2000.gada publiskais gada pārskats - Valsts kase

LATVIJAS REPUBLIKASV A L S T S K A S EGada publiskais pārskats2000Rīga

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000Satura rādītājsIestādes vadītāja ziņojums ……………………………………………………………… 4Valsts kases juridiskais statuss ……………………………………………….………… 5Valsts kases struktūra …………………………………………………………………… 6Valsts kases struktūrvienību svarīgākās funkcijas ……………………………………… 7Būtiskākās izmaiņas 2000.gadā ………………………………………………………… 11Valsts kases darbības rezultāti un to izvērtējums ………………………………………. 14Pasākumi, kas veikti audita un iekšējās kontroles ieteikumu realizācijai ………………. 25Valsts kases finansējums un tā izlietojums ……………………………………………... 26Personāla izglītošana un kvalifikācijas paaugstināšana ………………………………… 33Valsts kases 2001.gada attīstības prioritātes ……………………………………………. 372

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000Ja Jums ir komentāri, jautājumi vai ierosinājumi, lūdzam tos adresēt:Valsts kasei,Smilšu ielā 1,Rīgā, LV-1919Tālrunis: 7094222Fakss: 7094220e-pasts: vkase@vkase.gov.lvMājas lapa: http://www.vkase.gov.lv3

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000IESTĀDES VADĪTĀJA ZIŅOJUMS2000. gadā paveikto Valsts kase ir atspoguļojusi pārskatā, ko iesniedz Jūsuvērtējumam. Tajā izvērtēts Valsts kases ieguldījums un darbības rezultāti Latvijas finansu untautsaimniecības sektorā, kā arī dots ieskats Valsts kasē pagājušajā gadā notikušajāsbūtiskākajās izmaiņās.Latvijas ekonomisko attīstību raksturojošie rādītāji 2000. gadā liecināja par straujuizaugsmi. Finansu ministrijas īstenotā stingrā fiskālā politika nostiprināja šīs tendences, tāpēcrezultāti pārsniedza prognozēto ekonomiskās izaugsmes līmeni.Arī Valsts kases pagājušā gada darbības rezultāti, mūsuprāt, būtu vērtējami pozitīvi.Būsim gandarīti, ja šis pārskats visiem interesentiem sniegs nepieciešamo informāciju parValsts kasi, un ceram uz ieteikumiem turpmākajiem darbiem.PārvaldnieksA.Veiss4

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000VALSTS KASES JURIDISKAIS STATUSSValsts kase ir finansu ministram pakļauta institūcija, kas veic likumos un Ministrukabineta noteikumos piešķirto valsts izdevumu apmaksu, uzskaita visus budžeta nodokļu unnenodokļu ieņēmumus, izdevumus, valsts parāda maksājumus, kā arī visas pārējās valstsbudžeta saistības, nodrošinot valsts budžeta līdzekļu racionālu un efektīvu apsaimniekošanu.Valsts kase, veicot budžeta uzskaiti, nosaka kārtību, kādā ir sastādāmi un iesniedzami valstsun pašvaldību budžetu iestāžu grāmatvedības pārskati.Valsts kases darbu vada tās pārvaldnieks, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amatafinansu ministrs pēc valsts sekretāra vietnieka budžeta jautājumos ieteikuma. Valsts kasespārvaldniekam ir divi vietnieki: pārvaldnieka vietnieks finansu resursu vadības jautājumos unvietnieks pārskatu un norēķinu jautājumos. Valsts kases struktūrā ietilpst desmit departamenti,divas daļas, divi sektori un 27 norēķinu centri republikas rajonos un pilsētās.5

Valsts kases gada publiskais pārskats 20002) nodrošināt asignējumu piešķiršanu budžeta finansētām institūcijām saskaņā ar gadskārtējolikumu par valsts budžetu, pamatojoties uz finansu ministra noteiktajā kārtībā izstrādātiemfinansēšanas plāniem;3) nodrošināt iestāžu un organizāciju kontu atvēršanu un slēgšanu Valsts kasē, izstrādājotatbilstošu kontu sistēmu un struktūru;4) veikt valsts budžeta finansētu institūciju ilgtermiņa saistību pieteikumu kontroli atbilstošigadskārtējam likumam par valsts budžetu;5) analizēt un sagatavot informāciju par valsts budžeta izpildi.Pārskatu departaments:1) nodrošināt valsts budžeta izpildes uzskaiti, pašvaldību budžetu izpildes kopsavilkumuapkopošanu un Valsts kases operatīvo un oficiālo pārskatu sastādīšanu atbilstoši Finansuministrijas rīkojumam;2) sagatavot saimnieciskā gada pārskatu atbilstoši likumam “Par budžetu un finansu vadību”;3) nodrošināt vienotu metodoloģiju valsts un pašvaldību budžetu izpildes uzskaitē, nosakotgrāmatvedības reģistru kārtošanas metodoloģiskos jautājumus ministrijās, centrālajāsiestādēs, Valsts kases struktūrvienībās un izdodot noteikumus par norēķinu reģistrācijuvalsts un pašvaldību grāmatvedības reģistros;4) piedalīties budžeta ieņēmumu, izdevumu, valsts parāda un finansēšanas klasifikācijuizstrādāšanā un ieviešanā;5) sagatavot un sniegt nepieciešamo informāciju par valsts un pašvaldību budžetu izpildivaldības finansu statistikas jautājumos Latvijas Bankai, Centrālajai statistikas pārvaldei,Starptautiskajam Valūtas fondam, Eirostatam;6) piedalīties normatīvo aktu projektu izvērtēšanā un veikt citas likumos, Ministru kabinetanoteikumos un finansu ministra izdotajos tiesību aktos noteiktās funkcijas.Iekšējā audita departaments:1) organizēt un veikt Valsts kases iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgu uzraudzību, tāsatbilstības, kvalitātes un efektivitātes novērtēšanu. Veikt riska faktoru identificēšanu unanalīzi;2) pārbaudīt finansiālās informācijas ticamību, pilnību un savlaicīgumu, kā arī Valsts kasesdarbības atbilstību spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un apstiprinātiem darījumuaprakstiem;3) izstrādāt ieteikumus iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai.Informātikas departaments:1) nodrošināt Valsts kases datortehnikas un datortīkla nepārtrauktu darbu;2) nodrošināt efektīvu un savlaicīgu informācijas savākšanu no norēķinu centriemnepieciešamo kopsavilkumu veikšanai;3) organizēt un koordinēt Valsts kases datorsistēmu pastāvīgu uzturēšanu un pilnveidošanu.Norēķinu departaments:1) nodrošināt valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu plūsmu;2) uzskaitīt valsts budžeta ieņēmumus;3) valsts iekšējā un ārējā parāda apkalpošana;8

Valsts kases gada publiskais pārskats 20004) iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu uzskaite, sadale pašvaldībām un valstsspeciālajam veselības aprūpes budžetam;5) pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda līdzekļu uzskaite un sadale pašvaldībām;6) nodrošināt ārvalstu finansu palīdzības saņemšanu un izlietošanu.Personāla daļa:1) plānot personāla kustību, mainību, izaugsmes iespējas, veikt jaunu darbinieku atlasi;2) organizēt personāla profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu, analizēt katra speciālistaindividuālās apmācības vajadzības un veikt to uzskaiti;3) personāla lietu kārtošana,4) personāla statistikas veidošana, uzskaite un analīze.Grāmatvedības daļa:1) nodrošināt pareizu grāmatvedības uzskaites organizāciju atbilstoši Grāmatvedībasinstrukcijai valsts budžeta iestādēm un atsevišķiem Finansu ministrijas un Valsts kasesnorādījumiem;2) kontrolēt līdzekļu pareizu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši piešķirtajiemasignējumiem un paredzētajiem mērķiem saskaņā ar apstiprinātām izdevumu tāmēm unnoteiktā kārtībā izdarītiem grozījumiem, kontrolēt naudas līdzekļu un materiālo vērtībusaglabāšanu;3) savlaicīgi kārtot norēķinus, kas rodas tāmes izpildes gaitā ar juridiskām un fiziskāmpersonām.Saimniecības sektors:1) plānot, organizēt iestādes materiālu un pakalpojumu iepirkumu politiku atbilstošipiešķirtajiem asignējumiem un paredzētajiem mērķiem saskaņā ar apstiprinātām izdevumutāmēm;2) organizēt valsts pasūtījuma piešķiršanas procedūras preču piegādēm, pakalpojumusniegšanai un darba veikšanai;3) uzturēt telpu tehnisko stāvokli, kontrolēt telpu un komunikāciju uzturēšanu darba kārtībā,to pareizu ekspluatāciju, ugunsdrošības, darba drošības prasību un sanitāri tehnisko normuievērošanu un izpildi.Kvalitātes vadības sektors:1) plānot, organizēt un attīstīt kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu;2) analizēt un novērtēt situāciju Valsts kasē un izstrādāt priekšlikumus kvalitātes sistēmasdokumentācijas izstrādei, koordinēt kvalitātes sistēmas izstrādes procesu;3) sniegt Valsts kases pārvaldniekam ziņojumus par veiktajiem kvalitātes vadības sistēmasieviešanas darba rezultātiem, to vērtējumu un ieteikumus trūkumu novēršanai unkvalitātes vadības sistēmas darbības pilnveidošanai.Norēķinu centri:1) realizēt Valsts kases politiku un nodrošināt valsts budžeta kases izpildes procesa norisisaskaņā ar normatīvajos dokumentos apstiprināto kārtību;9

Valsts kases gada publiskais pārskats 20002) nodrošināt kārtējā saimnieciskā gada likumā par valsts budžetu apstiprinātās apropriācijasun asignējumu izpildi;3) kontrolēt budžeta līdzekļu mērķtiecīgu izlietojumu atbilstoši apstiprinātajiem finansēšanasplāniem un maksājumus pamatojošiem dokumentiem;4) veikt budžeta iestāžu kases ieņēmumu un izdevumu analītisko uzskaiti.10

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000Galvenie sasniegumiBŪTISKĀKĀS IZMAIŅAS 2000.GADĀ1. Starptautiskā Valūtas fonda 2000.gada pētījumā par bijušajās padomju republikāsizveidoto valsts kases sistēmu izveidi un darbību Latvijas Republikas Valsts kase atzītapar visattīstītāko un vislabāk strādājošo sistēmu.2. ASV Starptautiskās attīstības aģentūra Latvijas Republikas Valsts kasi ir atzinusi parvienu no pozitīvākajiem piemēriem pārejas ekonomikas valstīs. Valsts kases speciālisti irvairākkārt aicināti vadīt mācību seminārus citu pārejas ekonomikas valstu kolēģiem.3. Veiktas Baltijā pirmās nacionālajā valūtā denominētās valsts trīs un piecu gadu obligācijuemisijas. Valsts vērtspapīru tirgus likviditātes paaugstināšanai veiktas izmaiņas valstsiekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas grafikā, kā arī 2000.gadā emitētie iekšējāaizņēmuma vērtspapīru laidieni iekļauti Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā.4. Izpildot Ministru kabineta 16.12.1999. rīkojumu Nr. 588 “Par skaidras naudas izmaksasierobežošanu”, ievērojami samazināts valsts budžeta iestādēm izsniegtais skaidras naudasapjoms.5. Atjaunota un apstiprināta Latvijas valsts parāda vadības stratēģija.6. Uzsākta Eiropas Komisijas finansēto programmu ietvaros piešķirtās ārvalstu finansupalīdzības un valsts budžeta līdzdalības maksājumu virzība ar Valsts kases starpniecību.7. Uzsākta valsts budžeta finansētu institūciju ilgtermiņa saistību reģistrācija.8. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa un Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda līdzekļi pārceltino komercbankām uz Latvijas Banku.9. Uzsākta akcīzes nodokļa vai tā daļas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ikdienasieskaitīšana attiecīgi speciālajā budžetā Valsts autoceļu fondā, Vides aizsardzības fondāun Kultūrkapitāla fondā, kā arī Veselības aprūpes speciālajā budžetā.10. Ieviesta valūtas norēķinu uzskaite Valsts budžeta informatīvajā sistēmā.11. Organizēts atklāts starptautisks konkurss PHARE projektam Nr. LE9805.01.01 “Valstskases informātikas sistēmas uzlabošana” un izraudzīts projekta realizētājs. Šo uzlabojumuieviešana ļāvusi uzsākt Valsts kases informācijas resursu un datu apstrādes centralizācijas,informācijas sistēmu lietotāju loka paplašināšanas un datu ievades decentralizācijas –realizācijas procesu.12. Lai pastiprinātu finansu ministra lomu, sniedzot valsts vārdā galvojumus, izstrādāti unSaeimā pieņemti grozījumi likuma ”Par budžetu un finansu vadību” 37.pantā, paredzotgadījumus, kad finansu ministrs galvojumus nesniedz.13. Realizēts Pasaules Bankas palīdzības projekts "Pašvaldību finanses un vadība".11

Valsts kases gada publiskais pārskats 200014. Saskaņā ar Eiropas Komisijas Delegācijas norādījumiem par finansu kontroles uzlabošanuEnergoefektivitātes fonda un Vides investīciju fonda darbībā, izstrādātas shēmas šoPHARE līdzekļu apsaimniekošanā ar Valsts kases starpniecību, kā arī izstrādātasattiecīgas izmaiņas finansu līgumos ar Eiropas Komisijas Delegāciju.15. Izstrādāti darījumu apraksti un procedūras SAPARD finansu līdzekļu maksājumu unatmaksu veikšanai un Valsts kases sagatavošanai akreditācijai. Starptautiskā auditorukompānija “Arthur Andersen” ir veikusi Valsts kases pirmsakreditācijas auditu.16. Parakstīts aizdevuma līgums starp Latvijas Republiku un Starptautisko Rekonstrukcijas unattīstības banku par Programmatisko Strukturālo pārkārtojumu projektu II – 40,41 milj.ASV dolāru apmērā, kas paredzēts valdības politikas reformu programmas īstenošanai.17. Veiksmīgi realizēti trīspusējie Izglītības sistēmas attīstības projekta līgumi, kas finansētino Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas aizdevuma – kopā parakstīti 25trīspusējie līgumi starp Valsts kasi, pašvaldībām un Izglītības un zinātnes ministriju.18. 2000.gada beigās Latvijas Republika no Vācijas firmas “AEG” atguva 1994.gadāiemaksāto drošības naudu - 3 milj. Vācijas marku.19. Uzsākta pašvaldību mēneša pārskatu pieņemšana, pārbaude un apkopošana Valsts kasesnorēķinu centros.20. Ministrijas un centrālās valsts iestādes uzsākušas to pārziņā esošo uzņēmumu(uzņēmējsabiedrību) finansu pārskatu un finansu informācijas iesniegšanu Valsts kasē.21. Valsts kase aktīvi piedalās “Pašvaldību finansu vadības un grāmatvedībasrokasgrāmatas” sastādīšanā.22. Pilnveidojusies un kļuvusi efektīva iekšējā kontroles sistēma.23. Uzsākta Valsts kases kvalitātes vadība – izveidota jauna struktūrvienība – Kvalitātesvadības sektors.24. Gada nogalē Valsts kasē strādāja 238 speciālisti, no tiem reģionālajos norēķinu centros -50%. Pārskata gada beigās 63% no Valsts kasē strādājošajiem, nokārtojot ierēdņakvalifikācijas eksāmenu, piešķirts valsts civildienesta ierēdņa statuss.12

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000Stratēģiskās izmaiņas1. Uzsākta Valsts kases kvalitātes vadība – izveidota jauna struktūrvienība – Kvalitātesvadības sektors.2. Novērtējot pašreizējo situāciju Valsts kasē, var secināt, ka 2000.gada laikā ir parādījušāsjaunas ievirzes kvalitātes vadības jautājumos un pakāpeniski tiek ieviesti kvalitātesvadības sistēmas elementi - tika apzināta un uzsākta Valsts kases kvalitātes sistēmasdokumentācija - izstrādāti un aktualizēti darījumu un procedūru apraksti.3. 2000.gada II pusgadā galvenā uzmanība tika veltīta Eiropas Savienības finansu palīdzībaslīdzekļu ieviešanas programmu/projektu veicināšanai un minimālo kritēriju izpildei.4. Lai nodrošinātu skaidru un nepārprotamu pienākumu sadali un atbildības nodalījumu, tikapārstrādāti un aktualizēti struktūrvienību nolikumi un amatu apraksti.5. Pievērsta uzmanība informācijas sistēmu drošības jautājumiem (t.sk. tika izstrādāti unapstiprināti Valsts kases informācijas tehnoloģijas lietošanas noteikumi un Valsts kasesinformācijas tehnoloģijas avārijas rīcības plāns).13

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000VALSTS KASES DARBĪBAS REZULTĀTI UN TO IZVĒRTĒJUMSValsts kase savus uzdevumus pilda saskaņā ar Finansu ministrijas 1996.gada29.martā apstiprināto Valsts kases nolikumu. Savā darbībā Valsts kase ievēro Satversmi,likumus, starptautiskos līgumus, Ministru kabineta izdotos normatīvos aktus, finansu ministraun valsts sekretāra vietnieka budžeta jautājumos rīkojumus.Valsts budžeta izpildeValsts kases pamatuzdevums ir valsts budžeta izpilde. Valsts kase to nodrošina,veicot valsts budžeta izdevumu uzskaiti un kontroli, pamatojoties uz noteiktā kārtībāsastādītiem finansēšanas plāniem. Finansēšanas plāns (budžeta izpildītāju ieņēmumu unizdevumu plāns) ir instruments, ar kura palīdzību tiek kontrolēta budžeta izpilde atbilstošipiešķirtajai dotācijai no valsts budžeta ieņēmumiem, asignējumiem un izdevumu mērķiemsaskaņā ar valsts budžeta likumu. Valsts kase organizē finansēšanas plānu izstrādāšanu unfinansu ministra noteiktā kārtībā veic plānu uzskaiti, izmantojot Valsts kases valsts budžetainformācijas sistēmu.Latvijas valsts parāda vadības stratēģijaLatvijas valsts parāds veidojies laikā pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas.Palielinoties investīciju projektu un valsts budžeta deficīta finansēšanas nepieciešamībai,Latvijas valsts finansu sistēmas attīstībā svarīgu nozīmi ieguva valsts parāda vadība. Bijanepieciešama aizņemšanās un aktīvu vadības politika, lai samazinātu finansu riskus, kasvarētu ietekmēt valsts parāda apkalpošanas izmaksas valūtu kursu un procentu likmjusvārstību rezultātā. Lai noteiktu vienotu valsts parāda vadības politiku vidēja termiņaperspektīvā, kā arī definētu mērķus, kas jāsasniedz, un veidus, kā to sasniegt, Valsts kase1998.gada sākumā pirmo reizi izstrādāja valsts parāda vadības stratēģiju.Valsts parāda vadības stratēģija ir politikas un darbības plāna kopums valstsparāda vadības mērķa sasniegšanai vidējā laika periodā. Valsts parāda vadības mērķis,politika un uzdevumi, kas ietverti šajā dokumentā, nosaka Valsts kases darbību, veicotvalsts parāda vadību gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros. Valsts parāda vadībasstratēģija ir cieši saistīta gan ar valsts ekonomikas attīstības tendencēm, gan arī ar situācijuLatvijas un pasaules finansu tirgos, tāpēc, izstrādājot šo dokumentu, ņemti vērā vairākinosacījumi, kuriem izmainoties, atbilstoši ir jāmaina arī visa stratēģija, kā rezultātā tājāpārskata reizi gadā, ja nepieciešams – arī biežāk, saglabājot nemainīgu valsts parāda vadībasmērķi.Kopš valsts parāda vadības stratēģijas apstiprināšanas 1998. gadā, tā jau ir pārskatītaun precizēta 1999., 2000. un 2001.gada sākumā. Tā kā situācija Latvijas ekonomikā unfinansu tirgū ir izmainījusies, salīdzinot ar 2000.gada sākumu, tad, veicot valsts parādavadības stratēģijas aktualizāciju 2001.gada sākumā, tiek precizēta prognoze vairākiemmakroekonomiskajiem rādītājiem, kas ietekmē sekmīgu valsts parāda vadības politikasrealizāciju, kā arī fiksēta valsts parāda struktūra 2000.gada beigās un noteikti risināmieuzdevumi vidēja termiņa laika posmam un 2001.gadam.Valsts parāda politikas ietvaros atsevišķi apskatīti svarīgākie valsts parāda rādītāji –valsts parāda valūtu kompozīcija, procentu likmju kompozīcija, valsts parāda dzēšanas14

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000grafiks, kā arī brīvo valsts budžeta līdzekļu vadība, aizdevumu izsniegšana un papildu riskafaktori.Lai nodrošinātu valsts parāda vadības stratēģijas ieviešanu un ievērošanu, Valsts kasepēc gadskārtējā valsts budžeta projekta sagatavošanas izstrādā attiecīgā budžeta gadafinansējuma plānu, kurā tiek iekļauti konkrēti pasākumi valsts parāda vadības mērķusasniegšanai un uzdevumu izpildei.Valsts parāda vadības pasākumus un finansējuma plānu pārskata katru mēnesi unkoriģē atkarībā no finansu tirgus izmaiņām un valdības lēmumiem.Valsts parāda vadības formulējumsLatvijas valsts parāda vadības mērķis ir nodrošināt valdību ar nepieciešamajiemfinansu resursiem pie iespējami zemākām valsts parāda apkalpošanas izmaksām, ievērojotpieļaujamos finansu risku limitus un ņemot vērā gan Latvijas valsts kapitāla tirgus, gan visasfinansu sistēmas attīstību.Valsts parāda vadības stratēģija vidēja termiņa periodam – pieciem gadiem – irizstrādāta, pamatojoties uz šādiem pieņēmumiem:• saskaņā ar valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju paredzēts, ka iekšzemeskopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2001.gadā pieaugs par 5,5% un šāds IKPpieaugums vidējā termiņā saglabāsies;• patēriņa cenu indekss 2001.gadā pieaugs par 2,6%, inflācijas līmenim vidējā termiņānepārsniedzot 3,5% gadā;• valsts budžeta fiskālais deficīts nepārsniegs Eiropas Monetārās savienības dalībvalstīmMāstrihtas līgumā noteikto konverģences kritēriju - 3% no IKP;• pašvaldību kredītsaistības tiks kontrolētas un pašvaldības arī turpmākajos gadosaizņēmumus veiks galvenokārt ar Valsts kases starpniecību;• attīstoties Latvijas finansu sistēmai, vidēja termiņa periodā Latvijas finansu tirgūveidosies ilgtermiņa investoru bāze (apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi u.c.);• Valsts kasei būs iespēja piesaistīt finansēšanai nepieciešamos resursus no alternatīviemfinansēšanas avotiem starptautiskajos kapitāla tirgos;• Latvija saglabās investīciju kategorijas ilgtermiņa kredītreitingu;• vidējā termiņā tiks saglabāta lata piesaiste Starptautiskā Valūtas fonda norēķinu vienībaiSDR, līdz brīdim, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā;• palielinoties Latvijas institūciju kapacitātei apgūt Eiropas Savienības finansu palīdzībasresursus, pieaugs eiro denominētie valsts budžeta ieņēmumi.Valsts parāda vēsturiskā attīstībaLaika periodā no 1995.gada valsts parāds ir pieaudzis apmēram par 50%, t.i., par191,4 miljoniem latu. Perioda ietvaros valsts parāds nedaudz samazinājās 1997. un 1998.gadā,kad valsts budžets bija bez finansu deficīta. Situācijā, kad valsts ekonomika pieauga, būtiskisamazinājās tāds svarīgs relatīvais valsts parāda rādītājs kā parāda īpatsvars no IKP – no16,1% 1995.gadā līdz 10,4% 1998.gadā. Taču Krievijas finansu krīzes rezultātā 1999.gadā15

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000valsts budžeta fiskālais deficīts bija 3,8 % no IKP un šī gada laikā valsts parāds pieauga par37% un sasniedza 510,7 miljonus latu jeb 13,1% no IKP. Stabilizējoties situācijai, 2000.gadāvalsts parāds pieauga tikai par 11,6% un gada beigās bija 570 miljoni latu jeb 13,2% no IKP.Tātad valsts parāds ir relatīvi neliels, salīdzinot ar Eiropas Monetārās savienībasdalībvalstīm Māstrihtas līgumā noteikto konverģences kritēriju, ka valsts parāds nedrīkstpārsniegt 60% no IKP.(milj. Ls)1995 1996 1997 1998 1999 2000Valsts parāds kopā 378,6 408,2 391,8 372,6 510,7 570,0% pret IKP 16,1% 14,4% 12,0% 10,4% 13,1% 13,2%Iekšējais parāds 162,3 180,8 173,4 141,0 151,7 222,9% no kopējā valsts parāda 42,9% 44,3% 44,3% 37,8% 29,7% 39,1%Ārējais parāds 216,3 227,4 218,4 231,6 359,0 347,1% no kopējā valsts parāda 57,1% 55,7% 55,7% 62,2% 70,3% 60,9%Kopējo valsts parādu veido valsts iekšējais parāds un valsts ārējais parāds. Valstsiekšējais parāds 2000.gada beigās bija 222,9 miljoni latu - 39% no kopējā valsts parāda.Valsts ārējais parāds bija 347,1 miljoni latu – 61% no kopējā valsts parāda.Kopējā valsts parāda vidējais ilgums 2000.gada 31.decembrī bija 3,71 gads.Fiksētās likmes parāda īpatsvars kopējā valsts parāda portfelī bija 57%.Valsts ir izsniegusi galvojumus uzņēmējsabiedrībām un pašvaldībām. 2000.gadabeigās valsts galvoto aizdevumu atlikums bija 85,5 miljoni latu.Valsts iekšējais parādsValsts iekšējo parādu 2000.gada beigās veido valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri.Laika periodā no valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas uzsākšanas1993.gada beigās līdz 2000.gada beigām tika emitēti šādi valsts iekšējā aizņēmumavērtspapīru veidi – īstermiņa parādzīmes ar atmaksas termiņiem viens, trīs, seši un 12 mēneši,kā arī vidēja termiņa obligācijas ar atmaksas termiņiem divi, trīs un pieci gadi.Valsts iekšē jā parā da struktū ra 2000.gada beigā s5 gadu oblig.27,37%3 m ē n. parā dz.0,49%6 m ē n. parā dz.7,33%12 mē n. parā dz.20,49%3 gadu oblig.22,37%2 gadu oblig.21,96%16

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000Būtiskākie Latvijas valsts vērtspapīru tirgus attīstībai veiktie pasākumi 2000.gadā:1) trīs un piecu gadu valsts iekšējā aizņēmuma obligāciju emisijas, kuras 2000.gadā tikaveiktas pirmo reizi un kuras tika izmantotas, lai segtu lielāko daļu no kopējā2000.gadā nepieciešamā finansējuma;2) valsts vērtspapīru laidienu likviditātes palielināšanai no 2000.gada maija tika veiktasizmaiņas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas grafikā, atsakoties noregulāras viena mēneša parādzīmju un divu gadu obligāciju emisijas, kā arī palielinottrīs un sešu mēnešu parādzīmju emisijas apjomus vienā izsolē, vienlaicīgi samazinotizsoļu skaitu;3) likviditātes palielināšanas nolūkos visi 2000.gadā emitētie valsts iekšējā aizņēmumavērtspapīru laidieni tika iekļauti Rīgas Fondu biržas Oficiālajā sarakstā.Indikatīvie rādītāji 1997 1998 1999 2000Kopējais iekšējais latu parāds(milj.latu)173,39 141,05 147,12 222,90t.sk. īstermiņa (milj.latu) 115,26 55,55 73,66 63,09t.sk. vidēja termiņa unilgtermiņa (milj.latu)Valsts iekšējā latu parāda vidējaisgarums (gados)58,12 85,49 73,46 159,810,96 0,89 0,75 2,02Fiksētas likmes parāda īpatsvars 19,60% 47,75% 45,76% 71,70%Mainīgas likmes parāda īpatsvars 80,40% 52,25% 54,24% 28,30%Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad valsts iekšējā parāda vidējais garums unfiksētas likmes parāda īpatsvars palielinājās nenozīmīgi vai pat nedaudz samazinājās,2000.gadā šie valsts iekšējā parāda indikatīvie rādītāji palielinājās visai ievērojami, tādā veidāsamazinot ar valsts parāda vadību saistītos procentu likmju un pārfinansēšanas riskus.2000.gada beigās valsts iekšējā parāda vidējais garums bija 737 dienas (2,02 gadi),kas ir 2,1 reizes vairāk nekā Valsts parāda vadības stratēģijas izstrādāšanas brīdī 1998.gadasākumā. Savukārt fiksētas likmes parāda, kuru veido vidēja termiņa obligācijas, īpatsvarspalielinājās līdz 71,70% no kopējā valsts iekšējā parāda, kas ir ievērojami vairāk nekā Valstsparāda vadības stratēģijā noteiktais mērķis – vismaz 50% no kopējā iekšējā parāda.2000.gada 31.decembrī no valsts budžeta izsniegto latu aizdevumu apjoms bija 42,08miljoni latu (neieskaitot valsts pamatbudžeta aizdevumus speciālajiem budžetiem), kas ir18,88% no kopējā valsts iekšējā parāda. No šī apjoma 29,28 miljoni latu bija izsniegtiaizdevumos pašvaldībām, 4,20 miljoni latu - uzņēmējsabiedrībām, 8,59 miljoni latu – studijuun studējošo kreditēšanai. Līdz ar to tīrais valsts iekšējais parāds 2000.gada beigās bija 180,82miljoni latu.Latu aizdevumu procentu likmes tiek piesaistītas atbilstošo termiņu valsts iekšējāaizņēmuma vērtspapīru ienesīguma likmēm.17

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000Izsniegto valsts budžeta latu aizdevumu struktūra2000.gada beigāsStudiju unstudējošokreditēšana20,43%Uzņēmējsabiedrības9,99%Pašvaldības69,58%Valsts ārējais parādsValsts ārējo parādu veido aizņēmumi no starptautiskā kapitāla tirgus unstarptautiskajām finansu organizācijām, no kurām lielākais Latvijas kreditors ir PasaulesBanka.Ārējā parāda sadalījums pēc aizdevēju veidiemStarptautiskais ValūtasfondsJapānas Eksporta un 6%importa banka7%Citi6%Aizņēmumi no kapitālatirgus37%Pasaules Banka44%2000.gada laikā ārējais parāds ir samazinājies par 11,9 miljoniem latu jeb par 3,3%.Valsts ārējā parāda vidējais ilgums 2000.gada beigās bija 4,8 gadi. Lai gan divas trešdaļas novalsts ārēja parāda veido vidēja un ilgtermiņa aizdevumi ar pakāpenisku atmaksas grafiku,tomēr valsts ārējā parāda dzēšanas grafiks nav vienmērīgs, jo 2004.gadā ir jādzēš 1999.gadāemitētās eiro obligācijas 225 miljonu eiro apmērā.2000.gada 31.decembrī 42,9% no valsts ārējā parāda (148,7 miljoni latu) bijatālākaizdevumi uzņēmējsabiedrībām un pašvaldībām. 9% no šīs summas bija aizdevumi arpaaugstinātu kredītrisku. Bez tam valsts vēl nav atguvusi 11,5 miljonus latu notālākaizdevumiem, kas izsniegti no G-24 kredītiem, kurus valsts ārvalstu aizdevējiem iratmaksājusi.18

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000Valsts parāda vadības vidēja termiņa politikas īstenošanā tiek izmantota portfeļapieeja. Portfeli veido jebkura valsts budžeta saistību vai aktīvu daļa, vai saistību un aktīvuapkopojums, kam ir kopīgas specifiskas iezīmes.Valsts ārējā un iekšējā parāda sadalījumsValsts parāda vadības politika attiecībā uz valsts ārējā un iekšējā parāda sadalījumuparedz palielināt nacionālā valūtā atmaksājamo aizņēmumu apjomu, attīstot ilgāka termiņafinansu resursu bāzi. Nacionālās valūtas īpatsvars valsts kopējā portfelī jāpalielina, laiizvairītos no zaudējumiem, kas var rasties valūtu riska ietekmē.Valsts ārējais parāds var palielināties gadījumā, ja nelabvēlīgi mainās iekšzemesfinansu tirgus nosacījumi.Valūtu riska vadībaTā kā valsts iekšējais parāds nerada valūtu risku, tad uzmanība jāpievērš tīrā ārējāvalsts parāda, kuru veido valdības saistību un aktīvu starpība, valūtu kompozīcijai.Ņemot vērā, ka Latvijas Banka ir noteikusi lata piesaisti SDR, tad valūtas risku varsamazināt, denominējot valsts tīrā ārējā parāda portfeli SDR vai tajā ietvertajās valūtāsatbilstoši to proporcijām SDR.No 2001.gada 1.janvāra SDR valūtu grozā mainās procentuālais valūtu sadalījums,dolāra īpatsvars ir palielināts no 39% līdz 45%, eiro īpatsvars samazināts no 32% līdz 29%,Japānas jenas – no 18% līdz 15%, bet Lielbritānijas mārciņas īpatsvars ir atstāts iepriekšējālīmenī.Valūtu riska vadībā jāizmanto starptautiskā tirgus priekšrocības, iekļaujotiesintervālos, kuros aizņēmumu portfelī var novirzīties no valūtu kompozīcijas etalona.ValūtaSDR groza valūtuīpatsvarsAugstākais valūtasīpatsvarskredītportfelīZemākais valūtasīpatsvarskredītportfelīASV dolārs 45 % 50 % 40 %Eiro 29 % 37 % 29 %Japānas jena 15 % 19 % 11 %Lielbritānijas mārciņa 11 % 14 % 8 %Novirzes no SDR groza valūtu kompozīcijas rada valūtu atklāto pozīciju.Eiro novirze no valūtu kompozīcijas etalona nebūtu pieļaujama negatīvā virzienā, jo,palielinoties Eiropas Savienības finansu palīdzības resursiem, pieaugs eiro denominētie valstsbudžeta ieņēmumi, kā arī, Latvijai virzoties uz Eiropas Savienību, lats nākotnē tiks piesaistītseiro.Tādās valūtās, kas neietilpst SDR, denominētu aizņēmumu īpatsvars nedrīkstpārsniegt 2% no tīrā ārējā parāda.Izsniedzot aizdevumus Latvijas uzņēmējsabiedrībām, tā paša vai citu līmeņubudžetiem, ja no ārvalstu valūtu aizdevumiem saņemtās valūtas nesakrīt ar tālākaizdotajām20

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000Jāturpina sadarbība ar starptautiskajām finansu organizācijām papildu finansuresursu piesaistīšanai. Brīvo naudas līdzekļu vadība jāveic, sadarbojoties ar Valsts kasesnoteiktajiem sadarbības partneriem, lai nodrošinātu visu ar valsts parāda vadību saistītofinansu darījumu veikšanu.Brīvo naudas līdzekļu vadībā kā galvenais kritērijs jāizvirza izvietošanas drošība.Brīvie naudas līdzekļi jāizmanto kā instruments valsts parāda portfeļa nodrošināšanai pretvalūtas un procentu likmju atklātajām pozīcijām, kā arī valsts parāda atmaksas grafikaizlīdzināšanas nolūkā.Jāizmanto Latvijas valsts vērtspapīri uz laiku brīvo naudas līdzekļu vadībai, laiattīstītu valsts vērtspapīru otrreizējo tirgu un tādējādi samazinātu valsts parāda apkalpošanasizmaksas. Brīvie naudas līdzekļi jāizvieto Latvijas valsts vērtspapīros, ja tas ir ekonomiskiizdevīgāk nekā ieguldījums tāda paša riska līmeņa finansu instrumentos.Tālākaizdevumu un kredītriska vadībaTālākaizdevumi Latvijas uzņēmējsabiedrībām un citu līmeņu budžetiem līdz šim tikaizsniegti tādā valūtā, kādā jāveic valsts aizņēmumu atmaksa, līdz ar to iespējamo valūtu riskuuzņēmās aizdevuma saņēmējs. Izsniegtie tālākaizdevumi lielākoties ir ilgtermiņa. Tā kā tosaņēmējiem galvenokārt ir mazākas iespējas nodrošināties pret valūtu kursu svārstībām,vidējā termiņā Valsts kase uzņemsies vadīt valūtu risku, izmantojot atvasinātos finansuinstrumentus, lai segtu valūtu atklāto pozīciju, kas varētu rasties starp uzņēmējsabiedrībām vaicitu līmeņu budžetiem valsts aizdoto valūtu un valsts ārvalstu aizņēmumu valūtu. Līdz ar tojaunie tālākaizdevumi tiks izsniegti aizdevumu saņēmējiem izdevīgākā valūtā.Tālākaizdevumu un valsts aizņēmumu atmaksas termiņiem un procentu likmjuveidiem jāsakrīt, ja tālākaizdevumi ir saskaņoti ar attiecīgajiem aizņēmumiem. Jatālākaizdevums nav saskaņots ar aizņēmumu, tad tālākaizdevuma termiņam un valūtai irjāsakrīt ar kredītportfeļa attiecīgās valūtas parāda vidējo ilgumu. Tālākaizdevumapirmstermiņa atmaksas gadījumā jāveic naudas līdzekļu atkārtota tālākaizdošana vai arī toizvietošana.Pirms tālākaizdevumu izsniegšanas jāveic kredītriska analīze, jāpieprasa atbilstošsaizdevuma nodrošinājums, kā arī jāizdara riska procentu aprēķins. Ne retāk kā reizi pusgadājāizvērtē tālākaizdevumu saņēmēju finansiālais stāvoklis, pieprasot finansu pārskatus unorganizējot auditorpārbaudes. Tādā pašā veidā jākontrolē arī valsts galvojumu saņēmējufinansiālo stāvokli.Sistēmu un operāciju risksJānodrošina jebkura finansu darījuma reģistrācija uzskaites sistēmā, kā arī jāizstrādākļūdu novēršanas mehānisms, saglabājot pilnīgu datu drošību. Tā kā vidējā termiņā paredzētaatvasināto finansu instrumentu izmantošana valsts parāda vadībā, jānodrošina šādu darījumureģistrācijas iespēju uzskaites sistēmā.Valsts parāda vadības uzdevumiValsts parāda vadības mērķa sasniegšanai vidējā termiņa laika posmā izvirzītieuzdevumi ir:22

Valsts kases gada publiskais pārskats 20001. Nodrošināt valdībai pieejamo un nepieciešamo finansu resursu apjomu, ievērojot valstsekonomiskās attīstības tendences un valsts fondēto pensiju shēmas darbību.2. Piesaistīt valsts vērtspapīru tirgum plašāku investoru loku, izveidojot alternatīvus valstsvērtspapīru sākotnējās izvietošanas mehānismus.3. Veidot efektīvu valsts iekšējā aizņēmuma obligāciju tirgu, īpašu uzmanību pievēršotobligāciju laidienu likviditātei un struktūrai.4. Nodrošināt pastāvīgas aizņemšanās iespējas starptautiskajos kapitāla tirgos saskaņā arfinansēšanas nepieciešamību.5. Nodrošināt parāda nacionālajā valūtā īpatsvaru ne mazāku kā 50% no kopējā valstsparāda apjoma, palielinot valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas apjomus un ieviešotjaunus finansu instrumentus.6. Valsts parāda vidējo ilgumu saglabāt ne mazāku kā trīs gadi, emitējot valstsvērtspapīrus ar garāku dzēšanas termiņu gan iekšzemes, gan starptautiskajos finansu tirgos.7. Lai izvairītos no strauju finansu tirgus procentu likmju un valūtu kursu svārstību ietekmes,fiksēt procentu likmi vismaz 60% no kopējā valsts parāda portfeļa. Tīrā ārējā valstsparādā fiksēt procentu likmi vismaz 50% katrai tīrā ārējā valsts parāda portfeļa valūtai.8. Aktivizēt riska vadību, izmantojot atvasinātos finansu instrumentus. Lai uzsāktuatvasināto finansu instrumentu izmantošanu, veikt iespējamo darījumu partneru atlasi,saskaņot dokumentāciju un darījumu veikšanas kārtību, ieviest atbilstošas darījumu uzskaitesun kontroles funkcijas, nodrošināt speciālistu teorētisko un praktisko apmācību šādu darījumuveikšanai.9. Tuvināt valsts tīrā ārējā parāda portfeļa valūtu kompozīciju SDR sastāvam.10.Lai samazinātu pārfinansēšanas risku, nodrošināt dilstošu valsts parāda dzēšanasgrafiku.11. Lai paaugstinātu finansu resursu vadības efektivitāti, nodrošināt augstu budžeta izpildesprognožu precizitāti, pilnveidojot valsts budžeta izpildes un vadības mehānismu.12. Lai minimizētu sistēmu operacionālo risku un nodrošinātu parāda vadības mērķasasniegšanu un uzdevumu izpildi, ar atbilstošas informācijas tehnoloģijas sistēmas palīdzībupanākt Valsts kases finansu operāciju automatizāciju, precīzu un vienotu uzskaiti.23

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000PASĀKUMI, KAS VEIKTI AUDITA UN IEKŠĒJĀS KONTROLESIETEIKUMU REALIZĀCIJAI2000.gadā Iekšējā audita departaments veicis desmit auditus. Izskatītas EiropasEkonomiskās Kopienas un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu kredītlietas un par tosastādīti 22 audita ziņojumi.Valsts kasē 2000.gadā tika veikti divi kontroles pašnovērtējumi.Pamatojoties uz 1.pusgadā veiktā kontroles pašnovērtējuma rezultātiem unizstrādātajiem ieteikumiem, Iekšējā audita departamenta darbinieki ierosināja un vadībasuzdevumā 2000.gada martā uzsāka darījumu aprakstu aktualizāciju un jaunu izstrādāšanu kāvienotu procesu Valsts kasē. Iekšējā audita departamenta darbinieki darījumu aktualizācijasprocesu vadīja līdz Kvalitātes vadības sektora izveidošanai Valsts kasē.2000.gadā Valsts kases iekšējā kontroles sistēma ir pilnveidojusies un kļuvusiefektīvāka.25

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000VALSTS KASES FINANSĒJUMS UN TĀ IZLIETOJUMSValsts kases finansējumu veido:• dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;• maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:− ieņēmumi par valsts aizdevumu apkalpošanu, kurus veido 0,5% gadā no izsniegtoaizdevumu atlikuma,− ieņēmumi no valsts galvojumu apkalpošanas, kurus veido 0,1% gadā no aizdevumuatlikuma;• ārvalstu finansu palīdzība;• saņemtie valsts budžeta transferta pārskaitījumi.Valsts kases pašu ieņēmumu dinamika(1997. – 2000.gads)700 000600 000500 000400 000300 000200 000100 00001997 1998 1999 2000Ls 79 458 301 048 311 151 658 743Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem2000.gada 19. un 27.decembrī ar Finansu ministrijas rīkojumu nr.1331 un nr.1370Valsts kasei tika piešķirti līdzekļi Ls 20 400, lai veiktu nepieciešamos maksājumus EiropasPadomes Attīstības bankai.Ziedojumi un dāvinājumiValsts kase 2000.gadā saņēma dāvinājumu no Toma Zvirbuļa individuālāuzņēmuma ,,Galerijas serviss” eļļas gleznu ,,Kompozīcija vientuļajam sapņotājam”, kurasvērtība Ls 600.26

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000Aktīvi un pasīvi (kopsavilkuma bilance latos)1. tabulaNr.p.k.Gada Gada beigāssākumā01.02. apakšprogramma ,,Valsts kase”1. Aktīvi 836 969 1 488 0821.1. Ilgtermiņa ieguldījumi 788 918 1 123 0271.1.1. nemateriālie ieguldījumi 7 460 129 2571.1.2. pamatlīdzekļi 781 458 993 7701.2. Apgrozāmie līdzekļi 48 051 365 0551.2.1. krājumi – kopā 20 771 23 5311.2.1.1. izejvielas un materiāli 20 771 23 5311.2.2. norēķini par prasībām (debitoriem) 21 407 175 2281.2.3. nākamo periodu izdevumi 4 604 6 2841.2.4. naudas līdzekļi 1 269 160 0121.2.4.1. pamatbudžeta konti 1 269 160 0122. Pasīvi 836 969 1 488 0822.1. Pašu kapitāls 753 247 1 207 3752.1.1. pamatkapitāls vai līdzdalības kapitāls 788 918 1 123 0272.1.2. iepriekšējā budžeta gada izpildes rezultāts-35 671 84 3482.2. Kreditori 83 722 280 7072.2.1. norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem25 193 203 4612.2.2. norēķini par darba samaksu un ieturējumiem(izņemot nodokļus) 20 096 20 1432.2.3. norēķini par nodokļiem 38 433 57 10328

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000Valsts kases valsts pamatbudžetaieņēmumu un izdevumu atšifrējums (latos)01.02. apakšprogrammai ,,Valsts kase”2. tabula1997.gadaizpilde1998.gadaizpilde1999.gadaizpilde2000.gadaplāns2000.gadaizpildeIeņēmumi – kopā 1 498 338 1 858 310 1 668 187 1 870 249 2 028 992Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 1 418 880 1 557 262 1 357 036 1 370 249 1 370 249Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 79 458 301 048 311 151 500 000 658 743Izdevumi – kopā 1 477 233 1 879 297 1 667 036 1 870 249 1 870 247Uzturēšanas izdevumi 1 107 286 1 599 297 1 482 036 1 651 249 1 651 247Kārtējie izdevumi 1 107 286 1 599 297 1 482 036 1 651 249 1 651 247tai skaitā atalgojumi 588 825 764 506 818 806 888 806 888 806Izdevumi kapitālieguldījumiem 369 947 280 000 185 000 219 000 219 000tai skaitā investīcijas 350 000 230 000 120 000 154 000 154 000Fiskālā bilance 21 105 -20 987 1 151 0 158 745Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumunaudas līdzekļu atlikumu izmaiņaspalielinājums (-) vai samazinājums (+)-21 105 20 987 -1 151 0 - 158 74529

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000Valsts kases pamatbudžeta līdzekļu izlietojums (latos)3. tabulaNr.p.k.1997.gadaizpilde1998.gadaizpilde1999.gadaizpilde2000.gadaplāns2000.gadaizpilde1. Ieņēmumi - kopā 1 498 338 1 858 310 1 668 187 2 969 549 2 258 9531.1. Dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem 1 418 880 1 557 262 1 357 036 1 370 249 1 370 2491.2. Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 79 458 301 048 311 151 500 000 658 7431.3. Ārvalstu finansu palīdzība 1 078 900 209 5611.4. Saņemtie valsts budžeta transferta pārskaitījumi 20 400 20 4002. Izdevumi – kopā 1 477 233 1 879 297 1 667 036 2 969 549 2 100 2082.1. Uzturēšanas izdevumi (kopā) 1 107 286 1 599 297 1 482 036 1 885 649 1 737 5212.1.1. atalgojumi 588 825 764 506 818 806 888 806 888 8062.1.2. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 164 692 181 240 229 460 229 704 229 7042.1.3. komandējumu izdevumi 9 401 24 585 30 770 33 745 33 7452.1.4. pakalpojumu apmaksa 255 983 540 878 327 235 635 965 487 8392.1.5. materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra (vērtībā līdz 50Ls par vienību) iegāde 88 385 88 088 75 765 77 029 77 0272.1.6. Iemaksas starptautiskajās organizācijās 20 400 20 4002.2. Izdevumi kapitālieguldījumiem (kopā) 369 947 280 000 185 000 1 083 900 362 6872.2.1. kustamie īpašumi (virs 50 Ls) 19 947 50 000 65 000 65 000 65 0002.2.2. kapitālie izdevumi, kas segti no ārvalstu finansu palīdzībaslīdzekļiem 864 900 143 6872.2.3. investīcijas, kuras tiek finansētas saskaņā ar valsts investīcijuprogrammu 350 000 230 000 120 000 154 000 154 0003. Nodarbinātība3.1. Faktiskais nodarbināto skaits 224 225 228 - 2383.2. Vidējā darba alga 210 273 285 - 29730

Valsts kases gada publiskais pārskats 20004. tabula01.02. apakšprogrammas ,,Valsts kase” rezultatīvie rādītājiRezultatīvo rādītājunosaukumsMaksimālais iestāžu skaits1997.g.izpilde1998.g.izpilde1999.g.izpilde2000.g.plāns2000.g.izpilde1 1 1 1 1Maksimālais štata vienību skaits 224 225 228 242 238Valsts kases izdevumi uz valsts budžetapiešķirto asignējumuvienu latu (Ls) 0.001 0.001 0.001 0.002 0.002Valsts kases izdevumi uz apkalpojamāvalsts parādavienu latu (Ls) 0.003 0.003 0.003 0.004 0.004Ārvalstu finansu palīdzības izlietojums (latos)N.p.k. Rādītāji 2000.gadaplāns5.tabula2000.gadaizpildeProjekts: ,,Valsts kases informātikas sistēmas uzlabošana”, kods: 98050100001. Ieņēmumi (kopā): 988 900 190 7491.1.988 900 190 749Ārvalstu finansu palīdzība2. Izdevumi (kopā) 988 900 190 7492.1. Kārtējie izdevumi, kas segti no ārvalstufinansu palīdzības līdzekļiem 124 000 47 0622.2. Kapitālie izdevumi, kas segti no ārvalstufinansu palīdzības līdzekļiem 864 900 143 687Projekts: ,,Atbalsts Nacionālā fonda institūcijām”, kods: 98050401001. Ieņēmumi (kopā): 90 000 18 8121.1.90 000 18 812Ārvalstu finansu palīdzība2. Izdevumi (kopā): 90 000 18 8122.1. Kārtējie izdevumi, kas segti no ārvalstufinansu palīdzības līdzekļiem 90 000 18 81231

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000PERSONĀLA IZGLĪTOŠANA UN KVALIFIKĀCIJASPAAUGSTINĀŠANAValsts kases funkciju realizācija ir atkarīga no cilvēkiem, kuri strādā mūsuiestādē. Cilvēku resursi ir Valsts kases svarīgākā vērtība, tādēļ viens no Valsts kasesuzdevumiem ir profesionāla un kvalitatīva personāla izvēle, personāla attīstība: tālākaapmācība un kvalifikācijas celšana, profesionālās izaugsmes iespēju nodrošināšana.2000.gada nogalē Valsts kasē strādāja 238 speciālisti, no tiem reģionālajosnorēķinu centros – 50%. Pārskata gada beigās 63% no Valsts kasē strādājošajiem,nokārtojot ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu, piešķirts Valsts civildienesta ierēdņastatuss.Personāla apmācība un kvalifikācijas paaugstināšanaValsts kases veiksmīgas darbības pamatā ir augsti kvalificēts un izglītotspersonāls. Viens no būtiskiem cilvēku resursu vadības aspektiem ir nodrošinātspeciālistu izglītošanas un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas, uzlabojot unpapildinot darbinieku profesionālās zināšanas un praktiskās iemaņas. Šī procesarezultātā Valsts kasē paaugstinās darba efektivitāte un kvalitāte, kā arī strādājošajiem– dzīves kvalitāte un pašrealizācijas iespējas.2000.gadā 146 darbinieki jeb 61% no strādājošajiem papildinājuši zināšanasdažādos kursos un semināros. Turpinās sadarbība ar Valsts administrācijas skolu,Latvijas Universitātes Pašvaldību un projektu vadības valsts mācību centru, Valodumācību centru, Rīgas Zinātnes un tehnikas namu, Latvijas Zinātņu akadēmijassertifikācijas centru, Rīgas Ekonomikas augstskolu, kā arī citām mācību iestādēm,kuras nodrošina kvalitatīvu apmācību.Tā kā Valsts kases funkcijās ietilpst Eiropas Savienības (ES) finansu resursumaksājumu veikšana, kā arī vadība, uzskaite un kontrole, Valsts kases speciālistiapgūst zināšanas kursos “ES pirmsstrukturālie fondi”, “ES budžets un finanses” un“ES pamatnostādnes”.Latvijas Centrālā depozitārija rīkotos profesionālās apmācības kursusvērtspapīru speciālistiem, papildinot amata pienākumu izpildei nepieciešamāszināšanas un iegūstot apliecību ar tiesībām veikt darbu ar vērtspapīriem, apmeklējaseptiņi darbinieki.Lai radītu izpratni par kvalitātes sistēmas būtību, darbības principiem,pielietojumu, tās nozīmi Valsts kases attīstības un darba efektivitātes paaugstināšanaskontekstā, darbiniekiem tika organizēts seminārs “Kvalitāte kā vadības stratēģija”.Valsts kases darbības specifikai nepieciešams augsts darbinieku svešvaloduzināšanu līmenis, līdz ar to ir pieaudzis darbinieku skaits, kas 2000.gadā apmeklējaangļu valodas kursus – 54 darbinieki (23%). Lielākajai daļai centrālā aparātadarbinieku angļu valodas mācīšana tiek organizēta uz vietas (sk. 1.attēlu).32

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000Angļu valodas apmācībaValodumācību centrā24%Reģionos7%Valsts kasē69%1.att. Angļu valodas apmācības nodrošinājums 2000.gadāIr pieaugusi Valsts kases speciālistu līdzdalība dažāda veida mācību kursosārvalstīs. 2000.gadā ārvalstu kursos un semināros piedalījās 46 speciālisti, kas ir 19%no strādājošo skaita. Valsts kases speciālisti ir ieguvuši nozīmīgu pieredzi unprofesionālās zināšanas jomās, kas skar tiešo amata pienākumu izpildi: budžetakontrole un uzskaite, finansu un parāda vadība, informācijas tehnoloģijas u.c. jomās.Valsts kases darbinieku apmācība6050404655 54303520100ārvalstīs VAS angļu valodaskursoscitur2.att. Valsts kases darbinieku apmācību nodrošinājums 2000.gadāIzglītībaValsts kasē 2000.gadā ir paaugstinājies augstākās izglītības rādītājs – 70%darbinieku ir augstākā izglītība t.sk. maģistra grāds. Pārskata gada laikā 5% nostrādājošajiem ieguva bakalaura grādu, bet maģistra grādu – 2%.Izglītībavidējā speciālānepabeigta13%augstākā13%vidējā4%augstākā70%3.att. Valsts kasē strādājošo izglītība līmeņa rādītājs procentos 2000.gadā33

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000Pārskata periodā studēja 64 darbinieki (28%), no kuriem maģistratūrāmācījās 23 (36%), savukārt, lai profesionāli pilnveidotos un iegūtu augstāko izglītībuatbilstoši ierēdņa amata obligātajām prasībām, bakalaura programmā studēja 35speciālisti, kas ir 54% no studējošo skaita, pieci (8%) studēja, lai iegūtu otru augstākoizglītību. Studijas augstskolā bakalaura programmā uzsāka četri speciālisti un viensspeciālists iestājās doktorantūrā (sk. 4.attēlu).Valsts kasē studē 64 darbinieki, no kuriem:studē doktorantūrā2%studē, lai iegūtu otruaugstāko izglītību8%studē maģistraprogrammu36%studē bakalauraprogammu54%4.att. Studējošo darbinieku sadalījums pa mācību programmām procentosPersonāla izvēleDarbs Valsts kasē prasa augstu izglītības un profesionālās sagatavotībaslīmeni. Personāla atlasē tiek meklēti pretendenti ar atbildības sajūtu, radošu attieksmi,spēju pielāgoties, analītiski loģisku domāšanu un saskarsmes spējām.2000.gadā Valsts kasē tika rīkoti 36 personāla atlases konkursi, lai aizpildītu46 vakances. Kopumā vēlme piedalīties Valsts kases rīkotajos konkursos bija 166pretendentiem – 30 no tiem bija Valsts kases darbinieki – , kas ir 13% no strādājošoskaita. Konkursa komisija pirmajā kārtā, izvērtējot pretendentu iesniegtosdokumentus, uz atlases interviju aicināja 102 pretendentus. 2000.gadā uz vienuvakanto amata vietu pretendēja vidēji četri cilvēki. Tā kā darba samaksa valstscivildienesta sistēmā neatbilst izvirzītajām augstajām prasībām darbam Valsts kasē,daļa pretendentu ar atbilstošām zināšanām un prasmēm atsauca savas kandidatūras.Lai motivētu Valsts kases darbiniekus profesionālai izaugsmei un attīstībai,pirmajiem informācija par iespēju piedalīties konkursos uz vakantajām amata vietāmtiek sniegta mūsu iestādes darbiniekiem. Pārskata gadā konkursa kārtībā astoņi Valstskases darbinieki tika paaugstināti amatā.Personāla mainībaPersonāla daļas statistikas dati liecina, ka Valsts kasē 2000.gadā civildienestavai darba attiecības izbeidza 24 cilvēki, kas ir 10% no darbinieku skaita. Analizējotpersonāla daļas statistikas datus, 97% no aizgājušajiem darbiniekiem ir zemākā unvidējā līmeņa speciālisti, kas liecina, ka šo līmeņu speciālisti ir vismazāk motivētidarbam Valsts kasē. Kā galvenais aiziešanas iemesls tiek minēts zemais atalgojums.34

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000Ņemot vērā iepriekš minēto, personāla mainības procentuālais rādītājs Valstskasē tomēr nav augsts un salīdzinājumā ar 1999.gadu ir samazinājies.Personāla mainība procentos14%12%10%8%6%4%2%0%12%10%8%1998. gads 1999. gads 2000.gads5.att. Aizgājušo darbinieku procentuālais rādītājs no strādājošo kopskaitaTas liecina, ka speciālistus darbam Valsts kasē motivē atsaucīgs un saliedētskolektīvs, iespēja regulāri papildināt profesionālās zināšanas, organizācijas kultūra,labi darba apstākļi un tehniskais nodrošinājums.35

Valsts kases gada publiskais pārskats 2000VALSTS KASES 2001.GADA ATTĪSTĪBAS PRIORITĀTESValsts kase ir noteikusi šādas 2001.gada attīstības prioritātes:1. Kases operāciju vadības sistēmas SAP R/3 ieviešana;2. ISPA (Eiropas Savienības Strukturālās politikas pirmsiestāšanās finansuinstruments) un SAPARD (Speciālā iestāšanās programma lauksaimniecībaiun lauku attīstībai Latvijas Republikā) programmu praktiskās realizācijasuzsākšana;3. Lēmuma par Civildienesta ieviešanu/neieviešanu Valsts kasē pieņemšana;4. Budžeta izpildes sistēmas pārcelšana SAP R/3 sistēmā, konceptuālāuzsākšana;5. Zināšanu par Eiropas Savienību, tās budžetu un finansēm apguve.36