___________________MĒRSRAGA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS____________________TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI6.5.3. ŽOGI6.5.3.1. Retinātas dzīvojamās apbūves lauku ainavā teritorijās zemes vienības drīkst iežogotatbilstoši šiem apbūves noteikumiem:1) ielas pusē pa sarkano līniju,2) stūra zemes vienībās pa redzamības trīsstūriem,3) gar ūdenstilpnēm, <strong>un</strong> ūdenstecēm pa dabīgajām tauvas joslām,4) pārējos gadījumos pa zemes vienības robežām.6.5.3.2. Starp zemes vienībām žogus būvē, īpašniekiem savstarpēji vienojoties. Zemesvienības īpašnieks ceļ <strong>un</strong> uztur žogu gar ielas malu <strong>un</strong> tā žoga pusē , kas, skatotiesno pagalma uz ielas (ceļa) pusi, atrodas labajā pusē.6.5.3.3. Žogiem ir jābūt ne augstākiem par 1,5 m.6.5.3.4. Jābūvē attiecīgajai blīvi apdzīvotai vietai raksturīgie žogu tipi. Tiem jābūt stilistiskisaskaņotiem ar ēku <strong>un</strong> blakus zemesgabalu žogu arhitektūru. Upesgrīvas ciemājāizvēlas vienkāršas apdares dabīgo materiālu žogi, piemēram, zedeņu, kāršu.6.5.4. CITI NOTEIKUMI6.5.4.1. Maksimālais pagalma lielums ir 1200m 2 .6.5.4.2. Veidojot <strong>un</strong> uzturot dzīvojamās apbūves <strong>teritorijas</strong> bioloģiski vērtīgajās pļavās, ārpuspagalma nedrīkst ierīkot kultivētu zālienu, bet jāsaglabā dabiskā pļava <strong>un</strong> tā jāpļaujvienu vai divas reizes gadā, ne zemāk kā 12 cm augstumā.6.5.4.3. Minimālais attālums no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām blakus zemesvienībās nedrīkst būt mazāks par 6 m.6.5.4.4. Atļauts ierīkot apbūves <strong>teritorijas</strong> apkalpei nepieciešamās autostāvvietas, ja šīierīkošana nenonāk pretr<strong>un</strong>ā ar vides aizsardzības mērķiem.6.5.4.5. Dzīvojamo māju zemes vienībās maksimālais pastāvīgo autostāvvietu skaits – 2.6.5.4.6. Nedrīkst ierīkot stāvvietas <strong>un</strong> garāžas transportlīdzekļiem virs 3,5 t.6.5.4.7. Ēku būvniecību ja<strong>un</strong>ajās apbūves teritorijās atļauts uzsākt pēc ielu (ceļu) <strong>un</strong>inženierkom<strong>un</strong>ikāciju izbūves.6.5.4.8. Ja nav iespējama pieslēgšanās kopējam ūdensvada <strong>un</strong> kanalizācijas tīklam, izbūvēnormatīviem atbilstošas vietējās ūdens ieguves vietas <strong>un</strong> vietējās attīrīšanas ietaisesvai izolētas izsmeļamās kanalizācijas bedres (šīs sadaļas risinājums obligātiiekļaujams būvprojekta sastāvā).6.5.4.9. Ēkas galveno fasādi izvieto uz būvlaides, aiz būvlaides vai būvniecībai pieļaujamās<strong>teritorijas</strong> robežu ietvaros, ievērojot apbūves blīvuma ierobežojumus.6.5.4.10. Ēku <strong>un</strong> būvju fasādes krāsojums, apdares materiāli <strong>un</strong> jumta segums saskaņojams arbūvvaldi vai nosakāms detālplānojumā.6.5.4.11. Ēku fasāžu apdares materiāls – koks. Koka apdare var tikt kombinēta ar apmetumuvai mūrējumu, taču apmetuma vai mūrējuma laukums nedrīkst pārsniegt 30 % notās kopējās fasāžu platības, kurās netiek ieskaitītas stiklotās daļas.6.5.4.12. Ēku <strong>un</strong> būvju fasādes krāsojums, apdares materiāli <strong>un</strong> jumta segums saskaņojams arbūvvaldi vai nosakāms detālplānojumā.6.5.4.13. Jumta slīpums ieteicams no 30 0 līdz 45 0 , segumam izmantojot dabai tuvo toņugammu – brūns, zaļgans, tumši sarkans. Atturoties izmantot spilgtās krāsas – baltu,koši zilu, sarkanu.6.5.4.14. Veidojot ja<strong>un</strong>as savrupmāju apbūves <strong>teritorijas</strong> (vairāk nekā 10 māju grupa),jāparedz neapbūvētas <strong>teritorijas</strong> (labiekārtotu ārtelpu) – apstādījumus, zaļās zonas,alejas u.c., kas neietilpst apbūvēto zemes gabalu teritorijās <strong>un</strong> ir brīvi pieejamisabiedrībai. Šajās teritorijās neietilpst ūdenstilpnes <strong>un</strong> ūdensteces ar aizsargjoslām,kā arī ielu <strong>un</strong> ceļu braucamās daļas (orientējoši uz 1 ha (10 000 m 2 ) lielu ja<strong>un</strong>usavrupmāju apbūves teritoriju jāparedz 0,2 ha (2000 m 2 ) neapbūvētas <strong>teritorijas</strong>).6.5.5. PAPILDINĀJUMI (NOTEIKUMU DETALIZĀCIJA)49
___________________MĒRSRAGA NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS____________________TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI6.6. DZĪVOJAMĀ APBŪVE MEŽA AINAVĀ (DzM)6.6.1. Apbūves noteikumos dzīvojamā apbūve meža ainavā (DzM) nozīmē zemes vienības,kur primārais zemes izmantošanas veids ir meža ainavas uzturēšana <strong>un</strong> nelielaapbūves blīvuma savrupmāju vai vasaras māju apbūve, bet sek<strong>un</strong>dārais – citas šajāteritorijā atļautās izmantošanas.6.6.2. Pamatprasības dzīvojamai apbūvei meža ainavā:6.6.2.1. Primārais izmantošanasveids savrupmāja; meža ainavas uzturēšana; vasarnīca.6.6.2.2. Sek<strong>un</strong>dārais izmantošanasveids• telpas individuālam darbam;• lokāli inženiertehniskās apgādes objekti.6.6.2.3. Palīgizmantošana saimniecības ēka;pirts;dārzeņkopība, augļkopība, puķkopība.6.6.2.4. Ja<strong>un</strong>veidojamo zemesvienību minimālā platība6.6.2.5. Galveno būvju skaits uzzemes vienības6.6.2.6. Apbūves maksimālaisblīvumsDzM - 0,5 ha;DzM–R - 1 ha.vienaZemes vienības Maksimālais kopējaisplatība m 2apbūves laukums %DzM DzM-Rlīdz 5000 5% 2,5%5001 – 7000 4% 2%7001 <strong>un</strong> lielāki 3% 1,5%6.6.2.7. Minimālā brīvā teritorija Zemesvienības platība m 2 Minimālā brīvāteritorija %līdz 5000 85%5001 – 7000 90%7001 <strong>un</strong> lielāki 90%6.6.2.8. Minimālā zemes vienības 20 mfronte6.6.2.9. Būvju maksimālaisaugstums8 m6.6.2.10. Maksimālais stāvu skaits 2 stāvi6.6.2.11. Būvlaide 6m ; ja ielai ir iedibināta būvlaide, ēku novietouz tās; ja detālplānojumā noteiktas būvniecībaipieļaujamās <strong>teritorijas</strong> robežas, ēkasnovieto šo robežu ietvaros, ņemot vērānoteiktos apbūves blīvumaierobežojumus.50