2.daļa - Smiltene

Smiltenes novadam nozīmīgas ir mākslas, mūzikas un sporta skolas. Tas ļauj audzēkņiem apgūtpilnvērtīgas profesionālās ievirzes programmas. Jāpiebilst, ka gan mākslas, mūzikas, gan sporta skolasapmeklē daudzi novada pagastu un kaimiņnovadu audzēkņi.Ne mazāk svarīgs ir jauniešu un bērnu interešu centrs, kas audzēkņiem piedāvā plašu spektru interešuizglītības nodarbību. Tas ir viens no veidiem, kā novadā sekmēt radošās industrijas tirgu. Novadā irpieejami mūžizglītība. Ir jāizveido mūžizglītības vienota sistēma un jāpaplašina mūžizglītībaspiedāvājums.Būtiskākās investīcijas ir nepieciešamas izglītības iestāžu energoefektivitātes paaugstināšanā, skolukabinetu aprīkojumā, sporta un rotaļu laukumu, teritoriju labiekārtošanā, kā arī pedagogu kapacitātespaaugstināšanai.5.2. Sociālā drošība un veselības aprūpe5.2.1. Iedzīvotāju ienākumiBūtisks iedzīvotāju sociālo drošību raksturojošs parametrs ir to ienākumi no algota darba vai sociāligarantēti ienākumi.Saskaņā ar VSAA datiem Smiltenes novada kopējais sociāli apdrošināto personu (gan tādas, kuras gūstienākumus no algota darba vai ir pašnodarbinātas, gan tādas, kas saņem bērna kopšanas pabalstus,paternitātes pabalstus, u.c., saskaņā ar likumā „Par sociālo apdrošināšanu” noteikto) skaits 2010. gadā ir6331 personas (44,5% no visiem novada iedzīvotājiem, 67,31% no visiem darba spējas vecumaiedzīvotājiem uz 01.01.2011.), kuru vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apjoms ir 327,76 lati.No visām sociāli apdrošinātajām personām 2010. gadā 88,93% jeb 5630 personas (39,58% no visiemSmiltenes novada iedzīvotājiem jeb 59,86% 3 no visiem darba spējas vecuma iedzīvotājiem uz01.01.2011.) gūst ienākumus no algota darba, respektīvi, ir darba ņēmēji vai pašnodarbinātās personas,kuru vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 2010. gadā bija Ls 346,66. Darba ņēmēju un pašnodarbinātopersonu skaits vismazākais pēdējo 4 gadu laikā bija 2010. gadā – par 17,25% mazāks nekā 2008. gadā,tomēr kā pozitīvs fakts ir minams neliels darba ņēmēju un pašnodarbināto personu skaita pieaugums2011. gadā (dati par 10 mēnešiem). Līdzīgas tendences ir vērojamas arī attiecībā uz vidējoapdrošināšanas iemaksu algu, kas viszemākā bija 2010. gadā – Ls 346,66, bet 2011. gada 10 mēnešos tājau ir nedaudz lielāka, t.i. Ls 364,52.3 šis procents visticamāk ir nedaudz mazāks, ņemot vērā, ka sociāli apdrošinātas personas ir arī tie darba ņēmēji unpašnodarbinātās personas, kas ir virs darba spējas vecuma, bet turpina strādāt.131