2 www.jelgavasvestnesis.lvwww.jelgavasvestnesis.lvintervijaCeturtdiena, 2011. gada 28. aprīlis«VID nav vajadzīgsbeigts nodokļu maksātājs»«Nedomāju, ka VID nevēlas krāmēties ar maziem nodokļu maksātājiem,piemēram, pakalpojumu sniedzējiem, kuri jau gadiemuzrāda niecīgus oficiālos ienākumus, kas varētu radīt aizdomas.Manuprāt, te lomu spēlē tāda kā savstarpējā solidaritāte. Padomājiet– pilsēta neliela, cits citu pazīst, tas pats nodokļu iekasētājs,kura alga arī, starp citu, gadu no gada tiek tikai samazināta, ļotilabi saprot, ka tas mazais uzņēmējs knapi savelk kopā galus,»spriež LLU Ekonomikas fakultātes Grāmatvedības un finanšukatedras docente Inguna Leibus.Foto: Ivars Veiliņš• Kristīne Langenfelde tā iegūst: tās pašas māmiņualgas, pensijas, bezdarbniekapabalstus – sociālās garantijas.Ienākumi auga, un cilvēks vēlējāssevi sociāli aizsargāt. Bet kasir šodien? Pazudusi pārliecība,ka, maksājot arvien lielākus nodokļus,esmu sociāli aizsargāts– nav pārskatāms šo maksātonodokļu izlietojums. Tieši tas irjāmaina,» spriež I.Leibus.Valdība šogad plānovalsts budžetā no ēnuekonomikas iekasēt papildu45 miljonus latu.Taču nav īsti skaidrs, arkādiem soļiem to grasāspanākt, ja joprojām valstīir virkne likumu, kasteorētiski paredz budžetaieņēmumus, bet praktiskitas tā arī paliek tikai«uz papīra», jo Valstsieņēmumu dienests(VID) vienkārši nespējšos nodokļus iekasēt. Vēlvairāk – Latvijas Darbadevēju konfederācijajau paziņojusi, ka valdībasun starptautiskoaizdevēju lēmumi parnodokļu celšanu tikaiveicinās ēnu ekonomiku.LLU Ekonomikas fakultātesGrāmatvedībasun finanšu katedras docenteInguna Leibus ganspriež, ka tā gluži visneesot VID nevarēšana.«VID ir vajadzīgs dzīvs,nevis beigts nodokļumaksātājs,» viņa lakoniskinosaka.Tomēr arī viņai, vērojot, kasnotiek Latvijas ekonomikā, navpārliecības, ka budžeta ieņēmumišogad varētu papildinātiesar tik ievērojamiem līdzekļiem.«Kad mūsu valstī nodokļi tikaiekasēti vislabāk, kad ēnu ekonomikasamazinājās? Tas bija2008. gads, kad sabiedrība jutavismaz kaut kādu stabilitāti.Cilvēks sāka saprast, kāpēcmaksāt nodokļus, ko viņš noKāpēc, jūsuprāt, ir tā, kaēnu ekonomikas realitātiizjūt katrs – gan darba devējs,gan uzņēmējs, gan tiepaši nodokļu iekasētāji –,bet publiski par to runā tikairetais? Arī Jelgavā navmazums uzņēmumu, kurosdarbinieki oficiāli strādāpusslodzi, saņem pusi no minimālāsalgas un kā pašsaprotamuuztver pilnu darbalaiku un to, ka pārējais tiekmaksāts aploksnē.Diemžēl tā ir šodienas realitāte– ja šis pats uzņēmumsmaksātu visus valsts noteiktosnodokļus, viņš vienkāršinogrimtu... Viņam nav citasiespējas. Manuprāt, šeit būtiskāksir cits jautājums – kāpēcmūsu valstī vislielākais nodokļuslogs ir tieši darbaspēkam? Nejau nodokļu likmes ir lielas, betgan ārkārtīgi maza ar ienākumanodokli neapliekamo ienākumudaļa: neapliekamais minimums– 45 lati, atvieglojumi par apgādājamo– 70 lati mēnesī, kas irvismazākās summas ES dalībvalstīs.Tāpēc nodokļu īpatsvarskopējās darbaspēka izmaksās irļoti liels. Līdz ar to uzņēmējs,kas spiests ekonomēt, visvairākvar ieekonomēt tieši uz strādājošonodokļiem. Pārsteidz Grieķija,kas ir līdzīgā situācijā kāLatvija, jo arī to skāra pamatīgafinanšu krīze un bija nepieciešamastarptautisko aizdevējupalīdzība. Tur neapliekamaisminimums no algas ir 1000 eiromēnesī...Protams, par nodokļu sistēmuLatvijā var diskutēt, bet esuzskatu, ka savlaicīgi vajadzējacelt nodokļus lielajiem nekustamajiemīpašumiem, ienākumamno kapitāla, «burbuļa» gadosnekustamā īpašuma pārdošananotika bez jebkādiem nodokļiem– bija virkne iespēju, kas ir palaistasgarām.Un tagad šīs garām palaistāsiespējas izjūt uzņēmējs unstrādājošais, kas dažādos veidosmeklē un arī atrod iespējasnemaksāt nodokļus. Vēlnesen intervijā ar <strong>Jelgavas</strong>Sociālo lietu pārvaldes vadītājuizskanēja paradoksālafrāze – mūsu pilsētā ir frizieres,kas mēnesī pelna piecuslatus... Bet šo pašu frizierupakalpojumus izmanto arīVID darbinieki! Vai, jūsuprāt,tā ir nespēja vai nevēlēšanāsredzēt acīmredzamo?Nedomāju, ka kāds to vēl navpamanījis – it sevišķi tajās jomās,kur norēķini notiek skaidrānaudā, cilvēki uzrāda krietnimazākus ienākumus nekā tie irpatiesībā. Brīžiem pat nesamērīgimazus, lai tikai izvairītos nonodokļu nomaksas. Protams, tambūtu jārada aizdomas nodokļuiekasētājos – ja jau cilvēks gadiemstrādā darba vietā, kur alga patnesasniedz 100 latus mēnesī,bet vienlaikus viņš spēj uzturētģimeni, tad kaut kas īsti kārtībātur nav... Taču es nedomāju, kašajā gadījumā VID vienkārši nevēlētoskrāmēties ar tik maziemnodokļu maksātājiem. Manuprāt,te lomu spēlē tāda kā savstarpējāsolidaritāte. Padomājiet – pilsētaneliela, cits citu pazīst, tas patsnodokļu iekasētājs, kura algaarī, starp citu, gadu no gada tiektikai samazināta, ļoti labi saprot,ka tas strādājošais knapi savelkkopā galus.Bet tas jau nav tikai šādosindividuālos kontaktos– tikpat labi arī palielos uzņēmumos,kur tāpat skaidrs,ka darbinieks nestrādā pusslodzi,bet saņem pusi nominimālās algas.Piekrītu, bet arī te ir skaidrs– ja VID skrupulozi iekasēs visusnodokļus un veiks visus likumīgosuzrēķinus,valsts zaudēs vēlvienu nodokļumaksātāju. BetVID ir vajadzīgsdzīvs nodokļumaksātājs. Tādair realitāte. Nedomāju,ka pareizākaisbūtušos nodokļu nemaksātājuspavienam mēģinātizķert – te represīvās metodesvairs nepalīdzēs, ir jādomā, kāglābt sociālās apdrošināšanas sistēmu,kā padarīt saprotamāku unlietderīgāku nodokļu izlietojumu,lai pamazām arī mūsu valstī kļūtuprestiži maksāt nodokļus.«Diemžēl tā ir šodienasrealitāte – ja šisuzņēmums maksātuvisus valsts noteiktosnodokļus, viņš vienkāršinogrimtu... »Tad jau sanāk, ka mumsir nodokļi, kurus virkne sabiedrībaslocekļu negrasāsmaksāt un VID arī nemēģinaiekasēt...Es nesen dzirdēju skaitli – Latvijāpatentmaksu (fiksēts maksājums,kas ietver iedzīvotājuienākuma nodokli un valsts sociālāsapdrošināšanas obligātāsiemaksas – red.) maksā ap 170cilvēku, bet šo nodokli var izvēlētiesmaksātap 60 profesijupārstāvji. Vaitas nav kārtējaisabsurds?Valsts izstrādājusikārtību, lēmusi,spriedusi,bet rezultātanekāda – ne tascilvēkiem vajadzīgs,ne valstijno tā ienākums.Tikpat neloģiskišķiet katrreizklausīties, kāvalsts, ieviešotjaunu nodokli, jau paredz pesimistiskākāsprognozes tā iekasēšanā,apzinoties, ka ne visinodokli maksās. Viens no tādiemspilgtākajiem piemēriem ir tietūkstoši cilvēku, kas devušiespeļņā uz ārzemēm. Tas nav nekādsjaunums, mūsu valstī jaugadiem likums par iedzīvotājuienākuma nodokli nosaka, katiem rezidentiem, kuri strādāārvalstīs, nodokļi ir jāmaksā arīLatvijā. Taču – cik no viņiem šosnodokļus maksā? Sākumā VIDvispār neķērās viņiem klāt, atrunājās,ka neesot pietiekami daudzinformācijas, turklāt daudzi turstrādāja nelegāli. Tagad varbūtsituācija nedaudz mainās, taču arīšis ir piemērs, kas liek padomāt– vai ir vērts izstrādāt likumus,ko neviens nepilda jeb, kā daļasabiedrības uzskata, pilda tikaimuļķīši?Nesen man praksē gadījāsizbaudīt vēl vienu kārtējo nepārdomātolikumu – trīs darījumigadā, un tev ir jāreģistrējaskā saimnieciskās darbībasveicējam. Nu tad padomājiet!Kāda projekta kontekstā konsultējuZemgales amatniekus,un likumiski man nācās tāmpensionāru tantītēm stāstīt, kagadījumā, ja viņas gadā pārdodtrīs pārus pašu noadītu zeķu,viņām jāreģistrējas kā saimnieciskāsdarbības veicējām. Kāvienkāršākais variants ir izvēlētiesfiksēto ienākuma nodokli, jotādā gadījumā valstij jānomaksāpieci procenti no apgrozījuma.Taču tas vēl nav viss – vispirmsir jāmaksā avansa maksājums25 lati...Saprotams, kavalsts grib paņemtno katra,no kura vien iriespējams, betvai tas dažbrīdjau nekļūst parneloģisku pašmērķi?Ko šajāgadījumā varpaņemt no pensionāra,kuramšis pārdotais zeķu pāris tik vienļauj, kā pieplusot latu pie savaspensijas?Tikpat paradoksāli bijaVID centieni izķert zemniekus,kas brauca uz Rīgusniegu šķūrēt – vai tik nebūsielējuši bākā lauksaimniecībaiparedzēto bezakcīzes«Pensionāru tantītēmstāstu, ka gadījumā,ja viņas gadā pārdodtrīs pārus pašunoadītu zeķu, viņāmjāreģistrējas kā saimnieciskāsdarbībasveicējām.»degvielu? Taču tajā pašālaikā nodokļu iekasētājusmaz uztrauc klaji sludinājumisociālajos tīklos, kurpiedāvā lēto degvielu...Tas patiesi ir apbrīnojami, cikdroša kļūst ēnu ekonomika valstī– šodien jau tiešām pat publiskātelpā vairs nav brīnums ieraudzītpiedāvājumus ar nelegālāmprecēm. Tas irvēl viens darbalauks, kuramķeroties klātvar celt nodokļuiekasētājuprestižu.Bet kā ir arto uzņēmēju,kurš cenšasvisus nodokļusmaksātgodīgi – vaiuzņēmējs jūt,ka valsts parviņu sāk domāt,jo formāli atbalstuuzņēmējdarbības attīstībaisolījušas teju visas pēdējogadu valdības? Šobrīd, krīzesapstākļos, it īpaši tiekskandēts mazo uzņēmumuvārds, un, ja runājam parJelgavu, arī mūsu pilsētāvairums ir tieši mazo uzņēmumu.Ļoti daudzus gadus atbalstsmazajiem uzņēmumiem bijatikai vārdos – darbu nebija. Vēlvairāk – līdz šim mazie uzņēmumi,piemēram, individuāliekomersanti un pašnodarbinātie,maksāja ienākuma nodokli pēclielākas nodokļu likmes nekālielākie. Bet, ja runājam par2010. gadu, tad es redzu divuslabus darbus – mazkapitālaSIA, kas ļauj dibināt SIA bezpamatkapitāla 2000 latu apmērā,un arī reģistrācijas izdevumišādā gadījumā ir mazāki. Tasnoteikti ir vērtējams kā atbalstsjaunajiem uzņēmējiem. Un otrs– mikrouzņēmuma nodoklis, kasarī ir daudz vieglāk saprotamsiesācējiem, kā arī atvieglojumsjau esošiem mazajiem uzņēmumiem.Arī manā praksē ir bijušipiemēri, kad mazais uzņēmējspar mikrouzņēmuma nodoklisaka: «Nu es vismaz naktīs varēšumierīgi gulēt, nebaidoties,ka kāds mani pieķers nodokļunemaksāšanā!» No vienas puses,tas ir viegli saprotams:uzņēmējs nomaksā deviņusprocentus no sava apgrozījuma– mazāk atskaišu, mazāk maksājumu,darbiniekiem var atļautiesmaksāt adekvāti, jo no algasnodoklis nav jāmaksā vispār –,bet, no otras puses, jāsaprot, kagrāmatvedību tas neatvieglo, tāir jāveic tieši tāpat kā līdz tam.Es teiktu, ka mikrouzņēmumanodoklis ir izdevīgs tajā gadījumā,ja lielākie izdevumi ir darbiniekuatalgojums. Nesen kādasautostāvvietas īpašnieks tā arīatklāti man pateica, ka navvarējis oficiāli samaksāt saviemdarbiniekiem algas, jo tik lieliemnodokļiem naudas no ienākumiemvienkārši nav pieticis,bet tagad ar mikrouzņēmumanodokli viņš pavisam godīgi unoficiāli maksā gan darbiniekiemalgu, gan nodokļus. Tā kā irjau arī lietas, kas valstī notiekpareizā virzienā un dod iespējumaksāt saprātīgus nodokļus,nevis tikai domāt shēmas, kā noto nomaksas izvairīties.Pilsētnieks vērtēVai jūs piedalīsietiesLielajā talkā?Margarita,A m a t u v i -d u s s k o l a saudzēkne:- Talka ir neat ņ e m a m ap a v a s a r asastāvdaļa. Līdz šim esmupiedalījusies visās Lielajāstalkās. Pērn sakārtojām skolasapkārtni. Ko darīsim šogad, vēlīsti nezinu, taču skaidri zinu,ka piedalīšos. Manuprāt, tas irkatra pienākums. Ne visu pilsētuvar sakopt daži sētnieki, topiemēslotāju ir krietni vairāk,tālab, manuprāt, reizi gadā irjāiet palīgā.Ervīns, ekonomists:- Ziniet, visticamāk,strādā š u s a v ādārzā. Tādāg a d ī j u m ānezinu, vai tas skaitīsies, kapiedalos Lielajā talkā, taču esstrādāšu. Bet vispār es domāju,ka tādu Lielo talku vajag, laisakoptu pa ziemu piegružoto,jo daudzviet paveras patiešāmnožēlojams skats. Taču galvenaisir sākt ar savu sētu, tadjāsakopj ceļmalas, mežmalas.Evita, skolniece:- Jā, pirmoreizi piedalīšos.Kopā arklasesbiedri e m e s a miecerējuši 30. aprīlī braukt uzLīvbērzi un tur stādīsim kokus.Vienlaicīgi tā būs mūsu kopīgāklases ekskursija. Pēc labipadarīta darba ceram sarīkotpikniku.Viktors, pensionārs:- Ar pārējiemn e i e š u u ztalku. Sakopšutikai savuvasarnīcu unmājas apkārtni. Man pietiksdarba arī šeit. Bet es varētuierosināt sakopt teritorijuaiz «Lareliniem», tur ir vienslaukums, kur ļoti liels bardaks– pudeles, papīri, citi mēsli.Patiešām nepatīkami.Laura, jelgavniece:- Manuprāt,savā ziņā jauvisi piedalāsLielajā talkā.L a b i , v i ņ švarbūt nekopj pilsētu, tačusakārto savu māju un pagalmu.Pati piedalīšos fakultātes talkāLatvijas Universitātē, bet īstajātalkas dienā sakopšu savas mājasapkārtni. Lielā talka ir tādalaba lieta. Protams, ir daļa, kuritalkošanu uzskata par pašsaprotamu,bet daļu tā pamudinaiesaistīties no jauna.«<strong>Jelgavas</strong> Vēstnesis»Metiens – 28000 eks.Iznāk ceturtdienāsReģistrācijas apliecībasnr. 000703171Izdevējs: JPA «Zemgales INFO»Adrese: Pasta iela 47 – 214,Jelgava, LV – 3001Galvenā redaktore:Kristīne LangenfeldeRedakcija: tālr. 63048801,e-pasts: redakcija@info.jelgava.lvwww.jelgavasvestnesis.lv«Zemgales INFO» birojstālr./fakss: 63048800,e-pasts: birojs@info.jelgava.lvIespiests: SIA «Rene pluss»© Pārpublicēšanas gadījumā atsauceuz «<strong>Jelgavas</strong> Vēstnesi» obligāta.Par sludinājumu un paziņojumu saturuatbild to iesniedzējs.