6 PILSĒTĀ<strong>22</strong>.11.2012. Nr. 21 (32) JŪRMALASpašvaldības informācijas biļetensKopā svinam savas valsts svētkusPēdējās novembra nedēļasJūrmalā aizvadītas svinīgāsnoskaņās, gada vistumšākajālaikā iededzot gaismu un liekotuzmirdzēt sarkanbaltsarkanajāmdzīvības un mīlestības krāsām.Lāčplēša diena un LatvijasRepublikas Proklamēšanas dienavienmēr bijuši svētki ar īpašu –patriotisku – noskaņu. Un šogadir laba sajūta, ka arvien vairākcilvēku Jūrmalā un Latvijā tosizjūt kā savus svētkus, arvienvairāk tos svin arī ģimenēs.Apbalvo Jūrmalas skolotājusJūrmalas skolotāji Ēriks Annuškāns (Jaundubultu vidusskola), LieneMillere (Majoru vidusskola), Aina Grabovska (Slokas pamatskola)par ieguldīto darbu senioru apmācībā datorprasmēs, piedalotiesuzņēmuma Lattelecom sociālās atbildības projektā „Pieslēdzies,Latvija!”, apbalvoti ar portatīvajiem datoriem.Bezmaksas datorapmācībastiek piedāvātas cilvēkiem pēc 50gadu vecuma. Mācības no maijalīdz novembrim notika skoludatorklasēs, senioriem tika nodrošinātasarī bezmaksas mācībugrāmatas. Projekta laikā datorprasmesšogad apguvuši gandrīzseptiņi tūkstoši senioru visā Latvijā,un apmācības nodrošināja 99Katru gadu arvien vairāk cilvēku apmeklē Jūrmalā rīkotos svētku pasākumus. Svētku dalībniekus šogad priecēja Jūrmalas apvienotā kora un solistu AivaraBrīzes, Ievas Sutugovas un Kaspara Markševica koncerts, kā arī atkalredzēšanās ar grupu „Pērkons”, kuras priekšnesums raisīja gan romantiskas atmiņas, ganspilgtas emocijas un aicināja dziedāt un dejot līdzi. …Un salūta krāšņajās ugunīs, kas ir šo svētku neatņemama sastāvdaļa, arvien veramies kā brīnumā.Godinot Lāčplēša dienu unvalsts proklamēšanas 94. gadskārtu,gan bērnudārzos, ganskolās notika dažādi pasākumi.Piemēram, Ķemeru vidusskolājau otro gadu rīkoja konkursu parskolas Lāčplēša titulu, vakarā skolēnikopā ar skolotājiem un vecākiemdevās lāpu gājienā un nolikaziedus un svecītes kritušo karavīruatdusas vietās, skolā klausījāskaravīru dziesmas. Sākumskolas„Ābelīte” pedagogi un audzēkņi,sveicot Latviju dzimšanas dienā,rīkoja izstādi „Mēs dzīvojamLatvijā”. Kauguru vidusskolā notikasvinīgs pasākums, kurā tikarunāts par mūsu valsts vēsturi,18. novembra svētku nozīmi,dziedāta valsts himna, lasīta dzejaun skanēja strēlnieku dziesmas.Un tā visās iestādēs – katrā kādssarīkojums vai svinīgs pasākums,veltīts svētkiem.Svētku gaismās šoruden atkalbalts varēja iemirdzēties atjaunotaispiemineklis Slokas kaposPirmajā pasaules karā kritušajiemlatviešu strēlniekiem un1919. gada brīvības cīņās kritušajiemLatvijas armijas karavīriem.Tas sakārtots un atjaunots pēcdomes deputātes, Sociālo, veselības,kultūras un sporta jautājumukomitejas priekšsēdētājas DzintrasHomkas ierosinājuma. Piemineklis,izgatavots pēc arhitektaEižena Laubes meta un atklāts1923. gadā, laika gaitā bija zaudējissavu cienījamo izskatu.Latvijas valsts dzimšanas dienāpilsētas iedzīvotājiem un viesiemJūrmalas Kultūras centrs bija noorganizējisskaistu svētku pasākumuprogrammu. Astoņpadsmitānovembra rīts Jūrmalā tradicionālisākās ar valsts svētku dievkalpojumuDubultu evaņģēliskiluteriskajā baznīcā, pēcpusdienāuz Raiņa poēmas „Daugava” lasījumuaicināja Raiņa un Aspazijasvasarnīca, bet no pulksten 16.00Jūrmala, sākot no Lielupes tiltalīdz pat Ķemeriem, iemirdzējāsgaismas ceļā. Ar katru gadu aizvienvairāk jūrmalnieku iesaistāsakcijā un ielas malā noliek savusgaismeklīšus.Svētkus Kauguru kultūras namapagalmā atklāja Jūrmalas pilsētasdomes priekšsēdētājs GatisTruksnis, sveicot jūrmalniekusun viesus Latvijas dzimšanas dienā.Viņš aicināja apvienot domasun darbus, lai darītu stiprāku unskaistāku savu pilsētu, savu valsti.Par ilggadīgu un nenogurstošudarbu un personisko ieguldījumusabiedrības labā G. Truksnis pasniedzaJūrmalas pilsētas domesAtzinības rakstus Latvijas Politiskirepresēto apvienības Jūrmalasnodaļas aktīvistiem: Olgai HelēnaiKoziorovai, Mētra Otaņķei,Mirdzai Žorovai, Vēsmai Revinai,Astrīdai Ķezberei un AleksandraiDinsbergai. Par nesavtīgu atbalsturepresēto valdei un nodaļasbiedriem Atzinības raksts tika pasniegtsarī Latvijas politiski represētoapvienības Jūrmalas nodaļasatbalstītājam Edvīnam Kizēnam.Svētku turpinājumā skanējakoncerts, kurā daudz emocionālubrīžu sagādāja Jūrmalas apvienotākora kopā ar solistiem Aivaru Brīzi,Ievu Sutugovu un Kasparu Markševicudziedātās dziesmas un atkalredzēšanāsar grupu „Pērkons”.Noslēgumā svētku apmeklētājuspriecēja krāšņa uguņošana.Elita Cepurīte,Sabiedrisko attiecību nodaļaskolotāji, viņu vidū arī jūrmalnieki.Spīķeru koncertzālē Rīgā14. novembrī tika rīkots svinīgspasākums, kurā piedalījās un projektadalībniekus sveica labklājībasministre Ilze Viņķele, EiropasKomisijas pārstāvniecības Latvijāvadītāja Inna Šteinbuka, Rīgasdomes priekšsēdētāja vietnieksAndris Ameriks un LattelecomPēc arhitekta Eižena Laubes meta izgatavotais obelisks Latvijas atbrīvošanas kara un bijušo strēlnieku pulku cīņāskritušo varoņu piemiņai tika sakārtots un atjaunots pēc domes deputātes, Sociālo, veselības, kultūras un sporta jautājumukomitejas priekšsēdētājas Dzintras Homkas ierosinājuma. Valsts svētkos Dzintra Homka un pilsētas mērs GatisTruksnis nolika ziedus pie atjaunotā pieminekļa Slokā brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņai.valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.„Visi skolotāji, kas apmācījušiap 70 senioru, dāvanā saņēmaportatīvo datoru – vienlaikus ganpraktisku, gan arī simbolisku dāvanukā pateicību par ieguldītolaiku un entuziasmu kopīgā mērķasasniegšanai,” uzsvēra Lattelecomvaldes priekšsēdētājs JurisGulbis.Pateicībā par ieguldīto darbu Lattelecomvaldes priekšsēdētājs JurisGulbis (no kreisās) un seniore, projektadalībniece (no labās), sveic ĒrikuAnnuškānu (Jaundubultu vidusskola).Ilmāra Znotiņa foto
JŪRMALASpašvaldības informācijas biļetens<strong>22</strong>.11.2012. Nr. 21 (32)Uz izstādi aicina „Oforta ģilde”Jūrmalas Pilsētas muzejā 30. novembrī plkst. 17.30 tiks atklāta„Oforta ģildes” izstāde, kurā būs skatāmi ģildmeistaru Gunāra Kroļļa,Valentīna Ozoliņa, Baibas Dambergas, Vara Kraukļa, Baibas Kalnas,Jekaterinas Grjazevas, Dzidras Ezergailes, Gabijas Priedes un NelesZirnītes darbi.Izstādē likts akcents uz dobspiedestehniku ar neatkārtojamu šarmu– ofortu, kas ir viena no skanīgākajāmun šodienas izpratnē arīsenākajām dobspiedes grafikasKāds vīrs. Varis Krauklistehnikām. Tas arī ir izstādes dalībniekusvienojošais kodols, betmāksla ar profesionālās pieredzesuzkrājumu un individuālajā rokrakstāizkopto savas valodas zīmogu– tik dažāda un daudzveidīga.Tradicionālo tehniku klātbūtnear laiku kļūst arvien unikālāka unvērtīgāka. Šīs mākslas specifika– tiražēšanas iespēja – ir neatņemamagrafikas estampa tapšanassastāvdaļa, bet šodien šī iespējanav primārais. Galvenais ir oriģināls,savdabīgs un neatkārtojamsdobspiedes šarms, kas izceļasmūsdienu mākslas kopskatā. Pilnvērtīguiznākumu nevarpanākt mākslīgi, neizmantojotprofesionāloprasmi, iemaņas un rokusiltumu.Grafikas tehniku klāstāoforts izceļas ar to, ka vissdarba process ir roku darbarezultāts (arī estampasagatavošana drukāšanaiir paša autora izpildījums),kas estampam piešķiroriģinālgrafikas – elitārāmākslas veida – statusu.„Oforta ģildes” izstādeJūrmalas Pilsētas muzejāapskatāma līdz 30. decembrim.Nele Zirnīte,„Oforta ģildes” ģildmeistare„Samsung” mobilajā aplikācijā – Jūrmalas ceļvedisIedvesmojoties no rakstniekaAndra Kolberga grāmatas„Jūrmala kājāmgājējiem”, pēcfonda „AKA Jūrmalā” iniciatīvasizstrādāta mobilā aplikācija„Guide of Jurmala – the biggestresort city in the Baltic States”(Jūrmala – lielākais kūrortsBaltijas valstīs). Kopš šīsvasaras tā pieejama „Samsung”aplikāciju tirgū internetā(Samsungapps.com.).Tā ir neliela programma mobilajamtelefonam, kuru iespējamslasīt kā grāmatu pa atsevišķāmnodaļām. Nozīmīgi, ka šajā tehnoloģijāJūrmalas ceļvedis ir pirmaisun šobrīd vienīgais Latvijā. Tādēļmūsu pilsēta ir pirmā Latvijas pilsēta,par kuru var uzzināt jaunotehnoloģiju lietotāji visā pasaulē.„Guide of Jurmala” (Jūrmalasceļvedis) ir bezmaksas aplikācija,kurā atrodama informācija parpilsētas vēsturi un nozīmīgākajāmvietām. Līdz ar Jūrmalas mājaslapāpieejamo informāciju esam ieviesušipapildinājumus par pludmaļudaudzveidību mūsu pilsētāun transporta iespējām.Jūrmalas ceļvedis mobilajā aplikācijā. Jūrmala ir pirmā Latvijas pilsēta, parkuru var uzzināt jauno tehnoloģiju lietotāji visā pasaulē.Aplikācija starptautiskajā „Samsung”tirgū tika iekļauta šovasar,un par mūsu pilsētu ir uzzinājušijau daudzi tūkstoši cilvēku novairāk nekā 60 valstīm. Vislielākāinterese ir no Irānas, Indijas, Turcijas,Alžīrijas, arī no Vācijas, Francijas,Spānijas un Neatkarīgo ValstuSavienības – Krievijas, Ukrainas unBaltkrievijas.Par sadarbību prasmīgā aplikācijasizstrādē lielu paldies sakām SIA„Dimensit”, kas īstenoja šo ieceri.Fonds „AKA Jūrmalā” izdevispāri par desmit rakstnieka AndraKolberga grāmatu. A. Kolbergsir liels vēstures zinātājs, viņš pastiprinātipētījis arī Jūrmalas pilsētasvēsturi un notikumus. Tā2002. gadā fonda izdotā grāmata„Jūrmala kājāmgājējiem” mūs iedvesmojaizstrādāt mobilo aplikāciju,kas tagad popularizē Jūrmaluvisā pasaulē.Madara Junga,fonds „AKA Jūrmalā”Eņģelis. Jekaterina Grjazeva.NOTIKUMI 7Miljons kilometru LatvijaiJūrmalas vēstniece Linda Džonsone savā videostāstā runā par to, kāpēcviņai mīļa Jūrmala.Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) sākusi vietējā tūrismaveicināšanas kampaņu „Atklāj Latviju no jauna” un aicinaiedzīvotājus par godu valsts svētku mēnesim aktīvi apceļot Latviju,kopīgiem spēkiem sakrājot un uzdāvinot Latvijai miljonu apceļotokilometru.Katrs iedzīvotājs kilometrusvar pievienot speciālā aplikācijāwww.draugiem.lv/atklajlatviju.Kā liecina TAVA informācija,šobrīd iedzīvotāji Latviju apceļolielākoties aktīvajā vasarastūrisma sezonā. „Atklāj Latvijuno jauna” mērķis ir mainīt iedzīvotājupriekšstatus par ceļošanasparadumiem un parādītceļošanas iespējas gada garumā– arī vēlā rudenī, ziemā un agrāpavasarī.Kampaņas labās gribas vēstnieki20 videostāstos dalās sajūtāspar, viņuprāt, skaistākajāmvietām dažādos Latvijas reģionos.Jūrmalas vēstniece ir LindaDžonsone. Viņa pēdējos 15gadus pavadījusi ārpus Latvijas,strādājot kazino Čehijā, Dānijā,Kiprā, Anglijā, Spānijā, Melnkalnē,līdz beidzot pirms diviemgadiem kopā ar vīru nolēmušiatgriezties Latvijā.Linda Džonsone par Jūrmalusaka: „Manuprāt, tā ir vienīgāpilsēta, kas atrodas mežā. Ilgiesmu dzīvojusi ārzemēs, bet vienīgiJūrmalā jūtos kā mājās,” tāLinda Džonsone savā videostāstā(pieejams www.youtube.com/).Pastaiga gar jūru, slavenā Jomasiela ar kafejnīcām, restorāniemun veikaliņiem, bērnības atmiņasun Dzintaru mežaparks –arī tas irJūrmalas vēstnieces stāstā.Inese Ozoliņa„Jūrmala/Fēnikss” – divas uzvaras un divi zaudējumiPēdējās divās nedēļās četras spraigas spēles aizvadījuši „Jūrmala/Fēnikss” basketbolisti. Jūrmalnieki divas reizes tikās ar LatvijasUniversitātes (LU) studentiem, kā arī ar BK „Jēkabpils” un „BaronsKvartāls” komandām. Visas spēles spraigā gaisotnē norisinājās nosākuma līdz beigām, un uzvarētājs izšķīrās tikai spēles pēdējā minūtē.Tiekoties ar LU komandu 7. novembrī,jūrmalnieki zaudēja ar76:84. Jūrmalnieku labā 19 punktusguva amerikāņu leģionārsKendriks Šamars Brauns (KendrickShamar Brown), 16 punkti – RobertaMedņa kontā. Pretiniekiemkā parasti neapturams bija ŽanisPeiners ar 24 punktiem.Nākamajā spēlē savā laukumāar „Barons kvartālu” (lai gan viesispēli aizvadīja bez viena no saviemlīderiem Ilmāra Bergmaņa)mūsu komanda ar 87:83 uzvaruizcīnīja pagarinājumā. Labākaisar 19 punktiem bija centra spēlētājsRoberts Mednis, bet pa 18punktiem komandas kapteiņa AtaOzola un saspēles vadītāja DāvjaČodera kontā. Pretinieku rindāslabākais Māris Gulbis ar 34 (!!!)punktiem.Spēlē ar BK „Jēkabpils” ar nelielupārsvaru vadībā atradāsviesi, taču ceturtajā ceturtdaļājūrmalnieki pārņēma vadību, veicotizrāvienu līdz + 10 punktiemsavā labā. Spēles beigās jēkabpiliešispēja pietuvoties līdz vienapunkta starpībai, taču JūrmalasAizsardzībā – Kendriks Šamars Brauns.komanda piespieda pretiniekukļūdīties pēdējā uzbrukumā unsvinēja uzvaru ar 87:86. Labākiemūsu komandā bija K. Brauns unD. Čoders katrs ar 19 punktiem.Svētku dienā 18. novembrī Jūrmalaskomanda viesojās Rīgā, kurotro reizi tikās ar LU studentiem.Lai arī pēdējā minūtē „Jūrmala/Fēnikss” spēja izvirzīties vadībāar 62:61, tomēr izšķirigajos uzbrukumossekmīgāki bija LU basketbolisti;beigu rezultāts 66:62LU basketbolistu labā. Jūrmalaskomandas labā 14 punktus guvakomandas kapteinis.Nākamās trīs spēles mūsu komandaaizvadīs izbraukumā pretLiepājas, Valmieras un „Turības”komandām, bet savu skatītājupriekšā nākamā spēle sportanamā „Taurenītis” būs 8. decembrīplkst 18.00 pret BK „Valmiera”.Jānis Rāfelds,Sporta nodaļa