Klimata mainības ietekme uz Baltijas jūras ekosistēmu

Klimata mainības ietekme uzBaltijas jūras jekosistēmuJ. Aigars 1 , A. Andrušaitis1 ,A. Ikauniece 1 , V. BērziBrziņš 21Latvijas Hidroekoloģijas institūts2Latvijas Zivju Resursu Aģentūra

Klimata izmaiņu u redzamā daļa• Dokumentētāstemperatūrasrasizmaiņas as iesniedzaslīdz 1871. gadam untās s ir novērotas uzsauszemes stacijām.• Secinājums ir, katemperatūrašaiperiodā ir pieaugusipar 0.7-1 o C 100gados.• Kas bija pirms1871.g.?The BACC project

Temperatūras ras pieauguma efekti uzBaltijas jūruj• Analīzi apgrūtina laika skalu dažāžādība:– gaisa temperatūra ir dokumentēta ta kopš 19. gs.,– upju un ezeru kopš 20. gs. . sākuma, s– Baltijas jūras jkopš 20. gs. . vidus,– un tikai ar netiešām m metodēm m var iegūt t senākuinformāciju par temperatūras ras režīžīmu.• Kopējaiskonsensus ir ka Baltijas jūras jūdenstemperatūra nav izmainījusies pēdējo p50 gadulaikā.• Bet ir novērojamas citas izmaiņas as un Klimatamainības koncepcija dod iespēju paskatīties ties uzveciem rezultātiem tiem no cita skatu punkta.

Jansson & Dahlberg (1999)Ir novērotas izmaiņasasūdens apmaiņā• Ir izmainījies nevis vēja vstiprums, bet dominējojošievirzieni, kākrezultātāBaltija saņem mazāksāļūdens, , betdefinējamas izmaiņas as irnovērojamas tikaipēdējos 20 gados.• Vai šeit ir novērojamsilglaicīgāka cikla efektsvai arī sistēma irsasniegusilūzumposmu?Ambio, Vol. 28: 312-319

Baltijas ūdens apmaiņas as izmaiņurezultāts ts ir novērojams arī Rīgas līcīl7.57.0Ziema7.5 Vasara7.06.56.56.05.55.06.05.55.04.51975 1980 1985 1990 1995 20004.51975 1980 1985 1990 1995 2000• Jūras monitoringa rezultāti ti (ziema –visā slānī, , vasara > 29 m) viennozīmīgiparāda sāļsāļuma samazināšananās trendu.

Sāļuma samazināšananās s efektsuz zooplanktonu BJg m -2504540353025201510501976197819801982198419861988zooplanktona biomasa1990sāļums199219948.48.287.87.67.47.27PSU• Zooplanktona sugasPseudocalanusacuspes biomasassamazināšananāsnosaka zooplanktonakopīgās s biomasassamazināšanos.anos.• RL ir cits sugu sastāvs,tāpēc c līdz lšim līdzldzīgazooplanktonabiomasassamazināšananās navnovērota.

Klimata maiņas as ietekme uzfitoplanktonu100%90%80%70%60%50%40%30%20%10%0%Gotlande Rīgas līča centrs Līča piekrasteN2-fiksējošas Citas autotrofās Heterotrofās• Šobrīd d klimataizmaiņu u ietekme uzfitoplanktonu navfiksēta.• Bet atkaratkarībā no tā, kāpotenciālimainotiesklimatam, mainīsiessāļumsalias ūdensizcelsme (saldūdensdensvai jūras),iespējamivairākiscenārijiriji, kuridabā arī jau novērotiroti.Fitoplanktona vasaras sadalījums pa grupāmsekojot sāļuma gradientam, jeb upju ietekmei

Piegrunts skābekbekļa a klasiskā gadasadalījuma līknelO 2, ml/lO 2, ml/lO 2, ml/l1211109876512111098765109876543165.st., 0-10m119.st., 0-10 m119 st., >29 m• Jūras monitoringa2003. gada skābekbekļadinamikassalīdzindzinājums ardaudzgadīgogonovērojumu vidējāmvērtībām.• Sākot ar 2004. gadunozīmīgi samazinājāsJūras monitoringastaciju apsekošanasanasbiežums.2Jan Feb Mar Apr Mai Jыn Jыl Aug Sep Okt Nov Dec

Skābeklis RL piegrunts slānī 2006.gada augustā58.057.557.022.0 23.0 24.0ml/l76543210• 2006. g. bija novērojamssālsūdens ieplūdums noBaltijas jūras, jkas piegruntsūdens sāļsāļumu paaugstinājapar apm. 0.5 ‰,, kassavukārt kombinācijcijā ar siltoun mierīgo laiku noteicastagnātisktiskākuskus piegruntsūdens apstākļus kākparasti.• Rezultātā, , lai gan noteces arībija mazākas kākparasti, RLcentrālajlajā daļāizveidojās s O 2deficīts.• Šie dati ir iegūtisadarbojoties ar LZRA, jo LRNacionālā monitoringaprogramma viena pati2006.g. nebija adekvātašādu rezultātutuiegūšanai.

Skābeklis RL piegrunts slānī 2006.gada oktobrī58.057.557.022.0 23.0 24.0ml/l76543210• Piegrunts ūdensstagnācija saglabājās2006. g. vismaz līdz loktobrim.• Koncentrācijas cijas bijaabsolūti zemākās s visāLatvijas Jūras Jmonitoringa vēsturvsturē.• Šos datus pilnībāieguva LZRA.• Diemžēžēl l nacionālāmonitoringaprogramma navveidota tātlai varētuizsekot skābekbekļadeficīta apstākļiem.

Jauni izaicinājumu saistībā arklimata izmaiņāņāmAbundance (ind. m -2 )9000800070006000500040003000200010000197019741976197819801982198419861988YearMakrozoobentosa skaita izmaiņas laikā RLcentrālajā daļā (119.st.). Jūras monitoringa dati19901992199419961998200020022004• Šādu ainu “ģenerē”skābekbekļa a deficītspiegrunts ūdensslānī, , kuru izsaucgan pārmprmērīgaantropogēnā slodze,gan klimata izmaiņuizsauktās s izmaiņasashidroloģiskajiskajārežīžīmā.• Izaicinājums zinātneiir nošķirt abu šofaktoru noteiktosprocesus.

Nedaudz par prognozēm –temperatūras ras ietekme• Tiek prognozēts, ka Baltijas jūras jūdens kļūkļūs s vidējipar 2-52°C C siltāks nākonkošo o 100 gadu laikā, , kasnopietni ietekmēs s roņus un ziemojošos os putnus.• Tāpat tiek prognozēts, ka augstumu mīlomlošodiatomu nozīmīgums pavasara fitoplanktonaziedēšananā samazināsies, sies, vienlaicīgi pieaugotzilaļģļģu u nozīmīgumam vasarās.s.• Līdzīgi ir sagaidāms, ka zooplanktona suguizmaiņu u rezultātā nozīmīgi tiks ietekmēta ta dažāžāduzivju sugu barības bas bāze. bFaktiski šis process jau irsācies.

Nedaudz par prognozēm – sāļumaietekme• Šeit secinājumi nav tik viennozīmīgi.• Tiek prognozēta tālāka tBaltijas jūras jsāļsāļumasamazināšananās, kas samazinātu sāļāsāļākuūdeņumīlošu u sugu izplatības areālu.• Tai pašā laikā tiek prognozēts, ka Baltijas jūras jbaseinos līdz l100 m dziļumam uzlabosiesapmaisīšananās, bet kākto parāda iepriekš parādītierezultāti, ti, tādos tBJ apakšbaseinosar ierobežotuotuapmaiņu u ar pārējo pBaltiju kākRL sekas var būt bkardināli pretējas gaidītajam.

Secinājumi• Ekosistēmas stāvoklis ir vienlaicīgi atkarīgs noantropogēnās s slodzes līmelmeņa a un ekosistēmasspējas kompensēt šo o slodzi – ekosistēmastolerances līmelmeņa. Mainoties klimatam var notiktarī izmaiņas as ekosistēmas tolerances līmenlmenī, , kasvar prasīt t attiecīgu korekciju veikšanuantropogēnās s slodzes līmenlmenī. “KALMEs”uzdevums būtu bsniegt sniegt savlaicīgu prognozi,kas palīdzdzētu, uz vides aizsardzību vērstas vnacionālās s politikas, veidošananā.

Paldies par uzmanību