2.daļa - Smiltene

kā arī jaunu un piemērotu telpu atrašana/izveidošana Sociālā dienesta potenciālā teritoriālā centra unpakalpojumu sniegšanas vietas izveidei, lai nodrošinātu katru sociālo darbinieku ar atsevišķu telpusarunām ar klientu, organizētu citas dienesta aktivitātes, attīstītu nepieciešamos pakalpojumus.5.3. Kultūrvide, kultūras iestāžu un pasākumu pieejamība5.3.1. Kultūrvide un tūrisma attīstības resursiViens no tūrisma resursiem ir novada kultūrvēsturiskā vide un mantojums. No tiem nozīmīgākie tūrismaobjekti ir pilis, Mēru, Aumeisteru muiža , Cērtenes pilskalns.Smiltenes pilsētas kapsētā atrodas Bānūžu muižas īpašnieka un Smiltenes pils pārvaldnieka Bērensadzimtas kapliča, kuras arhitekts ir Pēkšēns. Kapličas iekšienē ir izteiksmīgs Kristus tēls. Bērensa kapličai irnepieciešami atjaunošanas darbi. Smiltenes novadā pieejamo kultūras pieminekļu saraksts ir esošāssituācijas analīzes pielikumos.Smiltenes novada teritorijā uzskaitāmi vēl vairāki desmiti interesantu apskates un tūrisma objektu,piemēram, Mēru muižas komplekss (Bilskas pag.), Riņģu saiešanas nams (Blomes pag.), Aumeistarumuižas komplekss (Grundzāles pag.) Lizdoles ezers (54 ha), Mežoles liegums (Launkalnes pag.),Palsmanes muižas komplekss (Palsmanes pag.).Kā īpašs Smiltenes novada piedāvājums ir jāmin novada lielāko uzņēmumu – AS ”Stora Enso Latvija”, SIA”Granul invest” apmeklējumi.Smiltenes novada amatnieki piedāvā tūrisma maršrutu pēc latviskā uz Smilteni, kurā tiek popularizētslatviskais produkts – rudzu maize, sviests, siers, medus un latviskais darba tikums. Diemžēl latviskaisprodukts kā zīmols netiek attīstīts pietiekoši, arī amatu meistariem nav pietiekošas drosmes sevi pasniegtplašākai sabiedrībai, piesaistot apmeklētājus. Kā viena no iespējām tiek minēta amatu un latviskāsdzīvesziņas centra izveide Smiltenes novadā, kurā būtu darbībā apskatāmas amatu prasmes, tradīcijas,meistari iesaistītu arī jauniešus kultūrmantojuma popularizēšanā un attīstībā.Smiltenes novada amatnieki darbojas dažādās nozarēs. Ir tradicionālās Vidzemes sadzīves keramikaspiedāvājums, kā inovatīvo metodi minot trauku apstrādi ar biškopības produktiem, senie amati irsaglabājušies mucenieku un kokamatnieku darbos. Latviskās krāsu izjūtas un tehnoloģijas atspoguļo linuizstrādājumi, austās segas un galdauti.Pēdējo divu gadu laikā (TIC informācija) tiek pieprasīts aktīvā tūrisma piedāvājums, kurā ir iespējalīdzdarboties – lauku sētas apmeklējumi, degustācijas, radošās darbnīcas, kuras vēl novadā ir jāattīsta.Līdz ar to ir jāpalielina kultūras mantojuma potenciāla izmantošana radošā tūrisma attīstīšanai. Paralēlimateriālā kultūras mantojuma – pieminekļu, arhitektūras objektu – popularizēšanai ir jāveicina izpratnearī par nemateriālo kultūras mantojumu kā unikālu, līdz šim tūristiem maz pieejamu vērtību. Īpaši laukuvidē tūristiem ir iespēja autentiskā vidē izjust latviešu kultūru, vidi, tradīcijas, dzīvesveidu. Radošiiesaistot tūristus ar nemateriālā mantojuma praktizēšanu saistītās norisēs, mainās arī vietējās kopienasatbildība par mantojumu starp „iedzīvotāju - skolotāju” un „tūristu – mācekli” veidojas savstarpējirespektējoša sadarbība un kultūru dialogs, ne tikai komerciālas attiecības. 4Trūkst tūrisma infrastruktūras – norāžu, informācijas zīmju, izdales materiālu, plānveidīgu mārketingapasākumu. Nav izveidots Smiltenes novada zīmols. Kompleksie tūrisma pakalpojumi un piedāvājumi būtujāveido ar kaimiņu novadiem un Vidzemes reģionu. Tūristu un apmeklētāju grupu uzņemšanu kavēnaktsmītņu trūkums Smiltenes pilsētā un novadā. Ir tikai divas trīszvaigžņu viesnīcas, katrā 25 numuri, tasir nepietiekošs skaits tūristu grupu pieprasījumam, īpaši apmeklējot lielos sporta pasākumus.4 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, Latvijas Republikas Saeima, 2010.153