Mārupes novada attīstības programma 2013.-2019.gadam

Mārupes novada attīstības programma 2013.-2019. gadam 74- Rīga-44: Ziemeļu iela 10, lidosta Rīga, Mārupes novads, LV-1044;- Mārupe: Daugavas iela 27, Mārupes novads, LV-2167Pasta nodaļa „Mārupe” ir vienīgā pasta nodaļa novada teritorijā ārpus lidostas teritorijas, tāstrādā 6 dienas nedēļā (darba dienās 8:00-18:00; sestdien 8:00-15:00).Ņemot vērā novada ciemu attālumu līdz Mārupei, kā arī ierobežotos sabiedrisko pasažierupārvadājumus starp novada ciemiem, viena pasta nodaļa nespēj nodrošināt pakalpojumasasniedzamību apmierinošā līmenī.6.5 MELIORĀCIJAS SISTĒMAAvots: Mārupes pagasta teritorijas plānojuma 2002.-2014.g. grozījumi. Vides pārskatsMārupes pagasts dienvidos robežojas ar purvu masīvu, kas ir Rīgas pilsētas īpašumā. No šīmasīva iztek trīs mazupītes, kas iekļautas valsts uzraudzībā – ekspluatācijā:1) Mārupīte F=35,4 km2, garums 11 km. Tā ir Daugavas kreisā krasta pieteka, kuraiuzplūst:- koplietošanas novadi – 34,7 km;- koplietošanas kontūrgrāvji – 12,8 km;- koplietošanas segtie novadi – 2,971 km;Mārupītes augšgala baseina ūdens noteka no pik. 25/20 līdz pik. 65/80 F-1,2 km 2 ,garums 4,06 km – iztek no Mārupītes un ietek Mārupītē;2) Neriņa F=115,2 km2, tās garums ir 18 km, un tā ietek Babītes ezerā. Neriņas upeiuzplūst:- koplietošanas novadi – 46,4 km;- koplietošanas kontūrgrāvji – 34,2 km;- koplietošanas segtie novadi – 1,171 km;3) Dzilnupe F=51 km2, tās garums ir 13 km, un tā ietek Babītes ezerā. Dzilnupītei uzplūst:- koplietošanas novadi – 36,9 km;- koplietošanas grāvji – 11,98 km.Bez tam, Jaunmārupes ciemā ir izraktas ūdenstilpes - Pavasaru dīķis ar platību 3,1 ha, Gravudīķis - 1,2 ha, Bērzciema dīķis - 5,1 ha un Imaku dīķis. Mārupes ciemā atrodas Aigu dīķis(2ha). Arī pārējā novada teritorijā atrodas mākslīgās ūdenstilpes, kā - Lagatu dīķis, Ceru dīķisu.c.Drenāžas tīkls kopumā ir iebūvēts 818,09 km, tas nav precīzi sadalīts pa noteces baseiniemun ir būvēts lielsaimniecības ražošanas vajadzībām.Mārupes novadā esošā meliorācijas sistēma funkcionē nepilnīgi, kā rezultātā lietus laikā unpalu ūdeņu periodu laikā ir novērojama gruntsūdens līmeņa celšanās, kas izraisa atsevišķuteritoriju applūšanu.Meliorācijas sistēmas apsaimniekošana ir noteikta Meliorācijas likumā. Saskaņā arMeliorācijas likumu grāvjus, ūdensnotekas un būves uz tiem (caurtekas) un to ekspluatācijasaizsargjoslas ir jāuztur zemes īpašniekam. Tādēļ, meliorācijas sistēmas uzturēšanafunkcionējošā kārtībā ir kompleksi un kopīgi regulāri veicama aktivitāte, iesaistoties visiemdalībniekiem (valsts, pašvaldība, privātie īpašnieki).