ilgtspējīga attīstība

ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBASaules elektrostacijas PS10 (priekšplānā) un PS20 (tālāk) Andalūzijā,Spānijā.1

Resursu pārmērīga izmantošanaAttīstība no 1900. līdz 2000. gadam• globālais iedzīvotāju skaits 4 x• globālā ekonomika 14 x• industriālā ražošana 40 x• enerģijas izmantošana 16 x• oglekļa dioksīda emisijas 17 x• sēra dioksīda emisijas 13 x• okeāna zivju nozveja 35 x• cūku skaits 9 x• mežu platības 0,8 x• tīrumi 2 x• zilo vaļu skaits 0,0025 x3

Arala jūra tagad un tās robežas 1957. gadā.7

Atkritumu uzkrāšanās un rotācija Klusā okeāna ziemeļdaļā.9

Slāpekļa un fosfora emisijas – eitrofikācijaAļģu “ziedēšana” Baltijas jūrā10

Jārespektē resursu aprites cikli un jānodrošina atkritumu atkārtotaizmantošana !Pirms 15 gadiem98 % Eiropas produktu nonācaizgāztuvēs, jo materiālu plūsmabija lineāra: resursi –izmantošana – atkritumi.Resursi izsīka , bet vide tikapiesārņota.TagadLēnas izmaiņas, jo ir ieviesti tiesībuakti par atkritumuapsaimniekošanu.Otrreizēji izmantojamo materiālutirgus paplašinās.Materiālu plūsmas11

Dabas resursu produktivitāteBūtisks rādītājs ir dabas resursu produktivitāte. Tā tiek izteikta, kā iekšzemes kopproduktadaudzums, kas radīts, izmantojot visu dabas resursu ieejošās plūsmas apjomu:P = IK : DMI,kur P - resursu produktivitāte, IK - iekšzemes kopprodukts,DMI - dabas resursu patēriľš.Pēc Eurostat aprēķiniem dabas resursu produktivitāte Latvijā, ir apmēram 520 eiro uz tonnupatērēto resursu (DMI), kas ir ļoti zems rādītājs, salīdzinot ar Eiropas attīstītāko valstu resursuvidējo produktivitāti (1550 EUR/DMI).Lai sasniegtu Eiropas attīstītāko valstu rādītājus, Latvijai resursu izmantošanas efektivitātejāpalielina vismaz trīskārtīgi.Dabas resursu produktivitāte palielinās, ja tautsaimniecībā, izmantojot vienu tonnu noteiktu dabasresursu, tiek radīta lielāka pievienotā vērtība.Dabas resursu produktivitāte ES,EUR IK / t DMIMinimālā vērtība: 0,15Maksimālā vērtība: 3,16ES15: 1,5512

Vajadzības unvēlmes13

Lieldienu salas kopējais stāvoklis ir visgalējākais piemērs Okeānijas mežu iznīcināšanai un viens nospilgtākajiem pasaulē: visi meži ir izzuduši un visas koku sugas izmirušas.Kādreiz salu klāja palmu meži, bet salinieki tos iznīcināja, kas koksni lielos daudzumos izmantojuši statujuuzstādīšanai.Saliniekiem koku trūkuma dēļ zuda iespēja būvēt laivas, un arī putni zaudēja savas ligzdošanas vietas.Līdz ar to sākās Lieldienu salu civilizācijas noriets.14

LĪDZSVARA LĪMENISUzlabojies ↑ Pasliktinājies Neitrāls ↔LabībaMājlopiAkvakultūraOglekļa izmantošanaZvejniecībaSavvaļas pārtikaKoksnes kurināmaisĢenētiskie resursiBioķīmiskiesavienojumiSaldūdensGaisa kvalitāteReģionālā un vietējāklimata regulācijaAugsnes erozijaDabas ūdeľu kvalitāteSugu daudzveidībaApputeksnēšanaDabas katastrofasGarīgās, reliģiskās unestētiskās vērtībasKoksneŠķiedrasŪdens regulācijaSlimību apkarošanaAtpūta un ekotūrisms60 % no ekosistēmu pakalpojumiem ir degradējušies !15

Eksponenciālās augsme stingrie nosacījumi pieļauj tikaidivas iespējas !1. Robežu pārsniegšanaun katastrofa2. Dinamisks līdzsvars jebilgtspējīga attīstība…IlgtspējaPar daudzNepietiekami16

EKOLOĢISKĀ PĒDA UN ILGTSPĒJĪGS PATĒRIĽŠEkoloģiskā pēda ir hektāros izteiktazemes un ūdens platība, kasnepieciešama, lai saraţotu kādaindivīda, populācijas vai darbībaspatērēto produkciju un absorbētu šoproduktu aprites ciklā radītopiesārľojumu, izmantojot esošāstehnoloģijas un resursuapsaimniekošanas prakses.17

EKOLOĢISKĀ PĒDALatvijas ekoloģiskā pēda ir hektāros izteikta kopējā zemes platība, kas nepieciešama, laisaraţotu Latvijas iedzīvotāju patērēto pārtiku, preces un pakalpojumus, lai absorbētuatkritumus un piesārľojumu, kas radušies šo preču pilnā aprites ciklā.Ar ekoloģiskās pēdas palīdzību tiek mērīts un analizēts dabas resursu patēriņš, saražotoatkritumu apjoms un dabas atjaunošanās spēja.Ekoloģiskā pēda atspoguļo arī tās slodzes uz vidi, kas mūsu patēriņa rezultātā rodas citāsvalstīs, jo importēto preču ražošanas procesā radītās vides slodzes veidojas ražotājvalstī.Ekoloģiskā pēda visā pasaulē tiek plaši izmantota, lai skaidrotu vides ilgtspēju unveidotu sabiedrības vides apziľu.Ekoloģiskā pēda jau ir iekļauta vairāku valstu (Šveices, Apvienoto arābu emirātu, Japānas,Beļģijas, Ekvadoras, Francijas) nacionālajā statistikas uzskaitē un šīs valstis veic regulārusekoloģiskās pēdas aprēķinus.Lielbritānijā ekoloģisko pēdu plaši izmanto arī ietekmes uz vidi novērtējumā un vietējo attīstībasscenāriju potenciālās ietekmes uz vidi novērtēšanā.18

Pasaules karte pēc valstu ekoloģiskās pēdasKartē atainota valstu teritorija pēc to ekoloģiskās pēdas, proporcionāli kopējaipasaules ekoloģiskajai pēdai.19

Aprēķinu metodikaEkoloģisko pēdu mēra ar dabas resursu patēriņu, izteiktu globālajos hektāros, betbūtiski ir ņemt vērā arī bioloģisko produktivitāti, kas parāda planētas ekoloģiskoietilpību (bioloģiskās produktivitātes spējas).Līdz ar to veidojas bilance, kas atspoguļo pieprasījumu (ekoloģiskā pēda), unpiedāvājumu (bioloģiskā produktivitāte), kas sastāv no dažādām bioloģiskāsproduktivitātes teritorijām:aramzemes,ganībām,mežu platībām,jūras teritorijām,teritorijām, kas paredzētas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.Nacionālā bioproduktivitāte ir visu šo teritoriju kopsumma.Katra bioproduktīvā teritorija tiek izteikta globālajos hektāros, šo teritoriju reizinot arattiecīgās teritorijas ekvivalences faktoru un attiecīgo ražības faktoru. Šo aprēķinuvar izteikt ar formulu:bioproduktivitāte (ha g ) == teritorija (ha) x ekvivalences faktors (ha g /ha) x raţības faktors (t/ha)20

Aprēķinu metodikaGlobālie hektāri (ha g ) ir bioproduktīvā teritorija (kopumā uz pasaules 11,2 miljardiha) ar pasaules vidējo produktivitāti. Šajā gadījumā produktivitāte nav saražotāsbiomasas daudzums, bet gan maksimālās lauksaimniecības ražošanas potenciāls.Ekvivalences faktors (ha g /ha) palīdz pārvērst attiecīgo bioproduktīvo teritoriju(aramzeme, ganības, mežs, apbūvētā teritorija, jūras teritorija) globālajos hektāros.Piemēram, aramzeme ir produktīvāka par ganībām un līdz ar to tai ir augstāksekvivalences faktors.Raţības faktori parāda attiecīgā bioproduktīvās zemestipa ražību dažādās valstīs. Piemēram, uz viena ganībuhektāra Jaunzēlandē, pateicoties tās zālienu lielākairažībai, ir iespējams iegūt vairāk gaļas nekā Latvijā.Ekoloģiskais parāds ir starpība starp kādas teritorijasbioproduktivitāti un tās ekoloģisko pēdu. Ekoloģiskaisparāds veidojas, ja kādas teritorijas ekoloģiskā pēdapārsniedz šīs teritorijas bioproduktivitāti.Ekoloģiskās rezerves veidojas gadījumā, ja attiecīgāsteritorijas bioproduktivitāte ir lielāka par šīs teritorijasekoloģisko pēdu.Zemes tipsAramzemes 2,64Ganības 0,40Meži 1,33Zvejas teritorija 0,40Apbūvētāteritorija2,64CO 2absorbēšana 1,34Ekvivalences faktori,ha g /ha21

Ekoloģiskā pēda pasaulēPlanētas iedzīvotājam vidējā pieejamā produktīvās zemes platība ir tikai 2,1 ha/iedz.Taču ekoloģiskās pēdas nospiedums pasaulē vidēji uz vienu iedzīvotāju ir 2,7 ha ggadā – planēta tiek patērēta straujāk nekā tā spēj atjaunoties un mums irekoloģiskais parāds.Rūpnieciski attīstītās valstis, kur dzīvo salīdzinoši mazāk iedzīvotāju, ir atbildīgas parlielāko daļu šo slodžu, jo valstīs ar augstiem ienākumiem, ekoloģiskā pēda ir vidēji6,4 ha g /iedz., kamēr jaunattīstības valstīs vidēji tikai 2,2 ha g /iedz., kas tikai nedaudzpārsniedz globāli pieejamo daļu.Nabadzīgākajās valstīs (aptuveni 2,4 miljardi iedzīvotāju), ekoloģiskā pēda ir vēl mazāka– tikai 1 ha g /iedz. Šīs ekoloģiskās pēdas sadalījuma atšķirības ir vērojamas arīreģionāli.Lielākā ekoloģiskā pēda (9,5 ha g /iedz.) ir Apvienoto arābu emirātiem un ASV (9,4ha g /iedz.), kur ir lielāks neatjaunojamo energoresursu patēriņš.Vismazākā ekoloģiskā pēda ir Afganistānai (0,48 ha g /iedz.) un Malavi (0,47 ha g /iedz.).Abas šīs galējības ir neilgtspējīgas, jo pirmajā gadījumā tiek tērēts vairāk resursu nekā irpieejams, bet otrā - saistās ar nabadzību un nespēju apmierināt cilvēkupamatvajadzības pēc pārtikas, drošības un mājokļa.22

Ekoloģiskā pēdapasaulē,ASV un ESLai viens ASV iedzīvotājs varētu apmierināt visas savas vajadzības irnepieciešami 9,4 ha g , bet, ja visi pasaules iedzīvotāji patērētu tikpat daudzdabas resursu, būtu nepieciešamas5 planētas Zeme.ES valstu iedzīvotāju vidējā ekoloģiskā pēda ir - 4,7 ha g /iedz. – tā pārsniedz arīpašas ES bioproduktivitāti (2,3 ha g /iedz.).Eiropas Savienības iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai ir nepieciešama divtikliela teritorija, kā pieejams, tātad2 planētas Zeme.24

Ekoloģiskā pēda LatvijāLatvija starp 152 pasaules valstīm atrodas 42. vietā, starp Mongoliju un Meksiku (GlobalFootprint Network aprēķini).Latvijas kopējā ekoloģiskā pēda ir 8,5 miljoni hektāru vai 3,5 ha g uz vienu iedzīvotāju.Latvija ir izdevīgā situācijā, jo valsts ir mazapdzīvota un līdz ar to uz vienu iedzīvotāju irpieejami 5,77 ha g bioproduktīvās teritorijas. Tas ir ļoti labs rādītājs un Latvija šajā ziņā irpasaules bioproduktīvāko teritoriju pirmajā desmitniekā.Latvijai ir ekoloģiskais pārpalikums – 2,5 ha g uz vienu iedzīvotāju.Latvijas lielākās bioproduktivitātes rezerves ir meži, kas sastāda 70 % no visas bioproduktīvāsteritorijas, un aramzemes – 23 %. Zvejas teritorijas, ganības un apbūvētā teritorija kopumāsastāda tikai 7 % no kopējās bioproduktivitātes. To var skaidrot ar to, ka meži Latvijāaizņem gandrīz 50 % teritorijas.Bioproduktivitāte Latvijā pēdējo gadu laikā ir pieaugusi par 26 % (no 10,5 miljoniem ha g 1992.gadā līdz 13,3 miljoniem ha g 2005. gadā), pateicoties pieaugumam aramzemjubioproduktivitātē – (+ 68 %). Palielinājusies ir arī mežu bioproduktivitāte – par 18 %. Tas irnoticis gan pateicoties aramzemju un mežu platību pieaugumam, gan arī ražībaspieaugumam.Ekoloģiskās pēdas sadalījums par patēriľa kategorijāmPreces 9%Citas 3%Pakalpojumi 5%Trasports 10%Pārtika 55%Mājoklis 18%25

Kas jādara, lai samazinātu ekoloģisko pēdu ?Atsevišķas personas ekoloģisko pēdu var aprēķināt, izmantojot Pasaules Dabas Fonda mājas lapā(www.pdf.lv) ievietoto elektronisko kalkulatoru.Noskaidrojot savu ekoloģisko pēdu un izprotot savas ietekmes būtiskos faktorus, iespējams izmainītparadumus, kas atstāj vislielāko ietekmi uz vidi.Izvēloties vietējo, bioloģiski audzētu un sezonālu pārtiku, nebraucot ar automašīnu, bet ejot kājām vaiizmantojot sabiedrisko transportu, kā arī parūpējoties par mājas siltināšanu un lietojot tikaienergoefektīvas elektroierīces, katrs var salīdzinoši vienkārši mazināt savu ekoloģisko pēdu.Jārīkojas arī valdībai:• izveidojot dabas kapitāla uzskaiti un regulējot tā izmatošanu (nozvejas kvotu noteikšana, lai saglabātuzivju populāciju atjaunošanās spējas),• cenās iekļaujot ar dabas degradāciju un vides piesārņojumu saistītās preču un pakalpojumu pilna apritescikla izmaksas. To var īstenot gan veicot nodokļu reformu (paaugstinot nodokli par dabas resursuizmantošanu, vienlaicīgi samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli), tādējādi novirzot patēriņu uz videidraudzīgākām preču grupām, saglabājot valsts budžeta līdzsvaru un izskaužot subsīdijas, kas veicinaaugošu dabas resursu izmantošanu un piesārņojumu,• veicinot ekotehnoloģiju attīstību, kas nodrošina efektīvāku dabas resursu izmantošanu un sniedzotnodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kas ievieš šādas tehnoloģijas,• izstrādājot tādus valsts iepirkuma mehānismus, kas valsts institūcijām uzdotu par pienākumu iegādātiesvidei draudzīgākas preces, tādējādi, rādot labu piemēru privātajam sektoram un veidojot jaunas tirgusattiecības,• attīstot sabiedrības vides apziņu, uzlabojot vides izglītību un nodrošinot iedzīvotājus ar informāciju, kasveicina vides procesu izpratni.26

2012. gadā, ANO Globālās ilgtspējas augsta līmeņa grupa,ko vadīja Dienvidāfrikas Republikas prezidents Zuma unSomijas prezidente Halonena,atzīmēja nepieciešamību"starptautiskajai sabiedrībai izvērtēt iekšzemes kopprodukta nozīmi unizstrādāt jaunu ilgtspējīgas attīstības indeksu vai atbilstošu rādītājukopumu".27

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas – ESAO(The Organisation for Economic Co-operation and Development - OECD)Ģenerālsekretārs Angels Gurria:"Augsmei, kā parasti” nav risinājuma.Līderu panākums –laimes un labklājības nodrošināšana saviem pilsoľiem !!!Restoring publicfinancesBoosting jobs and skillsRestoring public trustNew sources of growth28

AUGSMESAUGSMENaudas rakšana (Kalifornijas zelta drudzis kopš 1849. gada)2006. - ZELTA DRUDZIS TURPINĀS RUMĀNIJĀMontana Gold Company (Kanādas/Rumānijas kompānija) plan to produce7.943 million ounces (225 t) of gold and 28.891 million ounces (819 t) of silverover 17 years. The project will cost $638m and involves the creation of fourmining pits covering 205 ha, the first two at the old mining sites of Cirnic andCetate, followed by pits at Jig and Orlea in Phase II. Up to 250 million tonnesof tailings will be dumped in a 363ha pond in the Corna Valley behind a185m-high dam.29

Čikāgas lopkautuves 20. gadsimta sākumāAUGSMES SKARBAIS CEĻŠ30

1972. gads: globālās diskusijas sākšana par augsmiVēsturiski 1972. gads iezīmējās kā pavērsiena punkts. Tas bija gads, kad kosmosādevās pēdējais ASV „Apollo” kuģis, jo ASV Mēness izpētes programma tika apturētavalsts budžeta spiedīgo problēmu dēļ.Principles of the Stockholm Declaration1972. gads: ANO kongresspar cilvēkvidi Stokholmā1. Human rights must be asserted, apartheid and colonialism condemned2. Natural resources must be safeguarded3. The Earth’s capacity to produce renewable resources must be maintained4. Wildlife must be safeguarded5. Non-renewable resources must be shared and not exhausted6. Pollution must not exceed the environment’s capacity to clean itself7. Damaging oceanic pollution must be prevented8. Development is needed to improve the environment9. Developing countries therefore need assistance10. Developing countries need reasonable prices for exports to carry out environmentalmanagement11. Environment policy must not hamper development12. Developing countries need money to develop environmental safeguards13. Integrated development planning is needed14. Rational planning should resolve conflicts between environment and development15. Human settlements must be planned to eliminate environmental problems16. Governments should plan their own appropriate population policies17. National institutions must plan development of states’ natural resources18. Science and technology must be used to improve the environment19. Environmental education is essential20. Environmental research must be promoted, particularly in developing countries21. States may exploit their resources as they wish but must not endanger others22. Compensation is due to states thus endangered23. Each nation must establish its own standards24. There must be cooperation on international issues25. International organizations should help to improve the environment3126. Weapons of mass destruction must be eliminated

Dr Wayne Visser, Senior Associate,Cambridge Programme for SustainabilityLeadership, for the Cambridge Top 50 Sustainability Books Project.1. Overshoot and Collapse2. Predictions of Catastrophe?3. Beyond the Limits to Growth?4. Climate Modelling5. Climate Change6. Growth and Environment7. China8. Universal versus Global Problems9. The Role of Business3210. The Next 30 Years

Vienkāršākas dzīves iespējasŢurkas skrējiens ir bezgalīgs, tiek veikts paša skrējiena dēļ un ir bezjēdzīgapakaļdzīšanās pēc kaut kā.33

GLOBALIZĀCIJA34

Eko-ciematu vīzijasEko-ciematu principi:•Tie ir pašiniciatīvas radīti un nav valdības finansēta projekti.•Iedzīvotāji augstu vērtē kopienas dzīvi.•Iedzīvotāji nav pārāk atkarīgi no valdības, korporatīviem uzņēmumiem vai citiem centralizētiem avotiemūdens, pārtikas, pajumtes, jaudas un citu pirmās nepieciešamības nodrošināšanā. Drīzāk viņi cenšassagādāt šos resursus paši.•Iedzīvotāji ir spēcīga kopīgo vērtību izjūta, kas bieži raksturojas garīgā ziņā.•Viņi bieži kalpo kā pētniecības un demonstrācijas vietas, piedāvājot izglītības un prakses pieredzi citiem. 35

„Jaunā Ekonomika”"Jaunā Ekonomika" ir ekonomiskās filozofija un teorija, kas vairāk balstās uz idejām parpietiekamību nekā izaugsmi, kā arī uz Zemes sistēmu ierobežojumu ievērošanu (betmazāk nodarbojas ar pašu ierobežojumu vērtēšanu un iespēju meklēšanu, lai mazinātupašu ierobežojumus).Plašāki un daudz humānāki mērķi. "Augsme, kā parasti" ir vērsta uz vienkāršu paplašināšanu, koatbalsta pārliecība, ka izaugsme vienmēr garantē cilvēces progresu. Bez tam "Jaunā Ekonomika" koncentrējasuz reāliem rezultātiem, kurus tradicionālā ekonomika tikai šķietami cenšas panākt - uz labklājībuiedzīvotājiem.Ētiska Orientācija. "Augsme, kā parasti" nepietiekami novērtē ētiskos jautājumus parbagātības vairošanu šodien, neraugoties uz tās ietekmi nākotnē. Turklāt tai ir tendence vērtības koncentrēt,nevis bagātību taisnīgāk sadalīt. "Jaunā Ekonomika" uzskata, ka nevienlīdzības problēmas jārisina ne vienšodien, bet arī rīt Tā īpaši uzsver godīgumu arī attiecībā uz nākotnes paaudzēm (koncepcija par starppaaudžutaisnīgumu).Skaidras ekoloģiskās robežas. "Augsme, kā parasti" bieži ignorē realitāti, ka ekosistēmas un resursi irierobežoti. "Jaunā Ekonomika" izmanto šos ierobežojumus, kā sākuma punktu, ap kuru veidot jaunu,darbojošos sistēmu vērtēšanai, attīstībai, nodarbinātības politikai utt.Vairāk sistēmisko rādītāju. "Augsme, kā parasti" izmanto vienkāršotus indikatorus, kā galveno izceļotIKP un tam analogus rādītājus. "Jaunā Ekonomika" izmanto virkni mūsdienīgu mērījumu, lai varētu iegūtkorektas atbildes uz jautājumiem, kas ir patiesi nozīmīgi, tai skaitā, vērtējumu par subjektīvu laimi un dzīveskvalitāti.36

How are you feeling today?Procentuālais cilvēku skaits, kas emocionāli jūtas vairāk pozitīvi, nekā negatīvi.37

„Zaļā augsme”„Zaļā augsme” ir jēdziens, ko bija iecerējusi McKinsey konsultāciju firma saistībāar praktiskajām darbībām, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi. Šo jēdzienu kā labuatzina arī ANO, jo īpaši Āzijā, saistībā ar Ilgtspējīgas attīstības konferences(Johannesburga, 2002.) Īstenošanas plānu.„Zaļās augsmes” intelektuālais centrs saistās ar Koreju, kur darbojas GlobālāsZaļās Augsmes Institūts (Global Green Growth Institute).ANO „Zaļās augsmes” programmas uzsver ilgtspējīga patēriņa pieeja, koncepciju, kasnosaka, ka galvenie ieinteresētie attīstības procesā ir arī nabadzīgie. „Zaļā augsme”mudina izmantot līdzdalības novērtējumu, kas palīdz noteikt galvenos ierobežojumus,iespējas un problēmas, ar ko saskaras trūcīgie cilvēki un iekļaut tos politikas plānošanasun īstenošanas ciklos. Tas atbalsta neaizsargātās kopienas, nodrošinot nabadzīgajiem38sociālos pakalpojumus un radot labvēlīgu vidi ilgtspējīgai attīstībai.

Zaļā ekonomika"Zaļā ekonomika" ir ANO iniciatīva (http://www.unep.org/greeneconomy), bet tā tika ieviesta unatbalstīta galvenokārt ANO Vides programmas (UNEP) ietvaros,savukārt „Zaļo augsmi” nepārprotami virzīja ANO Ekonomikas un sociālo lietu Āzijas un Klusāokeāna komisija (ESCAP).UNEP vadītājs Ahims Steiners (Achim Steiner), vērtē „Zaļās Ekonomikas iniciatīvu” ziņojumukā neitralizējošu argumentu, attiecībā uz to, ilgtspēju var sasniegt tikai uz ekonomiskās attīstībasrēķina, tā apstrīdot mītu, ka zaļā ekonomika ir futūristiska (modernistiska) koncepcija.UNEP atbalstīja arī "Zaļās stimulēšanas paketes" ideju 2008. gada finanšu krīzes laikā unidentificēja konkrētās jomās, kurās plaša mēroga publiskā sektora ieguldījumi varētu iedarbināt "Zaļoekonomiku".Rūpniecībai, kas pārmērīgi izmanto resursus, ik gadu vajadzētu novirzot 1,3 triljonus dolāru uzdesmit zaļākām jomām, sākot no ilgtspējīgas mežsaimniecības līdz ēku modernizēšanai. Investīcijas –aptuveni 2 procenti no pasaules ekonomikas produkta – palīdzētu mazināt siltumnīcefekta gāzuemisijas un ļautu izvairīties no cenu šoka saistībā ar atkarību no fosilajās degvielas un citām precēm.39

Ilgtspējīgas attīstībaKaut gan "Zaļo izaugsmi" un "Zaļo ekonomiku" var uzskatīt par "Ilgtspējīgas attīstības" apakšgrupāmvai pat par ilgtspējīgas attīstības kustību rezultātu, tomēr daudzi cilvēki stingri nodala šos terminus.Ilgtspējīga attīstība ir definēta ar ANO mandātu 1987. gadā izveidotās Komisijas par vidi un attīstību(Bruntlandes komisija) ietvaros: "Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas nodrošina pašreizējās paaudzesvajadzības, respektējot nākamo paaudžu iespējas apmierināt savas vajadzības". Jau gadsimta ceturksni kopštās definēšanas, jēdziens ir kļuvis par starptautisko sarunu stūrakmeni un vienošanās pamatu par dažādiemsociāliem, vides un ekonomikas jautājumiem, sākot no klimata pārmaiņām (Vispārējā konvenciju par klimataizmaiņām), bioloģisko daudzveidību (Vispārējā konvencija par bioloģisko daudzveidību) un sociālajiemmērķiem (Tūkstošgades attīstības mērķi).Tomēr, atšķirībā no „Zaļās augsmes” vai „Zaļās ekonomikas”, „Ilgtspējīgai attīstībai” (IA) nav skaidrinoteikta ekonomiskā filozofija vai stratēģija. Tās kritiķi mēdz teikt, ka tā cenšas aptvert visas lietas saistībā arvisiem cilvēkiem un atrisināt visas problēmas.Vairākums gan ir gatavi atbalstīt Ilgtspējīgu attīstību kā galveno virzienu un alternatīvu „Augsmei, kāparasti”. Iespējams, ka attieksme pret Ilgtspējīgu attīstību ir zināmā mērā nenoteikta arī tāpēc, ka pirms 2011.gada ANO nebija centrālā portāla, lai sniegtu informāciju par ilgtspējīgu attīstību (kā tas ir gan „Zaļajaiaugsmei”, gan arī „Zaļajai ekonomikas” (http://sustainabledevelopment.un.org/).40

Patiesais progress, īsti ietaupījumiun „Zaļais IKP”Patiesais progress, kā jēdziens ekonomikā, radās saistībā ar ekonomistaHermana Deilija (Herman Daly) un viņa kolēģa Džona Kobas (John Cobb)darbiem un viņu centieniem ekonomikas mērījumus izteikt jaunā, vairāk integrētāveidā. Deilijs un Koba ieviesa Sociālās un ekonomiskās labklājības indeksu, laikoriģētu iekšzemes kopproduktu savā grāmatā „Kopējam labumam” („For theCommon Good”, 1990). Laikā ap 1990. un 2000. gadiem pētnieki sāka pielāgot tosākotnējās, oriģinālās metodoloģijas, dažkārt darbojoties kā neatkarīgaspētniecības iestādes vai ideju ģeneratori, bet dažreiz arī saistībā ar valdībām.Ķīnas ekonomists Niu Venjuans (Niu Wenyuan)nesen ieteica jaunu "IKP Kvalitātes indikatoru". Viņšjau agrāk bija mēģinājis ieviest Ķīnas "Zaļo IKP", betsastapa sīvu pretestību. Jaunais indikators ir kasvairāk, nekā „Patiesā progresa indikators” un ietverpiecus elementus: enerģija intensitāte uz vienu IKPvienību, ienākumu atšķirības starp bagātajiem unnabagajiem, atkritumu daudzums uz vienu IKPvienību, dzīves kvalitāte (mūža ilgums un citi cilvēkuattīstība indikatori).41

"Nacionālā Laime"Jēdzienu "Nacionālais Laime" pirmo reizi ieviesa Butānas karalis Jigme Singje Vanghuks(Jigme Singye Wangchuck) 1972. gadā. Daudz vēlāk, jēdziens pārtapa par apsekojuma metodi, kopielietoja Butānas pētījumu centra pētnieki, lai novērtētu Butānas iedzīvotāju labklājības līmeni.Pēdējos gados Butānas arvien sarežģītākos aptaujas paņēmienus sāka pētīt un pielāgot arī citasvaldības daudzās pasaules valstīs. Savukārt "Nacionālās Laimes" noteikšanas metodes piesaistījalielu interesi diskusijās.Kaut gan ideja par „laimes noteikšanu” daudziem cilvēkiem sākumā izklausās dīvaini, pieredzeapsekojot cilvēkus, lai noteiktu, kā tie uztver savu labklājību, apmierinātību ar dzīvi un pašu novērtētolaimes līmeni, ir ar ilgu vēsturi. Pēdējos gados mērīšanas paņēmieni, datu analīze un interpretācija irprogresējusi gan domāšanas procesu zinātnes, gan statistikas jomā, kas palielina uzticību aptaujasdatiem. Savukārt debates turpinās, lai panāktu lielāku vienprātību par mērīšanas metodēm novērtējotcilvēku laimi. Tomēr jau tagad pamati ir pietiekami labi izstrādāti, lai būtu iespējams novērtēt valstsattīstības virzību un politikas veidošanas atbilstību valstīs, kas būtiski atšķiras, piemēram, Butānā,Ķīnā, Francijā un Lielbritānijā.Tradīcijas, psiholoģijas, veselība, ekoloģiskās problēmas, svarīgākās attiecības un mūsdienutehnoloģijas – tam visam ir sava vieta Butānas jēdzienā par nacionālo laimi, bet tā izmantošana nav tikaiteorētiska. Atšķirībā no citām sistēmām un rādītājiem, profilētas šeit, Butānas „Nacionālā laime” ir politiskisaistoša. Butānas apmeklētāji stāsta par plašām un ilgām kopienas apspriedēm saistībā ar būtiskiemattīstības lēmumiem, piemēram, par jaunas šosejas būvniecību. Kopienas locekļiem tiek lūgts apsvērt, kājaunā attīstība varētu ietekmēt „Nacionālās laimes” rādītājus, un to pārdomas tiek nopietni ņemtas vērā,pieņemot gala lēmumus par politiku un ieguldījumiem.42

Svarīgākie “Nacionālās Laimes” indikatori ir šādi:- savtības sajūtas biežums,- cēlsirdības sajūtas biežums,- domas par pašnāvību,- zināšanas par augu un dzīvnieku sugu nosaukumiem ("Vai jūs zināt augu undzīvnieki nosaukumus vietējā apkārtnē ?"),- izglītības līmenis, lasītprasmes un rakstpratības līmenis, vēsturiskā lasītprasme,- tradicionālo spēļu spēlēšanas biežums,-dienu skaits gadā apmeklējot kopienas pasākumus,- mājsaimniecības ienākumi,- ienākumu pietiekamība ikdienas vajadzībām,- telpu skaits (personu skaits vienā telpā),- lietotu apģērbu iegāde,- miega stundu skaits,- uzticība kaimiņiem,-palīdzība darbā kopienas locekļiem,- "Vai Jūsu ģimenes locekļi patiešām rūpējas viens par otru ?",- uzticēšanās plašsaziņas līdzekļiem.43

Jāpanāk plaša vienošanās starp alternatīvām sistēmām,vismaz četros galvenajos punktos:1. "Augsme, kā parasti" nav iespējama ilgtermiņā. Augsme var radīt daudz labumu cilvēcei (atšķirasviedokļi par to, cik gan guvuma ir radies), bet tā ir arī radījusi bīstamās klimata pārmaiņas, iznīcinājusiekosistēmas, radījusi dziļas atšķirības starp bagātajiem un nabadzīgajiem, un citas nopietnas problēmas,pat varbūt katastrofas. Planēta nav pietiekami liela, lai nodrošinātu „Augsmi kā parasti” ilgu laiku.2. IKP ir neatbilstošs vai pat maldinošs progresa rādītājs. To nepieciešams vismaz reformēt un varbūtpat tas jāaizstāj kā galvenais mērīšanas rīks, ar kuru tiek vērtēti politisko un sociālo sistēmu panākumi.3. Alternatīvas ir gan vajadzīgi, gan arī tās ir iespējamas. Pasaule, šķiet, atrodas "meklējumurežīmā", lai atrastu labāko kombināciju no tradicionālās ekonomiskās domāšanas (piemēram, tirgusiespējas) un no „Jaunās ekonomiskās domāšanas (piemēram, pārļiekot uzsvars no materiāla patēriņa uznemateriālo labumu atbilstoši cilvēces pieredzei un attīstībai). Pastāv zināma vienprātība, ka šādukombināciju var atrast, bet nav vienprātības, ka tas varētu izdoties galīgajā formulējumā.4. Laime un cilvēku labklājību ir būtiski jebkāda ekonomiska uzstādījuma mērķi. Iespējams, ka tā irvisradikālākā jaunā ideja, lai izkļūtu no šiem dažādajiem strāvojumiem un panāktu pārsteidzošu vienprātībupar laimes un labklājības milzīgo nozīmi, paceļoties pāri tradicionālajām kreisajām un labējām politiskajāmideoloģijām. Ja šī perspektīva iesakņosies dziļāk un kļūs par organizējošo principu valsts ekonomiskāspolitikas veidošanā, to varēs uzskatīt par revolucionāru.44

Vispārēji apsvērumi:- finanšu krīze valdībām visvairāk liek stingri iestāties par„Augsmi, kā parasti”, bet dažas valdības, izmantojot krīzi, ir daudzieguldījušas, lai veicinātu pāreju uz „Zaļo augsmi”;- pasaules varas maiņa, tostarp Ķīnas, Indijas, Brazīlijas un citujauno ekonomiku izaugsme, ir ļoti nozīmīgs faktors, kas virza valstunākotnes politiku visā pasaulē galvenokārt „Augsmes, kā parasti”virzienā.- kaut gan dažas valstis publiski ir pieņēmušas „Zaļās augsmes”stratēģiju, lielākais smaguma centrs pasaulē, reaģējot uz globālo spēkuizmaiņām, joprojām ir „Augsme, kā parasti”;- bruņoti konflikti pasaulē turpinās, jo tiek uztverta to “pozitīvā”ietekme uz ekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, IKP;- patiesās kara izmaksas nav nonākušas „vairākuma” apziņā unnetiek izmantotas ekonomikas politikas veidošanā nozīmīgā veidā;- privātais sektors joprojām ir apņēmības pilns par „Augsmi, kā parasti” un ir stingri noenkurojies pasaule, tomēr tālredzīgi uzņēmumi irpieņēmuši sevis modificētu „Zaļo augsmi”, radot sava veida pretēju virzību privātajā sfērā, kas var novirzīt smaguma centru. Saistībā ar finanšukrīzi, „Zaļā augsme” ir vērtējama kā sava veida robeža, kuru pārsniegt pasaules uzņēmumi vēl nav gatavi;- centieni atgūties no katastrofām sūta pozitīvus ekonomiskos signālus IKP izteiksmē un arī tas maldinoši velk pasauli „Augsmes, kā parasti”virzienā. Atgūšanās no katastrofu sekām sākas, diemžēl no pozīcijām, kad jāizmanto faktiskos ietaupījumus, bet progress nav reāls, jo katastrofa irietekmējusi vispārējo sociālo, ekonomisko un vides bilance, bet sasniegumi faktiski ir tikai tuvošanās pirmskatastrofas stāvoklim;- demokrātijas kustības pasaule sākas no neitrāla stāvokļa spektrā starp „Augsmi, kā parasti” un Ne-augsmi. Bagāto valstu pārstāvji mēdzvirzīties, lai radikāli pārskatītu augsmes modeļus, bet trūcīgajās valstis parasti tiecas uz „Augsmi, kā parasti”;- nabadzības mazināšanas nepieciešamība arī ir novietota spektra vidū, jo tās galvenais uzdevums ir saskaņoties ar ilgtspējīgas attīstībasvispārējām mērķiem, tomēr spēcīga globāla vienprātība par augsmi („zaļu” vai citādu) kā visefektīvāko stratēģiju, lai samazinātu nabadzību,nozīmē, ka šādi centieni kopumā veicina globālo augsmi;- „Rio+20” konferenci ANO organizēja, lai apspriestu jautājumus par ilgtspējīgu attīstību, kā arī sociālā taisnīguma un vides saglabāšanasprincipus, kas izriet no ilgtspējīgas attīstības būtības. Lai cik stiprs atbalsts, ANO konferences ietvaros bija jūtams „Zaļajai ekonomikai” un „Zaļajaiaugsmei”, tomēr galvenais uzstādījums bija tāds, ka nedrīkst virzīties uz Ne-augsmes pusi.45

„Zaļā ekonomika” + „Nacionālā laime” = „Ilgtspējīga pasaule”Pastāv varbūtība, ka „Zaļā augsme” kļūs par ietvaru, kas nonāks uz pasaules skatuves nākamajos gados kājauna „normāla" parādība.„Zaļā ekonomika” ļauj augsmi, kur tas ir vajadzīgs, kad tas reāli neapdraud cilvēkus (tagad vai nākotnē) un,ja tā nedarbojas pretēji mūsu vispārpieņemtām vajadzībām un vēlmēm. Tomēr „Zaļā ekonomika” pieļauj arīsarukšanu un samazinājumu (kas būtu selektīva „ne-augsme), ja tas ir nepieciešams, piemēram, neatjaunojamoresursu patēriņš, atjaunojamo resursu noplicināšana, un pat pārmaiņas patēriņa modeļos pārejot no alkatības uz„maigu” attieksmi. „Zaļā augsme”, gluži pretēji, joprojām spiež uz visiem lai tas pieaugtu.„Zaļā augsme” saglabā tendenci virzīt pasauli viena virziena domāšanā pretī varenai Dabas noteikto robežusienai, kaut gan nedaudz samazinot ātrumu. „Zaļās ekonomikas” koncepciju virza uz to, lai apmierinātu cilvēkuvajadzības un cerības to robežu ietvaros, kādas planēta var faktiski uzturēt.ANO Vides programma definē „Zaļo ekonomiku” kā tādu, kas "uzlabo cilvēku labklājību un sociālotaisnīgumu, vienlaikus ievērojami samazinot vides riskus un ekoloģisko nepietiekamību".No konceptuālā viedokļa, „Zaļā ekonomika” ir daudz precīzāka par to, kas civilizācijai faktiski irnepieciešams, katrā līmenī, sākot no ciematiem Āfrikā līdz globālo korporāciju valdēm un parlamentiemnacionālās valstīs. Daudzi Āfrikas ciemati, protams, jau ir diezgan "zaļi", bet tas, kas ir nepieciešas, ir savaslabklājības uzlabošana, kas vairāk atbilst „Zaļai augsmei”.Tas, kas korporācijām un attīstītām tautām ir nepieciešams, gluži pretēji, ir dziļi pārstrukturētas ekonomikas,kurās monetārā ekonomiskā izaugsme neprasa nebeidzamu fizisko ekspansiju: „Zaļo ekonomiku”. Apvienojot„Zaļās ekonomikas” koncepciju ar „Nacionālās laimes” koncepciju, paveras iespēja aprakstīt - varbūt pirmo reizi –skaidri un rosinoši redzējumu par ilgtspēju globālā mērogā. Turklāt, izpētes rezultāti liecina, ka paveras iespējanoteikt izmērāmus kvantitatīvos mērķus, kaut arī dažkārt, aptuvenus.46

Torracā, Itālijā, izmantoLED spuldzes ielu apgaismošanai. Tiekpatērēts tikai 10-20 % noelektroenerģijas, salīdzinot ar parastāmspuldzēm.Enerģētiskām vajadzībām jāizmantoatjaunojamie avoti – Saule, vējš,ūdens !HES,47Harsprånget, Zviedrija

Mājsaimniecībaspatērēapmēram 40% nosabiedrībainepieciešamāenerģijasdaudzuma.Pasīvāmenergoēkāmnavnepieciešamspievadītenerģiju.48

49Industriāla simbioze Kalundborgā, Dānijā, kur sadarbojas 7 lieli rūpniecībasuzņēmumi.

Atkritumu šķirošana Turku, Somijā2005 2015?Energy wasteBio wastePaperMixed waste Paper Glass MetalMetalGlassCardboardnon-combustiblewaste50

Cerību grafiksPārejaspunktsNabadzības slazdsInovācijasPiesārņojumsIespējasDabas dzīvotņu degradācijaAtjaunojamie resursiFosilā kurināmā izmantošanaDabas saglabāšanaMērķis:sasniegt šo punktuun virzīties augšup... īstenot ilgtspējuātrāk...... samazinātzaudējumus vaikaitējumuNeilgtspējīgastehnoloģijas unAtbildībapraktiskā darbībaIlgtspējīgasMūsu dzīves laikstehnoloģijas unpraktiskā darbība1880192019602000 204051

Paldies par uzmanību !52