dzeramā ūdens sagatavošana

DZERAMĀ ŪDENS SAGATAVOŠANA

Laba ūdens krājumi pasaulē nav neizsmeļami, tādēļ:→ Ūdens resursi jāsaglabā un jāaizsargā→ Jāievēro ūdens taupības pasākumi→ Jāmeklē iespējas ūdens resursuatkārtotai izmantošanaiAtbildība par ūdensapgādi un ūdens kvalitātes uzturēšanujāuzņemas kā kompetentām iestādēm, tā arīsabiedrībai un katram tās pārstāvim2

ŪdensapgādeŪdenssaimniecība =+KanalizācijaŪdenssaimniecības pamatprincipus Eiropas Savienībā regulēŪdens struktūrdirektīva, kas nosaka:→ Ūdenssaimniecība tiek veikta upju sateces baseina līmenīņemot vērā dažādu ūdens resursu lietotāju intereses→ Ūdenssaimniecības elementārā vienība ir virszemes unpazemes ūdensobjekti→ Galvenais kritērijs virszemes ūdens kvalitātes novērtēšanaiir tā ekoloģiskā kvalitāte3

Ūdens patēriņšPiegādepatērētājamNotekūdeņusavākšanaŪdensattīrīšanaNotekūdeņuattīrīšanaŪdens avotsIzvadīšanaNetieša izmantošana4

Ūdensapgāde ir iedzīvotāju nodrošināšana ar labas kvalitātes ūdeninepieciešamajā apjomā ūdensapgādes apgabala ietvarosŪdensapgādes sistēmas posmi:Ūdens ieguveŪdens sagatavošanaŪdens piegādeŪdens uzkrāšanaŪdens sadale5

Ūdensapgādes kvalitāti varsamazināt šādas problēmas:→ Cauruļvadu plīsumi→ Nepietiekams spiediensūdens sadales tīklos→ Ūdens piesārņojuma risks→ Ūdens zudumiŪdens zudumi var būt:Faktiskie, ko rada:→Cauruļvadu plīsumi→Bojājumi cauruļvadusavienojumos→Nekvalitatīvas blīvesŠķietamie, ko rada:→Ūdens skaitītāju neprecizitāte→Kļūdas ūdens daudzumanoteikšanā→Ūdens apjoma uzskaites trūkums8

Latvijā cilvēka patēriņam izmantojamais ūdens daudzums irap 20% no izmantojamajiem ūdens resursiemVirszemes ūdeņi –patēriņš apmēram 33-35 km 3 /gadāPazemes ūdeņi – patēriņš1,4 milj. m 3 /diennaktīProblēma ūdensapgādē Latvijā irnevienmērīgs ūdens patēriņa telpiskaissadalījums10

Pazemes ūdeņi ir Zemes garozas porās,tukšumos un plaisās esošais ūdens, kas spējpārvietoties iežos gravitācijas spēka vaipjezometriskā spiediena ietekmēPēc ūdens apmaiņas intensitātes un ūdens ķīmiskā sastāva vertikālāgriezumā tiek izdalītas 3 hidrodinamiskās zonas:→ Aktīvas cirkulācijas (saldūdeņu) zona – veidojas nonokrišņiem, pilna ūdens apmaiņa 100-1000 gados→ Palēninātas cirkulācijas (sāļūdeņu) zona – ūdens apmaiņanotiek laikā no vairākiem tūkstošiem līdz 1 milj. gadu→ Stāvoša jeb stagnanto ūdeņu zona11

Gruntsūdeņi ir pazemes ūdeņu virsējais slānis, kas atrodas virs ūdensmazcaurlaidīgiem iežiem, piemēram, māla slāņiemŪdens horizonta biezums, kurā atrodas gruntsūdeņi, kas tiek izmantotiūdensapgādē svārstās no dažiem metriem līdz vidēji 50 m;virsējie ūdeņi parasti ir sekli – ūdeni saturošais slānis atrodas1-5 m dziļumā, paugurainēs 5-20 mGruntsūdeņi atrodas aktīvas cirkulācijas zonā:augšējais horizonts – gruntsūdens ir ar brīvuūdens virsmu, bet dziļākie horizonti –zem spiedienaLatvijā centralizētai ūdens ieguvei izmanto ūdenino 100-300 m dziļuma12

Pazemes ūdeņu ķīmiskā sastāva veidošanos nosaka:→ Reljefs – ietekmē virszemes un pazemes noteci, nokrišņusadalījumu, sāļu migrācijas procesus augsnēs,pārpurvošanās tendences→ Klimats – nokrišņu daudzums un režīms, temperatūras uniztvaikošanas režīms→ Iežu īpatnības – ķīmiskais sastāvs, dēdēšanas procesi, tointensitāte→ Augsnes segums13

Pazemes ūdeņupiesārņojumarisks LatvijāAizsargāti (vismazākais risks)Relatīvi aizsargāti (mazs risks)Vidēji aizsargāti (vidēji augsts risks)Vāji aizsargāti (augsts risks)Neaizsargāti (visaugstākais risks)Devona nogulumiGalvenais ūdeņu kvalitātes un kvantitātes apdraudējuma cēlonis ircilvēka saimnieciskā darbība16

Pazemes ūdeņu piesārņojums var izraisīt vispārēju vides stāvokļapasliktināšanos noteiktā apvidūPiemēram, Olaines apkārtnē gruntsūdens piesārņojumskonstatēts jau kopš 1974.g.; piesārņojuma avots – šķidrotoksisko atkritumu ievade zemes dziļākajos slāņosKoku bojāeja Olainē gruntsūdeņu piesārņojuma dēļUrbums, no kurakonstatēta piesārņojošo vielunoplūde 17

IgaunijaBaltijasjūraRīgas līcisKrievijasFederācijaAPZĪMĒJUMI>4,2 mg/l2,8-4,1 mg/l1,4-2,7 mg/l0-1,3 mg/lLietuvaBaltkrievijaDzelzs saturs pazemes ūdeņos Latvijā 1998.gadā18

Pazemes ūdeņu krājumi atjaunojas ar:→ Nokrišņu ūdeņiem→ Noteci no virszemes ūdens tecēm unūdens tilpnēmTilts pār GaujuLatvijā visu veidu ūdeņi, kas infiltrējoties papildina gruntsūdeņus, vidējigadā sastāda aptuveni 4,7 km 3 jeb 1/3 no Latvijas teritorijāveidojošās upju noteces, kas ir 15,7 km 3 /gadā19

Barošanās zonaDzelzceļa avārijasnoplūdes vietaAtslodzes zonaAtkritumuizgāztuveLauksaimniecībaszemesNaftas tvertnesNoplūde noatkritumu izgāztuvesInfiltrācija noaugsnesmēslošanasNoplūde no naftastvertnēmNoplūde no kūtsmēsluglabātuvesAtslodzes zonaŪdens nesējslānisStraumju sistēmaNoteču plūsmas un gruntsūdens piesārņojuma avoti20

Pazemes ūdeņu bilance ir starpība starp pienākošo daļu unpatēriņu konkrētā teritorijā un laikāPazemes ūdeņu bilanci ietekmējošiefaktori:→ Klimatiskais pazemes ūdeņu režīms(ūdens bilancē noteicošā loma irklimatiskajiem faktoriem)→ Mākslīgais pazemes ūdeņu režīms(pieaugot ūdens patēriņam)→ Hidroloģiskais pazemes ūdeņurežīms (pazemes ūdeņu horizonts irciešā saistībā ar virszemes ūdeņiem)21

Pasaulē:→ Apmēram 6000 km 3 /gadā (14%) noūdens resursiem→ 80% izmanto lauksaimniecībā laukulaistīšanai, kas izraisa lielu ūdensdaudzuma iztvaikošanu un paātrinaūdens aprites ciklu→ Rezultātā tiek zaudēts aptuveni 2900km 3 ūdens gadā jeb 48% nopasaules ūdens patēriņaEiropā:→ Rietumeiropas valstīs ūdens(virszemes un pazemes ūdens)izmantošana, salīdzinot ar 19.-20.gs. miju pieaugusi 18 reizes unsasniedz 380 km 3 gadā (18% novisas virszemes noteces)→ Vairāk kā puse no minētā ūdensdaudzuma tiek izmantotarūpniecībā un 1/3 lauksaimniecībā22

Kopumā Latvija ir labi nodrošinātā ar pazemes ūdeņupotenciālajiem krājumiemLabas kvalitātes dzeramā artēziskā ūdens nav tikai šaurāpiejūras joslā Ziemeļkurzemē, Jelgavas rajona rietumu daļā unatsevišķos lokālos iecirkņos Rīgas apkārtnēTomēr relatīvi daudzās vietās ir nelabvēlīgi vai sarežģīti apstākļicentralizētas ūdensapgādes attīstībai:→ lielajās pilsētās, kur nepietiek vietējo pazemes ūdeņu krājumu unnepieciešams ierīkot ūdensgūtnes diezgan lielā attālumā no ūdenspatērētājiem (Rīga, Liepāja)→ Latvijas lauku teritorijās viensētās galvenokārt tiek izmantotskvartāra horizonta komplekss, kura ūdeņi ir relatīvi vāji aizsargātipret vides piesārņojumu23

Normatīvie akti nosaka:Dabīgais minerālūdens ir ūdens, kasiegūts no pazemes ūdens atradnes padabiskām vai urbtām izejām un atšķirasno dzeramā ūdens pēc sastāva untemperatūras nemainīguma ieguvesvietas dabisko svārstību robežāsAvota ūdens ir pazemes ūdens,kas paredzēts cilvēku patēriņamdabiskā veidā, to pilda tarāieguves vietā un tas atbilstdzeramā ūdens obligātajāmnekaitīguma prasībām24

Par saldūdeņiem uzskata pazemes ūdeņus, kuru mineralizācijanepārsniedz 1 g/l, turpretī minerālūdeņos sāļukoncentrācija ir lielāka nekā 1 g/lMinerālūdeņi veidojas pazemes ūdeņiem šķīdinot iežus 100-400 mdziļumā (100 m Kurzemes ziemeļos, 400 m Vidzemes augstienē)NaCl minerālūdeņi sastopami visā Latvijasteritorijā (Valmieras, Mangaļu, Siguldas u.c.) –ar sāļu koncentrāciju 1-3 g/lSērūdeņi (Baldonē, Ķemeros) – arsāļu koncentrāciju apmēram 3 g/lStelpes minerālūdens un tā pildīšanas līnija Sērūdens avots Ķemeros 25

Intensīva unnelīdzsvarota pazemesūdeņu patēriņa rezultātāvar izveidotiesdepresijas piltuveŪdensnesējslānisAkaDepresijas piltuveGruntsūdeņuplūsmaŪdens līmenisLatvijā ir veidojušies divi lieli pazemes ūdeņu depresijas apgabali:→“Liepāja” (1000 km 2 ) – ap 1930.g.→“Lielā Rīga” (7000 km 2 ) – 1960.-1980.g.Ūdens patēriņam samazinoties, pašlaik ir novērojamapakāpeniska, nevienmērīga līmeņu celšanās un depresijas piltuves samazināšanāsvisos pazemes ūdeņu horizontos26

KOAGULĀCIJAAERĀCIJAFILTRĀCIJAFILTRĀCIJASEDIMENTĀCIJA(NOSTĀDINĀŠANA)Dzeramā ūdens sagatavošanasmetodes var visai būtiski atšķirtiesatkarībā no:→Ūdens ieguves veida(pazemes vai virszemesūdeņi)→Izmantotā ūdenspiesārņotībasDEZINFEKCIJAUZGLABĀŠANAUN ŪDENSSADALE→Ūdens sastāva īpatnībām27

Filtrēšana – no virszemes avotiem(upēm, ezeriem) ņemtu ūdeninepieciešams filtrēt izmantojot grants(smilšu) palīdzību, vai izkāšot caurdzelzs sietiemAerācija – attīra ūdeni no tajā izšķīdušajām gāzēm (sērūdeņraža,metāna, amonjaka u.c.) un gaistošām organiskām vielām, kuras varūdenim piešķirt nepatīkamu garšu un smakuGaisa skābeklis palīdz samazināt dzelzs saturu ūdeņos,oksidējot šķīstošo Fe(II) par mazšķīstošo Fe(III),kas sekojoši var koagulētiesPasārmošana – ja ūdens skābs (pH

KĀŠANA UN FILTRĒŠANADe Bretas ezera (Šveice) ūdensattīrīšanas iekārtu kontroles telpa

Priekšapstrādes procesu rezultātā veidojas nogulsnes, kas tiekatdalītas ar pirmējo nostādinātāju palīdzībuPirmējos nostādinātājos izdodasatbrīvoties tikai no pašāmrupjākajām suspensijas daļiņām,kuras izkrīt nogulsnēs gravitācijasspēka iedarbības rezultātāNostādināšanas process ir lēns un neļauj atbrīvoties noūdenī izšķīdušām vielām un koloīdām daļiņām30

Koagulācijas procesā veidojas flokulas, kas saista lielmolekulārasorganiskās vielas, baktērijas un vīrusus – process ļauj būtiski pazeminātūdenī izšķīdušo vielu, kā arī koloīdo daļiņu saturu ūdenīKoagulantsVisbiežāk kā koagulantus dzeramā ūdens sagatavošanas procesāizmanto dzelzs vai alumīnija sāļus –hlorīdus, sulfātus31

Biežāk pielietotais koagulants ir alumīnija sulfātsAl 2 (SO 4 ) 3 ∙18H 2 OŠai vielai nokļūstot ūdenī, notiek alumīnija jonahidrolīzes process, kura rezultātā veidojas mazšķīstošsalumīnija hidroksīds un tā polimēriAlumīnija sulfātsPozitīvi lādētialumīnija hidroksokompleksiNegatīvi lādētas ir koloīdās daļiņas, baktērijasun ūdenī izšķīdušās skāba rakstura organiskās vielas(humīnskābes, fulvoskābes)VeidojaskoagulācijascentriPlūsmaIzgulsnēšanāsIzveidojušās metālu hidroksīdu nogulsnes tiek aizvāktas otrējāsnostādināšanas tilpnēs un ar sekojošu ūdeni filtrāciju32

KOAGULĀCIJAĀtrā maisītāja, flokulācijas tvertnes un nostādinātāja šķērsgriezumiHorizontālais maisītājs (sarkankoka)

ĀTRIEFILTRI

Dzeramā ūdens attīrīšanai no izšķīdušām organiskajām vielām varizmantot sorbentus, piemēram, aktivēto ogli,attīrītu antracītu vai sintētiskas hidrofobas sorbējošas vielasAktivēto ogli iegūst no koka, kūdras vai lignīta, tos pārogļojotanaerobos apstākļos temperatūras (

Ūdens attīrīšanai aktivēto ogli vai antracītu izmantogranulu veidā kā sorbcijas kolonnu pildījumuTomēr uz sorbentu virsmas visai viegli varattīstīties mikroorganismi, kas tādējādi varsekundāri piesārņot ūdeniAktivētās oglesgranulasAktivētās ogles sorbenti ir reģenerējami, gantos mazgājot pretplūsmas režīmā, ganarī karsējot ūdens tvaiku un gaisaplūsmā 950°C temperatūrāSorbcijas kolonnasKaut arī ūdens attīrīšana izmantojot aktivētu ogli ir efektīva metode,tomēr tā ir dārga un līdz ar to rūpnieciskivēl joprojām tiek pielietota reti36

Pēc koagulācijas ūdens tiek nostādināts otrējās nostādināšanasbaseinos, kam atkal seko filtrācijas processFiltrācijas veidi:→ Lēnā filtrācija: filtrē caur smiltīm vaigranti pašplūsmas režīmā→ Ātrā filtrācija: filtrē caur kvarca smiltīm,ogles slāni kas uzklāts uz nesējvirsmas –process norit ar ārējā spiediena vaivakuuma izmantošanu un ir 40-50 reizesātrāks par lēno filtrāciju→ Sausā filtrācija: tiek realizēta, ūdenismidzinot uz filtra virsmas un sekojot, laitas nenokļūtu zem ūdens slāņa – šīmetode ir īpaši efektīva, lai atbrīvotos noūdenī izšķīdušajām gāzēmMembrānfiltru sistēmaBūtiski ir, lai filtri būtutīrāmi un nomaināmi37

Patērētāju drošības labad tiek veikta dzeramā ūdens dezinfekcija – arhlorēšanas, ozonēšanas palīdzību vai, apstrāde UV starojumāDezinfekcija hlorējot:Cl 2 (gāze) ↔ Cl 2 (šķ.) + H 2 O→H + + Cl - + HClOHlorapskābe – vāja skābe,tās sāļi – hipohlorītiHClO ↔ H + + ClO -Arī hipohlorītus, īpaši kalcija hipohlorītu Ca(ClO) 2 , varizmantot ūdens dezinfekcijaiKopējo Cl 2 , ClO - un HClO daudzumu sauc par aktīvo hloru – tādaudzums raksturo faktisko spēju dezinficēt ūdeni38

Ņemot vērā dzeramā ūdens īpatnības, tāsagatavošanas procesā var tikt pielietotas arīpapildus apstrādes metodes, piemēram:→ Ūdens mīkstināšana→ Fluorēšana→ Atdzelžošana,demanganizācija→ Attīrīšana nonitrātiem→ Attīrīšana nodabiskas izcelsmesorganiskajām vielāmJaunā ūdens atdzelžošanas stacija uniekārtas KārsavāLiepājas dzeramā ūdensmīkstināšanas iekārta39

Galvenās metodes, kas ļauj dzeramajā ūdenī samazinātdzelzs un mangāna koncentrāciju:→ Aerācija: skābekļa klātbūtnē tiekoksidēts Fe(II) par mazšķīstošoFe(III)→ Ķīmiskā oksidācija: izmantojothlora gāzi Cl 2 vai nātrija hipohlorītuNaClO, ozonu O 3 , kālijapermanganātu KMnO 4 , ūdeņražaperoksīdu H 2 O 2→ Mangāna dioksīda katalītiskaoksidācija: par katalizatoruizmantojot īpašus filtrācijasmateriālus un paaugstinātuspiedienu→ Atdzelžošana-mīkstināšana:dzelzs un mangāna jonuizgulsnēšana ar nātrija hidroksīduNaOH→ Virsmas oksidācija: pirmsfiltriem ievada gaisu, kā rezultātādzelzs oksidējas un sakrājas uzfiltru virsmas→ Jonu apmaiņa: ūdeni filtrē caurnātrija katjonītu – rezultātā notiekNa + jonu apmaiņa ar dzelzs,mangāna vai citiem joniem→ Bioloģiskā atdzelžošana:izmantojot īpašas baktērijas, kasspēj oksidēt Fe(II) par Fe(III),kas akumulējas baktērijušūnapvalkos40

Darbības, kas veicamas, lai nodrošinātu labas kvalitātes dzeramāūdens apgādi pietiekošā kvantitātē:→ Ūdens ņemšanas vietu aizsardzība (atbilstoši normatīviem)→ Ūdens resursu kvalitātes un kvantitātes regulāra kontrole→ Pāreja uz pazemes ūdeņu izmantošanu→ Ūdens apgādes tehnoloģisko procesu pilnveidošana→ Ūdens apgādes tīkla uzlabošana un modernizācijaJauna dzeramā ūdens atdzelžošanasiekārta Jaunalūksnes pagastāŪdenssaimniecības rekonstrukcijaPāvilostāModernu polimēra ūdensapgādes un kanalizācijas cauruļuražotne Jelgavā41

RĪGAS ŪDENS

Rīgas ūdensapgādes vēstureRīgas apgāde ar ūdeni ir bijusi aktuāla līdz ar pilsētas dibināšanu1201. gadā. Rīgā, tāpat kā vairumā pilsētu viduslaikos, ūdeniiedzīvotāju un amatniecības vajadzībām ieguva no kanāliem, kasaizsardzības nolūkos bija ierīkoti aiz aizsargvaļņiem un pilsētuapjoza no visām pusēm.Kanālu ūdens bija netīrs, dzeršanas un mājsaimniecības vajadzībāmnederīgs – tajā nenovēršami ieplūda arī pilsētas atkritumi, tādēļdaļu ūdens savām vajadzībām senās Rīgas iedzīvotāji ņēma noDaugavas.Ūdeni uz mājām nesa ar nēšiem vai pieveda ar zirgiem. Arheoloģiskiepētījumi pierāda, ka rīdzinieku vajadzībām ierīkotas arī akas – tāsbijušas gan apaļas, izbūvētas no stīpotām mucām bez dibeniem,gan arī četrstūrainas ozolu planku akas, kas no visām pusēmizolētas ar mālu kārtu, tātad izmantotas dzeramā ūdens ieguvei.Ņemot vērā to, ka daudzu apstākļu ietekmē izraktajās akās ūdens ātrikļuva netīrs un lietošanai nederīgs, bija jāsāk domāt par ūdenspiegādi no attālākajiem apvidiem.

Polijas karaļa Stefana Batorija 1582. gada privilēģijaMēs, no Dieva žēlastības Polijas Karalis, Lietuvas, Krievijas, Prūsijas, Mazāvijas, Zemaitijas. Kijevas,Volinijas, Poļesjes un Livonijas Lielkņazs, kā arī Transilvānijas Firsts, darām šo grāmatu zināmuvisiem un katram, kam tas ir svarīgi.Kā mums aprādīts mūsu uzticīgās, mūsu mīļās Rīgas Pilsētas vārdā, vislielākās grūtības tai radotūdensapgāde, jo, pilnīgi trūkstot saldūdenim, kā arī avotūdenim, tā spiesta ūdeni visāmvajadzībām ar lielām pūlēm un izdevumiem pievest tikai no Daugavas vien, un šā paša iemesla dēļtai arī liegta nepieciešamā dzirnavu izmantošana; šai ziņā tai varot palīdzēt tikai tad, ja no Juglasupes, kas ietek mūsu ezerā pilsētas tuvumā, novadītu kādu tās daļu uz Pilsētu, kuras vārdā tiekampazemīgi lūgti piešķirt tai tiesības no valsts upes ar valsts atļauju novadīt ūdeni.Tāpēc mēs, nepieciešamā lietā žēlīgi piekrizdami lūgumam, uzskatām, ka tai vēlīgi jādod iespējanovadīt ūdeni gan dzirnavu celšanai, gan citai tai nepieciešamai lietošanai. To tad ar šo atvēlamun atļaujam, taču ar noteikumu un tādā veidā, ka šā iemesla dēļ ūdens no iepriekš minētajā ezerānemazinātos, kaut kādā ziņā nepasliktinātos un, ka pasākumam tiktu saņemta atļauja unpiekrišana no to privāto zemesgabaliem, kuriem būs jāaizvada ūdens īpašniekiem un, lai tad arībrīva būtu novadīšana no šā kanāla mūsu Rīgas pils vajadzībām.Tā visa ticamībai un skaidrākam apliecinājumam esam pašrocīgi parakstījuši šo grāmatu un uzdevušiapstiprināt ar Karalistes zīmogu.Dots Varšava Karalistes Seimā novembra mēneša XXV dienā Tā Kunga MDLXXX otrajā gadā, mūsu valdīšanas septītajāgadā.Reinholds Heidenšteins,Viņa Karaliskās Majestātes sekretārsStefans, Karalis

Rīgas centralizētās ūdensapgādes pirmssākumi datējami ar17.gs. vidu, kad pilsētniekus ar ūdeni no Daugavas nodrošinājazirgu vilkmes sūknētava un koka cauruļvadu sistēma1863.g. uzbūvēja jaunu čugunacauruļvadu sistēmu un tvaika sūknētavuaugšpus pilsētas Maskavas ielāPirmā sūkņu stacija ūdensņemšanai no Daugavas (1863.g.)19.gs. beigās šī sistēma vairsneapmierināja pilsētas vajadzībasun izrādījās, ka Daugavas ūdensneatbilst dzeramā ūdens prasībām45

Dzeramais ūdens Rīgas iedzīvotājiem tiek piegādāts no:→Divām virszemes ūdensgūtvēm no Daugavas→Baltezera, Zaķumuižas un Remberģu pazemesūdensgūtvēm (līdz 85 tūkst. m³ diennaktī) – lielākajaidaļai ūdens patērētāju Daugavas labajā krastāBaltezera sūkņu stacijā ūdens nonāk nourbumiem, kuri ir izurbti kvartāra iežos līdz150 metru dziļumamBaltezera sūkņu stacijas vecajā ēkāierīkots Rīgas ūdensapgādes muzejsPazemes ūdens krājumi tiek papildināti noMazā Baltezera, izmantojotinfiltrācijas metodi46

Ūdens no Daugavas (Rīgas HES ūdenskrātuves) tieknogādāts uz attīrīšanas ietaisēm dzeramā ūdenssagatavošanas kompleksā “Daugava”, kura jauda ir210 tūkst. m 3 dzeramā ūdens diennaktī47

Rīgas ūdensvada garums 2009.g. sākumā sasniedza 1 380 km,un tas būvēts no dažāda materiāla un diametracauruļvadiem (no 20 līdz 1200 mm)Rīgas ūdensvadā atsevišķos posmos joprojām ir simts un vairāk gadu vecicauruļvadi, ar ko lielā mērā izskaidrojami bojājumi un avārijas30 cm diametra ūdensvada plīsuma radītās sekas Rīgā, Nīcgales ielā 2010.g. jūlijāŪdensapgādes kvalitātes un drošības uzlabošanai SIA “Rīgas ūdens”, visā Rīgas pilsētasteritorijā regulāri veic vērienīgus darbus, nomainot vai rekonstruējotvecākos un nedrošākos cauruļvadus, hidrantus un aizbīdņus48

APZĪMĒJUMISūkņu stacijas ūdens ņemšanasvietāsSpiediena paaugstināšanasstacijas vai ūdenstorņiGalvenās ūdensvada maģistrāles49

Rīgas ūdens apgādes sistēma

Ūdens ieguve Latvijas upju sateces baseinu apgabalos:Daugavas satecesbaseina apgabalsŪdens ieguves apjomsbaseina apgabalā118 279,025 m 3 gadāDaugava, Aiviekste, Dubna, Rēzekne,Malta, Ogre, Pededze, L.Jugla, M.JuglaGaujas satecesbaseina apgabals10 717,53 m 3 gadāGauja, Salaca, Amata, Rūja, BraslaVentas satecesbaseina apgabals12 260,8 m 3 gadāVenta, Abava, Irbe, Saka, RojaLielupes satecesbaseina apgabals4 144,6 m 3 gadāLielupe, Mēmele, Mūsa, Iecava,Svēte, DienvidsusējaVisnozīmīgākie virszemes ūdens ņemšanas avoti ir Rīgas un Pļaviņuūdenskrātuves un pati Daugava kopumā51

RĪGAS ŪDENS IEGUVES KOMPLEKSSBaltezera, Zaķmuižas un Remberģu pazemes ūdensgūtnes (75 000 - 85 000 m³ diennaktī).Ūdens sūkņu stacija “Daugava” (~ 220 000 m 3 /dienn.)

Latvijā nepieciešamo investīciju apjoms ūdensapgādes un notekūdeņuattīrīšanas nodrošināšanai saskaņā ar ES direktīvas 98/83/EC un direktīvas91/271/EC prasībām milj. LVL.

Virszemes ūdeņus, kurus izmanto vai kurus paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguveiun kurus piegādā izmantojot ūdensapgādes sistēmas, iedala 3 kategorijāsatbilstoši izmantotajām ūdens attīrīšanas metodēm:LR MK Not. Nr.118 “Par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” (12.03.2002.)→ A1 kategorija – izmantota vienkārša fizikāla attīrīšana un dezinfekcija→ A2 kategorija – izmantota fizikālā un ķīmiskā attīrīšana un dezinfekcija→ A3 kategorija – izmantota intensīva fizikāla un ķīmiska attīrīšana,pastiprināta attīrīšana un dezinfekcijaNormatīvi nosaka pieļaujamos robežlielumus, kā arī mērķlielumus atbilstošikategorijai virszemes ūdeņu, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei un sagatavošanai,un arī pazemes ūdeņu dažādiem rādītājiem, piemēram:Metālu unKrāsanemetālu joni Smarža Organiskie MikroorganismiSuspendētāspiemaisījumiElektrovadītspēja pHPesticīdi BSPvielas554

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS2003.04.29.Noteikumi Nr. 235Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroleskārtībaNr.1. Mikrobioloģiskie rādītāji1.1. ūdensvada ūdenim:RādītājsMaksimālipieļaujamānorma1.1.1. Escherichia coli 0/100 ml1.1.2. enterokoki 0/100 ml1.2. ūdenim, kas pildīts tirgošanai pudelēs vai citostraukos:1.2.1. Escherichia coli 0/250 ml1.2.2. enterokoki 0/250 ml1.2.3. Pseudomonas aeruginosa 0/250 ml1.2.4. mikroorganismu koloniju skaits (KVV) 22 °C 100/ml1.2.5. mikroorganismu koloniju skaits (KVV) 37 °C 20/ml

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETSNoteikumi Nr. 235; 2003.04.29.Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa unkontroles kārtībaRādītājsakrilamīdsantimonsarsēnsbenzolsbenzo(a)pirēnsborsbromāticianīdi1,2-dihloretānsdzīvsudrabsepihlorhidrīnsfluorīdihromsMaksimālipieļaujamā norma0,10 µg/l5,0 µg/l10 µg/l1,0 µg/l0,010 µg/l1,0 mg/l10 µg/l50 µg/l3,0 µg/l1,0 µg/l0,10 µg/l1,5 mg/l50 µg/lRādītājsakrilamīdsantimonsarsēnsbenzolsbenzo(a)pirēnsborsbromāticianīdi1,2-dihloretānsdzīvsudrabsepihlorhidrīnsfluorīdihroms2. Ķīmiskie rādītājiMaksimālipieļaujamānorma0,10 µg/l5,0 µg/l10 µg/l1,0 µg/l0,010 µg/l1,0 mg/l10 µg/l50 µg/l3,0 µg/l1,0 µg/l0,10 µg/l1,5 mg/l50 µg/lniķelisnitrātinitrītiRādītājspesticīdi(atsevišķi)pesticīdi(kopā)policikliskiearomātiskieogļūdeņražiselēnssvinsvarštrihalogēnmetānivinilhlorīdsMaksimālipieļaujamānorma20 µg/l50 mg/l0,50 mg/l0,10 µg/l0,50 µg/l0,10 µg/l10 µg/l10 µg/l2,0 µg/l100 µg/l0,50 µg/l

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETSNoteikumi Nr. 235; 2003.04.29.Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība3. Kontrolrādītāji dzeramā ūdens monitoringam un korektīvai rīcībaiRādītājsalumīnijsamonijsClostridiumperfringensMaksimālipieļaujamā norma0,2 mg/l0,50 mg/l0/100 mlgaršahlorīdikrāsamangānsnātrijsRādītājsMaksimālipieļaujamānormapieņemama250 mg/lpieņemama0, 05 mg/l200 mg/lRādītājsRadioaktivitātekopējā devaMaksimālipieļaujamānorma0,10 mSv/gadāmikroorganismukolonijuskaits 22 °Cbez būtiskāmizmaiņāmoksidējamība(KMnO 4)smarža5,0 mg/l O 2pieņemamakoliformasbaktērijas(skaits)duļķainībadzelzs0/100 mlpieņemama0,2 mg/lsulfātiūdeņraža jonukoncentrācija250 mg/l6,5–9,5 pHvienībaselektrovadītspēja 2500 µS cm -120 ºC temperatūrākopējaisorganiskaisogleklisbez būtiskāmizmaiņām

Ūdens apstrāde, ko var veikt apstākļos, kad navpieejams kvalitatīvs dzeramais ūdens:→ Vārīšana: ūdeni vārot vismaz trīs minūtes, bojā ietpraktiski visas baktērijas un vīrusi→ Filtrēšana: ja ir liels neorganiskā piesārņojuma līmenis, izmantojot,piemēram, stiklašķiedras vai keramiskos filtrus→ Ķīmiskā attīrīšana: izmantojot joda vaihlora dioksīda šķīdumus vai tabletes unstingri ievērojot drošības pasākumus→ Inovatīvas metodes: apstrāde ar īpašām ierīcēm, kas,piemēram, dezinficē ūdeni ar UV starojumu58

ŪDENS SADALES SISTĒMAS IZVIETOŠANA

ŪDENSTORŅIRīgas ainavā joprojām izceļas četriarhitektoniski ūdenstorņi, kas celti19.-20. gs. mijāŪdenstorņi Mazajā Matīsa ielāČiekurkalnaūdenstornisPie liela ūdens patēriņa un tam atbilstošās berzessamazināšanās, palielinās spiediena profila slīpums, kārezultātā ūdens sāk plūst no rezervuāra un apgādāt apkārtējoteritoriju.Krītoties ūdens pieprasījumam, hidrauliskā profila slīpumsno sūkņa uz rezervuāru arī samazinās, ļaujot ūdenim ieplūsttvertnē un atjaunot krājumus.Alises ūdenstornis Āgenskalnā

RĪGAS ŪDENSAPGĀDES MUZEJSRīgas ūdensapgādes muzejs dibināts 1988. gadā un ir viens no ievērojamākajiemūdensapgādes muzejiem Eiropā. Muzejs iekārtots vecās Baltezera ūdenssūknētavas telpās. Muzeja eksponāti ļauj izsekot Rīgas ūdenssaimniecībasattīstībai no viduslaikiem līdz pat mūsdienām.Muzejs atrodas Rīgas rajona Ādažu pagastā, šosejas Rīga – Tallina 3. kilometrā,ieeja muzejā ir bezmaksas.