2011.gada 28.jūlijs Nr.29(214) - Jelgavas Vēstnesis

4www.jelgavasvestnesis.lvwww.jelgavasvestnesis.lvTĒMACeturtdiena, 2011. gada 28. jūlijsĢimenes ārsti uz ieguvumiem pagaidām vēl tikai cerŠis gads mūsu pilsētā cerīgiiesākās sešām ģimenes ārstupraksēm, jo tika apstiprinātito iesniegtie projekti, lai, piesaistotEiropas Reģionālās attīstībasfonda (ERAF) līdzekļus,uzlabotu primārās veselībasaprūpes infrastruktūru unpakalpojumu kvalitāti. Tiesa,pagaidām gan vairāk par projektaapstiprinājumu ārsti vēlnav sagaidījuši.Visās sešās ģimenes ārstu praksēs iecerētosdarbus plānots veikt par gandrīz 30 000latu, un lielāko daļu – nedaudz vairāk kā24 000 – finansēs ERAF. Savukārt krietniTagad ambulatorie pakalpojumi «Ģintermuižā»pieejami daudz ērtākās un arīplašākās telpās, jo, izbūvējot divslīpņujumtu, vienlaicīgi izbūvēts arī ēkas trešaisstāvs, kurā iekārtots dienas stacionārs.«Tāpat kā iepriekš, telpas Garīgās veselībasUzņemto attīstības kursu stabiliturpina Jelgavas slimnīca,gādājot par to, lai gan stacionāri,gan ambulatori pacientivarētu saņemt augstas kvalitātespakalpojumus. Kopšmarta slimnieki var ārstētiesmoderni aprīkotā Neiroloģijasnodaļā, savukārt līdznākamā gada sākumamiecerēts noslēgt Patoloģijasnodaļas, histoloģijas laboratorijasun Ambulatorāspieņemšanas nodaļas būvniecībasdarbus.Kā būtiskāko ieguvumu slimnīcāšajā gadā SIA «Jelgavas slimnīca»valdes locekle Solvita Ābola minrenovēto Neiroloģijas nodaļu, unšos darbus bija iespējams īstenot arEiropas Reģionālās attīstības fondalīdzfinansējumu. «Neiroloģijas nodaļa«Sava veida amortizators, kas iepriekšējosgados ļāva rentabli strādāt un līdz arto atvēlēt lielākas investīcijas attīstībai,bija apdrošināšanas kompānijas. Bettagad pacientu, kam ir apdrošināšanaspolises, skaits būtiski sarucis, arī valstspasūtījums sāk samazināties, un, jāatzīst,attīstība mazliet apstājusies. Tiesa,ar pakalpojumu kvalitāti neesam gataviriskēt, tāpēc, kaut arī lielas investīcijasšajā gadā attīstībā nevaram veikt, mūsuprioritāte ir noturēt iepriekšējos gadossasniegto līmeni un iespēju robežāsatjaunot medicīnas tehnoloģijas,» sakaNoslēgsies «Ģintermuižas» renovācijaLai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas kvalitāti,izmaksu efektivitāti un pieejamību psihiatriskā profila pacientiem,pēdējos gados norit slimnīcas «Ģintermuiža» ēku renovācija uninfrastruktūras attīstība. Šogad sen iecerētie darbi jau tuvojasnoslēgumam – atlicis rekonstruēt vien Motivācijas programmu ēku.Taču šī gada nozīmīgākais paveiktais darbs ir ambulatorās nodaļasjeb Garīgās veselības ambulatorās aprūpes centra atklāšana pēcrenovācijas, ko slimnīca piedzīvoja pagājušajā mēnesī.ambulatorās aprūpes centra 2. stāvā īrē arīDarba ekspertīzes ārstu komisija. Pirmajāstāvā līdztekus citu speciālistu kabinetiemizveidots dienas stacionārs narkoloģijāun pacientus pieņem narkologs, savukārtjaunizbūvētais trešais stāvs izveidots parvērienīgākus darbus, startējot šajā projektukonkursā, vēlas īstenot Jelgavas poliklīnika.Iestādē plānots uzlabot darba apstākļus tajāstrādājošajiem ģimenes ārstiem, ieguldot120 000 latu.«Protams, ieceres mums ir grandiozas,taču iepirkumi par visiem plānotajiem darbiemcentralizēti visā valstī jāveic Veselībasnorēķinu centram, un šis process ir aizkavējies.Cik zinu, par aprīkojumu iepirkums irizsludināts, taču par telpu renovāciju – ne,»situāciju atklāj SIA «Jelgavas poliklīnika»valdes locekle Anna Zīverte, prognozējot, kalīdz reāliem darbiem ēkas vecā korpusa 2.stāvā, kur izvietotas ģimenes ārstu prakses,varētu tikt tikai nākamgad. «Šādu iespējugaidījām jau sen, tādēļ arī remontu par saviemlīdzekļiem neuzsākām, kaut arī neviensno kopumā astoņiem mūsu ģimenes ārstukabinetiem neatbilst prakses prasībām.Proti, pašlaik gan māsiņa, gan ārsts atrodasvienā kabinetā, un tas būtiski apgrūtina kāviņu darbu, tā arī pacientus, piemēram, japacients māsiņai vēlas ko pajautāt, viņamtādēļ sanāk traucēt arī ārstu. Savukārt pēcšo telpu renovācijas katrā kabinetā būs trīstelpas – māsiņai, ārstam un procedūrām,»atklāj A.Zīverte, kā vērtīgu ieguvumu minotarī aprīkojumu – atbilstošas mēbeles,datorus –, ko plānots iegādāties, piesaistotEiropas finansējumu.«Tas, ka bija iespēja startēt šajā projektā,neapšaubāmi ir pozitīvi, jo tikai par saviemlīdzekļiem visus nepieciešamos darbus vienkāršinav iespējams veikt. Prakse Uzvarasielā man ir jau desmit gadus, un tieši pirmstik gadiem arī veikti lielāki remontdarbitelpās,» stāsta ģimenes ārste Dagnija Kalva.IU «Kalvas doktorāts» atvēlētais finansējumsšajā projektā ir 6385 lati, no kuriemgandrīz piecus ar pusi tūkstošus finansēsERAF. «Prakse ir plaša – tai pielāgotstrīsistabu dzīvoklis –, tāpēc vajadzību irdaudz. Galvenokārt jau iecerēts veikt telpuremontu, nomainot arī vecos logus, taču jaušajā rudenī ceru sagaidīt jaunu kardiogrāfaaparātu, kā arī tā saucamo failu skapi – pašlaikdokumentu glabāšanai pielāgoti parastiplaukti,» situāciju atklāj D.Kalva. SavukārtVivejas Epiņas ārsta praksē par kopumā3900 latiem iecerēts uzlabot pakalpojumuSlimnīcā top Patoloģijas nodaļa un dienas stacionārsbija izvietota telpās, kur iepriekš atradāsBērnu nodaļa, tādēļ tās īsti nebijapiemērotas neiroloģijas pacientiem. Arīaprīkojums savu laiku jau bija nokalpojis,tādēļ jo īpašs prieks, ka šī nodaļapiedzīvojusi šādas pārmaiņas,» stāstaS.Ābola, atgādinot, ka izremontētāstelpas atguvušas plašumu, savukārtaprīkojums kļuvis modernāks. «Slimniekugultas ir platas un funkcionālas,SIA «Zemgales veselības centrs» valdesloceklis Gundars Prolis. Arī citu ārstniecībasiestāžu vadītāji neslēpj, ka iedzīvotājumaksātspējas samazināšanos medicīnasnozarē izjūt, taču nav jau tā, ka šīs iestādesir tukšas – tāpat kā agrāk, arī pašlaikpie ārstu kabinetiem ir rindas, tikai tāsdienas stacionāru psihiatrijas slimniekiem,»stāsta slimnīcas galvenais ārsts Uldis Čāčus,atklājot, ka ir iecere slimnīcā paplašinātambulatoro dienestu, attīstīt arī dienasstacionāru cilvēkiem, kuriem ir dažādasatkarības.Taču līdz ar ambulatorās nodaļas rekonstrukcijudarbi «Ģintermuižā» navnoslēgušies, kaut arī ēku un iekštelpu renovācijaposmu pa posmam norit jau vairākugadu garumā. «Māja, kurā tika realizētasMotivācijas programmas, jau sen kļuvusikrietni par šauru, tāpēc šī nodaļa tiks pārceltauz divreiz plašākām telpām – ēku, kuriepriekš atradās sociālās aprūpes gultas,» tāpie katras gultasierīkota trauksmespoga. Palātasir aprīkotasar kondicionieriem.Platākasir arī durvis, laipa tām brīvi varētuiebraukt arratiem vai ratiņkrēslu.Savukārtmedicīnasdarbinieki, laipārvietotu pacientus, var izmantotpacēlājus – tas vairs nav jādara ar rokām,»uz būtiskākajiem ieguvumiemnorāda iestādes vadītāja. Jāpiebilst, kakopējā projekta summa ir 318 tūkstošilatu, no tiem 249 ir ERAF finansējums,bet pārējā daļa – valsts un pašvaldībaslīdzfinansējums.Plānots, ka nākamā gada sākumātiks atklāta arī jaunizbūvētā Patoloģijaskļuvušas īsākas. Tomēr mūsu pilsētasārstniecības iestādes, prasmīgi saimniekojotiepriekšējos gados, arī pašreizējosekonomiskajos apstākļos spēj attīstīties– līdztekus sistemātiskai tehnoloģiju atjaunināšanaišajā gadā arī uzsākti vai turpināsvairāki vērienīgi remontdarbi, kuruU.Čāčus, piebilstot, ka Motivācijasprogrammu ēkas rekonstrukcijaun iekārtošanatad arī būs pēdējā, kas tiksīstenota šajā darbu posmā– īstenojot šo ieceri, visi plānotiedarbi būs pabeigti.Jāatgādina, ka līgumspar «Ģintermuižas» renovācijuparakstīts 2006.gadā, kopumā paredzotapgūt 10,5 miljonus latu,no kuriem daļu sedz EiropasReģionālās attīstībasfonds.nodaļa, histoloģijas laboratorija un Ambulatorāspieņemšanas nodaļa, kurāsdarbi šobrīd notiek ar ERAF atbalstu.Šīs nodaļas tiks izvietotas korpusā, kassavieno slimnīcu ar nepabeigto būvi, kurāsavulaik tika plānota dzemdību nodaļa.«Morgs šobrīd atrodas pilsētas otrā galā,vecās slimnīcas apkaimē Sakņudārzaielā, un neatbilst prasībām. Pēc projektaīstenošanas tas atradīsies tepat, tāpatkā Patoloģijas un histoloģijas nodaļas,bez kurām ārstniecības process naviedomājams,» skaidro S.Ābola, norādot,ka pašlaik apmēram 3000 kvadrātmetruplašajās telpās norit būvdarbi, korpusaotro stāvu paredzot atvēlēt dienas stacionāram.Taču ir arī virkne sīku ikdienas darbu,bez kuriem slimnīcas attīstība naviedomājama. «Ne mazāk būtiski ir tas,ka ar Eiropas atbalstu esam spējušipapildināt slimnīcas aprīkojumu, piemēram,nomainījuši gultas, iegādājušiesgalvenais ieguvums būs sakārtota vide,lai pacienti varētu saņemt daudz kvalitatīvākuspakalpojumus, bet speciālisti– strādāt atbilstošos darba apstākļos.Šoreiz «Jelgavas Vēstnesis» noskaidro,cik apjomīgs ieguldījums medicīnā šajāgadā sagaidāms mūsu pilsētā.Lai nodrošinātu ērtības pacientiem, pārplāno telpasRemontdarbi, kas pašlaik notiekJelgavas poliklīnikā, irtikai sākums vēl būtiskākāmpārmaiņām, kas perspektīvāparedz racionāli izmantot poliklīnikastelpas, darbiniekiemnodrošināt atbilstošus apstākļus,bet pacientiem – vēl augstākupakalpojumu kvalitāti.«Iespēju robežās cenšamies kāmodernizēt poliklīnikas aprīkojumu,tā veikt telpu pārbūvi, unpašlaik veikti visi nepieciešamiedarbi, lai jau tuvākajā laikā uzjaunām telpām varētu pārceltlaboratoriju,» stāsta iestādesvadītāja Anna Zīverte.Poliklīnikas laboratorija no vecā korpusatiek pārcelta uz jauno, un turpmāk tāaizņems plašākas telpas, kas turklāt būsmoderni aprīkotas. «Pašlaik laboratorijastelpu remonts jau pabeigts, tostarp izbūvētamoderna ventilācijas sistēma, ierīkotikondicionieri, kas vecajās telpās nebija, undrīzumā varēsim sākt jaunās laboratorijasiekārtošanu un aprīkošanu. Laboratorijaturpmāk būs telpās, kur agrāk atradāssieviešu konsultācijas. Tā kā tās ir tiešivirs procedūru kabineta, piemēram, asinsparaugus nevajadzēs nest no pirmāuz trešo stāvu – tos varēs nosūtītar īpašas ierīces – pneimatiskā cauruļvadugaisa pasta, kas izbūvētsstarp stāviem, – palīdzību. Arī citaaparatūra tiks nomainīta,» stāstapoliklīnikā.Paralēli tam sākts arī pārējā 3.stāva remonts, līdz ar to pacientiemkādu laiku būs zināmas neērtības,jo, lai varētu veikt iecerēto telpuremontu, speciālistu, piemēram,acu ārsta, pēdu aprūpes, endokrinologakabineti, remontdarbu laikāizvietoti citur. «Kosmētiskais remonts šajāpoliklīnikas daļā nebija veikts vismaz kopš1996. gada, un likumsakarīgi, ka telpas bijanolietojušās,» skaidro A.Zīverte, piebilstot,ka tiks risināts arī uzbrauktuves, kas savienoveco un jauno korpusu, jautājums.Telpu pārplānošana arī nepieciešama,lai nākotnē īstenotu Eiropas atbalstītoprojektu par ģimenes ārstu prakšu infrastruktūrassakārtošanu. Tas paredz,ka poliklīnikas 2. stāva vecais korpusspilnībā tiks «atdots» ģimenes ārstiem,līdz ar to jārisina jautājums, kur izvietotcitu speciālistu kabinetus, kas atrodasšajā ēkas daļā.Vēl šogad no 3. uz 1. stāvu tiks pārceltsultrasonogrāfijas kabinets, un to paredziecere par Staru-attēldiagnostikas nodaļasmodernizāciju. «Šādas izmaiņas nepieciešamas,lai nodrošinātu maksimālas ērtībaspacientiem, proti, pēc pārmaiņām ganrentgena, gan ultrasonogrāfijas kabinetibūs līdzās,» skaidro poliklīnikā.Runājot par būtiskākajām investīcijāmtehnoloģiju uzlabošanā, A.Zīverte norāda,ka viens no lielākajiem ieguvumiemšogad ir digitālā iekārta acu slimību diagnosticēšanai.«Šāda aparatūra maksā ap60 000 latu, taču tā paver daudz plašākasiespējas acs patoloģiju konstatēšanā undatu arhivēšanā. Pašlaik ārsti apgūstšīs iekārtas specifiku,» tā viņa, atklājot,ka aktuāls ir arī jautājums par fizikālāsterapijas aparātu nomaiņu. «Kaut arīsertificēti ir visi aparāti, daļa vairs neatbilstmūsdienu prasībām, līdz ar to, laikonkrēta manipulācija sniegtu vēlamoefektu, tā jāveic, teiksim, biežāk unilgāku laiku. Tieši tādēļ esam uzsākušišīs aparatūras pakāpenisku nomaiņu,»problēmu ieskicē A.Zīverte.«Medicīna ir nozare, kas ļoti straujivirzās uz priekšu, un praktiski aparatūrajāmaina ik pa pieciem gadiem, lai pacientiemnodrošinātu ne tikai atbilstošu pakalpojumukvalitāti, bet iespēju robežāsarī jaunākās diagnostikas iespējas. Jā,protams, gribētos arī nosiltināt ēku, nomainītjumtu jaunajam korpusam, tačufinansiālās iespējas ir tādas, kādas ir,tādēļ nākas izvērtēt prioritātes,» secinaiestādes vadītāja.pieejamības kvalitāti. «Telpas prakseiīrēju, līdz ar to nevarēju pretendēt uz telpuremontu. Taču arī iespēju iegūt jaunu unmodernu aprīkojumu vērtēju kā nozīmīguatspaidu ikdienas darbā,» tā ģimenes ārsteV.Epiņa, norādot, ka, īstenojot šo projektu,tiks nomainīts kardiogrāfa aparāts, kušete,iegādāts arī spirogrāfs, kas līdz šim praksēnebija. «Lai to visu iegūtu tikai par saviemlīdzekļiem, vienmēr jau mazliet pietrūkstnaudas, ņemt kredītu pašreizējā ekonomiskajāsituācijā arī negribas. Praksesmodernizēšana nozīmē kvalitatīvākuspakalpojumus maniem pacientiem, untas pašlaik ir galvenais,» tā ģimenes ārste.Arī viņa cer, ka ieguvumus pacienti varēsnovērtēt jau šoruden.papildu ratiņkrēslus. Šogad investēts arīmodernā aparatūrā, tostarp iegādāts sonoskops,fibrogastroskops, divas jaunasanestēzijas iekārtas un termoskapji,»tā S.Ābola.«Runājot par slimnīcas ikdienas darbu,pašlaik mazliet gan bažas rada fakts,ka līgums ar Veselības norēķinu centrušogad noslēgts par 7092 slimniekiemstacionārā, taču jau tagad šī gada kvotuesam pārsnieguši, slimnīcā uzņemot 7702cilvēkus. Arī ambulatorās kvotas katrumēnesi pārsniedzam par vidēji divdesmitprocentiem. Pagaidām, cerot uz valdībassapratni, gan vēl neapsveram veikt būtiskasizmaiņas pakalpojumu klāstā unapmaksā, taču, ja situācija neuzlabosies,būsim spiesti meklēt risinājumu, kā turpinātnodrošināt visus līdz šim sniegtospakalpojumus,» stāsta S.Ābola.Sagatavoja Sintija Čepanone,foto Krišjānis Grantiņš, Ivars Veiliņš