2 IntervijaCeturtdiena, <strong>2008.</strong> <strong>gada</strong> 3. aprīlisBurtu salikums LLUne visiem ir pašsaprotams• Kristīne LangenfeldeTas, ka Jelgava ir studentupilsēta un te mājvietair Latvijas labākajaiaugstskolai – LatvijasLauksaimniecībasuniversitātei (LLU) –,mums, jelgavniekiem,šķiet pašsaprotami,taču LLU jaunā Sabiedriskoattiecību daļasvadītāja Inta Āne domācitādi – tas, kas mumsir pašsaprotami, citiemvarbūt raisa ne vienuvien jautājumu.LLU jaunā štata vieta ir pavisamneilgu laiku, un arī tāsvadītāja Jelgavā ir ienācēja – līdzšim viņa par savām mājām saukusiLiepāju un Rīgu, tāpēc uznorisēm universitātē un JelgavāInta Āne skatās it kā no citasprizmas. Un varbūt tieši tas, veidojotLLU tēlu un universitātessabiedriskās attiecības, būs viņasieguvums.Kāds ir ar Jelgavu nesaistītamcilvēkam priekšstats parmūsu universitāti?Ja tā godīgi, tad Jelgava manvairāk saistījās ar aktīvu studentudzīvi, tostarp rudenī notiekošajāmStudentu dienām, bet mazākar augstskolas aktivitātēm,par kurām man kā cilvēkam nomalas zināšanas bija visai niecīgas.Tāpēc tā noteikti ir viena nojomām, kam pievērsties – sabiedrībāvaldošais uzskats par augstskolasdzīvi tomēr nevar būt tikaistudentu izpriecas vien.Kas tad būtu tas, ko jūsieteiktu mainīt, veidojot LLUsabiedriskās attiecības?Man šķiet, ka latviešu cilvēkiemvispār ir tāda zināma iezīme– ko tad es iešu visiem stāstīt parto, kas man labi sokas! Un otralieta – ko tad tur stāstīt, tas tačuvisiem zināms! Es gribu teikt– nav gan visiemzināms. Nu kautvai izstādē «Skola»,kur piedalāsneskaitāmas izglītībasiestādes,nevajag cerēt, katajā jūklī burtusalikums LLUvisiem uzreizbūs atšifrējams.Tāpat mūsuLauksaimniecībasfakultāte. Kāds jums rodaspirmais iespaids, dzirdot fakultātesnosaukumu? Visticamāk,kaut kas pagājis, vecmodīgs.Gribi būt lauksaimnieks – ej uzlauka un roc, kāpēc vēl studēt!Bet priekšstats mainās, kad uzzinu– šajā fakultātē ir modernasstudiju programmas, kur apgūstnevis to, kā ar dakšu un lāpstustrādāt, bet jaunākās tehnoloģi-Diemžēl manarī šobrīd irtāds redzējums– pilsēta un LLUvairāk izskatāspēc divām pasaulēm«Kāds jums rodas pirmais iespaids, dzirdot Lauksaimniecības fakultātes nosaukumu? Visticamāk,kaut kas pagājis, vecmodīgs. Kam tad šodien lauksaimniekus vajag? Gribi būt lauksaimnieks – ejuz lauka un roc, kāpēc vēl studēt! Bet kad es uzzinu, ka te ir modernas studiju programmas, kassen jau kā pierādījušas – lauksaimnieks nestrādā ar dakšu, bet gan ar galvu, tad saprotu – lūk, koir jāprot sabiedrībai pateikt! Arī mūsu augstskola mainās, taču tas viss kaut kā pazudis tajā informācijasplūsmā,» spriež LLU Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inta Āne. Foto: Ivars Veiliņšjas. Lauksaimnieks jau sen vairsnestrādā ar rokām, bet gan argalvu. Lūk, ko jāprot sabiedrībaipateikt! Arī mūsu augstskolamainās, taču tas viss kaut kā līdzšim ir pazudis tajā informācijasplūsmā. Var jau būt, ka tā ir bijusizināma pašpietiekamība – LLUkā tāds fundaments ar stabilāmvērtībām, kas labi zināmas. Tačušis fundaments mainās, un daudzidiemžēl to nezina.Jums šobrīd noteikti irdaudz «kāpēc»?Jā, brīžiem tiešām staigāju pauniversitāti un nemitīgi jautāju– kas te notiek, kāpēc tā un necitādi. Es pagaidām tikai iepazīstos,mēģinu izprast lietu kārtībuun dot savu redzējumu.Nu, piemēram,vai jums irpriekšstats parto, ko tik izgudroLLU zinātniekiun kādi patentišeit aizstāvēti,kur pēc tam ražošanātie tiekizmantoti? Daudziemnoteiktinav ne jausmas,bet kāpēc tovienkārši nevarētu sabiedrībaisaprotami izskaidrot? Tad varbūtdaudzi saprastu, ka tās nav mistiskaslaboratorijas, kur strādāsirmi vīri – tas ir nopietns ieguldījumsLatvijas zinātnē, ražošanā.Es tepat augstskolā uz sienasstendiem lasu doktorantu tēmas– ko tik tur var uzzināt! Bet mūsužurnālā «Plēsums» par to tiekpārāk maz rakstīts.Jā, līdz ar jauno nodaļuarī «Plēsums» nu nonācisjūsu pakļautībā. Jāatzīstgan, ka vēl nesen žurnālistsKārlis Streips, analizējotLatvijas augstskolu izdevumus,«Plēsumu» nešaubīginodēvēja par profesionālākosavā jomā.Profesionalitāti nevar apšaubīt– «Plēsuma» darbiniekuveikumu tiešām vērtēju pozitīvi,taču arī te es redzu lietas, kovarētu pilnveidot. Šobrīd tas iržurnāls pārsvarā studējošajiemun mazliet arī akadēmiskajampersonālam. Taču es gribētu redzētsatura maiņu, lai šis žurnālsbūtu vērsts arī uz nākamajiemstudentiem, sabiedrību kopumā– vairāk akcentētu studijas unar tām saistītās novitātes, kā arīproblēmas, ja tādas ir.Bet žurnāla auditorija tomērir esošie studenti unmācībspēki.Tā nevar teikt – «Plēsums»vismaz vienā eksemplārā nonākbibliotēkās gan Latvijas arodskolās,gan tehnikumos, gan citāsizglītības iestādēs. Tātad – tastomēr ir solis pie topošajiemstudentiem, kas pagaidām netiekizmantots. Tāpat tas varētubūt arī labs mērķis, kā sasniegtplašāku auditoriju – sabiedrību,kas varētu iegūt informāciju paruniversitātē notiekošo.Vai tomēr vienam augstskolasžurnālam tas nebūtupar daudz?Ja mēs runājam par sabiedrībukopumā, tad, iespējams,interneta portāls, kas arī tagadir manā pakļautībā, tam būtupiemērotāks.Šobrīd gan LLU portālsvairāk atgādina tādu akadēmiskuinterneta resursu, kurlabi orientēties, šķiet, vartikai tie, kas pārzina augstskolaslietas.Un tas arī būtu jāmaina – portālam,manuprāt, būtu jākļūstdzīvākam, vieglākam, atvērtākamkatram cilvēkam: tā, lai tasveidotu dialogu starp LLU unsabiedrību.Tāpat jūsu pārziņā tagadir arī Informācijas centrs,muzeji un Studentu klubs.Arī Informācijas centrā unmuzejā ar laiku varētu kaut kouzlabot. Taču īpaši man gribasuzteikt Studentu klubu, jo šķiet,ka tieši tas ar saviem lielajiem pasākumiem,teātri, deju kolektīvuun kori pēdējos gados visvairākir veicinājis LLU atpazīstamību.Tur tiešām dzīve kūsāt kūsā.Brīžiem gan jelgavniekiemvar rasties jautājums – LLUir pilsētas daļa vai tomēr tāsir divas atsevišķas pasaules,kuru ceļi dažreiz krustojas.Diemžēl man arī šobrīd ir tādsredzējums – tās vairāk izskatāspēc divām pasaulēm. Kad pilsētarīko kādu pasākumu, LLUpiedalās, kad LLU rīko – pilsētapiedalās, bet gribētos tomēr, laitas biežāk notiktu, izmantojotvārdu «kopā»: kopīgi rīkoti pasākumi,kopīgi projekti, kopīgasaktivitātes, tā, lai šīs pasaulestiešām saplūstu. Manuprāt,gan pilsēta, gan augstskola varbūt tikai ieguvējas. Es gribētu,Inta Āne, LLU Sabiedriskoattiecību daļas vadītāja• Dzimusi, augusi un skolojusiesLiepājā;• Augstākā izglītība – LU Fizikasun matemātikas fakultāte;• Darba pieredze:– Rīgas Industriālais politehnikums(13 gadus matemātikaspriekšmetu pasniedzēja);– no 1991. <strong>gada</strong> Izglītības unzinātnes ministrijā (IZM) atbildīgāpar vidējām speciālajām mācībuiestādēm;– pēc tam piecus gadus vadījusiIZM pakļautības iestādiProfesionālās izglītības centru(tagadējo Profesionālās izglītībasaģentūru);– Zemkopības ministra PēteraSalkazanova laikā vadījusi viņabiroju ministrijā;– pēc valdības krišanas pusgadustudējusi Vācijā personāla vadībuun strādājusi personāla konsultācijufirmā;– atgriežoties Latvijā, strādājusipar pasniedzēju Banku augstskolā;– šobrīd LLU Sabiedrisko attiecībudaļas vadītāja.lai mums visiem labi zināmaissauklis «Jelgava – studentu pilsēta»īstenotos par visiem simtsprocentiem.Vai ir jau kāds piedāvājums,kur izmantot vārdu«kopā»?Ir gan – izteicu ideju, ka augstskolājāaktivizē darbs, lai tā kļūtupar videi draudzīgas iestādes paraugu,kam piekrita arī rektors.Jau pēc tam, skaidrojot tehniskāsiespējas, tapa zināms, ka pilsētātop atkritumu šķirošanas laukumi,un man uzreiz radās jautājums,kāpēc LLU nevar rādītpiemēru šajā ziņā. Sākt varētuar makulatūras vākšanu. Tikaižēl, ka tas notiek tikai šobrīd– patiesībā šāds pilsētas projektsLLU bija jāprezentē jau agrāk.Man šķiet, ka šis atkal ir vienstāds piemērs, kas atspoguļo, kavārds «kopā» tomēr ir par mazlietots.Vēl jau, ja mēs runājam partādām divām pasaulēm, LLUun pils arī tomēr ir divas dažādaslietas, ko gan mēs biežinemēdzam dalīt.Jā, pils ir mūsu ēka, kur īstenojamsavus mērķus, bet ēka ir īpaša.Pils gluži kā veca dāma prasazināmu pietāti, arī daudz laika,uzmanības un līdzekļu. Tāpēcmums ir jābūt lielā mijiedarbībā.Šobrīd aktīvi notiek gatavošanāspils 270 gadu jubilejas svinībām,un te nu ir tā reize, kad tas irjānošķir: tie nebūs augstskolassvētki, bet gan pils jubileja. Mēstos organizējam, bet organizējampilij – tāpēc svētki būs katram jelgavniekam,katram viesim, nevisbijušiem, esošiem studentiem unmācībspēkiem.Pilsētnieks vērtēKādas ir jūsuiecienītākāsuzkodas?Ella Berķe,7. klasesskolniece:– N o s a l -dumiem tānoteikti būsšokolāde, betno sāļajiemēdieniem –laša maizītes un citas uzkodas,kurās kā viena no sastāvdaļāmir lasis. Tas man ļoti garšo. Vēlmājās iecienītas ir dārzeņu plates,kurās noteikti jābūt gurķim.Parasti visu gatavo mamma, espalīdzu griezt rasolu.DacePlatonova,studējošamāmiņa:– Parasti jaugatavoju kartupeļusunkarbonādes,b e t t a g a dpopulāras ir dārzeņu plates, kastiek gatavotas arī mūsu mājās.Tradicionāli ir arī dažādi pīrādziņi,bet ar ļoti ekstravagantāmuzkodām gan neaizraujos.Ņemot vērā, ka mājās ir mazsbērns, populārie čipsi galdānetiek celti.Emīlija,pensionāre:– Protams,parasti svētku g a l d ātiek celti pīrādziņi,lašumaizītes undažādi salāti.Bet mūsdienās tik populārāsdārzeņu un gaļas plates negatavoju,jo domāju, ka tādāmesmu par vecu. Pieturos pietradicionālām vērtībām.Sergejs,strādāceltniecībā:– Ballītei noteiktipiederaskaut kasno siera – vaitā būtu sieraplate, vaikādas citas siera uzkodas – unnoteikti arī marinēti gurķīši.Parasti šīs uzkodas gatavojammājās. Pirms kāda laika taisījāmarī lavašu ar dažādiem pildījumiem,bet tagad vairs ne.Inta,vecmāmiņa:– N o t e i k t ilašu maizītes,rasols,siļķe kažokāun pīrādziņi.Pieturos pietādām tradicionālāmvērtībām, kas latviešiemierastas. Mazas uzkodukūciņas arī negatavojam, josvētkiem piederas liela torte.«<strong>Jelgavas</strong> Vēstnesis»Metiens – 28000 eks.Iznāk ceturtdienāsReģistrācijas apliecībasnr. 000703171Skaitļi runāPašvaldības policijaValsts policijaCeļu policijaUgunsdzēsības unglābšanas dienestsNeatliekamā medicīniskāpalīdzība16,5%Kā jūs vērtējat šādu dienestu darbu pilsētā?«Latvijas faktu» aptaujas dati (Jelgava, 2007. <strong>gada</strong> decembris)Pozitīvi Diezgan Diezgan Negatīvi Nezinu/pozitīvi negatīvi nav atbildes33,8% 18,0% 10,9% 20,7%18,8% 35,7% 11,7% 7,9% 25,9%19,2% 45,5% 7,5% 5,6% 22,2%31,6% 36,1% 1,9%42,1% 33,5% 0,8% 4,5%5,3%29,7%14,7%Izdevējs: «Zemgales INFO»Adrese: Svētes iela 33 – 211,Jelgava, LV – 3001Galvenā redaktore:Kristīne LangenfeldeRedakcija: tālr. 63048801,e-pasts: redakcija@zi.jelgava.lvReklāma: tālr. 63048803; 29551363,e-pasts: reklama@zi.jelgava.lv«Zemgales INFO» birojstālr.: 63048800, fakss 63048807,e-pasts: birojs@zi.jelgava.lvIespiests: SIA «Rene pluss»© Pārpublicēšanas gadījumā atsauceuz «<strong>Jelgavas</strong> Vēstnesi» obligāta.Par sludinājumu un reklāmu saturuatbild to iesniedzējs.