2013.gada 18.aprīlis Nr.16(303) - Jelgavas Vēstnesis

4 www.jelgavasvestnesis.lvwww.jelgavasvestnesis.lvtēmaCeturtdiena, 2013. gada 18. aprīlisĀtros kredītus izmanto dažādāskrāpšanas shēmās; šogad Jelgavāreģistrēti 17 gadījumiFoto: Ivars VeiliņšKā mani apkrāpa – reāli jelgavnieku stāsti policijai10. martā portālā xxx saņēmu darba piedāvājumu no lietotāja xxx. Iegāju vēstulei pievienotajā saitēxxx darbs, kur tālāk bija jānoklikšķina uz dotās saites. Pēc tam nonācu saitē Pieteikums darbamxxx, kur bija darba apraksts. Pēc tam nospiedu Pieteikties darbam, kur mani aizveda uz saiti, kurbija jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, faktiskā un deklarētā dzīvesvietas adrese, telefonsun e-pasts. Pēc tam bija jāievada bankas kartes dati un kodu kartes numuri. Nākamajā dienākonstatēju, ka uz mana vārda paņemts Ls 200 kredīts, kas pēc tam pārskaitīts xxx.***Atbrauc svešinieks uz dzīvesvietu (biežāk laukos) un piedāvā darbu, par ko sola samaksu. Viņšsaka, ka, tā kā būs jāmaksā alga, nepieciešams bankas konts. Darba piedāvātājs kopā ar potenciālodarba ņēmēju dodas uz banku, atver uz viņa vārda kontu, paprasa dažādus dokumentus, kas itkā nepieciešami līguma noformēšanai, un sola atvest parakstīšanai līgumu, kad tas būs gatavs.Protams, viņš pazūd, un no līguma nav ne miņas. Pēc kāda laika cilvēkam atnāk paziņojums, kanav laicīgi samaksāts kredītmaksājums...***Cilvēks personisku iemeslu dēļ nevēlas ņemt kredītu bankā (varbūt lieli procenti, varbūt paša kredītvēsturenav pievilcīga) un meklē iespējas aizņemties internetā. Uzmanību pievērš sludinājums, kajuridiska persona izsniedz aizdevumus ar pieņemamiem procentiem. Norādīts tikai telefona numurs.Sazvanoties tiek izrunāts piedāvājums un panākta vienošanās. Kredīta ņēmējam jānosūta vēstule– kredīta pieprasījums, kurā arī jāpaskaidro, kādam nolūkam aizņēmums nepieciešams, līdzīgi kātas ir bankās. Tad tiek pieprasīts iemaksāt 20 – 40 latus lielu summu par kredīta noformēšanu.Kad nauda ir pārskaitīta, aizdevējs pazūd un norādītais telefona numurs vai neeksistē. Pārsvarācietušie vēlējušies saņemt kredītu 500 – 3000 latu apmērā. Daudzi cietušie šādos gadījumospolicijā nemaz nevēršas.• Ilze Knusle-Jankevicalietās par smagu vai sevišķi smagunoziegumu vai mantkārīgā nolūkā irŠā gada pirmajos trīs mēnešosJelgavas policijā reģistrēti17 gadījumi, kad, izmantojotātros kredītus, apkrāpticilvēki. Policija norāda: laigan apmēram puse gadījumuir jau atstrādātas krāpšanasshēmas, ir arī cilvēki,kas zem sitiena paliek savustuviniekus un draugus.brīvības atņemšana līdz trim gadiemvai piespiedu darbs, vai naudas sodsno piecām līdz simt piecdesmit minimālajāmmēnešalgām, kas ir no 1000līdz 30 000 latu, turklāt personaiiestājas sodāmība, kas var apgrūtināttās tālāko dzīvi,» paskaidroT.Flandere.Valsts policijas Zemgales reģionapārvaldes Jelgavas iecirkņa priekšnieceTatjana Flandere norāda, ka šogadreģistrēti 17 gadījumi, kad notikušasnelikumīgas darbības ar finanšu instrumentiemun maksāšanas līdzekļiemar krāpšanas nolūku. Salīdzinotar tādu pašu laika sprīdi 2012. gadā,šādu notikumu skaits ir krietni audzis.Policija lielu daļu krāpnieku jaunoskaidrojusi, tomēr pārliecināta, kašie gadījumi ir tikai aisberga redzamādaļa – daudzi tomēr par šādiem gadījumiempolicijai nemaz neziņo.Maksā parmelošanupolicijaiDaži no šogadreģistrētajiem notikumiembijušikrāpšana pēc jauizstrādātas shēmas,kurā vēršanāspolicijā ir daļano plāna – cilvēksvēršas policijāun uzdodas parcietušo, kas ticisapkrāpts. Tas nozīmē,ka apzinātitiek sniegta nepatiesaliecība, unpar to var sauktpie kriminālatbildības.«Šādos gadījumoscietušaisparasti ir informēts par plānu. Shēmāvar būt iesaistīti bezpajumtnieki,kuriem par ātrā kredīta noformēšanuun iešanu uz policiju samaksā 30– 70 latus. Saskaņā ar vienošanoscilvēkam jādodas uz policiju un jāziņo,ka nelikumīgi izmantots viņa konts,»vienu no scenārijiem atklāj Jelgavasiecirkņa Kriminālpolicijas nodaļaspriekšnieks Uldis Markus. Viņš ganuzsver, ka policija samērā viegli varatklāt melus un par to var iestātieskriminālatbildība. «Sods par apzinātinepatiesas liecības sniegšanu policijaiBiežāk cietušais ir vīrietisvecumā no 20 līdz 40 gadiem,bet četros no 17 Jelgavasgadījumiem cietusī bijasieviete. Parasti krāpnieksun cietušais ir mazpazīstamivai nupat kā iepazinušies.Summas, par kādāmkrāpnieciski uz sveša cilvēkavārda tiek noformēts ātraiskredīts, svārstās vidēji no200 līdz 600 latiem. Ir bijušiarī gadījumi, kad uz vienaspersonas vārda tiek noformētivairāki ātrie kredīti.Izmanto bezpajumtniekutīro kredītvēsturiScenāriji, kādos cilvēki Jelgavātikuši apkrāpti, ir dažādi. Policistiieskicē izplatītākos no tiem. «Viens novariantiem, ko nereti izmanto paziņasun tuvinieki, ir tāds: cilvēkam paprasanoformēt kredītu vai kredītā iegādātieskādu lietu uz sava vārda, piemēram,televizoru, telefonu. Pēc tampazīstamais cilvēks, jo ar šādu lūgumupie svešinieka nevērsīsies, paņem nauduvai iegādāto mantu, solot turpmāksegt kredītmaksājumus, bet, protams,nemaksā,» stāsta U.Markus, uzsverot:gan šajā, gan līdzīgos gadījumos atbildībagulstas uzpersonu, uz kurasvārda kredīts noformēts.Ja policijaineizdodaspierādīt, ka notikusikrāpšana,kredītņēmējamparādu nākas atdot,turklāt neretisumma ir teju vaidubultojusies, joātro kredītu aizdevumaprocentiir ievērojami.Līdzīgi notiekar ātro kredītun o f o r m ē š a n u ,turklāt, kā norādapolicijas darbinieki,arī šī irizplatīta shēma,kurā atsevišķosgadījumos par samaksu tiek iesaistītibezpajumtnieki. «Šiem cilvēkiemkredītvēsture ir tīra, tāpēc viņi irlabi kandidāti kredīta ņemšanai,» komentēU.Markus, paskaidrojot: pirmsātro kreditēšanas kompāniju «buma»kredītus lielākoties izsniedza bankas,bet tām ir samērā strikti kritēriji, pēckuriem tiek izvērtēti kredītņēmēji, unšādi cilvēki tos nevarēja saņemt.Darba dēvējaminternetbankas kodi nav jādodVēl viens krāpšanas veids ir piedāvātdarbu. Krāpnieki vēršas pienepazīstamiem cilvēkiem un piedāvādarbu, bet, lai varētu saņemt algu,jāatver konts bankā un jāpieslēdzinternetbanka. No vienas puses,ierasta prasība ikvienā darbavietā,tikai te krāpnieki paņem cilvēka kontadatus un internetbankas pieejaskodus, lai vēlāk jau uz sava upuravārda noformētu aizņēmumu. «Vartikt piedāvāts arī darbs ārzemēs unpieprasīta nauda biļešu iegādei uncitiem sākotnējiem izdevumiem. Jacilvēkam nav naudas, tad viņam iesakapaņemt kredītu. Nauda, protams,atdota netiek,» stāsta Kriminālpolicijasnodaļas priekšnieks, uzsverot, kadarbavietā parasti darbiniekam tiekprasīts bankas konts, nevis internetbankaskodi, tāpēc, jau izdzirdot šāduprasību, vajag uzmanīties – tā, visticamāk,būs krāpšana. Tiesa gan, šisscenārijs vairāk attiecināms uz lauku(Jelgavas un Ozolnieku novada) iedzīvotājiem,kuriem iespējas atrastdarbu ir mazākas un kuri vieglākvarētu piekrist piedāvājumam strādātun nopelnīt.Pārspīlē ārzemēsesošo radu dāsnumuIr bijuši arī gadījumi, kad krāpniekipalūdz atvērt kontu, lai no it kāārzemēs strādājošajiem radiniekiemsaņemtu naudu. Parasti tiek minētsarī iemesls, kāpēc persona nevarpati atvērt kontu vai saņemt naudusavā kontā. «Viņi saka, ka pašamkonts nobloķēts, vai arī – ir parādi,un, ja nauda ienāks kontā, banka totūlīt noņems,» krāpnieku izmantotāsshēmas atklāj policisti. Policisti patzina gadījumu, kad krāpnieks bijisklaji nekaunīgs: panācis, lai upurisatver kontu, un vēl paprasījis mobilotelefonu, lai it kā sazvanītos ar radiniekuārzemēs, bet patiesībā gandrīzvai degungalā noformējis ātro kredītuun uz «aizņēmēja» telefona saņēmiskontrolzvanu no kredītiestādes. Kadnauda tika ieskaitīta kontā, apkrāptais,domādams, ka tā ir ārzemjuradinieka ieskaitītā naudiņa, to godprātīgiatdevis, bet vēlāk attapies, kair apkrāpts un patiesībā uz viņa vārdair paņemts kredīts...Galvotājs ir tas, kam problēmugadījumā jāatmaksā kredītsKrāpnieki mēdz arī piedāvāt nelieluskredītus vai iegādāties precesno ārzemēm, pretī prasot simboliskuiemaksu. Arī šādos gadījumos jābūtpiesardzīgam un darījumam nevaja-dzētu piekrist, jo, visticamāk, nāksiespalikt gan bez iemaksātās naudas,gan bez apsolītā kredīta vai preces.«Bija gadījums Jelgavā, kad cilvēkampiedāvāja iegādāties ārzemēs automašīnu.Viņš bija iemaksājis 3000 latu,»norāda U.Markus.Ir vēl kāds krāpšanas veids, kaspotenciālajiem upuriem varbūt nešķietnemaz bīstams. Proti, krāpnieksnorāda, ka vēlas ņemt kredītu, betviņam vajag galvotāju. Diemžēl nereticilvēki neizprot, ka galvotājs apņemasnokārtot finanšu saistības ar kredītiestādigadījumā, ja kredītņēmējskaut kādu iemeslu dēļ pats to nedara.Bet tieši ar tādu mērķi – neatdot – šiekredīti tiek ņemti, lai pēc tam tos«pārspēlētu» galvotājam.«Cilvēki domā: ja konts ir tukšs,nekas slikts notikt nevar»Lai pasargātu sevi no šāda veidakrāpniekiem, policija iedzīvotājiemiesaka nekādos apstākļos nevienamnedot savas internetbankas kodus.Arī ne radiniekiem, jo ir bijušigadījumi tepat mūsu pilsētā, kad,piemēram, mazdēls paņem kredītuuz vecmāmiņas vārda vai māsa – uzbrāļa vārda. «Bija arī tāda situācija,ka puisis, lai ieriebtu savai draudzenei,uz viņas vārda paņēma kredītu,»piebilst Kriminālpolicijas nodaļaspriekšnieks. Ja kredīts tomēr ir noformēts,nevajag naudu atdot citam:ja ir vēlme palīdzēt, drošāk ir nauduaizdot, bet savu, nevis kredītā paņemtu,jo atdot to, visticamāk, nāksiespašam. Turklāt jāatceras, ka atdodamāsumma būs daudz lielāka nekāaizņēmums, jo ātrajiem kredītiem irlieli procenti. «Cilvēkam ir jāsaprot,ka tā ir viņa atbildība. Situāciju varmīkstināt, ja viņš ticis apkrāpts, bet,ja viņš pats ir piedalījies shēmas īstenošanā,vērsties policijā ar izdomātustāstu nevajag, jo sekas var būt daudznepatīkamākas – kriminālatbildībaun sodāmība,» uzsver Jelgavas iecirkņapriekšniece.Visbiežāk par krāpnieku upuriemkļūst lētticīgi cilvēki, cilvēki no laukiem,gados veci cilvēki, arī cilvēkiar garīgiem traucējumiem. «Cilvēksjau domā tā: kāpēc nepalīdzēt un tokontu neatvērt? Man jau tajā kontānaudas tāpat nav, tātad nekas sliktsnotikt nevar. Bet krāpniekiem pietiekar personas un bankas datiem,lai noformētu ātro kredītu,» uzsverT.Flandere.Ekonomikas ministrija gatavojascīņai ar ātro kredītu sniedzējiem• Ilze Knusle-JankevicaLai valstiskā līmenī ierobežotuātro kredītu visatļautībuun iedzīvošanos uznelaimē nonākušiem vaineadekvātiem cilvēkiem,Ekonomikas ministrija izstrādājusivirkni priekšlikumušīs jomas sakārtošanai.Tie paredz aizliegt bezatbildīguaizņemšanos veicinošureklāmu, ierobežotgada procentu likmi līdz100 procentiem un noteiktnokavējuma procentu apmērarobežu, kā arī uzliktpar pienākumu pārbaudītkredītņēmēja maksātspēju.Priekšlikumi: aizliegt reklamēt patērētājucentu likmes ierobežojumu līdz 100procentiem; aizliegt nesaprātīgu maksupiemērošanu līguma pagarināšanasgadījumā, nosakot, ka, piedāvājotizmaiņas patērētāju kreditēšanaslīgumā, līguma noteikumiem un attiecīgajāmizmaksām ir jābūt samērīgāmun atbilstošām godīgai darījumapraksei; ierobežot sankciju apmērus līgumunepildīšanas gadījumos, nosakotlīgumsoda aizliegumu aizdevumaatmaksas vai aizdevuma maksājumatermiņa kavējuma gadījumā, kasliegs kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiemuzkrāt nesamērīgi augstuslīgumsodus par aizdevuma atmaksasmaksājumu kavējumiem; aizliegt sniegt kreditēšanas pakalpojumuslaika posmā no pulksten20 līdz pulksten 8;kreditēšanas pakalpojumu, kas pēcsava satura veicina bezatbildīgu aizņemšanos; noteikt maksimālās gada pro- paredzēt plašākas tiesības Patērētājutiesību aizsardzības centrampieprasīt informāciju no kreditēšanaspakalpojumu sniedzējiem.