1.DAĻA - Smiltene

Kā trūkums dabas objektu, tai skaitā īpaši aizsargājamo dabas objektu pieejamībā, tiek minēta
nepietiekama komunikācija starp ĪADT administrāciju darbiniekiem un vietējiem tūrisma uzņēmējiem,
kvalitatīvu putnu un dzīvnieku vērošanas tūrisma produktu trūkums, aktīvā tūrisma produktu, kuros
integrēti videi draudzīgi tūrisma principi, trūkums 16 .
Smiltenes novadā ir vairāki pozitīvi piemēri. Niedrāja ezera krastā ir AS Latvijas Valsts meži Smiltenes
apkārtnē ir izveidojusi velomaršrutu un atpūtas vietu tīklu, kur minētajās atpūtas vietās ir uzstādīti
„iekšējās kārtības” noteikumi. Vēl ir jāpiemin velomaršruti pilsētas rekreatīvajā zonā, Smiltenes
apkārtnes mežos ir izveidoti vairāki dažādu grūtības un garuma velomaršruti, kas dabā ir marķēti un
labiekārtoti ar speciālām atpūtas vietām (izmanto arī citi atpūtnieki) un norādēm. Ar retiem
izņēmumiem šis ir viens no pozitīviem piemēriem Latvijā, kur, izmantojot pilsētas apkārtnē esošās
mežu teritorijas, ir radīta bāze ar rekreāciju un aktīvo atpūtu saistītām aktivitātēm – velobraukšanai,
kājām iešanai, bet ziemā – distanču slēpošanai. Ir sagatavoti un izdoti arī informatīvi materiāli par
minētajiem maršrutiem. Turpmākās apsaimniekošanas priekšlikumi tūrisma kontekstā - atsevišķās
vietās nepieciešams atjaunot zaudētos infrastruktūras elementus, t.sk. norādes 17 .
Ir nepieciešams izveidot pieejamu celiņu, apgaismojuma infrastruktūru gan Smiltenes pilsētā, gan
pagastu centros un ciemos, akcentēt vides dizaina elementus. Investīcijas vides infrastruktūrā veicina
tūrisma nozares attīstību un Smiltenes novada ainaviskā tēla izveidi, kuru popularizējot, var piesaistīt
apmeklētājus, radīt jaunus pakalpojumus un produktus.
Derīgie izrakteņi
Izmantotos derīgos izrakteņus pēc to izplatības biežuma iedala ierobežotas izplatības derīgie izrakteņi,
kuri veidojušies pirmskvartāra nogulumiežos (kaļķakmens, dolomīts, māls un kvarca smilts). To
izmantošanu ierobežo izplatība nelielā Latvijas teritorijas daļā, Smiltenes novadā tās ir dolomīts un
nelielā daudzumā kvarca smilts. Augstienēs virs šiem iežiem atrodas 20—170 m biezs kvartāra
nogulumu slānis, bet zemienēs ieguvi traucē augstais gruntsūdens līmenis. Otrajā grupā ietilpst plaši
izplatītie derīgie izrakteņi — smilts un grants, kvartāra māls, saldūdens kaļķieži, kūdra un sapropelis.
Smiltenes novadā visvairāk ir izplatītas smilts un grants atradnes.
Ģipšakmens ir viens no vērtīgākajiem derīgajiem izrakteņiem, jo Latvijā ir lielākie ģipšakmens krājumi
Ziemeļeiropā. Izpētīts, ka mūsu valstī lielākie krājumi atrodas Salaspils novadā (Salaspils atradne) un
Bauskas novadā (Skaistkalnes atradne). AP izstrādes laikā veiktajās intervijās tiek minēts par
ģipšakmens iespējamajām atradnēm arī Valkas un Smiltenes novados.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (turpmāk tekstā – LVĢMC) ir izveidots Latvijas
derīgo izrakteņu atradņu reģistrs, kas satur nozīmīgu informāciju par Latvijas teritorijā dažādos gados
apzinātām derīgo izrakteņu iegulām – atradnēm un prognozēto krājumu laukumiem.
Būvmateriālu izejvielu atradņu reģistrs patlaban atspoguļo informāciju par 2265 atradnēm un
prognozēto krājumu laukumiem, starp tiem arī par 1265 izpētītām atradnēm, no kurām visvairāk
(980) ir smilts un grants atradņu. Smiltenes novadā ir 27 būvmateriālu izejvielu atradnes, no kurām
2010. gadā vairāk kā 10 netika izmantotas 18.
1.3.2.8.tabula.2010.gadā izmantojamo derīgo izrakteņu atradņu saraksts.
Nr. Derīgais izraktenis Atradnes
nosaukums
Nr.
16 Ziņojums „Pozitīvie un negatīvie dabas resursu apsaimniekošanas un izmantošanas piemēri populāros un
potenciālos tūrisma objektos/teritorijās” , LLTA „Lauku ceļotājs”, 2010. gads
17 Ziņojums „Pozitīvie un negatīvie dabas resursu apsaimniekošanas un izmantošanas piemēri populāros un
potenciālos tūrisma objektos/teritorijās” , LLTA „Lauku ceļotājs”, 2010. gads
18 http://mapx.map.vgd.gov.lv:8082/Cadaster/logAccess.htm
32