2007.gada parāda vadības pārskats - Valsts kase

It is forecasted that Latvia’seconomic stabilization trends thatwere established in the past willstrengthen in 2008, and in case offurther successful realization of fiscaland monetary policy measures, themoderate economic growth decelerationscenario will become more apparent forthe Latvia’s economy.The Latvian open economy developmentrate is influenced not only by internalprocesses, but also by external factors.For example, during the last sixmonths, the volume of risk lendinghas significantly decreased. As a result,lenders are relatively less ready to takerisks when lending and are willing toreceive a greater premium, which causeslesser availability of financial resourcesand higher interest rates. Currently,Euro credits with floating interest ratedominate in Latvia, and the rise in pricesof attracted financial resources will mostprobably affect the interest rates offeredby Latvia’s commercial banks.It should be pointed out that there areseveral credit market stabilization signsobserved in Latvia, both under theinfluence of the Inflation RestrictionPlan and moderate crediting measuresundertaken by commercial banks.Mortgage loan volumes for residentshave significantly decreased, whileindustrial loan growth has evenincreased throughout the year, thusmarking new trends for the Latviancredit market.Paredzams, ka 2008.gadā nostiprināsiesiepriekš aizsāktās Latvijas ekonomikasstabilizācijas tendences un, veiksmīgiīstenojot fiskālās un monetārāspolitikas pasākumus arī turpmāk,Latvijas tautsaimniecībā arvienskaidrāk būs redzams ekonomikasizaugsmes mērenās samazināšanāsscenārijs.Latvijas atvērtās ekonomikas attīstībastempu ietekmē ne tikai iekšējie procesi,bet arī ārējie faktori. Piemēram,2007.gada otrajā pusē pasaulē irbūtiski mazinājies riska aizdevumuapjoms: aizdevēji nav gatavi uzņemtiesrisku aizdodot un vēlas saņemtlielāku kompensāciju, kas izpaužasmazākā finanšu resursu pieejamībāun augstākās procentu likmēs. Latvijādominē kredīti eiro ar mainīgo procentulikmi, līdz ar to piesaistīto finanšuresursu sadārdzināšanās, visticamāk,atstās iespaidu arī uz Latvijaskomercbanku piedāvātajāmprocentu likmēm.Inflācijas ierobežošanas plānaietekmē, kā arī komercbankām veicotmērenākus kreditēšanas pasākumus,jau vērojamas vairākas kreditēšanastirgus stabilizācijas pazīmes. Būtiskisamazinājusies rezidentu hipotekārākreditēšana, savukārt industriāloaizdevumu pieaugums gada laikā ir patpieaudzis, tādejādi iezīmējot jaunastendences Latvijas kredītu tirgū.Aizdevumi rezidentiem pa aizdevumuveidiem (gads pret gadu)Loans to residents by loan types(year vs. year)%1008060402002006 2007Hipotekārie aizdevumi rezidentiemMortage Loans to ResidentsIndustriālie aizdevumi rezidentiemIndustrial Loans to ResidentsAvots: LBSource: BLThe first half of 2007 of the Latvianfinancial market was remarkable dueto the gradual deceleration of theEuro convergence process, which wassuccessfully initiated during the precedingyears – national currency pegging toEuro, gradual approximation of long-termlat interest rates to Euro standards. Thegeneral macroeconomic situation wasreflected in statements issued by ratingagencies and corresponding changes inthe sovereign rating levels given to Latvia.This course of events caused short-terminstability in the local monetary marketand additional precaution of both localand foreign investors, as well as attractedgreater attention to negative trends inLatvian economy.2007.gada pirmā puse Latvijas finanšutirgū iezīmējās ar to, ka palēninājiesiepriekšējos gados veiksmīgi aizsāktaiseiro konverģences process – nacionālāsvalūtas piesaiste eiro un ilgtermiņaprocentu likmju latos pakāpeniskatuvināšanās eiro etalona likmēm.Kopējā makroekonomiskā situācijaatspoguļota reitinga aģentūrusniegtajos ziņojumus un Latvijaipiešķirtā kredītreitinga līmeņaizmaiņās. Šāda notikumu attīstībaradīja īslaicīgu nestabilitāti vietējānaudas tirgū un papildu piesardzībugan no vietējo, gan ārvalstu investorupuses un pievērsa lielāku uzmanībunegatīvajām tendencēm Latvijasekonomikā.

Latvijas Republikas izdota 5 gadukredītzīme 1938.gadā Ķeguma spēkstacijabūves finansēšanai ar kuponu 5%(izmaksa divreiz gadā)5-year Bond Issued by the Republic of Latviain 1938 for Financing the Building ofPower-plant in Ķegums with Coupon 5%(Semi-annual Payments)datiem 2007.gada 31.decembrī veidoja1 031,8 milj. latu nominālvērtībā jeb7,3% no IKP, nepārsniedzot likumā“Par valsts budžetu 2007.gadam”1500,0 milj. latu apmērā noteiktomaksimālo parādu gada beigās.Saskaņā ar operatīvajiem datiem valstsbudžeta finansiālais pārpalikums2007.gadā sasniedza 117,2 milj. latu,lai gan sākotnēji likumā “Par valstsbudžetu 2007.gadam” tika apstiprinātsvalsts budžeta finansiālais deficīts177,8 milj. latu apmērā.Ņemot vērā Valsts kases un FMprognozes, valsts parāds vidējātermiņā nepārsniegs 10% no IKP.Ikgadējā aizņemšanās scenārijuizstrāde vairākiem gadiemun aizņemšanās efektivitātesnovērtēšanaIedibinātā prakse analizēt aizņemšanāsscenārijus vairākiem gadiem uzpriekšu turpināta arī 2007.gadāun, konsultējoties ar LB un FM,izstrādāts Resursu piesaistīšanasplāns 2008.-2010. gadam. Jaunā plānasagatavošanas procesā īpaša uzmanība30.7 million lats, and according tooperative data comprised 1 031.8 millionlats in nominal value, or 7.3% of GDP,on the 31st of December 2007, notexceeding the maximum debt at the endof the year defined by the law On TheBudget for the Year 2007 amounting1500.0 million lat.According to operative data, the financialbudget surplus for 2007 reached 117.2million lats, although initially a statebudget financial deficit was approved inthe law On the Budget for the Year 2007amounting to 177.8 million lats.Taking into account forecasts of theTreasury and MF, the medium-termgovernment debt will not exceed 10%of GDP.Developing annual borrowingscenarios development forseveral years and borrowingefficiency evaluationThe established practice of analysingborrowing scenarios for several yearsahead was continued in 2007, andas a result a Funding Plan for theperiod 2008-2010 was developedin cooperation with the BL and theMF. During the new plan elaborationprocess, special attention waspaid towards analysis of furtherdevelopment of macroeconomicLatvijas Republikas 1938.gada 5 gadu kredītzīmes Ķeguma spēkstacija būvesfinansēšanai 5% kuponi (ar izmaksu divreiz gadā)5% Coupons of 5-year Bond Issued by the Republic of Latvia in 1938for Financing the Building of Power-plant in Ķegums (Semi-annual Payments)14

Pašvaldību parāds uz gada beigāmLocal Government Debt at theEnd of the YearLVL miljonos / LVL million %30032502001501005002002Citi aizdevējiOther lendersValsts kaseThe TreasuryKopā (% no IKP)Total (% of GDP)2003 2004 2005 2006 2007Izsniegtie galvojumi 2007.gadāGuarantees Issued in 2007%0,4210Avots: Valsts kaseSource: The Treasury11 80 2 6IzglītībaEducationOstasPortsVeselībaHealthAtkritumu apsaimniekošanaWaste managementSportsSportsAvots: Valsts kaseSource: The TreasuryValsts budžetaaizdevumu vadībāpaveiktaisAizdevumu izsniegšanasun apkalpošanas kārtībaLai uzlabotu Valsts kases sniegtopakalpojumu kvalitāti valsts budžetaaizdevumu izsniegšanā un nodrošinātuuz klientiem vairāk orientētu aizdevumulikmju noteikšanu, izstrādāta elastīgākaaizdevuma procentu likmju noteikšanasmetodoloģija.2007.gadā pašvaldības no kopējā gadalaikā saņemto aizdevumu apjoma (ganno Valsts kases, gan no cita aizdevēja)tieši no Valsts kases saņēmušasaizdevumus 88% apmērā. Pašvaldībano cita aizdevēja var saņemt aizdevumutikai ar finanšu ministra atļauju un jacita aizdevēja aizdevuma nosacījumi irizdevīgāki nekā Valsts kases piedāvātie.Arī nākamajos gados Valsts kasesaskaņā ar Valsts kases darbībasstratēģiju plāno saglabāt dominējošolomu aizdevumu izsniegšanāpašvaldībām, lai no Valsts kasesizsniegto aizdevumu apjoms būtune mazāks par 65% no kopējo gadalaikā pašvaldību saņemto aizdevumuapjoma. 2008.gadā Valsts kase plānopalielināt valsts izsniegto aizdevumuapjomu pašvaldību kapitālsabiedrībām(2008.gadā maksimālais pieļaujamaisaizdevumu apmērs – 5 milj. latu),piedāvājot aizņemties no valstsbudžeta uz izdevīgākiem finansiālajiemnosacījumiem nekā to spētu piedāvātkredītiestādes.Valsts galvojumuizsniegšanā paveiktais2007.gadā izsniegti valsts galvojumipar kopējo summu 129,4 milj. latu.Valsts galvoto aizdevumu atlikums uz2007.gada beigām bija 158,1 milj. latu.Galvojumus izsniedz, pamatojoties uzaizņēmēju iesniegtajiem biznesa plānuizvērtējumiem. Galvojumi ir nodrošinātiar komercķīlu, nekustamā īpašuma ķīluvai citu nodrošinājumu.Activities in statebudget lendingLoan issuing and servicingprocedureA more flexible loan interest rate policywas developed in order to improvethe quality of the Treasury statebudget lending services and providemore client-oriented lending ratedetermination.In 2007, 88% of total amount ofloans received by local governmentswere issued by the Treasury. A localgovernment can receive a loan fromother lender only with the permissionof the Minister of Finance and iflending terms of the other lender aremore favourable than those of theTreasury.In accordance with the operationalstrategy of the Treasury, the objectiveof the Treasury is to maintain theleading position in lending to localgovernments (not less than 65% ofthe total amount of loans received bylocal governments during the year).The objective of the Treasury in 2008is to increase the amount of state loansissued to local government enterprises(maximum permissible amount ofloans in 2008 is 5 millions of lats) andoffer more favourable terms than thoseoffered by lending institutions.Activities in the stateguarantees’ areaThe total amount of state guaranteesissued in 2007 comprises 129.4 millionlats. State guaranteed debt outstandingat the end of 2007 comprised 158.1million lats. The guarantees are issuedon the basis of evaluation of debtors’business plans. The guarantees aresecured by commercial pledge, realestate pledge or other assurance.20

In the budget for the year 2008,the total amount of planned stateguarantees comprises 45.1 million lats.23.8 million are earmarked for studyand student crediting and 21.3 millionfor support of three projects of theLatvian Olympic Committee.2008.gadā budžetā plānots sniegt valstsgalvojumus par kopējo summu45,1 milj. latu. No tiem 23,8 latuparedzēts studiju un studējošokreditēšanai un 21,3 milj. latu – trīsLatvijas Olimpiskās komitejas projektuatbalstam.Sovereign ratingAt the beginning of 2007, threeinternational rating agencies – Moody’sInvestors Service, Fitch Ratings,and Standard&Poor’s – revised theoutlook of Latvia’s credit rating and,despite the negative trends in Latvia’smacroeconomic indicators, the creditrating was affirmed at the previouslevel. Later in May the rating agencyStandard&Poor’s following the trend(a negative outlook was assigned)downgraded Latvia’s credit ratingfrom A- to BBB+. Currently the agencyreviewed the credit rating again and leftit unchanged with the negative outlook.In August, the rating agency FitchRatings, following previously assignednegative credit rating outlook, alsodowngraded Latvia’s credit rating byone notch – from A- to BBB+ and setthe outlook stable.In the second half of 2007, Moody’sInvestors Service changed theoutlook on Latvia’s credit rating frompositive to stable. However, unlikeStandard&Poor’s and Fitch Ratings, itkept the sovereign rating at A2 level,and it is two notches higher than thatassigned by the other two agencies. Themost recent opinion given by Moody’sInvestors Service at the end of 2007reflects a different view of the agencyon Latvia’s economy, with more positiveexpectations for its future course.KredītreitingsJau 2007.gada pirmajos mēnešos visastrīs starptautiskās reitingu aģentūras– Moody’s Investors Service, Fitch Ratingsun Standard&Poor’s – pārskatīja Latvijaskredītreitinga nākotnes vērtējumu un,neskatoties uz nelabvēlīgām tendencēmLatvijas makroekonomiskajos rādītājos,Latvijas kredītreitingu saglabājanemainīgu. Tomēr vēlāk maijā reitinguaģentūra Standard&Poor’s, turpinotjau iezīmēto tendenci (bija noteiktsnegatīvs nākotnes vērtējums),samazināja Latvijas kredītreitinguno ”A-“ uz “BBB+”. Šobrīd aģentūrair vēlreiz pārskatījusi kredītreitingu,saglabājot to iepriekšējā līmenī,saglabājot negatīvu nākotnesvērtējumu.Arī reitingu aģentūra Fitch Ratings,sekojot iepriekš noteiktajamnegatīvajam kredītreitinga nākotnesvērtējumam, augustā samazinājaLatvijas kredītreitingu par vienupakāpi - no „A-„ uz „BBB+”, nākotnesvērtējumu nosakot stabilu.Savukārt Moody’s Investors Servicepagājušā gada otrajā pusē mainījaLatvijas kredītreitinga nākotnesvērtējumu no pozitīva uz stabilu. Tomēratšķirībā no Standard&Poor’s un FitchRatings valsts kredītreitingu saglabāja“A2” līmenī, kas ir par divām pakāpēmaugstāks nekā pārējo divu aģentūrunoteiktais valsts kredītreitings. Arīpēdējais aģentūras sniegtais viedoklis,kuru tā pauda 2007.gada gada beigās,norāda uz aģentūras atšķirīgo skatījumuuz Latvijas ekonomiku, iezīmējotpozitīvāku ekonomiskās attīstībasnovērtējumu.Kredītreitings ilgtermiņa saistībāmārvalstu valūtāSovereign Rating for Long-termObligations in Foreign CurrencyMoody’sA2A3Baa1FitchStandard&Poor’sABaa297 98 99 00 01 02 03 04 05 06 07A-BBB+BBBMoody’sFitchStandard&Poor’sAvots: / Source:Fitch Ratings, Moody’s Investors Service, Standard&Poor’s21

Par Valsts kasi /// About the Treasury22Valsts kases juridiskais statussun struktūraValsts kase ir FM pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde,kuras darbības mērķis ir efektīva valsts pārvaldes funkcijuīstenošana valsts finanšu vadības jomā. Valsts kases darbuvada pārvaldnieks.Valsts kasei ir šādas funkcijas:1. valsts budžeta izpildes un finanšu uzskaites organizēšana;2. asignējumu piešķiršana un maksājumu veikšana no valstsbudžeta ieņēmumiem;3. valsts parāda vadība;4. normatīvajos aktos noteikto ES politiku instrumentu,Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta unNorvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta(turpmāk - finanšu instrumenti) maksājumu iestādes unsertifikācijas iestādes funkcijas un nacionālās atbildīgāsamatpersonas uzdotās nacionālā fonda funkcijas;5. citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.Īsa Valsts kases vēstureValsts kase ir viena no pirmajām neatkarīgās Latvijas laikāizveidotajām valsts pārvaldes iestādēm – tās aizsākumidatējami ar 1919.gada 25.martu. Laika posmā no 1927. līdz1928.gadam budžeta kases funkciju izpildi veic bankas, betno 1928. līdz 1992.gadam – centrālā banka. 1992.gadā, neilgipēc valstiskās neatkarības atgūšanas, Valsts kases funkcijastika nodotas FM, bet kopš 1997.gada Valsts kase darbojas kāpatstāvīga valsts pārvaldes iestāde.Savas pastāvēšanas laikā Valsts kase ir uzkrājusi bagātupieredzi valsts budžeta apkalpošanā un valsts parāda vadībā,ko apliecina valdības uzticētais pienākums veikt ES finansētoprogrammu maksājumu un sertifikācijas iestādes funkciju.Šodien Valsts kases struktūru un darba organizācijunosaka Valsts kases reglaments. Valsts kases struktūrāietilpst 17 departamenti, Birojs un 27 pilsētu un reģionālienorēķinu centri.Valsts kase kopš 2006.gada ir ieviesusi un uztur kvalitātesvadības sistēmu, kas balstīta uz procesu pieeju un atbilstISO 9001:2000 standartam “Kvalitātes vadības sistēmas.Prasības”.2007.gadā Valsts kase saņēmusi atzinības rakstu “Efektīvaspārvaldības gada balvas 2007” ietvaros par labas pārvaldībasprincipu ieviešanu valsts institūcijā, apliecinot, ka Valstskases darbība atbilst vislabākajiem pārvaldības principiem.Legal status and structureof the TreasuryThe Treasury is a direct administration institutionsubordinated to the Ministry of Finance, whose activities areaimed at the effective implementation of public administrationfunctions in the area of public finance management. Theactivities of the Treasury are directed by the Treasurer.The Treasury has the following functions:1. organization of execution and financial accounting of thecentral government budget;2. making payments and allocations from the centralgovernment budget revenue;3. central government debt management;4. functions of the Paying Authority for the European Unionpolicy instruments, European Economic Zone financialinstrument, and Norwegian government bilateral financialinstrument (hereinafter – instruments)as establishedin legislative acts, as well as certification institutionfunctions and the National Fund functions delegated bythe National Authorizing Officer;5. other functions prescribed in legislative acts.Brief history of the TreasuryThe Treasury was established on March 25, 1919 as one ofthe first public administration institutions during the firstindependent Republic of Latvia. During the period from1928 till 1992 the budget functions of the Treasury wereperformed by the central bank. In the year 1992, soon afterthe restitution of the independence, the Treasury functionswere assigned to MF, but since 1997 the Treasury has beenoperating as an independent public administration institution.Since 1997 the Treasury has accumulated wide experience instate budget servicing and government debt management.The decision of the government to entrust to the Treasuryfunctions of the Paying Authority for EU policy instrumentsserves as proof of the Treasury’s experience.Currently the structure of the Treasury and workorganization is defined in the Regulation of the Treasury.The structure of the Treasury includes 17 departments, theOffice, and 27 regional Treasury units.The Treasury maintains the Quality Management Systemintroduced in 2006, which is based on the process approachand complies with the ISO 9001:2000 standard “QualityManagement Systems. Requirements.”In 2007 the Treasury received the annual Efficient ManagementAward 2007 diploma for implementation of good managementprinciple in a state institution proving the compliance ofTreasury operations to quality management principles.

Kontakti /// ContactsPārvaldnieksTreasurerKaspars Āboliņškase@kase.gov.lvPārvaldnieka vietnieks valstsbudžeta izpildes un finanšuresursu vadības jautājumosDeputy to the Treasurer on statebudget execution and financialresource management questionsJānis Ponekase@kase.gov.lvFinanšu resursu departamentsFinancial Resources DepartmentĢirts Helmanisfrd@kase.gov.lvFinansēšanas departamentsFinancing DepartmentAntra Bērziņafd@kase.gov.lvStarptautiskāssadarbības departamentsInternationalCooperation DepartmentIeva Zīlītessd@kase.gov.lvFinanšu riskuvadības departamentsFinancial RiskManagement DepartmentArmands Tapiņšfrvd@kase.gov.lvPrognozēšanas un finanšuplānošanas departamentsForecasting and FinancialPlanning DepartmentJevgēnija Jaloveckapfpd@kase.gov.lvPārvaldnieka vietnieks valstsbudžeta uzskaites, pārskatuun norēķinu jautājumosDeputy to the Treasurer on statebudget accounting, reporting,and transaction questionsBudžeta izpildes unuzraudzības departamentsBudget Execution andMonitoring DepartmentPārskatu departamentsReports DepartmentInformātikas departamentsInformatics DepartmentNorēķinu departamentsOperations DepartmentEiropas lietu departamentsEuropean Affairs DepartmentBirojsOfficeJuridiskais departamentsLegal DepartmentIekšējā audita departamentsInternal Audit DepartmentKvalitātes un risku vadības departamentsQuality and Risk Management DepartmentPersonāla departamentsPersonnel DepartmentGrāmatvedības departamentsAccounting DepartmentInfrastruktūras apsaimniekošanasdepartamentsInfrastructure Maintenance DepartmentNorēķinu centru koordinācijas departamentsTreasury Units Coordination DepartmentReģionālie norēķinu centri (27)Treasury Units (27)23

Pielikumi /// AppendicesValsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri apgrozībā uz 2007.gada 31.decembriGovernment domestic securities outstanding at December 31st 2007ISIN kodsISIN codeDzēšanas datumsDate of maturityLV0000540912 11.01.2008LV0000540920 06.06.2008LV0000540938 08.08.2008LV0000550088 30.03.2009LV0000570042 04.02.2010LV0000570059 03.11.2011LV0000580017 14.02.2013LV0000580025 02.04.2014LV0000580033 02.12.2015LV0000590016 10.08.2018Avots: Valsts kase / Source: The TreasuryVērtspapīra veidsSecurity type1 gada parādzīmes1 year T-bills1 gada parādzīmes1 year T-bills1 gada parādzīmes1 year T-bills2 gadu obligācijas2 year T-bonds5 gadu obligācijas5 year T-bonds5 gadu obligācijas5 year T-bonds10 gadu obligācijas10 year T-bonds10 gadu obligācijas10 year T-bonds10 gadu obligācijas10 year T-bonds11 gadu obligācijas11 year T-bondsFiksētie ienākumi(likme, %)Fixed income(coupon, %)Summa apgrozībā(pēc nomināla, LVL)Outstanding amount(nominal values, LVL)23 861 7007 869 20013 578 6005,880 2 217 6003,375 46 184 4005,000 73 688 3005,130 97 150 9004,750 28 925 0003,500 87 740 7005,630 2 120 000Valsts ārējā aizņēmuma vērtspapīri apgrozībā uz 2007.gada 31.decembriGovernment foreign securities outstanding at December 31st 2007ISIN kodsISIN codeDzēšanas datumsDate of maturityXS0138888689 27.11.2008XS0189713992 02.04.2014Avots: Valsts kase / Source: The TreasuryVērtspapīra veidsSecurity type7 gadu obligācija7 year eurobond10 gadu obligācija10 year eurobondFiksētie ienākumi(likme, %)Fixed income(coupon, %)Summa apgrozībā(pēc nomināla, EUR)Outstanding amount(nominal values, EUR)5,375 200 000 0004,250 400 000 00024

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsoļu rezultāti 2007.gadāGovernment domestic securities auction results in 2007Termiņš / izsoles datumsMaturity / Date of auction6 mēneši1 monthAtsauces likmeReference yield rateRIGIBIDPeļņas likme (%)*Yield (%)*Uzcenojums (b.p.)Spread (b.p.)3-Jan-07 4,290 4,213 –7,70014-Feb-07 4,400 4,393 –0,7001 gads1 yearRIGIBID10-Jan-07 4,380 4,344 –3,60014-Mar-07 5,340 5,105 –23,5002 gadi2 years2 gadu EUR SWAP likme2 year EUR SWAP rate28-Mar-07 4,219 5,959 174,0505 gadi5 years5 gadu EUR SWAP likme5 year EUR SWAP rate24-Jan-07 4,195 5,089 89,4007-Feb-07 4,158 5,196 103,79011 gadi11 years11 gadu EUR SWAP likme11 year EUR SWAP rate8-Aug-07 4,801 5,650 84,86024-Okt-07 4,554 5,650 109,590* vidējā svērtā sākotnējās izvietošanas peļņas likme / average weighted yield rateAvots: Bloomberg, LB, Valsts kase / Source: Bloomberg, BL, the Treasury25

Centrālās valdības parāda apkalpošanas neto rezultātsCentral government debt servicing net resultGads / Year 2005 2006 2007 2008**Procentu ieņēmumiInterest incomeieņēmumi no depozītiem unkonta atlikumiemincome from deposits andaccount residualsieņēmumi par aizdevumiemincome from loansieņēmumi no atvasināto finanšuinstrumentu darbības rezultātaincome resulting from derivativefinancial instrumentsProcentu ieņēmumi kopāInterest income totalProcentu izdevumiInterest expendituremaksājumi par iekšējiemaizņēmumiemdomestic borrowing expendituremaksājumi par ārvalstuaizņēmumiemexternal borrowing expenditureizdevumi no atvasināto finanšuinstrumentu rezultātaexpenditure resulting fromderivative financial instrumentsmaksājumi par depozītiem unkontu atlikumiem Valsts kasēpayments for deposits andaccount residuals in the TreasuryProcentu izdevumi kopāInterest expenditure totalNeto rezultātsNet resultmiljoni LVLmillion LVL%*miljoni LVLmillion LVL%*miljoni LVLmillion LVL%*miljoni LVLmillion LVL5,254 7,067 11,689 12,00010,905 9,796 9,282 9,9271,217 1,257 0,156 0,24517,376 0,9 18,120 0,8 21,127 0,7 22,171 0,523,317 20,433 18,751 18,66324,251 27,052 26,628 28,9540,000 0,064 0,504 1,5422,300 5,244 8,921 28,18749,868 2,4 52,794 2,0 54,804 1,6 77,345 1,8–32,491 –34,674 –33,678 –55,174%** procentos attiecīgi no valsts pamatbudžeta kopējiem ieņēmumiem un izdevumiem / as percentage of the basic state budget income and expenditure** plāns atbilstoši likumam „Par valsts budžetu 2008.gadam” / planned according to State Budget Law for year 2008Avots: Valsts kase / Source: The Treasury26

Galvenie makroekonomiskie rādītājiMain macroeconomic indicatorsGads / Year 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008* 2009* 2010*IKP, milj. LVLGDP, million LVLpieaugums faktiskajās cenās , %increase in actual prices, %pieaugums salīdzināmās cenās, %increase in comparable prices, %IKP deflators (gads pret gadu), %GDP deflator (year vs year), %PCI (decembris pret decembri), %CPI (December vs December), %PCI (gads pret gadu), %CPI (year vs year), %Tautsaimniecībā nodarbināto mēn.vid. bruto darba samaksa, LVLMonthly average gross salary ofeconomically employed population, LVLpieaugums faktiskajās cenās, %increase in actual prices, %pieaugums salīdzināmās cenās, %increase in comparable prices, %Nodarbinātība, tūkst. iedzīvotāju(atbilstoši darbaspēka apsekojumiem)Employment, in thousands of people(according to labour force surveys)Bezdarba līmenis (gada vidējais),% no ekon. aktīviem iedzīvotājiemUnemployment level (yearly average),% of economically active populationPreču un pakalpojumu eksports, milj. LVLProduct and service export, million LVLpieaugums faktiskajās cenās, %increase in actual prices, %pieaugums salīdzināmās cenās, %increase in comparable prices, %Preču un pakalpojumu imports, milj. LVLProduct and service import, million LVLpieaugums faktiskajās cenās, %increase in actual prices, %pieaugums salīdzināmās cenās, %increase in comparable prices, %Maksājumu bilances tekošais konts,milj. LVLPayment balance current account,million LVLtekošais konts, % no IKPcurrent account, % of GDP5758,3 6392,8 7434,5 9059,1 11264,7 14047,5 16785,2 19408,8 21984,910,3 11,0 16,3 21,9 24,3 24,7 20,0 15,6 13,36,5 7,2 8,7 10,6 11,9 10,2 7,5 7,0 6,83,6 3,6 7,0 10,2 11,1 12,3* 11,7 8,1 6,01,4 3,6 7,3 7,0 6,8 14,1 9,0 6,5 4,01,9 2,9 6,2 6,7 6,5 10,1 12,5 7,2 4,9172,80 192,49 210,94 245,75 302,38 391,06* 461,68 525,01 587,748,5 11,4 9,6 16,5 23,0 29,3* 18,1 13,7 11,96,5 8,3 3,2 9,2 15,5 17,6* 5,4 6,1 6,7989,0 1006,9 1017,7 1035,9 1087,6 1111,5* 1122,6 1124,9 1126,08,9 8,6 8,7 7,8 6,9 5,6* 5,2 5,3 5,32353,7 2689,3 3268,2 4334,7 4980,9 6131,5* 7358,1 8474,3 9569,48,5 14,3 21,5 32,6 14,9 23,1* 20,0 15,2 12,95,4 5,2 9,4 20,3 5,3 9,5* 9,1 7,6 7,52914,9 3493,4 4428,9 5637,8 7254,0 9481,0* 10999,4 12358,0 13649,29,3 19,8 26,8 27,3 28,7 30,7* 16,0 12,4 10,44,7 13,1 16,6 14,8 17,5 22,1* 8,9 7,5 7,4–382,5 –522,8 –954,9 –1131,6 –2510,0 –3278,7 –3633,7 –3800,4 –3912,2–6,6 –8,2 –12,8 –12,5 –22,3 –23,3 –21,6 –19,6 –17,8* prognoze: Latvijas Konverģences programma 2007-2010, FM / forecast: Convergence Programme for the Republic of Latvia 2007-2010, MFAvots: CSP, Latvijas Konverģences programma 2007-2010, FM, LB / Source: CSB, Convergence Programme for the Republic of Latvia 2007-2010, MF, BL27

Attēli no VA “Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs” un VA “Latvijas Nacionālais vēstures muzejs”.Images from state agency “The Museum of the History of Riga and Navigation” and state agency “The National History Museum of Latvia”.Dizains: Kristaps Epners / Dizaina aģentūra Depo [DAD]