11.07.2015 Views

darba aizsardzîbas prasîbas derîgo izrakteòu izpçtç un ieguvç darba ...

darba aizsardzîbas prasîbas derîgo izrakteòu izpçtç un ieguvç darba ...

darba aizsardzîbas prasîbas derîgo izrakteòu izpçtç un ieguvç darba ...

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

DARBAAIZSARDZÎBAS PRASÎBASDERÎGO IZRAKTEÒUIZPÇTÇ UN IEGUVÇ


SATURSIEVADS........................................................................................................ 3AR KO JĀSĀK DERĪGO IZRAKTEŅU IZPĒTESUN IEGUVES DARBI?.............................................................................. 5DARBA VIDES RISKU NOVĒRTĒŠANA.............................................. 6BĪSTAMĀS ZONAS................................................................................. 12SATIKSMES CEĻI.................................................................................. 13BARJERAS NEATĻAUTAS IEKĻŪŠANAS IEROBEŽOŠANAI...... 15IKDIENAS DARBA ORGANIZĒŠANA ............................................... 15PĀRBAUDE UN UZRAUDZĪBA ........................................................... 16DARBINIEKU LĪDZDALĪBA................................................................ 16APMĀCĪBA UN INFORMĒŠANA........................................................ 18DARBA DEVĒJA PIENĀKUMI............................................................. 20INFORMĀCIJAS AVOTI........................................................................ 23NODERĪGAS ADRESES......................................................................... 244


DARBA VIDES RISKU NOVĒRTĒŠANADarba vides riska novērtēšana ir neatņemama <strong>darba</strong> aizsardzības sistēmassastāvdaļa, kam ir izteikti preventīvs raksturs – atklāt <strong>darba</strong> vidē esošos riskafaktorus (problēmas), kas potenciāli ir vai var kļūt par cēloni darbinieku drošības <strong>un</strong>veselības apdraudēšanai.Derīgo izrakteņu izpētes <strong>un</strong> ieguves darbos pastāv daudz <strong>un</strong> dažādi <strong>darba</strong> videsfaktori, kas var ietekmēt darbinieku drošību <strong>un</strong> veselību, ja tie netiek laikus apzināti,samazināti <strong>un</strong> kontrolēti (piemēram, virsmas stabilitāte, bīstamas vielas, <strong>darba</strong>iekārtas, apgaismojums u.c.).Tāpēc jau pie <strong>darba</strong> vietu iekārtošanas ļoti liela nozīme ir katram <strong>darba</strong> vietasaspektam (piebraucamajiem ceļiem, apgaismojumam, <strong>darba</strong> aprīkojumam utt.) <strong>un</strong>pareizam tā uzstādīšanai.Risku novērtēšanas mērķis ir nodrošināt:● normālus, drošus <strong>un</strong> veselībai nekaitīgus <strong>darba</strong> apstākļus nodar-binātajiem;● ritmisku <strong>un</strong> bezavāriju darbu norisi;● <strong>darba</strong> drošības <strong>un</strong> objekta (mehānisma u.c.) tehniskās ekspluatācijasnoteikumu ievērošanu;● racionālu derīgā izrakteņa izpētes, ieguves, pārstrādes <strong>un</strong> trans-portēšanasiekārtu izvietojumu;● objektam blakus esošo ēku <strong>un</strong> būvju pasargāšanu no darbības kaitīgāsietekmes.Veicot risku novērtēšanu derīgo izrakteņu izpētes <strong>un</strong> ieguves darbos, jāņem vērāšādi <strong>darba</strong> aizsardzības aspekti:● nodarbināto izvietojums <strong>darba</strong> procesa laikā;● <strong>darba</strong> vietu organizācija <strong>un</strong> to nodrošināšana ar nepieciešamo <strong>darba</strong>aprīkojumu <strong>un</strong> instrumentiem;● <strong>darba</strong> izpildes metodes <strong>un</strong> paņēmieni;● darbu <strong>un</strong> pienākumu sadale starp atsevišķiem nodarbinātajiem, kad <strong>darba</strong>procesā iesaistīti vairāki darbinieki;● <strong>darba</strong> režīms <strong>un</strong> atpūta;● <strong>darba</strong> vides gaisa sastāvs <strong>un</strong> citi <strong>darba</strong> vides faktori (troksnis, vibrācija u.c.);● <strong>darba</strong> vietas iekārtojums <strong>un</strong> komforts (ergonomikas aspekti);● <strong>darba</strong> veicēja stāvoklis (stabila virsma, piespiedu <strong>darba</strong> pozas u.tml.);● priekšmetu (instrumentu, iežu, šķembu) krišanas iespējamība;● drošas pārvietošanās iespēja starp <strong>darba</strong> vietām;6


● nodarbināto iepriekšējā medicīniskā apsekošana (veselības pārbaudes), lainoteiktu vai nodarbinātais atbilst veicamajam <strong>darba</strong>m <strong>un</strong> var to veikt;● nodarbināto apmācība <strong>un</strong> instruktāža <strong>darba</strong> drošībā;● nodarbināto zināšanas, kas jādara bīstamības apstākļos (ug<strong>un</strong>sgrēkaizcelšanās, ķīmisko vielu noplūde, mašīnu vai iekārtu bojājumi u.tml.);● <strong>darba</strong> vietas apgaismojums u.c.Risku novērtēšanā, piemēram, derīgo izrakteņu ieguves karjeros, var minēt tosfi ziskos bīstamības faktorus, kas var iedarboties uz nodarbinātajiem derīgo izrakteņuieguves procesā:● <strong>darba</strong> iekārtu (ekskavatoru, urbšanas iekārtu, drupināšanas-šķirošanasiekārtu u.c.) kustošās daļas;● sabrūkošās konstrukcijas (kabeļi, troses, spiedhidrolīnijas u.c.);● paaugstināts trokšņa līmenis (kompresori, drupināšanas-šķirošanas iekārtas,spridzināšanas darbi u.c.);● paaugstināts vibrācijas līmenis (kompresori, drupināšanas-šķirošanasiekārtas u.c.);● spriegums elektrotīklos (elektriskie ekskavatori, drupināšanas – šķirošanasiekārtas u.c.);● apstrādājamā materiāla (iežu šķembu) <strong>un</strong> pielietojamo instrumentu atlūzušāsdaļas;● rūpnieciskie putekļi <strong>un</strong> indīgo gāzu koncentrācija (spridzināšanas darbi,drupināšanas-šķirošanas iekārtas, autotransports u.c.);● karjera nogāžu <strong>un</strong> izstrādes kāpļu (pakāpju) noturības zudums (nogruvumi,nobirumi, noslīdeņi, plūdeņi u. tml.);● neuzsprāgušu lādiņu atklāšanas gadījumi;● sniega, pārkaru nogruvumi u.c.Risku novērtēšanā var izmantot daudz <strong>un</strong> dažādas metodes sākot no vienkāršāmlīdz pat ļoti sarežģītām <strong>un</strong> nav vienas <strong>un</strong>iversālas metodes, kas būtu pati labākāvisiem gadījumiem <strong>un</strong> darbības veidiem. Katram pašam ir jāizvērtē kādu metodiizvēlēties. Viena no vienkāršākajām metodēm ir kontroljautājumu jeb check-listmetode. Turpinājumā dosim dažu kontroljautājumu sarakstu piemērus, ko varizmantot <strong>darba</strong> vides risku novērtēšanai derīgo izrakteņu ieguves darbos.7


Jautājumi par rakšanas darbu drošību● Vai pirms darbu uzsākšanas tika veikta <strong>darba</strong> vietu (t.sk. gr<strong>un</strong>ts <strong>un</strong> ģeoloģiskā)pārbaude?● Vai rakšanas (atbēršanas) darbi ir atbilstoši izplānoti?● Vai izvēlētās <strong>darba</strong> metodes ir atbilstošas <strong>un</strong> drošas?● Vai karjers <strong>un</strong> tā aprīkojums ir atbilstoši uzturēts?● Vai <strong>darba</strong> aprīkojums tiek uzturēts kārtībā <strong>un</strong> tiek regulāri veiktas tā drošībaspārbaudes?● Vai iebrukumi, plaisas, nogruvumi vai citas problēmas rada šaubas par karjeradrošību <strong>un</strong> plānojumu?● Vai karjerā (rakšanas vietā) ir bīstamas pārkares vai stāvas nogāzes, t.sk.atbērtnē?● Vai <strong>darba</strong> vietā (karjera sienā) ir irdens materiāls <strong>un</strong> nenostiprinātas malas, kasvar kādu savainot?● Vai <strong>darba</strong> vietas (piemēram, kur materiāls tiek iegūts zem ūdens), kur no karjeriemtiek izrakti derīgie izrakteņi, kas var radīt negaidītus nogruvumus, ir atbilstošinorobežotas ar drošības barjerām?● Vai iegūtie materiāli tiek atbilstoši reģistrēti <strong>un</strong> uzglabāti (piemēram, vai ir sniegtsizgāžamā materiāla pareizs raksturojums)?● Vai ir veikts atbilstošs novērtējums, ja nozīmīgi mainījušies derīgā izrakteņaieguves (tehnoloģijas) apstākļi?● Vai rakšanas <strong>un</strong> atbēršanas noteikumi izsniegti visos augstāk minēto p<strong>un</strong>ktugadījumos?Jautājumi par <strong>darba</strong> aprīkojuma (t.sk. transporta līdzekļu) drošību● Vai <strong>darba</strong> aprīkojums <strong>un</strong> iekārtas atbilst veicamajam <strong>darba</strong>m <strong>un</strong> darbuapstākļiem?● Vai <strong>darba</strong> vietas <strong>un</strong> piebraucamie ceļi ir piemēroti izmantojamajām <strong>darba</strong> iekārtām<strong>un</strong> mašīnām?● Vai nogāžu <strong>un</strong> lagūnu malas ir atbilstoši norobežotas?● Vai <strong>darba</strong> iekārtu vadītāji ir atbilstoši apmācīti <strong>un</strong> ieguvuši vadītāju tiesības?● Vai pēc darbu pārtraukšanas iekārtas tiek atstātas drošā stāvoklī <strong>un</strong> atslēgas tiekizņemtas, lai novērstu nejaušu iekārtu iedarbināšanu?● Vai ir noteikti kādi ierobežojumi <strong>darba</strong> aprīkojuma (iekārtu) lietošanā sakarāar augstumu, platumu, slīpumu vai virszemes elektropārvades līnijām <strong>un</strong> vai šieierobežojumi ir skaidri norādīti?● Vai braukšana atpakaļgaitā ir samazināta līdz minimumam vai arī atbilstoši8


kontrolēta, ja tā nav novēršama?● Vai uz ceļiem ir noteikti ātruma ierobežojumi, vienvirziena kustība (viena ceļasistēma), <strong>un</strong> tas ir norādīts ar atbilstošām zīmēm?● Vai gājēju ceļi ir norobežoti no transporta līdzekļu ceļiem?● Vai tiek lietotas drošības ierīces (drošības jostas, redzami, luminiscējošiaizsargtērpi)?● Vai iekārtas tiek lietotas arī tad, kad laika apstākļi ir nelabvēlīgi <strong>un</strong> varapdraudēt darbu drošību (piemēram, lietus, bieza migla, dubļi, dūmaka, ledus vaisniegs)?● Vai izgāšanas <strong>un</strong> izlīdzināšanas darbi tiek veikti droši?● Vai <strong>darba</strong> aprīkojums tiek uzturēts <strong>darba</strong> kārtībā <strong>un</strong> atbilstoši uzturēts <strong>un</strong> vaivadītāji ziņo par iekārtu defektiem?● Vai <strong>darba</strong> iekārtas <strong>un</strong> mašīnas var šķērsot sabiedriskas gājēju ietves vai ceļusneradot risku sabiedrības drošībai?● Vai arī derīgo izrakteņu pārvadāšanas uzņēmumu (apakšuzņēmumu)transportlīdzekļu vadītāji ievēro drošības noteikumus?● Vai vieglās iekārtas tiek turētas atsevišķi no smagajām <strong>darba</strong> iekārtām?● Vai <strong>darba</strong> aprīkojuma (t.sk. transporta līdzekļu) noteikumi aplūko visus augstākminētos p<strong>un</strong>ktus <strong>un</strong> vai tie tiek ievēroti praksē?Jautājumi par sprāgstvielu drošu izmantošanu● Vai uzņēmums, kas veic spridzināšanas darbus, ir nokārtojis visas spridzināšanasdarbu atļaujas?● Vai personas, kas strādā ar sprāgstvielām <strong>un</strong> veic spridzināšanas darbus, iratbilstoši norīkotas, apmācītas <strong>un</strong> zinošas?● Vai sprāgstvielas <strong>un</strong> amonija nitrāts tiek droši uzglabāts <strong>un</strong> pārvietots?● Vai sprāgstvielas ir nodrošinātas pret to nozagšanu?● Vai spridzināšanas ierīces tiek atbilstoši uzglabātas <strong>un</strong> uzturētas <strong>darba</strong> kārtībā?● Vai spridzināšanas darbu laiks tiek iepriekš paziņots?● Vai pēc darbu pārtraukšanas iekārtas tiek atstātas drošā stāvoklī <strong>un</strong> atslēgas tiekizņemtas, lai novērstu nejaušu iekārtu iedarbināšanu?● Vai ir izstrādāti spridzināšanas darbu specifi skie nosacījumi, kas tiek piemērotikatram konkrētajam spridzināšanas <strong>darba</strong>m, lai samazinātu iespējamās kļūdas vaišķembu radīto risku <strong>un</strong> nodrošinātu, ka <strong>darba</strong> vietas paliek drošos apstākļos?● Kā tiek noteiktas <strong>un</strong> norobežotas bīstamās zonas spridzināšanas darbu laikā <strong>un</strong>kā tiek nodrošināts, lai tajās neatrastos nepiederošas personas?● Vai ir nodrošināta pietiekama redzamība, lai veiktu spridzināšanas <strong>un</strong> pēc-9


BĪSTAMĀS ZONASPirms atļaut darbiniekiem ieiet <strong>darba</strong> vietu bīstamajās zonās, kurās viņu drošībuvar apdraudēt dažādi riska faktori, vispirms ir jāveic iepriekšēja minēto riska faktor<strong>un</strong>ovērtēšana <strong>un</strong> jāparedz precīzi kontroles pasākumi viņu aizsardzībai. Tipiskspiemērs <strong>darba</strong>m bīstamā zonā, kas izraisa daudz smagu <strong>un</strong> pat letālu nelaimesgadījumu, ir darbs, ko veic slēgtās zonās (pazemes ejas, bedres, t<strong>un</strong>eļi). Pirmsšo darbu veikšanas ir jāveic specifi ska to riska faktoru novērtēšana, kuri pastāvieejot, uzturoties vai izejot no minētajām zonām. Ja to prasa novērtēšanas rezultāts,paredzamie preventīvie <strong>un</strong> aizsardzības pasākumi ir jāiekļauj <strong>darba</strong> procedūrā. Teir jāuzrāda veicamais darbs, tā veicējs vai veicēji, kādi preventīvie <strong>un</strong> aizsardzībaspasākumi ir jāparedz katrā <strong>darba</strong> posmā <strong>un</strong> kādas pārbaudes ir jāveic, lai redzētu,ka minētie pasākumi ir veikti.Darbu bīstamās zonas, kur pastāv paaugstināts risks cilvēku drošībai <strong>un</strong>veselībai, nepieciešams apzīmēt ar atbilstošām drošības zīmēm <strong>un</strong> nodrošināt,lai tajās nevarētu iekļūt nepiederošas personas. Nodarbinātajiem atļauts atrastiesbīstamajā zonā vienīgi izteiktas nepieciešamības gadījumā <strong>un</strong> ja tiek veiktiatbilstoši drošības pasākumi. Bīstamā zona ir jānorobežo ar speciālām barjerāmvai nožogojumu, kas skaidri norāda bīstamās zonas robežas <strong>un</strong> nepieļauj nejaušuiekļūšanu tajās.Bīstamās zonas ietver:● rakšanas zonas, kur ir iespējami zemes nogruvumi uz cilvēkiem (piemēram,ievērojamas pārkares);● raktuvju nogāzes <strong>un</strong> to malas, kas var nobrukt cilvēka vai iekārtas svararezultātā (piemēram, ar ūdeni pildītas raktuves, karjeri);● <strong>darba</strong> vietas augstumā (virs 1,5m), kā arī vietas, kur iespējamais krišanasaugstums ir mazāks, bet tas ir ļoti bīstams (asi priekšmeti, bīstamas vielas);● <strong>darba</strong> vietas, kur cilvēkus var ievainot krītoši priekšmeti (akmeņi, šķembas,kas krīt no virsmas vai konveijera);● <strong>darba</strong> vietas, kurās ir grimstošās smiltis vai līdzīga veida materiāli, kuroscilvēks var nogrimt;● lagūnas, dziļi grāvji u.c. udenstilpnes.12


SATIKSMES CEĻIVeicot ar satiksmes ceļiem <strong>un</strong> transportlīdzekļu kustību saistīto risku novērtējumu,būtu jāņem vērā sekojošais:● mašīnu kustība dažādos virzienos;● autotransporta izmantošanas iespējas atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem;● noslīdēšanas iespējamība karjera ceļu apstākļos;● gareniskā <strong>un</strong> šķērsvirziena noturība uz ceļiem;● strauji ceļa pagriezieni <strong>un</strong> vertikālā profīla kritumi;● dīzeļautomašīnu pielietošana, kas saistīta ar gaisa piesārņošanu ar indīgāmizplūdes gāzēm;● redzamības attāluma ievērošana;● autoceļos ar uzbērumu virs 2m, krauju <strong>un</strong> nogāžu aprīkošana arnožogojumiem, u.c.Transporta līdzekļu pārvietošanās ceļos ir jāņem vērā sekojošais:● ir jāizvairās no nelīdzeniem vai mīkstiem ceļu segumiem, kas var izraisīttransporta līdzekļu apgāšanos vai to kravas zudumus;● tajos transporta līdzekļu ceļu krustojumos, kur ir slikta redzamība, ir ieteicamsuzstādīt spoguļus vai citus elementus, kas uzlabo redzamību;● ja pārvietošanās ceļā ir zonas ar ierobežotu augstumu, par to norāda arzīmēm, kas izvietotas pienācīgā attālumā;● jebkurš potenciāli bīstams šķērslis – elektrības gaisa līniju vadi vai tiecauruļvadi, pa kuriem transportē šķidrumus augstā spiedienā vai temperatūrā,bīstamus ķīmiskos <strong>un</strong>/vai viegli uzliesmojošus produktus, ir atbilstošijānorobežo;● tajās konkrētajās <strong>darba</strong> vietās, kas atrodas transporta līdzekļu pārvietošanāsceļu tuvumā, ir jālieto atbilstošs norobežojums, lai pasargātu darbiniekus noizplūdes gāzēm vai materiāliem, kas varētu izkrist no transporta līdzekļiem;● ir jānosaka maksimālais pārvietošanās ātrums, <strong>un</strong> tas jānorāda ar atbilstošāmzīmēm;● vietās, kur krustojas transporta līdzekļu <strong>un</strong> gājēju pārvietošanās ceļi,nepieciešamības gadījumā ir jāierīko “zebras” pārejas, ja nepieciešams,izmantojot atstarojošās krāsas. Lai novērstu to, ka nodarbinātie šķērso ceļusbīstamos p<strong>un</strong>ktos, ir jāierīko barjeras <strong>un</strong> margas, kas norāda uz piemērotušķērsošanas vietu. Uzbūvējot tiltus <strong>un</strong> pazemes pārejas, ir jānovērš krustojumi,13


kur ir intensīva transporta līdzekļu pārvietošanās.Attiecībā uz pārvietošanās ceļu konstrukciju, ir jāņem vērā sekojošais:● pēc iespējas jācenšas izvairīties no slēgtiem pagriezieniem ar slikturedzamību. Ja tas nav iespējams, ieviest obligātu vienvirziena kustību <strong>un</strong> labākairedzamībai izmantot spoguļus;● satiksmes ceļiem ir jābūt pietiekami platiem, lai transporta līdzekļi varētupārvietoties abos virzienos vai arī tos varētu novietot stāvvietā, nenobraucotno trases. Ja tas nav iespējams, ir jāievieš obligāta vienvirziena kustība vai arījāaizliedz stāvēšana;● ja tas ir nepieciešams, iekārto īpašas vietas transporta līdzekļu stāvēšanai, laitie neradītu šķēršļus satiksmes ceļos;● ja vien iespējams, ir jānovērš transporta līdzekļu pārvietošanās atpakaļgaitā.Ja gariem transporta līdzekļiem ir nepieciešams pārvietoties atpakaļgaitā, irjāparedz pasākumi, lai samazinātu draudus gājējiem:- braukt atpakaļgaitā atļaut tikai drošās zonās;- nodrošināt, lai gājēji neuzturētos bīstamo zonu tuvumā;- nodarbinātos, kuriem ir nepieciešams uzturēties bīstamajā zonā, apgādāt artērpiem, kas nodrošina labu saskatāmību (piemēram, speciālu signālapģērbuvai vestēm ar gaismu atstarojošām joslām);- transporta līdzekļus aprīkot ar atpakaļgaitas brīdinājuma signālu;- nozīmēt atbildīgo darbinieku par transporta līdzekļu drošas kustībasuzraudzību.Attiecībā uz satiksmes ceļiem, kurus izmanto automātiskie transporta līdzekļi,kuros nav vadītāja <strong>un</strong> kurus vienlaikus var izmantot arī nodarbinātie, ir jānosakaprecīzi drošības pasākumi, lai transporta līdzekļi nevarētu nodarbinātos savainot.Šādi drošības pasākumi būtu:● transporta līdzekļu aprīkošana ar drošības ierīcēm (kontaktjūtīgas ierīces);● nodrošināt pietiekamu atstatumu starp transporta līdzekļiem <strong>un</strong>nodarbinātajiem;● rūpēties, lai ierīces, kas ir izvietotas pārvietošanās trasē, neizraisītu sadursmesvai pakrišanas draudus;● noteikt maksimālo pieļaujamo braukšanas ātrumu.Pārejas posmos uz citām zonām, tādām kā vārti, t<strong>un</strong>eļi, tilti <strong>un</strong> citi slēgticeļi, transporta līdzekļu kustības ceļš ar margām vai barjerām ir jānorobežo nonodarbināto pārvietošanās ceļa. Uz pareizu ceļa lietošanu ir jānorāda ar atbilstošāmzīmēm. Visi ceļi ir jāuztur tā, lai uz tiem nebūtu nekādu šķēršļu.14


Ja noslēgts nodarbināto pārvietošanās ceļš beidzas pie izejas vārtiem, kaskrustojas ar transporta līdzekļu pārvietošanās ceļu, vismaz viena metra attālumāno izejas ir jānovieto margas vai barjeras, lai nodarbinātie nevarētu tieši iziet uztransporta līdzekļu pārvietošanās ceļa.BARJERAS NEATĻAUTAS IEKĻŪŠANAS IEROBEŽOŠANAIJa karjerā var nejauši iekļūt nepiederošas personas, apkārt karjeram jānovietoatbilstošas barjeras. Karjers vienmēr jānorobežo ar barjerām, ja tuvumā atrodas skolasvai citas mācību iestādes, veikali vai dzīvojamās mājas.Barjeru (nožogojuma) veids ir atkarīgs no pastāvošā riska, ka kāds varētu nejaušiiekļūt karjera teritorijā. Lauku teritorijās, kur nejauša cilvēku iekļūšana karjera teritorijāir maz iespējama, dzīvžogs, tranšeja vai uzbērums ir pietiekošs nožogojuma veids.No otras puses, ja rajons ir diezgan apdzīvots <strong>un</strong> cilvēku iekļūšana karjera teritorijāvar būt diezgan regulāra, karjers jānorobežo ar atbilstošu metāla pinuma žogu.IKDIENAS DARBA ORGANIZĒŠANAVeicot ikdienas darbu, nepieciešams:● nodrošināt, lai darbu veikšanai būtu pietiekams skaits atbilstošu nodarbināto<strong>un</strong> darbuzņēmēju;● nodrošināt, ka visi nodarbinātie <strong>un</strong> darbuzņēmēji ir pietiekoši zinoši <strong>un</strong>atbilstoši apmācīti tiem uzticēto darbu veikšanai, tai skaitā saņēmuši atbilstošuinstruktāžu;● veicināt nodarbināto aktīvu iesaistīšanos <strong>darba</strong> aizsardzības organizēšanā <strong>un</strong>drošu <strong>un</strong> veselībai nekaitīgu apstākļu nodrošināšanā;● nodrošināt atbilstošu darbu uzraudzību <strong>un</strong> koordinēšanu, kā arī sadarbību ar<strong>un</strong> starp darbuzņēmējiem;● izmeklēt visus notikušos negadījumus, nelaimes gadījumus <strong>un</strong> avārijas,ja tādas ir notikušas <strong>un</strong> veikt nepieciešamos pasākumus, lai šādas situācijasneatkārtotos.15


PĀRBAUDE UN UZRAUDZĪBAVeicot darbus, nepieciešams pārbaudīt <strong>un</strong> uzraudzīt:● aizsargus, krauju <strong>un</strong> nogāžu nožogojumus, sakabes <strong>un</strong> redzamībaspalīglīdzekļus;● drošības noteikumu ievērošanu.Šādas pārbaudes <strong>un</strong> uzraudzība jāveic:● nepārtraukti – pirms nav noticis kāds negadījums;● pēc negadījuma vai nelaimes gadījuma darbā, lai noteiktu kas ir nogājis greizi<strong>un</strong> kāpēc;● kad mainās <strong>darba</strong> apstākļi vai <strong>darba</strong> metodes.Šādas pārbaužu <strong>un</strong> uzraudzības rezultātā būtu jānodrošina:● ka izmantotie aizsargi <strong>un</strong> darbu metodes ir droši, atbilstoši <strong>un</strong> darbojaspraksē;● ka to rezultāti tiek izskaidroti visiem tiem, kas ir pakļauti <strong>darba</strong> vides riskam;● ka tiek veiktas nepieciešamās izmaiņas <strong>darba</strong> vides uzlabošanai.DARBINIEKU LĪDZDALĪBADarba devējs ir galvenais atbildīgais par <strong>darba</strong> aizsardzību, taču arī darbiniekiemir jābūt iesaistītiem <strong>darba</strong> apstākļu uzlabošanā <strong>un</strong> drošas <strong>un</strong> nekaitīgas <strong>darba</strong> videsizveidē, līdzdarbojoties <strong>darba</strong> vides risku novērtēšanā, norādot iespējamos riskus <strong>un</strong>ierosinot pasākumus to novēršanai vai samazināšanai. Darbiniekiem tāpat jāievēro<strong>darba</strong> devēja izstrādātās instrukcijas <strong>un</strong> drošas <strong>darba</strong> metodes, kā arī jālieto <strong>darba</strong>devēja piešķirtie kolektīvie <strong>un</strong> individuālie aizsardzības līdzekļi.Darbinieki savu interešu aizstāvībai <strong>un</strong> pārstāvēšanai <strong>darba</strong> aizsardzības jomāvar ievēlēt uzticības personu. Uzticības personas darbības mērķis ir nodrošināt <strong>un</strong>veicināt efektīvu darbinieku <strong>un</strong> <strong>darba</strong> devēju sadarbību gan <strong>darba</strong> aizsardzības,gan <strong>darba</strong> tiesisko attiecību jomā. Caur uzticības personām darbiniekiem iriespējas paust savu viedokli <strong>un</strong> priekšlikumus par pastāvošajām problēmām <strong>un</strong>to iespējamiem risinājumiem. Bieži vien darbinieks neizšķirtos pats r<strong>un</strong>āt ar <strong>darba</strong>devēju par sasāpējušiem jautājumiem. Uzticības personai ir tiesības paust darbiniekuviedokli <strong>un</strong> tai ir noteikta zināma aizsardzība <strong>un</strong> garantijas, lai aizsargātu pret <strong>darba</strong>devēja iespējamajām sankcijām. Uzticības personu ievēlēšana ir nodarbināto16


iniciatīva, <strong>darba</strong> devējam nav pienākums nodrošināt, lai uzņēmumā obligāti darbotosuzticības personas. Darba devējam nav tiesību kādu no nodarbinātajiem nozīmētpar uzticības personu. Tomēr neskatoties uz to, ka uzticības personu ievēlēšana irnodarbināto iniciatīva, to neesamība nevar būt par šķērsli <strong>darba</strong> devēja sadarbībai arnodarbinātajiem <strong>darba</strong> aizsardzības jautājumu risināšanā. Ja uzņēmumā ir ievēlētauzticības persona, <strong>darba</strong> devējam jānodrošina tai atbilstoša apmācība <strong>un</strong> laiks,<strong>darba</strong> laika ietvaros, savu pienākumu veikšanai.Sadarbībai ar nodarbinātajiem <strong>un</strong> uzticības personām <strong>darba</strong> aizsardzības jomā irļoti būtiska nozīme tieši risku identifi cēšanā, drošas <strong>darba</strong> vides <strong>un</strong> efektīvas <strong>darba</strong>aizsardzības sistēmas izveidei uzņēmumā. Uzklausot nodarbinātos, kas strādākonkrētajā <strong>darba</strong> vietā, ir daudz vieglāk identifi cēt tos riskus, kuram darbinieks irpakļauts, jo to var atklāt sar<strong>un</strong>as laikā iztaujājot viņu. Nodarbinātais ir arī pirmais,kurš reāli var pamanīt kādas negatīvas izmaiņas <strong>darba</strong> vidē <strong>un</strong> ziņot par to <strong>darba</strong>devējam vai <strong>darba</strong> aizsardzības speciālistam, kas savukārt var operatīvi rīkojotiesnovērst iespējams pat kādu rūpniecisku avāriju. Savukārt nodarbinātie jūtot, ka tiekuzklausīti, strādās efektīvāk, jo zinās, ka <strong>darba</strong> devējam rūp viņu labsajūta darbā.Tādejādi šāda sadarbība ir izdevīga gan <strong>darba</strong> devējam, gan nodarbinātajam.Nodarbinātajiem ir tiesības sniegt ieteikumus <strong>darba</strong> devējam, kā uzlabot <strong>darba</strong>drošības <strong>un</strong> veselības līmeni uzņēmumā, kā arī vērsties Valsts <strong>darba</strong> inspekcijā, javiņi uzskata, ka <strong>darba</strong> devēja veiktie <strong>darba</strong> aizsardzības pasākumi ir nepilnīgi, lainodrošinātu nodarbināto drošību <strong>un</strong> veselības aizsardzību darbā.17


APMĀCĪBA UN INFORMĒŠANAApmācība <strong>un</strong> instruktāžaDarbinieku instruktāžai <strong>un</strong> apmācībai <strong>darba</strong> aizsardzības jomā ir tikpat preventīvsraksturs kā risku novērtēšanai <strong>un</strong> novēršanai, tāpēc tas ir uzskatāms par vienu nosvarīgākajiem <strong>darba</strong> aizsardzības principiem <strong>un</strong> neatņemamu <strong>darba</strong> aizsardzībassistēmas sastāvdaļu. Neinstruēts <strong>un</strong> neapmācīts darbinieks pats par sevi ir bīstamsriska faktors, kas rada draudus gan sev, gan saviem kolēģiem (citiem darbiniekiem),gan arī pašam uzņēmumam (iekārtu avārijas utt.). Paaugstinot darbinieku zināšanulīmeni par <strong>darba</strong> aizsardzības jautājumiem <strong>un</strong> instruējot viņu pareizā <strong>darba</strong> veikšanā,samazinās risks, ka darbinieks varētu sevi savainot <strong>un</strong> iespēja notikt nelaimesgadījumam darbā. Nav salīdzināmas tās izmaksas, ko prasa darbinieka instruēšana<strong>un</strong> apmācība, ar izmaksām, kas <strong>darba</strong> devējam rodas neinstruēta nodarbinātākļūdas rezultātā (izmaksas nelaimes gadījuma novēršanai, kaitējuma atlīdzība,iekārtas remonts, dīkstāve, nodarbinātā aizvietošana utt.).Visiem nodarbinātajiem, kas stājas darbā derīgo izrakteņu izpētes vai ieguvesuzņēmumā, pirms darbu uzsākšanas nepieciešama vispārēja iepriekšēja apmācība(instruktāža) <strong>darba</strong> drošībā pēc speciālas (3 dienu) apmācības programmas, bettiem, kas agrāk strādājuši, vai arī, kuri tiek pārcelti darbā citā profesijā - pēc divudienu programmas.Visiem nodarbinātajiem nepieciešama apmācība <strong>un</strong> instruktāža pirmās palīdzībassniegšanai cietušiem nelaimes gadījumos, ug<strong>un</strong>sdrošības noteikumos, elektriskāsstrāvas iedarbības gadījumos.Pie nodarbinātā pārcelšanas citā darbā, izpildīt vienreizēju darbu uz laiku neilgāku par vienu maiņu, jāveic papildus instruktāža <strong>darba</strong> drošībā <strong>darba</strong> vietā.Nodarbināto atkārtotu instruktāžu <strong>un</strong> zināšanu pārbaudi <strong>darba</strong> drošībā <strong>darba</strong>vietā jāveic ne retāk kā vienu reizi pusgadā.Pie ja<strong>un</strong>u tehnoloģisko procesu <strong>un</strong> <strong>darba</strong> metožu ieviešanas, kā arī pie <strong>darba</strong>drošības normatīvo aktu <strong>un</strong> instrukciju prasību izmaiņām vai ja<strong>un</strong>u prasību stāšanosspēkā, visiem nodarbinātajiem jāiziet instruktāža uzņēmuma vadības noteiktajāapjomā.Pastāvīgi karjerā izmantoto transporta līdzekļu vadītāju instruktāžu <strong>darba</strong> drošībāveic uzņēmuma vadība kopīgi ar transporta līdzekļa īpašnieku.Vienreizēja automobīļu, traktoru <strong>un</strong> citu transporta veidu mašīnu, kas piedercitiem uzņēmumiem, iebraukšana karjerā pieļaujama tikai ar karjera vadības atļaujupēc obligātās šo transporta līdzekļu vadītāju instruktāžas. Veicot šo instruktāžu,18


<strong>darba</strong> devējs vai viņa pilnvarotā persona karjerā īpaši instruē par īpatnībām katrākarjerā vai <strong>darba</strong> vietā:● iepazīstina, vai karjerā ir ieviesta ja<strong>un</strong>a tehnoloģija, kas var nebūt citoskarjeros, ar mehāniskajiem līdzekļiem, automatizāciju;● kādas ir noteiktas bīstamās zonas, kā atsevišķām mašīnām, me-hānismiem,tā arī dažiem tehnoloģiskajiem procesiem, kuras robežās var notikt bīstamaiedarbība uz cilvēku;● kādas aizsardzības ierīces <strong>un</strong> aprīkojums, zīmes, brīdinošs krāsojums,marķējums u.tml. tiek izmantots;● kāda brīdinošā signalizācija darbojas karjerā;● kādas mašīnu vai mehānismu bloķēšanas ierīces darbojas karjerā.Personām, kuras iestājas darbā uzņēmumā, pēc iepriekšējas apmācības <strong>darba</strong>drošībā, jāiziet apmācība profesijā noteiktā apjomā <strong>un</strong> termiņā pēc apstiprinātasprogrammas.InformēšanaDarba devējam ir regulāri jāinformē nodarbinātie <strong>un</strong> viņu uzticības personas parvisiem <strong>darba</strong> vietā veiktajiem <strong>darba</strong> aizsardzības pasākumiem, t.sk. pasākumiemriska novēršanai, preventīvajiem pasākumiem, kā arī <strong>darba</strong> vietā lietojamajiemkolektīvajiem <strong>un</strong> individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.Darba devējs nodrošina visu nodarbināto <strong>un</strong> uzticības personu informēšanu par:● riska faktoriem <strong>un</strong> no tiem izrietošo <strong>darba</strong> vides risku, kas pastāv uzņēmumā<strong>un</strong> katrā <strong>darba</strong> vietā;● ieguvumu, kas nodarbinātajam <strong>un</strong> uzņēmumam rodas no riska faktorulikvidēšanas <strong>un</strong> <strong>darba</strong> vides riska samazināšanas;● viņu uzdevumiem <strong>un</strong> pienākumiem <strong>darba</strong> vides iekšējās uzraudzības veikšanā(arī par nepieciešamo rīcību ārkārtas situācijās);● iespējamām sekām, kas var rasties, neievērojot noteikto <strong>darba</strong> procesu;● <strong>darba</strong> aizsardzības pasākumiem, kas tiek vai tiks veikti <strong>darba</strong> vides risk<strong>un</strong>ovēršanai vai samazināšanai;● <strong>darba</strong> vides riska novērtēšanas rezultātiem, uz to pamata izdarītajiemsecinājumiem <strong>un</strong> veiktajiem vai veicamajiem <strong>darba</strong> aizsardzības pasākumiem.Šādas informēšanas galvenais mērķis ir izskaidrot nodarbinātajam <strong>darba</strong>aizsardzības jautājumu svarīgumu <strong>un</strong> pašu nodarbināto lomu šo jautājumurisināšanā. Nodarbinātajiem ir jābūt informētiem par viņu <strong>darba</strong> vietās esošajiemriska faktoriem <strong>un</strong> preventīvajiem pasākumiem, kas jāveic atklāto riska faktoru19


novēršanai. Pilnīgāka informētība par <strong>darba</strong> vietā pastāvošajiem riska faktoriem <strong>un</strong>to iespējamām sekām mobilizēs arī pašu nodarbināto stingrāk ievērot <strong>darba</strong> drošībasprasības, lietot IAL utt.Lielāko daļu šīs informācijas var izplatīt, izmantojot bukletus, plakātus <strong>un</strong>audiovizuālos medijus, kuros skaidrā formā uzsvērti būtiskākie aspekti.DARBA DEVĒJA PIENĀKUMINodarbināto drošībai <strong>un</strong> veselības aizsardzībai <strong>darba</strong> vietās <strong>darba</strong> devējsnodrošina:● brīvus ceļus gājējiem <strong>un</strong> transportlīdzekļiem, lai iespējami ātri varētu nokļūt uzevakuācijas ceļiem <strong>un</strong> izejām, kā arī brīvus evakuācijas ceļus <strong>un</strong> izejas;● <strong>darba</strong> aprīkojuma uzturēšanu atbilstošā tehniskajā kārtībā, kā arī nekavējotiesnovērš defektus, kas nelabvēlīgi ietekmē nodarbināto drošību <strong>un</strong> veselību;● tīrību <strong>darba</strong> vietās <strong>un</strong> regulāru <strong>darba</strong> vietu (it īpaši ventilācijas ierīču)tīrīšanu, ievērojot higiēnas prasības <strong>un</strong> neradot draudus nodarbināto drošībai<strong>un</strong> veselībai;● regulāru to drošības iekārtu <strong>un</strong> ierīču darbības pārbaudi <strong>un</strong> uzraudzību,kuras paredzētas tādu <strong>darba</strong> vides bīstamo vai kaitīgo (ķīmisko, bioloģisko,fi zikālo, psihofi zioloģisko, tehnisko <strong>un</strong> citu) faktoru iedarbības samazināšanaivai novēršanai, kuru iedarbība uz nodarbināto (atkarībā no iedarbības līmeņa<strong>un</strong> ilguma) izraisa arodslimības, traumas, rada <strong>darba</strong>spēju zaudējumu vai<strong>darba</strong>spēju samazināšanos;● <strong>darba</strong> vietu iekārtošanu (īpaši attiecībā uz durvīm, kāpnēm, evakuācijasceļiem <strong>un</strong> izejām, ģērbtuvēm, dušām, izlietnēm, tualetēm, atpūtas telpām)tā, lai tajās, ja nepieciešams, būtu iespējams nodarbināt personas ar īpašāmvajadzībām (invalīdus).Darba devējam ir jāinformē nodarbinātie <strong>un</strong> viņu pārstāvji par visiem <strong>darba</strong>aizsardzības pasākumiem, kuri tiek veikti viņu <strong>darba</strong> vietās, īpaši par pasākumiem,kurus <strong>darba</strong> devējs veic riska novērtēšanai <strong>un</strong> samazināšanai <strong>un</strong> pasākumiem, kurus<strong>darba</strong> devējs veicis nodarbināto obligāto veselības pārbaužu sakarā.Darba devējam arī jānodrošina nodarbināto apmācība pirms <strong>darba</strong> uzsākšanas<strong>un</strong> katru reizi, kad ir būtiski mainīta <strong>darba</strong> vide vai <strong>darba</strong> organizācija.20


Darba devējam ir jākonsultējas ar nodarbinātajiem vai viņu uzticības personām<strong>un</strong> nodarbināto pārstāvjiem par drošību <strong>un</strong> veselības aizsardzību <strong>darba</strong> vietā, kā arījānodrošina nodarbināto līdzdalība attiecīgo jautājumu risināšanā.Darba devēja pienākumus varētu iedalīt trīs pamata nosacījumos:1. plānošana <strong>un</strong> <strong>darba</strong> vietas sagatavošana, kad nepieciešams:● ņemt vērā vietas ģeoloģiju, meteoroloģiskos, hidroloģiskos u.c. apstākļus;● izlemt, kāds plāns ir vajadzīgs;● izlemt visu izvietojumu uz vietām, ietverot pārvadāšanas ceļus, atbērtņuvietas, atkritumu novietnes, būves <strong>un</strong> celtnes;● iecelt piemērotu norīkoto nodarbināto, kā arī vadības brigādi, noteikt viņupienākumus;● novērtēt riskus <strong>un</strong> nodrošināt, ka plāns ir sagatavots <strong>un</strong> pārbaudīts, kāprasīts;● ietvert riskus no materiāliem <strong>un</strong> aprīkojuma;● noorganizēt iekārtu aizslēgšanu <strong>un</strong> atļaujas sistēmas ieviešanu sevišķibīstamiem darbiem;● izveidot <strong>darba</strong> aizsardzības plānu, <strong>darba</strong> drošības (aizsardzības) noteikumus,pārliecināties, ka ikviens nodarbinātais saprot prasīto.2. ikdienas darbs, nodrošinot:● pietiekamu daudzumu nodarbināto <strong>un</strong> apakšuzņēmēju, kas veic darbus;● ka visi nodarbinātie <strong>un</strong> apakšuzņēmēji ir kompetenti <strong>un</strong> ir atbilstoši apmācītidarbā;● ka darbs ir pienācīgi koordinēts <strong>un</strong> ka ir sadarbība ar/<strong>un</strong> starpapakšuzņēmējiem;● ka ir sastādīts pārskats par negadījumiem, bīstamiem gadījumiem,saslimšanas gadījumiem;3. novērtējums:● nodarbināto fi ziskā drošība, bloķēšanas sistēmas u.c., redzamība,palīglīdzekļu esamība;● drošības procedūras;● parastā dienas kārtība (rutīna);● pēc negadījuma vai kļūmes apskatīt, kas bijis nepareizi <strong>un</strong> kāpēc;● izskaidrot iegūtos datus ikvienam, kuru tie var ietekmēt;● veikt izmaiņas ikdienas prakses darbā.21


INFORMĀCIJAS AVOTI1. NORMATĪVIE AKTI● Darba aizsardzības likums. (20.06.2001., stājās spēkā ar 01.01.2002.,publicēts 2001.gada 6.jūlijā Latvijas Vēstnesī. Nr.105.)● Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumi Nr.253 “Darbaaizsardzības prasības derīgo izrakteņu izpētē <strong>un</strong> ieguvē” (stājās spēkā ar01.07.2002., publicēti 2002.gada 27.jūnija Latvijas Vēstnesī Nr.96.)2. CITI MATERIĀLI● “Darba aizsardzības likuma vadlīnijas”. ES PHARE Latvijas-Spānijasdivpusējās sadarbības projekts (LE/99/IB-CO-01), Rīga, 2003., 52.lpp.;● “Derīgo izrakteņu izpētes <strong>un</strong> ieguves vadlīnijas”. ES PHARE Latvijas-Spānijasdivpusējās sadarbības projekts (LE/99/IB-CO-01), Rīga, 2003., 88.lpp.;● “Do you work in a quarry?”. Health and Safety Executive. UK, Sudbury, 1999.,14.lpp.22


NODERĪGAS ADRESESBieži vien ir dzirdams jautājums – Kur var iepazīties ar <strong>darba</strong> aizsardzības normatīvajiemaktiem? vai Kur var iegūt informāciju par <strong>darba</strong> aizsardzības jautājumiem? Šajā nodaļāmēģināsim dot atbildes uz šiem jautājumiem norādīt Jums ceļu pie <strong>darba</strong> aizsardzībasinformācijas.Informāciju vai konsultāciju par <strong>darba</strong> aizsardzības jautājumiem var saņemt:● Valsts <strong>darba</strong> inspekcijāK.Valdemāra ielā 38,Rīgā, LV – 1010Tālr. 7021751www.vdi.lvInformāciju par <strong>darba</strong> aizsardzības jautājumiem var atrast arī citu institūciju interneta mājaslapās:● Labklājības ministrija: www.lm.gov.lv● Latvijas <strong>darba</strong> devēju konfederācija: www.lddk.lv● Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība: www.lbas.lv● RSU Darba <strong>un</strong> vides veselības institūta: www.parks.lv/home/ioeh/Viena no pilnīgākajām interneta mājas lapām par <strong>darba</strong> aizsardzības jautājumiem ir EiropasDarba drošības <strong>un</strong> veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktp<strong>un</strong>kta Latvijā mājaslapa: http://osha.lvLikumdošanu <strong>darba</strong> aizsardzības jomā var meklēt arī pēc adresēm:● www.likumi/lv● www.mk.gov.lv● www.saeima.lvInformāciju par ja<strong>un</strong>ākajām aktualitātēm, pētījumiem <strong>un</strong> situāciju Eiropas Savienībasdalībvalstīs <strong>un</strong> kandidātvalstīs Jūs varat atrast Eiropas Darba Drošības <strong>un</strong> VeselībasAizsardzības Aģentūras interneta mājas lapā: http://europe.osha.eu.int/Ar piezīmēm <strong>un</strong> ieteikumiem, kā arī pēc sīkākasinformācijas saistībā ar šīm vadlīnijām var griezties:Valsts <strong>darba</strong> inspekcijāK.Valdemāra ielā 38, Rīgā LV-1010, tālr. 7021741vai Valsts <strong>darba</strong> inspekcijas reģionālajās inspekcijās23

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!