4www.jelgavasvestnesis.lvwww.jelgavasvestnesis.lv«Lai policisti nemaz nestāsta,ka ievēro visus noteikumus»«Lasīju «<strong>Jelgavas</strong> Vēstnesī» intervijuar Valsts policijas Zemgales reģionapārvaldes priekšnieku Haraldu Laidiņu.Viss ir skaisti – priekšnieks strādā,padotie cenšas, ravē nezāles no savavidus. Apsveicami! Bet vai iesākumānevarētu atgādināt saviem padotajiempar auto novietošanas noteikumiempie krustojumiem? Katru dienu Svētesun Pētera ielas krustojums ir kā klajšnicinājums satiksmes noteikumiem unapgrūtina redzamību, apstājoties pie«STOP» zīmes,» «<strong>Jelgavas</strong> Vēstnesim»raksta lasītājs, piebilstot, ka parastikaut kā aizmirstas nofotografēt Valstspolicijas automašīnas, kas neievēroattālumu līdz krustojumam. «Izlasotinterviju, radās vēlme uzrakstīt – ja nupēkšņi nonāk pareizajās ausīs...»Lasītājs uzskata, ka patiesībā šīsituācija ir arī kā akmens pašvaldībaspolicijas dārziņā – kāpēc likumsvisiem nav viens? «Ja es atstātu savuautomašīnu «brauktuvju krustošanāsvietā un tuvāk par pieciem metriem nošķērsojamās brauktuves malas», tadātri vien saņemtu maksas atgādinājumuuz vējstikla. Manuprāt, lai beidzotceltos «spēka struktūru» prestižs, jāsākkaut vai ar elementārām lietām,» uzskatalasītājs.Vēl viņš saka, ka policisti, ieskaitot«<strong>Jelgavas</strong> pirmo CP», grēko ar mobilātālruņa lietošanu pie stūres. «Un lainemaz nestāsta, ka 100 procenti ievērovisus noteikumus – arī krustojumašķērsošanu pie dziestoša dzeltenā. Nomalas to visu var redzēt, it īpaši, jaVēstulevisādus «likuma burtus» pārkāpj trafarētaautomašīna un autovadītājs irpolicista formas tērpā,» spriež lasītājs,nobeigumā novēlot veiksmi un panākumusLaidiņa kungam un visiemviņa apzinīgajiem kolēģiem grūtajā unneviennozīmīgi vērtētajā darbā.Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldespriekšnieka palīdze Ieva Sietniece,iepazīstoties ar jelgavnieka vēstuli, atbildlakoniski. «Vēstulē minētie iespējamiepārkāpumi no policijas puses tiek izvērtētiun tiks vērsta uzmanība uz šāda veidagadījumu nepieļaušanu. Par policisturīcību iedzīvotāji var informēt, zvanot paValsts policijas Zemgales reģiona pārvaldesuzticības tālruni,» tā I.Sietniece.Tālruņa numurs ir 67014077.Savukārt <strong>Jelgavas</strong> Pašvaldības policija,sniedzot atbildi, komentē, ka minētajākrustojumā šogad, 22. februārī, ir sastādītsadministratīvā pārkāpuma protokols-paziņojumsun uzlikts naudas sods30 latu apmērā šoferim, kurš neievērojaaizliegumu stāvēt šajā vietā. «Pašvaldībaspolicija apseko arī šo – iepriekšminēto – krustojumu, kā arī reaģē uzsaņemtajiem signāliem par iespējamiempārkāpumiem, par ko liecina šis uzliktaisnaudas sods. Jāpiebilst, ka arī Valsts policijaiir tiesības pieņemt mērus par ceļusatiksmes noteikumu pārkāpumiem,»tā <strong>Jelgavas</strong> pilsētas Pašvaldības policijassabiedrisko attiecību speciāliste-juristeSandra Reksce.Sagatavoja Kristīne LangenfeldeNeuzķerieties uz mēslu krāpniekiem!Mēs, privātmāju iedzīvotāji, jauesam pieraduši, ka katru gadu pavasarīkāds zemnieks pieved pie mājasun piedāvā iegādāties kūtsmēslus vaikūdru maisos. Arī šopavasar šādi cilvēkiatbrauca – liela kravas mašīna arpiekabi, pilna ar maisiem. Divi vīrieši,tā ap 40 gadiem, piedāvāja iegādātiesmaisos govju mēslus, vistu mēslus unkūdru. Es kādu maisiņu nopērku katrugadu – kāpēc gan man savā piemājasdārziņā lietot visādus minerālmēslus,ja var izmantot kūtsmēslus?! Tā arīšoreiz nopirku maisu vistu mēslu parpieciem latiem...Taču tikai vēlāk, kad maisu attaisīju,izrādījās, ka tur nav ne smakas no vistuPateicība«Ja visi tā strādātu,pilsēta spīdētu un laistītos»«Gribu pateikties sētniekam, kurš tīramūsu pagalmu, – tas ir cilvēks savā vietā!Esmu novērojusi, ka viņš strādā no agrarīta visu cauru dienu un tiešām ar lieluatdevi,» tā Tatjana no Kastaņu ielas 2.Sieviete stāsta, ka sētnieks arī ziemāstrādājis ļoti atbildīgi un gan cītīgi tīrījissniegu, gan kaisījis taciņas. «Viņšvisu laiku ir darbā, un pilnīgi prieksskatīties, ka cilvēks tā rosās un ir tikapzinīgs,» norāda Tatjana. Viņasprāt,mēsliem – man bija pārdota plika zemepar pieciem latiem maisā! Tā pat nebijakūdra! Nekad iepriekš šādu krāpšanospiedzīvojusi neesmu, tāpēc arī neienācaprātā mēslu maisu vērt vaļā pirkšanasbrīdī. Diemžēl, nenojaušot par iespējamukrāpšanos, nepiefiksēju ne mašīnasmarku, ne tās numuru, taču pašaspieredzētais lika aizdomāties, ka drošivien ne es vienīgā tiku apkrāpta, tāpēcieteiktu ikvienam, kurš kaut ko pērkmaisā, pirms pirkšanas pārliecināties,vai iegādājies tieši to preci, par kurusamaksājis, jo arī pieci lati šodien irliela nauda.Piemājas dārziņa saimnieceFoto: Ivars VeiliņšKastaņu ielas 2. nama pagalms irparaugsēta, no kuras mācīties varētune vien citu daudzdzīvokļu pagalmukopēji, bet pat privātmāju saimnieki.«Ja visi sētnieki strādātu tā, kā todara mūsu sētnieks, pilsēta spīdētu unlaistītos,» tā kundze.Jāpiebilst, ka šajā teritorijā strādā<strong>Jelgavas</strong> Nekustamā īpašuma pārvaldessētnieks Juris Bankevics.Sagatavoja Ilze Knusle-Jankevicaatbildam«Dzīvoju Miezītes ceļā 7a. Jau krietnulaiku mūsu māja regulāri paliek bez elektrības.Protams, viena lieta ir, kad laukā irstiprs vējš un elektrības piegāde tiek traucētatā dēļ, taču manā gadījumā situācija ircita – ar elektrības piegādes traucējumiemmums nākas samierināties ne tikai stipravēja laikā, bet arī ikdienā, turklāt regulāri.Cik nav bijis, ka kaimiņam gaisma deg, betmēs sēžam tumsā,» tā Juris Bolšteins. Viņš«Latvenergo» lūdz izskaidrot, kāpēc rodasšāda situācija un kā rīkoties, lai turpmākelektrības piegāde netiktu traucēta.A/s «Sadales tīkls» apstiprina, ka Jelgavā,Miezītes ceļā, dzīvojošajiem klientiem varēturasties pretenzijas par elektroenerģijaspiegādi, taču tiek darīts viss, lai situāciju pēciespējas drīzāk atrisinātu un, tiklīdz tas būsiespējams, gaisvadu līniju izbūvētu kabeļuKāds Raiņa ielas 3 iedzīvotājs aicinapievērst uzmanību satiksmes drošībaiElektrības ielā un šīs ielas krustojumamar Raiņa ielu. «Pirmkārt, Elektrības ielair pārāk šaura, lai tajā atļautu novietotautomašīnas. Gar «Latvenergo» to liedzatbilstošas ceļa zīmes, taču situācija tuvākRaiņa ielai ir kritiska – uzceļot jauno māju,iela gar to kļuvusi vismaz par diviem metriemšaurāka, jo tur izveidoja gājēju ietvi,taču tas nav mainījis autovadītāju, tostarpto, kas ar mašīnu atbrauc uz baseinu, ieradumus– viņi Elektrības ielā automašīnasnovieto abpus ielai, pat pie paša krustojumaar Raiņa ielu. Otrkārt, satiksme pa Raiņaielu ir diezgan intensīva, gar mūsu mājuveidā, kas padarītu šīs ielas elektroapgādidrošu, iepazīstoties ar «<strong>Jelgavas</strong> Vēstneša»lasītāja jautājumu, norāda «Latvenergo»Ārējās komunikācijas daļas vadītājs AndrisSiksnis.Viņš informē, ka objekts Miezītes ceļā7a, kā arī citas blakus adreses atrodastransformatora punkta (TP) 1208 apkalpeszonā. Elektropiegāde no minētāTP tiek nodrošināta ar zemsprieguma(0,4 kV) gaisvadu līniju, kura izbūvēta1967. gadā. Diemžēl elektrolīnijas balstiir samērā sliktā tehniskā stāvoklī, līdz arto ekspluatācijas darbi līnijā veicami, tikaiizmantojot hidropacēlāju. «Uzņēmumaspeciālisti atzīst, ka šogad vien konstatēti14 traucējumi un veikti divi plānotielektrotīkla atslēgumi minētajā līnijā,kas, protams, var radīt lietotāju neapmierinātību,»tā A.Siksnis, piebilstot, ka,Ceturtdiena, 2011. gada 28. aprīlisElektrības piegādes traucējumusMiezītes ceļā sola novērstielas malā novietotās mašīnas autovadītājam,kas vēlas izbraukt no Elektrības ielas,aizsedz skatu, un izbraukt uz Raiņa ielas irpraktiski neiespējami un nedroši,» klāstakungs. Viņš aicina šo situāciju izvērtēt unuzstādīt atbilstošas ceļa zīmes. «Lūdzuuzlabot satiksmes drošību Elektrības unRaiņa ielas krustojumā,» tā viņš, aicinot arīizvērtēt stāvēšanas aizliegumu Elektrībasielā. Viņaprāt, iela ir pārāk šaura, lai tajāvarētu novietot mašīnas.Pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība»projektu vadītāja Dzidra Staša informē,ka šogad, veicot Raiņa ielas rekonstrukciju,Raiņa ielā, tostarp tās krustojumā«Tikko uzpūš vējiņš, elektrībapazūd un mums visadzīve apstājas, jo mājā tejuviss darbojas uz elektrību!Saprotu, ja elektrības nav,kad stipra vēja laikā kokiiekrīt elektrības vados, betmūsu gadījumā pietiek patar niecīgu vēja pūsmiņu!»situāciju daļā Miezītes ceļamāju atklāj iedzīvotājs JurisBolšteins, piebilstot, ka līdzšim, vairākkārt «Latvenergo»piesakot bojājumu unuzņēmuma darbiniekiemierodoties Miezītes ceļā,situācija tā arī nav mainījusies.«Pēc tam tāpatvienam kaimiņam elektrībair, otram – nav,» tā kungs.arī apsekojot līniju 11. aprīlī, konstatēts,ka no sapuvuša balsta augšgala izkritisizolatora kāsis, kas veicinājis vadu nokarāšanos,līdz ar to var gadīties, ka vējainālaikā, vadiem saskaroties, TP varētuizdegt drošinātāji. «Lai līniju sakārtotuun veiktu vadu regulēšanu, tā atkal būsjāatslēdz, pirms tam, protams, par tobrīdinot lietotājus. Darbus plānots veikt28. aprīlī.»«Sadales tīkls» atvainojas lietotājiempar sagādātajām neērtībām un apliecina,ka līnijai tiek pievērsta pastiprinātauzmanība, lai pēc iespējas samazinātutraucējumu iespējamību. Nākotnē Miezītesceļa elektroapgāde tiks nodrošinātapa kabeļlīniju, tādējādi atrisinot minētāstehniskās problēmas.Foto: Ivars VeiliņšSagatavoja Sintija ČepanoneSituācija Raiņa ielā mainīsies jau šogad«Kaut arī par to ir daudz runāts, vēlaizvien cilvēkiem nav izpratnes, kādusatkritumus drīkst mest krāsainajos konteineros,kas domāti atkritumu šķirošanai. Nevienu reizi vien esmu pamanījis, ka kopējāsadzīves atkritumu konteinerā tiek izmestiatkritumi, kurus varētu sašķirot. Manuprāt,tas liecina ne tikai par iedzīvotāju nevēlēšanosšķirot, bet arī par nezināšanu – arī mannav īsti skaidrs, ko drīkst un ko nedrīkstizmest krāsainajos konteineros, piemēram,esmu redzējis, ka kopējos konteineros tiekizmestas glītas, tīras kartona kastes, bet vaitās nevarētu mest arī tikai papīram domātajoskonteineros?» «<strong>Jelgavas</strong> Vēstnesim»jautā jelgavnieks, aicinot vēlreiz atgādināt,kādiem atkritumiem kurš konteinersparedzēts.Kā stāsta SIA «Zemgales Eko» valdeslocekle Zane Ķince, pilsētā izveidotajosdalīto atkritumu vākšanas punktos ir trīskrāsas konteineri. Dzeltenie paredzēti PETpudelēm, plastmasai, papīram un kartonam,zaļie – stiklam, savukārt melnajosdrīkst ievietot pārējos nešķirotos sadzīvesatkritumus.Dzeltenajā konteinerā drīkst ievietotvisu veidu papīru, tostarp avīzes, žurnālus,grāmatas, kartona iepakojumu,izskalotas sulas un piena pakas, kā arīplastmasu – PET dzēriena pudeles, plēvesiepakojumu, metāla dzēriena iepakojumu,sadzīves ķīmijas un kosmētikas plastmasaspudeles, vējstikla šķidruma un dzesēšanasšķidruma izlietotās kanniņas, cietāsplastmasas izstrādājumus. Zaļajā – tīrustikla iepakojumu, taču tajā nedrīkstmest spoguļus, lampu kupolus un logustiklu. «Piemēram, luminiscētās lampasir sadzīvē radušies bīstamie atkritumi,kas jāsavāc atsevišķi un jānogādā dalītoatkritumu vākšanas punktos Jelgavā,Salnas ielā 20, Paula Lejiņa ielā 6 vai Ganībuielā 84,» skaidro Z.Ķince, atgādinot,ka atkritumus šajos laukumos iedzīvotājivar nodot bez maksas.Z.Ķince iedzīvotājus aicina atbildīgiizturēties pret atkritumu šķirošanu:«Diemžēl pieredze apliecinājusi, kadažkārt sašķiroto atkritumu konteinerusaturs jāizber kopā ar sadzīves atkritumiem,jo, kamēr vieni cenšas, citi viņulabo darbu pamanās sabojāt, piemēram,makulatūrai paredzētajā konteinerā izberotsadzīves atkritumus, ēdiena paliekasvai stiklam paredzētajā iemetot bundžuar krāsu, tādējādi sabojājot sašķirotosatkritumus – šādā gadījumā materiālsotrreizējai pārstrādei vairs nav derīgs.»Sagatavoja Sintija Čepanonear Elektrības ielu, tiks mainīta satiksmesorganizācija. «Saskaņā ar tehnisko projektuRaiņa ielā paredzēts izveidot autostāvvietupaplašinājumus gar daudzdzīvokļu mājuRaiņa ielā 3 un gar LLU stadionu. SavukārtElektrības un Raiņa ielas krustojumā tiksizbūvēts ātrumvalnis,» stāsta Dz.Staša,norādot, ka automašīnu novietošana Elektrībasielas abās pusēs nebūs atļauta līdziebrauktuvei uz Raiņa ielas 3 pagalmu.«Elektrības ielā gar «Latvenergo» teritorijuatļauts novietot automašīnas tikai ar«Sadales tīklu» atļaujām,» piebilst «Pilsētsaimniecības»projektu vadītāja.Sagatavoja Sintija ČepanoneKo drīkst mest krāsainajos konteineros? Grāvjus Aspazijasielā sola pārtīrīt«Aspazijas ielā ūdens notekgrāvji navtīrīti gadiem. Ir izveidojusies situācija, kanotekgrāvji ir pilni pat vasaras vidū, kamērpāris māju tālāk ūdeņu nav. Laikam šajāvietā caurteka ir aizsērējusi vai aizbirusi,»vēstulē «<strong>Jelgavas</strong> Vēstnesim» raksta Gunārs.Viņš vēlas noskaidrot, kas ir atbildīgspar šo situāciju un kādi normatīvie aktiregulē notekgrāvju uzturēšanu.Kā skaidro pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība»hidrotehnisko būvjuinženiere Žanna Barkovska, grāvju uncaurteku uzturēšanu mūsu pilsētā regulē<strong>Jelgavas</strong> pašvaldības saistošie noteikumiNr.57 «<strong>Jelgavas</strong> pilsētas teritorijas labiekārtošana,uzturēšana un aizsardzība», kāarī Meliorācijas likums, kas stājās spēkāpagājušā gada 25. janvārī.Iepazīstoties ar lasītāja minēto situāciju,viņa norāda, ka šogad paredzēts pārtīrītAspazijas ielas grāvi, kas atrodas <strong>Jelgavas</strong> 5.vidusskolas teritorijā. «Noteikti izvērtēsimarī iespējas līdz 1. septembrim pārtīrīt grāvjusAspazijas ielas posmā no Dambja līdzDraudzības ielai,» norāda hidrotehniskobūvju inženiere.Sagatavoja Sintija Čepanone