2012.gada 4.oktobris Nr.40(276) - Jelgavas Vēstnesis

2 www.jelgavasvestnesis.lvwww.jelgavasvestnesis.lvviedokļiCeturtdiena, 2012. gada 4. oktobris«Būtu jāveic pētījums, laisaprastu, ko vēlas publika»Aldis Bērzišs, boulinga unizklaides centra «Cash» valdesloceklis, bijušais direktors:«Gan īpašnieks, gan arī es kā tābrīža direktors bijām rīdzinieki,kuri ienāca Jelgavā ar ideju izveidotvienu labu atpūtas vietu. Tagad,pēc pusgada, varu atzīt, ka viss navnoticis tā, kā sākotnēji bija plānots.Nu jau pāris nedēļu esmu šķīriesno šī uzņēmuma direktora amata,jo, godīgi sakot, mans un īpašniekaredzējums par atpūtas vietas attīstībunesakrita.Tās lietas realitātē tomēr notiekmazliet citādāk. Nevar gribēt, katu vienkārši atvērsi jaunu atpūtasvietu un klients pats tevi meklēs– ir jāiegulda milzīgs darbs. Šobrīdir pilnīgi skaidrs, ka ēdināšanasjoma, manuprāt, Jelgavā ir īstamocīšanās, jo ar to nopelnīt šeit irļoti grūti – konkurence liela, betcenas, salīdzinot ar Rīgas ēstuvēm,ļoti zemas. Rezultātā ieguvumsir minimāls. Atpūta? Laikam jaucilvēki gaida, kad viņiem tiks piedāvātskaut kas cits, jo ar esošopiedāvājumu izvilināt no mājāmtos, kuri ir kūtri atpūtas vietu apmeklētāji,nevar. Es uzskatu, ka tasbūtu pētījuma vērts, lai saprastu,ko jelgavnieks vēlas – katrā vietāpublika ir atšķirīga, un tās vēlmesizzināt ir ļoti būtiski, pirms sāktbiznesu. Šķiet, ka Jelgavā to līdz šimtā īsti neviens nav darījis.Mans redzējums tomēr bija ilgtermiņaattīstība, bet īpašnieks šobrīd,pastrādājot Jelgavā, laikam ir pieņēmislēmumu neieguldīt ilgstošāattīstībā. Manuprāt, tā ir viena nolielākajām problēmām, atverotjaunas izklaides vietas, – pārliecība,ka tu zini, ko grib klients, un vēlmemērķi sasniegt ātri, bet, ja tas uzreizneizdodas, atmest ar roku. Es savukārtesmu pārliecināts, ka cilvēkspie labas atpūtas ir jāpieradina– nesanāk publika pirmajā reizē,taisi otro, trešo, līdz cilvēks pierodun var paļauties uz tavu darbu.Nedomāju, ka Jelgavā pietieklabu atpūtas iespēju – šeit noteikti irvieta jauniem spēlētājiem, taču tikaiar nosacījumu, ka viņi šeit ienāk arpietiekami nopietnu pieredzi unzināšanu bagāžu, jo jāsaprot, kapar katru klientu būs jācīnās. Man,protams, ir žēl, ka pēc tik pamatīgadarba, negulētām naktīm un stresa,atverot «Cash», neizdevās īstenotmanas idejas šajā atpūtas vietā, tačupaliek cerība, ka «Cash» izdosiesnoturēties un attīstīties, izvēlotiescitu taktiku. Galu galā šobrīd irsākusies rudens sezona – studentiatgriezušies pilsētā, piknika sezonapagājusi, bet vēlme labi atpūstiesjau nav mazinājusies!»Jelgavnieki gribspecifiskākus indiešu ēdienusSņežana Ahmeda, ēstuves«Indiešu virtuve» pavāre:«Šobrīd tas ir tāds neliels mūsu ģimenesbizness. Ideja pieder manamvīram Fasiham, kurš pēc tautībasir pakistānietis. Mēs iepazināmies,kad viņš Latvijā studēja, pirmsastoņiem gadiem apprecējāmies unsākām domāt, ar ko nodarboties.Viņš ir tas, kurš mājās gatavo ēst– visiem radiem un draugiem viņagatavotie austrumu ēdieni ļoti patīk,tos vienmēr novērtē. Tāpēc arīradās ideja veidot savu ēstuvi, kurāpiedāvātu indiešu virtuvi – tā varbūtir mazliet tuvāka un saprotamākalatviešiem nekā tīri pakistāniešu.Lai gan arī šobrīd, gatavojot šos ēdienus,mēs ņemam vērā, ka latvietimvarbūt gluži tik asi ēdieni neies piesirds, tāpēc savā piedāvājumā tosveidojam mazliet maigākus. Latvijānopirkt austrumu garšvielas navgrūti, bet tik un tā ir atsevišķas, kovīrs pasūta, piemēram, no Vācijas,kur ir ļoti plašs šo garšvielu piedāvājums,jo Vācijā ir arī labi attīstītaindiešu virtuve.Paši esam iecavnieki, bet Iecavair pārāk maza, lai tur uzsāktu tikspecifisku biznesu, tāpēc izvēlējāmiesJelgavu. Nu jau pusgadušeit piedāvājam nobaudīt indiešuvirtuvi – lēcas, rīsus ar dārzeņiemindiešu gaumē, vistu karija mērcē,arī kebabus. Protams, pirms sākāmdarboties, šķita, ka tas viss notiksdaudz straujāk, apgriezieni būs lielāki,bet realitāte nav tik vienkārša.Un nevis tāpēc, ka mūsu gatavotaisēdiens jelgavniekiem nepatiktu,gluži pretēji – viņi prasa plašākuizvēli, specifiskākus indiešu ēdienus,bet šobrīd mēs saskaramies ar to,ka mūsu virtuve tam ir par mazu.Tieši tāpēc vīrs meklē risinājumu,lai uzsākto ģimenes biznesu varētupaplašināt. Tam, protams, ir vajadzīgasinvestīcijas, tāpēc izskatāmvariantus, kā piesaistīt, piemēram,kāda projekta līdzekļus.Pagaidām strādājam četri darbinieki– visus ir apmācījis vīrs, jo arīatrast pavāru Latvijā, kurš uzreizbūtu gatavs strādāt indiešu virtuvē,nebūt nav viegli. Jāatzīst, ka šobrīdpaši sevi vēl neatpelnām, tāpēc vīrsparalēli strādā algotu darbu. Tačuno kaut kā jau ir jāsāk, lai pamazāmveidotu kaut ko savu.»Jelgavā oktobrī durvis vērs divas jaunas atpūtas vietas – klubs un itāliešu restorāns.Abu uzņēmumu īpašnieki ir pārliecināti, ka viņu bizness mūsu pilsētā būs uz ilgulaiku. Tiesa, līdzīgi vēl pirms pusgada domāja gan «Indiešu virtuves» saimniekiLielajā ielā, gan izklaides centra «Cash» ierīkotāji, kuri jau šodien atzīst, ka darbsizklaides un ēdināšanas jomā nav tik vienkāršs, kā sākotnēji plānots. Interesanti,ka visu četru uzņēmumu īpašnieki Jelgavā ir ienācēji.«Esam gatavi gadurakt, lai izraktu»Artis Šuspāns, bāra «Mojito»īpašnieks,Andis Ožets, bāra «Mojito»direktors:«Nu jau divus gadus šāds bārsdarbojas Tukumā – un kāpēclai šāda biznesa ideja neaizietuarī Jelgavā?! Mēs esam absolūtipārliecināti, ka spēsim iekarot jelgavniekuuzticību. Jā, šī ir lielākapilsēta, lielāka konkurence, bet arīcilvēku un iespēju šeit ir vairāk. Jajau tādā mazpilsētā mums divusgadus izdevies veiksmīgi pastāvēt,tad tas ir tikai likumsakarīgs solis,ka šobrīd esam gatavi paplašinātiesun atvērt šādu bāru arī Jelgavā.Kāpēc tieši šeit? Nekā līdzīga tenav, salīdzinoši tuvu Tukumam,laba satiksme, lai abas vietas varētuveiksmīgi pārraudzīt, un, kā jaupieminējām, izaicinājums ir pamēģinātspēkus lielākā pilsētā.Ar mūziku kluba apmeklētājusšodien pārsteigt nevar – ja nuvienīgi ar Madonnas uzstāšanos,bet to mēs pat nesolām. Mums irpašiem savs biznesa modelis, parkuru esam pārliecināti, un zinām,ka mūsu klubs nebūs no tiem, kaspastrādās brīdi, līdz tiks aizvērts– meklējot telpas klubam jūsupilsētā, mums piedāvāja arī vietas,kur nupat kāda cita uzņēmumanakts dzīve ir beigusies... Mēs ļotilabi apzināmies, cik tas ir smagsun laikietilpīgs darbs, lai iegūtuapmeklētāju uzticību, tāpēc tasmūs nebaida.Pirmo gadu Tukumā klubs strādājavispār bez reklāmas. Patiesībāpat pretēji – mēs kā īpašnieki bijāmtie, kuri izvēlējās, kādu publikusavā atpūtas vietā vēlamies redzēt.Ritvars Ganulēvičs, topošārestorāna, bāra, picērijas«l’Italiano» pārstāvis:«Moreno di Sebastiani ir itālietis,kurš tagad par savu dzīvesvietuir izvēlējies Jelgavu – viņš savādzimtenē iepazinās ar jelgavnieciun šobrīd kopā ar ģimeni uzsākdzīvi mūsu pilsētā. Tā kā Morenoir itāliešu šefpavārs, tad likumsakarīgi,ka, ierodoties Latvijā, viņššeit vēlas turpināt savu darbībassfēru un Jelgavā atvērt itāliešurestorānu. Protams, ka Morenoapzinās – ēdināšanas bizness navzelta bedre, kur viegli un ātri nopelnītnaudu. Tā arī nav viņa vēlme– itāliešu virtuve vairāk ir Morenokaislība, hobijs, tāpēc arī topošaisrestorāns Jelgavā būs individuāls,ar savu garšu.Šefpavārs ir gatavs jelgavniekiempiedāvāt nobaudīt tradicionāluitāliešu virtuvi – lazanju,pastu dažādās mērcēs, klasiskāspicas, tiramisu, panakotu, cannoli,kā arī citus ēdienus itāliešuvariācijās, jo, kā atzīst Moreno,katrā valstī dažādus ēdienus vargatavot atšķirīgi – viena vai otragaršviela var izšķirt ēdiena garšuun piedot tam pavisam citu niansi.Viņš uzskata: ja reiz visā pasaulēmīl itāliešu virtuvi, tad Jelgavanu nekādi nevar būt izņēmumsKontrole bija ļoti stingra, jo mēsvēlamies panākt, lai bārā atpūstoscilvēki, kuri papildina to patīkamoatmosfēru, ko ar savu darbu esamcentušies radīt mēs. Jā, mēs esamgatavi pat strādāt ar tukšu bāru,kamēr atradīsim savu publiku:gadu raksim un esam pārliecināti,ka izraksim. Patiesībā gads ir minimālaislaiks, lai cilvēki tevi atpazītuun sāktu ņemt vērā.Šī filozofija sākās ar to, ka, pašibūdami trīsdesmitgadnieki, sapratām,ka mums tā īsti nemaz navkur vakarā ar savām sievām, draugiempatīkamā gaisotnē pasēdēt.Protams, pirms ienākt Jelgavā, mēsizpētījām konkurentus – vakarosdevāmies uz Jelgavu pēc patīkamasizklaides, bet jāatzīst, ka vīlāmies, jotādu īsti patīkamu vietu neatradām– ar lielu piepūli secinājām, ka sēdēšanailaba vieta varētu būt vienīgi«Chocolate & Pepper», bet padejottur nevar, un tas arī viss. Ziniet,kas mūs visvairāk uzjautrinājajūsu klubos? Smēķēšana! Lai gansmēķēšana bez atsevišķi ierādītasvietas klubos ir aizliegta, praktiskinevienā vietā no dūmu smakasizvairīties neizdevās, un, mūsuprāt,tas noteikti traucē labai atpūtai.Kas vispār ir nakts bārs? Ja tāvienkārši ņem – iedod ērtu krēslu,kur pasēdēt, uzspēlē labu mūziku,un gatavs, bet paliek jautājums:kāpēc vienam tas aiziet, bet otram– ne? Mūsu atbilde – atmosfēra, unto jau nevar ar vārdiem paskaidrot,tā ir jāizjūt. Domājam, ka īpaši šīvieta patiks draugu kompānijām,kurām netīk skaļa mūzika, betkuri grib ērti pasēdēt, parunāt unnedaudz padejot. Šobrīd paredzam,ka Jelgavā bārs darbosies pēc līdzīgaprincipa kā Tukumā – atvērtsbūs piektdienās un sestdienās,darbosies bārs, katru vakaru savaizklaides programma, ieeja – tikaino 21 gada vecuma. Tā kā virtuvešeit piedāvāta netiks, līdzi iespējamsņemt savas uzkodas. Šobrīdparedzam, ka klubs Raiņa ielā 20sāks darboties oktobra beigās.»«Jelgava taču nevar atšķirties no visaspasaules!»– Jelgava taču nevar atšķirties novisas pasaules! Tieši tas viņam liekticēt, ka bizness būs veiksmīgs.Tāpat viņa filozofija ir, ka garšīgamēdienam nav jāmaksā dārgi, tāpēcviņš nepiedāvās tradicionālo restorānuformu – milzīgi šķīvji, mazasporcijas un dārga cena. Te viss būskā mājās – tieši to vēlas panāktšefpavārs. Viņš ļoti labi apzinās, kalatvietis varbūt nav pieradis pie tā,ka viņu pie ēstuves durvīm sagaida,velta īpašu uzmanību, piesēžpie viņa un aprunājas, kā maltītegaršojusi. Bet Itālijā tā ir pierasts,un viņš to vēlas ienest arī Jelgavā– tādu personiskāku attieksmi. Varjau būt, ka jelgavnieki nebūs pie kātāda raduši, taču kuram gan nepatīkpersoniska attieksme?!Vienlaikus itālietis ir arī pārliecināts,ka cilvēks neies meklēt vienuīpašu ēstuvi kaut kur nomaļus noikdienas dzīves ritma. Tieši tāpēcviņš par sava topošā restorānavietu izvēlējās Driksas ielu – turpatnetālu ir «Chili pica», «Tomatopica». Cilvēkiem patīk, ja viss irvienkopus. Un te nav jābaidās nokonkurences, jo abas šīs picērijas,kas jau darbojas, ir vairāk komerciālas,bet «l’Italiano» – vairākindividuāls uzņēmums. Šobrīd jaunoslēgumam tuvojas restorānaizveidošanas darbi – visticamāk, tassāks darboties oktobra beigās.»SagatavojaKristīne Langenfelde,foto Ivars VeiliņšPilsētnieks vērtēKo jūs novēlat savammīļākajam skolotājamSkolotāju dienā?Elīza, Spīdolasģimnāzijas 8.klases skolniece:– Man ļotipatīk latviešuvalodas un literatūrasskolotāja Daiga Krišāneun angļu valodas skolotāja IlonaSpridze. Viņām es novēlu lielupacietību darbā ar mūsu klasi, jo,jāatzīst, neesam no tiem klusajiemmalā stāvētājiem. Vēlu palikt tikpatsaprotošām, mīļām un uzticētiesmums. Uzticība vienmēr ir svarīga,lai veiksmīgi sastrādātos.Dāvis, Spīdolasģimnāzijas9. klases skolnieks:– Lai visas skolotājassvētdien– Skolotāju dienā– atpūšas no skolas, skolēniemun nedomā par mums! Gribasnovēlēt, lai skolotājas kļūst foršākas– kā vizuālās mākslas skolotājaDace Lejēja. Viņa vienmēr ir atvērta,smaidīga, un man ar prieku gribasiet uz viņas stundām. Tādai vēlu arīpalikt. Bet mūzikas skolotājai vēlubūt tikpat radošai kā līdz šim, lai ganmūsu klasei dažkārt viņas uzdevuminav pieņemami.Pēteris, Valstsģimnāzijas 8.klases skolnieks:– Lai skolotājasir modernākasun izdomā interesantākusuzdevumus, nevisvisu stundu nostāv priekšā, kaut kostāsta un beigās uzdod tikai mājasdarbu. Gribas atraktīvākas stundas.Lai visas skolotājas svētkos saņemziedus!Darjana, 6.vidusskolas 5.klases skolniece:– Mana mīļākāskolotāja irmūsu klasesaudzinātāja un angļu valodas skolotājaGaļina Mateikoviča, kas parmums ļoti rūpējas un mudina mūsmācīties. Viņai es gribu novēlēt vēlilgi strādāt mūsu skolā un audzinātlabus skolēnus. Lai viņai jauka Skolotājudiena!Juris, Jelgavastehnikuma 1.kursa audzēknis:– Apritējis tikaimēnesis, kopšmācos jaunāskolā, un, šķiet, par saistošāko pedagoguman kļuvis matemātikaspasniedzējs. Viņam vēlu stundās būtatraktīvākam. Taču es noteikti gribusveikt svētkos Valsts ģimnāzijas darbmācībasskolotāju Raimondu Ciršu,kurš man atmiņā palicis kā atraktīvs,jautrs un foršs skolotājs.«Jelgavas Vēstnesis»Metiens – 28000 eks.Iznāk ceturtdienāsReģistrācijas apliecībasnr. 000703171Izdevējs: JPA «Zemgales INFO»Adrese: Pasta iela 47 – 214,Jelgava, LV – 3001Galvenā redaktore:Kristīne LangenfeldeRedakcija: tālr. 63048801,e-pasts: redakcija@info.jelgava.lvwww.jelgavasvestnesis.lv«Zemgales INFO» birojstālr./fakss: 63048800,e-pasts: birojs@info.jelgava.lvIespiests: SIA «Reneprint»© Pārpublicēšanas gadījumā atsauceuz «Jelgavas Vēstnesi» obligāta.Par sludinājumu un paziņojumu saturuatbild to iesniedzējs.