītojošos 

mācību priekšmetos, arodapmācības stundās tiek sagatavoti praktiskajai dzīvei. 

Palsmanes speciālajā internātskolā realizē sekojošas izglītības programmas: 

- vispārējās pamatizglītības (1.-9. klasei) programmu 21011111, 

- vispārējās pamatizglītības (1.-9. klasei) speciālās pamatizglītības programmu 

izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem /A, B līmenis/ 21015811, 

- speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar vidēji smagiem un smagiem garīgās 

attīstības traucējumiem/C līmenis/ 21015911, 

- vispārējās pamatizglītības speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās 

attīstības traucējumiem /arodklasēm/ 21015811, 

- profesionālās pamatizglītības programmu - būvdarbi, remontstrādnieks 2258201, 

- profesionālās pamatizglītības programmu – mājturība, mājkalpotājs 2281401. 

Pēc profesionālās izglītības ieguves skolas absolventiem ir iespēja strādāt dažādās celtniecības firmās par 

remontstrādniekiem vai viesu namos, lauku sētās par mājkalpotājām. 

Fakultatīvajās nodarbībās skolēni apgūst floristiku, stikla un zīda apgleznošanu, rokdarbus, kokapstrādes 

pamatus, datorzinības, sarīkojumu, tautiskās un līnijdejas. Brīvajā laikā skolēniem ir iespēja darboties 

vairākos pulciņos – dramatiskajā, mūzikas, sporta, jauniešu interešu. 

Skolā ir pietiekama sporta bāze. Bērni ar labiem panākumiem piedalās skolas, republikas un pasaules 

sporta sacensībās bērniem ar speciālajām vajadzībām. 

112

1.5.1.7.attēls. Skolēnu skaits Smiltenes novada Palsmanes speciālajā internātskolā, 2009./2010.m.g.- 

2011./2012.m.g. 

Datu avots: Smiltenes novada Izglītības pārvalde 

Palsmanes speciālajā internātskolā pēdējo 3 gadu laikā audzēkņu skaits sarūk. Izglītības iestādē strādā 39 

pedagogi, bibliotekārs, sociālais pedagogs, psihologs un 29 tehniskie darbinieki. 

Pedagogi 

2011. gadā izglītības iestādēs (tajā skaitā arī Smiltenes mūzikas skolas, Smiltenes mākslas skolas un 

Smiltenes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skola) strādā 306 kvalificēti pedagogi. 

1.5.1.8.attēls. Pedagogu skaits Smiltenes novada izglītības iestādēs, 2009.-2011.gads 


Salīdzinot ar 2009. gadu, skolotāju skaits ir pieaudzis, jo statistikā ir iekļauta arī projektos iesaistītās 

atbalsta personas. 

113

1.5.1.9.attēls. Pedagogu sadalījums pa vecumiem Smiltenes novada izglītības iestādēs, 2011.gads 


No 306 pedagogiem izglītības iestādēs vislielākais skaits ir to skolotāju, kuri ir vecumā no 41 līdz 50 

gadiem, kā arī vecumā no 51 līdz 60 gadiem. Pirmspensijas un pensijas vecuma skolotāju salīdzinoši ir 

maz. Taču pozitīvi, ka nav maz to skolotāju, kuri ir vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kopskaitā – 91. Tas 

norāda, ka notiek jaunu pedagogu ienākšana. 

1.5.1.10.attēls. Pedagoģisko kadru mainība %, 2009.-2011.m.g. 


Smiltenes novada izglītības iestādēs pēdējos divos gados nav izteikta kadru mainība. Tas nozīmē, ka ir 

izveidojušies stabili kolektīvi ar savām tradīcijām. 

Tālākizglītība Smiltenes novadā 

Apkopojot informāciju par skolēnu tālākajām mācībām pēc obligātās pamatizglītības pakāpes iegūšanas, 

secināms, ka lielākais skaits absolventu turpina mācīties vidējās vispārējās izglītības iestādēs Smiltenes 

novadā. 

114

1.5.1.11.attēls. Smiltenes novada vispārizglītojošo skolu 9.klašu absolventu tālākizglītība, 2009.- 

2011.gads 


2009. gadā mācības vidējās vispārējās izglītības iestādēs turpināja 44,16%, 2010. gadā – 46,70%, 2011. 

gadā – 47,70%. Pēdējos divos gados ir pieaudzis to absolventu skaits, kuri izvēlas mācīties profesionālajās 

izglītības iestādēs, novērtējot, ka līdztekus vidējais izglītībai iegūtā specialitāte būs pamats viņu nākotnei. 

1.5.1.12.attēls. Smiltenes novada vispārizglītojošo skolu 12.klašu absolventu tālākizglītība, 2009.- 

2011.gads. 


Pēdējos 3 gados Smiltenes novadā vidusskolu absolventu vidū nav mazinājusies vēlme iegūt augstāko 

izglītību. Daudz mazāk tiek izvēlētas mācības profesionālajās skolās. Ja 2009. gadā bija pieaudzis skolēnu 

skaits, kuri absolvējot izglītības iestādes, devās darba gaitās, tad pēdējos 2 gados šī tendence nav 

vērojama. 2011.g -77% 

Profesionālās ievirzes izglītības 

Smiltenes novadā profesionālās ievirzes izglītību nodrošina: 

- Smiltenes pilsētas bērnu un jaunatnes sporta skola, 

- Smiltenes Mūzikas skola, 

- Smiltenes Mākslas skola. 

Smiltenes pilsētas bērnu un jaunatnes sporta skola īsteno šādas izglītības programmas: 

- basketbols, 

- volejbols, 

- futbols, 

115

- BMX, 

- vieglatlētika, 

- orientēšanās sports (vairāk skat. nodaļā Sports). 

Smiltenes Mūzikas skola 

Smiltenes Mūzikas skola īstenotas šādas izglītības programmas: 

- kora klase (apmācību ilgums – 8 gadi), 

- klavierspēle (apmācību ilgums – 8 gadi), 

- vijoļspēle (apmācību ilgums – 8 gadi), 

- akordeona spēle (apmācību ilgums – 6 gadi), 

- kokles spēle (apmācību ilgums – 6 gadi), 

- flautas spēle (apmācību ilgums – 6 gadi), 

- klarnetes spēle (apmācību ilgums – 6 gadi), 

- mežraga spēle (apmācību ilgums – 6 gadi), 

- saksofona spēle (apmācību ilgums – 6 gadi), 

- trompetes spēle (apmācību ilgums – 6 gadi), 

- tenora spēle (apmācību ilgums – 6 gadi), 

- tubas spēle (apmācību ilgums – 6 gadi), 

- ģitāras spēle (apmācību ilgums – 6 gadi), 

- eifonija spēle (apmācību ilgums – 6 gadi), 

- sitaminstrumentu spēle (apmācību ilgums – 6 gadi). 

2011./2012.m.g. Smiltenes Mūzikas skolā mācās 210 audzēkņi, no kuriem 120 ir Smiltenes pilsētas 

iedzīvotāji, 90 – no pagastiem, apliecinot, ka mūzikas skolas piedāvātās iespējas izmanto bērni no visa 

novada. Visbiežāk tiek izvēlētas populārākās izglītības programmas – kora klase un klavierspēle. Izglītības 

procesu nodrošina 22 pedagogi. 

Smiltenes Mūzikas skola regulāri iesaistās novada rīkotajos pasākumos, arī pašiem rīkojot koncertus. Jau 

15 gadus skola piedalās Latvijas pūtēju orķestru pūšamo un sitaminstrumentu izpildītāju konkursā, katru 

gadu iegūstot godalgotas vietas. 

Vairāk kā 200 absolventi savu dzīvi ir saistījuši ar mūzikas pasauli – turpina mācīties mūzikas vidusskolās 

vai augstākajās izglītības iestādēs, dzied republikas vadošajos koros un spēlē orķestros. Pirmās zinības 

šajā skolā ir ieguvuši arī jaunie mākslinieki, kuri līdztekus mācībām mūzikas skolās vai konservatorijā 

piedalās starptautisko konkursos un gūst uzvaras: Kaspars Šmits (kā labākais tubists), Madara Kalniņa 

(pianiste, starptautisko konkursu laureāte), Armands Zviedrs (pianists, starptautisko konkursu laureāts), 

Jānis Pusplatais (konkursu laureāts, spēlē eifonijas kvartetā). 

Smiltenes Mākslas skola 

Smiltenes Mākslas skola ir akreditēta mācību iestāde un realizē profesionālās ievirzes izglītības 

programmu ,,Vizuāli plastiskā māksla’’. Bērni skolā tiek uzņemti no 9 – 10 gadu vecuma un mācās 5 

gadus. 2011./2012.m.gadā mācības uzsāka 114 audzēkņi. 

Nodarbības notiek trīs reizes nedēļā pēc nodarbībām vispārizglītojošā skolā (12 mācību stundas nedēļā), 

kur apgūs mākslas zinību pamatus zīmēšanā, gleznošanā, kompozīcijā, veidošanā, mākslas valodas 

pamatos, keramikā, ādas plastikā un tekstilā. Kopš 2011. gada novembra Smiltenes Mākslas skolā ieviests 

jauns mācību priekšmets – datorgrafika, lai apgūtu jaunas prasmes un iemaņas jauno tehnoloģiju sfērā, 

kas veicinās audzēkņu konkurētspēju turpmākā izglītībā. Šo mērķu realizācijai mākslas skolai ir iegādāti 

trīs datori ar programmatūru, trīs monitori un viens krāsu printeris (projekta kopējais finansējums – 

2999 LVL, no kura Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējums ir 2212 LVL un 

Smiltenes novada domes finansējums – 787 LVL). 

Skolu beidzot, audzēknis iegūst profesionālās ievirzes izglītības apliecību. 

Smiltenes Mākslas skolā strādā 6 profesionāli un radoši mākslas pedagogi. Mākslas skolas pedagogu 

galvenā uzmanība ir saistīta ar audzēkņu spēju, interešu, talantu izkopšanu un attīstīšanas procesiem, 

radot apstākļus mērķtiecīgam un saturīgam ārpus vispārizglītojošās skolas brīvā laika noslogojumam. 

116

Pedagogu profesionālā kompetence ir izglītības procesā iegūta un uz zināšanām, pieredzi, vērtībām un 

attieksmēm balstīta spēja, kas nodrošina efektīvu mācīšanas – mācīšanās procesu. 


Augstākās izglītības iespējas Smiltenes novadā piedāvā 3 augstskolu filiāles: 

- Vadības un sociālā darba augstskola "Attīstība" SIA Smiltenes filiāle, 

- Latvijas Lauksaimniecības universitātes Smiltenes filiāle, 

- Baltijas Starptautiskās akadēmijas Smiltenes filiāle. 

Mūžizglītība 

Smiltenes novadā nav vienotas mācību iestādes, kura piedāvātu un nodrošinātu mūžizglītības iespējas. 

Apmācības, kursi, semināri, publiskās lekcijas notiek novada izglītības iestādēs – Smiltenes ģimnāzijā, 

Smiltenes Centra vidusskolā un citur. 

Interešu izglītība 

Smiltenes bērnu un jauniešu interešu izglītības centrs (BJIIC) tika izveidots 2000.gada maijā un kopš 

2000.gada septembra darbojas kā patstāvīga izglītības iestāde. Centrā strādā 2 darbinieki - direktore un 

metodiķe. 

Smiltenes BJIIC piedāvā: 

- kultūrizglītības programmas ietvaros - tautas dejas, dziedāšanu koros, ansambļos, 

popgrupās, folkloras kopā, ģitārspēles pulciņu, darboties vizuāli un vizuāli plastiskajā 

mākslā; 

- sporta izglītības programmā VFS (vispusīgas fiziskās sagatavotības) pulciņu; 

- tehniskajā jaunradē ir iespēja papildināt savas zināšanas datorapmācības pulciņā; 

- vides izglītības programmā darbojas mazpulki un vides pētnieki; 

- jaunatnes darba programmā - skauti un gaidas. 

Centru apmeklē bērni un jaunieši vecumā no 3 - 25 gadiem. Smiltenes BJIIC apkopotā informācija liecina, 

ka 2011./2012.m.g. centra piedāvājumu visaktīvāk izmanto pirmsskolas vecuma un skolas vecuma bērni 

no 1.-9.klasei. 

1.5.1.13.attēls.Smiltenes BJIIC dalībnieku skaits 

Datu avots: Smiltenes bērnu un jauniešu interešu izglītības centrs, 2007.-2011.g. 

Pēdējo gadu laikā Smiltenes BJIIC dalībnieku skaits ir pieaudzis, kas norāda, ka viņiem ir interese, un viņi 

vēlas lietderīgi pavadīt brīvo laiku pēc mācību stundām. Vislielākais pieaugums vērojams pēdējo divu 

gadu laikā, kad tika izveidots Smiltenes novads un centru sāka apmeklēt arī dalībnieki no pagastiem. 

Populārākās un apmeklētākās ir kultūrizglītības programmas ar plašu piedāvājumu visām vecuma 

grupām. 2011./2012. m.g. kultūrizglītības programmas pulciņos ir iesaistīti 837 dalībnieki, no kuriem 187 

ir pirmsskolas vecuma bērni, 465 - 1.- 4.klašu audzēkņi, 344 - 5.-9.klašu audzēkņi. Sporta izglītības 

programmas pulciņus apmeklē 12 dalībnieki, tehniskās jaunrades programmas – 31, vides izglītības 

programmas – 74, jaunatnes darba programmas - 21, citus - 21. 

117

Tā kā BJIIC nav savu telpu, nodarbības notiek Smiltenes novada pašvaldībā esošajās vispārizglītojošajās 

skolās, kultūras centrā, kā arī pagastu izglītības iestādēs un kultūras/tautas namos. 

Smiltenes BJIIC realizē valsts nozīmes pasākumu reģionālo posmu skates un konkursus, kā arī mācību 

gada ietvaros plašākus koncertus un novada Dziesmu un deju svētkus. 

Jaunatnes politika 

Projekti 

Pēdējo piecu gadu laikā vairākas izglītības iestādes ir īstenojušas projektus – gan ēku un telpu 

remontdarbi, gan materiāli tehniskās bāzes uzlabošana, gan pieredzes apmaiņa ar partneriem 

starptautiskā līmenī. 

1.5.1.3.tabula.Infrastruktūras attīstības projekti 

Izglītības iestāde 

Palsmanes Speciālā 

internātpamatskola 

Grundzāles pamatskola 

Bilskas pamatskola 

Blomes pamatskola 


vidusskola 

Centra 

Smiltenes Trīs pakalnu 

pamatskola 

Launkalnes pamatskola 

Palsmanes pamatskola 

Smiltenes ģimnāzija 

Paveiktie darbi 

Īstenots projekts „Mājturības un tehnoloģiju, dabaszinātņu kabineta renovācija un 

skolas jumta nomaiņa Palsmanes speciālajā internātpamatskolā”, realizēts katlu mājas 

remonts, ierīkots rotaļu laukums. 

Nomainīti logi un jumta segums. 

KPFI energoefektivitātes projekts. 

Veikta ēkas ārsienu siltināšana un krāsošana. 

2006. gadā ekspluatācijā tika nodota skolas piebūve ar kopēju platību 263,31 m2. 

Piebūvē izvietotas mācību klases; 

2010. gadā pabeigts projekts ,,Smiltenes Centra vidusskolas infrastruktūras uzlabošana 

izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem" (projekta kopējās kopīgās izmaksas – 

131 991 lati, no kurām Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums – 83 633 lati, 

Valsts budžeta dotācija – 5903 lati, Smiltenes novada domes finansējums – 42 455 

lati). Tā realizācijas laikā ir veikta telpu pārplānošana, jaunu sienu un durvju izbūve, 

sanitāro mezglu izveidošana un ēdnīcas izbūve (263.31 m2), tādējādi nodrošinot 

piekļuvi personām ar funkcionāliem traucējumiem; 

Smiltenes Centra vidusskolas telpās jau 9 gadu strādā Baltijas Starptautiskās 

akadēmijas Smiltenes filiāle, kas ir būtisks ieguldījums mūžizglītības jomā. Skolā notiek 

kursi pieaugušo apmācībai. Jau vairākus gadus tiek īstenota sadarbība ar biedrību 

,,Apeirons’’; 

Smiltenes Centra vidusskolā 2011. gadā realizēts projekts „Dabas zinātņu kabinetu 

labiekārtošana Smiltenes Centra vidusskolā” (Eiropas Reģionālās attīstības fonda 

līdzfinansējums, projekta kopējās izmaksas – 98 392 lati, no kurām Eiropas Reģionālā 

attīstības fonda līdzfinansējums – 83 633 lati un pašvaldības finansējums 14 759 lati). 

Īstenoti vairāki projekti infrastruktūras uzlabošanai – gaiteņu un kāpņu telpu sienu 

seguma kapitālais remonts, 2007. - 2008. gadā zāles pārbūve sporta vajadzībām, 

sanitāro telpu kapitālais remonts, 2010. gadā skolas ēkas energoefektivitātes 

uzlabošanas pasākumi KPFI projekta ietvaros. 2011. gadā sanitārās telpas izbūve 

pirmsskolas izglītībai 5.-6.gadīgo bērnu grupā (3600 lati). 

Veikta logu nomaiņa, skolas ēkas siltināšana, virtuves un apkures sistēmas renovācija. 

No 2007. gada līdz 2011. gadam renovēti sanitārie mezgli (16 716 lati), izremontēts 

dabaszinību kabinets, papildināta materiālā bāze . 

Veikta skolas piebūves izbūve – 4 svešvalodu kabineti, skolas psihologa kabinets, 

vestibils, grīdas seguma nomaiņa 2 kabinetos, skolas iekšējais pagalms, āra trepju 

rekonstrukcija, sakārtota un labiekārtota skolas teritorija, paaugstināta 

siltumefektivitāte skolas ēkās. 2010.gadā veikti energoefektivitātes uzlabošanas 

pasākumi KPFI projekta ietvaros. 

118

Datu avots: Smiltenes novada pašvaldība 

Pieredzes apmaiņas projekti 

Palsmanes pamatskola iesaistīta Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas projektā 

,,Ekotūrisms” (13 337 eiro). Arī Smiltenes ģimnāzija darbojas Mūžizglītības programmas Comenius 

apakšprogrammas projektā „Friends of I-Pods” (21 000 eiro), ESF „Atbalsts Vidzemes un Latgales reģionu 

skolotāju mūsdienīgu akadēmisko kompetenču paaugstināšanai” (50 000 eiro) un ESF „Multimediju 

objektu izveides kompetenču ieguve” (50 000 eiro). 

No 2008. gada līdz 2010. gadam Smiltenes Trīs pakalnu pamatskola ieviesa Mūžizglītības programmas 

Comenius apakšprogrammas skolu partnerības projekti ,,Rainbow world’’ (14 000 eiro), ) no 2010. gada 

līdz 2012. gadam – EU-cology (21 000 eiro), Ziemeļvalstu skolu sadarbība notika no 2008. gada līdz 2010. 

gadam Nordplus Junior (10 904 eiro). 

Smiltenes Centra vidusskola ir realizējusi šādus projektus: 

- 2008. gadā Valsts aģentūras ,,Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra" nacionālās jauniešu 

iniciatīvas projektu “Kopā ir labāk!”. Projekta ietvaros Smiltenes Centra vidusskolas jaunieši sadarbojoties 

ar apkārtnes pagastu un Smiltenes skolām, veidoja nākotnes vīziju Smiltenes novadam; 

- 2009. gadā Valsts aģentūras ,,Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra" nacionālās jauniešu 

iniciatīvas projektu „Mēs varam”. Tā ietvaros Smiltenes Centra vidusskolas jaunieši aicina skolēnus no 

sadraudzības skolām Smiltenes novadā apliecināt savus spēkus kopīgi, uzlabojot kādu vietu savā dzimtajā 

pagastā vai pilsētā; 

- 2009.-2011. gadā Akadēmisko programmu aģentūras Comenius skolu partnerības projektu 

,,Demokrātiska līdzdalība un aktīva pilsonība skolā un ārpus tās". Projektu finansē Eiropas Savienības 

Mūžizglītības programma. Projektā piedalās skolas no 5 valstīm: Latvijas, Vācijas, Somijas, Dānijas un 

Spānijas; 

- 2010. - 2011. gadam Nordplus Junior projektu ,,Warm up Hearts Not the Earth’’; 

- 2011.- 2012. gadam Nordplus Junior projektu ,,Food for body and mind’’. 

Secinājumi 

Smiltenes novada teritorijā tiek nodrošināta nepieciešamā izglītības sistēma, sākot no pirmsskolas 

izglītības līdz pat augstākajai. Piedāvājums aptver visu novada teritoriju. Tas apliecina, ka iedzīvotājiem 

ir pieejama izglītība, kas ir viena no Smiltenes novada prioritātēm. Pirmsskolas un pamatskolas 

izglītība cik iespējams vien ir tuvāk dzīvesvietai. Tā ir pieejama gandrīz vai katrā pagastā, taču abas 

vidējās izglītības iestādes atrodas Smiltenes pilsētā. Ikgadu vērojams audzēkņu samazinājums, kas 

norāda, ka pašvaldībai būs jāmeklē risinājumi esošo izglītības iestāžu telpu piepildījumam un mācību 

procesa nodrošinājumam. Tiek apsvērta iespēja nevis slēgt skolas, bet gan pamatskolas pārveidot par 

sākumskolām, lai audzēknis savus pirmos skolas gadus mācītos tuvāk mājām. Arī infrastruktūras 

sakārtošanas pēctecība tiek veikta apzināti, ieguldot līdzekļus novadam nozīmīgākajos objektos. 

Līdzekļi visvairāk ir nepieciešami materiāli tehniskās bāzes atjaunošanai un pilnveidošanai, lai 

audzēkņi zinības gūtu, izmantojot mūsdienīgu aprīkojumu un mācību līdzekļus. 

Spēcīga un kvalitāti nodrošinoša ir profesionālā izglītība Smiltenes valsts tehnikumā – profesionālajā 

vidusskolā, kura vienīgā Latvijā piedāvā apgūt mašīnbūves zināšanas, ceļu būvi. Smiltenē šīs tradīcijas 

izveidojušās jau pirms vairākiem gadu desmitiem. Viena no Smiltenes novada vērtībām ir mākslas 

skola un mūzikas skola. Tas ļauj audzēkņiem apgūt pilnvērtīgu profesionālās ievirzes programmu, kas 

119

dod iespēju turpināt mācīties mākslu un dizainu vai arī mūzikas pasauli. Jāpiebilst, ka gan mākslas, gan 

mūzikas skolu apmeklē daudzi novada pagastu audzēkņi, kā arī no kaimiņnovadiem. Ne mazāk svarīgs 

ir jauniešu un bērnu interešu centrs, kas audzēkņiem piedāvā plašu spektru interešu izglītības 

nodarbību. Tas ir viens no veidiem, kā novadā sekmēt radošās industrijas tirgu. Nav mazs arī augstāko 

izglītības iestāžu piedāvājums, jo Smiltenes novadā darbojas divu augstskolu filiāles. Novadā ir uzsākta 

mūžizglītības jautājumu risināšana, kura jāturpina, izveidojot vienotu sistēmu centra veidā, kas 

koordinētu šos jautājumus, apzinot un izpētot prioritātes, piedāvājumus un pieprasījumus. 

1.5.2. Sociālā drošība un veselības aprūpe 

1.5.2.1. Iedzīvotāju ienākumi 

Būtisks iedzīvotāju sociālo drošību raksturojošs parametrs ir to ienākumi no algota darba vai sociāli 

garantēti ienākumi. 

Saskaņā ar VSAA datiem Smiltenes novada sociāli apdrošināto personu jeb personu, kuri gūst ienākumus 

no algota darba, skaits pēdējos trīs gados ir samazinājies no 7260 personām 2008. gadā līdz 6331 

personām 2010. gadā (44,5% no visiem novada iedzīvotājiem, 67,31% no visiem darba spējas vecuma 

iedzīvotājiem uz 01.01.2011), t.i. par 12,80%. Samazinājies ir arī vidējās apdrošināšanas iemaksas jeb 

bruto algas apjoms no 389,99 latiem 2008. gadā līdz 327,76 latiem 2010. gadā, t.i. par 15,96% 

1.5.2.1.1.attēls.Smiltenes novada sociāli apdrošināto personu skaita un vidējās apdrošināšanas iemaksas 

apjoma dinamika, 2008.-2010.g. 

Datu avots: VSAA. 

Sadalījumā pēc dzimuma 2010. gadā ienākumus no algota darba guva 3215 sievietes (50,8%) un 3116 

vīrieši (49,2%). Pēdējos 3 gados šī proporcija ir saglabājusies bez ievērojamām izmaiņām. Tomēr bruto 

algas apmērs pēdējos 3 gados vīriešiem ir bijis vidēji 10% lielāks nekā sievietēm. 

120

2008 2009 2010 

1.5.2.1.2.attēls.Smiltenes novada sociāli apdrošināto personu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 

dinamika sadalījumā pēc dzimuma, 2008.-2010.g. 


Analizējot sociāli apdrošināto personu skaitu un vidējo apdrošināšanas iemaksu algu apjomu teritoriālā 

griezumā, var secināt, ka pēdējo 3 gadu laikā visās administratīvi teritoriālajās vienībā ir samazinājies 

iedzīvotāju skaits, kuri gūst ienākumus no algota darba – absolūtos skaitļos vislielākais samazinājums 

2010. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu ir Smiltenes pilsētā – 424 apdrošinātās personas, Smiltenes 

pagastā – 81 un Palsmanes pagastā – 80, bet procentuāli šis samazinājums vislielākais ir bijis Palsmanes 

pagastā – 15,38%, Variņu pagastā – 14,19%. Jāsecina, ka arī vidējais bruto algu apmērs pēdējo 3 gadu 

laikā ir samazinājies visās Smiltenes novada administratīvi teritoriālajās vienībās – vismazākais 

samazinājums absolūtos skaitļos 2010. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu ir vērojams Variņu pagastā – 

36,58 LVL, bet vislielākais Smiltenes pilsētā – 79,89 LVL, bet procentuāli bruto alga 2010. gadā 

salīdzinājumā ar 2008.gadu ir samazinājies Smiltenes pagastā, t.i. par 18,59% un Smiltenes pilsētā – 

18,01%. 

vidējā apdrošināšanas 

iemaksu alga, Ls 

sociāli apdrošināto 

personu skaits 

















Smiltenes pilsēta 

0 1000 2000 3000 4000 

1.5.2.1.3.attēls.Smiltenes novada sociāli apdrošināto personu skaita un vidējās apdrošināšanas iemaksas 

apjoma dinamika sadalījumā pa administratīvi teritoriālajām vienībām, 2008.-2010.g. 


2010. gadā 3437 Smiltenes novada iedzīvotāji (24,16% no visiem Smiltenes novada iedzīvotājiem) 

saņēma pensiju, no tiem 2932 iedzīvotāji (85,29%) vecuma pensiju, 405 (11,77%) invaliditātes pensiju, 

108 (3,15%) apgādnieka zaudējuma pensiju, bet 3 (0,08%) izdienas pensiju. Lai arī 2010. gadā, 

salīdzinājumā ar 2008. gadu, kopējais pensiju saņēmēju skaits ir pat nedaudz samazinājies, samazinoties 

121

vecuma pensijas un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmēju skaitam, tomēr minētajā laika periodā ir 

pieaudzis invaliditātes pensiju saņēmēju skaits. 

3500 

3000 

2500 

2000 

1500 

1000 

500 

0 

Vecuma 

pensijas 

saņēmēju 

skaits 

Vecuma 

pensijas 

vidējais 

apmērs, Ls 

Invaliditātes 

pensijas 

saņēmēju 

skaits 

Invaliditātes 

pensijas 

vidējais 

apmērs, Ls 

Apgādnieka 

zaudējuma 

pensijas 

saņēmēju 

skaits 

Apgādnieka 

zaudējuma 

pensijas 

vidējais 

apmērs, Ls 

Izdienas 

pensijas 

saņēmēju 

skaits 

Izdienas 

pensijas 

vidējais 

apmērs, Ls 

2008 2942 141,32 377 94,70 135 90,98 6 155,41 

2009 2917 175,65 379 115,88 122 101,37 5 177,95 

2010 2932 178,90 405 111,14 108 99,97 3 189,12 

1.5.2.1.4.atēls.Smiltenes novada pensiju saņēmēju skaita un apjoma dinamika sadalījumā pa pensiju 

veidiem, 2008.-2010.g. 


Analizējot pensiju saņēmēju skaitu un vidējo saņemto pensiju apmēru teritoriālā griezumā, jāsecina, ka, 

saņemto pensiju apmērs vidēji mēnesī Smiltenes pilsētā ir 17 – 28 LVL lielāks nekā Smiltenes novada 

pagastos. 

1.5.2.1.5.attēls.Smiltenes novada pensiju saņēmēju skaita un apjoma dinamika sadalījumā pa 

administratīvi teritoriālajām vienībām, 2008.-2010.g. 


2010. gadā vidēji katru mēnesi 2241 (15,75% no visiem novada iedzīvotājiem uz 01.01.2011) Smiltenes 

novada iedzīvotāji saņēma kādu no valsts sociālajiem pabalstiem, kuri nav atkarīgi no sociālajām 

iemaksām. Šo pabalstu saņēmēju skaits pēdējos 3 gados ir samazinājies – 2008. gadā pabalstu saņēmēju 

skaits vidēji mēnesī bija 2307, galvenokārt samazinājies ir ģimenes valsts pabalsta saņēmēju skaits, bet 

nedaudz palielinājies ir valsts sociālā pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem saņēmēju 

un pabalsta invalīdam, kuram ir nepieciešama kopšana, saņēmēju skaits. 

122

2008 2009 2010 

Valsts sociālais pabalsts ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un ģimenei 

Valsts sociālais pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdam 

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts 

Bērna piedzimšanas pabalsts* 

Bērna kopšanas pabalsts par bērnu no 1 līdz 2 gadiem un piemaksa par dvīņiem/trīņiem 

Bērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz 1 gadam un piemaksa par dvīņiem/trīņiem 

Pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama īpaša kopšana 

Bērna invalīda kopšanas pabalsts 

Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu 

Valsts sociālā pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanu 

Valsts atbalsts ar celiakiju slimiem bērniem 

Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu 

Ģimenes valsts pabalsts 



























17 

87 

98 

134 

166 

53 

57 

12 

15 

15 

6 

54 

16 

69 

94 

143 

160 

36 

48 

10 

17 

17 

4 

56 

16 

54 

88 

145 

158 

36 

33 

8 

21 

19 

2 

60 

1 662 

1 744 

1 811 

0 200 400 600 800 1 000 1 200 1 400 1 600 1 800 2 000 

* Bērna piedzimšanas pabalsta saņēmēju skaits ir dots par gadu 

1.5.2.1.6.attēls.Smiltenes novada valsts sociālo pabalstu, kuri nav atkarīgi no apdrošināšanas iemaksu 

algas, saņēmēju skaita dinamika vidēji mēnesī sadalījumā pa pabalsta veidiem, 2008.-2010.g. 


2010. gadā vidēji mēnesī 135 Smiltenes novada iedzīvotāji (0,59% no visiem Smiltenes novada 

iedzīvotājiem uz 01.01.2011) bija tādi, kuri saņēma kādu no 4 valsts sociālajiem pabalstiem, kuri ir 

atkarīgi no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Galvenā šo pabalstu saņēmēju grupa – 2010. gadā 88 

Smiltenes novada iedzīvotāji, ir tie iedzīvotāji, kuri saņem vecāku pabalstu bērna kopšanas atvaļinājuma 

laikā. 

123

Vecāku pabalsts 

Apdrošināšanas 

atlīdzība apgādnieka 

zaudējuma gadījumā 

Apdrošināšanas 

atlīdzība darbspēju 

zaudējuma gadījumā, 

ja kaitējums nodarīts 

pēc 01.01.1997. 

Kaitējuma atlīdzība 

darbspēju zaudējuma 

gadījumā, ja kaitējums 

darbā nodarīts līdz 

01.01.1997. 

2010 

2009 

2008 

2010 

2009 

2008 

2010 

2009 

2008 

2010 

2009 

2008 

4 

5 

5 

4 

4 

4 

47,32 

46,66 

43,74 

39 

39 

36 

116,06 

104,23 

88,05 

88 

114 

105 

152,94 

170,31 

170,31 

232,87 

288,23 

318,68 

0 50 100 150 200 250 300 350 

Vidējais piešķirtais apmērs vidēji mēnesī, Ls 

Pabalsta saņēmēju skaits vidēji mēnesī 

1.5.2.1.7.attēls.Smiltenes novada valsts sociālo pabalstu, kuri ir atkarīgi no apdrošināšanas iemaksu 

algas, saņēmēju skaita dinamika vidēji mēnesī sadalījumā pa pabalsta veidiem, 2008.-2010.g. 


Saskaņā ar Smiltenes novada Sociālā dienesta datiem kopējais Smiltenes novada pašvaldības sociālās 

palīdzības pabalstiem izlietotais līdzekļu apjoms 2010. gadā (384 625 lati) salīdzinājumā ar 2009. gadu 

(180 039 lati) ir pieaudzis 2,14 reizes. 2011. gada 6 mēnešos pabalstiem izlietotais līdzekļu apjoms 

sastāda tikai 47,22% no 2010. gada apjoma, kas ļauj domāt, ka kopējais 2011. gada apjoms nesasniegs 

2010. gada līmeni. Situācija var ievērojami mainīties līdz ar apkures sezonas sākumu, jo dzīvokļa pabalsts 

jau uz 01.07.2011 ir sasniedzis 84,73% no kopējā šī pabalsta apjoma 2010. gadā. Kopumā sociālā 

palīdzība 2011. gada 6 mēnešos ir sasniegta 2407 Smiltenes novada iedzīvotājiem, kas ir tikai par 7 

personām mazāk nekā kopā 2009. gadā un sastāda vairāk nekā pusi (58,84%) no 2010. gada kopējā 

apjoma, līdz ar ko pastāv iespēja, ka 2011. gadā kopējais iedzīvotāju skaits, kuriem sniegta pašvaldības 

sociālā palīdzība varētu pārsniegt 2010. gada līmeni. 

2009 2010 2011* 

Dzīvokļa pabalsts 6763 12145 10290 

Veselības aprūpes pabalsts 10075 4589 3079 

Pabalsts brīvpusdienām un zupas virtuvei 42458 44844 31682 

Pabalsts garantētā minimālā ienākuma 

nodrošināšanai 

Pārējie soc. pabalsti (ģim. pab., no ieslodz. 

atbrīvotajiem, apbedīš. pabalsti, u.c.) 

16134 28620 17753 

94408 279506 109907 

Vienreizējie pabalsti ārkārtas situācijā 3732 1075 300 

Pabalsti bāreņiem un audžuģimenēm 6469 13846 8596 

Maznodrošināto personu skaits 30 251 103 

Minimālais trūcīgo personu skaits mēnesī 146 772 924 

Maksimālais trūcīgo personu skaits mēnesī 675 1248 1153 

Kopējais pašvaldības sociālo pabalstu 

saņēmēju skaits 

300000 

250000 

200000 

150000 

100000 

50000 

0 

* dati 2011.gadā ir doti par 6 mēnešiem 

2414 4091 2407 

124

1.5.2.1.8. Smiltenes novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem izlietoto līdzekļu apjoma LVL, 

maznodrošināto personu skaita gadā un trūcīgo personu skaita vidēji mēnesī dinamika, 2009.-2011.g. 

Datu avots: Smiltenes novada Sociālais dienests. 

Smiltenes novadā pieaug gan maznodrošināto personu skaits (pastāv iespēja, ka 2011. gadā 

maznodrošināto personu skaits nesasniegs 2010. gada līmeni) gan minimālais trūcīgo personu skaits 

mēnesī. 2010. gadā maznodrošinātās personas statuss bija 251 (7 pēc pašvaldības noteikta kritērija un 

244 saskaņā ar MK 19.12.2006. noteikumiem Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas 

kārtība") Smiltenes novada iedzīvotājam, kas salīdzinājumā ar 2009. gadu ir par 221 personu vairāk. 

Savukārt minimālais trūcīgo personu skaits mēnesī 2010. gadā bija 772 personas, bet 2011. gada pirmajā 

pusgadā šis skaits jau ir pieaudzis līdz 924 personām mēnesī. Savukārt maksimālais trūcīgo personu skaits 

mēnesī 2011. gadā (1153 personas) jau ir pietuvojies 2010. gada maksimālo trūcīgo personu skaitam 

(1248 personas). 

Analizējot pašvaldības sniegto sociālo palīdzību pa pabalstu veidiem, var secināt, ka 2010. gadā 

vislielākais izmaksātais palīdzības apjoms (neskaitot pārējos sociālos pabalstus) ir pabalsts brīvpusdienām 

un zupas virtuvei 44 844 lati jeb 11,66%, kas salīdzinājumā ar 2009. gadu ir palielinājies salīdzinoši 

nebūtiski, nākošā lielākā grupa ir pabalsts GMI nodrošināšanai – 28 620 jeb 7,44%, kas salīdzinājumā ar 

2009. gadu ir palielinājies par 77%. Nākošās divas pašvaldības sociālo pabalstu grupas, kas 2010. gadā ir 

ievērojami palielinājušās salīdzinājumā ar 2009. gadu, ir pabalsti bāreņiem un audžuģimenēm (pieaudzis 

par 114%) un dzīvokļa pabalsts (pieaudzis par 80%). Ņemot vērā datus par pašvaldības sniegto sociālo 

palīdzību 2011. gada 6 mēnešos, nav viennozīmīgi prognozējams, ka kopējā pabalstu summa 2011. gadā 

ievērojami pārsniegs 2010. gada apjomus, jo, kā jau iepriekš tika minēts, uz 01.07.2011 kopējais 

pašvaldības sociālo pabalstu apjoms sastāda 47,22%, tomēr atsevišķas pabalstu pozīcijas (pabalsts GMI 

nodrošināšanai, pabalsts brīvpusdienām un zupas virtuvei, dzīvokļa pabalsts un veselības aprūpes 

pabalsts) 2011. gada pirmajā pusgadā ievērojami pārsniedz 50% no attiecīgo pabalstu 2010. gada 

apjoma. 

1.5.2.2. Sociālie pakalpojumi 

Smiltenes novada teritorijā darbojas 4 sociālo pakalpojumu sniedzēji: Smiltenes novada domes Sociālais 

dienests; Smiltenes novada Bērnu un ģimeņu atbalsta centrs; SIA „Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca”; 

Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolas bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas istaba „Miteklis”. 

Smiltenes novada domes Sociālais dienests darbojas saskaņā ar Smiltenes novada domes Sociālā 

dienesta nolikumu no 31.09.2009 un izveidoto struktūru. 

125

1.5.2.2.1.attēls.Smiltenes novada Sociālā dienesta struktūrshēma, 2011.g. 


Uz 01.07.2011 Smiltenes novada Sociālajā dienestā ir apstiprinātas 11 amata vienības – 1 Sociālā 

dienesta vadītāja, 1 Sociālā darbiniece darbam ar ģimeni un bērniem un 9 sociālās darbinieces. No visām 

Sociālā dienesta darbiniecēm 7 ir augstākā izglītība, bet 2 vēl turpina mācības augstskolas 3. kursā un 2 – 

4.kursā. 

1.5.2.2.2.attēls.Smiltenes novada Sociālā dienesta darbinieki sadalījumā pa amatiem un pēc izglītības, 

dati uz 01.07.2011.g. 


126

Paralēli iegūtajai augstākajai izglītībai un mācībām augstskolā katram Sociālā dienesta darbiniekam 2011. 

gadā ir plānotas 24 stundu apmācības kvalifikācijas celšanai (atsevišķiem darbiniekiem arī apmācības 

atbalsta grupu vadīšanā). 

Lai pildītu Sociālā dienesta funkcijas pašreizējais darbinieku skaits nav pietiekams, kā arī nav vienmērīgi 

un racionāli sadalīti darba uzdevumi starp darbiniekiem. Sociālā dienesta Smiltenes pilsētā strādājošiem 

sociālajiem darbiniekiem ir vairākkārtīgi pieaugusi darba slodze, kura ilgstošā laika periodā nenodrošina 

vienmērīgu un racionālu darba uzdevumu sadali starp darbiniekiem, kas objektīvi atklāj, ka dienestam ir 

nepieciešami jauni dienesta darbinieki. Atbilstoši sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības 

regulējošiem LR normatīviem aktiem Smiltenes novada domes Sociālajā dienestā jāstrādā ne mazāk par 

14 darbiniekiem. 

Sociālais dienests nodrošina sociālā darba veikšanu Smiltenes novadā un sociālās palīdzības istabu 

darbību – humānās palīdzības izdales punkts, veļas mašīna, mazgāšanās telpa, pārtikas izdales punkts, 

ziedoto tehnisko palīglīdzekļu izdales punkts, citu sīku sadzīves priekšmetu izdales un maiņas punkts 

Palsmanes, Blomes, Grundzāles un Variņu pagastā. Arī Launkalnes pagastā tiek meklētas telpas līdzīgas 

sociālo pakalpojumu istabas izveidošanai. Jāatzīmē, kas visās izveidotajās palīdzības istabās nav vienādi 

pakalpojumi. 

Nodaļa tiks papildināta ar informāciju par alternatīviem sociāliem pakalpojumiem. 

1.5.2.2.1.tabula.Alternatīvie sociālie pakalpojumi: 

Nr. Alternatīvā sociālā pakalpojuma objekts Pieejamie pakalpojumi Piezīmes 

Palsmanes sociālā istaba „Mūsmājas” 

Blomes sociālā istaba 

Veļas mazgāšana, pārtikas paku 

saņemšana, mazgāšanās. 

Veļas mazgāšana, pārtikas paku 

saņemšana, mazgāšanās. 

... 

Datu avots: Pagastu pārvaldes 

Sociālais dienests ir īstenojis un plāno ari nākotnē īstenot ES fondu līdzfinansētus projektus. 2007. gadā 

ESF atbalstītā projekta“ Konsultācijas un apmācība pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai 

Vidzemes reģionā” ietvaros ir organizētas bezmaksas apmācības sava uzņēma izveidošanai dažādām 

sociālā riska pakļautajām personu grupām – kopumā 10 personām. 

Gadījumā, ja tiks apstiprināti sagatavotie un iesniegtie projektu iesniegumi Smiltenes novada domes 

Sociālais dienests plāno piedalīties 2 projektu īstenošanā: Cēsu novada pašvaldības aģentūras „Sociālais 

dienests” projekta „Vidzemes reģiona mobilais sociālo pakalpojumu Resursu centrs” ietvaros ir plānota 

darbinieku apmācība par alternatīvām sociālā darba metodēm darbam ar sociāli mazaizsargātām mērķa 

grupām, supervīzijas; un Smiltenes novada Bērnu un ģimenes atbalsta centra projekta „Sociālo 

pakalpojumu izveide ģimenēm ar bērniem Smiltenes novadā” ietvaros plānota darbinieku apmācība par 

alternatīvām sociālā darba metodēm darbam ar projekta mērķa grupām - ģimenes ar bērniem no 

maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm, ģimenes ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi 

apstākļi, jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes un bērniem bāreņiem, nepilngadīgās māmiņās, daudzbērnu 

ģimenes un nepilnās ģimenes Smiltenes novadā. 

Smiltenes novada Sociālais dienests ir vecis un plāno arī nākotnē veikt sociālās jomas pētījumus. 2007. 

gadā tika veikta izpēte par daudzfunkcionāla aprūpes centra „Fon Līvena nams” izveides iespējamību un 

izstrādāta aprūpes centra izveides un attīstības stratēģija. Nākotnē būtu nepieciešami 2 pētījumi: par 

127

novada iedzīvotājiem nepieciešamo sociālo pakalpojumu piedāvājumu un iespējamiem finanšu avotiem 

nākamiem projektu konkursiem; un par cilvēkiem ar invaliditāti (ar kustību traucējumiem, ar 

psihoneiroloģiskiem traucējumiem, ar prognozējamu invaliditāti) – gan par viņu iespēju integrēties 

izglītības sistēmā (vispārizglītojošā un profesionālā), gan nodarbinātības jomā un sociālā vidē, gan 

nepieciešamiem pakalpojumiem, t.sk. analīzes veikšana par dienas centra psihiski slimiem bērniem 

izveidošanas nepieciešamību (īpaši vasaras periodā). 

Nodaļa tiks papildināta ar informāciju par sociālo risku grupām. 

Smiltenes novada Bērnu un ģimeņu atbalsta centrs 

Smiltenes novada Bērnu un ģimeņu atbalsta centrs sniedz šādus sociālos pakalpojumus: īslaicīgu 

izmitināšanu ģimenēm ar bērniem, kuras nonākušas krīzes situācijā, nepilngadīgām māmiņām, bērniem 

bāreņiem, bērniem bāreņiem pēc pilngadības sasniegšanas, bērniem, kuri izņemti no ģimenēm 

pamatojoties uz bāriņtiesas, policijas lēmumu, kā arī bērniem, kuri centrā ievietoti sociālo apstākļu dēļ 

pēc vecāku lūguma. Centrā iespējams izmantot veļas mašīnu drēbju mazgāšanai un dušas telpu. 

SIA „Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca 

SIA „Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca”, kura 2010. gada jūnijā reģistrēta sociālo pakalpojumu reģistrā 

ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai 60 personām, uz 01.07.2011 

var nodrošināt sociālās un medicīnas aprūpes pakalpojumu sniegšanu, izmantojot pieejamās 20 sociālās 

aprūpes gultas vietas un 15 medicīnas aprūpes gultas vietas. 

Ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju no 2008. gada Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolā izveidota bērnu un 

jauniešu brīvā laika pavadīšanas istaba „Miteklis”, kura daļēji pilda bērnu dienas centra funkcijas, 

nodrošina brīvā laika pavadīšanas iespējas, telpas jauniešu pasākumu organizēšanai utt.. 

Lai uzlabotu sociālo pakalpojumu pieejamību un sniegšanu būtu nepieciešami šādi uzlabojumi: 

- personām ar garīga rakstura traucējumiem jāizveido dienas aprūpes centra pakalpojumi, t.sk. 

sociālās rehabilitācijas pakalpojumi darba iemaņu un prasmju attīstīšanai, bērniem ar garīga 

rakstura traucējumiem vasaras brīvlaikā, brīvajā laikā; 

- jāpārveido mājas aprūpes pakalpojuma sniegšanu atbilstoši prasībām; 

- jāizveido daudzfunkcionālu dienas centru pensionāriem un personām ar invaliditāti, 

pensionāriem ar demenci sociālās aprūpes pakalpojumu dienas centrā pilsētas teritorijā, tur 

darbotos arī nevalstiskās organizācijas, kuru mērķauditorija ir veci cilvēki; 

- jāizveido sociālo dzīvojamo māju, sociālās rehabilitācijas dzīvokļus; 

- jānodrošina iespēja bezpajumtniekiem uzturēties patversmē/nakts patversmē; 

- jāiegādājas speciālo autotransportu pakalpojumiem personām ar pārvietošanās grūtībām; 

- jāveicina citu (NVO, privāto, u.c.) sociālo pakalpojumu sniedzēju veidošanos, iesaistīšanos 

sociālo problēmu risināšanā. 

Iepriekš minētie nepieciešamie sociālo pakalpojumu sniegšanas uzlabojumi kopumā ir saskaņā ar 

Vidzemes reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programmu 2010. - 2017. gadam. 

Pēdējo 3 gadu laikā Smiltenes novada sociālās aprūpes infrastruktūrai ir veikti salīdzinoši maz 

infrastruktūras uzlabojumi, viens no būtiskākajiem ir Smiltenes slimnīcas jumta nomaiņa, visu logu 

nomaiņa, kosmētiskais remonts bijušajā ķirurģijas nodaļā, lai varētu uzsākt sociālās aprūpes un 

medicīnas aprūpes pakalpojumus 2010. gadā. 

Tuvākajā nākotnē sociālajā jomā būtu nepieciešami sekojoši tehniskās infrastruktūras uzlabojumi vai 

pārmaiņas: 

128

- Smiltenes slimnīcas pārbūve, lai nodrošinātu pansionāta pakalpojuma atbilstību labas kvalitātes 

pakalpojumam; 

- Remonts Smiltenes novada Bērnu un ģimenes atbalsta centrā, lai varētu paplašināt piedāvāto 

pakalpojumu klāstu; 

- Smiltenes Sociālajam dienestam jāatrod citas, piemērotas telpas potenciālā teritoriālā centra un 

pakalpojumu sniegšanas vietas izveidei, lai varētu nodrošināt katru sociālo darbinieku ar 

atsevišķu telpu sarunām ar klientu, organizēt citas dienesta aktivitātes, attīstīt nepieciešamos 

pakalpojumus. 

Vidzemes reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programmā 2010. - 2017. gadam ir 

pieminētas telpas, kas novērtētas kā Smiltenes novada infrastruktūras resursi, kas potenciāli var tikt 

izmantoti sociālo pakalpojumu sniegšanai, t.sk. Smiltenes slimnīcas telpas, kas nav pilnībā izmantotas, un 

Birzuļu pils, kas atrodas ļoti labā vietā, parka vidū, ar labu ceļa infrastruktūru, kas atvieglo piekļūšanu. 

Saskaņā ar Smiltenes novada pašvaldības datiem uz 2011. gada novembri Birzuļu pilī tiek veidots 

Smiltenes novada muzejs. 

Smiltenes slimnīcas ēkā ir visa nepieciešamā infrastruktūra (ūdensvadi, kanalizācija), taču nav finanšu 

resursu, lai tur attīstītu pakalpojumus. Papildus iepriekšminētajām telpām vairāku pagastu centros ir 

vēsturiskas ēkas, kuras izmantotas pēckara periodā, taču šobrīd nekas tur nenotiek, tomēr šīm ēkām 

būtu nepieciešamas diezgan lielas investīcijas. 

Smiltenes novadā sociālās palīdzības, atbalsta un pakalpojumu jomā darbojas arī vairākas NVO, t.sk. 

nodibinājums "Fonds "Saules kalns"" sniedz atbalstu bāreņiem; biedrība Emmaus Smiltene sniedz 

atbalstu trūcīgiem cilvēkiem, nodarbojas ar labdarību; Latvijas nedzirdīgo savienības Smiltenes nodaļa 

nodrošina biedrības biedru atbalstu, organizē pasākumus; Smiltenes Bērnu brīvā laika pavadīšanas centrs 

„Ligzdiņa” ir dienas centrs bērniem. 

Tiks papildināts ar informāciju par Emmaus Smiltene, Smiltenes novada Sociālā dienesta un Francijas 

vietējās pašvaldības sadarbību. 

Kā liecina Smiltenes novada iedzīvotāju aptaujas rezultāti 39% no visiem respondentiem drīzāk 

apmierina sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi Smiltenes novadā, 15% drīzāk neapmierina, 4% – ļoti 

apmierina, 4% – ļoti neapmierina, 37% – grūti pateikt, bet 1% respondentu vērtē sociālos pakalpojumus 

un palīdzību kā nepieejamu. 

1.5.2.3. Veselības aprūpe 

Saskaņā ar Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu reģistra datiem uz 01.08.2011 Smiltenes novada 

teritorijā darbojas 10 ģimenes ārstu prakses, no tām 7 reģistrētas Smiltenē, 2 Grundzāles pagastā un 1 

Palsmanes pagastā. Grundzāles pagastā ir reģistrēta arī ambulance, savukārt Bilskas, Blomes un 

Launkalnes pagastos ir reģistrēti feldšeru punkti. Brantu, Smiltenes un Variņu pagastos pēc Veselības 

inspekcijas Ārstniecības iestāžu reģistra datiem nav reģistrēta neviena ārstniecības iestāde. 

129

1.5.2.3.1.attēls.Smiltenes novada ārstniecības iestādes sadalījumā pa administratīvi teritoriālajām 

vienībām, dati uz 15.08.2011.g. 

Datu avots: LR Veselības ministrijas Veselības inspekcija 

Bez iepriekš minētajām ārstniecības iestādēm vēl 14 ir pieejamas Smiltenē, t.sk. 7 zobārstniecības 

pakalpojumu sniedzēji, 1 acu ārsta prakse, 1 ārstu prakse anestezioloģijā, 1 ārsta prakse ginekoloģijā, 2 

ārsta prakses neiroloģijā, 1 iestāde, kas sniedz masiera pakalpojumus, 1 sociālās aprūpes stacionārs, kas 

izveidots uz Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcas bāzes un 1 veselības punkts pie Smiltenes pilsētas Bērnu 

un jaunatnes sporta skolas. 

Kopējais pieejamais ārstu skaits (neieskaitot zobārstus, kuru skaits 2010. gadā ir 4) Smiltenes novadā pēc 

VEC datiem 2010. gadā ir 21, kas salīdzinājumā ar 2006. gadu ir par 12 ārstiem mazāk, un, salīdzinot 

ārstu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem, Smiltenes novadā (1,5) tas ir uz pusi mazāk nekā vidēji Latvijā (3,1) un 

mazāk arī nekā vidēji Vidzemes plānošanas reģionā (2,06). Līdzīga situācija ir arī attiecībā uz ārstniecības 

personāla ar vidējo medicīnisko izglītību skaitu uz 1000 iedzīvotājiem, kas Smiltenes novadā ir 2,2, 

Vidzemes plānošanas reģionā – 4,92, bet Latvijā – 6,42. Arī feldšeru skaits (0,3) uz 1000 Smiltenes 

novada iedzīvotājiem ir mazāks nekā vidēji Latvijā (0,74), bet vecmāšu Smiltenes novadā nav vispār 

(Latvijā ir vidēji 0,18 vecmātes uz 1000 iedzīvotājiem (2010.g.)). 

130

1.5.2.3.2.attēls.Smiltenes novada ārstniecības personas (pamatdarbā strādājošie uz gada beigām), 

2006.-2010.g. 

Datu avots: VEC. 

Līdz 2009. gada septembrim SIA „Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca” bija stacionārā ārstniecības iestāde, 

kurā vidēji mēnesī veselības pakalpojumus saņēma no 215 (2006.g.) līdz 160 (2009.g.) pacienti, 

galvenokārt vecumā virs 60 gadiem. Sākot ar 2010. gadu SIA „Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca” 

nodrošina sociālās aprūpes pakalpojumus. 

* līdz 2009. gada septembrim 

** stacionārs nodrošina aprūpes pakalpojumus (Valsts statistikas pārskats par 2010. gadu nav iesniegts) 

1.5.2.3.3.attēls.Smiltenes novada stacionārā ārstēto pacientu skaits sadalījumā pa vecuma grupām un 

pēc dzimumiem, 2006.-2010.g. 


Saskaņā ar VEC informāciju 2010. gadā Smiltenes novadā darbojas 19 ambulatorās ārstniecības iestādes, 

kas salīdzinājumā ar 2006. gadu ir par 1 vairāk, tomēr kopējais ambulatoro apmeklējumu skaits Smiltenes 

novadā pēdējo 5 gadu laikā pie ārstiem kopā ir samazinājies par 8,36% –- 2010. gadā bija 62039 

apmeklējumi, bet salīdzinājumā ar 2008. gadu tas ir sarucis par 21,24%, kas iespējams daļēji ir 

skaidrojams ar to, ka līdz ar ekonomiskās krīzes iestāšanos, ir sarukusi arī veselības apdrošināšana, kuru 

visbiežāk apmaksāja darba devējs un kuru krīzes periodā darba ņēmēji paši apmaksāt nevar atļauties. 

Tomēr jāatzīmē, ka ambulatoro apmeklējumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem Smiltenes novadā (4,36) 

ievērojami neatšķiras no šī rādītāja Vidzemes plānošanas reģionā (4,91), bet ir mazāks nekā vidēji Latvijā 

(5,6). 

131

1.5.2.3.4.attēls.Smiltenes novada ambulatoro veselības aprūpi raksturojošie rādītāji, 2006.-2010.g. 


Sarucis ir arī ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārsta palīgiem, vecmātēm un medicīnas māsām kopā, 

īpaši salīdzinājumā ar 2009. gadu, bet mājas vizīšu skaits nav ievērojami mainījies pēdējo 2 gadu laikā. 

Zobārstu apmeklējumu skaits bērniem pēdējos 5 gados ir ievērojami samazinājies, kas daļēji saistīts ar 

kopējo bērnu skaita samazinājumu novadā. 

Neatliekamo medicīnisko palīdzību Smiltenes novadā nodrošina 2 NMP brigādes, kuru sastāvā, sākot ar 

2009. gadu, ir tikai medicīniskais personāls ar augstāko medicīnisko izglītību. Smiltenes novada NMP 2 

brigādes atrodas Smiltenes pilsētā (NMP atbalsta centrs atrodas Cēsīs, bet NMP reģionālais centrs – 

Valmierā). 

* no 2009. gada 1. oktobra neatliekamo medicīnisko palīdzību Smiltenes novadā nodrošina Neatliekamās 

medicīniskās palīdzības dienests. 

** pamatdarbā strādājošie, gada beigās 

*** dzīvībai un veselībai kritiskos stāvokļos 

1.5.2.3.5.attels.Smiltenes novadā lokalizētās neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas darba rādītāji, 

2006.-2009.g. 


Kopējais izpildīto NMP izsaukumu skaits 2009. gadā (1869) salīdzinājumā ar 2006. gadu (3213) ir sarucis 

par 41,83%. Kā liecina NMP darbības kvalitatīvie rādītāji, Smiltenes novada Smiltenes pilsētā pēdējos 5 

132

gados nemainīgi NMP izsaukumi dzīvībai un veselībai kritiskos stāvokļos tiek izpildīti 100% savlaicīgi 

(Latvijā 2010. gadā – 89,2%), un arī lauku teritorijās minētajā laika periodā šis rādītājs ir vienmēr bijis 

tuvu 100% (2008.g.), bet 2010. gadā tas bija 98,8% (Latvijā – 80,7%). 

Analizējot Smiltenes novada iedzīvotāju saslimšanas skaitu pēc atsevišķām saslimšanām, var secināt, ka 

pēdējos 5 gados dubultojies ir onkoloģisko saslimšanu skaits, arī cukura diabēta saslimšanu ir par 80,77% 

vairāk, tāpat palielinājies ir saslimšanu skaits ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem. Kā pozitīvs fakts 

ir minams tas, ka ievērojami ir samazinājies psihisku un uzvedības traucējumu skaits, kurus izraisījuši 

psihoaktīvu vielu lietošana. 

1.5.2.3.6.Smiltenes novada iedzīvotāju saslimstību ar noteiktām slimībām skaita dinamika, 2006.-2010.g. 


Kopumā lielākā daļa Smiltenes novada iedzīvotāju ir apmierināti ar ārstu un veselības aprūpes 

pakalpojumiem, par to liecina atbildes uz Smiltenes novada iedzīvotāju aptaujas jautājumiem par 

apmierinātību ar ārstu/feldšeri (20% – ļoti apmierina, 46% – drīzāk apmierina, 19% – drīzāk neapmierina, 

6% – ļoti neapmierina, bet 3% – nav pieejams) un par apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumiem 

(13% – ļoti apmierina, 50% – drīzāk apmierina, 23% – drīzāk neapmierina, 6% – ļoti neapmierina, bet 2% 

– nav pieejams). 

Secinājumi 

Kopumā jāsecina, ka Smiltenes novadā tāpat kā vidēji visā Latvijā pasliktinās tādi sociālo drošību 

raksturojoši rādītāji, kā personu skaits, kas saņem ienākumus no algota darba, pie kam samazinās arī 

vidējais bruto algu apmērs. Tikai 44,5% no visiem novada iedzīvotājiem jeb 67,31% no visiem darba 

spējas vecuma iedzīvotājiem saņem ienākumus no algota darba. 

2010. gadā 24,16% no visiem Smiltenes novada iedzīvotājiem saņēma pensiju. Lai arī 2010. gadā, 

salīdzinājumā ar 2008. gadu, kopējais pensiju saņēmēju skaits ir pat nedaudz samazinājies, 

samazinoties vecuma pensijas un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmēju skaitam, tomēr minētajā 

laika periodā ir pieaudzis invaliditātes pensiju saņēmēju skaits. Pensiju vidējais apmērs kopumā ir 

nedaudz pieaudzis visām pensiju saņēmēju grupām, pie tam saņemto pensiju apmērs vidēji mēnesī 

Smiltenes pilsētā ir 17 – 28 LVL lielāks nekā Smiltenes novada pagastos. 

2010.gadā 15,75% no visiem Smiltenes novada iedzīvotājiem saņēma kādu no valsts sociālajiem 

pabalstiem, kas ir atkarīgi no sociālajām iemaksām un kopumā var teikt, ka šo sociālo pabalstu 

saņēmēju skaits pēdējo 3 gadu laikā ir samazinājies. 

133

Savukārt Smiltenes novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem izlietotais līdzekļu apjoms 2010. 

gadā (384 625 lati) salīdzinājumā ar 2009. gadu ir pieaudzis 2,14 reizes un pastāv iespēja, ka tā apjoms 

pārsniegs 2010.gada līmeni, tāpat kā pastāv iespēja, ka 2011. gadā kopējais iedzīvotāju skaits, kuriem 

sniegta pašvaldības sociālā palīdzība varētu pārsniegt 2010. gada līmeni. Smiltenes novadā pieaug gan 

maznodrošināto personu skaits, gan minimālais trūcīgo personu skaits mēnesī un arī maksimālais 

trūcīgo personu skaits mēnesī. Līdz ar to viennozīmīgi jāsecina, ka pašvaldības sociālais slogs 

palielinās. 

Smiltenes novada teritorijā darbojas 4 sociālo pakalpojumu sniedzēji: Smiltenes novada domes 

Sociālais dienests; Smiltenes novada Bērnu un ģimeņu atbalsta centrs; SIA „Smiltenes Sarkanā Krusta 

slimnīca”; Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolas bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas istaba 

„Miteklis”. Bez tam novada teritorijā darbojas salīdzinoši daudz aktīvu sabiedrisko organizāciju, kuras 

iesaistās sociālo pakalpojumu sniegšanā un sporta aktivitātēs. 

Kā pozitīvs fakts ir minams tas, ka novadā ir izstrādāta Daudzfunkcionāla aprūpes centra izveides un 

attīstības stratēģija. 

Ņemot vērā pašvaldības sociālā sloga palielināšanos, kā arī Sociālā dienesta viedokli par to, ka Sociālā 

dienesta darbinieku skaits nav pietiekams ir jādomā par iespējām piesaistīt papildus sociālā darba 

speciālistus, kā arī būtu nepieciešams izstrādāt Smiltenes novada Sociālo pakalpojumu attīstības 

stratēģiju, izvērtējot un sabalansējot novada budžeta atbilstību sociālās palīdzības un pakalpojumu 

sniegšanas nepieciešamībai. 

Tāpat viens no uzdevumiem nākotnē ir pilnveidot sociālo pakalpojumu grozu - izveidot dienas aprūpes 

centru personām ar garīga rakstura traucējumiem, atbalsta grupu supervīzijas sistēmas izveidei pie 

ģimenes atbalsta centra, attīstīt mājas aprūpes pakalpojumu sniegšanu, izveidot Sociālo dzīvojamo 

māju, sociālās rehabilitācijas dzīvokļus. 

Veselība 

Neskatoties uz to, ka iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāji kopumā ir apmierināti ar ārstu 

un veselības aprūpes pakalpojumiem novadā, ir jāsecina, ka novadā samazinās kopējais pieejamais 

ārstu skaits un pēc LR Veselības ministrijas Veselības inspekcijas datiem uz 01.07.2011 Brantu, Variņu 

un Smiltenes pagastos nav reģistrēta neviena ārstniecības iestāde, kā rezultātā var teikt, ka novadā 

sašaurinās pieejamo dažādo veselības pakalpojumu pieejamība, it īpaši novada teritorijā ārpus 

Smiltenes. Tāpēc ir nepieciešams pārdomāt jaunu ārstu privātpraksu atvēršanu, it īpaši ņemot vērā, ka 

līdz ar 2009. gada septembri SIA „Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca” vairs nav stacionārā ārstniecības 

iestāde, uz tās bāzes pieejamo speciālistu un infrastruktūras resursu bāzes veselības aprūpes jomā ir 

iespēja attīstīt jaunu ārsta prakšu atvēršanu (ļoti nepieciešams ir atjaunot dzemdību nodaļu), 

traumpunktu un neatliekamo palīdzību. SIA „Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca” darbības aktivizēšana 

varētu būt ieguldījums gan sociālās, gan primārās veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai novadā. 

134

1.5.3. Kultūrvide, kultūras iestāžu un pasākumu pieejamība 

Kultūrvide un tūrisma attīstības resursi 

Viens no tūrisma resursiem ir novada kultūrvēsturiskā vide un mantojums. No tiem nozīmīgākie tūrisma 

objekti ir pilis, Mēru, Aumeisteru muiža un Cērtenes pilskalns. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu 

saraksts pielikumā nr.6. 

Smiltenes pilsētas kapsētā atrodas Bānūžu muižas īpašnieka un Smiltenes pils pārvaldnieka Bērensa 

dzimtas kapliča, kuras arhitekts ir Pēkšēns. Kapličas iekšienē ir izteiksmīgs Kristus tēls. Bērensa kapličai ir 

nepieciešami atjaunošanas darbi. 

Smiltenes novada teritorijā uzskaitāmi vēl vairāki desmiti interesantu apskates un tūrisma objektu, 

piemēram, Mēru muižas komplekss (Bilskas pag.), Riņģu saiešanas nams (Blomes pag.), Aumeistaru 

muižas komplekss (Grundzāles pag.) Lizdoles ezers (54 ha), Mežoles liegums (Launkalnes pag.), 

Palsmanes muižas komplekss (Palsmanes pag.). 

Kā īpašs Smiltenes novada piedāvājums ir jāmin novada lielāko uzņēmumu – AS ”Stora Enso Latvija”, SIA 

”Granul invest” apmeklējumi. 

Smiltenes novada amatnieki piedāvā tūrisma maršrutu pēc latviskā uz Smilteni, kurā tiek popularizēts 

latviskais produkts – rudzu maize, sviests, siers, medus un latviskais darba tikums. Diemžēl latviskais 

produkts kā zīmols netiek attīstīts pietiekoši, arī amatu meistariem nav pietiekošas drosmes sevi pasniegt 

plašākai sabiedrībai, piesaistot apmeklētājus. Kā viena no iespējām tiek minēta amatu un latviskās 

dzīvesziņas centra izveide Smiltenes novadā, kurā būtu darbībā apskatāmas amatu prasmes, tradīcijas, 

iesaistītu arī jauniešus kultūrmantojuma popularizēšanā un attīstībā. 

1.5.3.1.tabula. Smiltenes novada amatnieki. 

Teritorija Amatnieks, organizācija Amats 

Smiltene Tautas lietišķās mākslas Rokdarbi 

studija "Smiltene" vadītāja 

Inese Kauliņa 

Alberts Mednis 

Mucenieks 

Elīna Paegle 

Salmu un smilgu audumi (vairs neauž dzimusi 

1923.g.) 

Ausma Dūle 

Audēja,mežģīnes 

Ārija Skudriņa 

Audēja 

Rūta Zariņa 

Adījumi 

Raita Leite 

Lielvārdes jostas 

Ilga Pūre 

Rokdarbniece 

Dzintra Kalniņa 

Audēja 

Blomes pagasts Iveta Rone Keramiķe 

Laimdota Kliesmete 

Keramiķe 

Jānis Keiselis 

Metālkalējs 

Ārija Romanovska 

Adījumi 

Variņu pagasts Maiga Āboliņa Apgleznotāja 

Launkalnes pagasts Inesis Bruņinieks Klūgu pinējs 

Grundzāles pagasts Ainārs Ozoliņš Kokamatniecība 

Inga Ķestere 

rokdarbniece 

Smiltenes pagasts Astra Grīnvalde Rokdarbniece 

Juris Traubergs 

Metālkalējs 

Laima Āboltiņa 

Mezglotāja, knipelētāja 

Maiga Ziediņa 

audēja 

Zinaīda un Laimonis Pubuļi pinēji 

Brantu pagasts Dzintra Sābule Floriste 

Dzidra Šūpulniece 

Rokdarbniece 

Zinaīda Rezina 

Adījumi 

135

Jānis Puntulis 

Egīls Zariņš 

Datu avots: Smiltenes novada TIC, pagastu pārvaldes. 

Senie mūzikas instrumenti 

Kokamatniecība 

Smiltenes novada amatnieki darbojas dažādās nozarēs. Ir tradicionālās Vidzemes sadzīves keramikas 

piedāvājums, kā inovatīvo metodi, minot trauku apstrādi ar biškopības produktiem, senie amati ir 

saglabājušies mucenieku un kokamatnieku darbos. Latviskās krāsu izjūtas un tehnoloģijas atspoguļo 

linu izstrādājumi, austās segas un galdauti. 

Pēdējo divu gadu laikā (TIC informācija) tiek pieprasīts aktīvā tūrisma piedāvājums, kurā ir iespēja 

līdzdarboties – lauku sētas apmeklējumi, degustācijas, radošās darbnīcas, kurš vēl novadā ir jāattīsta. 

Līdz ar to ir jāpalielina kultūras mantojuma potenciāla izmantošana radošā tūrisma attīstīšanai. 

Paralēli materiālā kultūras mantojuma – pieminekļu, arhitektūras objektu – popularizēšanai ir 

jāveicina izpratne arī par nemateriālo kultūras mantojumu kā unikālu, līdz šim tūristiem maz 

pieejamu vērtību. īpaši lauku vidē tūristiem ir iespēja autentiskā vidē izjust latviešu kultūru, vidi, 

tradīcijas, dzīvesveidu. Radoši iesaistot tūristus ar nemateriālā mantojuma praktizēšanu saistītās 

norisēs, mainās arī vietējās kopienas atbildība par mantojumu: starp „iedzīvotāju-skolotāju” un 

„tūristu – mācekli” veidojas savstarpēji respektējoša sadarbība un kultūru dialogs, ne tikai 

komerciālas attiecības. 41 

Trūkst tūrisma infrastruktūras – norāžu, informācijas zīmju, izdales materiāli, plānveidīga mārketinga 

pasākumu. Tūristu un apmeklētāju grupu uzņemšanu kavē naktsmītņu trūkums Smiltenes pilsētā un 

novadā. Ir tikai divas trīszvaigžņu viesnīcas, katrā 25 numuri, tas ir nepietiekošs skaits tūristu grupu 

pieprasījumam. 

Kultūras iestāžu un pasākumu pieejamība 

Latviskums, valodas, tradīcijas, kultūras mantojums veido Smiltenes novada stabilās vērtības. 

Novada kultūras infrastruktūru veido 6 kultūras/tautas nami un 1 kultūras un sporta centrs, 10 

bibliotēkas un muzejs. 

Kultūras darba organizēšana 

Kultūras pārvalde darbojas kā administrējošais, koordinējošais un metodiskais centrs Smiltenes novada 

kultūras un tūrisma iestādēm un struktūrvienībām. Tā savas funkcijas veic sadarbībā ar valsts un 

pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām. 

Smiltenes novada Kultūras pārvaldes tiešās pakļautības iestādes: 

- Smiltenes pilsētas Kultūras un sporta centrs, 

- Smiltenes novada bibliotēka (ar apakšstruktūrām). 

Kultūras pārvaldes tiešās pakļautības struktūrvienības: 

- Tūrisma informācijas centrs, 

- Smiltenes novada muzejs; 

- Smiltenes novada Blomes Tautas nams, 

- Smiltenes novada Variņu Tautas nams, 

- Smiltenes novada Launkalnes Tautas nams, 

- Smiltenes novada Bilskas pagasta Birzuļu Tautas nams, 

- Smiltenes novada Grundzāles Kultūras nams, 

- Smiltenes novada Palsmanes Kultūras nams, 

- Smiltenes novada Smiltenes pagasta Kultūras darba organizators. 

Tautas/kultūras nami nodrošina kultūras mantojuma un tautas tradīciju saglabāšanu, kultūras dzīves 

norišu daudzveidību un pieejamību savos pagastos un Smiltenes novadā. 

41 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, Latvijas Republikas Saeima, 2010. 

136

Tūrisma informācijas centrs rūpējas klientu apkalpošanu Smiltenes pilsētā un kvalitatīvus tūrisma un 

informācijas piedāvājumus par Smiltenes pilsētu un Smiltenes novadu. 

Kultūras pārvaldes tiešā pārvaldībā esošajās iestādēs (Smiltenes Kultūras un sporta centra vadītājs, 

Smiltenes novada bibliotēkas vadītājs, Tūrisma informācijas centra vadītājs, pagastu kultūras iestāžu 

vadītāji, Kultūras pārvaldes sekretārs) strādā 11 darbinieku skaits un to izglītības līmeņi, no kuriem 7 ir 

augstākā izglītība, 4 - vidējā speciālā. 

Pašdarbības kolektīvi 

Smiltenes novadā darbojas amatierteātri, kori, deju kolektīvi, folkloras kopa, vokālie ansambļi, pūtēju 

orķestris, pārstāvot plašu tautas mākslu un sniedzot iedzīvotājiem daudzveidīgas iespējas. 

Patlaban Smiltenes novadā ir 36 dažādi amatiermākslas kolektīvi, kuros iesaistījās 647 dalībnieki: 

- 7 amatierteātru kolektīvi, 

- 4 vokālie ansambļi, 

- 1 folkloras kopa. 

- 7 jauniešu tautas deju kolektīvi, 

- 4 vidējās paaudzes tautas deju kolektīvi, 

- 3 jauktie kori, 

- 2 mūsdienu deju kolektīvi, 

- 3 senioru Eiropas deju kolektīvi, 

- 2 līnijdeju kolektīvi, 

- 2 lietišķās mākslas studijas, 

- 1 pūtēju orķestris, 

Smiltenes novadā 2010.gadā amatierrmākslas kolektīvos bija iesaistīti 647 iedzīvotāji, no kuriem lielāko 

dalībnieku skaitu 125 pulcēja jauniešu deju kolektīvi, kori 111, kā arī amatierteātri ar 109 dalībniekiem. 

1.5.3.2.tabula. Pašdarbības kolektīvi Smiltenes novadā. 

Nr. Nosaukums Atrašanās vieta Dalībnieku skaits 

Amatierteātra kolektīvi Siev. Vīr. Kopā 

1. Birzuļu tautas nama dramatiskā teātra kopa Bilskas pagasts 9 5 14 

"Mēris" 

2. Amatierteātra kolektīvs "Nenolaid rumpi" Blomes pagasts 10 10 20 

3. Grundzāles pagasta amatierteātris "Cik Jaudas" Grundzāles pagasts 10 5 15 

4. Amatierteātra kolektīvs ,,Putni’’ Launkalnes pagasts 8 2 10 

5. Palsmanes teātra mīļu apvienība Palsmanes pagasts 11 5 16 

6. Tautas teātris Smiltenes pilsēta 15 8 23 

7. Amatierteātra kolektīvs "Trīnis" Smiltenes pagasts 13 9 21 

Ansambļi 

1. Vokālais ansamblis Blomes pagasts 9 1 10 

2. Sieviešu vokālais ansamblis "Prieks, kur tu 

Grundzāles pagasts 7 0 7 

rodies?!" 

3. Sieviešu vokālais ansamblis "Mantojums" Smiltenes pagasts 13 0 13 

4. Sieviešu vokālais ansamblis "Sinkope" Variņu pagasts 4 0 4 

Folkloras kopa 

1. Folkloras kopa Launkalnes pagasts 11 3 14 

Deju kolektīvi 

1. Bilskas pagasta Birzuļu tautas nama jauniešu deju 

kolektīvs 

Bilskas pagasts 10 10 20 

137

2. Jauniešu deju kolektīvs Blomes pagasts 6 6 12 

3. Vidējās paaudzes deju kolektīvs "Rieda" Grundzāles pagasts 12 12 24 

4. Jauniešu deju kolektīvs "Riedēni" Grundzāles pagasts 9 9 18 

5. Vidējās paaudzes deju kolektīvs "Cīrulis" Palsmanes pagasts 13 11 24 

6. Jauniešu deju kolektīvs "Mazais brālis" Palsmanes pagasts 9 8 17 

7. Tautas deju ansambļa "Ieviņa" studija 

Smiltenes pilsēta 17 5 22 

8. Tautas deju ansamblis "Ieviņa" 

12 8 20 

9. Vidējās paaudzes deju kolektīvs "Sanācēji" Smiltenes pagasts 12 10 22 

10. Vidējās paaudzes deju kolektīvs "Varis" Variņu pagasts 8 8 16 

11. Jauniešu deju kolektīvs "Dancātājs" Variņu pagasts 8 8 16 

Kori 

1. Smiltenes Kultūras un Sporta centra jauktais koris 

"Pakalni" 

2. Smiltenes Kultūras un Sporta centra senioru 

jauktais koris "Mežābele" 

3 Smiltenes Kultūras un Sporta centra jauktais koris 

"Vidzemīte" 




Lietišķās mākslas studijas 

1. Smiltenes kultūras un sporta centra Tautas Smiltenes pilsēta 22 0 22 

lietišķās mākslas studija "Smiltene" 

2. Variņu pagasta lietišķās mākslas studija Variņu pagasts 12 8 20 

Mūsdienu deju kolektīvi 

1. Variņu pagasta bērnu mūsdienu deju grupa Variņu pagasts 13 5 18 

2. Variņu pagasta sieviešu mūsdienu deju grupa Variņu pagasts 8 0 8 

Senioru Eiropas deju kolektīvi 

1. Senioru Eiropas deju grupa "Papardes" Blomes pagasts 16 0 16 

2. Senioru Eiropas deju kolektīvs "Mežrozītes" Palsmanes pagasts 15 1 16 

3. Senioru Eiropas deju grupa "Smiltesele" Smiltenes pagasts 20 0 20 

Līnijdeju kolektīvi 

1. Līnijdeju grupa "Country life" Grundzāles pagasts 6 1 7 

2. Līnijdeju kolektīvs "Let's dance" Palsmanes pagasts 20 0 20 

Pūtēju orķestris 

Smiltenes Kultūras un Sporta centra Pūtēju orķestris Smiltenes pilsēta 10 25 35 


Visplašāk apmeklētais Smiltenes pilsētā ir ikgadējais grupas „Apvedceļš” jubilejas pasākums, kas pulcē ap 

4000 – 4500 apmeklētājiem. Pagastos apmeklētākie pasākumi ir vietējo pašdarbības kolektīvu koncerti, 

kā arī dažādu TV šovu mākslinieku viesizrādes. 

Vietējie iedzīvotāji un novada viesi iecienījuši ir arī amatierteātru pirmizrādes, kolektīvu jubileju 

koncertus un talantu konkursus (,,Manas paaudzes dziesma’’, ,,Dziedošo ģimeņu koncerts’’ u.c.).Novadā 

ar pašdarbības kolektīviem strādā 26 vadītāji, ar kuriem darba tiesiskās attiecības tiek slēgtas sezonāli uz 

uzņēmuma līguma pamata. 

138

Populārākie pašdarbības kolektīvi 

Smiltenes tautas deju ansamblis “Ieviņa” 

Tautas deju ansamblis „Ieviņa” pastāv jau 30 gadus, un gadu gaitā dejas solī ir iegriezis lielu daļu 

Smiltenes novada jauniešu. Daudzās skatēs un konkursos ansamblis ir Latvijas labāko deju kolektīvu vidū. 

Palsmanes pagasta Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Cīrulis” un Jauniešu deju kolektīvs “Mazais brālis” 

Katrā kolektīvā darbojas pa 18 Palsmanes pagasta iedzīvotājiem. Deju kolektīvs „Cīrulis” patlaban ir viens 

no novada labākajiem vidējās paaudzes deju kolektīviem. 

Grundzāles pagasta Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Rieda” un Jauniešu deju kolektīvs “Riedēni” Katrs 

kolektīvs sastāv no 18 Grundzāles pagasta dalībniekiem. Grundzāles deju apvienības vienmēr skatītājus 

pārsteidz ar atraktīviem un jautriem priekšnesumiem. 

Smiltenes Tautas teātra kolektīvs 

Teātra aktieri ir Smiltenes pilsētas iedzīvotāji. Tautas teātris ir Smiltenes novada lepnums un gods. 

Populārās izrāde - „Rudens rozes”, „Jaunsaimnieka līgava”. 

Jauniešu jauktais koris “Lido” 

Kora dalībnieku sastāvā ir Smiltenes ģimnāzijas jaunieši no 15 līdz 18 gadu vecumam. Latvijā Jauniešu 

jauktais koris „Lido” ir viens no labākajiem jauniešu koriem. 

Smiltenes novada jauktais koris “Vidzemīte” 

Koris tika izveidots pirms 30 gadiem. Tā sastāvu veido dažāda vecuma Smiltenes novada dziedošie 

iedzīvotāji. Latviešu kora mūzika un kopā būšana, šiem dziedātājiem dod spēku un vieno gan dziesmā, 

gan ikdienā. 

Smiltenes novada jauktais koris “Pakalni” 

Kora sastāvu veido Smiltenes pilsētas dziedošie iedzīvotāji. Tas ir koris ar bagātām tradīcijām un lepnumu 

par savu novadu. 

Smiltenes bērnu pūtēju orķestris 

Tā sastāvu veido Smiltenes mūzikas skolas bijušie un tagadējie audzēkņi. 

Launkalnes tautas nama folkloras kopa 

Patlaban tā ir vienīgā folkloras kopa Smiltenes novadā. 

Kultūras / tautas nami 

Smiltenes novadā ir 6 kultūras/tautas nami un 1 kultūras un sporta centrs - Bilskas pagasta Birzuļu Tautas 

nams, Blomes Tautas nams, Grundzāles Kultūras nams, Launkalnes Tautas nams, Palsmanes Kultūras 

nams, Variņu Tautas nams un Smiltenes kultūras un sporta centrs. No tiem katram piemīt savas vērtības 

un neatkārtojamība – to ēkas, kolektīvi, iedibinātās tradīcijas. 

1.5.3.1.attēls.Amatiermākslas kolektīvu skaits Smiltenes novada kultūras iestādēs 2010.gadā 

139


Visaktīvāk pašdarbība notiek Smiltenes pilsētā (8 kolektīvi – 3 kori, 2 deju kolektīvi, tautas teātris, 

lietišķās mākslas studija, pūtēju orķestris), Grundzāles pagastā (6 – amatierteātris, vokālais ansamblis, 2 

deju kolektīvi, 2 mūsdienu deju grupas), Variņu pagastā (6 kolektīvi – vokālais ansamblis, 2 deju kolektīvi, 

lietišķās mākslas studija, 2 mūsdienu deju grupas), Palsmanes pagastā (5 kolektīvi – amatierteātra 

kolektīvs, 2 deju kolektīvi, 2 mūsdienu deju grupas). Blomes pagastā ir 4 kolektīvi – amatierteātris, 

vokālais ansamblis, deju kolektīvs, mūsdienu deju grupa, Smiltenes pagastā arī 4 kolektīvi – 

amatierteātris, vokālais ansamblis, deju kolektīvs, mūsdienu deju grupa), bet Bilskas pagastā darbojas 

tikai 2 kolektīvi – amatierteātris, deju kolektīvs. 

1.5.3.2.attēls.Amatiermākslas kolektīvos iesaistīto dalībnieku skaits 2010.gadā 


Smiltenes novadā liela interese ir par amatierteātriem. Kopumā – 7. Tie darbojas Smiltenes pilsētā un 

gandrīz vai visos pagastos, izņemot Brantu un Variņu. 

Savukārt Variņu, Grundzāles un Palsmanes pagastos, kā arī Smiltenes pilsētā ir pa 2 deju kolektīviem. 

Smiltenes novadā visplašāk ir pārstāvēti deju kolektīvi, kuros dejo dažādu vecumu cilvēki. Deju kolektīvu 

nav tikai Launkalnes un Brantu pagastos. Populāras ir arī mūsdienu deju grupas. Visi 3 kori atrodas 

Smiltenes pilsētā, kuru darbībā piedalās gan pilsētas, gan pagastu iedzīvotāji. 

140

1.5.3.3.attēls.Amatiermākslas kolektīvos iesaistīto dalībnieku skaits Smiltenes novada kultūras iestādēs 

2010.gadā 

1.5.3.3.tabula. Kultūras un sporta centra apmeklētāju dinamika, tiek precizēti pēdējo gadu dati. 

Pasākums 2005. g. 2006. g. 2007. g. 

Diskotēkas 2089 3241 1450 

Koncerti 9487 9641 12727 

Teātra izrādes 740 2306 2299 

Deju uzvedumi 451 3647 1522 

Aerobikas festivāls 700 700 700 

Kafejnīcas (sarīkojumi) 422 776 731 

Dzejas pasākumi 0 20 220 

Balles 818 1957 991 

Semināri 830 250 235 

Labdarības pasākumi 320 405 450 

Izstādes 600 0 400 

Konkursi 1197 570 35 

Kopā: 17654 23513 21760 

Datu avots: Kultūras un sporta centrs, 2008. gads 

Smiltenes kultūras centrs 

Smiltenes kultūras centrs ir lielākā kultūras iestāde novadā. Pēc rekonstrukcijas, kas uzsākta 2011.gadā, 

kultūras centrā būs „Lielā zāle” ar šņorbēņiņiem un ~350 skatītāju vietām, „Mazā zāle” ~100 skatītāju 

vietām, „multifunkcionālā zāle” ar pamatfunkciju teātra zāle, bet izmantojama arī izstādēm un 

konferencēm. Kinoteātris – kas ir viens no dažiem saglabātajiem Vidzemes reģionā, kuru apmeklē arī 

Valkas, Gulbenes, Alūksnes un citu kaimiņ novadu iedzīvotāji. Nepieciešama jauna kino demonstrēšanas 

aparatūra. Gada laikā tikai kultūras centrs apkalpo ap ~20 000 apmeklētāju un kino apmeklētāji 7000. 

Launkalnes Tautas nams 

Launkalnes centrā atrodas muižas ēka ,,Pilskalni", kur norit gandrīz vai visa sabiedriskā dzīve. Pa 

vakariem ,,Pilskalnu" muižā aktīvi darbojas amatierteātris un folkloras kopa gatavojoties kārtējam 

pasākumam. Pagastā rīkotos pasākumus apmeklē no 20 - 100 cilvēkiem. 

Variņu Tautas nams 

Variņu pagastam nav pašam sava Tautas nama, telpas tiek īrētas no SIA ,,Palsa”. Pagastam ir iedibinātas 

kultūras apmaiņas programmas ar citiem pagastiem. Ik gadu sadziedāšanās svētkos pulcējās dziedošās 

ģimenes no daudziem Latvijas novadiem, kā arī tiek meklēti jauni talanti pasākumā ,,Dziesma manai 

paaudzei". Mēnesī vidēji pasākumus apmeklē apmēram no 100 līdz 200 interesentu. 

Grundzāles Kultūras nams 

Grundzāles Kultūras namā popularitāti ir ieguvuši deju vakari un diskotēkas. Pēdējos 5 gados pasākumi 

tiek apmeklēti visai plaši: diskotēkas – ap 100 cilvēkiem, balles – no 150 līdz 180 cilvēku, pagasta 

pašdarbības kolektīvu koncertus – no 100 līdz 150. 

Palsmanes Kultūras nams 

Palsmanes bijušā kroga vēsturiskajā ēkā darbojas Palsmanes Kultūras nams, pagasta bibliotēka un 

sieviešu biedrība „Spēkavots”. 

Vasaras sezonā Kultūras nams piedāvā brīvdabas pasākumus deju placī, kas ierīkots kultūras nama 

iekšpagalmā. Vienā sezonā vidēji uz Palsmanes pagasta organizētajiem pasākumiem dodas no 1570 līdz 

1740 cilvēkiem. 

Birzuļu Tautas nams 

Bilskas pagasta Birzuļu Tautas nams ir kā sabiedriskais centrs Mēru ciemā, jo zem viena jumta atrodas 

tautas nams, bibliotēka un bērnudārzs. Ēka celta 1962.gadā kā l/a „Draudzība” un l/a „Padomju Latvija” 

141

klubs un kantoris. Pašdarbības kolektīvi tautas namā darbojas jau no pašiem pirmsākumiem līdz šodienai 

bez pārtraukumiem. Jau 13.sezonu tautas namā darbojas dramatiskā kopā „Mēris”, 2010.gadā savu 

darbību atsāka arī jauniešu deju kolektīvs. Mēnesī vidēji pasākumus apmeklē ap 200 cilvēkiem. 

1.5.3.4.tabula. Brīvdabas estrādes Smiltenes novadā – tiek apkopota informācija. 

Nr. Estrāde Skatītāju 

Ietilpība 

1. Jāņukalna, Smiltenē 7000 

apmeklētāju 

2. Jeberlejas, Blomes pag. 

3. Pie Palsmanes Kultūras 

nama 

Oficiālās 

sēdvietas – 

220; 

pasākumos 

var būt līdz 

pat 500 

skatītāju 


Estrādes 

izmēri 

Skatuve 

11x13m 

Pasākumi 

(skaits/tematika) 

Pilsētas svētki, 

,,Apvedceļa’’ 

jubilejas 

šlāerfestivāls, 

estrādes sezonas 

atklāšanas un 

noslēgšanas 

pasākumi, koncerti, 

balles, diskotēkas. 

Brīvdabas sezonas 

atklāšanas koncerts , 

balle; Jāņu izdarības, 

brīvdabas teātra 

izrādes, novada 

svētki u.c. 

Piezīmes 

Estrādei 

nepieciešams 

veikt 

labiekārtošanu 

un 

rekonstrukciju. 

Nav labierīcību, 

nepieciešama 

skatuves dēļu 

nomaiņa. 

2012.gadā tiks būvēta brīvdabas estrāde Grundzālē. Plānota arī koka estrādes būvniecība pie Mēru 

muižas - terase 6x8m, augstums 1m ar kāpnītēm un jumtu. Tā būs demontējama un pārvietojama pa 

moduļiem pēc nepieciešamības, lai izmantotu lielākajā pasākumā Teātra svētkos vai pēc vajadzības 

mazākos vasaras sezonas pasākumos. 

Tradicionālie pasākumi 

Smiltenes novada svētki 

- Smiltenes novada svētki – pirmie Smiltenes novada svētki norisinājās 2010. gada 16.-18.jūlijā 

par godu Smiltenes pilsētas 90 gadu jubilejai. Tajos tika aizsākta tradīcija svinēt svētkus katru 

gadu citā pagastā līdz tie būs apceļojuši visu novadu un atgriezīsies Smiltenē, kad tai būs100 

gadu jubileju. 

- Smiltenes Sarkanā Krusta nodaļas rīkotais labdarības pasākums „Balta, balta mana sirds” – 

ziedojumu vākšanas akcija, lai palīdzētu Smiltenes novada bērniem, kuriem nepieciešama 

ilgstoša ārstēšana un rehabilitācija. 

- Senioru deju kolektīvu sadancošana Smiltenes Jāņukalna estrādē. 

- Smiltenes novada mazo vokālistu konkurss “Cālis”. 

- Teātra svētki Bilskas pagasta Mēru muižā. 

- Pūtēju orķestru svētki Jāņukalna estrādē. 

- Smiltenes pilsētas svētki. 

- Pasaules tūrisma diena Launkalnes pagastā. 

- Līnijdeju maratons Palsmanes kultūras namā. 

- Smiltenes novada vokālo ansambļu skate. 

- Smiltenes novada Skolēnu dziesmu un deju svētki. 

- Amatierteātru izrādes. 

- Karnevāls – pasākums katru gadu notiek janvāra mēnesī. To apmeklē gan jauni, gan veci. 

Dalībnieki ir ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī tuvāki un tālāki viesi no kaimiņu pagastiem un 

novadiem. Šis ir visvairāk apmeklētais pasākums Birzuļu tautas namā visa gada garumā. 

142

- Ziemas un vasaras sporta svētki – katru gadu notiek Mēriem tuvajā Vasu kalnā. Dienas sporta 

aktivitātes noslēdzas ar zupas vārīšanu un baudīšanu. Vasaras sporta spēles notiek Bilskas 

skolas sporta laukumā. Šajos svētkos īpašas ir netradicionālās sporta disciplīnas. 

- Konkurss „Sakoptākā sēta” – kā stimuls sakopt un izdaiļot savus īpašumus. 18.novembra 

pasākuma laikā, skaistākās pagasta sētas saimnieki, tiek apbalvoti ar atzinības rakstiem. 

- Vasaras saulgriežu svētki Smiltenes pagastā. 

- Dziedošo ģimeņu saieti Variņos. 

- Deju lieluzvedumi Smiltenes KSC. 

Bibliotēkas 

Smiltenes novadā gan Smiltenes pilsētā, gan gandrīz katrā pagastā, izņemot Smiltenes pagastu (Smiltenes 

pagastā iespējams izmantot tehnikuma bibliotēku). Savukārt Bilskas pagastā ir 3 bibliotēkas. Laika posmā 

no 2006.gada līdz 2010.gadam kopējais bibliotēku skaits novadā ir nemainīgs – darbojas 10 bibliotēkas, 

nodrošinot to pakalpojumu pieejamību novada visiem iedzīvotājiem. 

1.5.3.5.tabula. Bibliotēkas Smiltenes novadā. Tiek apkopota informācija. 

Nr. Nosaukums Atrašanās vieta 

Papildus funkcijas (PIPP; 

pasākumi,...) 

1. Bilskas pagasta bibliotēka Bilskas pagasts PIPP 

2. Bilskas pagasta Birzuļu bibliotēka Bilskas pagasts PIPP 

3. Bilskas pagasta Loberģu bibliotēka Bilskas pagasts PIPP 

4. Blomes pagasta bibliotēka Blomes pagasts PIPP 

5. Brantu pagasta bibliotēka Brantu pagasts PIPP 

6. Grundzāles pagasta bibliotēka Grundzāles pagasts PIPP 

7. Aumeisteru bibliotēka Grundzāles pagasts PIPP 

8. Launkalnes pagasta bibliotēka Launkalnes pagasts PIPP 

9. Palsmanes pagasta bibliotēka Palsmanes pagasts PIPP 

10. Variņu pagasta bibliotēka Variņu pagasts PIPP 

11. Smiltenes novada bibliotēka Smiltenes pilsēta PIPP 

11.1. Bibliotēkas Bērnu nodaļa Smiltenes pilsēta PIPP 


2010. gadā Smiltenes novadā kopējais lasītāju skaits bija 3233. Salīdzinot ar 2007.g. (2888 lasītāji), 

2008.g. (2919 lasītāji) un 2009.g. (3155 lasītāji), 2010. gadā tas ir pieaudzis, taču mazāks nekā 2006. gadā 

(3538). Vismazāk lasītāju bija 2008. gadā, pēc kura sekoja tendence – to skaits pamazām palielinājās. 

143

3000 

2000 

1000 

0 

Bilskas 

bibliotēka 

Birzuļu 

bibliotēka 

Blomes 

bibliotēka 

Brantu 

bibliotēka 

Loberģu 

bibliotēka 

Palsmanes 

bibliotēka 

Grundzāles 

bibliotēka 

Aumeister 

u 

bibliotēka 


novada 

bibliotēka 

2006 168 99 162 142 142 258 96 41 2567 

2007 170 72 166 140 251 127 50 2089 

2008 174 59 158 138 242 148 84 2148 

2009 175 67 176 132 256 125 79 2349 

2010 175 64 168 167 72 253 207 59 2334 

1.5.3.4.attēls. Lasītāju skaits Smiltenes novada bibliotēkās, 2006.-2010.gads. 

Datu avots: Smiltenes novada Kultūras pārvalde. 

Vidēji Smiltenes novada bibliotēkas vismaz vienu reizi gadā apmeklē 22,25% novada iedzīvotāju. 

Vislielākais lasītāju skaits reģistrēts Smiltenes novada bibliotēkā, jo to arī apmeklē apkaimes pagastu 

iedzīvotāji. 

Smiltenes novada bibliotēkas rīko arī tematiskos pasākums un izstādes. Kā apliecina attēls, laika posmā 

no 2006.gada līdz 2010.gadam ir vērojams apmeklētāju skaita pieaugums. 2010.gadā Smiltenes novadā 

kopējais rīkoto pasākumu skaits bija 159. Salīdzinot ar 2006.gadu, 2010.gadā tas ir palielinājies par 

25,16%. 

Visvairāk pasākumus rīkoja Smiltenes novada bibliotēka. Salīdzinot ar 2006.gadu, 2010.gadā tas ir 

palielinājies par vairāk nekā 50%. Pieaugums arī redzams Bilskas un Birzuļu bibliotēkās, kritums gan 

redzams Brantu bibliotēkā. 

100 

80 

60 

40 

20 

0 

Bilskas 

bibliotēka 

Birzuļu 

bibliotēka 

Blomes 

bibliotēka 

Brantu 

bibliotēka 

Loberģu 

bibliotēka 

Palsmanes 

bibliotēka 

Grundzāles 

bibliotēka 

Aumeister 

u 

bibliotēka 


novada 

bibliotēka 

2006 31 7 1 17 17 6 6 4 40 

2007 30 10 2 18 7 4 4 35 

2008 31 3 4 14 7 3 4 42 

2009 38 9 2 11 7 2 4 78 

2010 40 17 1 14 6 2 2 81 

1.5.3.5.attēls.Pasākumu skaits Smiltenes novada bibliotēkās, 2006.-2010.gad.s 


Pieaugot rīkoto pasākumu skaitam, palielinājies ir arī Smiltenes novada bibliotēku rīkoto pasākumu 

skaits. Salīdzinot ar 2006.gadu, 2010.gadā pieaugums vērojams gandrīz uz pusi – par 42,54%. Smiltenes 

novada bibliotēkā vien apmeklētāju skaits palielinājies par 43,66%, Brantu – par 49,31%, Palsmanes – par 

144

35,81%. Intensīvs pieaugums vērojams Blomes bibliotēkā – par 67,21%. Tas apliecina, ka Smiltenes 

novada iedzīvotājiem tiek piedāvāti kvalitatīvi tematiskie pasākumi, kā arī interesantas izstādes. 

60000 

50000 

40000 

30000 

20000 

10000 

0 

Bilskas 

bibliotēka 

Birzuļu 

bibliotēka 

Blomes 

bibliotēka 

Brantu 

bibliotēka 

Loberģu 

bibliotēka 

Palsmanes 

bibliotēka 

Grundzāles 

bibliotēka 

Aumeister 

u 

bibliotēka 


novada 

bibliotēka 

2006 1602 1625 3013 2064 2064 3107 858 379 30940 

2007 1397 548 3940 3044 3213 1320 433 27962 

2008 1650 1348 4890 3958 3928 6070 523 31657 

2009 2072 2567 7395 3495 5283 4168 870 46475 

2010 1975 735 9189 4072 1568 4840 2364 708 54921 

1.5.3.6.attēls.Apmeklētāju skaits Smiltenes novada bibliotēkās, 2006.-2010.gads. 


Kaut arī laika posmā no 2006. gada līdz 2010. gadam ir pieaudzis pašvaldības budžets novada 

bibliotēkām, tomēr naudas līdzekļi grāmatu un preses iegādei, kā arī pasākumu rīkošanai ir nepietiekoši. 

Pārsvarā tiek iepirktas grāmatas, kuras izdotas iepriekšējos gados un ir pieejamas uz atlaidēm. Blomes 

bibliotēkas budžeta lielāko daļu sastāda interneta un tehnoloģiju pakalpojumi. 

80000 

60000 

40000 

20000 

0 

Bilskas 

bibliotēka 

Birzuļu 

bibliotēka 

Blomes 

bibliotēka 

Brantu 

bibliotēka 

Loberģu 

bibliotēka 

Palsmanes 

bibliotēka 

Grundzāle 

s 

bibliotēka 

Aumeister 

u 

bibliotēka 


novada 

bibliotēka 

2006 4062 3419 4045 5231 4055 3438 33403 

2007 6661 4911 6526 5719 6951 7281 4078 53413 

2008 7959 9100 10357 5291 7826 7441 5002 55374 

2009 6124 4709 7089 4763 6951 7240 4322 51485 

2010 4796 4669 6278 3494 5231 6277 4120 58313 

1.5.3.7.attēls.Pašvaldības budžets Smiltenes novada bibliotēkām, 2006.-2010.gads. 


Vispieprasītākie ir preses izdevumi, kā arī jaunākās literatūras grāmatas. Bibliotēkās pieprasīti interneta 

pakalpojumi, kas ir ne tikai aktuālas informācijas avots, bet arī brīvā laika pavadīšanas vieta un 

praktiskām lietu veikšana (deklarāciju aizpildīšana, komunālie u.c. maksājumi internetbankā). 

Līdz 2008. gadam Blomes bibliotēka piedalījās „Bērnu žūrijas” projektā, bet līdz ar valsts finansējuma 

samazināšanu šim projektam no dalības atteicās naudas līdzekļu trūkuma dēļ. Palsmanes bibliotēka kopš 

2003. gada piedalījās KKF kultūras programmas projektā „Bērnu žūrija”, bet Grundzāles bibliotēka – kopš 

2010.gada. Bilskas bibliotēka līdz 2009. gadam piedalījās „Bērnu žūrijas” projektā, Kopš 2009.gada tos 

145

īsteno sadarbībā ar Bilskas pamatskolu, veidojot kopīgu projektu „Bilskas bērnu žūrija – Grāmatu 

tārpiņš”. 

Smiltenes novada bibliotēka ir īstenojusi 41 projektu informācijas tehnoloģiju pilnveidei, Birzuļu 

bibliotēka realizējusi 2 projektus, lai iegādātos datorus un multifunkcionālās iekārtas. 

Muzejs 

Kultūras pārvaldes struktūrvienība ir Smiltenes novada muzejs „Mēru muiža”, kurš tika atklāts 2011. gada 

30. septembrī. 

Muzejs nodrošina materiālās un nemateriālās kultūras un dabas vērtību uzkrāšanu, dokumentēšanu un 

saglabāšanu, muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas pētniecību un sabiedrības izglītošanu 

Smiltenes novadā. 

Smiltenes novada muzeja „Mēru muiža” vērtības: 

- 1906.gadā romantiskajā stilā uzceltā Mēru muižas pils ēka; 

- muižas parks ar svešzemju koku sugām, ko stādījis dārznieks Bošs 19.gs.beigās; 

- dižozols ar diametrā lielāko vainagu Baltijā; 

- dižkoks – lapegle; 

- ārstes Ilzes Krūmalas dāvinātā senlietu, fotogrāfiju, dokumentu, trauku, ārstniecības lietu, grāmatu 

kolekcija – ap 3000 vienībām; 

- kalpu māja ar maizes krāsni (būvēta19.gs.); 

- stallis (būvēts 19.gs.). 

Lai attīstītu un pilnveidotu muzeju, ir izveidots nodibinājums “Smiltenes muzeja fonds”. Nevalstiskā 

organizācija piedalās projektā ,,Smiltene gaida muzeju” (LAD līdzfinansējums). 

Privātmuzeji 

Tiek gatavots apraksts „Lauku sēta Kleperi”, 

privātmuzejs Variņos 

Latvijas medicīnas muzeja filiāle Smiltenes poliklīnikā, S 

SIA„8CBR” 

Nevalstisko organizāciju darbība kultūras jomā 

Tradīciju kopšanu, saglabāšanu, attīstīšanu un popularizēšanu Smiltenes novadā veic arī nevalstiskās 

organizācijas. 

Biedrība “Grundzāle 2010” 

Nevalstiskā organizācija nodibināta 2010. gadā, lai pārstāvētu Grundzāles pagasta teritorijā dzīvojošos 

cilvēkus, aizstāvēt viņu tiesības un intereses un veicināt dažādu projektu realizāciju šajā administratīvajā 

teritorijā. 

Biedrības ,,Grundzāle 2010" galvenie uzdevumi: veicināt tradīciju kopšanu un saglabāšanu, sekmēt 

demokrātiskas vides uzturēšanu, rosināt indivīda iniciatīvu, iedzīvotāju pašapziņas un personības 

attīstību, popularizēt veselīgu dzīvesveidu, veicināt sadarbību un uzturēt sakarus ar radniecīgām 

biedrībām Latvijā un ārzemēs kopēju uzdevumu veikšanai. 

Biedrībā aktīvi darbojas 10 biedri gan biedrības rīkotajos pasākumos, gan projektu realizācijā. Sadarbībā s 

ar pagasta pārvaldi, vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, biedrība ģenerē idejas par iespējām dažādot 

iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas iespējas, sakopt un pilnveidot apkārtējo vidi. 

Biedrība “Spēkavots” 

Nevalstiskā organizācija – sieviešu biedrība ,,Spēkavots" – darbojas Palsmane Kultūras namā. Tās 

uzmanības lokā ir kultūrizglītība, pieredzes apmaiņa starp novadiem. 

Biedrība “Vilkumuiža 2011” 

Biedrība „Vilkmuiža 2011” darbojas Bilskas pagasta Birzuļos. 

146

Variņu pagastā ir 3 nevalstiskās organizācijas: 

NVO ,,Skauti un Gaidas’’. Tā iesaista bērnus un jaunatni neformālās izglītības procesā, veido 

vērtību sistēmu, kas balstīta uz skautu un gaidu likumiem un solījumu; 

Sieviešu neformālais klubiņš ,,Saulespuķe’’ rīko dažādas rokdarbu un mākslas darbu izstādes, 

radošas pēcpusdienas ar rakstniekiem u.c. 

Biedrība ,,Lauku iedzīvotāju sadarbības apvienība ,,Variņi'' īstenoja projektu ,,Atbalsts 

muzikālām aktivitātēm Variņos'', kura rezultātā tagad Tautas namam ir jauna skaņas un 

gaismas aparatūra. 

Variņu Tautas nama zālē tika nomainīti logi, veikta sienu siltināšana un ārējās fasādes krāsošana. Bilskas 

pagasta Birzuļu Kultūras namā bija vienkāršotā renovācija. Veikta Palsmanes kultūras nama 

rekonstrukcija ar estrādes teritorijas labiekārtošanu, kā arī iegādāti tērpi tautas deju kolektīvam. Blomes 

bibliotēka ir īstenots kosmētiskais remonts galvenajās telpās. 

2008. gadā Grundzāles pagasta Kultūras nama lielajā veikts zāles remonts, 2010. gadā veikta tautas tērpu 

un apskaņošanas tehnikas iegāde, 2012. gadā Grundzālē plānots āra apgaismojuma spuldzes nomainīt 

pret kvalitatīvākām – LED spuldzēm. 2011.gadā nobruģēti divi gājēju celiņi, kas ved uz kultūras namu. 

Vēl ir nepieciešams: 

- Grundzāles Kultūras namā renovēt lielo zāli un nomainīt skatuves apgaismojuma iekārtas, foajē 

aprīkot ar soliem, kur apmeklētāji varētu vadīt laiku pirms pasākumiem, kā arī iegādāties jaunus 

galdus un krēslus lielāku saviesīgo pasākumu rīkošanai; 

- Launkalne Tautas namā nomainīt zāles un skatuves grīdas, kā arī skatuves aizkarus; 

- Palsmane Kultūras namā nomainīt āra skatuves (estrāde) dēļus, ierīkot tualetes pie estrādes 

teritorijas, iegādāties skaņu iekārtu pasākumu apskaņošanai kultūras namā; 

- Bilskas pagasta Birzuļu Tautas namā jāveic mazās un lielās zāles logu nomaiņu, kā arī 

remontdarbi lielās zālei parketam (slīpēšana, lakošana), remonts koridoriem un kāpnēm uz otro 

stāvu un publiskā interneta datoru telpā; 

- Variņu Tautas namā jāveic elektroinstalācijas un apgaismojuma nomaiņa, zāles grīdas slīpēšana 

un lakošana, vajadzīgs tualešu kapitālais remonts; 

- Bilskas bibliotēka nomainīt vecās dienas gaismas lampas; 

- Blomes bibliotēkas telpās nomainīt durvis – vienas no ieejas skolā, otras no bibliotēkas ieejas; 

- Loberģu bibliotēkā nomainīt logus; 

- Palsmanes bibliotēka vajadzīgs kosmētiskais remonts bibliotēkas abonementā –1 telpā; 

- Smiltenes novada bibliotēka jāierīko uzbrauktuve ratiņiem pie ēkas, kā arī vajadzīgas atbilstošas 

telpas vai ēka pilnvērtīgai bibliotēkas un tās nodaļu darba organizēšanai. 

Secinājumi 

Novada teritorijā izveidotā kultūras infrastruktūra nodrošina vienmērīgu kultūras pakalpojumu grozu, 

jo kultūras/tautas nami un bibliotēkas atrodas gandrīz vai visos novada pagastos. Līdz ar to kultūras 

iestāžu piedāvātie pakalpojumi iedzīvotājiem ir pieejami visā novada teritorijā, kur būtiska loma 

kultūras dzīves veidošanā novada teritorijas pagastos ir pagastu kultūras/tautas namiem un 

bibliotēkām, dažās vietās - arī muzejiem un brīvdabas estrādēm. Smiltenes novadam ir savs kultūras 

kapitāls - tradīcijas, vēsture, piederības izjūta un Smiltenes noslēpums. Pamats ir no iepriekšējām 

paaudzēm mantotās nacionālās bagātības, kā arī jaunradītas mūsdienīgas kultūras vērtības, kuras, 

mērķtiecīgi pielietojot, spēj konsolidēt sabiedrību un radīt jaunu ekonomisku, sociālu un kultūras 

vērtību. Tās ir gan materiālas vērtības (ēkas, pieminekļi, kultūrvēsturiskas vietas), gan nemateriālas 

vērtības (tradīcijas, idejas). Līdz ar to notiek radošu un konkurētspējīgu cilvēkresursu attīstība, tā 

sekmējot arī radošās industrijas tirgu. Novadā ir pārstāvēts plašs pašdarbības kolektīvu klāsts – gandrīz 

vai katrā pagastā ir amatierteātris, tautas deju kolektīvi, populāri ir arī vokālie ansambļi, kori. Līdz ar to 

amatiermāksla ir aptveroša un iedzīvotājiem ir plašas izpausmes un izaugsmes iespējas. Taču uzmanība 

147

ir jāpievērš amatniecībai, izveidojot amatnieku biedrību, kura būtu kā koordinējošā iestāde novadā. Tā 

apzinātu, piesaistītu un strādātu ar novada amatniekiem, līdztekus popularizētu novada tradīcijas. 

Tā kā Smiltenes attīstības indekss viens no augstākajiem Vidzemē, tad tās attīstība ir sekmīga ne tikai 

uzņēmējdarbībā, infrastruktūras ziņā, izglītībā, bet arī kultūrā 42 . To veicina iedzīvotāju vietējais 

patriotisms, identitāte sadarbības gars, atbildības kultūra un sabiedriskā dzīve, iedzīvotāju 

iesaistīšanās kultūras dzīves norisēs, kā arī novatorisms. 

Arī pēdējo gadu laikā veiktie ieguldījumi infrastruktūrā apliecina, ka notiek kultūrvides sakārtošana, 

kura ir jāturpina, lai kultūra kā ilgtspējīgas attīstības resurss var tikt izmantota ekonomisku, sociālu, 

vides, izglītības un citu sabiedrībai nozīmīgu mērķu sasniegšanai, kas līdztekus saglabā arī savu 

simbolisko kultūras vērtību un nozīmi, veido piederības izjūtu Smiltenes novadam. Tas ir labs pamats 

un tradīcijas šo vērtību saglabāšanai, attīstīšanai un inovāciju ieviešanai, savu vārdu vairāk 

popularizējot pasaulē. Tādējādi būtiski ir nesamazināt līdzekļus kultūras jomas attīstībai, bet to 

piesaistīt papildus infrastruktūras uzlabošanai un investīcijām cilvēkresursos. Svarīgi ir attīstīt 

brīvdabas estrādes, tās renovējot un sakārtojot, uzlabojot kultūras/tautas namu un bibliotēku 

infrastruktūru, izvērtēt muzeju lomu novada attīstībā. 

Popularizējot novada tradīcijas, ir jāpiedalās „Vidzemes kultūras programmā”, jāīsteno kultūras 

sadarbības un popularizēšanas projekti, pasākumi gan nacionālajā, gan starptautiskajā mērogā, lai 

īstenotu savus kultūras mērķus. 

1.5.4. Sporta un aktīvās atpūtas iespējas 

Jau kopš pagājušā gadsimta sākuma Smiltenes un tās apkārtnes iedzīvotāji bijuši aktīvi dažādu sporta 

aktivitāšu organizēšanā. Smiltenē ir bijusi sava futbola komanda, organizētas nodarbības un sacensības 

tehniskajos sporta veidos, ātrslidošanā, šaušanā un citos sporta veidos. Gadsimta otrajā pusē, pateicoties 

atsevišķu entuziastu darbam, attīstījusies riteņbraukšana, futbols, orientēšanās sports, hokejs, volejbols, 

vieglatlētika, BMX riteņbraukšana. Šobrīd Smiltenes novadā darbojās 9 biedrības un vēl vairāki sporta 

kolektīvi, kuru darbība saistīta ar sporta nozari. 

Par sporta tradīcijām un sasniegumiem liecina arī tas, ka Smiltenē dzīvo un strādā pazīstami sportisti. 

Viens no viņiem ir Barselonas OS bronzas medaļas ieguvējs riteņbraukšanā Dainis Ozols. Smiltenietis 

Gatis Smukulis ir Pekinas OS dalībnieks un vienīgais Pro Tour (augstākā līmeņa) profesionālās 

riteņbraukšanas komandas dalībnieks. Šobrīd G.Smukulis ir Krievijas komandas „KATUSHA” sastāvā. 

2011.g. Eiropas junioru čempionātā sudraba medaļu šķēpa mešanā izcīnīja Līna Mūze. 2010. gadā 

pirmajā pasaules jaunatnes olimpiādē bronzas medaļu izcīnīja Intars Išejevs. Sandis Eislers 2011. gadā 

piedalījās pasaules un Eiropas junioru čempionātos riteņbraukšanā. Valsts U-23 izlases komandas 

kandidāti riteņbraukšanā ir arī Ingus Eislers un Jānis Rezins. Latvijas jaunatnes, junioru vai pieaugušo 

izlašu sastāvos 2012.g. starptautiska mēroga sacensībās ir startējuši basketbolists Ričards Melderis, 

futbolists Elvis Teremko, vieglatlēti Una Kalnīte, Mārcis Grēns un Klāvs Karlsons, BMX riteņbraucējs Jānis 

Ērglis. 

Arī Smiltenes novada ģeogrāfiskais novietojums un daba rada iedzīvotājiem izdevīgus nosacījumus 

dažādām veselību stiprinošām sporta aktivitātēm dabā. Smiltenes un apkārtnes mežos ir izveidotas 

marķētas velotakas, labiekārtotas atpūtas vietas pie Niedrāja, Spiciera ezeriem, Cērtenes pilskalnā. 

Orientēšanās sporta vajadzībām izgatavotas vairāk nekā 20 kartes. 

Sporta nozares organizēšana 

42 Tāļa Tisenkopfa un Ilzes Lāces pētījums ,,ES ETUDE projekta rezultāti un politikas ieteikumi’’, LU, 2008.gads. 

148

Smiltenes novada pašvaldībā sporta darbu īsteno Novada sporta Sporta pārvalde. Profesionālās ievirzes 

sporta izglītības programmu realizāciju, mācību iestāžu sporta stundu satura kvalitāti un sacensību 

organizēšanu veic Smiltenes bērnu un jaunatnes sporta skola. 

Smiltenes novada domes Sporta pārvalde 

Lai radītu vidi un apstākļus, kas sekmētu sportiskas, fiziski aktīvas, veselīgas, izglītotas sabiedrības 

veidošanu, novada vārda popularizēšanu valsts un starptautiskā mērogā, 2012. gada janvārī darbu uzsāka 

Smiltenes novada Sporta pārvalde. 

Smiltenes novada Sporta pārvalde ir Smiltenes novada domes dibināta iestāde, kas ir atbildīgā institūcija 

par sportu pašvaldībā, kas darbojas atbilstoši Pārvaldes nolikumam, balstoties uz domes nolikumu un 

sadarbībā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas Olimpisko komiteju, sporta 

veidu federācijām, biedrībām, klubiem un citām ieinteresētām organizācijām realizē pašvaldības funkcijas 

sporta nozarē Smiltenes novadā. Tā darbojas kā administrējošais, koordinējošais un metodiskais centrs 

sporta nozarē novadā. Pārvalde tiek finansēta no Smiltenes novada pašvaldības budžeta. 

Sporta pārvaldes mērķis un uzdevumi ir: 

Pārvaldes mērķis ir radīt vidi un apstākļus, kas sekmētu sportiskas, fiziski aktīvas, veselīgas, izglītotas 

sabiedrības veidošanu, novada vārda popularizēšanu valsts un starptautiskā mērogā. 

Pārvaldes galvenās funkcijas ir: 

plānot un vadīt sporta nozares darbību un attīstību Smiltenes novadā; 

pārzināt un koordinēt valsts un pašvaldības sporta politikas īstenošanu Smiltenes novadā; 

veidot labvēlīgu vidi fizisko aktivitāšu daudzveidības attīstībai, radot iespējas nodarboties ar 

sportu un fiziskam aktivitātēm Smiltenes novadā; 

sporta bāžu apsaimniekošanas organizēšana; 

pārzināt Domes pakļautībā esošo izglītības iestāžu sporta zāļu noslogojumu un sekot līdzi to 

lietderīgai un racionālai izmantošanai; 

pārzināt ar sportu saistīto interešu izglītības pulciņu darbu; 

sporta izglītības procesa sekmēšana; 

sporta aktivitāšu sekmēšana novada pagastos; 

sporta tradīciju saglabāšana un jaunu ieviešana; 

veicināt veselīgu un aktīvu atpūtu, kā veselīga dzīvesveida pamatu; 

bagātināt Smiltenes novada sporta dzīvi, līdzdarbojoties nacionālos un starptautiskos sporta 

dzīves procesos un pasākumos, veidojot prestižu novada tēlu; 

sekmēt sadarbību starp valsts, pašvaldības un sabiedriskajam sporta institūcijām. 

Smiltenes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skola 

Smiltenes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skola (BJSS) tika dibināja 2002. gadā pašvaldības dibināta 

profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāde. 

BJSS īstenoto profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas 6 sporta veidos: 

– vieglatlētikā zēniem un meitenēm (treneri Guntars Markss, Leons Peļņa), 

– futbolā zēniem (treneri Andis Rozītis, Oskars Mucenieks, Jānis Dergačs, Gats Samučonoks), 

– BMX riteņbraukšanā zēniem un meitenēm (treneris Ģirts Kātiņš), 

– orientēšanās sportā zēniem un meitenēm (treneris Māris Stabiņš), 

– volejbolā meitenēm (trenere Laila Cīrule), 

149

– basketbolā zēniem (treneri Ivars Joksts, Dzintars Ziediņš, Aldis Pinka). 

Tās darbības laikā BJSS devusi nozīmīgu ieguldījumu sportiskas jaunatnes audzināšanā, sasniedzot 

augstvērtīgus rezultātus: 

– BJSS audzēkne Līna Mūze izcīnīja 2. vietu Pasaules junioru čempionātā (2010. gadā); 2. vietu 

Eiropas junioru čempionātā šķēpa mešanā (2011.gadā); 

– Intars Išejevs – 3. vietu Pasaules Jauniešu Olimpiādē (2010.gadā), 8.vietu Eiropas junioru 

čempionātā šķēpa mešanā (2011. gadā); 

– BMX riteņbraucēja Sandra Aleksējeva ir vairākkārtēja godalgoto vietu ieguvēja Eiropas kausa 

izcīņas posmos (2009.g., 2010.g.); 

– Artūrs Pauliņš – Pasaules un Eiropas junioru čempionātu dalībnieks orientēšanās sportā; 

– Elvis Teremko – Latvijas U–17 komandas sastāvā piedalījies UEFA Eiropas čempionāta atlases 

turnīrā futbolā (2011.g.); 

– Mārcis Grēns – Pasaules Jauniešu čempionāta dalībnieks šķēpa mešanā (2011.g.); 

– Jānis Ērglis – Latvijas jaunatnes olimpiādes uzvarētājs un 11. vietas ieguvējs pasaules čempionātā 

BMX riteņbraukšanā; 

– Klāvs Karlsons – Eiropas jaunatnes olimpiādes dalībnieks augstlēkšanā (2011.g.); 

– aptuveni 20 BJSS audzēkņi izcīnījuši godalgotas vietas Latvijas jaunatnes, junioru un pieaugušo 

čempionātos. 

Šobrīd Smiltenes BJSS ir aptuveni 250 audzēkņi. 

Sporta sabiedriskās organizācijas 

Pašreiz Smiltenes novadā darbojās sekojošas biedrības, kuru darbība saistīta ar sporta nozari: 

- biedrība „Smiltenes sporta centrs”, tai ir konsultatīvas pilnvaras pašvaldības sporta jautājumu 

risināšanā, t.sk., budžeta projekta izstrādē, sporta aktivitāšu, klubu un sportistu sasniegumu 

kvalitātes izvērtēšanā. Smiltenes novada dome ir viens no SSC dibinātājiem un SSC biedrs. SSC 

aktīvi piedalās novada fizisko aktivitāšu un sporta pasākumu organizēšanā, novada sporta bāžu 

labiekārtošanā, veic sporta propagandas un izglītošanas pasākumus, sniedz finansiālu atbalstu 

novada talantīgākajiem sportistiem. SSC attīsta tādus sporta veidus, kā vieglatlētika, teniss, galda 

teniss, distanču slēpošana, basketbols, novuss, riteņbraukšana. Kopējais organizācijas nodarbībās 

iesaistīto skaits – 150. 

- 

- Futbola klubs „Smiltene” – lielākas sporta klubs novadā. Ik gadus vairāk nekā 10 kluba komandas 

piedalās Latvijas Jaunatnes futbola čempionātā. Jaunāko vecuma grupu futbolisti vairākkārtīgi 

izcīnījuši godalgotas vietas Latvijas Jaunatnes čempionātā. Kluba pieaugušo komanda (treneris 

A.Rozītis) piedalās Latvijas Futbola čempionāta II līgas turnīrā. Klubā strādā treneri no BJSS. 

Kopējais kluba biedru skaits – 150. 

- 

- BMX klubs „Silvas ziķeri” – viens no vadošajiem BMX klubiem Latvijā (kluba prezidents Ģirts 

Kātiņš). Klubs apsaimnieko BMX trasi, kurā ik gadus risinās Latvijas čempionāta posmi BMX 

riteņbraukšanā. 2011. gadā kluba un BJSS sportists Jānis Ērglis kļuva par Latvijas Jaunatnes 

Olimpiādes uzvarētāju. Klubā iesaistīti 20 cilvēki. 

- Tehnisko sporta veidu klubs „Smiltene” – klubs saviem spēkiem izveidojis vienu no labākajām 

autokrosa trasēm Latvijā, kā arī veiksmīgi apsaimnieko pašvaldības ,,Sporta kompleksa pie Tepera 

ezera” kartingu trasi. Gadiem ilgi klubs sadarbībā ar Latvijas Automobiļu federāciju nodrošina 

divu Latvijas čempionātu posmu organizēšanu autokrosā, kurus vidēji apmeklē 2,5 tūkstoši 

skatītāju. Vienlaicīgi klubs veic Smiltenes novada atklāto sacensību organizēšanu autosportā 

amatieriem ar standarta automašīnām. Biedru skaits – 30. 

150

- Hokeja klubs „Smiltenes vanagi” – klubs ar senām hokeja tradīcijām Smiltenē. Apsaimnieko 

„Sporta un atpūtas kompleksa pie Tepera ezera” atklāto hokeja laukumu. Kluba komanda 

piedalās Vidzemes atklātajā hokeja čempionātā. Ziemas apstākļos klubs nodrošina slidošanas 

iespējas interesentiem. Biedru skaits – 30. 

- Hokeja klubs „Skorpions” – piedalās Vidzemes atklātajā hokeja čempionātā. 2010./2011. gada 

sezonā, spēlējot Vidzemes čempionātā hokejā 2. līgā, izcīnīja čempionu titulu. Biedru skaits – 30 

- Orientēšanās klubs „Azimuts” – organizē orientēšanās seriālu „Azimuts” (notiek trešdienās no 

aprīļa līdz septembrim, ar pārtraukumu jūlijā), kā arī citas valsts mēroga sacensības. Biedru 

skaits – 50. 

- Biedrība „Smiltenes Volejbola skola” – organizē novada sacensības pludmales volejbolā. Biedru 

skaits - 30. 

- Biedrība ,,Hokeja klubs Smiltene '09’’ – apvienojis 20 biedrus, kuri brīvo laiku pavada aktīvi 

spēlējot hokeju. Kopš 2009. gada klubs piedalās Vidzemes atklātā čempionātā hokejā, un godam 

nes Smiltenes vārdu. 2009./2010. gada sezonā, spēlējot Vidzemes čempionātā hokejā 2. līgā, 

izcīnīja čempionu titulu, bet 2010./2011. gadā, jau esot 1. līgā, ieguva Vidzemes vicečempionu 

titulu. Hokeja klubs Smiltene'09 turpinās spēlēt Vidzemes atklātajā čempionātā hokejā, un 

piesaistīt jaunus kluba biedrus aktīvai sportošanai. Biedru skaits - 30. 

Pēdējo gadu laikā īstenotie projekti: 

- 2007. gadā SSC realizēja LR Izglītība un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes organizēto konkursu 

par sporta infrastruktūras uzlabošanu Smiltenē (finansējums 3200 lati). 

- 2010. gadā un 2011. gadā biedrība realizēja līdzīga rakstura projektus ar Lauku atbalsta dienesta 

atbalstu (finansējums 3500 lati). 

- LAD atbalstītie projekti (finansējums 2000 – 5000 lati), kurus realizēja HK Smiltenes vanagi, HK 

Skorpions, TSK Smiltene, OK „Azimuts”. 

1.5.4.1.tabula.Sporta bāzes Smiltenes novadā. 

Nr. Nosaukums Raksturojums Apsaimniekotājs 

1. Sporta komplekss pie 

Tepera ezera 

Kompleksā atrodas: 

-kartodroms un asfaltētais laukums, 

-stadions ar mākslīgā seguma futbola laukumu un 

nemodernu vieglatlētikas celiņu /400m/ un sektoriem, 

-divi tenisa laukumi (uz viena ir kvalitatīvs Hard 

segums), 

-sporta spēļu laukums, kurš tiek izmantots kā 

automašīnu stāvlaukums, 

-četri smilšu volejbola laukumi, 

-hokeja laukums ar asfalta segumu un apgaismojumu. 

2. SKSC Sporta halle -Sporta spēļu zāle (42 x 22 m) ar telpu futbola, 

handbola, basketbola, volejbola, tenisa laukumiem, 

tribīnes 150 skatītājiem, 

-trenažieru zāle ar nepilnīgu aprīkojumu), 

-aerobikas zāle. 

3. Smiltenes ģimnāzijas 

sporta komplekss 

-Stadions ar nestandarta ( 64 x 45 m) izmēra futbola 

laukumu ar mākslīgo segumu, 330m skrejceļu ar izsiju 

segumu, tāllēkšanas un lodes grūšanas sektoriem, 

-divi asfaltēti basketbola laukumi (viens no tiem 

asfaltēts laukums tautas bumbai), 

-sporta halle ar nestandarta basketbola laukumu 

SND 

TSK Smiltene 

Daļēji SFK Abuls, SSC 

V/atl. grupa. 

SSC 

Smiltenes volejbola skola 

Smiltenes vanagi 

SKSC 

Smiltenes ģimnāzija 

151

(28x14), iezīmētiem basketbola un volejbola 

laukumiem, 

-trenažieru zāle ar nepilnīgu aprīkojumu. 

4. Sporta laukums pie 

Smiltenes Centra 

vidusskolas 

5. Smiltenes Trīs 

pakalnu pamatskolas 

sporta zāle 

6. Smiltenes BJSS 

(Bērnu un jaunatnes 

sporta skola) 

sporta zāle 

7. Blomes pamatskolas 

sporta zāle 


sporta zāle 


pamatskolas sporta 

zāle 

10. Palsmanes 


komplekss 

11. Palsmanes speciālās 


komplekss 

12. Bilskas pamatskolas 


13. BMX kluba „Silvas 

ziķeri” sporta 

komplekss 

-Asfaltēts laukums (60 x 20 m), tāllēkšanas sektors, 

asfaltēts basketbola laukums. 

- Nestandarta sporta spēļu zāle ar iespējām spēlēt 

basketbolu, tautas bumbu, kustību spēles un rotaļas. 

-Nestandarta sporta zāle (20 x 9 m) ar iezīmētiem 

basketbola un volejbola laukumiem. 

-2010. gadā renovēta (36 x 20 m) sporta zāle, ar 

iezīmētiem basketbola, volejbola laukumiem, 100 

skatītāju sēdvietām. 

-2006. gadā jāpārbauda nodota ekspluatācijā. Sporta 

spēļu laukums (36 x 20 m) ar iezīmētiem minifutbola, 

basketbola, volejbola laukumiem. Laukuma malā 30 m 

skrejceļš ar diviem celiņiem (tartāna segums). 

-Nestandarta sporta zāle ar iezīmētiem basketbola un 

volejbola laukumiem. Ārā nestandarta vieta sporta 

nodarbībām ar vieglatlētikas sektoriem. 

Nestandarta telpa sporta nodarbību organizēšanai, 

-laukums, kurs iespējams spēlēt futbolu, volejbolu. 

-Nestandarta sporta zāle, 

-nestandarta stadions. 

-Nestandarta sporta zāle ar basketbola un volejbola 

laukumiem, 

-nestandarta stadions ar 200 m asfaltētu skrejceļu, 

tāllēkšanas sektoru. 

-BMX trase atbilstoša nacionālas nozīmes sacensību 

organizēšanai, 

-sporta spēļu laukumi, kuros iespējams spēlēt 

basketbolu, volejbolu, minifutbolu. 

14. Autokrosa trase -LAF licenzēta autokrosa trase, atbilstoša valsts un 

starptautiska mēroga sacensību organizēšanai 

vieglajām un kravas automašīnām. 

15. Smiltenes Tehnikuma 


16. Sporta komplekss 

Brantu pagastā 

17. SIA “Mid-Land” 

sporta atpūtas 

komplekss “Silmači” 

18. Atpūtas komplekss 

“Trīssaliņas” 

-Nestandarta sporta zāle, 

-āra basketbola laukums ar asfalta segumu, 

-līdz jumtam uzbūvēta, bet jau vairākus gadus 

,,iesaldēta” sporta halle. 

-Nestandarta stadions ar skrejceļu 250m un futbola 

laukumu. 

-Nestandarta stadions ar 300 m asfaltētu skrejceļu, 

futbola laukumu, 4 asfaltēti basketbola laukumi, 2 

smilšu volejbola laukumi. Tenisa korts, šautuve 

-Nestandarta futbola laukums, 

-2 smilšu volejbola laukumi, 

-bruģēts strītbola laukums. 

Datu avots: Smiltenes novada pašvaldības sporta pārvalde, 2011. 

SCV 

Smiltenes TPP 

Smiltenes BJSS 

Blomes pamatskola 

Variņu pamatskola 

Grundzāles pamatskola 

Palsmanes pamatskola 

Palsmanes speciālā 

pamatskola 

Bilskas pamatskola 

Biedrība “Silvas ziķeri” 

Biedrība “TSK Smiltene” 

Smiltenes tehnikums – 

profesionālā vidusskola 

Brantu pagasta pārvalde 

SIA “Mid-Land” 

Z/S „Trīssaliņas” 

152

Dati par sportā iesaistīto iedzīvotāju skaitu. 

Nozīmīgākie sporta pasākumi un apmeklētāju skaits Smiltenes novadā 

1.5.4.2.tabula. Nozīmīgākie sporta pasākumi un apmeklētāju skaits Smiltenes novadā. 

Nr. Pasākums Norises laiks Apmeklētāju skaits 

1. „Sports iziet ielās” (ielu stafetes) maijs 800 dalībnieki 

2. Tautas skrējiens „Smiltenes apļi” katru gada pirmajā oktobra Piedalās visi vecumu pārstāvji, 

svētdienā 

dalībnieku skaits - līdz 300 

cilvēkiem (arī no citiem 

novadiem) 

3. Starptautiskās šķēpa mešanas 

200-300 dalībnieki 

sacensības ,,Smiltene – Valga”, tiek 

organizēts kopā ar Igaunijas Marat 

sporta klubu 

4. Ēvalda Rudzīša galda tenisa kausa katru gadu, maijs 100 dalībnieki, Latvijas un 

izcīņa 

Igaunijas sportisti 

5. SEB kalna divriteņu velomaratons Septembris Dalībnieki no Latvijas un 

Smiltenes posms 

Igaunijas, 2200 dalībnieku 

6. TREK Philips MTB velomaratons septembris Dalībnieki no Latvijas un 

Igaunijas, 2300 dalībnieki 

7. Trenera Jāņa Akmentiņa piemiņas jūnijs 

200 dalībnieki 

pasākums riteņbraukšanā, Latvijas 

čempionāts riteņbraukšanā 

8. Orientēšanās sacensības populārs ikgadējs pasākums Dalībnieki no 15 valstīm, ap 

3000 

9. Latvijas čempionāts autokrosā, 

Smiltenē ir otrā labākā autokrosa trase 

Latvijā (1 Mūsa); organizē – TSV klubs 

10. Latvijas čempionāts BMX 

riteņbraukšanā 

11. Starptautiskais basketbola turnīrs 

„Livonijas kauss”, 

pirmais posms – aprīlis, 

otrais – augustā. 

jūlijs 

5000 skatītāju, visvairāk 

apmeklētais pasākums. 


oktobris - marts 

26 komandas 


12. „8.CBR” kauss orientēšanās sportā septembris 200 dalībnieki 

13. Atklātās meistarsacīkstes orientēšanās 

500dalībnieki 

sportā, MTB riteņbraukšanā, tenisā, 

skrituļošanā, volejbolā, pludmales 

volejbolā, futbolā, futzālā, galda 

tenisā, novusā. 

14. „Mazā balva” orientēšanās sacensības maijs 400 dalībnieki 

15. Strītbola seriāls jūnijs - augusts 100 dalībnieki 

16. Sporta svētki Smiltenes novadā jūlijs 500 dalībnieki 

17. Sporta-atpūtas nometnes bērniem un 

jauniešiem 

dažādi 


18. Latvijas čempionāts futbolā 

2.līga;LJFL,Vidzemes čempionāts 

jauniešiem, 

Starptautiskas spēles jauniešu 

aprīlis - oktobris 

15 komandas kopā ar viesiem 

min. 800 dalībnieki 

153

komandām 

19. Latvijas Jaunatnes basketbola līgas novembris - marts 


turnīru spēles basketbolā 

20. Smiltenes „Taizeļa kauss” futbolā 12 komandas 120 dalībnieki 

21. Skriešanas seriāls Aprīlis, maijs, augusts, 200 dalībnieki 

septembris 


Sporta atpūtas komplekss pie Tepera ezera 

1.5.4.3.tabula. Sporta atpūtas kompleksa pie Tepera ezera raksturojums. 

Nr Infrastruktūra Situācija Piezīmes 

. 

1. Stadions: Teritorija iežogota 

- futbola laukums ar mākslīgo futbola Labā stāvoklī, izbūvēts 101x71m Polytan segums 

segumu 

2007.g. 

- skrejceliņi un vieglatlētikas sektori Fiziski nolietojušies Bitumena segums 

2. 2 tenisa korti 1 korts atjaunots 

3. Atklātie sporta spēļu laukumi Nolietojušies, netiek Tiek izmantoti kā 

izmantoti 

stāvlaukums pie stadiona 

4. 4 pludmales volejbola laukumi Izbūvēti 2000.-2006.g. 

5. Atklātais hokeja laukums Labā stāvoklī Pie laukuma apsildāmas 

ģērbtuves 

6. Peldētava, starp tiltiem 25m Nolietojusies 

7. Autokrosa trase Izbūvēta 1996g. Izmanto regulāri 

8. Kartingu trase Nolietojusies Izmanto autosportā 


Kompleksā nav sanitārā mezgla, labiekārtojums nolietojies, atsevišķi kompleksa elementi atjaunoti, taču 

nepietiekoši. 2009. gadā tika sagatavots Sporta un atpūtas kompleksa rekonstrukcijas skiču projekts. Bez 

esošā kompleksa rekonstrukcijas un labiekārtošanas plānots arī jauns stadions (ar 1500 skatītāju vietām), 

stāvlaukumi, atklātie sporta spēļu laukumi, servisa ēka pie ezera (kafejnīca, inventāra noma, WC, dušas) 

aktīvās atpūtas takas, bērnu atpūtas laukumi. 

2009. gadā arī izstrādāts tehniskais projekts servisa ēkai pie stadiona (4 ģērbtuves, WC, tehniskās telpas- 

416m²) un servisa ēkas ārējiem inženiertīkliem. 

Līdz ar to ir nepieciešama daudzfunkcionāla stadiona (skrejceļu, sektoru, telpu, komunikāciju), servisa 

ēkas (245m²) un ārējo inženiertīklu izbūve, tribīnes 250 vietām, stadiona apgaismojums, skaņu aparatūra 

apskaņošanai, laika fiksēšanas aparatūra, kā arī stadiona labiekārtošana. Asfaltētas universālās 

(slēpošana, skriešanas, nūjošanas, skrituļošanas, riteņbraukšanas u.c.) trases izbūve mežā un sporta 

kompleksa labiekārtošana (peldētavas labiekārtošana, fizisko aktivitāšu takas izveide, atpūtas vietu 

ierīkošana, norāžu, informatīvo stendu izgatavošana, tiltiņu rekonstrukcija, kā arī tehnikas un aprīkojuma 

iegāde, autostāvvietas apmeklētājiem. 

Smiltenes novada sporta attīstības koncepcija 

Kaut arī Smiltenes novadā gadu garumā ir izveidojušās stabilas tradīcijas, materiāli tehniskās bāzes 

nodrošinājums un sasniegti vērā ņemami rezultāti, novadā nefunkcionē sporta sistēma kā vienota, 

administratīvi un juridiski balstīta struktūra. To ietekmē sadrumstalotais un nepārskatāms ir sporta 

nozares finansējums, neskaidras pašvaldības funkcijas sporta nozarē, nav skaidri definēti kritēriji fizisko 

un sporta aktivitāšu atbalstīšanai no pašvaldības budžeta, nav precīzi noteikta atbildība visu sporta bāžu 

apsaimniekošanā, bāžu attīstības stratēģiskā plānošanā. 

Ierobežotie finanšu līdzekļi tikai daļēji nodrošina: 

– mūsdienu prasībām atbilstošu sporta bāžu esamību dažādu sporta un veselību stiprinošu fizisko 

aktivitāšu organizēšanai; 

154

– pilnvērtīgu bērnu un jauniešu (īpaši SMP un iespējams arī ASM grupās) mācību – treniņu procesa 

organizēšanu; 

– pilnvērtīgu sporta sabiedrisko organizāciju – sporta klubu vai kolektīvu darbību. 

Ekonomiskā situācija valstī un valsts pārvalde pēdējos gados būtiski samazinājusi mērķdotāciju apjomu 

BJSS treneriem un sporta skolotājiem. 

Sporta pārvalde ir izstrādājusi Smiltenes novada sporta attīstības koncepciju, kuras nolūks ir noteikt 

sporta nozares attīstības pamatvirzienus un mērķus periodā 2011.-2015. gadam, kā arī noteikt rīcības 

programmu. Koncepcija dod iespēju sporta nozares attīstības noteikšanā iesaistīt ieinteresētās personas, 

sporta veidu vadītājus, pašvaldības deputātus. 

Koncepcijas pamatvirzieni: 

– nodrošināt iespēju ikvienam novada iedzīvotājam nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un sportu 

savas veselības nostiprināšanā un fizisko īpašību paaugstināšanā; 

– apstākļu nodrošināšana bērnu un jaunatnes iesaistīšanai sporta nodarbībās kvalificētu treneru 

vadībā; 

– sporta sabiedrisko organizāciju – sporta klubu darbības atbalstīšana, akcentējot to darbību pēc 

t.s. „Sporta piramīdas” principa (metodiski pilnvērtīgi organizēts darbs ar bērniem un jaunatni, 

tautas sporta aktivitātes, sportiskie rezultāti); 

– novada sporta attīstības koncepcijas izstrāde un apstiprināšana novada domē. 

Perspektīvie sporta attīstības virzieni Smiltenes novadā, kas spēs nodrošināt nozares prioritātes 2014.– 

2020. gada periodā Kohēzijas politikas ietvaros: 

Sporta pakalpojumu pilnveidošana 

– atbalsts veselīga dzīvesveida veicināšanai –sekmēt iedzīvotāju vispārējās fiziskās 

sagatavotības palielināšanu un veselības stiprināšanu, kā arī nodrošinot plašāku 

iedzīvotāju iesaistīšanu šajos pasākumos (skriešanas, slēpošanas, riteņbraukšanas u.c. 

seriālu organizēšana); 

– algota sporta pasākumu organizatora štata vietu radīšana pagastos (vismaz tajos, kur ir 

aktīva sporta dzīve); 

– augstu sasniegumu sporta un veselīga dzīvesveida infrastruktūras attīstība - sporta bāžu 

labiekārtošana, pilnveidošana, izveidošana 

– pilsētas stadiona rekonstrukcija – sintētiskā seguma skrejceļam un vieglatlētikas sektoru 

ierīkošana, palīgtelpu (ģērbtuves, dušas, inventāra noliktava, inventāra iegāde, tribīnes); 

– daudzfunkcionālas trases izveidošana mežā pie Tepera ezera sporta kompleksa 

slēpošanai, skrituļslidošanai, skrituļslēpošanai, nūjošanai, riteņbraukšanai, skriešanai; 

– veselības trašu ierīkošana Smiltenes piepilsētas mežos (marķētas trases riteņbraukšanai, 

slēpošanai, skriešanai, nūjošanai u.c. sporta veidiem; 

– sporta inventāra nodrošinājums novada izglītības iestādēs. 

Prioritāro sporta veidu noteikšana (sporta veids, kuram ir tradīcijas, profesionāli treneri, bāze, 

audzēkņi, sasniegumi, vēlama kluba sistēma). 

Secinājumi 

Pēc iedzīvotāju skaita uz līdzvērtīgu novadu fona Smiltenes novads izceļas ar dažādo sporta aktivitāšu 

daudzumu un apmeklētību, kā arī ar sportistu sasniegumiem. Smiltenes novadam ir atpazīstamas 

tradīcijas riteņbraukšanā, autosportā, futbolā, orientēšanās sportā, vieglatlētikā, ir populāri pasākumi, 

kas piesaista lielu apmeklētāju un dalībnieku skaitu. 

Taču nav pilnvērtīgs sporta bāžu nodrošinājums. Novadā nav neviena mūsdienu prasībām atbilstoša 

stadiona, praktiski nav asfaltētu veloceliņu, apgaismotu skriešanas, slēpošanas, nūjošanas trašu. 

155

Pastāv arī atšķirība starp sporta nozares attīstību pilsētā un pagastos. Praktiski visi klubi savu darbību 

ir koncentrējuši Smiltenes pilsētā, izņēmums - SSC Variņu novusa kolektīvs. Pagastos iedzīvotāju 

sporta aktivitātes nav tik strukturētas un daudzveidīgas (pamatā spēlē basketbolu, futbolu), jo tur ir 

salīdzinoši zemāka finansiālā rocība un iedzīvotāju skaits, arī attālums līdz tuvākai sporta bāzei. 

Būtiskākais trūkums, kas apgrūtina pilnvērtīgu Sporta skolas mācību-treniņu procesa, vispārizglītojošo 

mācību iestāžu izglītības programmu apguves un ārpusstundu sporta aktivitāšu nodrošināšanu, kā arī 

kavē lielāku iedzīvotāju iesaistīšanos vispusīgās sporta aktivitātēs, ir arī mūsdienīga stadiona trūkums. 

Tāpat visa vecuma iedzīvotāju fizisko īpašību uzlabošanai, veselības stiprināšanai, relaksācijai, sporta 

nodarbībām, novada viesu piesaistei aktuāla ir veloceliņu, apgaismotas distanču slēpošanas trases, 

peldbaseina izbūve. 

1.5.5. Smiltenes novada nevalstisko organizāciju darbība 

Kopumā Smiltenes novadā reģistrētas 75 biedrības un nodibinājumi. Par aktīvām var uzskatīt apmērām 

pāris desmitu nevalstisko organizāciju. 

1.5.5.1.tabula. Sabiedriskās organizācijas Smiltenes novadā. 

NVO 

Darbības joma 

Abulas lauku partnerība 

LEADER līdzekļu apguve, projekti. 

LSK Valkas komitejas Smiltenes nodaļa 

Sociālā palīdzība 

Biedrība „Ekolauks” 

Vides sakārtošana, Smiltenes pagasts 

Smiltenes KS centra TLMS „Smiltene „ 

Tautas daiļamatniecība 

„Smiltenes ģimnāzijas vecāku biedrība” 

Smiltenes ģimnāzijas interese 

Biedrība „Atbalsts” 

Cilvēki ar īpašām vajadzībām 

Biedrība „Spēkavots” 

Sieviešu biedrība, Palsmane 

Biedrība „Smiltenes jauniešu dome” 

Fonds „Krustceles” 

Nodibinājums „Smiltenes muzeja fonds” 

Nodibinājums Bērnu brīvā laika centrs Ligzdiņa 

Biedrība Klubs Ieviņa 

Biedrība Mūsu mājas 

Latvijas nedzirdīgo savienība, Smiltenes reģionālā biedrība 

Biedrība ,, EMMAUS SMILTENE” 

Smiltenes Amatnieku biedrība 

Smiltenes latviešu biedrība 

Fonds “Saules kalns” 

Biedrība Danko 

Smiltenes pensionāru biedrība 

Vācijas – Latvijas biedrība 

Represēto apvienība 

Pagastu intereses pārstāvošas biedrības: 

Biedrība „Grundzāle 2010” 

Biedrība „Kultūrizglītība un sports 

Biedrība „ARI TEV” 

Biedrība „GiasMa tunelī” 

Biedrība „Vilkmuiža 2011” 

Biedrība „Māsas Veronikas” 

Biedrība Smiltenes pagasta attīstībai 

Biedrība VAR 

Lauku iedzīvotāju sadarbības apvienība „Variņi” 

Sporta biedrības: 

Futbola klubs „Smiltene” 

Jauniešu iesaistīšana 

Cērtenes pilskalna teritorijas labiekārtošana, 

uzturēšana 

TDA „Ieviņa” intereses 

Smiltenes centra vidusskola 

Labdarība, sociālā palīdzība 



Grundzāle 

Blome 

Launkalne 

Blome 

Bilska. Mūžizglītība, kultūra, sports. 

Palsmane 


Blome 

Variņi 

156

Tehniskais sporta klubs „Smiltene” 

Biedrība Smiltenes Vanagi 

BMX Klubs Silvas Ziķeri 

Hokeja klubs Smiltene’09 

Hokeja klubs “Skorpions” 

Biedrība Smiltenes volejbola skola 

Sporta biedrība „4 sekundes’” 

"Vidzeme" Smiltenes galda tenisa klubs 

"Azimuts" orientēšanās sporta klubs 

Sporta klubs Msports 

Biedrība „Smiltenes sporta centrs” 

Mednieku kolektīvi: 

Mednieku klubs Baķka 

Mednieku biedrība „Iekari” 

Mednieku klubs „Birzuļi” 

Datu avots : Smiltenes novada pašvaldība. 

Autosports 

Hokejs 

Velosports 

Bilska, Motosports 

Sporta dzīve, Sporta pasākumi 

Bilska 

Mēri 

Novada attīstības projektu īstenošanai ir izveidotas dažādas biedrības pagastos. LEADER finansējuma 

apguvei biedrība Abulas lauku partnerība izveidota 2006. gadā kā Vietējās rīcības grupa, kuras darbības 

mērķis ir savā darbības teritorijā attīstīt un veidot vienotu, dzīvošanai labvēlīgu vidi. 

1.5.5.2.tabula. Abulas lauku partnerībā iesniegtie un realizētie projektu novada pagastos, 2011.gad, 

4.kārta.. 

Iesniegti Realizēti 

1.kārta 

Smiltenes pagasts 4 3 

Variņu pagasts 4 1 

Palsmanes pagasts 3 2 


Kopā 10 7 

2.kārta 





Brantu pagasts 1 1 

Kopā 6 6 

3.kārta 




Bilskas pagasts 2 2 

Blome pagasts 1 1 

Kopā 16 14 

4.kārta 




Bilskas pagasts 1 0 

Blome pagasts 4 2 

Launkalne pagasts 3 0 


157

Kopā 36 23 

Datu avots: Abulas lauku partnerība. 

Abulas lauku partnerība izstrādāja vietējās attīstības stratēģiju 2009.-2013. gadam, kuras mērķis ir lauku 

ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas 

teritorijā. Abulas LP darbības teritorija ir septiņi pagasti tās apkaimē – Bilska, Blome, Branti, Launkalne, 

Palsmane, Smiltene, Variņi un Smiltenes pilsēta. Kopš partnerības darbības 2009.gadā, nevalstiskais 

sektors ir aktivizējies, par ko liecina LEADER ietvaros dažādu iniciatīvu pieteiktie projekti, kuri jau 

2011.gadā divas reizes pārsniedz pieejamo finansējuma apjomu. 

1.5.5.3.tabula. Partnerības ietvaros NVO pieprasītais finansējums. 

Pieejamais 

Pieprasītais 

finansējums Ls finansējums Ls 

71 211,00 158 184,99 

Datu avots: Abulas lauku partnerība. 

Projektu ietvaros Smiltenes novadā ir uzlaboti sociālie pakalpojumi, sadzīvei nepieciešamo pakalpojumu 

dažādošana lauku teritorijās, to labiekārtošana, kvalitātes paaugstināšana esošajos, un jaunu 

izveidošana, pagastu teritorijās veikta ciemu un lauku teritoriju infrastruktūras un dabas elementu 

sakārtošana, kultūras un sporta objektu sakopšana, izveidotas un aprīkotas saieta vietas. Piemēram, 

biedrība „Vilkumuiža 2011” darbojas Bilskas pagastā, tās mērķis ir veicināt jauniešu atgriešanos laukos, ir 

īstenots projekts muzikālu nodarbību organizēšanai pirmsskolas vecuma bērniem. 

2009.-2013. gadam Abulas LP darbības teritorijā plānots apgūt LEADER finansējumu 219 tūkst Ls. 

1.5.5.1..attēls .Abulas lauku partnerības darbības teritorija 

Grundzāles pagasts ietilpst Ziemeļgaujas lauku partnerības darbības teritorijā. 

Secinājumi 

158

Smiltenes novadā aktīvākās biedrības darbojas visās nozīmīgākajās jomās - sociālā komunikācija un 

palīdzība dažādām mērķa grupām (pensionāri, cilvēki ar īpašām vajadzībām jomā). Otrs nozīmīgākais ir 

organizāciju klāsts, kuras pārstāv nozares speciālistus – dažādi sporta klubi, amatnieku apvienības. Par 

biedrību aktivitāti dzīves kvalitātes uzlabošanai liecina pagastu interešu pārstāvošo NVO iesniegto 

projektu skaits LEADER atbalsta programmās, kuru piedāvāto ideju atbalstam ir nepieciešams daudz 

lielāks finansējums nekā ir pieejams. Pašvaldība NVO atbalstam 2010.gadā ir uzsākusi organizēt 

projektu konkursu. 

1.5.6. Sabiedriskā drošība un kārtība 

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", viena no galvenajām pašvaldības funkcijām ir gādāt par sabiedrisko 

kārtību novadā. 2010. gada decembrī tika izveidota Smiltenes novada pašvaldības policija. Pašvaldības 

policijas galvenie uzdevumi ir sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana, Smiltenes novada 

saistošo noteikumu prasību ievērošanas kontrole novada administratīvās teritorijas ietvaros. Tāpat 

nodrošināt sabiedrisko kārtību novadā notiekošajos masu pasākumos. 

Smiltenes novada pašvaldības policijā personālsastāvu veido 6 štata vietas: policijas priekšnieks, vecākais 

inspektors, 2 inspektoru štata vietas pilnu slodzi un 2 darbinieki, kas šai amatā strādā uz pusslodzi. 2010. 

gadā tika uzsākts darbs pie materiāli tehniskās bāzes sagatavošanas un izveides, apzināts un daļēji 

iegādāts policijas darbā nepieciešamais ekipējums un formas tērpi. Sakārtota dokumentācija, veikti 

dienesta telpu remonta darbi un to aprīkošana ar nepieciešamajām komunikācijām un mēbelēm. 

Smiltenē ir arī Valsts policijas iecirknis (3.kategorijas). Starp valsts policijas iecirkņa inspektoriem 

sadalītas darbības zonas novadā. 

1.5.6.1.attēls. Reģistrētie noziedzīgie nodarījumi un noziedzības līmenis reģionos, republikas pilsētās un 

novados 2010.gadā. 

Datu avots: CSP, 2010. 

Smiltenē darbojas VUGD teritoriālās struktūrvienības Vidzemes reģiona brigādes Valkas daļas Smiltenes 

postenis. Tas atrodas ēkā, kas būvēta 1900. gadā. Liela daļa ēku, kurā šobrīd strādā ugunsdzēsēji glābēji, 

savulaik nav būvētas kā ugunsdzēsēju depo, bet laika gaitā piemērotas šo funkciju veikšanai. 

159

Daudzas no depo un posteņu ēkām ir gan fiziski, gan morāli novecojušas. Pēdējo desmit gadu laikā VUGD 

budžeta līdzekļi tika atvēlēti tikai visneatliekamāko remontdarbu veikšanai, lai nodrošinātu darbības 

nepārtrauktību un funkciju īstenošanu 43 . 

Civilās aizsardzības plāns 

Smiltenes novada civilās aizsardzības plāns izstrādāts saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu un atbilstoši 

Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumu Nr. 423 „Pašvaldības, komersanta un iestādes civilās 

aizsardzības plāna struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība” prasībām. 

Smiltenes novada domē ar 2009.gada 29. oktobrī lēmumu Nr.10 ir izveidota civilās aizsardzības komisijas 

10 locekļu sastāvā, 2010.gada 28.janvārī ar lēmumu apstiprināts Smiltenes novada civilās aizsardzības 

komisijas nolikums. 

Smiltenes novadā katastrofu pārvaldīšanā iesaistāmie resursi ir valsts ugunsdzēsības un glābšanas 

dienests, Valsts policija, Valsts meža dienests, meža pētīšanas stacijas Smiltenes informācijas centrs, 

neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, vides pārvalde un operatīvie dienesti. 

VUGD Vidzemes reģiona brigādes Valkas daļas Smiltenes postenis, kurš izmanto arī VUGD Valkas daļas 

ugunsdzēsības un glābšanas tehniku un aprīkojumu. 

1.5.6.1.tabula.VUGD resursi. 

Nr. Tehnika Skaits 

1. Ugunsdzēsības autocisterna 8 

2. Autokāpnes 1 

3. Vieglā automašīna 4 

4. Gumijas laiva ar motoru (uz piekabes) 1 

5. Gumijas laiva bez motora 1 

6. Glābšanas dēlis (glābšanas darbi uz 

ūdens) 

7. Elektrificētie glābšanas instrumenti 4 komplekti 

8. „A” tipa ķīmiskie kostīmi 5 

Datu avots: Smiltenes novada Civilās aizsardzības plāns. 

Smiltenes posteņa resursi ir autocisternas ZIL, ugunsdzēsības tehniskais apbruņojums, autocisternas 

Magirus Deutz ugunsdzēsības tehniskais apbruņojums. 

Smiltenes novadā darbojošās Valsts policijas Smilteness iecirkņa resursi: 

- iecirkņa inspektori – 5 (transportlīdzekļi - 5); 

- 2)ceļu satiksmes uzraudzības rotas inspektori – 5 (transportlīdzekļi- 2); 

- 3)patruļdienests – 3 darbinieki (transportlīdzeklis – 1 ) 

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā Vidzemes reģiona Smiltenes apakšstacijā darbojas 23 

cilvēki - 7 ārsta palīgi, 8 medmāsas, 8 autovadītāji. Katrā maiņā dežūrē 2 brigādes. NMP brigāžu 

operatīvais transports (2 gab.) ir aprīkots ar specifisku medicīnisko aparatūru, kas ļauj ceļā uz slimnīcu 

veiksmīgi stabilizēt pacienta veselības stāvokli. 

Valsts meža dienesta, AS „Latvijas valsts meži” uzdevumos ir arī meža un kūdras purvu ugunsgrēku 

dzēšana, dzēšanas darbu koordinēšana un vadīšana. 

3 

43 www.iem.gov.lv, skatīts 15.01.2012. 

160

Secinājumi 

Salīdzinot ar Vidzemes reģionu, Smiltenes novadā ir augstāks noziedzīgo nodarīju skaits uz 10 000 

iedzīvotāju. Tas apliecina sabiedriskās kārtības uzturēšanas nepieciešamību novadā, kas tika minēts arī 

AP izstrādes darba grupās. Kā viena no iespējām ir preventatīvā darba veikšana un sociālo programmu 

ieviešana riska grupas cilvēkiem. Smiltenes novadā ir izveidota pašvaldības policija, darbojas VUGD 

Smiltenes postenis. kas var nodrošināt kārtības uzturēšanu. 

Smiltenes novadā ir izstrādāts civilās aizsardzības plāns, kas paredz sadarboties katastrofu gadījumos 

Smiltenes novadā esošajām valsts, pašvaldības iestādēm un arī privātajiem uzņēmumiem. Nozīmīga ir 

VUGD Smiltenes posteņa atrašanās, ņemot vērā Smiltenes pilsētas atrašanos tuvu ģeogrāfiskajam 

centram, ir iespēja operatīvi apkalpot plašu apkārtni. 

1.5.7. Vides kvalitāte 

Transporta riska teritorijas 

Vidzemes RTP tiek norādītas transporta risku teritorijas, kurā ietilpst arī Smiltenes novada pagasti. 

1.5.7.1.tabula. Transporta risku teritorijas. 

Maģistrālais gāzes vads un tā atzari: 

Teritorijas, kuras šķērso gāzes vads 

Korneti – Inčukalna pazemes gāzes 

krātuve 

Alūksnes, Apes novads. 

Smiltenes novada Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes un Brantu 

pagasts. 

Nacionālas nozīmes paaugstinātas 

Teritorijas, kuras šķērso autoceļi 

bīstamības transporta risku 

teritorijas: 

A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža 

(Veclaicene) 

Datu avots: Vidzemes RTP. 

Līdzās Cēsu, Raunas Amatas novadiem Smiltenes novada Launkalnes, 

Brantu, Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagasti. 

Alūksnes, novadi. 

Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas 

Smiltenes novadā piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā ir reģistrēti 39 objekti. Visvairāk – 10 

objekti ir Bilskas un 8 objekti ir Variņu pagastā un Smiltenes pilsētā. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto 

vietu nav Smiltenes un Brantu pagastos. 

1.5.7.2.tabula. Potenciāli piesārņotas vietas Smiltenes novadā, kategorija - 2 Potenciāli piesārņota vieta. 

Nr. Reģistrācijas Vietas nosaukums 

Kopējais aktīvā laika periods (gadi) 

numurs 

1. 94155/3378 Bijusī DUS Raiņa ielā 11, Smiltenē Darbojās līdz 1992. gadam, 10-30 gadi. 

2. 94155/3377 Bijusī DUS Pils ielā 8, Smiltenē Degvielas uzpildes vieta darbojās 29. 

arodvidusskolas pagalmā līdz 1994. gadam, 10- 

30 gadi 

3. 94155/3376 Bijusī DUS Dakteru ielā , Degvielas uzpildes stacija darbojās līdz 1998. 

28,Smiltenē 

gadam 

4. 94155/3375 DUS Rīgas ielā 14, Smiltene Degvielas uzpildes stacija, gruntsūdens 

monitoringa urbumi ierīkoti 2004. gadā, 10-30 

gadi 

5. 94155/3374 DUS Dārza ielā 36,Smiltene Degvielas uzpildes stacija . 

6. 94155/3372 Smiltenes pilsētas centrālā katlu 

māja 

Pilsētas katlu māja no 1978. -1992. gadam 

izmantoja mazutu kā kurināmo, 26 gadi (kopš 

1978.g.) 

7. 94155/3371 Bijusī Smiltenes pilsētas izgāztuve Sadzīves atkritumu izgāztuve līdz 1980. gadam, 

10-30 gadi. 

8. 94155/3373 1 Piesārņota vieta , DUS Stacijas Degvielas uzpildes stacija. 10-30 gadi 

161

Nr. Reģistrācijas Vietas nosaukums 


numurs 

ielā 2, Smiltene 


9. 94448/4497 SIA “ALIS un PARTNERI”, kokzāģētava B kategorijas piesārņojošo darbību atļauja Nr. 

075 

10. 94448/3335 Bijusī graudu kodinātava "Kainaiži" 15 gadi (1979-1994) 

11. 94448/3334 Bijušais mehāniskais sektors, 25 gadi (1973-1998) 

degvielas glabātuve Mēros 

12. 94448/3333 Bijušais mehāniskais sektors Bilskā 25 gadi (kopš 1979.g.) 

13. 94448/3332 Bijušais mehāniskais sektors "Dzeņi" 42 gadi (kopš 1962.g.) 

14. 94448/3331 Bijusī degvielas bāze "Dzeņi" 40 gadi (1964-2004) 

15. 94448/3330 

Ķimikāliju uzglabāšana lauksaimnieciskās 

Bijusī ķimikāliju noliktava "Mālavas ražošanas vajadzībām 10 gadi Agroķīmijas 

produktu atkritumi 

16. 94448/3329 Bijusī sadzīves atkritumi izgāztuve 12 gadi (1980-1992) 

"Vecmiķeļi" 

17. 94448/3328 Bijusī sadzīves atkritumi izgāztuve 12 gadi (1980-1992) 

"Stirnas" 

18. 

Bijusī sadzīves atkritumi izgāztuve, 25 gadi (1975-2000), Sadzīves atkritumu 

94448/3327 

lopu kapsēta "Ancīši" 

uzglabāšana, kritušo dzīvnieku apglabāšana 


19. 94468/5239 Atkritumu izgāztuve Lapsiņas No 1970.gada. 


20. 

Bijušais gaļas pārstrādes cehs 8 gadi (1989-1997.g.) 

94588/3348 

"Vārpas" 

21. 

22. 

94588/3347 

Bijusī mehānisko darbnīcu naftas 

bāze Grundzāle 

94588/5318 Izgāztuve Smiltiņsils 


23. 

94708/5258 Atkritumu izgāztuve Putnukalns 

No 1951. gada līdz 1996.g. objekts darbojās kā 

naftas bāze. Teritorijā atrodas dažas virszemes 

degvielas tvertnes , 45 gadi (1951-1996) . 

Bijusī izgāztuve. Darbojusies no 1985.g. līdz 

2001.g, 17 gadi. 

nav definēts. 

24. 

Maksātnespējīgā privatizējamā 

94708/4779 Valsts akciju sabiedrība “Latvijas 

Nafta”, degvielas uzpildes stacija 

25. 94708/4523 AS “STORA ENSO TIMBER” B kategorijas piesārņojošo darbību atļauja 


26. 

94748/4718 

27. 

28. 

94748/3360 

94748/3359 


29. 

94908/3403 

30. 

Palsmanes speciālās internātskolas 

sadedzināšanas iekārta 

Bijusī atkritumu izgāztuve 

„Kangarkalni" 

Minerālmēslu noliktava, Palsmanes 

pagasts 

Dzīvnieku kapsēta Rauši, Variņu 

pag. 

94908/3402 Izgāztuve "Ezerkalns", Variņu pag. 

no 1978. gada, 

Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai 

12 gadi (1990-2002) 

34 gadi (kopš 1970.g.), 

Iespējams piesārņojums ar agroķimikālijām 

Dzīvnieku kapsēta darbojās no 2000.g. līdz 

2003. gadam, 3 gadi (2000-2003) 

Sadzīves atkritumu izgāztuve darbojās līdz 

2000.gadam.,8 gadi (1992-2000) 

31. 

Liellopu ferma n 1986. gada, 18 gadi (kopš 

94908/3401 SIA "Palsa" liellopu ferma "Kuļķi" 

1986.g.) 

32. 94908/3400 Liellopu ferma Siliņi, Variņu pag. Liellopu ferma darbojas kopš 1974. gada, 30 

162

Nr. 

33. 

34. 

Reģistrācijas 

numurs 

94908/3399 


Lielopu komplekss Saujas, Variņu 

pag 

94908/3398 SIA "Palsa" ķimikāliju noliktava, 


gadi (kopš 1974.g.). 

26 gadi (kopš 1978.g.) , Liellopu komplekss 

darbojas kopš 1978. gada. 

Ķimikāliju noliktava darbojās līdz 1993. gadam, 

ēka ir saglabājusies , 13 gadi (1980-1993). 

35. 

Putnu ferma darbojas kopš 1965. gada, 39 gadi 

94908/3397 Putnu ferma 

(no 1965.g.) 

36. 

Mehāniskais sektors un degvielas bāze 

908/3396 SIA "Palsa" mehāniskais sektors darbojas kopš 1979.gada, 25 gadi (kopš 

1979.g.) 

Datu avots: Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs, http://vdc2.vdc.lv:8998/p_ppv.html. 

Reģistrā ir norādīts, ka daudziem vietām apskates nav veiktas, vairāk kā 69% vietām aktīvais darbības 

termiņš ir beidzies. 

Riska ūdensobjekti 

Riska ūdensobjekti 44 Gaujas upes baseina apgabalā, kuros pastāv risks nesasniegt ūdens 

apsaimniekošanas likumā noteikto labu virszemes ūdeņu stāvokli likumā paredzētajā termiņā Smiltenes 

novadā ir sekojošas upes: 

- ūdensobjekti G220 Abuls no iztekas līdz ietekai Gaujā (Blomes, Launkalnes pagastā, Smiltenē 

un Smiltenes pagastā), 

- G229 Vija (Bilskas, Grundzāles, Launkalnes, Palsmanes un Smiltenes pagastos )no iztekas līdz 

Kamaldai, 

- G242 Vizla (Jaunpalsa) - Smiltenes novada Grundzāle, Launkalnes, Palsmanes un Variņu 

pagasti, 

Būtiskākie riska cēloņi Abulā ir punktveida piesārņojums (notekūdeņos esošie biogēni), izkliedētais 

piesārņojums un hidromorfoloģiskie pārveidojumi, savukārt Vijā no iztekas līdz Kamaldai – izkliedētais 

piesārņojums un hidromorfoloģiskie pārveidojumi. Upei Vizla – hidromorfoloģiskie pārveidojumi. 

Lietojot vai apsaimniekojot ūdens resursus, kā arī plānojot vai izmantojot teritorijas to sateces baseinā, ir 

jāparedz iespējas novērst vai mazināt iespējamo negatīvo ietekmi uz attiecīgo ūdensobjektu un 

pakāpeniski uzlabot tā stāvokli, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības. 

Vērtējot dažādus projektus atkritumu, ūdenssaimniecības, piesārņoto vietu sanācijas un citās vides 

jomās, priekšrocības ir projektiem, kas uzlabo riska ūdensobjektu stāvokli. Smiltenes novada attīstības 

programmas investīciju plānos ir paredzētas darbības, kas uzlabot riska ūdensobjektus. 

Saskaņā ar vides monitoringa datiem, Vizlas (Jaunpalsas) (ūdensobjekta kods G242) upē 2009. gadā 

ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte – vidēja, riska cēlonis – morfoloģiskā slodze, 2015. gadā sasniedzamā 

ekoloģiskā kvalitāte – laba, Vecpalsas (ūdensobjekta kods G239) upē 2009. gadā ūdensobjekta ekoloģiskā 

kvalitāte – laba, 2015. gadā sasniedzamā ekoloģiskā kvalitāte – laba 45 . 

Gaisa kvalitāte 

Variņu pagasta padomei un SIA” Dzērve ” ir SIA EKOSFĒRA izstrādāts maksimāli pieļaujamās kaitīgo vielu 

emisijas limitu projekts un veikta stacionāro gaisa piesārņojuma avotu inventarizācija. Pārbaudes aktos 

44 Ministru kabineta noteikumi Nr.418, Rīgā, 2011.gada 31.maijā (prot. Nr.34 20.§), Noteikumi par riska 

ūdensobjektiem. 

45 Plānošanas dokumenta „Palsmanes pagasta teritorijas plānojums” monitoringa ziņojums, Smiltenes novada 

pašvaldība, 2011. 

163

gaisā emitēto izmešu mērījumos iegūto datu analīze rāda, ka MPI normas nav pārsniegtas. Izmešu 

testēšana un modelēšana skurstenim paredzēta 2012. gadā 46 . 

1.5.7.3.tabula. Piesārņojošo darbību reģistru dati. 

„SMILTENE IMPEX” SIA, „Silvas kokzāģētava,” Launkalnes pagasts 

Emisija gaisā 

Piesārņojošā viela 

Kopējā emisija gaisā (kg/gadā) 

Cietās daļiņas 4 325,60 

Oglekļa monoksīds 13 721,10 

Slāpekļa oksīdi 11 234,00 

Citas vielas 64,10 

„SMILTENES NOVADA DOME” Variņu c.KM, Oktobra iela 13, Variņu pagasts 

Piesārņojošās darbības 

Nosaukums 

Kategorija 

Sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā siltuma B 

jauda ir: 

Nav norādīts 

B 



Kopējā emisija gaisā (kg/gadā) 

Cietās daļiņas 909,80 


Slāpekļa oksīdi 419,10 

Radīto atkritumu daudzums 

Atkritumu veids 

Radītais 

Atkritumu bīstamība 

atkritumu 

daudzums 

(kg/gadā) 

Neorganiskās ķīmijas tehnoloģisko procesu 20 000,00 Nav 

atkritumi 

Sadzīvē radušies atkritumi 940,00 Nav 

„STORA ENSO LATVIJA” AS, Krogzemji, Launkalnes pagasts 

Piesārņojošās darbības 

Nosaukums 

Kategorija 

Nav norādīts 

B 



Kopējā emisija gaisā 

(kg/gadā) 

Cietās daļiņas 18 570,30 

Gaistošie organiskie savienojumi izņemot metānu 5,00 


Slāpekļa oksīdi 32 729,10 

Datu avots: Piesārņojošo vielu emisiju un pārneses reģistrs http://www.meteo.lv/public/29808.html 

Ekoloģiskā pēda 

Pētījumā „Latvijas pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības tendences” analizēti un salīdzināti Latvijas pilsētu 

ekoloģisko pēdu nospiedumi. Latvijas pilsētu vidējais EPN ir 3,69, Vidzemes reģiona pilsētu vidējais EPN 

ir 3,85, bet Smiltenes pilsētas EPN ir 3,4 47 . 

46 Plānošanas dokumenta „Variņu pagasta teritorijas plānojums” monitoringa ziņojums, 2009.-2011., Smiltenes 

novada pašvaldība, 2011. 

164

Secinājumi 

Smiltenes novadā ir attīstīta rūpniecība un uzņēmējdarbība, kas palielina dabai radīto slodzi. Tomēr, 

izvērtējot pieejamos datus, vides kvalitātes pieļaujamās normas nav pārsniegtas. Arī pašvaldības 

ieviestie projekti, īpaši ēku energoefektivitātes paaugstināšana, transporta infrastruktūras uzlabošana, 

samazina siltumenerģijas patēriņus un CO 2 izmešus. 

Smiltenes novadā ir 36 potenciāli piesārņotās vietas. Ir jāveic piesārņoto vietu apsekošana, lai 

noskaidrotu, vai ir saglabājies piesārņojums. Katrai vietai, kura netiek izmantota saimnieciskās 

darbības veikšanai, nepieciešamības gadījumā ir jāizstrādā sanācijas plāns. Risinot jautājumu par 

piesārņotu vietu sanāciju, saimnieciskajā apritē iespējams atgriezt vēl papildus teritorijas. Šajā 

jautājumā būtiska vietu zemes īpašnieku, pašvaldības sadarbība ar Valsts vides pārvaldi. 

Vides kvalitātes uzlabošanai un ilgtspējīgai attīstībai būtiski panākt, lai visi novada iedzīvotāji un 

uzņēmējsabiedrības pilnībā iekļautos Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijā, 

turklāt nepieciešams veicināt dalītu atkritumu vākšanu un atkārtotu to izmantošanu. 

Šobrīd novada teritorijā attīstās intensīva lauksaimniecība un, lai nodrošinātu difūzā piesārņojuma 

samazināšanu un ūdens kvalitātes uzlabošanu, nepieciešama stingra aizsargjoslu, mēslojuma iestrādes 

normu ievērošana, augsnes kaļķošana un citu labas lauksaimniecības prakses normu ievērošana, kas 

nepieciešama arī, lai saņemtu ES tiešos maksājumus. 

Dzeramā ūdens un notekūdeņu kvalitātes uzlabošanai ir jāturpina ūdenssaimniecības attīstības 

projekti novada ciemos, jārekonstruē NAI un novecojušie ūdensvada un kanalizācijas tīkli, ciema 

centros iedzīvotāji jārosina pieslēgties un izmantot centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas 

pakalpojumus. 

1.5.8. Iedzīvotāju dzīves vides novērtējums 

Smiltenes novadā ir pietiekošs izglītības iestāžu pārklājums. Novada vizītkarte – Valsts tehnikums, kurš 

sagatavo speciālistus ceļu būvē. Tas novadam piesaista jauniešus no visas Latvijas. Izglītības iestāžu un 

Valsts tehnikuma materiāli tehniskā bāze, cilvēkresursu kapacitāte var nodrošināt mūžizglītības iespējas. 

Smiltenes novadā ir pieejami kultūras un sporta pakalpojumi, ir attīstīta sporta dzīvi, tiek organizēti 

atpazīstami sporta pasākumi. Brīvajā laikā iedzīvotājiem tiek piedāvātas pašdarbības iespējas, pasākumu 

apmeklējumi, tiek renovēts Smiltenes pilsētas kultūras nams. Ņemot vērā iedzīvotāju aktivitāti arī laukos, 

ir nepieciešamība izveidot kultūras namu Bilskā, jo iedzīvotājiem tālu atrodas Mēru kultūras nams. 

Smiltenes novada teritorijas ciemos ir jāattīsta jauniešu iniciatīvas, jānodrošina jauniešu iniciatīvu centru 

darbība, jāuzlabo un jāizveido interneta pieejas punkti. 

Smiltenes novadā ir pietiekoša sociālo pakalpojumu un resursu pieejamība, tomēr ir nepietiekams 

sociālo darbinieku skaits, ir jāveic vides pieejamības nodrošināšana publiskajās ēkās, dzīves vides 

uzlabošana veco ļaužu pansionātā. Nepieciešams ieviest jaunus un alternatīvus sociālos pakalpojumus, 

aprīkot divus feldšerpunktus. 

Vides kvalitātes pieļaujamās normas novadā nav pārsniegtas. 

47 Smiltenes pilsētas attīstības programma 2008.-2014.gadam. 

165

Dzīves vides pievilcību pozitīvi ietekmē novada ainaviskās vērtības – parki, mežu areāli, kultūrvēsturiskais 

mantojums, kas rada potenciāli piesaistīt iedzīvotājus te izvēlēties dzīvesvietu. Tomēr nepieciešams 

risināt jautājumus par īres dzīvokļu pieejamību jaunajiem speciālistiem un jaunajām ģimenēm. Novadā ir 

zemi bezdarba rādītāji, intervijās ar uzņēmējiem tiek uzsvērta speciālistu nepieciešamība, novadam ir 

darbīga dzīves vide, kuru var izmantot darba meklētāji. 

1.6. SVID analīze 

1.6.1. Pieejamie un attīstībai nozīmīgie resursi, uzņēmējdarbības 

vide 

1.6.1.1.tabula.Uzņēmējdarbības vides un esošo resursu izvērtējums 

SVID 

Raksturojums 

Izdevīgs un pieejams novada izvietojums – autoceļš Rīga- 

Pleskava, Krievijas un Igaunijas pierobeža tuvu, asfaltēts 

ceļa segums uz visiem novadu pašvaldību centriem, 

novada centrs sasniedzams 15-20 min, ceļu seguma 

kvalitāte virs vidējā LV 

Pašvaldībā pastāv nekustāmā īpašuma atlaižu sistēma 

Vietējais 

mērogs 

Reģionālais 

mērogs 

Valsts 

mērogs 

Starptautiskais 

mērogs 

x x x x 

x 

S 

V 

Pieejamas NVA mūžizglītības iespējas, pārkvalifikācija x x x 

Centralizēta siltumapgādes sistēma Palsmanes, Variņu 

pagastos, Smiltenes pilsētā 

Starptautiski sporta pasākumi Smiltenē sekmē 

pakalpojumu jomas attīstību, novada atpazīstamību 

x 

x x x x 

Attīstīta uzņēmējdarbība visā novada teritorijā x x x 

IT pieeja bibliotēkās 

Pašvaldība organizē starptautiskas vizītes, pieredzes 

apmaiņas braucienus u.tml. 

Mežu un lauksaimniecības zemju īpatsvars ap 50%– 

resurss uzņēmējdarbības attīstībai 

Derīgie izrakteņi (dolomīts) X x 

Novadā ir pašvaldības finansēti lauku konsultanti 

Skolas piedalās Junior Achievement programmā 

Ir pieredze Publiskās privātās partnerības projektos 

(siltumapgādē) 

Valsts nodokļu politikas un pasaules ekonomikas tendenču 

radītais izmaksu pieaugums 

x 

x 

x 

x 

x 

x 

x x x x 

Kvalificēta darbaspēka trūkums x x x 

Nav atrisināti pašvaldības nekustāmā īpašuma juridiskās 

piederības jautājumi (reģistrēšana Zemesgrāmatā) 

Nepilnības sociālās palīdzības sistēmā, kas veicina 

patērētāju sabiedrības īpatsvara pieaugumu 

Trūkst augsti kvalificētu pedagogu praktiskām jomām 

profesionālajās skolās, konkurēt nespējīgs pedagogu 

atalgojums 

Vāja profesionālo skolu tehniskā bāzes (piem., 

mehanizatoriem) 

Nav modernizētas ūdenssaimniecības novada teritorijā, 

x 

x 

x 

x 

x x x 

x 

166

SVID 

I 

Raksturojums 

nekvalitatīvas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, NAI, 

priekšattīrīšanas iekārtas, nav rekultivēta izgāztuve 

Smiltenē 

Nav pietiekami attīstīta veloinfrastruktūra – celiņi, 

objekti, maršruti 

Nav visaptveroša lietus ūdens novadīšanas, virsūdeņu 

novadīšanas pilsētas transporta infrastruktūrai 

Nav kvalitatīva hidrotehnisko būvju apsaimniekošana – 

Abula kaskāde, meliorācijas būves, u.c. 

Nav pietiekoši norāžu, zīmju ciemos, pilsētā, informācijas 

plāksnes pie objektiem 

Vietējais 

mērogs 

x 

x 

x 

x 

Reģionālais 

mērogs 

x 

x 

Valsts 

mērogs 

Kvalitatīvu lauksaimniecības servisa uzņēmumu trūkums x x x 

Administratīvie šķēršļi jauniešu darbaspēka piesaistei x x x 

Mūžizglītības un pārkvalifikācijas programmas ir orientētas 

uz lielām grupām, nav piedāvājuma šauras specializācijas 

interesentiem 

Ceļu slodze pagastos neatbilst faktiski radītai slodzei 

x x x 

Nepietiekoši finanšu resursi ceļiem (t.sk. valsts) x x x 

AS „Latvijas valsts meži” (LVM) ir vadošais 

mežsaimniecības uzņēmums Latvijā. Valstī nav pietiekami 

attīstītu uzņēmējdarbības atbalsta instrumenti 

mežsaimniecības nozarē, lai veicinātu vietējo nozares 

dalībnieku konkurenci ar LVM. 

LVM izveido vienreizējus ceļus uz cirsmām (pavasarī), pa 

kuriem var pārvietoties tikai meža tehnika 

LVM meža tehnika izmanto un bojā pašvaldības ceļus, taču 

LVM atbilstoši likumdošanai nedrīkst investēt šajos ceļos 

Dolomīta karjeru izstrādes transporta plūsma grauj 

Grundzāles pagasta teritorijā esošos ceļus 

Nav pašvaldībai piederošo telpu, neizmantoto izglītības 

iestāžu ēku izmantošanas, apsaimniekošanas stratēģijas 

x 

x x x 

x 

x x x 

IT, mobilie sakari – nav 100% pārklājums novadā x x 

Dabas resursi nepilnīgi tiek izmantota tūrisma, aktīvā 

tūrisma attīstībai un aktīvai atpūtai 

Nepietiekošs sabiedriskā transporta pārvadājumu 

maršrutu skaits pagastos 

Nepietiekošs dzīvojamais fonds jauna darbaspēka 

izmitināšanai 

Maģistrālā gāzesvada tuvums (gar Vidzemes šoseju) 

Industriālās zonas pie Vidzemes šosejas attīstība 

Uzņēmējdarbības koordinatora institūcijas izveidošana 

domē, t.sk. arī biznesa atbalsta funkciju nodrošināšana 

Privātā un publiskā sektora sadarbība HES, hidrobūvju 

apsaimniekošanā, neizmantoto pašvaldības ēku 

apsaimniekošanā 

Skolu, Valsts Tehnikuma sadarbība ar asociācijām jaunāko 

tehnoloģiju un tehnikas nodrošināšanai apmācību procesa 

organizācijai 

x 

x 

x 

x 

x 

x 

x 

x 

x 

x 

x x x 

Prakšu veicināšana uzņēmumos no skolām x x x 


mērogs 

167

SVID 

D 

Raksturojums 

Novada tūrisma attīstības stratēģijas izstrāde, Smiltenes 

novada tūrisma tēla veidošana 

Vidzemes šosejas izmantošana tūrismam, galvenokārt 

Krievijas tūristu plūsmas apkalpošanai 

Dabas un kultūrvēstures resursu izmantošana tūrisma 

attīstībai - firsta muiža u.c. 

Vides infrastruktūras(attīrīšanas iekārtas) un 

ūdenssaimniecības pakalpojumu infrastruktūras 

modernizācija visos novada pagastos 

Vietējais 

mērogs 

x 

x 

x 

x 

Reģionālais 

mērogs 

Sporta infrastruktūras modernizācija x x 

Igaunijas, Krievijas robežas šķērsošanas atvieglošana x x 

x 

x 

Valsts 

mērogs 

Vientuļu robežšķērsošanas punkta attīstība x x x 

Pašvaldības sociālā dienesta individuālāks darbs ar 

iedzīvotājiem, kuri vēlas pamest novadu 

Privātās Publiskās partnerības (PPP) projektu īstenošana x x 

Dzīvojamā fonda paplašināšana 

Eiropas un pasaules ekonomikas stagnācija, kas ietekmē 

Latvijas un novada ekonomiskās attīstības un līdz ar to arī 

labklājības izaugsmes tempus 

x 

x 


mērogs 

x x x x 

Darbaspēka resursu trūkums x x x 

Administratīvie draudi (funkciju deleģēšana pašvaldībai 

bez finansējuma piesaistes), administratīvās reformas, 

nodokļu politika 

Nesabalansēta sociālo pabalstu un nodarbinātības 

veicināšanas politika, kā rezultātā pieaug patērētāju 

sabiedrības īpatsvars 

x x x 

x x x 

Uzņēmīgāko cilvēku izbraukšana x x x 

Datu avots: Smiltenes novada attīstības programmas izstrādes darba grupas „Uzņēmējdarbība” un 

„Infrastruktūra”, 2011. 

1.6.2. Iedzīvotāju dzīves vide 

1.6.2.1.tabula. Iedzīvotāju un dzīves vides SVID analīze 

SVID 

Raksturojums 

Vietējais 

mērogs 

Reģionālais 

mērogs 

Valsts 

mērogs 


mērogs 

S 

Pēc novada izveides ir pieaudzis kopējais iedzīvotāju skaits 

Novada iekšienē teritoriāli labi attīstīts un asfaltēts ceļu 

tīkls, kas nodrošina labu centra sasniedzamību – Smiltenes 

pilsēta kā novada centrs pieejama pagastiem 

Blakus lielākās reģiona pilsētas Cēsis un Valmiera ar 

pieejamiem reģiona nozīmes pakalpojumiem 

Novadā ir labi attīstīts un izveidots izglītības iestāžu tīkls, 

kas nodrošina iedzīvotājiem arī pieejamību mūžizglītības 

x 

x 

x 

x 

x 

x 

x 

168

SVID 

Raksturojums 

jomā 

Vietējais 

mērogs 

Reģionālais 

mērogs 

Valsts 

mērogs 


mērogs 

Vetārsta specialitātes pieprasījums Smiltenes tehnikumā 

x 

Projekti starp izglītības iestādēm ar citām skolām Latvijā, kā 

arī pieredze starptautiskajos projektos 

x 

Pieredze humānās pedagoģijas semināru rīkošanā un 

attīstīšanā 

x 

Darbojas Bērnu un ģimenes atbalsta centrs 

x 

Novadā iedzīvotājiem ir pietiekami nodrošināta ģimenes 

ārstu pakalpojumu pieejamība, un pagastos ir feldšeru 

punkti 

x 

Novadā ir izstrādāta Daudzfunkcionāla aprūpes centra 

izveides un attīstības stratēģija 

x 

Novada ir daudz aktīvu sabiedrisko organizāciju, kuras 

iesaistās sociālo pakalpojumu sniegšanā un sporta 

aktivitātēs 

x 

Pašvaldības līdzfinansējums biedrību izstrādātajiem 

projektiem 

x 

Cilvēkresursu nodrošinājums kultūras jomā, kas saglabātā 

kultūrvēsturisko mantojumu un tradīciju, latvisko vidi 

x 

Nepieejami svarīgi pakalpojumi Smiltenē, jo Valmierā – 

Uzņēmumu Reģistrs, slimnīca, VID, bankas, Smiltenē NVA 

tikai dažas funkcijas 

x 

x 

Lēns un mainīgs interneta ātrums, kas kavē publiskās 

pārvaldes e-pakalpojumu ieviešanu visā novada teritorijā 

x 

Nepietiekoša informācija par novadu starptautiskajā 

mērogā 

x 

x 

Nav papildus piedāvājuma pirmsskolas izglītībā 

x 

Nav vienotas mūžizglītības sistēmas 

x 

V 

Novadā samazinās medicīnas speciālistu skaits un lauku 

iedzīvotāju pieejamība veselības aprūpes jomā 

x 

Ierobežoti sociālās palīdzības veidi – pašvaldības nevar 

piešķirt pēc saviem uzskatiem 

x 

Sabiedriskā transporta pieejamība 

x 

Novadam nav transporta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām 

x 

Nav izstāžu zāles un bibliotēkai ir neadekvātas telpas 

x 

Neizvērtētas un neizmantotas kultūrvēsturisko pieminekļu, 

mantojuma iespējas un informācijas trūkums tūristiem 

(nav objektu norāžu novadā un informācijas stendu 

pagastu centros) 

x 

x 

Informācijas aprites uzlabošana novads – pagasti, 

e-pārvaldes ieviešana 

x 

I 

Materiālās bāzes atjaunošana pirmsskolas izglītības 

iestādēs un bērnu pieskatīšanas istabas izveidošana 

x 

Pilnveidot tūrisma un sporta infrastruktūru, sporta un 

atpūtas kompleksu „Teperis” 

x 

x 

x 

169

SVID 

D 

Raksturojums 

Tūristu piesaiste no Igaunijas un Krievijas, vienkāršot 

ceļošanas iespējas ar Krieviju 

Jaunas telpas bibliotēkai un Seno arodu amatu centra 

izveide, amatniecības programmu kā novirzienu ieviešot 

vispārējā izglītībā 

Pašvaldības stipendijas ieviešana jaunajiem pedagogiem 

Pagastos apvienot skolas ar pirmsskolas izglītības iestādēm 

Izvērtēt un sabalansēt novada budžeta atbilstību sociālās 

palīdzības un pakalpojumu sniegšanas nepieciešamībai 

Izstrādāt Sociālo pakalpojumu attīstības stratēģiju novadā 

Pilnveidot sociālo pakalpojumu grozu - izveidot dienas 

aprūpes centru personām ar garīga rakstura traucējumiem, 

atbalsta grupu supervīzijas sistēmas izveidei pie ģimenes 

atbalsta centra, attīstīt mājas aprūpes pakalpojumu 

sniegšanu, izveidot Sociālo dzīvojamo māju, sociālās 

rehabilitācijas dzīvokļus 

Veselības jomā attīstīt traumpunktu un neatliekamo 

palīdzību uz SIA "Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca" 

pieejamo speciālistu un infrastruktūras resursu bāzes 

sociālās un primārās veselības aprūpes pakalpojumu 

attīstībai novadā 

Vietējais 

mērogs 

x 

x 

x 

x 

x 

x 

x 

x 

Reģionālais 

mērogs 

Negatīvs dabīgais pieaugums x x x 

Inflācija x x x 

Zema darba samaksa nepiesaistīs kvalificētus speciālistus x x 

Palielinoties pensijas vecumam, novecojošais speciālistu 

sastāvs 

Nodarbinātības politikas neveidošana valstī x x x 

Eiropas un pasaules ekonomikas stagnācija, kas tiešā veidā 

ietekmē Latvijas ekonomisko attīstību un līdz ar to 

labklājības izaugsmes tempus 

x 

x 

Valsts 

mērogs 

x x x x 

Sociāli nelabvēlīgo faktoru ietekmes pieaugums x x x 

Administratīvie draudi (funkciju deleģēšana pašvaldībai bez 

finansējuma piesaistes, administratīvās reformas, nodokļu 

politika) 

x x x 

x 


mērogs 

x 

Datu avots: Smiltenes novada attīstības programmas izstrādes darba grupas „Sociālais”, „Izglītība”, 

„Kultūra”, 2011. 

1.6.2.2.tabula. Unikālais un atšķirīgais Smiltenes novadā 

Pagasts 

Iezīmes, Vērtības, Lepnums, Cilvēki, Notikumi, Vēsture, Vietas 

Palsmane Otrais lielākais apdzīvotais centrs pēc Smiltenes, ir komunālā saimniecība, lieli kapi, 3 

izglītības iestādes (Palsmanes speciālā internātpamatskola), 2 baznīcas (luterāņu un 

pareizticīgo), Palsmanes muižas „Pils”, 3 aktīvas NVO, aktīvi cilvēki. Biogāzes ražotnes plāni. 

Palsas upe. Dace Purvlīce- dziesmu autore. SIA „Palsmane” - lauksaimniecība 

Grundzāle Dolomīta atradnes, sporta entuziasts Māris Stabiņš, puķu selekcionārs Ērika Trifanova, 

Artūrs Pauliņš – orientierists, Inga Ruka- dziesmu autore. Aumeisteru muiža, atpūta 

(„Trīssaliņas”, „Purgaiļi”) Aumeistaru paugurvalnis. „Aizvējiņi” – zirgu pajūgi. 

170

Bilska Pašvaldībai piederoša Mēru muiža, teātra svētki, novada muzejs (Barons Bunduls), parks – 

dižkoki – lielākais ozola vainags Baltijā, kas ir 175 gadus vecs, tā stumbra apkārtmērs ir 5,05 

m vainaga lielums 33 x 30 m un Eiropas lapegle. Publisks pašvaldības Bilskas ezers, „Asaru” 

dabas taka, gliemežu audzētājs. 

Launkalne Vislielākā mežainība. Silvas dendroloģiskais parks, privāts lauku muzejs – lauku sēta 

„Kleperi”. Lizdoles ezera apkārtne, (atpūtas bāze „Silmači”, z/s „Ezerlejas” un eksotiskie 

dzīvnieki), Niedrāja ezera apkārtne – aktīvā atpūta (labiekārtotas takas, marķētas velo takas, 

slēpošanas trase), Kokrūpniecības un mežsaimniecības uzņēmumi („Stora Enso” zāģētava, 

granulu ražošana, Impeks, MRS, LVM), Pleskavas šoseja, 

Branti 

SIA „Vidzemīte”, lauksaimniecības ražošana, ciemats „Vidzeme” 

Pakalni un klusums, senlatviešu kulta vietas. 

Blome 

Estrāde „Jeberleja”, zemnieki, latviskums, moderna lauksaimniecība, piensaimniecība, 

aitkopība, kazkopība, Piena pārstrāde. Brāļu Hernhūtiešu draudzes nams. „Donas” un 

maizes cepšana. Liliju selekcionārs. 


pagasts 

Variņi 


pilsēta 

Kalnamuiža un pilsdrupas, Smiltenes Tehnikums, graudkopība, lauksaimniecība, Tepera 

sporta komplekss, autotrase, grants karjers. 

Līgo svētku svinēšana. 

SIA „Palsa” - liels ganāmpulks. piena ražošana, aveņu audzētāji, privāts muzejs - Maiga 

Āboliņa, skauti un gaidas. Sporta zāle. 

Novada ekonomiskais, saimnieciskais, u.c. centrs. Ceļinieku un jauniešu pilsēta. Trīs pakalnu 

pilsēta. Upe Abuls un 4 ezeru kaskāde. „8CBR”, „Smiltenes piens”, „Madara’89” – „TOP!” 

vadošais uzņēmums. Firsts Pauls Līvens un 20 gadsimta sākuma sasniegumi pilsētas 

attīstībā (HES, dzelzceļš, Slimnīca,...). Ikgadēji un pazīstami sporta pasākumi (ielu stafetes, 

velo, autosports,...), Cērtenes pilskalns ar lielāko aizsarggrāvi reģionā. 

Datu avots: Smiltenes novada attīstības programmas izstrāde, darba grupa „Kultūra”, 2011, Smiltenes 

novada pašvaldības dati. 

1.7. Pašreizējās situācijas raksturojuma un analīzes 

kopsavilkums 

Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojuma apdzīvojuma struktūru Smiltenes pilsēta ir 

reģionālas nozīmes centrs. 

Smiltenei ir ģeogrāfiski izdevīgs izvietojums, saskaņā ar Vidzemes reģiona plānošanas dokumentiem, ap 

transporta koridoriem Pleskava, Novgoroda un Sanktpēterburga veidojas Baltijas jūras reģiona 

integrācijai nozīmīgas stratēģiskās attīstības zonas. Smiltenes novads iekļaujas šajā zonā – Eiropas un 

Baltijas jūras valstu transporta sistēmā. Tas novadam nodrošina iespēju piedalīties to attīstības projektos 

kopā ar Rīgas, Latgales, Zemgales plānošanas reģionu pašvaldībām un kaimiņu valstu Igaunijas un 

Krievijas pierobežas teritorijām reģiona un novada sasniedzamības, pieejamības un mobilitātes 

stiprināšanā. 48 

Smiltenes novadā nozīmīgākie dabas resursi ir meži, lauksaimniecības zemes, īpaši Variņu un Smiltenes 

pagasts, ir derīgo izrakteņu krājumi, kas nodrošina būvmateriāliem nepieciešamās izejvielas. 

Smiltenes novads ir atpazīstams ar uzņēmējdarbības tradīcijām un konkurētspējīgiem uzņēmumiem 

dažādās nozarēs. Galvenā uzņēmējdarbības joma ir lauksaimniecības ražošana un pārstrāde, 

mežsaimniecība, ceļu būve. Novadā darbojas vieni no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem. Smiltenes 

novada „Smiltenes piens” ir vadošais piena produktu ražotājs un eksportētās reģionā. Novadā ir 

kvalificēts darbaspēks novadam tradicionālajās nozarēs. Tomēr iedzīvotāju izceļošana un skaita 

samazināšanās nākotnē negatīvi ietekmēs darbaspēka pieejamību. Tādēļ nepieciešams pilnveidot dzīves 

vidi novadā, radīt iedzīvotājus piesaistošus objektus un pakalpojumus. 

48 Vidzemes plānošanas reģiona ekonomiskais profils, projekts 2010. 

171

Smiltenes novada attīstībai būtiskas ir izglītības iestādes – Smiltenes Valsts Tehnikums, kurš piedāvā arī 

mūžizglītības iespējas, plašs izglītības iestāžu tīkls, kuras piesaista bērnu un jauniešu arī no blakus 

novadiem. 

Kultūrvēsturiskais mantojums, tradīcijas, amatu prasmes veido latvisku vidi, kas ir viena no svarīgākajām 

novada vērtībām. Aktīvās atpūtas nodrošināšanā un sporta dzīves attīstībā svarīgs ir Tepera sporta un 

atpūtas komplekss, kā arī novadā jau iedibinātās sporta tradīcijas un pasākumi. 

Turpmākajai investīciju piesaistei nozīmīgākās jomas ir vides infrastruktūras – ūdenssaimniecību 

sakārtošana pagastu ciemos, energoefektivitātes pasākumi daudzdzīvokļu namos, izglītības un kultūras 

iestādēs, drošas un pieejamas satiksmes infrastruktūras nodrošināšana, ceļu, tiltu rekonstrukcijas darbi, 

kā arī pilnveidot sabiedriskos pakalpojumus un aprīkot to sniegšanas vietas (jauniešu iniciatīvu centri, 

interneta pieejas punkti, kultūras nami, sociālo pakalpojumu infrastruktūra). 

Nozīmīgākie projekti pēdējo gadu laikā ir īstenoti, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda 

līdzfinansējumu „Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.6.prioritātes „Policentriska attīstība" 

3.6.1.pasākuma „Atbalsts ilgtspējīgai pilsētvides un pilsētreģionu attīstībai" 3.6.1.1.aktivitātē 

„Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai" 

ietvaros. 

Projektu īstenošanas mērķis ir bijis paaugstināt Smiltenes pilsētas kā novada` un reģiona ekonomiskā 

dzinējspēka pievilcīgu un sekmēt ekonomisko aktivitāti. Nozīmīgākie ieguldījumi ir veikti pilsētas 

pieejamības nodrošināšanai – ceļu infrastruktūras sakārtošanai – „Raiņa ielas un tās pieslēgumu ielu 

kompleksā rekonstrukcija”, „Atmodas ielas un tās pieslēgumu ielu kompleksā rekonstrukcija” „Smiltenes 

pilsētas ielu kompleksā rekonstrukcija, 2.kārta”,. Pakalpojumu dažādošanai tiek īstenots projekts 

„kultūras un interešu izglītības infrastruktūras atjaunošana Smiltenē”, kuru paredzēts noslēgt 2013.gadā. 

Prioritātes „Policentriskā attīstība” īstenoto projektu rezultātā būs pieejami jauni un kvalitatīvi kultūras 

un sabiedriskie pasākumi, rekonstruētie ceļi nodrošina labākas, drošākas piekļuves iespējas novada 

pagastu un pārrnovadu iedzīvotājiem, uzlabo uzņēmējdarbības vidi. 

Smiltenes novada līdzsvarotai attīstībai ir nepieciešama valsts atbalsta pieeja reģionālās politikas 

teritoriālās dimensijas īstenošanai, finanšu ieguldījumus balstot uz IAP noteiktajām attīstības iespējām 

un investīciju prioritātēm. 

172

1.DAÄ»A - Smiltene

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?