Mārupes novada attīstības programma 2013.-2019.gadam

Mārupes novada attīstības programma 2013.-2019.gadam 119platums - 0,6 km, vidējais dziļums ir 1-1,5m). Tā ir mākslīgi uzpludināta uz Dzilnupītes,appludinot izmantotu smilšu karjeru.Jaunmārupē atrodas vairākas pagājušajā gadsimtā izveidotas ūdenskrātuves -Jaunmārupes ciema centrā kā dabas parka zona un pie apvedceļa Jaunmārupes ciemā.Bērzciema ūdenskrātuvi pie apvedceļa agrāk izmantoja tehniskajam ūdensnodrošinājumam lauksaimniecības zemju laistīšanai, pašreiz izmanto kā atpūtasteritoriju, bet šeit nav izveidota nepieciešamā infrastruktūra.Skultes karjerā ir izveidojusies ūdenstilpe ar vairākām raksturīgām saliņām, bagāta ardažādām putnu un zivju sugām. Arī Medemu purvā atrodas vairākas mākslīgāsūdenskrātuves ar lielu rekreatīvo potenciālu. Bez iepriekš minētajām, Mārupes novadāatrodas arī vairākas citas nelielas ūdenskrātuves/ugunsdzēsības dīķi. Ūdenskrātuvjuūdensguve ir saistīta ar gruntsūdens pieteci un nokrišņiem.9.6 AIZSARGĀJAMĀS UN AINAVISKI NOZĪMĪGĀS TERITORIJAS9.6.1 Dabas liegumiMārupes novada teritorijā ietilpst Natura 2000 teritorija – dabas liegums „Cenas tīrelis”(LV0519800), līdz ar to teritorijā esošo dabas vērtību aizsardzību regulē LatvijasRepublikas un Eiropas Savienības likumdošana, kā arī citas starptautiskās saistības.Dabas liegumam „Cenas tīrelis” ir izstrādāts Dabas aizsardzības plāns 2005.-2020.gadam, bet nav izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.Cenas tīreļa platība ir 2133 ha, tīrelis ir starptautiski nozīmīga putnu vieta (kods LV030)2488 ha platībā.Teritorijas dabas vērtības:Biotopi: 5 Eiropas nozīmes biotopi, tai skaitā 2 prioritāri: neskarts augstais purvs unpurvains mežs (7110*, 91D0*). Galvenā teritorijas vērtība – neskarts augstais purvs arciņu – lāmu kompleksu, kā arī pārejas purvi un slīkšņas. Kopumā 95% no teritorijasaizņem Eiropas Savienības īpaši aizsargājami biotopi. Tīrelis unikāls arī ar to, ka tesastopami vienkopus rietumu un austrumu tipa purvu veģetācijas pazīmes.Flora: konstatētas 4 īpaši aizsargājamas vaskulāro augu sugas, 2 retas sūnu un 1aizsargājama sēņu suga.Fauna: pēc dažādu projektu datiem teritorijā konstatētas 26 Latvijas īpašiaizsargājamās un Eiropas Savienības Putnu direktīvas sugas, piemēram: dzeltenaistārtiņš, purva tilbīte, brūnā čakste, kuitala, niedru lija, rubenis un daudzi citi. Teritorijair nozīmīga migrējošo putnu - zosu un dzērvju atpūtas vieta. Tīreli kā tranzītteritorijuizmanto arī vilki.Dabas liegumu negatīvi ietekmē:- Nosusināšanas darbi purvā, kas ievērojami degradējuši dabiskos purvabiotopus. Meliorācijas grāvju kopgarums sasniedz 24,5 km.- Kūdras ieguve tiešā lieguma tuvumā.Plānotie pasākumi un to realizācija:- Dambju būve, lai novērstu susināšanas negatīvo ietekmi purvā.- Purva laipas būve.- Putnu novērošanas torņa būve.