mērsraga novada teritorijas plānojums teritorijas izmantošanas un ...

___________________MĒRSRAGA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS____________________TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI6.4.3. ŽOGI6.4.3.1. Dzīvojamās apbūves jūras piekrastes ainavā zemesgabalus drīkst iežogot atbilstošišiem apbūves noteikumiem:1) ielas pusē pa sarkano līniju,2) stūra zemes vienībās pa redzamības trīsstūriem, ja ar detālo plānojumu navnoteikts citādi,3) gar ūdenstilpnēm, un ūdenstecēm pa dabīgajām tauvas joslām,4) pārējos gadījumos pa zemes vienības robežām.6.4.3.2. Starp zemes vienībām žogus būvē īpašniekiem savstarpēji vienojoties. Zemesvienības īpašnieks ceļ un uztur žogu gar ielas malu un tā žoga pusē , kas, skatotiesno pagalma uz ielas pusi, atrodas labajā pusē.6.4.3.3. Žogiem ir jābūt ne augstākiem par 1,1 m.6.4.3.4. Jābūvē attiecīgajai apdzīvotai vietai raksturīgie žogu tipi. Tiem jābūt stilistiskisaskaņotiem ar ēku un blakus zemes vienību žogu arhitektūru. Upesgrīvas ciemājāizvēlas vienkāršas apdares dabīgo materiālu žogi, piemēram, zedeņu, kāršu.6.4.4. CITI NOTEIKUMI6.4.4.1. Maksimālais pagalma lielums ir 800m 2 .6.4.4.2. Veidojot un uzturot dzīvojamās apbūves teritorijas jūras piekrastes pļavās, ārpuspagalma nedrīkst ierīkot kultivētu zālienu, bet jāsaglabā dabiskā pļava un tā jāpļaujvienu vai divas reizes gadā, ne zemāk kā 12 cm augstumā.6.4.4.3. Nav atļautas apaļkoku guļbūves ēkas.6.4.4.4. Ēku fasāžu apdares materiāls – koks. Koka apdare var tikt kombinēta ar apmetumuvai mūrējumu, taču apmetuma vai mūrējuma laukums nedrīkst pārsniegt 30 % notās kopējās fasāžu platības, kurās netiek ieskaitītas stiklotās daļas. Upesgrīvas ciemāsaimniecības ēku apdarē vismaz 30% vēlams izmantot laukakmeņu mūrējumu.6.4.4.5. Ēku un būvju fasādes krāsojums, apdares materiāli un jumta segums saskaņojams arbūvvaldi vai nosakāms detālplānojumā.6.4.4.6. Jumta slīpums ieteicams no 30 0 līdz 45 0 , segumam izmantojot dabai tuvo toņugammu – brūns, zaļgans, tumši sarkans. Atturoties izmantot spilgtās krāsas – baltu,koši zilu, sarkanu.6.4.4.7. Minimālais attālums no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām blakus zemesvienībās nedrīkst būt mazāks par 6 m.6.4.4.8. Atļauts ierīkot apbūves teritorijas apkalpei nepieciešamās autostāvvietas, ja šīierīkošana nenonāk pretrunā ar vides aizsardzības mērķiem.6.4.4.9. Dzīvojamo māju zemes vienībās maksimālais pastāvīgo autostāvvietu skaits – 2.6.4.4.10. Nedrīkst ierīkot stāvvietas un garāžas transportlīdzekļiem virs 3,5 t.6.4.4.11. Ēku būvniecību jaunajās apbūves teritorijās atļauts uzsākt pēc ielu (ceļu) uninženierkomunikāciju izbūves.6.4.4.12. Ja nav iespējama pieslēgšanās kopējam ūdensvada un kanalizācijas tīklam, izbūvēnormatīviem atbilstošas vietējās ūdens ieguves vietas un vietējās attīrīšanas ietaisesvai izolētas izsmeļamās kanalizācijas bedres (šīs sadaļas risinājums obligātiiekļaujams būvprojekta sastāvā).6.4.4.13. Ēkas galveno fasādi izvieto uz būvlaides vai aiz būvlaides. Ja detālplānojumānoteiktas būvniecībai pieļaujamās teritorijas robežas, ēkas novieto šo noteikto robežuietvaros, bet ievērojot atļautos apbūves blīvuma rādītājus.6.4.4.14. Veidojot jaunas savrupmāju apbūves teritorijas (vairāk nekā 10 māju grupa),jāparedz neapbūvētas teritorijas (labiekārtotu ārtelpu) – apstādījumi, zaļās zonas,alejas u.c., kas neietilpst apbūvēto zemes vienību teritorijās un ir brīvi pieejamisabiedrībai. Šajās teritorijās neietilpst ūdenstilpnes un ūdensteces ar aizsargjoslām,kā arī ielu un ceļu braucamās daļas (orientējoši uz 1 ha (10 000 m 2 ) lielu jaunusavrupmāju apbūves teritoriju jāparedz 0,2 ha (2000 m 2 ) neapbūvētas teritorijas).6.4.5. PAPILDINĀJUMI (NOTEIKUMU DETALIZĀCIJA)47