2013.gada 21.februāris Nr.8(295) - Jelgavas Vēstnesis

2 www.jelgavasvestnesis.lvwww.jelgavasvestnesis.lvBūvniecības nozare bija tāds kā lakmusa papīrs,kas zibenīgi norādīja uz ekonomisko lejupslīdi2009. gadā. Šobrīd gan valdība, gansabiedriskie mediji arvien skaļāk signalizē parekonomiskās situācijas uzlabošanos – «JelgavasVēstnesis» pārbauda, vai to jau reāli izjūt arībūvniecības jomā, šoreiz uzklausot mūsu pilsētasbūvmateriālu veikalu vadītāju viedokļus.Jāatzīst gan, ka viņi nav tik optimistiski un skaļivēl nepauž, ka situācija mūsu valstī ir būtiskimainījusies, taču lēns, varbūt pat ļoti lēns uzlabojumsgan esot jūtams.«Labāk trīs reizesnopirks lēto, nekāvienreiz labu mantu»Jānis Cirmans, būvmateriāluveikala «MNL» Santehnikasnodaļas vadītājs:«Nu jau gadu situācija ir diezgannemainīga – apgrozījumsne aug, ne krītas. Bet vismazlabi, ka no nulles punkta esamizkustējušies. Protams, ka,salīdzinot ar laiku pirms gadiemčetriem pieciem, pircējuparadumi ir būtiski mainījušies.Tagad lielākā atšķirībair tā, ka cilvēks pārsvarā pērktikai to, kam uz doto brīdipietiek naudas. Ārkārtīgi grūtiir pārliecināt, ka labāk sakrātnaudiņu un nopirkt, piemēram,vienu labu ūdens krānu,nekā tos lētos, kas jāmaina ikpēc pāris gadiem. Bet pircējsšodien uzskata tā: es labāk šodiennopērku lēto, kam naudaspietiek, un tad, kad salūzīs,atkal nākšu pēc jauna lētā...Uz līzinga šobrīd praktiskineko pie mums nepērk. Agrāktas bija ļoti pieprasīts pakalpojums,bet tagad pircēji kļuvušidaudz piesardzīgāki – viņi vēlnav droši par saviem rītdienasienākumiem.Kas veikalā mainījies pa šiemgadiem? Bija jāiemācās izdzīvotarī ekonomiski ne tik labvēlīgosapstākļos. Tas ir mārketings,pirkšanas paradumu pētīšana,jaunu vajadzību apmierināšana.Piemēram, mēs pašlaiktirgojam tādas lietas, ko pirmsgadiem pat paši nebūtu iedomājušies,bet, ja redzam, kaNedēļas jautājums?Nē, jo nav pārliecības,ka, arī maksājot visus nodokļus,pensija būs pietiekamapircējam tas ir vajadzīgs, tadmums kā pārdevējam tas arījāpiedāvā. Protams, nesāksim«MNL» tirgot rotaslietas, betdažādas lietas mājai, teiksim,pannas, traukus, jau kādulaiku pie mums var nopirkt.Arī suņu barību. Cilvēki pērk,tātad piedāvājam pareizo preci.Tā mēs pielāgojāmies, laiizdzīvotu, jo mājas jau šobrīdpraktiski neceļ – būvmateriālipārsvarā ir vajadzīgi nelieliemremontiem privātpersonām unbudžeta iestādēm.Tas būtiskākais – arī krīzesgados mēs spējām izdzīvot tā,lai no darba nebūtu jāatlaižneviens darbinieks. Protams,algas kļuva mazākas, bet tikaitāpēc, ka restrukturizējāmdarba grafiku – cilvēki strādājamazākas darba stundas, līdz arto arī proporcionāli saņēma mazāk.Jā, bija tādi, kas no darbaaizgāja, jo alga bija par mazu,lai segtu paņemtos kredītus,divi darbinieki arī devās peļņāuz ārzemēm, bet tie, kas palikauzņēmumam uzticīgi, strādāvēl šodien. Kopumā «MNL»pašlaik strādā ap 30 darbiniekuun jau esam atgriezušiespie iepriekšējā darba grafika,kas nozīmē, ka darbinieki arīsaņem vairāk.Secinājums ir viens: sliktāknekļūst, un tas jau ir labssignāls. Gribas cerēt, ka šisgads parādīs tādu stabilākuaugšupeju.»Mareks Bulkovskis, būvmateriāluveikala «Pilsēta»vadītājs:«Kaut kas jau ir sakustējies unkaut kādas izmaiņas arī mēs jūtam– klientu plūsma palielinājusies,apgrozījums arī pakāpies. Negribassaukt konkrētus procentus, bet vismazšis pozitīvais process ir sācies.Un tas pirmais signāls ir tāds, ka pagājušajāgadā, kaut nedaudz, bet jauvarējām saviem darbiniekiem palielinātalgas. Protams, 60 darbiniekimums vairs nav nepieciešami, kātas bija pirms krīzes, bet ap 40 darbiniekujoprojām pie mums strādā.Galvenokārt aizgāja tie, kuri devāsstrādāt uz ārzemēm, un iemesls taspats, kas visiem – savulaik neapdomīgiun strauji pieņemtie lēmumipar lielu kredītu ņemšanu. Ja mēsparēķinām, ka kredītus ņēma uz 20vai 25 gadiem, tad agrāk mēs viņusmājās gaidīt nemaz nevaram...Kādi bija mūsu instrumenti, kasļāva pārdzīvot šos gadus? Katramjau laikam tie instrumenti ir savi,bet mūsējie: neriskēt un sadarbotiesar uzticīgiem partneriem.Nenoliegsim, pirmskrīzes laikā bijapietiekami daudz gadījumu, kadpasūtītājs nespēja norēķināties arveikalu un tā arī palika parādā. Tāviedokļi«Latvietim ir svarīga vide,kurā viņš dzīvo, – ar būdiņuvien nepietiek»Māris Drozdovs, būvniecībasnama «Kurši» Jelgavāvadītājs:«Jāteic godīgi – mēs neizjūtamto īpašo progresu, par ko runāmediji un valdība. Pārdošanaslīmenis «Kuršos» ir tāds pats kāpirms gadiem diviem trim. Tāpēctirgotāju vienīgais instruments irmārketings, jo lētāk iepirkt precipar to cenu, ko tā maksā, jau naviespējams. Tāpēc arī tie tirgotāji,kas būs aktīvāki mārketingā, arīnopelnīs. Mēs caur un caur esampastāvējuši, tirgojot būvniecībasmateriālus, un šajā jomā nekas piemums nemainās.Slikti iet tad, kad neienāk nevienspircējs – pie mums pircējiienāk, tātad tik slikti nemaznav. Latvietim jau tāda daba, kaviņam ir svarīga vide, kurā dzīvo,ar būdiņu vien viņam nepietiek.Tāpēc kaut minimāli, bet, cikrocība atļauj, remonti tiek veiktivienmēr. Viena pirkuma lielumuskaitļos gan atklāt negribētu, jotas ir komercnoslēpums, taču varuteikt, ka, salīdzinot ar iepriekšējiemperiodiem, tas, protams, irmazāks.Pašlaik nenotiek lielu būvjuceltniecība pilsētā, un mums tasnozīmē, ka ir jāpiesaista un jāstrādāar vairākiem mazajiem būvniekiem.To, ko agrāk varēja nopelnītno viena liela objekta, tagad var,apkalpojot četrus piecus mazākus.«Pirmais signāls – nedaudz jauvarējām darbiniekiem palielināt algas»tas bija visiem. Tāpēc mēs ļoti ātrisākām skrupulozi pārbaudīt savuslielos klientus, arī piegādātājiemsekojām līdzi ļoti rūpīgi.Tāpat arī katru dienu sekojamlīdzi preču pieprasījumam, kasskaidri parāda, ka dominē lētākāgala preces – tieši to šobrīd pieprasaun pērk jelgavnieks. Jā, no vienaspuses, mēs, protams, neesam salonveikals,kur var atrast ekskluzīvaslietas, un varbūt to arī nevajag, jotāda līmeņa cilvēki brauc uz Rīguun meklē sev vajadzīgo salonos. Bet,no otras puses, mēs tiešām jūtam,ka pieprasījums pēc kvalitatīvām,Vai jūs uztrauc, ka, nemaksājot nodokļus no pilnas algas,jūsu pensija būs niecīga?Jā, bet, nomaksājotvisus nodokļus,šobrīd nevarētu iztiktPENSIJANav pārliecības,ka vispār saņemšupensiju5 LSPrātīgāk irpašam uzkrātvecumdienāmEs vairākpaļaujos uzsaviem bērniemCeturtdiena, 2013. gada 21. februārisTās ir nelielas privātmājas, būves.Piemēram, arī «McDonald’s»restorānam Jelgavā bijām vienino materiālu piegādātājiem. Konkurencebūvmateriālu tirgotājuvidū Jelgavā ir smaga, un mēs toizjūtam katru dienu. Protams,jo lielāka konkurence, jo lielākaizvēle pircējam, un arī mums navnekas pret godīgu konkurenci.Es nedomāju, ka tuvākajālaikā būvniecības jomā un tātadarī mūsu ekonomikā kaut kaskrasi varētu mainīties. Mēs to labijūtam arī pēc mūsu agrākajiemdarbiniekiem, kuri bija spiestidoties peļņā uz ārzemēm. Kā jūsdomājat – viņi tur pelna naudu,kas pēc tam tiks iepludinātaLatvijas ekonomikā? Nē, vairumāgadījumu viņi tur strādā, laisamaksātu savus kredītus! Unkur šī nauda nonāks? Skandināvubankās. Mēs jau nu noteikti savāveikalā šobrīd nejūtam to, ka šeittiktu tērēta tā nauda, kas nopelnītaārzemēs. Tātad aizbraukušiecilvēki vēl nebruģē sev drošu ceļuatpakaļ.Bet tie, kas nav aizbraukuši,turpina pie mums strādāt, unjau gadus trīs mūsu darba kolektīvsir nemainīgs – 32 cilvēki.Es gan gribētu teikt, ka kautkādā brīdī mums ir jāatjēdzas unLatvijai atkal jāsāk attīstīties.»bet ne ekskluzīvām lietām tiešāmkrītas. Tāpēc arī mūsu veikalā šādupreču sortiments ir kļuvis šaurāksun pagaidām, kamēr nav pieprasījuma,mēs arī nedomājam to paplašināt.Taču nekas jau neapstāsies unkaut lēns, bet stabils pieaugums ganpircēju skaita ziņā, gan apgrozījumaziņā, domājams, būs arī šogad– tātad kopumā ir skaidrs, ka valstīekonomiskā situācija tomēr lēnāmiet uz augšu.»Sagatavoja Kristīne Langenfelde,foto Ivars VeiliņšŠonedēļ portālāwww.jelgavasvestnesis.lvjautājam:Cik biežijūs izmantotuvēlos vakara autobusureisus pilsētā?Savu viedokli paudPilsētnieks vērtēCik bieži jūs varētuizmantot pilsētasautobusu vakarastundās?Vladislavs, atslēdznieks:– Ne bieži, betizmantotu.Ikdienā visbiežākpārvietojosar 2. maršrutaautobusu uz Teteli – darbdienāsvienmēr pēc pulksten 17 braucuar to. Zinu, ka pēdējais autobuss uzmūsu galu brauc pulksten 21. It kājau normāli, taču gadās reizes, kadgribas ilgāk paciemoties pie draugiempilsētā, taču vēlāk uz mājāmnetieku. Pēdējais reiss varētu būtap pulksten 23.Ērika, mācāsAmatu vidusskolā:– Domāju, kaneizmantotu.Tiesa, ik pa laikamskolā irkāds pasākums, kas beidzas vēlākpar pulksten 21, līdz ar to nevarupaspēt uz autobusu, taču manvienmēr tētis atbrauc pakaļ. Turklātuzskatu, ka tas ir drošāk un ērtāk.Baiba, garderobiste:– Noteikti biežiizmantotu. Esstrādāju kultūrasnamā pargarderobistiun pasākumu vakaros pēc pulksten21 ar autobusu vairs nevaruaizbraukt uz Tērvetes ielas rajonu.Ja gribi tikt mājās, jāiet kājām. Untā jau nav tikai man – cik bieži nokoncertiem, izrādēm cilvēki spiestiiet prom agrāk, lai paspētu uzpēdējo autobusu! Piemēram, tie,kuri dzīvo Svētes virzienā.Emīls, students:– Pirmdienuun trešdienuvakaros esbrauktu uzRAF. Man tadir dejošanas mēģinājumi pilsētā.Pēdējais autobuss, kas brauc 1.maršrutā, uz RAF pusi kursē pulksten20.10, bet man dejošanabeidzas pulksten 21.30. Kad siltslaiks, var jau aiziet kājām, tačuziemā ir nepatīkami. Būtu labi, japēdējais autobuss būtu vismaz apdesmitiem vakarā.Sarmīte, vecmāmiņa:– Nav tādasnepieciešamības.Trīs reizesnedēļā mazdēluno Viskaļuielas vedu uz treniņiem ZOC.Pirmdienās mums tur jābūt pulksten19, trešdienās un piektdienās– 17.30, bet pēc treniņa mūs tētispaņem, kas ir daudz ērtāk. Retureizi ar autobusu nākas braukt atpakaļ.Pēdējais brauc pēc pulksten20, un tas ir pilnīgi pietiekami.«Jelgavas Vēstnesis»Metiens – 28000 eks.Iznāk ceturtdienāsReģistrācijas apliecībasnr. 000703171Izdevējs: JPPI «Zemgales INFO»Adrese: Pasta iela 47 – 214,Jelgava, LV – 3001Galvenā redaktore:Kristīne LangenfeldeRedakcija: tālr. 63048801,e-pasts: redakcija@info.jelgava.lvwww.jelgavasvestnesis.lv«Zemgales INFO» birojstālr./fakss: 63048800,e-pasts: birojs@info.jelgava.lvIespiests: SIA «Reneprint»© Pārpublicēšanas gadījumā atsauceuz «Jelgavas Vēstnesi» obligāta.Par sludinājumu un paziņojumu saturuatbild to iesniedzējs.