1 2. 13 2.1. Mērsraga ostas, tās iekšējās - Mērsraga pagasta padome

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________6. pielikums. Atkritumu apsaimniekošanas līguma kopija7. pielikums. Līguma par komunālajiem pakalpojumiem kopija8. pielikums. Grunts testēšanas pārskata kopija9. pielikums. Mērsraga pagasta padomes izziņa3

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________IEVADSMērsraga osta atrodas Rīgas jūras līča rietumu krastā, divas jūdzes uz dienvidiem noMērsraga zemesraga. Osta ir mākslīgi izveidots līcis, kuru ierobežo ziemeļu undienvidu moli. Mērsraga ostas teritorijas platība ir 58,98 ha, no tiem 12,48 ha aizņemakvatorija.Mērsrags pirmo reizi hronikās minēts 15. gadsimtā. Agrāk Mērsrags dēvēts parMārgrūbi (Mortgrubi – nāves bedre), jo te gar jūrmalu dzīvojuši jūras laupītāji, kasvilinājuši krastā kuģus, kurus izlaupījuši, bet ļaudis nogalinājuši.Mērsraga piekrastē 19. gadsimta 60. un 70. gados strauji attīstījās burinieku būve.Sākumā vairāki turīgi zvejnieki vai saimnieki kopā būvēja vienu kuģi un uz tā pašibrauca. Dažiem kuģu īpašniekiem ar laiku izdevās iekrāt kapitālu un tikt pievairākiem kuģiem. Tā Miķelim Barasam piederēja divmastnieki „Pauls” un „Eden”,kā arī trīsmastu ārzemnieks „Karalis”.Mērsraga uzplaukums sākās ar 1842.-1843. gadu, kad Engures ezera apkārtnesmuižnieki pabeidza rakt kanālu ezera notekai uz jūru. Kanāls padziļināts 1900. gadā,tā garums 4 km. Līdz ar kanāla izrakšanu Engures ezera līmenis pazeminājās par1,5m. 1927.gadā Mērsragā uzsāka ostas būvi zvejniecības un kuģniecībasvajadzībām, izbūvējot jūras 800m un 790m garu viļņu lauzējus molus.1873.gadā Rīgas biržas komitejas lūdza Jūrlietu ministrijas Hidrogrāfijas dienestamPēterburgā pēc iespējas ātrāk ierīkot bāku Mērsragā, jo akmeņainais sēklis apdraudtos kuģus, kas kaut nedaudz novirzījušies no līnijas starp Kolkas ugunskuģi unDaugavas grīvu. Rīgas biržas komiteja sedz visus ar bākas uzstādīšanu saistītosizdevumus, metāla tornis, laterna un optiskais aparāts tika iegādāts Parīzē. Mērsragabāka tika iesvētīta 1875.gada 10.septembrī. Bākas uguns augstums ir 21,3m.No 1994.gada Mērsraga ostā uzsākta komerckravu apstrāde un jau 1995.gadā kravuapgrozījums sasniedza 135.000m 3 . Uzsākot komerckuģu apkalpošanu Mērsraga ostāradās nepieciešamība pēc radikālas rekonstrukcijas un tā 1998.gada oktobrī tikauzsākta Mērsraga ostas pirmās kārtas rekonstrukcija un jau 1999.gada decembrī šisprojekts tika nodots ekspluatācijā un sevī ietvēra jaunu dienvidu mola izbūvi, divupiestātņu izbūvi, dienvidu krasta stiprinājumu izbūvi, kanāla un akvatorijaspadziļināšanu. Taču lai pilnībā pabeigtu ostas aizsargbūvju izbūvi ir nepieciešamsrekonstruēt arī ziemeļu molu, tādējādi pasargājot ostas akvatoriju no valdošo Z, ZRvirziena viļņu ienākšanas ostā. Kā arī būtiski samazinātu kuģošanas kanālaaizsērēšanu ar sanešiem.Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējums veiktspamatojoties uz līguma Nr. 377/04 no 2004.04.16 pamata, starp Mērsraga ostaspārvaldi no vienas puses un SIA ”Ekohelp” no otras puses. Darbs minētā līgumaietvaros veikts saskaņā ar Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja izstrādātoprogrammu.4

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Lai novērtētu objekta dažādās ietekmes uz vidi, tika izveidots autoru kolektīvs. Darbaziņojuma sagatavošanā piedalījās – Dr.geol., V. Bezrodniha, J.Larionovs, R.Alksnītis,prof. J. Vīksna, eksperte V. Znotiņa, Msc D.Mačs. Darbā piedalīties tika pieaicinātispeciālisti ar augstu kvalifikāciju un ar lielu pieredzi no citām firmām, kurasveiksmīgi strādā vides sektorā: SIA „TUV Nord Baltic”, SIA „Inženieru grupa„Kurbads””.Jāņem vērā, ka Ziemeļu mola rekonstrukcijas projekts neparedz ostas akvatorijaspadziļināšanas darbus, bet tie ir neizbēgams nosacījums ostas turpmākaifunkcionēšanai, un to ietekmes uz vidi novērtējums paredzēts IVN programmā.Mērsraga osta ir nozīmīgs Ziemeļkurzemes reģiona ekonomiskais centrs un transportamezgls, jo gan pašā ostā, gan arī apkārtējā reģionā esošo uzņēmumu nākotnesperspektīvas ir cieši saistītas ar Mērsraga ostas attīstību. Mērsraga ostas Ziemeļumola konfigurācijas maiņa ir būtisks priekšnosacījums ostas funkcionēšanai.Saskaņā ar IVN programmu, termināla ietekmes novērtējums skar daudzus loģiskisaistītus aspektus Rīgas jūras līča un ostas akvatorijas raksturojumus, krastudinamikas procesus, būvdarbus, akvatorijas padziļināšanu, darbību ietekmesaprēķinus, nepieciešamos pasākumus ietekmes mazināšanai utt., tāpēc autoriemneizdevās izvairīties no atkārtojumiem, autoru kolektīvs jau iepriekš atvainojaslasītāju priekšā.5

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________1. PAREDZĒTAJAI DARBĪBAI PIEMĒROJAMO VIDES AIZSARDZĪBAS NORMATĪVO AKTU,HELSINKU 1992.GADA KONVENCIJA PAR BALTIJAS JŪRAS REĢIONA JŪRAS VIDESAIZSARDZĪBU REKOMENDĀCIJU UN CITU PIEMĒROJAMO STARPTAUTISKO KONVENCIJU,KĀ ARĪ ATBILSTOŠO EIROPAS SAVIENĪBAS DIREKTĪVU UN REGULU PRASĪBU ANALĪZEMērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija skars vides aizsardzības jautājumus,kurus reglamentē turpmāk tekstā pieminētie likumi un MK noteikumi.Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībasEiropas Savienības vides aizsardzības normatīvie akti ietver vairāk kā 300 juridiskosdokumentus, ieskaitot direktīvas, noteikumus, lēmumus un rekomendācijas. EiropasSavienības direktīvas, kā arī daļa citu dokumentu tiek ieviesti nacionālajosnormatīvajos aktos- likumos un to pakārtotajos noteikumos.Prasības Ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanaiIetekmes uz vidi novērtējums (IVN) tiek veikts atbilstoši likumā “Par ietekmes uzvidi novērtējumu” un Ministru. MK 17.02.2004. noteikumi Nr.87 „Kārtība, kādānovērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi”, kas pieņemti Rīgā 2004.gada17.februārī (prot. Nr.7, 22.§), nosaka IVN procedūru. IVN veikšanu nosaka arīBaltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencija piesārņojuma pārobežupārneses kontekstā (7. pants Ietekmes uz vidi novērtējums).IVN mērķis ir novērst vai samazināt paredzētās darbības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.Ietekmes uz vidi novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbībasplānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā.Ar vides aizsardzību saistītie normatīvie akti1) Likums „Par vides aizsardzību” (06.08.1991.)Likums nosaka vispārējās prasības vides aizsardzībā, kas ir saistošas paredzētajaidarbībai. Likuma 4.pants nosaka: „Zemes, zemes dzīļu, derīgo izrakteņu, augsnes,ūdeņu, atmosfēras gaisa, floras, faunas, kontinentālā šelfa, Baltijas jūras LatvijasRepublikas ekonomiskās zonas aizsardzība, izmantošana un lietošana notiek saskaņāar likumiem, normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem līgumiem.” Šī norma nosakavispārējo tiesisko pamatu paredzētajai darbībai.Saskaņā ar šī likuma 3.pantu likuma kontekstā paredzētajai darbībai, jāievēroilgtspējīgas attīstības principu, principu "piesārņotājs maksā" piesardzības principu unizvērtēšanas principu.Likums „Par vides aizsardzību” nosaka arī sabiedrības līdzdalību lēmumupieņemšanā un informācijas pieejamību. Likuma 13.pants nosaka, ka ikvienaifiziskajai un juridiskajai personai, kā arī to apvienībām, organizācijām un grupām irtiesības pieprasīt no kompetentām valsts institūcijām un amatpersonām ziņas par6

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________projektējamo un jaunceļamo objektu ietekmi uz vidi un izteikt savus iebildumus unpriekšlikumus.Likums nosaka arī saimnieciskās un cita veida darbības negatīvo ietekmi uz apkārtējovidi ierobežojošos vides kvalitātes normatīvus un standartus, ko nosaka Likuma18.pants. Šādi vides kvalitātes normatīvi un standarti ir obligāti visiem vides un dabasresursu lietotājiem. Nacionālos vides kvalitātes normatīvus apstiprina Ministrukabinets.2) Likums „Par piesārņojumu” (15.03.2001.)Likums „Par piesārņojumu” skar mola celtniecību attiecībā uz iekārtām, kuras varētubūt izmantotas tā būvniecības laikā, kā arī, atbilstoši MK 2002. gada 9. jūlijanoteikumiem Nr. 294 "Par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanasun A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību" ar grozījumiem līdz 22.04.2004operatora darbība, atbilst 1. pielikuma punktam 8.6. ostas un piestātnes kravuiekraušanai un izkraušanai kuģos ar bruto tonnāžu, ne mazāku par 450 tonnām.Operatoram līdz 2006.gada 1.janvārim, jāsaņem B kategorijas piesārņojošās darbībasatļauja.3) Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumi Nr.597 "Vides trokšņanovērtēšanas kārtība"Noteikumu mērķis ir novērst vai samazināt vides trokšņa radītās kaitīgās sekas undiskomfortu, kā arī nodrošināt rīcības plānu trokšņa samazināšanai (turpmāk —rīcības plāns) izstrādi.4) “Teritorijas plānošanas likums”, ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2004.gada19.augustam.Teritorijas plānojums ir teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentukopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurāatbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski parādītateritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanasaprobežojumi.Ar Rīgas jūras līča piekrastes aizsardzību saistītie normatīvie akti1) Aizsargjoslu likums (05.02.1997.)Likums nosaka aizsargjoslu veidus piekrastē: krasta kāpu aizsargjoslu, jūrasaizsargjoslu, ierobežotas saimnieciskās darbības joslu. Likuma mērķis ir noteiktaizsargjoslas, lai saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību,aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai untūrismam nepieciešamo resursu saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošuizmantošanu. Likumā noteiktie aprobežojumi attiecināmi tikai uz krasta kāpuaizsargjoslu, bet nevis uz jūras aizsargjoslu. Likumā noteikts aizliegums krasta kāpuaizsargjoslā celt jaunas saimniecības un ražošanas ēkas vai paplašināt esošās būves,7

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________izvietot ķīmisko vielu, kokmateriālu un cita veida glabātuves, veikt kailcirtes, veiktmeža zemju transformēšanu, iegūt un izmantot derīgos izrakteņus. Taču izņēmumagadījumā augstākminētie darbi atļauti pēc pozitīvas ietekmes uz vidi novērtējumasaņemšanas, ja attiecīgā darbība paredzēta teritorijas attīstības ģenerālplānā vaiattiecīgā darbība saistīta ar ostu attīstību.Likums neparedz ierobežojumus motorizētā transporta izmantošanai pludmalē unkāpās, kā arī zemūdens nogāzes seklūdens joslā.2) „Zvejniecības likums” (12.04.1995.)Likums nosaka tauvas joslu, tai skaitā gar jūras krastu, kurā noteikti tādi papildusaprobežojumi kā aizliegums ierīkot atkritumu poligonus, aizkraut pievedceļus unpieejas, traucēt cilvēku brīvu pārvietošanos tauvas joslā (3.nodaļas 9. pants “Tauvasjosla”).3) Ministru Kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumiem Nr. 86 “Baltijas jūras unRīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika”Noteikumi paredz noteikt jūras aizsargjoslas robežu ūdenī, kuru varētu nosacītinovilkt pa 10 m izobatu, bet krasta kāpu aizsargjoslas platumu erozijas apdraudētajāsvietās nosaka, ņemot vērā krasta erozijas dinamiku.Ar ūdens vides aizsardzību saistītie normatīviem akti1) „Ūdens apsaimniekošanas likums” (12.09.2002.)Likumā ietvertas Padomes Ūdens Struktūrdirektīvas (2000/60/EC) prasības. Tāsattiecas uz virszemes ūdeņiem, tai skaitā piekrastes ūdeņiem un upēm un nosakaintegrēto upes baseina apsaimniekošanu, uzstādot vides kvalitātes mērķus, kurijāsasniedz, pamatojoties uz ekoloģiskiem un ķīmiskiem kritērijiem, to monitoringu unveicamajiem pasākumiem.Direktīva nosaka jaunas prasības attiecībā uz piesārņojošo vielu novadīšanu vainonākšanu vidē. Laika gaitā uzkrājušos sedimentu izņemšana neizbēgami izraisavienas vai vairāku piesārņojošu vielu atkārtotu nonākšanu ūdenī. Jebkuraspadziļināšanas operācijas laikā nogulšņu uzduļķojums nonāk ūdens kolonnā.Direktīva definē suspendētas nogulsnes kā piesārņojumu, kuru nepieciešamsievērojami samazināt. Tadējādi var uzskatīt, ka padziļināšanas darbi jau pēc būtībaspārkāpj Direktīvas prasības.Direktīva nosaka jaunas prasības attiecībā uz piesārņojošo vielu novadīšanu vainonākšanu vidē. Laika gaitā uzkrājušos sedimentu izņemšana neizbēgami izraisavienas vai vairāku piesārņojošu vielu atkārtotu nonākšanu ūdenī. Jebkuraspadziļināšanas operācijas laikā nogulšņu uzduļķojums nonāk ūdens kolonnā.Direktīva definē suspendētas nogulsnes kā piesārņojumu, kuru nepieciešamsievērojami samazināt. Tādējādi var uzskatīt, ka padziļināšanas darbi jau pēc būtībaspārkāpj Direktīvas prasībasSaskaņā ar ūdens apsaimniekošanas likuma 5.pantu Ministru kabinets nosaka:8

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________- virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu un tam atbilstošu virszemesūdensobjektu klasifikāciju, kā arī antropogēno slodžu noteikšanas kārtību;- pazemes un virszemes ūdens kvalitātes kritērijus, arī augstas, labas un vidējasūdens kvalitātes kritērijus.Šī likuma 22.pants nosaka, ka Ministru kabinets apstiprina prasības virszemes ūdeņumonitoringam un monitoringa programmu izstrādei, kā arī prasības peldūdeņu unpeldvietu monitoringam.2) MK 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.93 „Noteikumi par virszemesūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēnoslodžu noteikšanas kārtību”Noteikumi virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, virszemes ūdensobjektuklasifikāciju un kvalitātes kritērijus (arī augstas, labas un vidējas ūdens kvalitāteskritērijus), kā arī stipri pārveidota vai mākslīga ūdensobjekta ekoloģiskā potenciālakritērijus (arī laba ekoloģiskā potenciāla kritērijus).3) MK 2003.gada 8.aprīļa noteikumi Nr. 162 “Noteikumi par vides monitoringu unpiesārņojošo vielu reģistru”Noteikumi nosaka vides monitoringa veikšanas kārtību un prasības videsmonitoringam;4) Monitoringu operators veic saskaņā ar LR likumu „Par piesārņojumu” , atbilstošiMK 2002. gada 9. jūlija noteikumiem Nr. 294 "Par A, B un C kategorijaspiesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību"ar grozījumiem līdz 22.04.2004 operatora darbība, atbilst 1. pielikuma punktam8.6. ostas un piestātnes kravu iekraušanai un izkraušanai kuģos ar bruto tonnāžu, nemazāku par 450 tonnām. Operatoram līdz 2006.gada 1.janvārim, jāsaņem Bkategorijas piesārņojošās darbības atļauja.5) MK 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.92 “Prasības virszemes ūdeņu, pazemesūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmuizstrādei”6) MK 2002. gada 12. marta noteikumi Nr. 118 „Noteikumi par virszemes unpazemes ūdeņu kvalitāti” (ar 01.10.2002. grozījumiem)Noteikumi paredz, ka Vides ministrija nosaka prioritāros zivju ūdeņus — saldūdeņus,kuros nepieciešams veikt ūdens aizsardzības vai ūdens kvalitātes uzlabošanaspasākumus, lai nodrošinātu zivju populācijai labvēlīgus dzīves apstākļus. Prioritārozivju ūdeņu sarakstu saskaņo ar Zemkopības ministriju. Noteikumi nosaka Enguresezeru par karpveidīgo zivju prioritārajiem ūdeņiem. Tā kā Mērsraga kanāls nodrošinaūdens noteci Baltijas jūrā no Engures ezera, šis faktors būtu jāņem vērā piebūvniecības.9

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Ar dabas aizsardzību saistītās prasības1) 2000.gada 16.marta „Sugu un biotopu aizsardzības likums”, ar kuru ieviesta īpašiaizsargājamo biotopu direktīva 92/43/EEC un direktīva par savvaļas putnuaizsardzību 79/409/EEC.Likums nosaka noteikt īpaši vērtīgas vietas, kurās atrodami biotopi un sugas, kasminētas šajās direktīvās. Upju grīvas ir viens no biotopiem, kas minēts tajā, tāpēciespējama situācija, ka kāda no Latvijas upju grīvām, kurās atrodas osta var tiktdefinēta kā aizsargājams biotops. Ja rajons tiek definēts par īpaši aizsargājamobiotopu, tajā tiek noteikts īpašs režīms, kurš ierobežo saimniecisko darbību šajārajonā vai tā apkārtnē un nepieļauj jaunu saimniecisko darbību uzsākšanu, kas varētuietekmēt aizsargājamo biotopu vai sugu. Taču visās Latvijas ostās regulāri tiek veiktakuģu ceļu padziļināšana, lai nodrošinātu šo ostu funkcionēšanu. Gadījumā, ja pēcLikuma kritērijiem kāds rajons ostas tuvumā tiek novērtēts kā īpaši aizsargājamsbiotops jāpiemēro īpaša kārtība, kas atļautu veikt kuģu ceļa padziļināšanu.2) 2004. gada 8.aprīļa MK noteikumi Nr.268 „Dabas parka "Engures ezers"individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.”Noteikumi nosaka dabas parka "Engures ezers" (turpmāk – dabas parks) individuāloaizsardzības un izmantošanas kārtību un tā funkcionālo zonējumu, lai nodrošinātuūdensputnu un to dzīvotņu, jūras un ezera piekrastes biotopu un kāpu, kā arī reto unaizsargājamo dzīvnieku un augu sugu aizsardzību un apsaimniekošanu, saglabājotEngures ezeru kā starptautiskas nozīmes mitrāju. Dabas parkā noteiktas šādasfunkcionālās zonas: regulējamā režīma zona, dabas lieguma zona, dabas parka zona,neitrālā zona. Zonējums ierobežo saimniecisko darbību un citas aktivitātes dabasparka teritorijā.3) 2003.gada 16.septembra MK noteikumi Nr.524 „Engures ezera dabas parkakonsultatīvās padomes nolikums”Engures ezera dabas parka konsultatīvā padome (turpmāk – padome) ir koleģiālakonsultatīva institūcija, kas izveidota, lai veicinātu starptautiskas nozīmes mitrāja –Engures ezera – īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – Engures ezera dabas parka –aizsardzību, apsaimniekošanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Saskaņā ar šo noteikumu2.5.punktu konsultatīvā padome sniedz attiecīgajām lemttiesīgajām institūcijāmatzinumus par teritorijas plānojumu un būvprojektiem, kas var būtiski ietekmētEngures ezera ekosistēmu, kā arī izvērtēt to atbilstību Engures ezera dabas parkaizveidošanas mērķiem.3) Par 1971.gada 29.marta „Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrajiem”, īpašikā ūdensputnu dzīves vidi (05.04.1995.)Likums nosaka, ka Ramsāres konvencijas līgumslēdzējas puses nosaka attiecīgusmitrājus savā teritorijā, lai tos ietvertu „Starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā”.Šajā sarakstā ir iekļauts arī Engures ezers.10

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Ar hidrotehniskās būves projekta izstrādāšanas un padziļināšanas darbu veikšanas kārtību saistītienormatīvie akti1) „Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums”(19.11.2002.)Likums nosaka hidrotehnisko būvju tehnisko noteikumu un projektu saskaņošanas,jūras ūdeņos un ostās veicamo padziļināšanas un grunts apglabāšanas darbusaskaņošanas un atļauju izsniegšanas kārtību;2) MK 1997.gada 28.oktobra noteikumi nr. 363 "Ostu hidrotehnisko būvju speciāliebūvnoteikumi";Noteikumi nosaka prasības tiešā ūdens iedarbībā esošo būvju jeb ostu hidrotehniskobūvju projektēšanas sagatavošanai, būvprojekta izstrādāšanai un būvdarbu veikšanai,kā arī minēto procesu norises kārtību. Šie noteikumi nosaka ostu hidrotehnisko būvjuprojektēšanas un būvniecības nosacījumus, ciktāl to nenosaka Latvijas jūrniecībasnoteikumi (Jūras kodekss) un Vispārīgie būvnoteikumi. Šie noteikumi ir attiecināmiarī uz citām būvēm, kas atrodas kuģu ceļu robežās.3) „Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību”(1992.gada Helsinku konvencija, Latvijā ratificēta 1994. gadā)Konvencija nosaka vielu izgāšanas jūrā nosacījumus, tai skaitā padziļināšanas darbosiegūtā materiāla apglabāšanas nosacījumus jūras zemūdens izgāztuvēs. Konvencijaietver apglabāšanai un lietošanai aizliegto kaitīgo vielu sarakstu, piesārņojošo vieluiedalījuma kritērijus, kaitīgo vielu grupas un lietošanai aizliegto pesticīdu sarakstu.Konvencija arī nosaka atbrīvojumus no aizlieguma materiālu izgāšanai jūrā, izgāšanasatļaujas izsniegšanas kārtību, atļaujas izsniegšanas kritērijus, uzskaites uninformācijas sniegšanas kārtību.Bez tam Konvencija paredz izveidot Baltijas jūras un tās piekrastes apdraudētobiotopu un biotopu kompleksu sarakstu. Šajā sarakstā norādīta arī dažādu pludmaļuun primāro kāpu apdraudētības pakāpe dažādās valstīs. Pēc ekspertu atzinumiem, ļotiapdraudēti ir šādi biotopi: smilšainās pludmales un priekškāpas;4) Helsinku komisijas rekomendācija 13/1 "Izņemtās grunts apglabāšana”Rekomendācija nosaka, ka Latvijai kā Helsinku konvencijas dalībvalstij jāievēroHelsinku Komisijas 1996.gada "Vadlīnijas gultnes padziļināšanas darbos izņemtāsgrunts izgāšanai".Ar padziļināšanu saistīti arī sekojošie normatīvie akti, kuri ierobežo vainosaka prasības attiecībā uz šo darbu veikšanas laiku, metodēm, un ir vērā ņemami1) „Zvejniecības likums” (2000.gada 17.februāra grozījumu 26. panta 3. punkts).Likums nosaka, ka jebkurai saimnieciskajai darbībai, tai skaitā padziļināšanasdarbiem, nepieciešams veikt Zivsaimniecisko ekspertīzi, lai noteiktu ietekmes uz11

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________zivju resursiem un ekosistēmu apjomu, darba pamatotību, iespējamo zaudējumu unkompensācijas lielumu un veidu;2) MK 2001. gada 8. maija noteikumi Nr. 188 “Saimnieciskās darbības rezultātāzivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība”Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek noteikti un kompensēti saimnieciskās darbībasrezultātā zivju resursiem nodarītie zaudējumi. Šie noteikumi šajā gadījumā attiecas uztādu saimniecisko darbību, kuru veicot tiek nodarīts zaudējums zivju resursiem, taiskaitā uz hidrotehnisko būvju celtniecību un ekspluatāciju, ūdenstilpju (upju, ezeru,ūdenskrātuvju), ostu, kuģošanas ceļu un kanālu padziļināšanu, spridzināšanasdarbiem ūdeņos, grunts ņemšanu un izgāšanu, kā arī uz saimnieciskās darbībasizraisītām avārijām vai negadījumiem un citām darbībām, kas ietekmē zivju resursus.Šie noteikumi neattiecas uz zvejniecību, ko regulē attiecīgi normatīvie akti. Zivjuresursiem nodarīto zaudējumu kompensē juridiskās un fiziskās personas, kuru tīšasvai netīšas, likumīgas vai nelikumīgas darbības dēļ zaudējums nodarīts. Zivjuresursiem nodarītajā zaudējumā ietver gan tiešos zivju resursu zudumus, ganzaudējumus, kas radušies zivju barības objektu, zivju dabīgo nārsta vietu un dzīvotņuzuduma dēļ.3) Jūras vides pārvaldes 1992.gada 1.septembra "Pagaidu instrukcija jūras videskontrolei Latvijas valsts ostās, kuģu piestātnēs, un grunts apglabāšanas vietās".Instrukcija ietver 1972.gada Londonas konvencijas „Par jūras piesārņošanas aratkritumiem un citiem materiāliem novēršanu”, 1972.gada Oslo konvencijas „Parjūras vides piesārņojuma novēršanu, kurš rodas no kuģu un lidmašīnu izmešiem” un1992.gada Helsinku konvencijas „Par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību”prasības attiecībā pret padziļināšanas darbu veikšanas un grunts apglabāšanas kārtību,kā arī vides monitoringa izpildes un informācijas sniegšanas kārtību. Instrukcijāiekļauts izgāšanai jūrā aizliegto vielu saraksts, grunts piesārņojuma klasifikācija pēcvielu koncentrācijas tajā un šo klašu raksturojums, kas nosaka cik piesārņotu grunti irpieļaujams izvest uz jūras zemūdens izgāztuvi.4) ‘’Likums par dabas resursu nodokli” (19.12.1996.)Likums nosaka prasību aprēķināt un atmaksāt valstij dabas resursu nodokli par dabasresursu izmantošanu vai vides piesārņošanu.5) MK 2002.gada 18.jūnija noteikumi Nr.244 “Dabas resursu nodokļaaprēķināšanas un maksāšanas kārtība”Noteikumi nosaka dabas resursu lietošanas un vides piesārņojuma nodokļa aprēķinaun samaksas kārtību, tai skaitā konkrēto dabas resursu un piesārņojošo vieluklasifikāciju un atbilstību noteiktai nodokļu grupai;6) „Mērsraga ostas noteikumi” (03.03.1997.)Noteikumi, kuri izdoti saskaņā ar „Likumu par ostām”, nosaka padziļināšanas darbuveikšanas organizāciju ostā, vides aizsardzības prasības un atbildību par ostasakvatorijas piesārņošanu.12

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________2. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS2.1. Mērsraga ostas, tās iekšējās akvatorijas un pieguļošās Rīgas jūras līča teritorijasraksturojums (arī zivju nārsta vietas), pašreizējā izmantošana, esošo būvju darbībasraksturojumsMērsraga ostas raksturojums, pašreizējā izmantošanaMērsraga osta atrodas Rīgas jūras līča rietumu krastā divas jūdzes uz dienvidiem noMērsraga zemesraga. Osta ir mākslīgi izveidots līcis, kuru ierobežo ziemeļu undienvidu moli. Mērsraga ostas teritorijas platība ir 58,98 ha, no tiem 12,48 ha aizņemakvatorija (skat.3. un 4. pielikumus).Līdz 1991. gadam osta darbojās kā zvejas osta un veica galvenokārt zvejas kuģubāzēšanas funkcijas. Līdz ar neatkarības atgūšanu Mērsraga osta diversificēja savudarbību, uzsākot pārkraut arī citas kravas, galvenokārt kokmateriālus.1994. gadā atbilstoši „Likuma par ostām” prasībām tiek izveidota Mērsraga ostaspārvalde, kur turpmāk, pamatojoties uz „Likums par ostām”, Mērsraga ostasnoteikumiem un citiem likumdošanas aktiem veic ostas teritorijas pārvaldīšanu.Mērsraga ostas pārvalde veic ostas apsaimniekošanu, organizē ostas izbūvi, veic ostaspakalpojumu pieprasījumu piedāvājuma izpēti, piedalās ar ostas darbību saistītāsinfrastruktūras attīstībā. Mērsraga osta ir ceturtā lielākā starp Latvijas ostām, skatotiespēc kravu apgrozījuma. Ņemot vērā apstākli, ka Mērsraga osta pieguļ Engures ezeradabas parkam un ka pie noteiktiem vēja rumbiem straumes un sanešu plūsma noMērsraga ostas piesārņojumu var aiznest uz lieguma zonu, iesakāms no Mērsragaostas eksportēt tikai videi draudzīgas kravas.1994. gadā no Mērsraga ostas tika uzsākts papīrmalkas kravu eksports. Sākot ar 1996.gadu, nosūtītās papīrmalkas apjomi caur Mērsraga ostu ir pakāpeniski palielinājušies,2000. gadā sasniedzot jau 214,6 tūkst. tonnu gadā jeb 30,5% no Latvijas mazo ostukopējā koksnes kravu apgrozījuma. Par otru nozīmīgāko kravas veidu šobrīd iruzskatāma koksnes šķelda, kuras eksports Mērsraga ostā tika uzsākts 2000. gadā.Caur ostu regulāri tiek nosūtīts arī neliels zivju produkcijas apjoms.Tabula 2.1.1.Mērsraga ostas papīrmalkas un koksnes šķeldas kravu apgrozījuma dinamika1995. – 2003. gadā (tūkst. tonnu)1995. 1996. 1997. 1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003.117,3 18,5 37,8 120,9 133,0 238,7 220,9 233,2 211,7Pārējo materiālu – zāģmateriāli, kūdra, šķembas, koksnes granulas, melnie metālikravu apjomi salīdzinoši niecīgi un nepārsniedz dažus tūkstošus tonnu.Pēc Valsts zemes dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās nodaļas Nekustamā īpašumaValsts kadastra 2002. gada 10. septembra „Uzziņa par nekustamo īpašumu”Nr.9.2.20/1-941 nekustamais īpašums Talsu rajona Mērsraga pagastā, „Mērsraga13

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________osta” sastāv no 3 zemes vienībām ar kadastra Nr.8878-003-01-0145, Nr.8878-003-0146 un Nr.8878-003-0859 un kopējo platību 58,98 ha. (skat. 4. pielikumu)Osta ir aizsargāta ar diviem moliem. Ziemeļu mols izvirzīts A virzienā no kanālaieejas, tā garums 390 m. Dienvidu mola garums 105 m un tas izvirzīts Z virzienā nopiestātnes Nr.7. Ostas ieejas platums starp abiem molu galiem 107 m. Ostā ved ieejaskanāls 80 m platumā un 1000 m garumā sākot no ostas ieejas; mazākais dziļums tajā6,3 m (2002.).Mērsraga ostas akvatorija ietver:- ārējo reidu, kas atrodas starp līnijām, kuras savieno punktus starp sekojošāmkoordinātām:57° 20,2’ Z 23° 12,4’ A57° 20,2’ Z 23° 14,4’ A57° 18,9’ Z 23° 13,3’ A57° 18,9’ Z 23° 15,4’ A- iekšējā un ārējā reida savienojošā josla 0,2 j.j. platumā ar ass līniju priekšējāsvadlīnijas virzienā 270,1° - 90,1°. Ziemeļos šī josla norobežojas ar paralēli 57°20,2’ Z, dienvidos ar paralēli 57° 20,2’ Z.- iekšējais reids rietumos – tilts pār kanālu, kas ved uz Engures ezeru; austrumos –līnija, kas savieno Dienvidu un Ziemeļu molu galus.Mērsraga ostas hidrotehnisko būvju raksturojumsTabula 2.1.2.NR. NOSAUKUMS RAKSTUROJUMS PIEZĪMES1 2 3 41. Dienvidu mols Konstrukcija – divas savstarpēji enkurotassienas no metāla rievpāļiem ar dzelzsbetona (stāvēšanasvirsbūvi.piestātne)Garums – 105,9 m.Esošā gultnes atzīme mīnus 6,1 – 6,9 m.Projekta gultnes atzīme no ostas akvatorijaspuses 1,8 m.Kordona atzīme no līča puses 3,0 m.2.3.Ziemeļu molsPiestātne Nr.1Konstrukcija – divas savstarpēji enkurotassienas no koka pāļiem ar akmens pildījumu.Garums – 390,0 m.Platums – 4,5 m.Esošā gultnes atzīme mīnuss 4,2 – 0,0 m.Esošā augšas atzīme 2,04 – 1,50 m.Konstrukcija – enkurota leņķveida siena nodzelzsbetona čauļpāļiem Ø 1,2 m, uz pa- mataplātnēm.Garums – 116,93 m.14

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Esošā gultnes atzīme mīnus 3,8 – 4,5 m.Projekta gultnes atzīme mīnus 4,5 m.4.5.6.7.8.9.Piestātne Nr.2Piestātne Nr.3Piestātne Nr.4Piestātne Nr.6ApareļunobrauktuvePiestātne Nr.7Konstrukcija – estakāde no dzelzsbetonapāļiem ar virsbūvi no metāla režģa undzelzsbetona pārseguma plātnēm.Garums – 41,8 m.Esošā gultnes atzīme mīnus 3,2 – 4,4 m.Projekta gultnes atzīme mīnus 4,5 m.Kordona atzīme 1,58 m.Konstrukcija – bolverks no koka pāļiem ardzelzsbetona uzgalvi.Garums – 40,0 m.Esošā gultnes atzīme pie kordona mīnus 2,8 –3,0 m.Projekta gultnes atzīme mīnus 3,5 m.kordona atzīme 1,58 m.Konstrukcija – enkurots bolverks ar fasādessienu no metāla rievpāļiem.Garums – 50,4 m.Esošā gultnes atzīme mīnus 3,7 – 4,8 m.Projekta gultnes atzīme mīnus 6,0 m.Kordona atzīme 2,5 m.Konstrukcija – bolverks ar fasādes sienu nometāla rievpāļiem enkurots pie metāla rievpāļuenkursienas.Garums (projekta) – 147,2 m.Esošā gultnes atzīme mīnus 3,8 – 6,2 m.Projekta gultnes atzīme mīnus 6,5 m.Kordona atzīme 2,5 m.Konstrukcija – enkurots bolverks ar fasādessienu no metāla rievpāļiem. Dzelzsbetonaplātne balstās uz metāla pāļiem.Garums – 20,83 m.Platums – 11,0 m.Esošā gultnes atzīme mīnus 6,2 – 6,6 m.Projekta gultnes atzīme mīnus 6,5 m.Kordona atzīme 1,335 m.Konstrukcija – enkurots bolverks ar fasādessienu no metāla rievpāļiem.Garums – 163,8 m.Esošā gultnes atzīme mīnus 6,0 – 6,6 m.Projekta gultnes atzīme mīnus 6,5 m.15

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Kordona atzīme 2,5 m.10.11.SlipsStāvēšanaspiestātne (Dienvidumolā)Frontes platums – 14,0 m.Konstrukcija – enkurots bolverks ar fasādessienu no metāla rievpāļiem.Garums – 89,3 m.Esošā gultnes atzīme mīnus 6,1 – 6,5 m.Projekta gultnes atzīme mīnus 6,5 m.Kordona atzīme 1,8 m.(Avots: Mērsraga ostas akvatorijas pase, 1999)Piezīmes:1. Visas atzīmes – Baltijas sistēmā.Ostā ir sekojošas piestātnes (Baltijas jūras locija, 2002):- kreisā krasta stāvēšanas piestātne Nr.3. atrodas ostas ziemeļrietumu daļā undomāta zvejas kuģu piestāšanai, lai veiktu nepieciešamās kravas operācijas,dziļums pie tās līdz 3,4 m; te var stāvēt arī jahtas;- kreisā krasta dzelzsbetona piestātne Nr.4., tās garums 50 m, dziļums pie tās4,0 – 4,4 m;- labā krasta jaunās iekraušanas piestātnes Nr.6., 7. atrodas ostas paplašinātajāaustrumu daļā. To garumi attiecīgi 68 m un 164 m. Dziļums pie tām 5,8 – 6,5m;- labā krasta iekraušanas piestātne Nr.2. atrodas ostas dienvidaustrumu daļā.Tās garums 42 m, dziļums pie tās 3,5 – 4,4 m;- tālāk uz rietumiem atrodas slips. Slipa celtspēja 130 t;- slipam cieši blakus uz rietumiem atrodas iekraušanas piestātne Nr.1.krastmalas veidā, ar piestātnes daļas garumu 116 m. Dziļums pie tās 3,7 – 4,5m (2002.).Ostas darbībā ir iesaistījušās dažas uzņēmējsabiedrības veicot stividorpakalpojumus,apsardzi, transportēšanas operācijas, kuģu apkalpošanu u.c. pakalpojumus:- SIA „Saiva - 1” SIA (zivju pārstrādes uzņēmums; 250 strādājošo; plāno līdz350);- SIA „Silmas Grupa” (saldētava; 15 – 20 darbinieki);- SIA „Austrumu Tirdzniecības Grupa” (zivju pārstrādes uzņēmums; 350darbinieki);- SIA „GAMMA Rent” (stividors; 15 – 20 darbinieki);- SIA „SILVA” (stividors; 20 darbinieki);- SIA „FINEKS AB” (stividors; 10 darbinieki);- SIA „Domše Latvija” (kokmateriālu tirdzniecība; 5 darbinieki);- SIA „Meždaris” (kokmateriālu eksports; 5 darbinieki);- SIA „Valmiera - Andreā” (30 darbinieki);- A/S „Mērsrags” (nomā zemi; 2 darbinieki).16

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Pašlaik Mērsraga ostas teritorijā darbojās divas zivju pārstrādes rūpnīcas, kurasnodrošina 540 pastāvīgas darbavietas gan Mērsraga iedzīvotājiem, gan arīviesstrādniekiem no Jūrmalas un Talsu rajona. Šo uzņēmumu veiksmīga darbība irļoti nozīmīga ne vien Mērsragam, bet arī nacionālā līmenī, jo liela daļa produkcijastiek eksportēta uz NVS valstīm.Iekšējās akvatorijas un piegulošās Rīgas jūras līča akvatorijas raksturojumsOstas iekšējās akvatorijas platība 12,48 ha. Tabulās 2.1.3. un 2.1.4. sniegts piegulošāsteritorijas raksturojums.Tabula 2.1.3.Akvatorijas elementu galvenie rādītājiNR. NOSAUKUMS RAKSTUROJUMS PIEZĪMES1 2 3 41. Ārējais pieejas - garums – 1000,0 m;kanāls- esošais gultnes platums – 80,0 m;- esošā gultnes atzīme mīnus 6,0 – 6,7 m;- projekta gultnes atzīme – mīnus 7,0 m;- dziļumi ārpus kanāla – mīnus 3,5 – 5,5m;- zemūdens nogāžu slīpuma rādītāji –1:4.2.3.4.Ostas akvatorijaPriekšostasmanevrēšanasakvatorijaIekšējais kanāls- kopējā platība – 10,21 ha- platība – 65200 m 2 ;- esošā gultnes atzīme – mīnus 6,2 – 6,8m- gultnes projekta atzīme – mīnus 6,5 m.- garums – 200,0 m;- gultnes platums – 60,0 m;- esošā gultnes atzīme mīnus 3,2–5,8m;- gultnes projekta atzīme mīnus 5,0 m.(Avots: Mērsraga ostas akvatorijas pase, 1999)Piezīmes:1. Visas atzīmes – Baltijas sistēmā.17

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Akvatorijas hidroloģiskie apstākļiTabula 2.1.4.NR. NOSAUKUMS RAKSTUROJUMS1. Viļņu augstums Vidējais viļņu augstums 0,3 m, maksimālais – 2,1 m.2. Jūras līmeņividējais - +0,06 m;maksimālais - +2,16 m;minimālais – mīnus 1,27 m.3. StraumesPiekrastes zonā vidējais straumju ātrums 14 cm/sek,maksimālais 127 cm/sek.4. Ledus apstākļiVidējais ledus biezums 30 cm, maksimālais – 67 cm.Agrākais ledus nostāšanās termiņš 24. decembris, attīrīšanāsno ledus 6.marts.Maksimālais ledus stāvēšanas ilgums – 92 dienas.(Avots: Mērsraga ostas akvatorijas pase, 1999)SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs” (PAIC) 2003. gadā veica Mērsraga ostasakvatorijas morfodinamisko procesu matemātisko modelēšanu ievērojot Ziemeļumola rekonstrukciju un pagarināšanu. Aprēķinu materiāli sniegti ziņojuma 4.7.nodaļā.Kanāla gultni veido smalkas un putekļainas vidēja blīvuma smilts slānis. Šā slāņabiezums pie krasta līnijas 5 – 6 m. Slānī atrodas atsevišķas sporādiskas izplatībasiegulas – smilšmāls ar grants un oļu piejaukumu (morēnas izskalošanās atliekas).Slāņa biezums 0,4 – 1,3 m. Iegulu dziļums 5 – 6 m. Līdz 200 m no ostas vārtiemgultnes virsma ir līdzena un smilšaina. Attālumā no ostas vārtiem 200 m un tālāk,gultnes virsma ir veidota no smilts ar granti, oļiem un laukakmeņiem (morēna).Zivju nārsta vietasTuvākā Baltijas siļķu (renģu) nārsta vieta „Mērsrags” atrodas apmēram 10 km uzziemeļiem no gultnes padziļināšanas vietas. Pēc izšķilšanās sīkie kāpuri uzturasgalvenokārt 0 – 2 m slānī, bet pēc tam straumes to iznēsā pa visu līci. Kāpuru skaitssvārstās no 0,04 līdz 8 eks./m 2 (jūnijā – jūlijā vidēji 2 eks./m 2 ).Darbu rajonam piegulošajā līča zonā maijā – jūlijā norisinās asaru un raudu mazuļu(80 – 90 % no visu mazuļu skaita), kā arī līņu, vimbu un zandartu mazuļuuzbarošanās. Šo zivju mazuļu koncentrācijā svārstās no 0,01 līdz 0,07 eks./m 2 .2.2. Situācijas plāns M 1:1000 (1:500) ar iezīmētām jaunajām, paliekošajām unlikvidējamām būvēm un komunikācijāmSituācijas plāns pievienots pielikumā Nr. 2.18

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________2.3. Piebraukšanas iespējas molam, nepieciešamo inženierkomunikāciju pieejamības untehniskā stāvokļa raksturojumsPiebraukšanas iespējasMērsraga ostas izvietojuma rajonam nav dzelzceļa tīkla, taču tas nodrošināts arlabiem autotransporta pievedceļiem. Mērsraga ciems atrodas uz valsts autoceļa P–131Jūrmala – Kolka. Mērsraga ostas pievedceļš atzarojas no valsts autoceļa tieši pie ostasteritorijas robežas. Ostas teritorijas dienvidu daļā (2. zemes gabals. Skat. PielikumuNr.4.) piebraukšana pie piestātnēm Nr. 1., 2., 6., 7., iespējama pa ceļiem ar asfaltavirskārtu un pa koksnes kravas laukumiem. Pievedceļš pie ostas teritorijas ziemeļudaļas (1. zemes gabals, skat. pielikumu Nr.4.) piestātnēm arī atzarojas no valstsautoceļa P–131 tieši pie ostas teritorijas robežas (Pielikums Nr.3.). Piebraukšanaiespējama pie piestātnēm Nr. 3. un 4 un zivju produkcijas ražotnēm.InženierkomunikācijasTelekomunikācijas. Sakaru nodrošinājums pagasta teritorijā pašreiz uzskatāms parapmierinošu. Telefona abonenti pieslēgti analogām centrālēm. Saskaņā ar Lattelekomplāniem, tuvākajos gados notiks abonentu pieslēgšana ciparu tīklam.No 1998. gada pagasta teritorija nodrošināta ar mobilajiem sakariem. Mērsragāatrodas gan „Latvijas mobilā telefona”, gan „TELE 2” sakaru antenas. „TELE 2”sakaru tornis kalpo arī krasta apsardzes un jūras glābšanas dienesta darbam. Mobiliesakari varētu būt labākā kvalitātē, jo daļā Upesgrīvas un vēl dažās vietās (mežos),sakari ir stipri traucēti vai pat nevar uztvert.Sakaru nodrošināšanai ostas teritorijā izveidotas gaisvadu sakaru līnijas 110 mgarumā.Notekūdeņi un kanalizācija. Mērsraga pagastā darbojas vienas notekūdeņubioloģiskās attīrīšanas iekārtas, kas sāka savu darbību 1986. gadā. Notekūdeņuizplūdes vieta – Rīgas jūras līcis. Apmēram 500 centrā esošo mājokļu ir pievienotišai sistēmai. Kopējais pieslēgumu skaits sistēmai – 25, tai skaitā 9 daudzdzīvokļunami un 20 privātmājas. Kanalizācijas sistēmu izmanto arī vidusskola, bērnudārzs,ostas uzņēmumi. Kopējais kanalizācijas sistēmas garums ir 2522 m. Tā izbūvētalaikā no 1978. – 1985. gadam. Notekūdeņu novadīšanai no ostas teritorijas uzattīrīšanas iekārtām, kuras izvietotas ostas 1. zemes gabalā (sk.plānu pielikumā Nr.4.),pāri kanālam iet zemūdens cauruļvads. Kanalizācijas zemūdens cauruļvada bojājumipadziļināšanas darbu rezultātā nav iespējami. Aizsērējums kanālā izveidojas unizsauc gultnes padziļināšanas vajadzību, aptuveni 40 līdz 160 m no ostas vārtiem, betdīkers izvietots 300m attālumā, dziļums virs cauruļvada kuģošanas daļā 6,05 – 6,25m.Vidēji notekūdeņu apjoms diennaktī sasniedz 400 m 3 . Notekūdeņu analīzē, pirmsattīrīšanas, noteikts suspendēto vielu, ĶSP, NH4, Nkop, PO4, Pkop paaugstinātakoncentrācija. Pēc notekūdeņu attīrīšanas bioloģiskajās attīrīšanas iekārtās,normatīvus nedaudz pārsniedz NO2 koncentrācija (skatīt pielikumu Nr. 5) Normatīvi19

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________attīrīti notekūdeņi pašteces ceļā tiek novadīti Rīgas jūras līcī pie Z mola (100 mattālumā no krasta un 10 m attālumā no mola malas, skat. pielikumu Nr.2.). Pēc SIA„Procesu analīzes un izpētes centra aprēķiniem” Mola pagarināšanas rezultātānotekūdeņu noplūdes vietai raksturīgs straumes ātrums un jūras dziļums nemainās,līdz ar to Ziemeļu mola rekonstrukcija nekādā veidā neietekmēs notekūdeņu izkliedi.Energoapgāde. Visa pagasta teritorijā elektroenerģijas patērētāji saņemelektroenerģiju no centrālajiem energoapgādes tīkliem, ko apkalpo AS „Latvenergo”.Pagasta teritorijai pieslēdzas 20 KW elektrolīnija, pagastā ir elektroapakšstacijas unšobrīd pagasta elektroapgādi nodrošina esošās elektroierīces. Mērsraga pagastazemsprieguma tīkli atrodas Talsu tīklu rajona pārziņā. Jaunu līniju izbūve līdz 2012.gadam nav plānota. Šo teritoriju izmantošanu, transformāciju un aizsardzībureglamentē LR normatīvie tiesību akti. Centralizētas elektroapgādes nodrošināšanaiostas teritorijā izvietota transformatora apakšstacija, 0,4 kW elektrisko tīklu gaisvadu(88 m) un kabeļlīnijas (505 m), kā arī 20 kW elektrisko tīklu gaisvada līnijas – 550 m.Siltuma apgādei uzņēmuma teritorijā izvietotas siltumtrases – 180 m.Gāzes saimniecība. Šobrīd pagasta iedzīvotāji izmanto tikai balonu gāzi, ar konodrošina privātie uzņēmēji. Perspektīvā ir plānots līdz Mērsraga centrālai daļai veiktgāzes vada izbūvi, tas ir vidējā spiediena gāzes vads no Lapmežciema. Gāzes vadaizbūvei jāveic atsevišķa izpēte un projekts.2.4. Jūras transporta līdzekļu apkalpošanas iespēju raksturojums Mērsraga ostāMērsraga osta līdz 1991. gadam darbojās kā zvejas osta un veica galvenokārt zvejaskuģu bāzēšanās funkcijas. Līdz ar neatkarības atgūšanu osta diversificēja savudarbību uzsākot pārkraut arī citas kravas, galvenokārt kokmateriālus. No 1991. gadaMērsraga osta ir viena no visstraujāk attīstījušajām Latvijas mazajām ostām, ganstrauji piesaistot jaunas komerckravas (koksne, zāģmateriāli, škelda, kūdra u.c.), gannostiprinot vietējās tradīcijas zivju pārstrādē.Ziemeļu mola rekonstrukcijas realizēšana un kārtējā iekšējās akvatorijaspadziļināšana nodrošinās iespēju Mērsraga ostai paplašināt savas darbības lauku.Vadoties no piestātņu garuma un manevrēšanas akvatorijas izmēriem, šobrīd ostā tiekapstrādāti sauskravas kuģi ar iegrimi līdz 5,5 m, platumu līdz 24 m, garumu līdz 120m un bruto ietilpību līdz 5000 BT (Mērsraga ostas pārvaldes dati). Kravuapgrozījums un apkalpoto komerckuģu skaits apkopots tab. 2.4.1.20

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Kravu apgrozījums Mērsraga ostā 2000. – 2003. gados(Mērsraga ostas pārvaldes dati)Kravu veidiKravu apgrozība (tūkst.tonnu)/komerckuģu skaits2000. 2001. 2002. 2003.Koksnes škelda 24,1 54,2 55,4 66,5Kūdra 2,0 1,7 0 0Metāli 0,3 0,7 0,5 0Koksnes granulas 4,9 0 0 0Šķembas 0 0 0 10,2Beramkravas kopā 31,3 56,6 55,9 76,7Apaļkoki 214,6 166,7 177,8 145,2Metāla izstrādājumi 0 0,5 0,6 0Zivis 5,0 5,2 5,8 2,8Kamīnmalka 0 0 0 1,9Ģenerālkravas kopā 219,6 172,4 184,2 149,9Kopā 250,9/111 229,0/99 240,1/103 226,6/71Tabula 2.4.1.Kuģiem ienākot Mērsraga ostas akvatorijā ir jāievēro „Mērsraga ostas noteikumi”,t.sk.:- kuģiem, kuru maksimālais garums ir lielāks par 50 metriem, ienākot vai izejot noostas, kā arī pārvietojoties no vienas piestātnes uz citu ir obligāti ločupakalpojumi;- vismaz viena velkoņa izmantošana ir obligāta kuģiem un velkoņiem ar liellaivām,kuru garums ir lielāks par 60 metriem;- ostas akvatorijā ir viens apgriešanās baseins kuģiem ar garumu 80 m un iegrimi3,0m;- kuģu kustība ostā tiek pārtraukta, ja vēja ātrums pārsniedz 12 m/s, vai redzamībair mazāka par 1,5 km; bezvējā ja gaisa temperatūra ir zemāka par -15°C unprognozējama kuģu apledošana;- 80 m garie kuģi pie vējiem no R un DR var noenkuroties 2 – 2,5 j.j. attālumā noostas vārtiem vadlīnijas abās pusēs, kur dziļumi 10 – 15 m. Grunts – smilts,akmens, enkuru notur labi.2003. gadā Mērsraga ostā tika apkalpots 71 kuģis, 2004. gadā paredzēts apkalpot 90kuģus. Bez tam ostā bāzējas 13 zvejas kuģi, kuri pierakstīti Rīgas ostā. Mērsraga ostāpierakstītas tikai sīkas laiviņas.Jūras transporta līdzekļu apkalpošana paredz kuģu atkritumu apsaimniekošanu. Irizstrādāts „Mērsraga ostas atkritumu apsaimniekošanas plāns vadoties no MKnoteikumiem Nr. 455 „Par kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanaskārtību un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošas plāna iztstrādes kārtību”. Mērsragaostas teritorijā esošās atkritumu pieņemšanas iekārtas var nodrošināt visu kuģu radītoatkritumu pieņemšanu izņemot ķīmiskās un kaitīgās vielas. Cieto sadzīves atkritumu(60m 3 gadā ) apsaimniekošanu pēc līguma veic A/S “Krauklis” (6. pielikums). CSA21

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________tiek nogādāti uz Rojas pagasta atkritumu izgāztuvi. A/S “Krauklis” pieņem arī arnaftas produktiem piesārņotos cietos atkritumus un veic to tālāku utilizāciju. Ar naftuun naftas produktiem piesārņotu ūdeņu 10 m3 gadā apsaimniekošanu veic Mērsragaostas pārvaldei piederoša, kuģu mašīntelpu sateču ūdeņu attīrīšanas iekārta.Saimniecisko notekūdeņu, kuri netiek savākti kanalizācijas tīklā, apsaimniekošanu 20m3 gadā, atbilstoši līgumam veic Rojas dzīvokļu komunālais uzņēmums(7. pielikums).2.5. Rīgas jūras līcis un ostas iekšējās akvatorijas hidroloģiskais raksturojums Ziemeļumola apkārtnē – ūdenslīmeņi, viļņošanās, ledus apstākļi, straumesIzstrādājot akvatorijas hidroloģisko raksturojumu izmantoti galvenokārt materiāli,kurus izsniedza Mērsraga ostas pārvalde, t. sk.:o „Mērsraga ostas hidrotehnisko būvju rekonstrukcijas skiču projekts”. SIA„Jūras projekts”, Rīga, 1998.g.o „Ziemeļu mola rekonstrukcija drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanaiMērsraga ostā”, Investīciju projekts, 2003.ŪdenslīmeņiŪdens līmeņa svārstības Rīgas jūras līcī iespaido atmosfēras spiediena izmaiņas,ūdens apmaiņa ar Baltijas jūru u.c. faktori. Vislielākie ūdens līmeņa pacēlumi saistītiar vētras uzplūdiem, viszemākie ar anticikloniskiem procesiem.Vislielākā ietekme uz summārajām ūdens līmeņa svārstībām pie Mērsraga ostas iratplūdiem un pieplūdiem. Kopumā Rīgas jūras līcim pieplūdus (kas izraisa ūdenslīmeņa celšanos) izraisa rietumu virzienu vēji – no dienvidrietumu līdzziemeļrietumu, kas parasti saistīti ar ciklonu kustību uz ziemeļiem no Rīgas jūras līčacentrālās daļas. Sākotnēji, kad pār līci pārvietojas siltā fronte, iestājas dienvidrietumuvēji, kas vislielāko ūdens līmeņa pacēlumu izraisa līča austrumu piekrastē unPērnavas līcī. Pēc tam, pārvietojoties aukstajai frontei, vēju virziens mainās rietumuun ziemeļrietumu un sākas krass ūdens līmeņa pacēlums līča dienvidu daļā unrietumu piekrastē. Dienvidu un ziemeļu vēji attiecībā uz ūdens līmeņa svārstībāmparasti ir neitrāli, bet austrumu virziena vēji izraisa ūdens atplūdus līča rietumupiekrastē. Ekstremālie ūdens līmeņi Mērsraga ostā ar dažādu atkārtošanos apkopotitabulā 2.5.1.Tabula 2.5.1.PunktsMērsragsAtkārtošanās periods, gadiMaksimālais līmenisMinimālais līmenis50 25 10 5 1 50 25 10 5 1168 152 131 113 45 -106 -98 -89 -82 -5222

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Kā redzams no tabulas, maksimāli iespējamais līmenis 1 reizi 50 gados sasniedz168cm, bet minimāli iespējamais – mīnus 106cm. Tādējādi maksimālā ūdens līmeņasvārstību amplitūda sasniedz 274 cm.ViļņošanāsRīgas jūras līcī gada laikā pārsvarā novērojama 1 - 2 balles stipra viļņošanās. Vidējaisviļņu augstums ir 1,8 m. Vidējais viļņu augstums, ar nodrošinātību 1 reizi 50 gados,sasniedz 4 m ar periodu 8,5 sekundes. Ekstremālo vētru laikā atsevišķu viļņu grupumaksimālais augstums var sasniegt 6 – 8 m. Visspēcīgākās vētras ir rudenī un ziemā,valdošas vētras no ZR un DA virzieniem.Mērsraga ostas teritorija ir jāaizsargā no vēja radītiem viļņiem, kas veidojas Rīgasjūras līcī Z, ZA, A un DA virziena vētras laikā. Šo virzienu vēja radītie viļņi irbīstami, jo pūšot šāda virziena vējam viļņiem ir samērā liels ieskrējiena ceļš. Molukonfigurācija aizsargā ostas akvatoriju no Z un DA virzienu vēju viļņošanās. Ostasakvatorijai bīstamākie ir ZA un A virzienu viļņi.Par viļņu postošo ietekmi uz ostas infrastruktūru liecina 2002. gada vētra Mērsragaostā, kuras radītie viļņi ienāca ostas akvatorijā un izskaloja 7. piestātnes pamatnessmiltis. Vēl postošāka ietekme bija uz Mērsraga ostas vienīgo rampu pasažieru kuģuun RO –RO tipa kuģu uzņemšanai, kura iebruka. Minētā vētra Mērsraga ostaspārvaldei radīja zaudējumus 16000 Ls apmērā. Protams, ka šādā situācijā kravuīpašnieku, kuģu īpašnieku un stividorkompāniju uzņēmējdarbība ostā ir apdraudēta.Ja situācija netiks uzlabota, kravu plūsmas tiks novirzītas uz citām ostām.Viļņošanās parametru novērtējums Mērsraga ostas akvatorijas iekšienē un pieejāsVēju režīma elementi. Vēja novērojumus Mērsraga ostā veic hidrometeoroloģiskāstacija Mērsrags. Stacijas meteoroloģisko novērojumu laukums no līča atrodasaptuveni 1500 m attālumā un to ieskauj apbūve, tāpēc stacijas Mērsrags dati attiecībāuz vēju nebūs reprezentatīvi Mērsraga ostas piekrastei. Rīgas jūras līča rietumupiekrastes vēja režīmu pietiekami labi atspoguļo postenis Kolkā, kas veic 4 kārtīgusvēja ātruma un virziena novērojumus. Tādējādi vēja ātrumu aprēķini pie noteiktāsnodrošinātības tika veikti, pamatojoties uz jūras posteņa Kolka datiem. Šie datiattiecībā uz vēju apkopoti tabulā 2.5.2.23

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________VējavirziensLielākaisizmērītaisātrumsĀtrums ar nodrošinātību vienreizTabula 2.5.2.1 gadā 5 gados 10 gados 20 gados 50 gadosZ 21 14 17 18 20 22ZA 21 16 19 20 21 22A 20 17 21 23 25 26DA 22 16 20 21 23 24D 20 15 18 19 21 22DR 20 16 19 20 22 24R 20 15 18 19 20 22ZR 20 13 16 17 18 20Visi virz. 22 19 22 23 25 26Kā redzams no tabulas, vislielākais vēja ātrums, kas tiek novērots 1 reizi 50 gados 26(m/s), attiecas uz austrumu virzienu.Mērsraga ostai bīstami no viļņu viedokļa ir ziemeļrietumu, ziemeļu, ziemeļaustrumu,austrumu un dienvidaustrumu virzienu vēji (skat. att. 2.5.1.). Šo Virzienu vēju ātrumi,kas tiek novēroti 1 reizi 50 gados variē 22 līdz 26 m/s robežās. Tieši šiem virzieniemun ātrumiem, tika veikti vēju viļņu elementu aprēķini pie ostas aizsargbūvēm unakvatorijā (att.2.5.2.).24

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________25

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________26

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Tabula 2.5.3.Vēja ātrumu atkārtošanās pa virzieniem (%), Kolkas stacija, gadsVējavirziensVēja ātrums m/s0-1 2-5 6-9 10-13 14-17 18-20 >20 summaZ 1,2 5,0 1,9 0,4 0,1 0,002 0,002 8,604ZA 1,2 5,2 2,2 0,7 0,2 0,009 0,002 9,511A 1,0 3,9 1,5 0,5 0,2 0,06 12,060DA 1,3 5,9 2,6 0,9 0,4 0,05 0,004 11,154D 2,8 8,9 2,6 0,6 0,1 0,02 15,020DR 3,2 13,0 4,4 1,1 0,4 0,05 22,150R 2,9 10,1 3,3 0,7 0,1 0,01 17,110ZR 1,6 5,9 1,4 0,3 0,07 0,006 9,906Kā redzams no tabulas, vislielākais atkārtošanās biežums ir dienvidrietumu unrietumu virzienu vējiem, t.i. tiem, kas Mērsraga ostai nav bīstami no viļņošanāsviedokļa. Taču ostai visbīstamākajiem austrumu virziena vējiem ir pietiekami augsta– aptuveni 12%, atkārtošanās.Vējviļņu elementi pie Mērsraga ostas aizsargbūvēm un akvatorijā. Vēja viļņuaugstums h m , periods t c un garums l m ir atkarīgi no vairākiem faktoriem unvispirms no vēja virziena un ātruma, viļņu pieejas vietu konfigurācijas, viļņuieskrējiena garuma, vietas dziļuma.Viļņu ieskrējiena elementu aprēķins aizsargmolu ārējā pusē tika veikts pa iecirkņiem.Molu sadalījums pa iecirkņiem tika veikts pēc vienādiem dziļumiem. Tā iecirknī 1dziļums pie mola ārējās sienas ir 3m, iecirkņos 2 un 4 – 2 m, iecirknī 3 – 1 m. Viļņuelementu aprēķins tika veikts viļņiem ar 1%, 2% un 5% nodrošinātību. Aprēķinu datiapkopoti tab. 2.5.4.27

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Tabula 2.5.4.Vēja viļņu elementi dažādām nodrošinātībām Mērsraga ostas molu ārējā pusēIecirknis nr;dziļums m13 m22 m31 m42 mVirziens unvēja ātrumsViļņa ieskrējienagarums, km h,m t,c l,m h1% h2% h5%ZR-20m/s 45 0,64 3,16 16,80 1,34 1,28 1,13Z-22m/s 128 0,68 3,31 14,52 1,41 1,33 1,20ZA-22m/s 100 0,68 3,31 14,52 1,41 1,33 1,20A-26m/s 84 0,81 3,25 18,93 1,63 1,55 1,39DA-24m/s 42 0 0 0 0 0 0ZR-20m/s 45 0,52 2,60 10,00 1,05 1,00 0,89Z-22m/s 128 0,53 2,61 11,6 1,06 1,03 0,91ZA-22m/s 100 0,54 2,63 11,8 1,08 1,05 0,92A-26m/s 84 0,64 2,86 12,86 1,22 1,18 1,04DA-24m/s 42 0 0 0 0 0 0ZR-20m/s 45 0,34 1,74 6,00 0,62 0,60 0,56Z-22m/s 128 0,40 1,80 6,30 0,70 0,67 0,62ZA-22m/s 100 0,41 1,79 6,20 0,70 0,67 0,62A-26m/s 84 0,45 1,82 6,38 0,76 0,73 0,68DA-24m/s 42 0 0 0 0 0 0ZR-20m/s 45 0 0 0 0 0 0Z-22m/s 128 0 0 0 0 0 0ZA-22m/s 100 0 0 0 0 0 0A-26m/s 84 0,64 2,86 12,86 1,22 1,18 1,04DA-24m/s 84 0,54 2,63 11,80 1,08 1,05 0,95Kā redzams no tabulas, vislielākais viļņu augstums (gan vidējais, gan arī ar 1%, 2%un 5% nodrošinātību) novērojams 1. Ziemeļu mola iecirknī – pašā dziļākajā posmā (3m). Vismazākais viļņu augstums novērojams 3. Ziemeļu mola iecirknī, kur no molaārējās puses dziļums ir no 1,2 m un mazāk.Jāatzīmē, ka ieejas moli ir orientēti tādā veidā, ka Ziemeļu mola ārējā puse ir pilnībāaizsargāta no dienvidaustrumu virzienu vējiem, bet Dienvidu mola ārējā ir pilnībāaizsargāta no visiem ziemeļu ceturdaļas vējiem.Ziemeļu molam no viļņošanās viedokļa bīstamākais ir ziemeļrietumu virziens, jo tiešiar ziemeļrietumu vējiem Mērsraga ostā ir saistīta ūdens līmeņa celšanās vētru laikā.Maksimālā ūdens līmeņa atzīme, kas šeit tiek novērota vienreiz 50 gados ir 168 cm,bet maksimālais novērotais līmenis vētras laikā 1969. gada 2. novembrī sasniedza 183cm virs nulles. Tādējādi viļņu augstumi ziemeļrietumu virzienu vētru laikā ietekmēsZiemeļu mola ārējo daļu, kuras virsūdens daļa, sakarā ar ūdens līmeņa celšanos,ievērojami samazināsies.Piemēram, ziemeļrietumu vēja laikā no viļņu sērijas viļņa augstums ar 1%nodrošinātību 1,34 m iedarbosies uz iecirkņa ārējo pusi, kā rezultātā tā virsūdens daļavar samazināties par 1,68 m (1 reizi 50 gados).28

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Viļņu elementu aprēķini Mērsraga ostas akvatorijā izpildīti tiem pašiem viļņubīstamajiem virzieniem kā ieejas moliem. Taču pateicoties molu orientācijai, ostasakvatorijā iekļūs ziemeļaustrumu, austrumu un dienvidaustrumu vēju viļņi.Dienvidaustrumu virziena viļņiem, kas no līča ienāks ostas akvatorijā, tikai Ziemeļumola 1. iecirkņa iekšējam posmam būs pietiekams ieskriešanās attālums – aptuveni42 km. Taču ievērojot, ka dienvidaustrumu viļņošanās nonākot ostas akvatorijā izietcaur 2 – 3 m dziļumiem, bet dziļākā (7 m) pieejas kanāla platums (aptuveni 80 m)neatļauj viļņiem ieskrieties papildus, kā arī to, ka Ziemeļu mola iekšpusē dziļumisamazinās, tad visi šie faktori kopumā ievērojami dzēš no dienvidaustrumiemienākošos viļņus. Tā, dienvidaustrumu vējā 24 m/s (vienreiz 50 gados) 1%nodrošinātības viļņu augstums Ziemeļu mola 1. iecirkņa iekšējā daļā nepārsniedz 0,5m. Šim pašam vējam, vidējo viļņu augstumu pie projektējamās piestātnes Nr.6.ierobežo ieskrējiens pie vējainās piekrastes aptuveni 0,15 km garumā un tas sasniegstikai 0,3 m, bet viļņu augstums ar 1% nodrošinātību šeit sasniegs 0,7 m.Sakarā ar augstākminēto vēju augstuma aprēķiniem, 1%, 2% un 5% nodrošinātībai,tika veikti tikai austrumu un ziemeļaustrumu virzienu vējiem ar atkārtošanos vienreiz50, 20, 10, 5 gados un katru gadu.Vienlaikus jāatzīmē, ka ziemeļaustrumu un austrumu vēju atkārtojamība ir ievērojami(gandrīz 2 reizes) zemāka nekā dienvidrietumu un rietumu vējiem, tai skaitā arī vētrugradācijā 18 – 20 m/s (tabula 2.5.3.).Viļņu difrakcijas koeficientu aprēķinsPiedāvātais Dienvidu mola izvietojums plānā būtiski iespaido ievērojamasmanevrēšanas akvatorijas daļas (piestātnes Nr.7 zona) aizsardzību pret viļņošanosziemeļaustrumu virziena vēju laikā.Mērsraga ostai ziemeļaustrumu vējš ir atplūdu, t.i. tas izsauc ūdens līmeņasamazināšanos. Pie ūdens līmeņa nulles atzīmes, viļņi no līča puses ostas pieejās ietno ziemeļaustrumiem pa aptuveni 4,2 m lieliem dziļumiem. Taču austrumu vējuiedarbībā (t. sk. ziemeļaustrumu), sakarā ar ūdens līmeņa samazināšanos, dziļumisamazinās par 0,5 m katru gadu un par 1,o m 1 reizi 50 gados. Tādējādi aprēķinotaugstumus, periodus un garumus viļņiem ar atkārtojamību 1 reizi gadā un 1 reizi 5,10, 20, un 50 gados, dziļumi ostas pieejās samazinājās attiecīgi par 0,5, 0,8, 0,9 un 1,0m. Vēja viļņu elementu aprēķinu lielumi austrumu un ziemeļaustrumu viļņošanāsgadījumā apkopoti tabulā 2.5.5.Viļņu difrakcijas koeficientu sadalījumi ostas akvatorijā pēc Dienvidu mola unpiestātnes Nr.7. celtniecības parādīti att. 2.5.1. un 2.5.2.Kā tas redzams attēlos, austrumu vēja laikā visnelabvēlīgākajā stāvoklī atradīsiespiestātne Nr.2. (esošā) un piestātne Nr.5., bet ziemeļaustrumu vējā, praktiski visasostas piestātnes būs droši aizsargātas, īpaši, ja ņem vērā samazinātus viļņu augstumusZiemeļu mola galvas zonā.29

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Tabula 2.5.5.Bīstamo virzienu viļņu aprēķina parametri, pirms ieejas Mērsraga ostā(7 km no krasta)Atkārtošanās Vēja virziensh,m t,c l,m h1% h2% h5%1 reizi 50 ZA 0,88 3,4 20,8 1,81 1,64 1,54gados A 1,35 4,73 38,5 2,84 2,73 2,381 reizi 20 ZA 0,85 3,3 20,4 1,79 1,62 1,51gados A 1,25 4,58 37,5 2,75 2,44 2,291 reizi 10 ZA 0,83 3,3 20,0 1,75 1,60 1,46gados A 1,16 4,61 36,7 2,75 2,44 2,291 reizi 5 gados ZA 0,79 3,2 18,7 1,70 1,52 1,43A 1,10 4,52 30,9 2,42 2,15 2,011 reizi gadā ZA 0,77 3,1 18,1 1,67 1,49 1,38A 1,01 4,18 27,8 2,22 2,12 1,85Veiktā viļņošanās apstākļu analīze Mērsraga ostā, pēc tās plānotās rekonstrukcijas,liecina, ka esošais Ziemeļu mols labi aizsargā ostas akvatoriju pret viļņu pārvelšanosziemeļu un ziemeļaustrumu vējā. Taču ziemeļrietumu vētrās, kuras notiek līdz arkrasu ūdens līmeņa celšanos, ir iespējama epizodiska viļņu pārvelšanās pār molu.Mērsraga ostā visbīstamākais vēja virziens no viļņošanās viedokļa ir austrumu. Taču,piestātnes Nr.6 un Nr.7 būs pietiekami labi aizsargātas pret šādu viļņošanos arDienvidu molu.Tādējādi, apskatāmā Mērsraga ostas rekonstrukcija pat viļņu bīstamu virzienu laikā,pārtauvojot kuģus pa piestātnēm, spēs garantēt drošu kuģu stāvēšanu.Ledus apstākļiLedus Rīgas jūras līcī parasti sāk veidoties decembra vidū un izzūd aprīļa beigās.Maigās ziemās ledus perioda ilgums 1,5 – 2,0 mēneši; bargās – 6 mēneši. Pilnīgajūras līča aizsalšana notikusi 17% ziemu.Mērsraga ostas teritorijā ledus sega veidojas janvāra sākumā un noturas līdz martaotrajai pusei – vidēji 2,5 mēnešus. Visbargākajās ziemās akvatorija pārklājas ar ledudecembra otrajā pusē un attīrās no ledus maija sākumā. Ledus slāņa biezums vidēji 40– 50 cm, maksimālais 80 cm. Vētru, kas izsauc ledus kustību Rīgas jūras līcī, laikāraga Mērsrags rajonā notiek ledus torosēšanās un krāvumu veidošanās.StraumesRīgas jūras līča ūdens cirkulāciju nosaka ūdens apmaiņa pa šaurumiem. Vērojami divilielāki ūdens riņķojumi (diametrs 40 – 60 km) – viens ap Roņu salu, otrs līča D daļā.un vairāki mazāki virpuļi (galvenokārt krastu zonā; to diametrs daži km). Periodā, kadpa Irbes jūras šaurumu nāk ieplūdstraume, Rīgas līča centrālajā daļā veidojas30

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________riņķojums , kur straumei ir pulksteņrādītāja kustības virziens. Izplūdstraumes periodāriņķojumam ir pretējs virziens. Pirmajā gadījumā ūdens līmenis līcī par 10-20 cmpaaugstināts, otrajā – par 10 -20 cm pazemināts. Viegla vēja laikā straumes ātrumsriņķojumā ir mazs – 5-8 cm/s. Vētras laikā uzplūdu vēji pa Irbes jūras šaurumu iedzenlīcī papildus ūdens masas. Riņķojumi līcī saglabājas arī šajos gadījumos, tikaistraumes ātrums ir lielāks (15 – 25 cm/s) un viena virziena cirkulācijas ilgums iratkarīgs no tā, cik ilgi pūš uzplūdu vai atplūdu vējš.Gar Latvijas piekrasti straumes nav pastāvīgas, bet atkarīgas no vēja virziena. Tāsparasti plūst paralēli krastam (sk. att. 2.5.3.)Vēja un vētras laikā vairākās līča daļās veidojas arī atsevišķi mazāki riņķojumi, kurstraume bieži mainās. Straumes virziens dziļumā ir citāds nekā pie ūdens virsmas,dažreiz starpība var būt pat par 180° (Latvijas Jūras administrācija. Baltijas jūraslocija, 2002.)31

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Attēls. 2.5.3. Straumes Rīgas jūras līcī pie dažādiem vēja virzieniem(Latvijas Jūras administrācija, Baltijas jūras Locija, 2002)Viļņu gāzuma joslā attīstās ar ūdens viļņošanos saistītas dažāda ģenētiskā tipastraumes (enerģētiskās, gradientās, plīsuma). Pēc aplēšu datiem vidēja stiprumaviļņojuma vētru laikā straumju ātrums var sasniegt 0,5 – 0,7 m/s., stipru vētru laikā0,8 – 1,0 m/s un ekstremālās vētrās līdz - 1,0 – 1,5 m/s.Ārpus viļņu gāzuma joslas galvenokārt veidojas dreifa straumes un straumes, kasrodas Irbes šaurumā sakarā ar ūdens apmaiņu starp Rīgas jūras līci un Baltijas jūru.32

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Ūdens virsējā horizontā tādu straumju ātrums sasniedz 0,5 – 0,8 m/s, bet līča gultnestuvumā samazinās.Straumes Mērsraga ostas akvatorijā un pieejas kanālā nosaka notece no Enguresezera, ūdens līmeņa svārstības uzplūdos un atplūdos, hidrometeoroloģiskie apstākļi.Vidējie straumes ātrumi sasniedz aptuveni 0,1 – 0,3 m/s. Viļņus gāzošo straumju, kasiet paralēli krastam, ātrumi pie ieejas vārtiem var sasniegt 1 – 2 m/s, dažreiz vairāk.2.6. Ostas iekšējās akvatorijas nogulumi, to raksturojums un izplatība; ostas iekšējāsakvatorijas sanešu piesārņojuma raksturojums padziļināšanai paredzētos dziļumos;Mērsraga kanāla hidroloģiskais raksturojums, izvērtējot kanāla sanešu ietekmi uz ostasakvatorijuNozīmīgs faktors Mērsraga iekšējās akvatorijas vides kvalitātes raksturošanā irnogulumu ķīmisko analīžu rādītāji un to izplatība akvatorijā. Šie rādītāji jāņem vērāveicot padziļināšanas darbus saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kas paredznoņemt akvatorijas grunts paraugus no ostas akvatorijas un tās molu tuvumā esošāsgultnes, kur jāveic ķīmiskā analīze, lai noteiktu grunts piesārņojuma līmeni.Rīgas jūras līča Mērsraga ostas seklūdens joslu klāj oļaina smilts un laukakmeņi. PēcUļsta (1998) veiktā pētījuma, zemūdens nogāzi Mērsraga ostas apkārtnē līdz aptuveni3-7 m dziļumam klāj smalkas smilts, bet lielākos dziļumos grants ar oļiem, bet krastaposms uz dienvidiem no Mērsraga klasificējams kā akumulācijas krasts. Krastaposms Valgalciems – Mērsrags uzskatāms par dinamiska līdzsvara posmu arepizodiskiem pludmales terases ārmalas izskalojumiem, kur seklūdens joslu līdz 5 mizobātai nogulumus veido smalka smilts. Pēc H. Segalas (2000) analīzes Mērsragaostas navigācijas kanāls ir pienests ar sanešiem 50-100 m platā joslā 70-150 mattālumā no ostas moliem. Arī ģeotehniskās izpētes laikā SIA „Unicone” (2000)atklāj, ka jūras vārtu rajonā (un 200-250 m uz jūras pusi) dibennogulumos pārstāvētasmalka smilts. Nogulumu smilts rupjums palielinās jūras virzienā. 200-500 mattālumā no ostas vārtiem dibennogulumos sastopama smilts ar granti un oļiem, bettālāk jūrā atsedzas morēna.Nogulumu raksturošanā Grunts kvalitātes noteikšanai tika izmantoti piesārņojumakritēriji, kuri uzrādīti Jūras vides pārvaldes “Pagaidu instrukcijā jūras vides kvalitāteskontrolei Latvijas valsts ostās, kuģu piestātnēs un grunts apglabāšanas vietās”(01.09.1992.). Šie kritēriji nosaka grunts piesārņotības pakāpi sekojošās piesārņojumaklasēs:1 – tīra grunts;2 – piesārņota grunts. Grunts apglabāšana zemūdens izgāztuvēs ir iespējama, betnevēlama un perspektīvā ir jāpārtrauc.3* – piesārņota grunts, kuras apglabāšana zemūdens izgāztuvēs nav pieļaujama. Šādagrunts uzglabāšana un attīrīšana ir jāveic uz sauszemes.33

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Tabula 2.6.1.Naftas FenoluStacija Gads Cr Cu Cd Hg Mn Fe Ni Zn Pb produkti indekss1. 1994 5 4 0.04 0.03 40 5000 5 6 1.5 60 0.22. 1995 7 12 0.1 0.04 85 6000 10 11 2.5 70 0.43. 1998 5.78 4.26 0.176 0.025 105 4120 5.28 22.5 2.95 0.2 -4. 1998 1.08 0.4 1 0.025 26.2 770 2.7 2.03 0.53 0.2 -5. 1999 5.78 4.26 0.176 0.025 105 4120 5.28 22.5 2.95 20 -6. 1999 2.61 1.46 0.279 0.03 37.3 1438 2.55 5.72 4.71 20 -7. 1999 1.5 0.9 0.07 0.03 135 1083 2 3.03 1.33 20 -8. 1999 2.04 0.9 0.07 0.03 90.4 1677 2 5.71 0.91 20 -9. 1999 0.7 0.9 0.07 0.03 18.1 693 2 2 0.72 20 -MPK mg/kg 1 100 1 1 250 2000 20 200 100 100Attēls 2.6.1. Grunts paraugu stacijas sedimentu ķīmiskā stāvokļa noteikšanaiMērsraga ostas iekšējās akvatorijas nogulumu raksturošanai turpmāk apskatīsimsekojošas grunts paraugu stacijas, kuras izveidotas atšķirīgā laika periodā. Šajāgadījumā izanalizēsim sekojošas stacijas - 1. (1994.g.), 2. (1995.g.), 3. (1998.g.) un5., 6., (1999.g.).34

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Kā redzams Tabulā 2.6.1, tad gultnes sedimenti pēc sekojošu piesārņojošo vielu –hroma, vara, kadmija, dzīvsudraba, mangāna, niķeļa, cinka, svina, fenolu un naftasproduktu koncentrācijām atbilst tīrai gruntij. Spriežot pēc dzelzs sāļu koncentrācijaspar gultnes sedimentiem (1500-5000 mg/kg), tie varētu būt uzskatāmi par stipripiesārņotiem, bet var apliecināt, ka augstam dzelzs saturam kanāla nogulumos irdzbīga izcelšanās, kura saistīta ar paaugstinātu dzelzs saturu ostas rajona pamatiežos.Salīdzinoši tīras grunts apstāklis stacijās 4., 7., 8., 9. ir izskaidrojams ar augstuhidradinamisko aktivitāti, īpaši uzsverot vētras izraisīto viļņošanos, kuras rezultātātiek veicināta jūras daļas kanāla izskalošana un tai pašā laikā arī aizsērēšana arsalīdzinoši tīriem jūras smilšu sanešiem, kuri arī tika izgāzti jūras zemūdens izgāztuvēgultnes padziļināšanas remontdarbu laikā 2000. gadā.Pēc iepriekš jau aplūkotajiem grunts ķīmiskajiem rādītājiem, kopumā visu veiktogrunts analīžu gadījumos darbu izpildes rajonā no 1994. līdz 1998. gadam var izdalītsekojošas piesārņojuma koncentrācijas gultnes sedimentos, kas svārstās sekojošāsrobežās:Cu 0,4 - 4.26 mg/kg sausas grunts;Cd 0,04-0,176 mg/kg;Hg 0,025-0,03 mg/kg;Mn 26,0-105 mg/kg;Fe 770 – 5000 mg/kg;Ni 2,7 – 5,28 mg/kg;Zn 2,03 – 22,5 mg/kg;Pb 0,53 – 2,95 mg/kg;Cr 1,08 – 5,78 mg/kg;Nafta 2,0 – 20,0 mg/kg.Grunts sedimentu ķīmiskais sastāvs, kurš ir noteikts 2003. gada 02. jūnijā Mērsragaostas iekšējā akvatorijā uz kuģa ceļa un ostas vārtos, ir dots Tabulā 2.6.2(8. pielikums).Stac. Cu Pb Cd Fe Mn Hg Ni Zn Cr Nafta1 9.8 4.8 0.07 6200 84 0.03 10 41 7 95MPKmg/kg 100 100 1 2000 250 1 20 200 100 100Grunts paraugs tika noņemts pie ziemeļu mola.Tabula 2.6.2.Kopumā, pēc iepriekš Mērsraga ostas pieejas kanāla padziļināšanas darbos veiktajiemsedimentu analīzēm, noskaidrots, ka gultnes sedimenti gultnes padziļināšanas darbuzonā pēc normējamo piesārņojošo vielu koncentrācijas ir tīra jeb atbilst 1. klasei. Beztam padziļināšanas darbu gaitā ostas akvatorijā piesārņojums var būt novērojamssuspendēto vielu izgāšanas rezultātā, kas vērojama grunts izgāztuves rajonā, kasatrodas ārpus ostas iekšējās akvatorijas daļas, bet iekšējā akvatorijā var būtnovērojams neliels piesārņojums.35

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Mērsraga kanāla hidroloģiskais raksturojums, izvērtējot kanāla sanešu ietekmi uz ostas akvatorijuPēc viļņošanās režīma aprēķiniem priekšostā var secināt, ka:• Patreizējā hidrobūvju konfigurācijā visbūtiskākā viļņošanās priekšostāsagaidāma pie ZZR vētrām, kuru laikā viļņi, apliecot Mērsragu pienāk ostaino ZZA – ZA virziena, viļņošanās 6. – 7. piestātnes akvatorijā var sasniegtnozīmīgo viļņu augstumu 1.3 m;• Citu virzienu vētrām raksturīgie viļņu augstumi priekšostā ir divreiz zemāki;Z mola rekonstrukcija būtiski (apm. 2 reizes) samazina visbīstamāko ZZR (Att.2.6.3.) viļņošanos priekšostā, praktiski nemainot (par 5-10%) viļņošanas režīmu ZZA(Att. 2.6.4.), AZA un ADA vētru laikā.Attēls. 2.6.3. Nozīmīgā viļņu augstuma sadalījums Mērsraga ostasapkārtnē ZZR vētras gadījumā (SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)36

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Attēls. 2.6.4. Nozīmīgā viļņu augstuma sadalījums Mērsraga ostas apkārtnē ZZAvētras gadījumā (SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)Sanešu plūsmu režīmsMērsraga osta atrodas krasta ielokā, kas uztver zināmu smilts daudzumu no garāmejošās sanešu plūsmas.Kopumā var secināt, ka sanešu materiāls vairākus metrus biezā slānī pieejams līdz500 m uz jūras pusi no ostas moliem. Sanešu materiālu efektīvi veido smalka smilts(d 50 =0,15 mm).Plūsmas virziens no Ziemeļiem uz Dienvidiem, tās jauda (pēc V.Uļsta darba “Krastudinamika un sanešu plūsmas”datiem) 40-50 tūkst.m 3 /gadā. Ostas pievadkanālaaizsērēšana nenotiek pakāpeniski. Parasti pievadkanāla aizsērēšana ir notikusi pēc Zun ZR virzienu vētrām pie zema ūdens līmeņa. Aizsērējums pievadkanāla izveidojasaptuveni no 40 līdz 160 m no ostas vārtiem. 1999. gada rudenī Mērsraga ostā tikaizveidots jauns pievadkanāls (gultnes atzīme –6,2m). Pēc jaunā ostas pievadkanālaizbūves ir izveidojusies jauna situācija, un lai varētu novērtēt sanešu plūsmastendences, būtu jāveic sistemātiski pievadkanāla dziļuma mērījumi.Saskaņā ar pagājušā gada mērījumiem ir izmainīta ostas akvatorijas pase.Prognozējamais sanešu daudzums tiek lēsts ap 40000 – 45000 m 3 , jo molusavstarpējais izvietojums neizsargā kuģu ceļu no sanešu plūsmas.Par sanešu ietekmi uz Mērsraga ostu ir pietiekoši informatīvs materiāls, kurupadziļināti ir analizējis un ar jauniem novērojumiem papildinājis LU Ģeogrāfijas unZemes zinātņu fakultātes profesors Guntis Eberhards. Šis atzinums par Mērsraga37

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________ostas rekonstrukcijas projektu un pieejas kanāla piesērēšanu ir veikts, ietverottopogrāfiskās kartes (1935.g., 1961. un 1984.g) un aerofoto uzņēmumus (1994.g.),pēc kuriem var spriest par ostas pieejas kanālā hidroloģisko procesu ietekmēm unsanešu plūsmām. Pēc tā var spriest, ka uz ziemeļiem no ostas ziemeļu mola esošaisseklais līcis laika gaitā gandrīz līdz Pekraga pamatkrastam piesērēts ar sanešiem unšādas pieaugošās krasta joslas garums sasniedz 1.2 km, bet platumā līdz 0.5 km.Raksturīgi, ka pie spēcīgiem, ilgstošiem dienvidaustrumu, austrumu vējiem sēkļakores daļa, kas atrodas uz dienvidiem no ostas, paceļas virs jūras līmeņa, līdz ar ko iriespējama smilšu ienese Mērsraga ostas pieejas kanālā.Par sanešu pieplūdumu liecina fakts, ka, ja sākotnēji (1933.-1935.g.) ziemeļu molagalva iesniedzās līdz 4 m izobatai, tad jau 1961. gadā intensīvas sanešu uzkrāšanāsrezultātā seklūdens zonā pirms ziemeļu mola, mola galva jau sasniedz 2 m izobatu.1994. gada aerofoto uzņēmumos un pēc pēdējiem apsekojumiem no lidmašīnas tikakonstatēti 3 smilšu vāli, kas daļēji turpinās arī uz dienvidiem no dienvidu mola. No tāizriet, ka seklūdens josla starp vidējo jūras ūdens līniju (sauszemi), ziemeļu molagalvu un Pekragu ir aizpildīta ar sanešiem un garkrasta sanešu plūsma noziemeļrietumiem garām Mērsraga krasta izcilnim un ziemeļu molam iet tranzītā unuzkrājas pieejas kanālā, to pastiprināti piesērējot 50-100 m platas joslas veidā. PēcHidrogrāfijas dienesta uzmērījuma datiem fiksētā 2-2.5 m izobata, kas pienāk ziemeļumola galvas līnijai to apliecot, iespējams saistīta ar zemūdens smilšu vālu ārmalasrobežu, gar kuru spēcīgo ZR vēju laikā arī iet galvenā sanešu plūsma.Arī pēc V.Uļsta (1998) morfodinamisko procesu analīzes norādīts uz sanešupārvietošanos dienvidu virzienā visā posmā Kolkasrags – Mērsrags, kur Mērsragskavē sanežu tranzītu, veidojot rajona dabisku Dienvidu robežu. V.Uļsts šīs ostasapkārtnē izdala atšķirīga tipa krasta zonas kopumā raksturojot morfodinamiskoprocesu intensitāti šajā rajonā kā samērā augstu.38

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Attēls 2.6.5. Straumes ātruma un virziena sadalījums Mērsraga ostas apkārtnē ZZRvētras gadījumā (SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)Attēls 2.6.6. Straumes ātruma un virziena sadalījums Mērsraga ostas apkārtnē ZZAvētras gadījumā (SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)39

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Pēc hidro- un morfodinamisko procesu matemātiskās modelēšanas izstrādes Mērsragaostas apkārtnē par sanešu kustību raksturu ir izvirzīti sekojoši secinājumi:• sanešu transportu pamatā nosaka garkrasta straume ar maksimumu viļņulūšanas zonā;• ilggadīgais vidējais sanešu transports notiek pārsvarā dienvidu virzienā unšis disbalanss var pārsniegt 100 tūkst.m 3 gadā;• par sanešu transportu pamatā ir atbildīgas ne vien vētras ar vēja ātrumu virs12 m/s, bet arī biežie mērenie vēji 8 –12 m/s;Attiecībā uz prognostiskiem jūras kanāla aprēķiniem var secināt, ka:• pie patreizējas hidrobūvju konfigurācijas ikgadējais sedimentācijas apjomsir ap 18000 m 3 , kanāla piesērēšana notiek ap 100 m platā joslā, kas atbīdītajūras virzienā apmēram 100 m no Zmola;• neatkarīgi no hidrobūvju pārbūves, kanāla piesērēšana raksturīgos gadossagaidāma tikai no Z puses;• Z mola pagarināšana samazinās ikgadējo ārējo pieejas kanāla piesērēšanasapjomu līdz 12000 m 3 , sagaidāms, ka kanāls piesērēs apmēram 100 m platājoslā uzreiz aiz jaunbūvējamā mola galvas;• Z mola rekonstrukcijas papildināšana ar zemūdens viļņlauža izveidi ļautusamazināt ikgadējo kanāla piesērējumu līdz 8000 m3;Attēls 2.6.7. Suspendēto sanešu koncentrācijas un ātruma sadalījums Mērsragaostas apkārtnē ZZR vētras gadījumā (SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)40

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Attēls 2.6.8. Suspendēto sanešu koncentrācijas un ātruma sadalījumsMērsraga ostas apkārtnē ZZA vētras gadījumā (SIA „Procesu analīzes un izpētescentrs”,2003)2.7. Rīgas līča dinamikas raksturojums Mērsraga ostas tuvumā – akumulatīvo formu zonunoteikšana, sanešu raksturs un pārvietošanās, iezīmējot plānā dinamiskākos krasta unseklūdens zonas iecirkņusKrastu un seklūdens zonu raksturojums Mērsraga ostas tuvumāOstas apkārtējās teritorijas reljefs un kvartāra nogulumu sega izveidojās galvenokārtpēdējā ledāja darbības rezultātā.Ievērojama nozīme Rīgas jūras līča akvatorijā un tā piekrastes zonā bija arī abrāzijasun akumulācijas procesu intensitātei dažādo Baltijas jūras stadiju pastāvēšanas laikā.Mūsdienu krasta attīstības etapā, līča rietumu daļā, notiek krasta reģionālāsizskalošanās aprimšana. Krasta zonai un piekrastes seklūdens zonai raksturīgsnelīdzens, vietām lēzeni paugurains jūras dibens, nepastāvīgi un mainīgihidrodinamiskie apstākļi, dažādas intensitātes erozijas un akumulācijas procesumijiedarbība.Zemūdens smilts vaļņiem ir līdzsvara profila forma. Atkarībā no viļņojuma raksturaviļņu sistēma pārvietojas ierobežotā attālumā uz jūras vai krasta pusi, turklāt vaļņuprofils vairāk vai mazāk mainās. Nelielos posmos, kuros rodas īpaši spēcīgaspārrāvuma straumes, zemūdens vaļņi uz kādu laiku var tikt pilnīgi noskaloti. Ieplakāsstarp vaļņiem parasti koncentrējas vētru straumju strūklas. Šo strūklu erozijas darbībabieži izraisa starpvaļņu ieplaku lielāku padziļināšanos.41

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Lejpus zemūdens smilts vaļņiem nogāzes virsma nav līdzena. Šeit sastopami mazizpētīti, pēc formas neregulāri, plakani smilts akumulācijas veidojumi un erozijasieplakas, kuru relatīvais augstums (vai dziļums) reti pārsniedz 0,2–0,5 m.Jebkuras vētras laikā viļņi cenšas izveidot tādu zemūdens nogāzes profilu, kurš būtupiemērots to parametriem. Tāpēc rāmā laikā zemūdens nogāzes profilā bieži varkonstatēt atsevišķus dažāda slīpuma posmus, kas saistīti ar dažādu viļņošanāsintensitāti. Robežas starp šiem posmiem iezīmējas kā vāji izteikti profila lūzumi vaikāplītes. Lūzumi un kāplītes visbiežāk atrodas apmēram 4 un 8 m dziļumā, kas atbilstviļņu gāzuma joslas ārējai robežai tipiskas un spēcīgas vētras laikā.Apskatāmā teritorijā līča krasts pārsvarā ir nosacīti stabils. Aktīvāka abrāzijanovērojama ziemeļos – atsevišķos posmos Mērsraga zemesraga apkārtnē.Mērsraga raga austrumu spārns un tam piekļautais krasta iecirknis līdz Mērsraga ostasZiemeļu molam izveido apmēram 2,5 km garu ieloku. No Mērsraga ostas uzziemeļiem stiepjas 50 – 250 m plata pļavu pludmale (randi), kura klāta ar meldrājiem.Apmēram 1 km pirms Mērsraga moliem no sauszemes puses apaugušo randu krastunorobežo līdz 2 m augsta aprimusi kāple, kas izveidojusies Litorīnas jūras smiltsnogulumos (att. 2.7.1.). Ar meldrājiem apaugusi arī pludmales ārmala un seklūdensjosla. Ieloka ziemeļdaļā mūsdienu krastu veido lēzena nogāze ar krotes absolūtajāmatzīmēm 1,6 – 1,7 m. Tā viscaur apaugusi ar grīšļiem, bet vietām piekājē atrodasizskalošanas kāplīte vai plakans smilts krasta valnis, kurš arī apaudzis ar grīšļiem.Vaļņa ārējā malā novērojamas vājas paskalošanās pazīmes.Uz dienvidiem krasta konfigurāciju nosaka Litorīnas jūras pāržmauga, kas no līčaatdala plašu lagūnu mūsdienu Engures ezera apkārtnē. Pāržmauga sastāv no vaļņveidakāpām un krasta vaļņiem, kuri veidojušies Litorīnas jūras regresijas gaitā. Pēc vaļņupakājes absolūtajām atzīmēm izsekojamas 2 – 3 vaļņu sērijas, kuru ārējā malāsastopamas senas izskalošanās kāples.No ostas dienvidu mola apmēram 2 km garumā turpinās dažus 100 m plata pļavupludmale (randi), kuras apakšdaļu, kā arī seklūdens joslu klāj meldrājs. Pļavupludmali pavada no smilts veidota virspludmales terase, kas piekļaujas Litorīnassenkrasta kāples pakājei.Pludmali veido galvenokārt smilts, tās platums parasti 10 – 20 m, vietām vērojamaneliela sašaurināšanās vai paplašināšanās līdz 30 m. Seklūdenī bieži sastopamimeldrāji.42

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Akumulatīvo formu shēmas apzīmējumi43

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Attēls 2.7.1. Akumulatīvo formu shēmaMērsraga ostas teritorija, Talsu rajons44

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Sanešu raksturs un pārvietošanāsPēc V.Uļsta (1998.) sanešu pārvietošanās krasta nogāzē noris viļņu un ar tiem saistītostraumju iespaidā. Tā vienmēr izpaužas kā sarežģīts gareniskās un šķērsvirziena(attiecībā pret krasta līniju) pārvietošanās rezultāts.Izšķir divus sanešu pārvietošanās veidus – gultnē un suspendēto. Pirmajā gadījumāsanešu pārvietošanās noris gultnes plānajā virsējā slānī (kā daļiņu ripošana unsaltācija) un dažādu mikro- un mazoreljefu veidā (vaļņu, ripsnas u.c.). Sanešupārvietošanos gultnē viļņu iespaidā lielā mērā ietekmē ūdens kustības ātrumuasimetrija: ūdens kustībām gultnes tuvumā uz krastu un atpakaļ lielākā dziļumā irgandrīz vienāds ātrums un ilgums. Mazākos dziļumos, kur viļņu deformācija izteiktastiprāk, krasta virzienā plūst īslaicīgas un spēcīgas ūdens strāvas, bet atpakaļ –vājākas un ilgstošākas. Tāpēc zemūdens nogāzē lielākām un smagākām sanešudaļiņām ir tendence pārvietoties krasta virzienā, bet smalkākām un vieglākām – uzjūras pusi.Sanešu suspendētās pārvietošanās gadījumā, vienkārši runājot, viļņi uzduļķo gultnessanešus, un tālāk to pārvietošanās (gareniski, asā leņķī, kā arī šķērsām krastam) norisvētras un cita tipa straumju iespaidā. Šī procesa mehānisms ir ļoti sarežģīts un tāpēcsīkāk netiek izskatīts.Sanešu pārvietošanās pētījumos izšķir divus virzienus. Pirmais no tiem ir vērsts uzsanešu kustības mehānisma un masveidīgas pārvietošanās izpēti ar labaratorijas unmatemātiskās modelēšanas metodēm, kā arī instrumentāliem novērojumiem dabā.Otrā virziena pētījumos izmanto ģeomorfoloģiskās un ģeoloģiskās metodes, kurasatļauj noskaidrot sanešu pārvietošanos pēc krasta zonas morfodinamikas īpatnībām,sanešu rupjuma un minerālā (petrogrāfiskā) sastāva izmaiņām, kā arī hidrotehniskobūvju piesērējuma pakāpes.V. Uļsts (1998.) analizē morfodinamiskus procesus visā Latvijas krasta zonā. Darbānorādīts uz sanešu pārvietošanos dienvidu virzienā visā posmā Kolkasrags–Mērsrags.Pie tam Mērsrags kavē sanešu tranzītu, veidojot rajona dabisku Dienvidu robežu. V.Uļsts (1998.) izdala atšķirīga tipa krasta zonas Mērsraga ostas apkārtnē, kopumāraksturojot morfodinamisko procesu intensitāti rajonā kā samērā augstu.1. Krasta posms Valgalciem – Mērsrags uzskatāms par dinamiska līdzsvaraposmu ar epizodiskiem pludmales terases ārmalas izskalojumiem. Seklūdensjoslā līdz 5 m izobātai nogulumus veido smalka smilts.2. Mērsragā seklūdens joslu klāj oļaina smilts un laukakmeņi. Būtiska ragaizskalošana nenotiek tāpēc, ka platajā akmeņainajā seklūdens joslā viļņi zaudēlielāko daļu enerģijas.3. Krasta posms uz D no Mērsraga zemes raga klasificējams kā akumulācijaskrasts. Posmam raksturīga vairākus simtus metru plata pļavu pludmale.Atbilstoši V.Uļstam (1998.) zemūdens nogāzi Mērsraga ostas apkārtnē, līdz 3 – 7 mdziļumam klāj smalkas smilts, bet lielākos dziļumos grants ar oļiem unlaukakmeņiem.45

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________R. Knaps (1965.) novērtē uz Dienvidiem vērstās sanešu plūsmas vidējo apjomu ap50000 m 3 gadā. (Att. 2.7.2.)Attēls 2.7.2. Austrumbaltijas un Rīgas jūras līčasmilts sanešu plūsmas (Pēc R. Knapa)Mērsraga osta aplūkota kā hidrobūvju konfigurācijas optimizācijas piemērs darbāR.Knaps (1979.). Norādot uz valdošo sanešu plūsmu no Ziemeļiem, R.Knaps izdalasekojošas sanešu pārvietošanās likumsakarības tiešā ostas tuvumā:1. Abpus Mērsraga ostas moliem notiek aktīva akumulācija un krastapieaugums. Tā, 3 m izobāta 12 gadu laikā pārvietojusies par 110 m jūrasvirzienā.2. Pie Ziemeļu mola galvas izveidojas lokāls padziļinājums, kur smilšu slānisizskalots līdz morēnai, bet dziļumi pārsniedz 5 – 6 m. Padziļinājuma zona, kasizveidojas vētru laikā, stiepjas pāri navigācijas kanālam.3. Galvenā sanešu plūsma notiek pa 2 – 2,5 m izobātu; sanešu plūsma apliecot Zmolu, un pie tā izveidojušos ieplaku, šķērso jūras kanālu 120 – 200 mattālumā no mola galvas.Slēdzienā „Par Mērsraga ostas rekonstrukcijas projektu un pieejas kanālapiesērēšanu”, analizējot krasta un seklūdens zonas dinamiku, prof. G.Eberhards(2003.) uzskata, ka seklā Mērsraga līča aizpildīšanās gaita pēdējo 60 gadu laikāliecina par to, ka dominējoša, noteicoša ir garkrasta sanešu plūsma no46

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________ziemeļrietumiem, kā to jau sākotnēji noteicis R.Knaps., prof. G.Eberhards atzīmē, kasākotnējā Mērsraga ostas ierīkošana lēzenā Rīgas līča krasta ielokā Mērsraga –Pekraga pamatkrasta izciļņa aizvēja zonā Mērsraga kanāla galā bija piemērota,sevišķi pēc molu izbūves.1935. gadā publicētā Jūrniecības departamenta uzmērītā ostas plāna, 1961. un 1984.gadu topogrāfisko karšu un 1994. gada aerofoto uzņēmumu analīze uzskatāmi parāda(att. 2.7.3.), ka turpat 60 gadu laikā uz ziemeļiem no ostas ziemeļu mola seklais ielīcisgandrīz līdz Pekraga pamatkrastam piesērējis ar sanešiem. Te izveidojusies 0,4 – 0,6m augsta vētrās applūstošu pļavu, meldru un niedrāju josla ar lēzeniem vaļņveidīgiempacēlumiem, kurus nodala pazeminājumi ar virsūdens lāmām. Pieaugušās krastajoslas garums sasniedz 1,2 km, bet platums – līdz 0,5 km.Attēls 2.7.3. Sanešu akumulācija un sauszemes platību pieaugums Mērsragaielīcī pēc ostas molu izbūves (1933-1994), (G. Eberghards, 2003)47

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Turpretim uz dienvidiem no ostas, atskaitot mākslīgi uzskaloto teritoriju, pēdējo 50 –60 gadu laikā (pretēji tam kā tas raksturīgs Rojas un Engures ostām) pamatkrastaerozija nav notikusi, tas ir apaudzis. Gar ūdenslīniju stiepjas 0,3 – 0,5 km plataniedrēm un meldriem apaugusi seklūdens josla, bet aiz tās, sākot no dienvidu mola,stiepjas 100 – 300 m plats akumulatīvs smilšu sēklis (bārs). Tas turpinās līdzBērzciemam un pat Abragciema ragam un no atklātās līča akvatorijas norobežoseklūdens joslu. Pie spēcīgiem, ilgstošiem dienvidaustrumu, austrumu vējiem sēkļakores daļa paceļas virs jūras līmeņa. Tad arī ir iespējama smilšu ienese Mērsragaostas pieejas kanālā.Ja sākotnēji (1933. – 1935.g.) ziemeļu mola galva iesniedzās līdz 4 m izobatai, tad jau1961. gadā intensīvas sanešu uzkrāšanās rezultātā seklūdens zonā pirms ziemeļumola, mola galvu jau sasniedza 2 m izobata.1994. gada aerofoto uzņēmumos un mūsdienu fotogrāfijās no lidmašīnas uzskatāmiredzami 3 smilšu vāli, kas daļēji turpinās arī uz dienvidiem no dienvidu mola. Tasnozīme, ka seklūdens josla starp vidējo jūras ūdens līniju (sauszemi), ziemeļu molagalvu un Pekragu ir aizpildīta ar sanešiem un garkrasta sanešu plūsma noziemeļrietumiem garām Mērsraga izcilnim un ziemeļu molam iet tranzītā un uzkrājaspieejas kanālā, to pastiprināti piesērējot 50 – 100 m platas joslas veidā.Kā liecina pēdējo gadu Hidrogrāfijas dienesta uzmērījumu dati, tad 2 – 2,5 m izobatapienāk ziemeļu mola galvas līnijā vai pat apliec to. 2 – 2,5 m izobatas acīmredzotfiksē zemūdens smilšu vālu ārmalas robežu gar kuru spēcīgo ZR vēju laikā arī ietgalvenā sanešu plūsma.Izsmeltās grunts apjomi pēdējo gadu laikā (no 1994. gada) vidēji bijuši 10 – 50 tūkst.m 3 gadā (izņemot 1994. un 1999. gadu), kad veikti plašāki ostas akvatorijaspadziļināšanas darbi (Jūras vides pārvaldes dati).Par 10 – 30 tūkst. m 3 gadā lielu garkrasta sanešu plūsmas reālo apjomu relatīvimierīgos gados bez spēcīgām vētrām, liecina jūras krasta joslas erozija ap 10 – 12 kmgarā posmā no Valgalciema – Upesgrīvas līdz Mērsraga smailei.Tā 2001. gada 1. un 15. novembra ZR vētru darbības rezultātā iepriekš minētajākrasta posmā no pamatkrasta, priekškāpu joslas un augstās pludmales pēcmonitoringa staciju mērījumu un aprēķinu datiem jūrā vidēji tika ieskalots 8 – 15 m 3smilšu no 1 m platas krasta joslas, bet summāri par visu posmu šis apjoms sasniedza50 – 100 tūkst. m 3 .Tikai ap 6 km garajā krasta posmā no Upesgrīvas līdz Mērsraga bākai jūrā tikaieskalots 30 – 40 tūkst. m 3 smilšu. Daļa no šī apjoma 2002. gadā atgriezās pludmalē,bet pārējā palika seklūdens joslā un ar garkrasta sanešu plūsmu tika transportētagarām Mērsraga ragam uz ostas pusi.Prof. G.Eberhards (2003.g.) uzskata, ka pieņemot realizācijai „Jūras projekta” 2000.gada variantu par esošā ziemeļu mola pagarināšanu tikai līdz 3 m izobatai, acīmredzot48

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________tikai īslaicīgi (10 – 15 gadus, ja nebūs spēcīgu ZR vētru) daļēji samazināsies pieejaskanāla pienešana ar smiltīm un problēma netiks atrisināta.Prof. G.Eberhards uzskata, ka realizējot minēto projektu par ziemeļu molapagarināšanu līdz 3 m izobatai, racionāli būtu apsvērt variantu par smilšu sanešuuzkrāšanas „kabatas” izveidošanu pirms ziemeļu mola galvas. Tas mazinātu pieejaskanāla pienešanas risku un nodrošinātu stabilāku kuģu kustību. „Kabatas”izvietojumu, izmērus un konfigurāciju lietderīgi noteikt ar modelēšanu.„Hidro- un morfodinamisko procesu matemātiskā modelēšana Mērsraga ostasapkārtnē” veikta 2003. gadā (SIA „PAIC”). Tālākam sanešu pārvietošanāsraksturojumam ņemti modelēšanas materiāli.Piekrastes hidro- un morfodinamiskie procesi tiek aplūkoti vairāk kā 10 km garāpiekrastes posmā, kuru norobežo krasta līnija, tāljūras (krasta posmiem aptuveniparalēlā) atklātā robeža un 2 atklātas, krasta līnijai aptuveni perpendikulāras robežas.Modeļapgabala shēmu sk. att. 2.7.4.Attēls 2.7.4. Dziļumu sadalījums modeļgabalā un modeļgabala konfigurācija(SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)Tā kā Mērsrags atdala krasta posmus ar atšķirīgu krasta līnijas orientāciju, tadaprēķiniem izvēlēti divi profili, kuri atrodas pie modeļa apgabala (att. 2.7.4.) ZR un Drobežām. Modeļaprēķini veikti 24 gadu periodam, nosakot caur krastamperpendikulārajiem profiliem pārnesto smilšu daudzumu.Integrālie aprēķinu parametri apkopoti tab. 2.7.1. – 2.7.4., raksturojot dažādu virzienuvēju īpatsvaru vidējā sanešu pārnesē, kā arī sanešu pārvietošanās sezonalitāti.49

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Tabula 2.7.1.Dažadu sektoru un ātrumu vēja izraisītais ikgadējais sanešu transports(pozitīvs DA virzienā) caur krasta profilu uz ZR no Mērsraga12 m/s KopāRZR 0,0 0,3 1,3 1,6ZR 0,4 7,0 6,4 13,8ZZR 3,8 47,8 47,4 99,0Z 12,7 18,0 14,8 45,5ZZA 0,1 1,1 1,2 2,4ZA -0,8 -3,4 -0,7 -4,9AZA -1,8 -6,3 -1,6 -9,7A -0,2 -1,1 0,0 -1,3ADA 0,0 -0,2 -0,2 -0,4Kopā 14,2 63,2 68,6 146,0Atbilstoši šim aprēķinam, caur abiem profiliem sanešu pārvietošanās ir līdzīga: pieMērsraga ik gadu Dienvidu virzienā tiek pārnests 130 – 140 tūkst. m 3 smilšu, betziemeļu virzienā 17 – 19 tūkst. m 3 . Līdz ar to integrālā sanešu pārnese dienviduvirzienā vērtējama 120 tūkst. m 3 apjomā, bet kopējais sanešu daudzums, kas ik gadusdažādos virzienos iziet caur krastam perpendikulāru profilu, ir aptuveni 150 – 160tūkst. m 3 .Augstāk R.Knapa minētās sanešu pārvietošanās likumsakarības paliek spēkā, konevar teikt par dienvidu virzienā vērsto sanešu plūstamas apjomu (50000 m 3 ).Precīzāka sanešu plūsmas apjoma norādīšanai jāņem vērā SIA “Procesu analīzes unizpētes centra”aprēķini, kas liecina, ka ik gadu dienvidu virzienā tiek pārnests 120tūkst. m3/gadā sanešu, jo šis rādītājs aprēķināts pēc jaunāko tehnoloģisko unmērījumu metodikas, tādejādi atspoguļo objektīvāku informāciju.Tabula 2.7.2.Dažādu sektoru un ātrumu vēja izraisītais ikgadējais sanešu transports(pozitīvs 1 virzienā) caur krasta profilu uz D no Mērsraga12 m/s KopāZZR 0,0 0,9 1,2 2,1Z 4,2 12,6 7,8 24,6ZZA 4,6 53,3 44,7 102,6ZA 1,1 6,2 1,2 8,5AZA 0,2 0,9 0,4 1,5A -0,4 -1,3 0,0 -1,7ADA -2,3 -7,7 -2,9 -12,9DA -0,4 -2,1 0,0 -2,5DDA -0,1 -0,3 -0,1 -0,5Kopā 6,9 62,5 52,3 121,7Protams, ka viss minētais smilšu tilpums nenonāk ostas jūras kanālā, jo daļa tiekienesta lielākos dziļumos, daļa pārvietojas pretējos virzienos, tā arī nesasniedzot50

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________kanālu, bet vēl kāda daļa akumulējas pludmalē. Vēl jāpiezīmē, ka minētos vērtējumusbūtu korektāk saukt par sanešu nestspēju, nevis pārnesi, jo matemātiskajā modelīpieņemts, ka smilšu daudzums zemūdens nogāzē ir neierobežots. Kopumā ikgadējaissanešu transporta disbalanss pārsniedz R.Knapa (1979.) vērtējumu, bet apstiprinasanešu pārvietošanās virzienu un sagaidāmo kopējo smilšu akumulāciju, t.i. caur ZRprofilu apgabalā tiek „ienestas” vairāk smiltis, nekā „iznestas” no apgabala caur Dprofilu.Tab. 2.7.1. un 2.7.2. parāda, ka par sanešu transportu D virzienā atbildīgi gk. ZZR unZ vēji (caur ZR profilu) un, attiecīgi, ZZA un Z vēji (caur D profilu). Pie tamnoteicošais vēja virziens nodrošina līdz 60 – 80% no kopējās sanešu plūsmas.Jāatzīmē, ka sanešu pārnesē ievērojama nozīme ir ne vien spēcīgām vētrām, bet arīmēreniem 8 – 12 m/s vējiem. Lēniem vējiem ar W < 8 m/s ir nenozīmīga loma kopējāsanešu pārnesē, bet vētras ar ātrumu virs 12 m/s, kas sastopamas ievērojami retāk kāvēji 8 m/s < W < 13 m/s, dod aptuveni pusi no ieguldījuma kopējā sanešu pārnesē.Līdz ar to var prognozēt, ka Mērsraga ostas apkārtnē pārnesi uz Dienvidiem nosakailgstoši vidēji un spēcīgi vēji ZZA sektorā.Tabula 2.7.3.Ilggadējais vidējais sezonālais sanešu transports caur profilu uz ZR no MērsragaVidēji sezonāsUz DA (tūkst.m 3 )Uz ZR (tūkst.m 3 )Summa(tūkst. m 3 )Starpība(tūkst. m 3 )Ziemas 35,3 4,6 39,9 30,7Pavasari 36,5 4,2 40,7 32,3Vasaras 28,2 3,0 31,2 25,2Rudeņi 41,7 7,3 49,0 34,4Kopā 141,7 19,1 160,8 122,6Vidējais sezonālais sanešu transports apkopots tab. 2.7.3. un 2.7.4. atsevišķi izdalotpārnesi dienvidu un ziemeļu virzienos. Šo lielumu summu (kas raksturo sanešukustības sezonālo intensitāti) un starpību (kas raksturo integrālo sanešu plūsmu Dvirzienā). Aplūkotās sezonas ir ziemas (janvāris – marts), pavasari (aprīlis – jūnijs),vasaras (jūlijs – septembris) un rudeņi (oktobris – decembris).Tabula 2.7.4.Ilggadējais vidējais sezonālais sanešu transports caur profilu uz D no MērsragaVidējisezonāsUz DA (tūkst.m 3 )Uz ZR (tūkst.m 3 )Summa(tūkst. m 3 )Starpība(tūkst. m 3 )Ziemas 41,7 9,5 51,2 32,2Pavasari 34,7 2,0 36,7 32,7Vasaras 15,1 1,3 16,4 13,8Rudeņi 40,3 4,8 45,1 35,5Kopā 131,8 17,6 149,4 114,251

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Aprēķini parāda, ka sanešu kustības intensitāte caur ZR profilu ir relatīvi līdzīga visosgadalaikos. Rudeņos tā ir 1,5 reizes lielāka nekā vasarās, bet ziemās un pavasarospraktiski sakrīt. Aukstajā (un vētrainajā) gada pusē veidojas tikai 54% no ilggadējāsanešu pārvietošanās disbalansa DA virzienā. Tas izskaidrojams ar to, ka (1) daļa noziemām ir bargas un mērenie vēji neizraisa sanešu pārvietošanos un (2) atsevišķasspēcīgas vētras ZR – ZZR – Z sektoros ir sastopamas jebkurā gadalaikā, kamērrudens un ziemas „vētrainumu” pamatā nosaka DR sektora vētras, kas neietekmēsanešu pārvietošanos pie Mērsraga.Profilā uz D no Mērsraga ostas (Tabula 2.7.4.) būtiski mazāka sanešu pārvietošanāsintensitāte sagaidāma vasarās (ap 10% no kopējās). Šeit aukstajā gada pusē sagaidāmiap 63% no ilggadējā sanešu pārvietošanās disbalansa D virzienā.Hidrodinamisko un sanešu lauku aprēķini veikti bāzes Mērsraga ostas apkārtnesdziļumu sadalījumam. Visi aprēķini raksturīgajām vētrām izdarīti, pieņemotmeteoroloģisko datu analīzes rezultātā atrastos ieejas datus vētrām ar atkārtošanāsvarbūtību reizi 5 gados. Šie ieejas dati apkopoti Tabulā 2.7.5.Tabula 2.7.5.Raksturīgo vētru (atkārtojamība reizi 5 gados) parametriVirziensVēja ātrumsTāljūras nozīmīgo viļņuaugstums, mZZR 18 2,70ZZA 16 2,53AZA 14 1,95ADA 14 1,90Ziemeļu – ziemeļrietumu vētru gadījumā viļņu lauks relatīvi vienmērīgi pienāklūšanas zonai modeļapgabala Z daļā. Kaut arī Mērsraga osta atrodas Mērsragaaizvējā, viļņu refrakcijas dēļ viļņi ar augstumu ap 2 m sasniedz praktiski visu„aizvēja” piekrasti. Lokāli sēkļi izraisa nozīmīgu viļņu fokusēšanos, tādēļ uz D noostas lūšanas zonai pienākošo viļņu augstums ir stipri neviendabīgs.Straumju sadalījumā ZZR vētru gadījumā vēju straumes nepārsniedz 0,5 – 0,7 m/s,bet aizvēja zonā pat 0,2 m/s. Aptuveni puskilometru platā joslā gar krastu dominēviļņu lūšanas izraisītā garkrasta straume, kuras ātrumi var sasniegt 1,4 m/smodeļapgabala aizvēja – D daļā, viļņu lūšanas zonā. Garkrasta straumes ātrumaminimumus un maksimumus nosaka šīs zonas konfigurācija un krastam pienākošoviļņu augstuma nevienmērība. Maksimālās garkrasta straumes ātruma vērtībasaprēķinātas, tām apliecot Mērsragu – līdz pat 1,8 – 2,0 m/s.Garkrasta straume novirzās uz jūras pusi plūstoši aptekot Ziemeļu molu (att. 2.7.5.).Sanešiem piesātinātais plūsmas kodols šķērso navigācijas kanālu DA virzienā.Ziemeļu – ziemeļaustrumu vētru gadījumā viļņi sasniedz lūšanas zonu visāmodeļapgabala piekrastē, būdami > 2 m augsti. Līdz ar to, viļņu lūšanas zona atbīdāsnedaudz lielākos dziļumos. Viļņu lauks pakļauts refrakcijai uz dziļumu52

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________neviendabībām, kas izraisa zināmu viļņu enerģijas fokusēšanos (aiz sēkļiem vaimorēnas pacēlumiem), tai skaitā ostas jūras vārtu rajonā.ZZA vētru gadījumā vēja straumes ātrums ir zem 20 cm/s. Pieaug garkrasta straumesmaksimuma joslas platums. Garkrasta straume dominē modeļapgabala daļā uz D noMērsraga. Tās ātrums plūsmas kodolā variē no 1 – 1,5 m/s. Garkrasta straume, tāpatkā viļņu lūšanas zona, atbīdās tālāk jūrā (sk. arī att. 2.7.6.). Līdz ar to, atšķirībā noZZR vētrām, no ziemeļiem pienākošās garkrasta straumes ātruma maksimums nav Zmola vidusdaļas līmenī, bet nedaudz tālāk jūrā, tā šķērso navigācijas kanālu 100 m uzjūras pusi no Z mola galvas. Sanešu koncentrācijas abpus ostai ZZA vētru gadījumāir būtiski augstākas kā ZZR vētru gadījumā, to ietekmē viļņu iedarbība uz grunti, kaspieaugusi, palielinoties lūšanas zonai pienākošo viļņu augsumam. Dziļumuneviendabība uz ZA no Z mola izraisa pienākošo viļņu fokusēšanos pret molu.Paaugstinātas viļņu enerģijas zonā (att. 2.7.6.) saskatāmas lielākas suspendēto sanešukoncentrācijas.Viļņu augstums lūšanas zonā tikai vietām var sasniegt 2 m. Viļņi pienāk mazāk kā45° leņķī pret kanāla asi, tādēļ AZA vētru gadījumā iezīmētas viļņu noliekšanās pretkanāla malām (uz mazākiem dziļumiem). Šī refrakcijas (defokusēšanās) parādībanosaka to, ka, tuvojoties krastam gar kanāla asi, viļņu augstums samazinās straujāk kāārpus kanāla.Vēja straume visā modeļapgabalā šo krastam perpendikulāro vētru gadījumā irnebūtiska. Samazinoties piekrastei pienākošo viļņu lūšanas leņķim, salīdzinājumā arZ sektora vētrām, garkrasta straume ir kļuvusi ievērojami platāka, bet pavājinājusies.Mainoties lūstošo viļņu augstumam piekrastē, tā variē 0,3 – 0,8 m/s ātrumadiapozonā. Vērtējot straumju lauku, jāatzīmē sarežģītais straumju raksturs seklajāszonās abpus hidrobūvēm (att. 2.7.7.), ko izraisa nevienmērīgo viļņu enerģijas un viļņuvektora virziena sadalījumu radītie radiācijas spriegumi.Sanešu koncentrāciju sadalījums ostas apkārtnē (att. 2.7.7.) parāda, ka AZA sektoravētrās ar sanešiem piesātinātā straume nešķērso jūras kanālu.53

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Attēls 2.7.5. Suspendēto sanešu koncentrācijas un ātruma sadalījums ZZR –vētras gadījumā (SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)Attēls 2.7.6. Suspendēto sanešu koncentrācijas un ātruma sadalījums ZZA –vētras gadījumā (SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)54

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Attēls 2.7.7. Suspendēto sanešu koncentrācijas un ātruma sadalījums AZA –vētras gadījumā (SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)Attēls 2.7.8. Suspendēto sanešu koncentrācijas un ātruma sadalījums ADA –vētras gadījumā (SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)55

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________ADA vētru gadījumā viļņu augstums ir mazāks. Vēja straume ir niecīga. Garkrastastraumi pamatā nosaka viļņu pienākšanas virziens; visā modeļapgabalā tā vērsta Zvirzienā. Tā kā ADA sektora vētrās pienākošo viļņu augstums ir mazāks, garkrastastraumes ātrums nepārsniedz 1 m/s.Suspendēto sanešu koncentrācijas un straumju virziena sadalījumu ADA vētrās pieostas hidrobūvēm sk. att. 2.7.8. Pie ostas D mola veidojas recirkulācijas virpulis, kasnovērš kanāla piesērēšanu no D puses.Aplūkotie stacionāro situāciju piemēri ļauj izdarīt virkni secinājumu par sanešupārvietošanās raksturu Mērsraga ostas apkārtnē:- sanešu pārvietošanos pamatā nosaka garkrasta straume. Šīs straumes maksimumanovietojums pret hidrobūvēm ir atšķirīgs uz Z un D no Mērsraga ostas. Uzziemeļiem no ostas garkrasta straume un izteikts sanešu transports ir raksturīgsapmēram 0,5 km platā joslā ar maksimumu zonā, kas aptuveni atbilst Z molavidusdaļai (ZZR vētrās), vai pat atrodas uz jūras pusi no Z mola galvas (ZZAvētrās);- garkrasta straumes un sanešu pārneses maksimums ir viļņu lūšanas zonā.Stacionāro situāciju analīze ļauj izdarīt secinājumu par visbūtiskāko kanālapiesērēšanu ZZA sektora vētru gadījumā. Tas sakrīt ar maksimālo sanešupārvietošanās apjomu šī sektora vētrās;- kaut arī ZZR un Z sektora vētru gadījumā osta atrodas Mērsraga aizvējā, viļņiapliec Mērsragu un izraisa būtisku sanešu pārnesi D virzienā;- ilggadīgais vidējais sanešu transports notiek pārsvarā D virzienā un šis disbalanssvar pārsniegt 100 tūkst. m 3 gadā;- ADA sektora vētras ir mazāk spēcīgas, pie tam to laikā pie ostas D mola veidojasrecirkulācija, kur novērš jūras kanāla piesērēšanu no D puses;- visbīstamāko (ZZA) vētru gadījumā galvenā sanešu plūsma ir novirzīta aptuveni100 m uz jūras pusi no Z mola galvas;- par sanešu transportu pamatā ir atbildīgas ne vien vētras ar vēja ātrumu virs 12m/s, bet arī biežie mērenie vēji 8 – 12 m/s.Rekonstruētā Ziemeļu mola iespējamā ietekme uz piekrastes dinamikas procesiemizklāstīta 4.6. nodaļā. Ziemeļu mola pagarinājums novērsīs sedimentāciju patreizpiesērējošā kanāla posmā, bet atbīdīs piesērējuma zonu tālāk jūrā, samazinot kopējopiesērējuma apjomu.2.8. Ģeoloģiskās uzbūves un inženierģeoloģisko apstākļu raksturojumsĢeoloģiskā uzbūveDabas apvidu plānā apskatāmā teritorija atrodas Engures līdzenumā (tas aizņem Rīgasjūras līča piekrasti starp Roju un Klapkalnciemu) un ietver bijušās Litorīnas jūraslagūnas teritoriju.Engures līdzenuma reljefs un kvartāra nogulumu sega izveidojās galvenokārt ledājadarbības rezultātā, pie tam galvenā loma bija pēdējam kontinentālajam ledājam un tākušanas ūdeņiem.56

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Mūsdienu ģeoloģiskie procesi izpaužas krastu izskalošanā un akumulācijas procesos,kā arī virszemes pazeminājumos pārpurvošanās. Šo procesu rakstura un intensitātesizmaiņas saistītas ar cilvēka darbību. Līdz ar to kvartāra nogulumu augšējo daļu veidotehnogēnie nogulumi (tQ 4 ), kurus pārstāv uzbērta (uzskalota) putekļaina, smalka,dažādgraudaina smilts ar būvgružiem, šķembām, grants, oļu ieslēgumiem. Slāņanogulumi izplatīti teritorijas centrālajā daļā (att. 2.8.1. un 2.8.2.), to biezums sasniedz1 – 2 m.57

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________58

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________59

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________60

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Zemāk iegulošo holocēna nogulumu griezumus galvenokārt veido Litorīnas jūrasnogulumi, ko pārsedz pēclitorīnas jūras un eolie nogulumi.Eolie nogulumi (vQ 4 ) izplatīti galvenokārt gar līča piekrasti, kur veido līdz 6maugstas kāpu grēdas. Nogulumi pārstāvēti ar smalkgraudaino dzelteno smilti.Pēclitorīnas jūras nogulumi (mQ 4 plt ) veido pludmali, kā arī izklāj līča gultni. Tosastāvā dominē dažādgraudaina smilts, bet jūras un kanāla gultnē – putekļaina smilts,aleirīti un dūņas. Horizonta biezums nepārsniedz dažus metrus.Litorīnas jūras baseina (mQ 4 lt ) nogulumus pārstāv dažādgraudaina, pārsvarāsmalkgraudaina smilts ar aleirītu piemaisījumu. Horizonta biezums sasniedz 3 – 9 m.Joldijas jūras un Ancilus ezera (mQ4 J+an ) nogulumus pārstāv smalka smilts, aleirīts -2-3 m.Augšpleistocēna Latvijas leduslaikmeta nogulumi atsegti līča akvatorijā dažu simtumetru attālumā no apskatāmās teritorijas, kā arī apskatāmās teritorijas nogulumugriezumā (att. 2.8.2.)Līča akvatorijas kvartāra nogulumos, ostas tuvumā, sastopami pēdējā leduslaikmetaveidojumi. Tos pārstāv 2 – 5 m biezs sarkanbrūnas morēnas mālsmilts (gQ 3 ltv ) slānis,kura virskārtā ir daudz laukakmeņu. Morēnu pārklājošos, Baltijas baseina dažādustadiju, smilšainos nogulumos sastopami grants un oļu piemaisījumi vai starpkārtas0,5 – 1,3 m biezumā. Tās veidojušās Baltijas ledus ezera un Litorīnas jūras krastazonā sakarā ar to, ka gultnes erozijas rezultātā zemūdens nogāzē izveidojas platamorēnas izskalošanas atlieku josla. (V.Uļsts, 1998.)Senākie kvartāra nogulumi saglabājušies tikai vietām devona iežu virsaspazeminājumos un ielejveida iegruvumos. To sastāvs nav pētīts.Pirmskvartāra nogulumi teritorijā pārstāvēti ar augšdevona Gaujas svītas (D 3 gj)dzeltenpelēkiem smilšakmeņiem, aleirolītiem un māliem 0 -30 m biezumā. Līčaakvatorijā kvartāra nogulumus pārklāj vidusdevona Burtnieku svītas (D 2 br)sarkanbrūni, vai dzeltenbrūni smilšakmeņi, aleirolīti, aleirītiskie māli, māli.Kvartāra nogulumu gruntsūdeņi veido vienotu hidraulisko sistēmu Litorīnas jūrassmilšainajos nogulumos. Gruntsūdeņu līmenis ostas teritorijā atrodas 0,5 – 1,5 m zemzemes virsas. Tos regulāri papildina atmosfēras nokrišņi, vai devona sistēmasspiedienūdeņi, bet daļa gruntsūdeņu noplūst jūrā. Gruntsūdeņus var izmantotsaimniecības vajadzībām.Risinot ūdensapgādes jautājumus ostas teritorijā izmanto pirmskvartāra Arukilas –Burtnieku un Gaujas – Amatas ūdens horizontus. Teritorijā izvietoti 6 artēziskieurbumi (att.2.8.1.), no tiem ūdensapgādei pašlaik izmanto 3 urbumus. Gaujas –Amatas artēziskā ūdens mineralizācija sasniedz 0,6 – 0,8 mg/l, dzelzs saturs ir lielākspar 1 mg/l, bet Arukilas – Burtnieku horizontā attiecīgi 0,4 – 0,5 mg/l un 0,6 – 1,6mg/l. Urbumu debiti sasniedz 10 -15 l/s, tomēr pie devām virs 5 l/s urbumi, kuriierīkoti Gaujas – Amatas horizontā, parasti smilšo.61

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Inženierģeoloģiskie apstākļiInženierģeoloģiskās izpētes darbus Ziemeļu mola piestātnes rekonstrukcijai Mērsragaostas teritorijā ir veikuši SIA „ATW” 1998. gadā. Ziņojumā ņemti vērā arī urbumi,kurus veica SIA „ATW” sadarbībā ar firmu SIA „Unicone” Dienvidu molarekonstrukcijai. Urbumu izvietojums skatīt attēlā 2.8.1. Izpētes urbumos atsegtisekojoši (no augšas uz leju) inženierģeoloģiskie elementi (IĢE):Uzbērta grunts, sablīvēta (IĢE1”) atsegta urbumā Nr.5. 1,0 m biezā slānī, to veidopārraktas galvenokārt smalkas smiltis ar organiku, šķembu ieslēgumiem, kā arīnelielu būvgružu piemaisījumu. Būvgruži betona gabalu veidā konstatēti arī kanālagultnē. Slānis nav izmantojams kā dabīgs pamats, tas ir neviendabīgs pēc sastāva –jācaurrok vai jānoņem.Smalka smilts, irdena (IĢE 7’”) atsegta urbumos Nr.1 un 5 griezuma augšējā daļā.Slāņa biezums 0,3 – 1,0 m (slāņa apakšējā robeža atsegta 0,5-1,0 m dziļumā no zemesvirsas, jeb uz absolūtajām atzīmēm no – 0,5 līdz -0,5 m). Slānī organikas ieslēgumi(2,8 – 15,4%). Grunts nav izmantojama kā dabīgais pamats ēkām un būvēm ar lieluun vidēju slodzi, bet ēkām ar nelielu slodzi jāveic rūpīgi grunts nestspējas aprēķini.Nepieciešamības gadījumā jāveic grunts sablīvēšana.dabīgās nogāzes leņķis, grādos vidējiesausai gruntij 30°ūdenspiesātinātai gruntij 29°Smalka smilts, vidēji blīva (IĢE 7” atsegta visos urbumos viena izteikta starpslāņaveidā zem irdenā smilšu slāņa, tā biezums sastāda 4 - 9 m. Slāņa augšējā daļā retiorganikas ieslēgumi, pa visu slāni neliels vidējo daļiņu piejaukums. Slāņa apakšējārobeža atsegta uz absolūtajām atzīmēm no -4,6 līdz - 6,8 m. Grunts izmantojama kādabīgais pamats ēkām un būvēm ar nelielu un vidēju slodzi.dabīgās nogāzes leņķis, grādos vidējiesausai gruntij 30°ūdens piesātinātai gruntij 29°Smalka smilts, blīva (IĢE 7’) atsegta urbumos Nr.1.un 5. slāņa biezums 1-3 m. Labanesošā grunts.dabīgās nogāzes leņķis, grādos vidējiesausai gruntij 30°45’ūdens piesātinātai gruntij 29°45’Mālsmilts ar grants un oļu piemaisījumu (IĢE 18) atsegta visos urbumos. Kopējaisslāņa biezums sastāda0,4 – 1,3 m. Laba nesošā grunts – morēnas izskalošanās atliekuslānis.62

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________dabīgās nogāzes leņķis, grādos vidējiesausai gruntij 30° 45’ūdens piesātinātai gruntij 29°45’Putekļaina smilts, blīva (IĢE 6’) atsegta urbumos Nr.1. un Nr.5 4,0 – 6,9 m dziļumaintervālā. Laba nesošā grunts.Morēnas mālsmilts (IĢE 18) un smilšmāls (IĢE 19) ar granti un oļiem atsegtiurbumos Nr. 9880. un A. Slāņa biezums 3 m. Grunts neviendabīga, vietām smilšaina,brūna, sīksti plastiska, grants un oļu piejaukums 5 – 10%. Izmantojama kā dabīgaispamats ēkām un būvēm ar vidēju slodzi.dabīgais mitrums, % 14,0 – 14,5plasticitātes skaitlis, Ip 6,4 – 7,4konsistences rādītājs, II 0,38 – 0,41Augšdevona smilšakmens (IĢE 27) atsegts urbumos Nr. 9080., 2. – 5. 10,5 – 12,2 mdziļumā no zemes virsmas. Atsegtais slāņa biezums 0,5 – 2,75 m. Vāji un vidējicementēts, „lodīšu” struktūra. Slāņains – māla un aleirīta starpkārtas. Laba nesošāgrunts.Vidus Devona māls (IĢE 21) atsegts urbumos Nr. 9080., 1. un 5. 12 m dziļumā nozemes virsmas. Atsegtais slāņa biezums 1,5 – 2,0 m. Māls neviendabīgs – biežassmilšakmens un aleirolīta starpkārtas, sarkanbrūns ar zilganu slāņojumu. Gruntskonsistence puscieta. Laba nesošā grunts.dabīgais mitrums, % 18,4plasticitātes skaitlis, Ip 12,3konsistences rādītājs, II 0,07Fizikāli mehāniskie nogulumu rādītāji, kuri nav tekstā, uzrādīti tabulā 2.8.1.63

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Grunšu fizikāli – mehāniskie rādītāji(„ATW”, 1998)Tabula 2.8.1.SlāņaNr.1’’7’’’7’’7’186’192127Grunts nosaukumsUzbērta grunts;sablīvēta, mitraSmalka smilts;irdena, mitra, ūdens piesāt.Smalka smilts;vid. blīva, mitra, ūdenspiesāt.Smalka smilts;blīva, ūdens piesāt.Mālsmilts;blīva, ūdens piesāt.Putekļaina smilts;blīva, ūdens piesātinātaMorēnas mālsmilts;sīksti plastiskaDevona māls;puscietsSmilšakmens;blīvs, apūdeņotsPorainībaskoeficientsGrunts blīvums0,65 1,70 1,65 1,670,800,68Iekšējāsberzes leņķisSaiste C kPaDeform-ācijasmodulisE MPaĪpatn.pret. zondeskonusamq MPaP N P I P II φ N φ I φ II C N C I C IIJānoņem vai Jānoņem vai- -jācaurrok jācaurrok1,60 1,55 1,5726 24 25 - - - 10 2,001,80 1,75 1,771,75 1,70 1,721,95 1,90 1,9232 30 311,50,51 25 8,000,50 2,10 2,05 2,07 37 35 36 5 3 4 43 17,560,65 2,05 24 13 160,50 2,05 2,00 2,02 35 33 34 7 5 6 33 14,350,38 2,20 2,14 2,17 26 24 25 20 18 19 > 30 -0,50 2,05 2,00 2,02 25 23 24 42 38 40 30 -0,45 2,20 2,10 2,15 38 36 37 6 4 5 48 -64

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Inženierģeoloģiskie apstākļi kopumā ir labvēlīgi gravitācijas tipa būvju būvniecībai.Pēc būvju ģeotehniskās klasifikācijas projektējamā būve pieskaitāma IIģeotehniskajai kategorijai. Pamatprasības šīs kategorijas noteikšanai – būves vaiatsevišķas to daļas, kuru projektēšanai nepieciešama kvalitatīva dabas apstākļuizvērtēšana un inženiertehniskā personāla darba pieredze, lai novērstu (neitralizētu)iespējamo risku [LBN 005 – 99 „Inženierizpētes noteikumi būvniecībā.” Apstiprinātsar MK 2000. gada 2. maija noteikumiem Nr. 168].Vadoties no būvlaukuma vides apstākļu sarežģītības, tas pieskaitāms II pakāpei(vidēji sarežģīti dabas apstākļi):- būvlaukums atrodas akvatorijā;- ģeoloģiskā uzbūve raksturojas ar ne vairāk kā četriem litoloģiski atšķirīgiemslāņiem ar mainīgu biezumu;- hidroloģiskie apstākļi – sarežģīta ūdeni saturošo un ūdens necaurlaidīgo slāņumija;- būvniecībai nelabvēlīgi procesi plaši izplatīti un aktīvi, tiem ir izšķirošanozīme projektēšanā un būvniecībā.2.9. Tuvākās īpaši aizsargājamās teritorijas (Engures dabas parks), to aizsardzības režīmiun nozīmīgums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, īpaši aizsargājamie biotopi, augu,dzīvnieku un putnu sugasEngures ezera dabas parks (dibināts 1957. gadā, kā ornitoloģiskais liegums, 1998.gadā izveidots Engures ezera dabas parks (MK noteikumi Nr.60 „Noteikumi parEngures ezera dabas parku” 24.02.1998.)) atrodas Talsu rajona Mērsraga unĶūļciema pagastos un Tukuma rajonā. Kopš 1989. gada šī teritorija iekļauta Eiropasnozīmīgāko putnu vietu sarakstā, bet kopš 1995. gada – Ramsāres konvencijasstarptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā. To nosaka ezera nozīme ūdensputnu resursusaglabāšanā, lielā biotopu, augu un dzīvnieku sugu daudzveidībā.Engures ezera dabas parka teritorijā ietilpst arī Piejūras pļavas. Piejūras pļava –lagūna ziemeļos no Mērsraga kanāla ~ 51,0 ha platībā raksturīga ar lielu pļavubiotopu daudzveidību – aizsargājams dabas objekts. Piejūras pļavas ir viens noretākajiem un apdraudētākajiem biotopiem Latvijā, tās iekļautas arī EiropasSavienības Biotopu direktīvas (92/43/EEC) 1. pielikumā.Teritorijas izmantošanas mērķiDabas parks ir teritorija, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskāsvērtības un kas piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai. Atpūtasorganizēšana un saimnieciskā darbība parkos veicama, nodrošinot tajos esošo dabasun kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu.Teritorijas izmantošanai jānotiek atbilstoši LR Ministru kabineta noteikumiem Nr.83„Noteikumi par dabas parkiem” (1999.g.) un Nr.354 „Īpaši aizsargājamo dabasteritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (1997.).65

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Dabas parka platība ir 19762 ha. Dabas parkā noteiktas šādas funkcionālās zonas(Attēls 2.9.1):- regulējamā režīma zona;- dabas lieguma zona;- dabas parka zona;- neitrālā zonaMērsraga ostas teritorija robežojas ar dabas parka zonu un neitrālo zonu.Visā dabas parka teritorijā aizliegts:- no 15.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt jebkādu mežsaimniecisko darbību, izņemotugunsdrošības pasākumus un bīstamo koku ciršanu un novākšanu;- ūdensputnu medībās lietot šāviņus, kas satur svinu;- veikt zemes transformāciju, izņemot transformāciju neitrālajā zonā.Neitrālā zona izveidota, lai saglabātu piekrastes zvejniekciemiem raksturīgo ainavuun nodrošinātu to attīstību, ilgtspējīgi izmantojot vietējos dabas resursus. Neitrālajāzonā nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzības unizmantošanas noteikumu prasības, kas attiecas uz dabas parkiem.Dabas aizsardzības pārvalde atbilstoši padomes ieteikumam dabas lieguma zonā varnoteikt sezonas liegumu. Sezonas liegumu izveido ūdensputnu koloniju vietās, lainodrošinātu to netraucētu ligzdošanu un spalvu maiņu.66

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Attēls 2.9.1. Engures ezera dabas parks67

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Engures dabas parka aizsardzības režīmsTeritorija uz Z, A un D no ostas (neiekļaujot pašu ostu) atrodas dabas parkā “Enguresezers”.Dabas parka teritorijā ir spēkā „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējieaizsardzības un izmantošanas noteikumi” (Nr. 415 / 22.07.2003), ja parka individuālieaizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi nenosaka citādi.Parka dabas aizsardzības plāns izstrādāts 2000. gadā. Šajā plānā ierosinātajāfunkcionālajā zonējumā Mērsraga pļavas iekļautas dabas lieguma zonā.Parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (MK noteikumi Nr. 268)apstiprināti 2004. gada 8. aprīlī. (Līdz ar šo noteikumu apstiprināšanu tiek atzīti parspēku zaudējušiem 1998. gada 24. februārī apstiprinātie MK “Noteikumi par Enguresezera dabas parku (Nr. 60).)Kopā ar šiem noteikumiem ir apstiprināts arī jauns parka funkcionālais zonējums.Saskaņā ar šo zonējumu, jūrmalas pļavas uz Z un D no ostas, kā arī jūras akvatorijaietilpst dabas parka zonā. Tātad agrākā šo pļavu atrašanās dabas lieguma zonā vairsnav spēkā.Saskaņā ar individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, visā parkāaizliegts veikt zemes transformāciju, izņemot īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu.Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu dabas un kultūrvēsturiskās vērtībassabiedrības izglītošanai un atpūtai dabas parkā. Dabas parka zonā aizliegts:1. veikt jebkāda veida darbības, kas pārveido Rīgas jūras līča piekrastei raksturīgoainavu;2. dedzināt sauso zāli un niedres no 1.aprīļa līdz 1.decembrim;3. uzart vai kultivēt Mērsraga pļavas;4. lietot Mērsraga pļavās minerālmēslus, pesticīdus un citas ķimikālijas;5. ierīkot nometnes vai celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām;6. medīt Mērsraga pļavās;7. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par pieciem hektāriem;8. jūrā – pārvietoties ar ūdens motocikliem un kuteriem, izņemot pārvietošanospašvaldības noteiktajās vietās un valsts un pašvaldību institūciju amatpersonupārvietošanos, pildot dienesta pienākumus.Engures dabas parka dabas aizsardzības plānā sniegtā informācija par pētīto teritorijuParka DA plānā teikts, ka teritorijai uz Z no Mērsraga kanāla raksturīga liela biotopudaudzveidība, šeit sastopamas retas sugas jūrmalas pienzāle, jūrmalas āžloks, rūsganā68

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________blizme, Žerāra donis, purva pienene, plankumainā dzegužpirkstīte. Lielākā daļaminēto sugu ir pļavu apsaimniekošanas indikatori. Mozaīkveidā sastop slapju, mērenimitru, kā arī sausu pļavu fragmentus. Teritorijā un dienvidiem no Mērsraga kanālanovērojams aizaugšanas process – paplašinās niedru josla, ieviešas krūmi un jaunikoki.Piekrastes pļavas ietekmējošie faktori ir: pļaušanas un ganīšanas pārtraukšana (tādēļpļavas aizaug, zūd aizsargājami biotopi un sugas).Ieteiktie apsaimniekošanas pasākumi: vēlama govju ganīšana visā veģetācijas periodagarumā. Īpaša uzmanība pievēršama slapjajām ieplakām un to krastiem – lai novērstuaugstā krastmalu augāja izplatīšanos, tie pēc iespējas jānogana. D no Mērsraga kanālajāgana arī niedrājs un tā saskares josla ar pļavu, lai sekmētu pļavu veģetācijas joslaspaplašināšanos. Nenoganītajās platībās nepieciešama regulāra pļaušana, izpļaujot arīslapjās ieplakas, jāizcērt krūmi un jaunie alkšņi.Pļavu projekta datiNo 2000. līdz 2002. gadam tika īstenots Latvijas Dabas fonda projekts “Pļavuinventarizācija Latvijā”, saukts arī par „Pļavu projektu”. Projekta ietvaros īpašiapmācīti eksperti izstaigāja visu Latvijas teritoriju, kartējot un aprakstot botāniskivērtīgās pļavas un nosakot pļavas vērtību pēc pļavas augu sabiedrības struktūras unindikatorsugu klātbūtnes. Visi projekta rezultāti pašlaik ir pieejami Latvijas Dabasfondā.Mērsraga pļavas ir kartējusi botāniķe Ilze Rēriha. Gan uz Z, gan uz D no Mērsragakanāla ir konstatētas botāniski vērtīgas pļavas (sk. pievienoto karti- Att.2.9.2.).Apmēram 1 km uz D no Mērsraga kanāla sākas botāniski vērtīga pļava, kasklasificēta kā komplekss ar smilts grīšļa pļavu, smaržzāles – parastā doņa pļavu unŽerāra doņa pļavu. Šī pļava turpinās ap. 600 m uz dienvidiem. Konstatēts šādasaizsargājamas sugas: parastā purvmirte Myrica gale, stāvlapu dzegužpirkstīte,plankumainā dzegužpirkstīte, Žerāra donis, parastā vairoglape. Žerāra doņa pļavas iraizsargājams biotops un tās aizņem ap 30% no kopējās pļavas platības. Parastāvairoglape ir suga, kurai veidojams mikroliegums.Apmēram 300 m uz Z no Mērsraga kanāla sākas botāniski vērtīgas pļavas, apmēram200 metru platā un 1.3 km garā joslā gar jūras krastu. Pļavas, ko vietējie iedzīvotājisauc par “Jomiņu”, atrodas šīs teritorijas DR daļā, klasificētas kā biotopu komplekss,ko veido smaržzāles – parastā vizuļa pļavas (39%), ciņu smilgas pļavas (20%),pūkainās pļavlauzītes pļavas. Pļavu masīva R daļa, sausākā josla, gar pašu ceļu,klasificēta kā biotopu komplekss ar smilts grīšļa pļavu (38%) un autu auzenes pļavu(56%). Pļavu masīva lielākā daļa klasificēta kā biotpu komplekss, kuru veido Žerāradoņa pļavas (30%) un jūrmalas pļavas, kuru sistemātiskā piederība grūti definējama69

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________70

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________(70%). (Jūrmalas pļavas ir augstāka klasifikācijas vienība; pie tām pieder gan Žerāradoņa pļavas, gan citi jūrmalas pļavu biotopi).Pļavās konstatētās augu sugas tika konstatētas arī biotopu ekspertes V. Znotiņasveiktajā teritorijas apskatē (2004.g.), tās minētas 2.9.1. tabulā.Aizsargājamās sugas un aizsargājamie biotopiTeritorijas apsekošana tika veikta 2004. gada 13. jūnijā (V. Znotiņa). Tika apskatītapiekrastes teritorija apmēram 1.5 kilometrus uz ziemeļiem un uz dienvidiem noMērsraga ostas, īpaši pievēršot uzmanību teritorijas īpaši aizsargājamiem biotopiemun augu sugām.Tika konstatētas šādas īpaši aizsargājamas augu sugas un biotopi (Tabula. 2.9.1.)Aizsargājamās sugas un biotopi Mērsraga pļavāsTabula. 2.9.1.Sugas Aizsardzība AtradnesStāvlapudzegužpirkstīteBaltijasdzegužpirkstītePlankumainādzegužpirkstīteDactylorhizaincarnataDactylorhizabalticaDactylorhizamaculataMKNMKNMKNBieži – pļavās uz Z no ostas. Retāk – apm. 0.5 kmuz D no ostas un tālāk uz D.Bieži – pļavās uz Z no ostas.Bieži – pļavās uz Z no ostas. Izkliedēti indivīdi uzD no ostas, ieskaitot to piekrastes daļu, kas vēlietilpst pilsētas teritorijā.Žerāra donis Juncus gerardii MKN Bieži – pļavās uz Z no ostas. Retāk – apm. 0.5 kmuz D no ostas un tālāk uz D.Jūrmalas pienzāle Glayx maritima MKN Bieži – pļavās uz Z no ostas (to ieplakās,niedrājā). Konstatēta arī 1 km uz D no ostas (1.5km uz D no kanāla).Rūsganā blizme Blysmus rufus MKN Bieži – pļavās uz Z no ostas. Retāk – apm. 0.5 kmuz D no ostas un tālāk uz D.Parastā vairoglapeBiotopiHydrocotylevulgarisMKN, MLAtradne sākas apmēram 0.5 km uz D no ostas(1km uz D no Mērsraga kanāla) un turpinās tālākuz D.Žerāra doņa Juncus gerardii audzes MKN Pļavās uz Z un D no ostas.Slapjās jūrmalas pļavas ar jūrmalas āžlokuTriglochin maritimumMKNPļavās uz Z no ostas, vidēji bieži.Jūrmalas pļavas BD Par jūrmalas pļavām uzskatāmas visas tās pļavas ,kas sākas apm. 0.5 km uz Z un 1 km uz D noMērsraga kanāla.Paskaidrojumi:MKN - ierakstīta 2000.gada 14.novembra LR MK “Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu unierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” Nr.396;71

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________ML - ierakstīta LR MK 2001.gada 30.janvāra noteikumos Nr.45 “Īpaši aizsargājamo dzīvnieku,ziedaugu, paparžaugu, sūnu, ķērpju un sēņu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi”;BD - ierakstīta Eiropas Padomes direktīvā “Par dabisko biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku suguaizsardzību” (1992).Uz Z no Mērsraga kanāla plašā teritorijā sastopamas jūrmalas pļavas – pļavas arsāļainām augsnēm, kurās sastopamas sāļainas augsnes mīlošas augu sugas.Jūrmalas pļavas ir Eiropas Savienībā prioritāri aizsargājams biotops (biotopa kods1630). Pie šī biotopa pieskaitāmas gan slapjas, gan mēreni mitras pļavas; galvenaiskritērijs šī biotopa nodalīšanai ir sāļainām augsnēm raksturīgās sugas - jūrmalasāžloks, jūrmalas pienzāle, jūrmalas āžloks, rūsganā blizme, Žerāra donis. (Visas šīssugas tur tika atrastas un ir arī Latvijā īpaši aizsargājamas).Latvijā jūrmalas pļavas ir ļoti retas, sastopamas tikai pie Mērsraga, Bērzciema, Rīgānetālu no Daugavas grīvas un Ainažos un Salacgrīvā (Randu pļavas). Tās ir dzīvotnevairākām retām un aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Lai aizsargātu šo ļotinozīmīgo biotopu, visas šīs pļavas ir iekļautas aizsargājamajās dabas teritorijās.Randu pļavu dabas liegums, Daugavgrīvas dabas liegums ir nodibināti tikai jūrmalaspļavu aizsardzībai.LR MK “Noteikumos par īpaši aizsargājamo biotopu sarakstu” (Nr. 421, 2000. gada5. decembrī) īpaši aizsargājamo pļavu biotopi tiek nodalīti pēc konkrētu suguklātbūtnes. Teritorijā konstatēti Latvijā īpaši aizsargājami biotopi:• Slapjās jūrmalas pļavas ar jūrmalas āžloku Triglochin maritimum;• Žerāra doņa Juncus gerardii audzes.Saskaņā ar “Sugu un biotopu aizsardzības likumu” (2000) un “Mikroliegumuizveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumiem” (Nr. 45, 2001), īpašiaizsargājamo biotopu apmierinošas aizsardzības nodrošināšanai ir jāveidomikroliegumi.Šajās pļavās konstatētas īpaši aizsargājamas sugas: stāvlapu dzegužpirkstīteDactylorhiza incarnata, Baltijas dzegužpirkstīte Dactylorhiza baltica, plankumainādzegužpirkstīte Dactylorhiza maculata, Žerāra donis Juncus gerardii, jūrmalaspienzāle Glayx maritima, rūsganā blizme Blysmus rufus. Īpaši bagātīgi sastopamaplankumainā dzegužpirkstīte. No minētajām sugām par visretākajām uzskatāmasŽerāra donis, jūrmalas pienzāle, rūsganā blizme.Uz D no Mērsraga kanāla pļavas turpinās, bet pirmajā kilometrā tās vēl neatbilstaizsargājamajam biotopam “jūrmalas pļavas” – tajās nav sāļainas augsnes mīlošuaugu sugu. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka šeit Mērsraga kanāla nestiesaldūdeņi plūst gar jūras krastu, jo tos tur novirza no Z uz D plūstošā jūras straume;un tādēļ piekrastes ūdeņos ir salīdzinoši zema sāls koncentrācija. Šajā posmākonstatēti daži plankumainās dzegužpirkstītes īpatņi. Šī ir īpaši aizsargājama suga,72

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________bagātīgi sastopama pļavās uz Z no ostas, kā arī pļavās vairāk nekā puskilometru uz Dno ostas (1 kilometru uz D no Mērsraga kanāla).Apmēram 1 kilometru no Mērsraga kanāla (jeb puskilometru no ostas teritorijas)sākas botāniski vērtīgas pļavas. Šeit ir mazāks aizsargājamo sugu skaits unsastopamība nekā uz Z no ostas. Taču arī šīs pļavas pieder ES aizsargājamajambiotopam “jūrmalas pļavas” un šeit konstatēts Latvijā aizsargājams biotops “Žerāradoņa pļavas”. Kas attiecas uz aizsargājamajām augu sugām, tad to vidū ir arī parastāvairoglape, kura ir to sugu sarakstā, kurām ir veidojami mikroliegumi. (Uz Z no ostasnetika konstatēta neviena no šī saraksta sugām).Ornitoloģiskie un terioloģiskie aspektiMērsraga pļavas dabas parka zonā iedalītas sakarā ar divu ES Biotopu direktīvas1.pielikumā iekļautu prioritāri aizsargājamu biotopu klātbūtni. Tie ir lagūnas(Latvijas biotopu klasifikators: A5.1 – A5.3) un jūrmalas pļavas (Latvijas biotopuklasifikators: E3.4). Abi šie biotopi Latvijā ir reti sastopami (tipiskā veidā faktiskitikai starp Ainažiem un Salacgrīvu un Mērsragā).Mērsraga pļavas kā specifisko šim biotopam raksturīgo sugu dzīves vieta pēdējo 40gadu laikā ir ievērojami mainījusies, ko noteikusi šīs teritorijas saimnieciskāsizmantošanas maiņa. Kādreiz teritorija izmantota ganīšanai un pļaušanai, kaspavasarī nodrošināja zemu pļavas augāju, resp. ideālus apstākļus tārtiņveidīgo putnuligzdošanai. XX gs. 70.-80. gados šajā pļavā ligzdoja ķīvīte Vanellus vanellus(vismaz 10 pāri), pļavas tilbīte Tringa totanus (vismaz 10 pāri), melnā puskuitalaLimosa limosa (daži pāri), gugatnis Philomachus pugnax (daži pāri), mērkaziņaGallinago gallinago (daži pāri), kā arī Šinca šņibītis Calidris alpina schinzii(atsevišķi pāri). Šobrīd, neskatoties uz pļaušanas un ganīšanas pārtraukšanu, pļavājoprojām saglabājušās ievērojamas platības, kas pēc augāja rakstura ir piemērotasdažādu tārtiņveidīgo putnu ligzdošanai. Tomēr tārtiņveidīgo putnu skaits ir ievērojamisamazinājies. LU BI veiktajās uzskaitēs 2003. gadā pļavās tika konstatēti tikai vienspāris ķīvīšu, viens pāris pļavu tilbīšu un 1-2 pāri mērkaziņu, bet 2004. gadā ligzdojošitārtiņveidīgie putni vispār netika konstatēti. Tomēr šo putnu kā ligzdotāju atgriešanāspļavās ir iespējama, ja tiks realizēts LIFE projekts, kas paredz ganīšanas atjaunošanuun pļavas no jūras atdalošā niedrāja regulāru pļaušanu.No citiem, tieši jūrmalas pļavām nespecifiskiem putniem, aplūkojamā teritorijā 2003.– 2004. gados kā ligzdotāji konstatēti lauku cīrulis Alauda arvensis , dzeltenā cielavaMotacilla flava, pļavu čipste Anthus pratensis, lukstu čakstīte Saxicola rubetra, ceruķauķis Acrocephalus schoenobaenus un niedru stērste Emberiza schoeniclus. Ļotiiespējams, ka aizaugušajās lagūnās ligzdo viens pāris niedru liju Circus aeruginosus,pļavām piegulošajam jūras seklūdenim ir būtiska loma kā jūrmalas dižpīles Tadornatadorna perējumu barošanās vietai (ligzdo ārpus pļavām), pļavās lielā skaitā barojasciemā ligzdojošās un caurceļojošās pelēkās vārnas Corvus corone cornix.73

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________No zīdītājiem 2003. – 2004. gados pļavās konstatēti lapsa Vulpes vulpes, stirnaCapreolus europaeus un meža cūka Sus scrofa, taču šie dzīvnieki, kaut regulāri ienākbarošanās nolūkā, šeit regulāri nedzīvo. Datu par peļveidīgo grauzēju faunu nav.Mērsraga ostai pieguļošā EEDP ietilpstošā Rīgas līča akvatorija raksturīga ar augstuziemojošo ūdensputnu blīvumu - (ziemās, kad ledus apstākļi to atļauj). Starpziemojošajām sugām kā galvenās minamas kākaulis Clangula hyemalis un tumšā pīleMelanitta fusca, pie tam putnu koncentrācija sasniedz starptautiski nozīmīgu lielumu.Siltās ziemās Rīgas līča rietumu piekrastes ūdeņos ziemo līdz 200000 kākauļu un130000 tumšo pīļu (Durinck et al. 1994). Vasarā, jūnijā – jūlijā, EEDP Rīgas līčapiekrastes zonā spalvu maiņai pulcējas ievērojams skaits (1991.-1999.g. – 6550-13425 īpatņu) gaigalu Bucephala clangula (Račinskis, Stīpniece 2000), taču togalvenās uzturēšanās vietas nav Mērsraga ostas tiešā tuvumā.2.10. Ainaviskais un kultūrvēsturiskais teritorijas un apkārtnes nozīmīgums; vēstures,arhitektūras un kultūras pieminekļi, rekreācijas un tūrisma objekti 1 km attālumāTeritorija un tās kultūrvēsturiskais raksturojumsMērsrags ciems atrodas ~ 2 km uz dienvidiem no Rīgas līča rietumu krastaizteiksmīgākā zemesraga- Mērsrags.Mērsrags kā neliels zvejniekciems rakstos pirmo reizi minēts 15. gs. 1495. gada lēņa(administratīvā vienība) grāmatā tā nosaukums ir Mergera, vēlāk Mārgrube unMarkgrafen. 18 gs. beigās Mērsragā bija tikai 13 zvejnieku sētas. 1710. gada mēralaikā gandrīz visi iedzīvotāji izmiruši.Mērsraga uzplaukums sākās pēc 1842.gada, kad no Engures ezera Z gala uz jūruizraka kanālu ( garums 4 km).Engures ezers ( pl. 4046 ha, kopā ar salām 4131 ha, garums 17,9 km, lielākaisplatums 4,4 km, vidējais dziļums 0,4 m , lielākais 2,1 m) ir senās Litorīnas jūraslagūna, ko no Rīgas līča norobežoja 1,5-2,5 km plata piekrastes kāpu josla. Pēckanāla izrakšanas, ezera līmenis pazeminājās par 1,5 m.Engures kanāla grīvā tika ierīkota osta. Kopš seniem laikiem mērsradznieki būvējamazus vienmasta buriniekus- božus. 1875. gadā tika iedarbināta Mērsraga bāka.1880. gadā Mērsragā uzbūvēja pirmo tālbraucēja kuģi ( pavisam uzbūvēja 22 jūraskuģus).Agrārās reformas laikā Mērsraga muižu ( 3731 ha) sadalīja 519 vienībās; izveidojās122 jaunsaimniecības.1922.gadā Martenmuižā atvēra Mērsraga pasta ēku ( pasts pienāca divas reizesnedēļā). Pieaugot tirdzniecības apjomiem 1926. gadā uz Mērsragu izbūvēja šaursliežudzelzceļa līnijas atzaru no Talsu- Dundagas dzelzceļa līnijas. 1927. gadā sākaizbūvēt Mērsraga ostu. Tā kā piekraste bija sekla, tika uzcelti divi moli( Z mols-811m un D mols- 780 m).74

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________1930.gados Mērsragā darbojās kolofonija fabrika, kurā ražoja terpentīnu. Viens nolielākajiem uzņēmumiem Talsu apriņķī bija A.Grīvaiņa dzirnavas. Mērsragādarbojās arī kokzāģētava, vīna darītava, 7 pārtikas veikali.1941.gadā Mērsragā tika nodibināts pirmais zvejnieku artelis Latvijā. 1946. gadā toatjaunoja, nodibinot zvejnieku kolhozu “1.Maijs”. Tajā laikā tika nodibināts arīlauksaimnieciskais kolhozs “Plēsums”, kas apvienoja Alksnājciema puseszemniekus, bet drīz to, kā lauksaimniecības brigādi, iekļāva zvejnieku kolhozā.Zvejnieku kolhoza pastāvēšanas sākumā zvejniecība un zivju apstrāde attīstijās lēni.Ziemā zvejnieki iztiku pelnīja meža darbos. Pamazām tika uzceltas mehāniskās untīklu darbnīcas, paplašināta zvejas osta, izveidots transporta cehs.60. un 70. gados Mērsragā uzcēla jaunās skolas korpusu (1972.g.), kultūras namu(1961.g.), stadionu, daudzdzīvokļu mājas. 80.gadu sākumā Mērsraga zvejas ostasteritorijā uzcēla plašu zivju apstrādes un kūpināšanas cehu, saldētavu un noliktavas.Mērsraga vēstures, arhitektūras un kultūras pieminekļiMērsraga kanāls rakts (1842-43.g.), padziļināts 1900.g. garums 4 km. Tilts pārkānālu ( 1962.g.).Mērsraga bāka uzcelta 1875.g. Stipri bojāta 1. Pasaules karā. 1922 .g. bāka atjaunotaun ieguvusi tagadējo izskatu. Bākas uguns atrodas 21,3 m virs jūras līmeņa.Zvejnieku sēta “ Klintis” pie kuras atrodas vairākas tīklu būdas.Dzīvojamā ēka “ Bezmeri” (1934.g.).Mērsraga luterāņu baznīca ( 1809.g., pilnīgi pārbūvēta 1896.g.). Uzcelta vēl senākasbaznīcas vietā. Te darbojies pirmais latviešu tautības mācītājs talsu novadā JānisReinhards. 1. pasaules kara laikā baznīcu izpostīja. 1924.g. tika atjaunotas ērģelesun uzstādīts zvans. Baznīcā ir J.F.Satori altārglezna “ Kristus ar bērnu”(1793.g.), ko dāvinājusi Pūres baznīca un J.Pipara glezna” Jēzus glābj slīkstošoPēteri” (1939.g.). Pie baznīcas uzstādīta piemiņas plāksne 1.Pasaules karākritušajiem draudzes dēliem.Bijusī Mērsraga dzelzceļa stacija.Bijusī Mērsraga skolas ēka (1895.g.), tagad pagasta padome. Skola te darbojusieslīdz 1939.g. Dzimis Operas un baleta teātra solists bass Kārlis Miesnieks(1938.g.).Mērsraga vidusskolas ēka (1939.g., piebūve 1965.g., jaunais korpuss 1972.g.). Pieskolas piemiņas akmens pirmajai Mērsraga skolai.Bijusī Martenmuiža, vēlāk pienotava ( ap 2km uz Kūļciema pusi no Mērsraga). No1890.g. te bijusi Mērsraga skola, Ēka ilgstoši izmantota par pagastnamu.Baptistu baznīca (1937.g.).Draudze dibināta 1888.g.Mērsraga zvejnieku osta . Moli (1927.g.) 800 m un 790 m garumā. Krastā, apmēram30 m no mola, teikām apvītais Ganiņu akmens – atgādina olu ar izaugumiem.Izmēri (2,0 x 1,5x 1,3 m).1872.g. celtā Saieta nama ēkā, Priedes, patreiz darbojas privāts muzejs , kas atspoguļoMērsraga un tā apkaimes sadzīvi 20 gs. sākumā.75

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Dabas pieminekļiMērsraga pagastā ir ievērojamas dabas mantojuma teritorijas. Visumā līdzenoMērsraga pagasta zemes reljefu gar jūrmalu robežo kāpu josla, no kuras līdz atklātamūdenim ir zema piekrastes josla, vietām apaugusi ar meldriem. Mērsraga pagastamgar jūras krastu robeža ir apmēram 12 km garumā. No Upesgrīvas līdz Mērsragamplešas skaista, pievilcīga, ar dzeltenām kvarca smiltīm klāta pludmale.Engures ezera dabas parks (dibināts 1957.gadā, kā ornitoloģiskais liegums,1998.gadā izveidots Engures ezera dabas parks (MK noteikumi nr.60 “Noteikumi parEngures ezera dabas parku” 24.02.1998.)) atrodas Talsu rajona Mērsraga unĶūļciema pagastos un Tukuma rajonā. Kopš 1989.gada šī teritorija iekļauta Eiropasnozīmīgāko putnu vietu sarakstā, bet kopš 1995.gada – Ramsāres konvencijasstarptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā. To nosaka ezera nozīme ūdensputnu resursusaglabāšanā, lielā biotopu, augu un dzīvnieku sugu daudzveidībā. Ezerā mīt vērtīgaszivju sugas (līņi, līdakas, sapali, plauži, zuši, sīgas). Ezerā ligzdo ~ 170 putnu sugas,jūras ērglis, grieze, lielais un mazais dumpis, lielais un mazais ormanītis, gugatnis,melnais un upes zīriņš, paugurknābja gulbis un citi.Engures ezera dabas parka teritorijā ietilpst arī Piejūras pļavas. Piejūras pļava –lagūna ziemeļos no Mērsraga kanāla ~ 51,0 ha platībā raksturīga ar lielu pļavubiotopu daudzveidību – aizsargājams dabas objekts. Piejūras pļavas ir viens noretākajiem un apdraudētākajiem biotopiem Latvijā, tās iekļautas arī EiropasSavienības Biotopu direktīvas pielikumā. Piejūras pļavas kā atpūtas vietu izmanto ~60 putnu sugām un te ligzdo ~ 20 sugas (upes un mazais zīriņš, melnā puskuitala,gugatnis, jūrmalas dižpīle, parastais šnibītis, jūrasžagata, pļavas tilbīte, smilšutārtiņš).Dabas parks ir teritorija, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskāsvērtības un kas piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai. Atpūtasorganizēšana un saimnieciskā darbība dabas parkos veicama, nodrošinot tajos esošodabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu.Ārpus Engures ezera dabas parka robežām vēl pagasta teritorijā atrodas:- īpaši aizsargājamie objekti – dižkoki (pēc Vides datu centra un Ventspils RVPTalsu inspektoru daļas 1998.gada dižkoku inventarizācijas datiem),* parastā kļava – 2 koki – apk.3,5 m un 3,9 m, tuvākās mājas OZOLNIEKI,* parastais ozols – 2 koki – apk.4,2 m un 4,2 m, pie OZOLNIEKU mājām,- interesanti dabas objekti - Mērsraga zemes rags (18,0 ha) ar Velna akmeni unSvētmeitu ( apkārtmērs 17,3 m, augstums 2,3 m, garums 6,7 m, platums 4,3 m,tilpums 28 m3 ) akmens.Ainaviskais teritorijas raksturojumsAinavu analīzē izmantotas dažādos gados izdotās topogrāfiskās kartes: 1938. gadāizdotā karte mērogā 1: 75 000, kartes mērogā 1: 25 000 (izdotas 1972.g un 1990.g.)un kartes mērogā 1: 10 000 (izdotas 1985.g.).76

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Salīdzinot dažādos kartogrāfiskos materiālus, Mērsraga ciema un apkārtnes ainaviskostruktūru pagājušā gadsimta 20- 30. gados veidoja samērā blīva privātmāju apbūveciema centrā un līča piekrastē no Mērsraga bākas līdz kanālam, kā arī kanāladienviddaļā. Plašas teritorijas pie Mērsraga bākas un pie pagasta valdes, tikaizmantotas lauksaimniecībā. Tālākās teritorijas Upesgrīvas un Engures ciemavirzienos tika izmantotas kā meži (galvenokārt priežu, ko nosaka augsnes cilmiežuraksturs). Kā galvenie satiksmes ceļi tajā laikā tika izmantoti dzelzceļš un 1.šķirassauszemes ceļš, kas Mērsragu savienoja ar Talsiem, kā arī jūras satiksme. Vēl pēckartes var redzēt, ka Piejūras pļavas ir bijušas nošķirtas no sauszemes.Padomju gados Mērsraga apkārtnes ainaviskās izmaiņas veicinājusi kolektīvāslauksaimnieciskā ražošanas formu ieviešana. Dažādu sociālu apstākļu dēļsamazinājušās viensētas; atsevišķi lauki pakļauti meliorācijai; netālu no luterāņubaznīcas tiek izveidotas siltumnīcu platības; ciema centrā parādās daudzdzīvokļumājās; notiek ostas teritorijas modernizēšana. Šīs izmaiņas ir saglabājušās arīmūsdienu ainavā.Padomju gados tiek slēgta dzelzceļa satiksmes līnija un par svarīgāko satiksmes līnijukļūst šoseja Rīga –Kolka.Kādreizējā sala uz ziemeļiem no ostas, ir sakļāvusies ar sauszemi (tagadējās Piejūraspļavas).Arī patreiz vērojamas izmaiņas Mērsraga apkārtnes ainavā. Tās galvenokārt saistītasar kādreizējā īpašuma (zemes, māju) atgūšanu, kā arī ar jaunu zemes īpašniekuienākšanu.Mērsraga ciema un tā apkārtnē var izdalīt vairākas ainavu telpas (Attēls 2.10.1.).Centrālo ainavas telpu veido ciema centrs. Tai raksturīga privātmāju apbūve.Privātmājas izvietojušās gar šoseju un ciema galvenajām ielām. Šosejas labajā pusē irarī vairākas daudzdzīvokļu 3, 4 un viena pat 5 stāvu ēkas. Centrālās ainavas telpapaplašinās ziemeļ- un dienvidvirzienos gar Rīgas-Kolkas šoseju, galvenokārtprivātmāju apbūves veidā.77

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________2.10.1. Ainavu telpasMērsraga ciemats, Talsu rajons78

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Ciema centrā atrodas arī lielākā daļa veikalu, tirgus, kafejnīcas, Mērsraga osta. Uzdienvidiem no ciema centra, kanāla labajā krastā atrodas stadions , blakus tam ciemakultūras nams, un tālāk uz dienvidiem ciema ambulance un bērnudārzs.Ap centrālo ainavas telpu grupējas citas. Rīgas līča krastā atrodas Piejūras pļavas(sauktas arī par Jomiņu), kuras ietilpst Engures ezera dabas parka teritorijā. Šīs pļavasir kā pakāpeniska saikne ar akmeņaino piekrasti ap zemesraga Mērsrags teritoriju.Uz ziemeļiem no ciema centra var nodalīt atsevišķu ainavas telpu, kur kā dominantesvar izdalīt Luterāņu baznīcu (ar kapsētu) un Mērsraga bāku. Šeit atrodas arī vairākasprivātmājas, samērā plašas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, dārzniecība. Šajāainavas telpā atrodas arī aizsargājamie dižkoki(pie Ozolnieku mājām) un “Klinšu”mājas kā senās zvejnieku sētas paraugs.Nākamo ainavas telpu var izdalīt rietumos no ciema centra ainaviskās telpas. Toveido lēzeni viļņotais reljefs un lauksaimniecībā izmantojamo zemju plašums. Kāsavdabīgs ainavas kontrasta elements ir Ceplīšu mājas.Tālāk uz rietumiem šo ainavas telpu (līdz ar seno dzelzceļa līniju) nomaina mežuplatības, kas pakāpeniski pāriet Engures ezera purvaino krastu teritorijā. Šī teritorijaarī ietilpst Engures ezera dabas parka teritorijā.Nākamo ainavas telpu veido - Guženciems, kas cieši saistās ar Mērsraga centrāloainavisko telpu un veidojies Mērsraga kanāla kreisajā krastā. Šeit kādreiz atradusiesterpentīna rūpnīca (tagad kokzāģētava) un dzelzceļa stacijas ēka. Patreiz notiek aktīvaprivātmāju celtniecība.Līdzīgi, bet ne tik intensīvi, procesi norisinās Mērsraga kanāla labajā krasta. Šeitblakus jaunajām privātmājām samērā lielas teritorijas veido meži, kas teritorijaikopumā piedod mežaparka ainavisko veidolu.Kā atsevišķas ainavas telpas Mērsraga apkārtnē jāizdala Engures ezers, kā arī Rīgaslīča piekraste (dienvidos no ostas) un mežu masīvs, kas atrodas starp Rīgas līci unEngures ezeru. Šīs teritorijas ietilpst Engures ezera dabas parka teritorijā.Tuvuma ainava ir ainavas struktūras raksturojums atbilstīgi IVN darba uzdevumamapmēramno1km attālumā no plānojamā objekta novietnes. Teritorijai ir pusapļaforma, jo pētāmās teritorijas nosacītais centrs atrodas Rīgas līča krastā. Teritorijāietilpst pati Mērsraga osta, ko ainaviski veido dažādas administratīvās unsaimnieciskās ēkas un speciālās nozīmes būves (noliktavas, angāri, degvielastvertnes, attīrīšanas iekārtas), ostas piestātnes specifiskās konstrukcijas, platības arcieto segumu).Rekreācijas un tūrisma objektiTeritorijas izmantošanas galvenais mērķis ir dabas vēstures pieminekļu aizsardzība unsaglabāšana vienlaicīgi veicinot tūrisma attīstība. Sabiedrības atpūtai un tūrismam ir79

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________piemērotas daudzi Engures dabas parka apvidi, dabas un kultūrvēsturiskās vērtības.Jāatzīmē Mērsraga ostas labās iespējas jahtu un tūrisma attīstībai.Peldvietas. Mērsraga apdzīvotās vietas robežās abās pusēs ostai nav atpūtaipiemērotu pludmaļu, jo tās ir apaugušas. Seklūdens joslā uz dienvidiem no ostas irniedrāji un meldri. Atpūtai pie jūras ir piemērota smilšainā krasta josla pašāMērsragā, 2 km uz Z no ostas, uz Upesgrīvas pusi no Mērsraga bākas, kur pludmalesplatums svārstās 20-50 m robežās. Jūrā 3-4 smilšu vāli. Ragā ierīkota autostāvvieta.Augstāk minētās peldvietas - Mērsrags un Upesgrīva norādītas MK noteikumos Nr.300 „Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi”. Ziņojuma 2.7. nodaļāmorfodinamisko procesu analīzes gaitā norādīts, ka visa posma Kolkas rags –Mērsrags straumes un sanešu pārvietošanās orientētas D virzienā. Līdz ar topeldvietu Mērsrags, jo vairāk Upesgrīva ūdens kvalitātes negatīvās izmaiņas Ziemeļumola rekonstrukciju rezultātā nav iespējamas.2.11. Tuvākie dzīvojamie rajoni, sabiedriskās ēkas un rūpnieciskās teritorijasMērsrags ir sens zvejnieku ciems un vēsturiski daļa no dzīvojamām mājām atrodasjūras tuvumā. Tuvākās dzīvojamās mājas atrodas aptuveni 1 km attālumā uz R noZiemeļu mola. Galvenokārt tās ir mazstāvu savrupmājas. Bez tam Mērsraga ciemā vēlir sekojošas apbūves teritorijas:- sabiedrisko iestāžu teritorijas (vidusskola, bērnudārzs, kultūras nams,stadions);- jauktas, dzīvojamās un darījumu, daudzstāvu ēku teritorijas.Lauksaimniecības teritorijas atrodas pie autoceļa Stende – Mērsragsā.Lauksaimniecības zemes nav augstvērtīgas – tiek izmantotas lopu ganīšanai un sienavākšanai.Jauktās lauksaimniecības ražošanas teritoriju struktūra ir izmainījusies. Tās tiekpiemērotas citām vajadzībām.Rūpnieciskās produkcijas ražošanas uzņēmējsabiedrības izvietotas Mērsraga ostasteritorijā (skat. sadaļu. 2.1.).Nelielas privātuzņēmēju ražošanas teritorijas izvietotas arī Mērsraga ciema nomalēblakus ostas teritorijai.80

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________3. PAREDZĒTĀS DARBĪBAS RAKSTUROJUMS3.1. Ziemeļu mola rekonstrukcijas vispārējs raksturojums, būvniecības etapiZiemeļu mola rekonstrukcijas raksturojumam galvenokārt izmantoti SIA „Jūrasprojekts” izpildīts skiču projekts un SIA „Inženieru grupa „Kurbads”” materiāli.Ziemeļu mola rekonstrukcijas vispārējs raksturojumsBaltijas jūras un Rīgas līča Latvijas piekrastes zona veidota no smilšainām gruntīm(pārsvarā, no sīkgraudainām smiltīm). Šī iemesla dēļ visi Latvijas ostu pieejas kanālipakļauti vērā ņemamai piesērēšanai. Jo lielāki ir pieejas kanāla dziļumi un mazāki irārpus kanāla dziļumi, jo intensīvāki ir aizsērēšanas procesi. Saskaņā ar lielākā Baltijasjūras piekrastes grunts dinamikas pētītāja R.Knapsa (1965) datiem sanešu plūsmaMērsraga ostas zonā notiek no ziemeļiem uz dienvidiem. Vidējais sanešu gadaapjoms, šķērsojošs Mērsraga ostas vēruma līniju, R.Knapsa darbā ir vērtēts kā 50tūkst. m 3 .(Skat. 2.7. sadaļu).Patreiz esošais Ziemeļu mols ir būvēts 1926. gadā un tā konstrukcija ir divas paralēlaskoka pāļu rindas, kuras savā starpā savienotas ar dz/betona virsbūvi. Vieta starp pāļurindām ir aizpildīta ar laukakmeņiem. Mola virsmas augstuma atzīme ~1,70 m, kasneaizkavē atsevišķu viļņu pārvelšanos pāri molam. Dz/betona virsbūve ir stipri bojāta.Laukakmeņi padziļināšanas darbu rezultātā ir nosēdušies. Zem mola virsbūves caurimolam akvatorijā iekļūst smilts saneši. Dziļuma atzīmes pie mola ir no 1,5 m līdz 4,7m pie mola galvas daļas, tas apdraud mola noturību, jo koka pāļi iedzīti līdz atzīmei4,5 – 5,0 m. Izbūvējot jauno Dienvidu molu, piestātni Nr.7 un daļēji piestātni Nr6,paplašināti tika ostas vārti un priekšostas akvatorija. Patreizējais molu izvietojumsneaizkavē Z, ZA, A un DA vēju viļņu iekļūšanu priekšostas akvatorijā. Priekšostasakvatorijā stipras vēja viļņošanās laikā ir apgrūtināta kuģu atrašanās pie piestātnesNr.7.Mērsraga ostas veiksmīga ekonomiskā attīstība ir apdraudēta, jo patreiz esošaisZiemeļu mols (BDO Invest, 2003):- neaizkavē atsevišķu viļņu pārvelšanos pāri molam;- nenodrošina ostas kuģu ceļa aizsardzību no sanešu piesārņojuma;- nepasargā no viļņu ienākšanas Mērsraga akvatoriju, tādā veidā apdraudotostas piestātnes no postījumiem (Mērsraga ostā 2002. gadā vētras laikā tikanopostīta, daļēji 6., 7. piestātnes un rampa prāmju pieņemšanai, kura ir vienīgāvisās Latvijas mazajās ostās);- rada papildus izdevumus Mērsraga ostas pārvaldei uzturot nepieciešamo kuģuceļa dziļumu;- kavē jaunu kravu un līniju piesaisti Mērsraga ostai.Lai nepieļautu ostas kravu apgrozījuma neizbēgamo kritumu, ko var izraisīthidrotehnisko būvju kritiskais stāvoklis un nepietiekošie dziļumi, ir izstrādātsMērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcijas un pagarināšanas projekts.81

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Izstrādājot Mērsraga ostas rekonstrukcijas skiču projektu tika izskatīts Ziemeļu molapagarināšanas variants izvirzot to lielākos dziļumos, kas samazinātu pieejas kanālaaizsērēšanu. Tomēr, līdzekļu taupīšanas nolūkos, no šī risinājuma nācās atteikties,uzskatot, ka prognozējamo sanešu apjomu lietderīgāk izcelt no kanāla regulārāremonta smelšanas gaitā. Lai izslēgtu sanešu akumulācijas iespēju Dienvidu molagalvas zonā (no priekšostas puses), šī mola galva izvietota krastam tuvāk salīdzinot arZiemeļu mola galvu.Ziemeļu mola rekonstrukcija ir Mērsraga ostas rekonstrukcijas 2. kārta. 1.kārta tikaievesta ekspluatācijā 1999. gada decembrī, tai skaitā šādas hidrotehniskās celtnes- jaunais Dienvidu mols;- pieejas kanāls un manevrēšanas akvatorija (patreiz tās dziļumi ir nedaudzmazāki par projektētajiem, kas neļauj uzņemt aprēķina kuģus);- piestātne Nr.7 ar apareles nobrauktuvi (aprēķinu kuģis ir 114 m garš un 13,2m plats);- piestātne Nr.61. kārtas celtņu ekspluatācijas īsais periods parādīja, ka:- ostas pieejas kanāla aizsērēšanas intensitāte izrādījās augstāka par gaidīto.Vislielākā aizsērēšana vērota kanāla posmā starp 40 un 100 metriem, skaitotno Ziemeļu mola galvas.- piestātnes Nr.7 zonai nepieciešama spēcīgāka aizsardzība no ziemeļaustrumuvēju viļņošanās. Kaut arī aprēķinātais viļņu augstums pie piestātnes irpieļaujams kuģiem ar ūdensizspaidu 4,5 – 5,0 tūkst. t, tomēr mazākiemkuģiem, kas pietiekoši bieži tiek apstrādāti piestātnē Nr.7, tādi viļņi ir parlieliem. Bez tam, ostā nav jeb kuriem laika apstākļiem piemērota velkoņa –kantētāja, kurš varētu pārvietot kuģus no viļņiem aizsargātajā akvatorijā, vaivispār izvest kuģus no ostas vētras brīdinājuma gadījumos.Esošais Ziemeļu mols atrodas neapmierinošā tehniskā stāvoklī, kas ļauj ieplūstpriekšostas akvatorijā ievērojamiem smilšainas grunts apjomiem rietumu –ziemeļaustrumu sektora vētru gadījumos. Smilts ieplūde notiek, galvenokārt, pašaskonstrukcijas (divrindu pāļu nosprostojums ar akmens pildījumu) grunts caurlaidībasdēļ.Ņemot vērā teikto, projektā paredzēta ne tikai esošā Ziemeļu mola rekonstrukcija, betarī tā pagarināšana (att.3.1.1.)82

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Ziemeļu mola rekonstrukcijas etapiMola rekonstrukcijas 1. kārtaMola rekonstrukcijas 2. kārtaAttēls.3.1.1. Rekonstruējamā Z mola konstrukcija(SIA „Inženieru grupa „Kurbads””)Uzsākot esošā Ziemeļu mola rekonstrukcijas projekta izstrādāšanu sākotnēji tikaveikta Mērsraga ostas apkārtnes hidromorfoloģisko būvju iespējamā ietekme uzviļņošanos un sanešu kustību ostas akvatorijā un kuģošanas kanālā.Molu paredzēts rekonstruēt divās kārtās:1.kārta – esošā mola jūras gala pagarināšana un esošā mola rekonstrukcija posmāno jūras līdz pludmalei.2.kārtā paredzēts rekonstruēt pārējo mola daļu, kas faktiski arī daļēji pilda krastanostiprinājuma funkcijas gar ostas akvatoriju.Nosacīti rekonstruējamo mola 1. kārtas konstrukciju varam iedalīt 4 posmos:1. posms – mola kodolu veido esošais mols, kuru pastiprina abās pusēsizveidojot laukakmeņu nogāzes ar slīpumu 1 : 2; mola ass augstuma atzīme+2,2m.2. posms – mola kodolu veido esošā mola konstrukcija, abpus molam tiekiedziļināta tērauda rievsienas, kuras tiek sajūgtas ar tērauda savilci. Lai83

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________nodrošinātu būvniecības iekārtu transportu pa molu tiek paredzētsdzelzsbetona plātņu segums ar atzīmi +2,2m, bet lai molu labāk pasargātu noviļņošanās, gar mola ārējo apmali tiek paredzēta dzelzsbetona apmale araugstuma atzīmi +3,0m.3. posms – paredzēts mola posms, kura uzdevums ir nodrošināt tehnoloģiskātransporta apgriešanos uz mola, kā arī izveidot mola pāreju no seguma atzīmes+2,2 uz 3,5 m. Šis posms ir no abām pusēm ierobežots ar tērauda rievsienām.4. posms – no jauna izbūvējamais mola posms, kas tiek būvēts iedziļinot tēraudarievsienu ar augšas atzīmi +0.8 m, un pārējo mola virsbūves daļu veidojot nolaukakmeņu krāvuma, un mola virspusē izveidojot 3,5 m platu brauktuvi, kuruno abām pusēm ierobežotu koka atvairbarjera.Konstruktīvie risinājumi1. – 2. posms atrodas priekšostas manevrēšanas zonā, kur gultnes atzīmes ir mīnus 6,5m. Pie esošajām mola kores atzīmēm 1,7 m, vētru laikā viļņi pārveļas tam, un kopā arviļņiem priekšostā tiek ienesta smilšainā grunts.Ziemeļu molam visbīstamākās ir ziemeļrietumu vēju viļņošanās, ar kuru saistīti vētrasizsauktie ūdens līmeņa pacēlumi Mērsraga ostas rajonā. 2% apdrošinātības maksimālāūdens līmeņa atzīme sasniedz 1,68 m, maksimālais vērotais līmenis 1969. gada 2.novembra viesuļvētras laikā ir bijis 1,83 m virs nulles.Izejot no izklāstītā, mola ziemeļu puses virsbūve ir pieņemta viļņu atvairošās sienasveidā ar kores atzīmi 2,5 m. No dienvidu puses, kur akvatorijas gultnes atzīme irmīnus 6,5 m un ūdens līmeņa pacēlumi ir mazāki, mola augšas atzīme pieņemta 1,6m.Dienvidu nosprostojuma platums pieņemts 10 m (starp rievpāļu sienu asīm) izejot noesošā mola konstrukcijas: divrindu koka pāļu nosprostojums ar akmeņu aizpildījumu.Nosprostojums pārsegts ar betonu. Gultne bija aizsargāta no izskalojumiem arlaukakmeņu sametumu ap 2,0 – 2,5 m platā joslā abpus nosprostojumam. Betonapārseguma platums – 5,0 m.Rievsienu apakšas atzīme no ostas puses pieņemta mīnus 11,2 m, no jūras puses –svārstās atkarībā no esošajām gultnes atzīmēm no mīnus 6,0 m līdz mīnus 8,0 m.Enkuri no Ø 56mm tērauda stieņiem uz atzīmes +0,5 m ar soli 2,4 m. Virsbūve nosaliekama – monolīta dzelzsbetona.Esošā virsbūve tiek izjaukta, ar noņemtajām un dzelzsbetona konstrukcijām paredzētsnostiprināt no izskalojumiem mola ziemeļu puses piekāji. Šim nolūkam tiekizmantots arī akmens piebērums, kas tiek nojaukts līdz atzīmei ±0,00.Jaunā mola kodols tiek pamatā veidots no nešķirotām dolomīta šķembām. Virsū uzšķembu un ģeotekstila kārtām tiek saliktas dzelzsbetona plātnes.2. un 4. posmos izmantota divrindu nosprostojuma konstrukcija no Larsen tipa metālarievsienām. Šī konstrukcija nodrošina grunts necaurlaidību, sekmīgi pretojas vēja84

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________viļņošanās ietekmei pie minimāliem celtniecības izdevumiem (vajadzīgo masivitātinodrošina no akvatorijas ņemtās smilšainās grunts aizbērums).4. posms. Konstruktīvie risinājumi ir līdzīgi 2. posma risinājumiem, tikai rievsienuasmeņiem jābūt dziļāk – uz atzīmēm mīnus 12,7 m. Tiek izskatīts priekšlikums parviļņu pārvelšanās pielaišanu šajā posmā, jo jūras dziļumi šeit ir ievērojami un secīgiviļņu piesātinājums ar grunts daļiņām ir mazāks. Tomēr, ņemot vērā to, ka no molaziemeļu puses iespējama sanesu akumulācija, nolemts viļņu atvairošās sienas un moladienvidu puses koru augstuma atzīmes pieņemt tādas pat, kā 2. posmā.Rekonstrukcijas 2. kārta.Fasādes siena un enkursiena veidojamas no Larsen tipa tērauda rievsienām.Izstrādājot tehnisko projektu tas varētu tikt nomainīts uz vieglākiem rievpāļiemattiecīgi aprēķinātiem pretestības momentiem. Enkurstieņi no tērauda uz atzīmes 0,5m ar soli 2,4 m. Virsbūve no saliekama – monolīta dzelzsbetona. Kordona atzīme 2,0m (kā ieteicamā kāpu zonas atzīme). Segums no šķembām.Šis mola posms, pēc nepieciešamās papildus aprīkošanas (ar amortizācijas untauvošanās ietaisēm, izveidojot kravas laukus u.t.t.) var būt izmantots kā dīkstāves unarī kā kravas piestātnes.Būvdarbu organizēšanaŠajā sadaļā apkopotas galvenās prasības attiecībā uz būvdarbu organizēšanu. Šoprasību izpilde saistīta ar celtniecības darbu apjomu palielināšanos un, attiecīgi,celtniecības izmaksu pieaugšanu.Pēc celtniecības realizācijas apstākļiem osta var tikt sadalīta trīs nosacītās zonās:- zona, kurā peldošo mehānismu darbs notiek no vējviļņošanās aizsargātasakvatorijas apstākļos. Šeit ietilpst piestātnes Nr.5. un Nr.6;- zona, kurā peldošo mehānismu darbs notiek neaizsargātas akvatorijasapstākļos (atklāta piekraste). Šinī gadījumā nepieciešama nepārtrauktadežūrējošā velkoņa klātbūtne. Velkonim jābūt gatavam pēc vētras brīdinājumasaņemšanas aizvilkt peldošos mehānismus līdz aizsargātai akvatorijai. Šajāzonā ietilpst piestātne Nr.7.;- zona, kurā darbus izpilda krasta mehānismi (bez peldošo mehānismuiesaistīšanās). Šeit ietilpst Ziemeļu mola vidus un galvas daļas, krastanostiprinājums.Pie procesiem ar sarežģītu celtniecības darbu organizāciju pieskaitāmi darbi, kas tiekizpildīti neaizsargātā akvatorijā. Detalizēta darbu organizācija attiecībā uz šo objektuceltniecību izstrādājama nākošajā projektēšanas stadijā („Jūras Projekts”, 1998.)4.posms, kā arī daļa 2.posma atrodas ārpus ar aizsargceltnēm norobežotā akvatorijasvēju viļņošanai atvērtajā zonā. Visi darbi 2. un 4. posmos tiek veikti ar peldošolīdzekļu palīdzību.85

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Saskaņā ar normām, ja celtniecība notiek neaizsargātā no viļņošanās akvatorijā arpeldošo līdzekļu izmantošanu visā darbu periodā klāt jābūt dežūrējošam velkonim arjaudu ne mazāku par 800 z. s., kura uzdevums ir nogādāt peldošos līdzekļus (vispirmspeldceltņus) no viļņošanās aizsargātajā akvatorijas daļā vētru brīdinājumu gadījumā.Šī nosacījuma ievērošana būtiski sadārdzina celtniecību. Tāpēc projektā ir izstrādātsrisinājums, kurā peldošie līdzekļi (pirmkārt peldošie celtņi) patstāvīgi pārvietosies uzakvatorijas no viļņošanās aizsargāto daļu.Priekšlikumā būtiskākais ir tas, ka pirms 2. posma celtniecības uzsākšanas, tiekuzstādītas pagaidu tauvošanās ietaises ar soli 25 m. Iegremdējot 1.posma fasādessienas no dienvidu puses tiek veidoti pagaidu poleri no metāla caurulēm (ar soli 25m). Peldošais celtnis darbojas ar galveno trosi pieenkurots Dienvidu mola zonā.Caurvadot kravas kuģus trose tiek nolaista uz akvatorijas gultnes. Ar vētrasbrīdinājumu (pie austrumu un dienvidaustrumu vēja viļņošanās) celtnis ar šo trosipievelkās no viļņiem aizsargātajā Dienvidu mola akvatorijā.Dienvidu mola celtniecības prakse parādīja, ka dzelzsbetona virsbūves un viļņusatraidošo sienu celtniecība pastāvīgas viļņošanās apstākļos nav iespējama, jo betonstiek izskalots. Tāpēc projektā paredzēti sekojoši pasākumi (ņemot vērā, kapamatkonstrukciju rievpāļu sienas jau izveidotas).- darbus jāveic pa posmiem ne garākiem par 25 m;- fasādes sienas priekšā 3 m attālumā tiek iegremdēta pagaidu siena (izmantojotsekojošā posma rievpāļus). Siena tiek nostiprināta ar Ø 30 mm pagaiduenkurstieņiem;- atstarpi starp fasādes un pagaidu sienu aizpilda ar smilšainu grunti līdz atzīmei0,5 m;- beidzot darbus kārtējā posmā, pagaidu siena tiek izjauktaVisi 2. kārtas darbi posmā tiek veikti izmantojot sauszemes mehānismus.Šo posmu realizācija nodrošinās iespēju Mērsraga ostā uzņemt „jūras” tipa kuģus aratbilstošu ledus klasi, jo papīrmalkas eksportam no Latvijas uz Rietumeiropas valstīmarvien intensīvāk tiek izmantoti tieši „jūras” tipa kuģi, kuri pārvadā ap 4500 m 3koksnes.Eksporta papīrmalkas ostām nav jāatrodas tuvu galvenajiem komerciālajiem vaiindustriālajiem centriem. Optimālākais variants ostas izvietojumam ir tā atrašanāsiespējami tuvāk izejmateriālu ieguves vietai, ar kuru ir nodrošināta laba sauszemestransporta infrastruktūra. Kokmateriālu termināliem ir jānodrošina pietiekama iegrimepie piestātnēm, jo vispārējā tendence nozarē ir transportēt kravas pēc iespējas lielākoskuģos, kuru iegrime Baltijas jūras reģiona pārvadājumos ir vidēji ap 5 m.Mērsraga ostā spēs uzņemt „jūras” tipa kuģus ar atbilstošu ledus klasi, kurukravnesība ir līdz 5400 DWT, garums līdz 120 m, iegrime līdz 6,0 m. Kuģu ceļu unakvatorijas dziļums nodrošinās šādu kuģu ienākšanu ostā un 1999. gadā uzbūvētāpiestātne Nr.7., kā arī 2003. gadā uzbūvēta piestātne Nr.6., to apkalpošanu.Ostas ir sarežģīti transporta mezgli, kuros savstarpēji cieši saistīti ir dažādu transportaveidu infrastruktūras, tāpēc ostu rekonstrukcija ir veicama tikai kompleksi: realizējot86

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________visus četrus posmus vienā gadā, jo atsevišķu posmu realizācija nenodrošinās vēlamorezultātu sasniegšanu.Projektējot Ziemeļu mola rekonstrukciju un pagarināšanu drošu kuģošanas apstākļunodrošināšanai, Mērsraga ostā ir ņemti vērā visi iespējamie ar inženierģeoloģiju undabas apstākļiem saistītie faktori.3.2. Akvatorijas padziļināšanas un kuģu ceļa izveidošanas darbu raksturojums.Infrastruktūras objektu un inženierkomunikāciju būvdarbu raksturojumsAkvatorijas padziļināšanas un kuģu ceļa izveidošanas darbu raksturojumsPadziļināšanas darbus Mērsraga ostas akvatorijā paredzēts veikt ostas iekšējāsakvatorijas kanāla daļā līdz atzīmei – 5.0 m, bet kuģošanas ceļa akvatorijaspadziļināšanu līdz atzīmei – 7.0 m. Veicot būvdarbu izpildi padziļināšanas darbinorādītajās ostas akvatorijas vietās tiks veikti līdz norādītajām projekta atzīmēm.Mola rekonstrukcija samazinās ikgadējos izdevumus kuģu ceļu dziļuma uzturēšanai,jo patreiz mols nenodrošina ostas kuģu ceļa aizsardzību no sanešu piesārņojuma.Mērsraga ostas akvatorijas remontpadziļināšanu un paredzamo kuģu ceļaizveidošanas darbus var plānot pēc SIA „Procesu Analīzes un Izpētes centra”izstrādātās hidro- un morfodinamisko procesu matemātiskās modelēšanas.Remontpadziļināšanas darbi tiek pamatoti ar to, ka regulāri ostas akvatorijā iekļūstsmilšu saneši. Tā rezultātā dziļuma atzīmes pie mola ir no –1.5 m līdz –4.7 m molagalvas daļas, kas apdraud mola noturību, jo koka pāļi iedzīti līdz atzīmei –4.5 –5.0 m.Par Mērsraga ostas akvatorijas dziļuma sadalījumu var iepazīties apskatot 3.2.1.attēlu.87

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Attēls 3.2.1. Dziļumu sadalījums Mērsraga ostas kanālā 2001. gada novembrī(SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)3.2.2. attēlā salīdzinājumā ar 3.2.1. attēlu redzamas izmaiņas dziļuma sadalījumā, kasnotikušas gada laikā pirms molu rekonstrukcijas, ko nosaka sanešu pieplūdums.Tādejādi var secināt, ka priekšostas akvatorijā padziļināšanas darbus ir jāveicikgadēji. Kā jau atzīmēts, sanešu kustība pa navigācijas kanālu notiek koncentrētā,apmēram, 100 m platā joslā, kas atbīdīta jūrā aptuveni 100 m no Z mola galvas. Šajājoslā arī notiek būtiskākā jūras kanāla piesērēšana. Piesērējuma slāņa biezums piekanāla Z malas var sasniegt 3 m, bet uz kanāla ass – 1.7 m.88

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Attēls 3.2.2. Aprēķinātais dziļums pēc tipiska viena gadaperioda patreizējai ostas konfigurācijai un dziļumiem(SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)Pēc zinātniski tehniskās komercfirmas “Ekovest” informācijas, izstrādājamās gruntisveido vidēja blīvuma smalkgraudaina smilts, kuras pieskaitāmas IIIs grunšugranulometriskajai klasei. Šāda grunts pēc sastāva ir uzskatāma kā nesaistīta grunts.Grunts blīvums dabiskās iegulas stāvoklī bija 1.9 t/m 3 , grunts daļiņu blīvums – 2.66t/m 3 . Padziļināšanas zonai raksturīgā grunts pēc izstrādes grūtības pieskaitāma IIIklasei, bet grunts kategorija pēc izkraušanas grūtības - I.Nogulumu granulometriskā sastāva analīzes rezultātiFrakcijas izmērs (mm)Tabula 3.2.1.Parauga Nr.Nogulumunosaukums,raksturojum>5.0 5.0-2.02.0-1.01.0-0.50.5-0.250.25-0.10.1-0.05

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Remontpadziļināšanas darbu un grunts izgāšanas gaitā, tiek izvirzīti dažādiierobežojumi, kas lielā mērā tiek pamatoti ar to, ka šāda rīcība nodara ievērojamuzaudējumu ūdens vides bioloģiskajiem resursiem.Sākotnēji, lai veiktu remontpadziļināšanas darbus saskaņā ar tehniskajiemnoteikumiem, ir jānoņem akvatorijas grunts paraugi un jāveic to ķīmiskā analīze, lainoteiktu grunts piesārņojuma līmeni. Izvēloties grunts paraugu ņemšanas vietas un toskaitu tika ņemtas vērā starptautiskās organizācijas – HELCOM rekomendācijas 17/1pielikuma VIII prasības. Paraugu ņemšanas stacijas izvietotas tā, lai pilnībā nosegtuplānoto remontpadziļināšanas iecirkņu akvatorijas un sniegtu objektīvu informācijupar grunts kvalitāti.Mērsraga ostas akvatorijā netiek veikts regulārs grunts sedimentu un ūdens videsmonitorings. Atsevišķa gultnes sedimentu piesārņojuma izpēte tiek veikta pēc VIDMJūras vides pārvaldes (JVP) pieprasījuma pirms hidrotehnisko būvju rekonstrukcijasvai padziļināšanas darbu veikšanas.Pēc JVP informācijas, gultnes sedimentu izpēte Mērsraga ostas akvatorijā tika veikta1994.g., 1995., 1998., 1999. un 2000.gadā. Šīs izpētes gaitā sākotnēji ik reizes veicotpadziļināšanas darbus tika izvēlēta viena kontrolparaugstacija, bet sākot ar 1998.g.trīs, kurās tika noteikta smago metālu (Pb, Cu, Cd, Mn, Hg, Ni, Zn un Cr) un naftasproduktu koncentrācijas. Pēc grunts piesārņojuma līmeņa noteikšanas padziļināšanasdarbu veikšanai tiek noteikts grunts apglabāšanas veids un vieta, kas ir jūrā, krastazonā vai uz krasta.Veicot padziļināšanas darbus Mērsraga ostas akvatorijā, izrakto grunti, kas atbilst tīraivar izvest ar liellaivu uz jūras izgāztuvi, kas atrodas apmēram 5 km no gultnespadziļināšanas rajona, kur tās dziļums ir 8-10 m ap punktu ar sekojošām koordinātām57°22’09’’Z. pl. un 23°09’88’’A.gar. Bet ja šī grunts atbilst piesārņotai, tā arreģionālās vides pārvaldes atļauju jāizvieto uz krasta.Grunts izvietošanas iespējas ir noteiktas ņemot vērā hidroķīmiskos, ģeoloģiskos unbioloģiskos rādītājus, kā arī ieteikumus vides aizsardzības aspektā.90

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________3.2.3. attēls. Aprēķinātais dziļums pēc tipiska viena gada perioda ostaskonfigurācijai ar padziļinātu kanālu (SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)Padziļināšanas darbos pamatā plānots izmantot:• zemes sūcējs “LS – 27”,• izmantojot daudzkausu zemes smēlēju, tas tiks precizēts un raksturots pirmspadziļināšanas remontdarbiem;• izmantojot daudzkausu zemessmēlēju, iespējams, ka grunts izvešanā uzjūras izgāztuvi tiks ekspluatēta “Saulkrastu” tipa liellaiva.Padziļināšanas darbos izmantojamās tehnikas raksturojums dots tabulā.Zemes sūcēja „LS - 27” tehniskais raksturojumsTabula 3.2.2.Garums14 mPlatums7,15 mBorta augstums1,25 mVieslielākā iegrime 0,6mŪdens izspaidi73,3 tŪdens izspaidi bez kravas71,0 tNosacītais darba ražīgums ūdenī 1600 m 3 /hNosacītais (kontrakta) darba ražīgums I grupas 250 m 3 /hgruntīsDarba ražīgums IV grupas gruntīs 75 m 3 /hGalvenā dzinēja jauda300,6 NVD 26 A2 tipadīzelisIzstrādes dziļums ar iesūknēšanas cauruli ar Līdz 15,0 muzgali91

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Vismazākais izstrādes dziļumsPārvietošanās tipsPievada tipsGrunts sūkšanas iekārtas tipsPulpas transportēšanas attālums (pievests piehorizontāles pie norādītā tehniskā darbaražīguma)Vislielākais vienā reizē caurejamā izstrādājamākanāla platumsVismazākais kanāla platums, kurā var strādātgruntssūcējs0,6 mEnkuraDīzeļelektriskaisGRU-1600/25600 m32 m10 mZemessūcēja darba pārvietošanos shēmu un veidu nosaka izstrādājamo grunšu fizikālimehāniskās īpašības, to saguluma ģeoloģiskie apstākļi un saguluma blīvums, veicamodarbu raksturs un uzdevums.Gultnes padziļināšanas darbu tehnoloģija ir tāda, ka grunts izņemšanas laikāzemessūcējs ar divu noenkuroto trošu (priekšējo un aizmugurējo) un papiljonēšanāsvinču palīdzību pārvietojas šķērsām izstrādājamam griezumam. Troses ir aprīkotas arenkuriem. Zemessūcējs pārvietojas vēdekļveidīgi, noņemot noteikta biezuma gruntsslāni. Pēc katra loka zemessūcējs tiek pārvietots uz priekšu.Ja noņemtā grunts ir jānogādā uz krasta, tad tā pulpas veidā pa cauruļvadu jeb refulētanonāk krasta izgāztuvē. Izgāžot pulpu pludmales zonā, norisināsies grunts sīkofrakciju atmazgāšanās, kas izraisīs piesārņojuma izplatības rajona ar suspendētajāmvielām izveidošanos gar piekrastes zonu. Separēta iegūtā grunts bez rupjās gruntsfrakcijas ietek atpakaļ līča piekrastes zonā, bet pludmalē izvietotā grunts tieknolīdzināta ar buldozeru.Gultnes padziļināšanas laikā, kā arī grunts izgāšanas laikā rodas paaugstinātapiesārņojuma izplatības rajons ar suspendētajām vielām, kura grafisks attēlojumsredzams 3.2.4. attēlā. Šāds aprēķins un rezultāts par piesārņojuma izplatības rajonu arsuspendētajām vielām tika veikts pēc zinātniski-tehniskās komercfirmas“EKOVEST” speciālas gultnes padziļināšanas metodikas iepriekš veiktajospadziļināšanas darbos laika posmā no 2003. gada 18.04. līdz 01.10. ar kopējo apjomu52408 m 2 . Sīkāk aprakstītas prognoze par iespējamo virszemes ūdeņu kvalitātesizmaiņām padziļināšanas darbu ietekmētajā teritorijā, un ietekmi uz Rīgas jūras līčaekosistēmu tiks apskatīts 4.3. daļā.92

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Attēls 3.2.4. Paaugstināta duļķainības zona (virs fona – 30 mg/l),kura izveidojas zemes sūcēja LS –27 darba gaitā. (Ekovest)Raksturojot zemessūcēja LS – 27 darbību, tad tā padziļināšanas darbu veikšanas gaitāizņemtā grunts tiek refulēta uz krasta izgāztuvi. Izgāžot pulpu pludmales zonā,norisināsies grunts sīko frakciju atmazgāšanās, kas izraisīs piesārņojuma izplatībasrajona ar suspendētajām vielām rašanos piekrastes zonā. Kā redzams 3.2.4. attēlā, tadpiesārņojuma izplatības rajona ar suspendētajām vielām garums ir apmēram 20 m,platums 40 m, laukums 628 m 2 , bet ūdens apjoms šajā zonā būs ap 942 m 3 .Gadījumā, ja padziļināšanas darbos tiks izmantots daudzkausu zemes smēlējs, tadgrunts izstrāde tiek veikta ar kausu iekārtu, kura ir nolaista noteiktā dziļumā.Atkarībā no zemes smēlēja tehniskā raksturojuma tam ir piemērojama noteiktaparedzētā tipa grunts izstrāde (no 1. līdz 7. grupai pēc izstrādes grūtības). Šai tehnikairaksturīgi, ka smeļamo kausu virkni iekustina augšējais smeļamais veltnis. Nosmeļamajiem kausiem grunts tiek izgāsta grunts akā, kura atrodas kuģa vidējā daļā(smeļamā torņa iekšienē). No grunts akas izņemtā grunts pa kreisā vai labā borta reninonāk grunts aizvešanas šalandās.Liellaivas piekraušanas laikā tā regulāri tiek vilkta gar zemes smēlēja bortu artauvošanās vinču palīdzību.Darba laikā zemes smēlējs ar noenkurotu trošu un vinču palīdzību pārvietojasšķērsām pa izstrādājamo griezumu, noņemot grunti noteikta biezuma kārtām.Optimālais nogriežamā slāņa biezums ir 0,9-1,5 m, maksimālo nerekomendē lielāku93

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________par 2,5 m. Griezuma izstrāde tiek veikta līdz projekta atzīmei pēc katraspapiljonēšanas enkura pārvietošanas.Optimālais griezuma platums, strādājot ar daudzkausu zemes smēlēju, ir 100-120 m,pie kam, griezuma izstrāde tiek veikta ar bagarmeistara papiljonēšanas(pārvietošanās) metodi. Parasti papiljonēšanas ātrums ir 5-7 m/min.Tabula 3.2.3.Grunts aizvedēja “Saulkrasti” tipa liellaivas tehniskais raksturojumsGarums56,19 mPlatums11 mBorta uagstums4,44 mIegrime ar kravu3,7 mKravas tilpnes ietilpība 600 m 3Ātrums ar kravu16,4 km/hĀtrums bez kravas17,6 km/hKravnesība1000tTiplnes aizkraušanas veidsPa grunts izgāšanas lūkuGrunts izgāšanas lūkas garums 6,0 mGrunts izgāšanas lūkas garums 1,5 mGrunts izgāšanas lūku skaits 6Gallvenie dzinēji, to skaits un jauda 2 6 NVD 26A-3, 370 z.s. pie950 apgr./min.Gultnes padziļināšanas darbos var tikt izmantots pašizgāzējs zemes sūcējs „VolvoxAnglia”, lai izsmeltu nesaistītu vai saistītu grunti, kas pēc savas konsistences var būtplūstoša, daļēji plūstoša vai plastiska un pēc izstrādes grūtības atbilst I – IV grupasgrunts tipam (Zemessūcējs izmantots jau iepriekš 1999.un 2004.g.)Ūdens – grunts maisījums zemessūcēja tilpnē nonāk pa iesūkšanas cauruli, kuras galāir piestiprināts grunts pieņēmējs, kas aprīkots ar hidrauliskajiem irdinātājiem.Hidromaisījums caur stabilizēšanas renēm nonāk tilpnē, kur norisinās gruntsnostādināšana un uzkrāšana. Tilpne tiek aizpildīta veicot pārliešanu, turklāt ūdenskopā ar grunts sīkajām frakcijām iztek no tilpnes aiz borta pa speciāliem pārplūšanassliekšņiem.Zemes sūcēja darbības laikā veidojas divu veidu „duļķu šļūces” – augšējo slāņu unapakšējo slāņu, kuras izraisa sekojoši faktori:- grunts pieņēmēja pārvietošanās gultnes sedimentos (īpaši dūņu slānī) arfunkcionējošiem hidrauliskajiem irdinātājiem;- smilts pulpas noplūde no kravas tilpnes.Zemes sūcējs grunts iesūknēšanas laikā strādā ar ieslēgtiem hidrauliskajiemirdinātājiem un smilts pulpas pārplūdi. Izmantojot šāda veida tehnoloģiju, veidojasgan virsējo, gan apakšējo slāņu „duļķu šļūce”.Suspendēto daļiņu koncentrācija, kas rodas hidraulisko irdinātāju darbības laikā, iratkarīga no noņemamā slāņa biezuma, grunts mehāniskajām īpašībām, hidrauliskās94

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________strūklas spiediena, sprauslu lieluma un to skaita, zemes sūcēja ātruma, apakšējo slāņustraumes ātruma un zemes sūcēja halzu garuma.Maksimālā suspendēto daļiņu koncentrācija apakšējos slāņos ir novērojama pie gruntspieņēmēja. „Šļūce” ir fiksēta 3 – 5 m dziļumā virs irdinātāja un tā mazinās virzienā uzūdens virsmu.Pulpas pārplūdes no zemes sūcēja tilpnes laikā suspendēto daļiņu koncentrācija šajārajonā var sasniegt vairākus simtus miligramus litrā. „Duļķu šļūces” koncentrācijaaugšējos slāņos diezgan strauji samazinās virzienā no zemes sūcēja lejup pa straumi.Tā kā augšējo un apakšējo slāņu „duļķu šļūču” parametri ir diezgan līdzīgi, tad tietiek aprēķināti tikai augšējā slāņa „duļķu šļūcei”.Aprēķinātā zemes sūcēja „Volvox Aglia” radītās „šļūces” avota jauda līdzinās 1142g/sek.Visi „duļķu šļūces” parametru aprēķini ir veikti pēc 2004. gada gultnes padziļināšanasdatiem („Ekovest”). Aprēķinā ievēroti: granulometriskais grunts sastāvs, kā arīhidrauliskā lieluma un daļiņu sedimentācijas koeficienta vērtības un turbulentāsdifūzijas koeficienta vērtība. „Duļķu šļūces” laukums, kuru ierobežotu 30 mg/l(pieļaujamais lielums) izolīnijā, ir 345 m 2 , bet ūdens apjoms „šļūces” zonā – 2070 m 3 .„Duļķu šļūces” aprēķina rezultāti grafiskā formā ir parādīti attēlā. 3.2.5.Attēls 3.2.5. Paaugstināta duļķainības zona (virs fona – 30 mg/l),kura izveidojas zemes sūcēja „VOLVOX ANGLIA” darba gaitā. (Ekovest, 2004)Ņemot vērā, ka zemes sūcējs pārvietojas gar izstrādājamo griezumu, kopējais„šļūces” laukums, kurā novērojama nelabvēlīgo faktoru ietekme, būs vienāds ar95

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________izstrādājamā iecirkņa laukumu (gultnes bojājuma laukumu) un „duļķu šļūces”laukumu, kurš iziet ārpus izstrādājamā griezuma robežām ir aprēķināts 13685 m 2 .Ūdens apjoms šļūcē ir aprēķināts, un ņemot vērā vidējo dziļumu izstrādājamā iecirknīun dziļumu aiz padziļināšanas zonas robežām, līdzīgs 81420 m 3 .„Duļķu šļūce” izveidojas arī izgāžot izņemto grunti no zemes sūcēja jūras zemūdensizgāstuvē.„Duļķu šļūču” raksturu atvērtu jūras izgāstuvju zonā var ietekmēt daudzi faktori:izgāšanas ātrums, izņemtās grunts mehāniskās īpašības (plūstamība, sedimentēšanās,cieto daļiņu saturs), grunts izgāstuves dziļums, hidrodinamiskais režīms, izgāšanaskonfigurācijas (vertikāli, vai ar leņķi).Ir aprēķināti – grunts granulometriskais sastāvs, daļiņu hidrauliskais lielums unkoeficients, kurš ņem vērā daļiņu sedimentāciju, turbulentās difūzijas koeficientalielums. Aprēķina rezultāti grafiskā formā parādīti attēlā. 3.2.6.Attēls 3.2.6. Paaugstināta duļķainības zona (virs fona – 30 mg/l),kura izveidojas izgāžot grunti no zemes sūcēja „VOLVOX ANGLIA” jūraszemūdens izgāztuvē (Ekovest, 2004)Kā redzams, „šļūces”, kuru ierobežo 30 ml/l (MPK) izolīnija, garums ir apmēram 75m, bet platums – 70 m. „Šļūces” laukums ir 4121 m 2 , bet ūdens apjoms tajā – 37089m 3 . („Ekovest”, 2004).96

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Izgāžot pulpu pludmales zonā, norisināsies grunts sīko frakciju atmazgāšanās, kasizraisīs „duļķu šļūces” izveidošanos piekrastes zonā. Aprēķinu rezultāti liecina, kapiekrastē suspendēsies apmēram 21% no refulētās grunts („Ekovest”, 1999). Aprēķiniveikti refulējot krasta izgāztuvē 12500 m 3 grunts. Aprēķinu rezultāti grafiskā formāparādīti attēlā 3.2.7.Attēls 3.2.7. Paaugstināta (virs fona – 30 mg/l) duļķainības zona,kura izveidojas refulējot izņemto grunti krasta izgāztuvē (Ekovest,1998)Infrastruktūras objektu un inženierkomunikāciju darbu raksturojumsZiemeļu mola rekonstrukcijas gaitā paredzēta teritorijas vertikālā plānošana ūdensnovadīšanai, brauktuvju un ietvju ar cieto segumu ierīkošana. Pieslēgšanasiltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas inženier-komunikācijām, vai tošķērsošana nav paredzēta. Elektrokomunikāciju un elektroapgādes piesaistesmateriālu komplekss tiks izstrādāts un iesniegts būvvaldē projektēšanas gaitā.Objekts atradīsies ārpus būvnormatīvos noteiktās ugunsdzēsības un glābšanasdienesta apkalpes zonas un būs apgādāts ar pirmās nepieciešamības ugunsdzēsībaslīdzekļiem saskaņā ar ugunsdrošības normatīvo dokumentu prasībām.Mērsraga ostas projekts paredz pilnībā atjaunot un pagarināt Mērsraga ostas Ziemeļumolu, lai nodrošinātu ostas akvatorijas aizsardzību no smilts sanesām un viļņiem, kārezultātā pieaugs iespēja ostā ienākt lieltonnāžas kuģiem ar lielāku iegrimes dziļumu,kas palielinātu vietējo un starptautisko kravu pārvadājuma apjomus. Līdz ar to, molakonfigurācijas maiņa, būtiski ietekmēs ostas saimniecisko darbību, infrastruktūru.Nozīmīgs produkcijas ražošanas pieaugums, ostas darbībā iesaistītāsuzņēmējsabiedrībās, nodrošinās pastāvīgo darba vietu pieaugumu Mērsragaiedzīvotājiem.97

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________3.3. Paredzētās darbības tehnoloģisko alternatīvu izvērtējums. Izvēlētā variantapamatojums (arī „nulles” alternatīvas gadījumā)No 1994. gada Mērsraga ostā uzsākta komerckravu apstrāde un jau 1995. gadā kravuapgrozījums sasniedza 135.000 m 3 . Uzsākot komerckuģu apkalpošanu Mērsraga ostāradās nepieciešamība pēc radikālas rekonstrukcijas un tā 1998. gada oktobrī tikauzsākta Mērsraga ostas pirmās kārtas rekonstrukcija un jau 1999. gada decembrī šisprojekts tika nodots ekspluatācijā un sevī ietvēra jaunu Dienvidu mola izbūvi, divupiestātņu izbūvi, dienvidu krasta stiprinājumu izbūvi, kanāla un akvatorijapadziļnāšanu.Taču, lai pilnībā pabeigtu ostas aizsargbūvju izbūvi, ir nepieciešams rekonstruēt arīZiemeļu molu; tādējādi pasargājot ostas akvatoriju no valdošo Z, ZR virziena viļņuienākšanas ostā. Kā arī būtiski samazinātu kuģošanas kanāla aizsērēšanu ar sanešiem.Esošais Ziemeļu mols ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī. Tā kā pēdējos 10 – 15gados ostas komercdarbība ir būtiski pieaugusi, arī ostas akvatorijas dziļumi irpalielināti līdz 7 m, kā rezultātā ir aktualizējusies nepieciešamība pasargāt ostu nopiesērēšanas ar sanešiem. Tā kā esošais mols ir būvēts 20.gs. sākumā tā kodols irveidots no laukakmeņiem, kuru krāvums ir sanešu caurlaidīgs. Ņemot vērā krastasanešu dinamikas rezultātā izveidojušos situāciju, kā arī 1999. gadā uzsākto ostasbūvju rekonstrukciju atbilstoši SIA „Jūras projekts” izstrādātajam ostas skičuprojektam, esošā Ziemeļu mola rekonstrukcijas nepieciešamība ir acīmredzama. (SIA„Inženieru grupa „Kurbads””, 2003)Mērsraga ostas pārvalde, izanalizējot ostas esošo infrastruktūru un nākotnesperspektīvo ostas attīstību, piedāvā divas alternatīvas, kā risināt minētās problēmas.Pirmajā variantā ir paredzēta esošā vecā Ziemeļu mola rekonstrukcija un tāpagarināšana par 112,5 m jūras virzienā ar kopējo garumu 509,5 m.Alternatīvajā variantā (A/S „BMGS”,2000.g.) ir paredzēta esošā vecā Ziemeļu molalikvidācija un jauna, plānā līklīnijas Ziemeļu mola celtniecība ar kopējo garumu 679m, kuram galvas daļa iestiepjas 200 m jūrā no esošā mola galvas. Papildus notiks 188m gara šķērsmola (būnas) celtniecība ar iekšējās ostas izveidošanu jahtām un papilduspiestātņu ierīkošanu. Jaunā Ziemeļu mola celtniecībai jānotiek 2 etapos.Ziemeļu mola būvniecības 1.kārtā ir paredzēts pilnībā izbūvēt jauno molu unteritorijas ziemeļu malas krasta stiprinājumu. Otrajā būvniecības kārtā ir paredzētsizbūvēt jahtu ostas piestātņu līniju, divas prāmju piestātnes un krasta stiprinājumu, kāarī izbūvēt krasta infrastruktūru un labiekārtot teritoriju. Jahtu ostas akvatorijā irparedzēts izvietot peldošās piestātnes. Šajā būvniecības kārtā ir paredzēts veiktpadziļināšanas darbus priekšostas akvatorijā.Alternatīvajā variantā piedāvātā tehniskā risinājuma būtiskākā problēma, kura nevartikt atrisināta, ir izmaksas. Kopējās projekta izmaksas pēc SIA „Jūras projekts” skičuprojekta „Mērsraga Ziemeļu mola rekonstrukcija” pirmajai kārtai, kas sevī ietverjaunā Ziemeļu mola izbūvi, ir 2.793 milj. Ls, bet otrai kārtai, kas sevī ietver piestātņu98

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________izbūvi, teritorijas izveidošanu, galvenos inženiertīklus un akvatorijas padziļināšanu,izmaksas sasniedz 4.150 milj. Ls.Realizējot Ziemeļu mola rekonstrukcijas pirmo variantu, kurš piedāvāts „Jūrasprojekta” skiču projektā, Mērsraga osta spēs uzņemt jūras tipa kuģus ar atbilstošuledus klasi, kuru kravnesība ir līdz 5400 DWT, garums līdz 120 m, iegrime līdz 6,0m. Kuģu ceļu un akvatorijas dziļums nodrošinās šādu kuģu ienākšanu ostā un 1999.gadā uzbūvētā piestātne Nr.7. kā arī piestātne Nr.6. to apkalpošanu.„Nulles” alternatīvas gadījumā, ja Ziemeļu mols netiek rekonstruēts, saglabājas visasproblēmas, kas saistītas ar padziļināšanu un ostas saimniecisku attīstību.Izvērtējot Ziemeļu mola rekonstrukcijas variantus var secināt, ka ostas attīstībaioptimālākais ir „Jūras projekta” izstrādātais skiču projekts (2000.) ar SIA „Inženierugrupa „Kurbads”” (2003.) korektīvu.3.4. Paredzētās darbības iespējamo limitējošo faktoru analīze, arī zivju nārsta unmigrācijas laiksProjektā paredzētās darbības, ne pirmajā kārtā plānotā mola jūras gala pagarināšanapar 112,5 m un esošā mola rekonstrukcija no jūras līdz pludmalei, ne otrajā kārtāplānotā mola krasta daļas rekonstrukcija nevar negatīvi ietekmēt Mērsraga pļavas kātārtiņveidīgo putnu dzīves vietu. To nosaka veicamo darbu aprobežotība ar pašreizējoostas teritoriju, kur intensīvāka vai mazāk intensīva transporta kustība, celtniecībasdarbi utml. nevar iespaidot ne pļavas piemērotību putnu ligzdošanai, ne šo putnuligzdošanas sekmes. Līdz ar to putnu ligzdošanas periodā (aprīlī-jūnijā) darbiem piemola rekonstrukcijas nav nosakāmi kādi ierobežojumi.Ņemot vērā sagaidāmo sanešu uzkrāšanos ziemeļos no mola, tālākā perspektīvā molarekonstrukcijas darbi varētu veicināt Mērsraga pļavu paplašināšanos jūras virzienā,resp. pie attiecīgas apsaimniekošanas tārtiņveidīgajiem putniem piemērotu platībusaglabāšanos.Ziemeļu mola rekonstrukcija tāpat nevar ietekmēt līča piekrastes ūdeņos ziemojošoputnu daudzumu, caurceļojošo putnu apstāju un spalvmetēju gaigalu daudzumuEEDP ietilpstošajā Rīgas līča akvatorijā.Mērsraga ostas Ziemeļu mola celtniecības iespējamie limitējoši faktori,zivsaimniecības plānā ir:1) Mērsraga ostas atrašanās starp Engures dabas parka teritorijām;2) Kuģu ceļš šķērso Engures dabas parka lieguma zonu;3) Zivju nārsta un migrācijas laiks;4) Ostas attīstību ierobežojoši krasta dinamikas procesi, kas prasa papildusfinansu ieguldījumus kuģošanas dziļumu uzturēšanai.Faktoru 1), 2), 3) raksturojums:Viens no Mērsraga ostas Ziemeļu mola būvniecības limitējošajiem faktoriem irobjekta atrašanās Engures dabas lieguma ciešā tuvumā. Sanešu akumulācija99

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Mērsraga jūras seklūdens joslā ir sekmējusi jaunu nozīmīgu piekrastes biotopurašanos (mitrās pļavas, niedrāji), kuri iekļaujas Engures dabas lieguma zonā.Savukārt pašreizējais padziļināšanas darbos izņemtās grunts uzskalošanaslaukums atrodas ~300 metrus no dabas lieguma robežas. Ņemot vērā ikgadējosostas kuģošanas dziļumu uzturēšanas darbus un lai samazinātu uzskalošanaslaukuma limitējošo ietekmi, to varētu ierobežot ar mehāniskām barjerām, paredzētuzskalošanas laukuma pakāpenisku labiekārtošanu un apzaļumošanu. Alternatīvašim limitējošajam faktoram varētu būt daļēja vai pilnīga padziļināšanas darbosizņemtās grunts transportēšana uz grunts izgāztuvi jūrā, kura atrodas ~ 5 km uzziemeļ-rietumiem no ostas vārtiem. Taču grunts transportēšanas uz izgāztuvilimitējošais faktors ir Engures dabas lieguma teritorija jūrā, kuru gruntsizvedējkuģim jāšķērso 3-5 reizes diennaktī (zemessūcēja normatīvs RD 31.74.09-96), lai nogādātu grunti uz izgāztuvi.Faktora 4) raksturojums:Pēc Zivsaimniecības institūta datiem Mērsraga ostas akvatorija, t.sk. Mērsragakanāls, kā arī Rīgas jūras līča pieguļošā daļa raksturojas ar augstu bioloģisko unzivsaimniecisko produktivitāti. Ihtiofaunā pārstāvētas saldūdens zivju sugas(ālants, rauda, plaudis, asaris, līdaka, zandarts, plicis, sapals, salate u.c.), kāsāļūdens un ceļotājzivju sugas (reņģe, lucītis, plekste, vēja zivs, buļļzivs, jūraszaķis, tūbīte, nigliņš, mazais jūras grundulis, salaka, zutis). Mērsraga kanālam irliela loma vairāku zivju sugu (ālantu, asaru, plaužu, raudu, u.c.) atražošanasnodrošināšanā, jo kalpo par migrācijas ceļu uz Engures ezeru. Aprīlī-jūnijāakvatorijā notiek aktīvs zivju nārsts, no aprīļa līdz jūlijam koncentrējas zivjupelaģiskie ikri un kāpuri. Rajons raksturojas ar augstām zooplanktona unzoobentosa koncentrācijām, it īpaši pavasarī un vasarā un nodrošina vairāku zivjusugu barošanos.Tuvākā reņģu nārsta vieta „Mērsrags” atrodas apmēram 10km uz ziemeļiem nogrunts izgāztuves. Pēc izšķilšanās sīkie kāpuri uzturas nārsta vietā galvenokārt 0-2 m dziļumā, bet pēc tam straumes tos iznēsā pa visu līci. Reņģu kāpuru skaitsjūnijā – augustā svārstās no 0,04 līdz 8 eks./m 3 (vidēji 2,0 eks./m 3 ).Mērsraga ostas rajona piegulošajā līča zonā augustā norisinās asaru un raudumazuļu uzbarošanās (80-90% no visu mazuļu skaita), kā arī salaku, ālantu,plaužu, zandartu, līdaku, nēģu un nerūpniecisko zivju – stagaru, pliču, vīķu,ausleju, ķīšu, tūbīšu un jūras grunduļu mazuļu uzbarošanās.Faktora 5) raksturojums:Mērsraga osta izbūvēta krasta līnijas ielīcī aiz Mērsraga zemesraga, kur norissanešu akumulācija pretvēja pusē un plašu, zemu sauszemes platību ar mitrāmpļavām un niedrājiem veidošanās.100

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________4. IESPĒJAMĀ IETEKME UZ VIDI MOLA REKONSTRUKCIJAS UN EKSPLUATĀCIJAS LAIKĀ4.1. Esošo būvju nojaukšana un būvniecības laikā radušos atkritumu raksturojums, toapsaimniekošana. Padziļināšanas darbos paredzētais izmestās grunts daudzums, izmestāsgrunts novietošanas iespējas, paredzētais risinājums un tā ietekme uz vidiEsošo būvju nojaukšana un būvniecības laikā radušos atkritumu raksturojums, to apsaimniekošanaMola posma, kurš atrodas priekšostas manevrēšanas zonā, esošā virsbūve tiekizjaukta, ar tās lūžņiem paredzēts nostiprināt no izskalojumiem mola ziemeļu pusespiekāji. Šim nolūkam tiek izmantots arī akmens piebērums, kas tiek nojaukts līdzatzīmei 0,00.Ja celtniecības laikā būs radušies metāla atkritumi, tos iespējams nodot metāllūžņupieņemšanas vietās, savukārt būvgružus (betona, ķieģeļa gabali) un koksnesatkritumus, izvest uz izgāztuvi.Kopumā būvniecības laikā, ievērojot darba drošības prasības un augstāk minētospasākumus, būtiska atkritumu daudzuma veidošanās un ietekme uz vides kvalitātiārpus uzņēmuma teritorijas nav sagaidāma.Padziļināšanas darbos paredzamais izņemtās grunts daudzums, izņemtās grunts novietošanasiespējas, paredzētais risinājums un tā ietekme uz vidiMērsraga ostas Ziemeļu molu paredzēts rekonstruēt divās kārtās, padziļināšanas darbirekonstrukcijas gaitā nav paredzēti.Pēc Mērsragas ostas apkārtnes hidromorfoloģisko procesu matemātiskās modelēšanasatskaites Ziemeļu mola pagarināšana samazinās ikgadējo ārēja pieejas kanālapiesērēšanas apjomu līdz 12 000 m 3 , neskatoties uz mola pagarināšanu katru gadu,pieaugs piesērēšanas apjoms.Apbus Mērsraga ostas moliem notiek aktīva akumulācija un krasta pieagums.Pie Ziemeļu mola galvas izveidojas lokāls padziļinājums, kur smilšu slānis izskalotslīdz morēnai, bet dziļumi pārsniedz 5-6 m. Padziļinājuma zona, kas izveidojas vētrulaikā, stiepjas pāri navigācijas kanālam.Galvenā sanešu plūsma notiek pa 2-2,5m izobatu; sanešu plūsma, apliecot Z molu, unpie tā izveidojušos ieplaku, šķērso jūras kanālu 120 -200m attālumā no mola galvas.Sanešu kustība pār navigācija kanālu notiek koncentrētā 100 m platā joslā, kasatbīdīta jūrā aptuveni 100 m no Ziemeļu mola galvas. Šajā joslā arī notiek būtiskākājūras kanāla piesērēšana. Viļņu lūšanas izraisītais recirkulācijas virpulis pie Z molaatbīda ar sanešu materiālu piesātināto garkrasta straumi jūras virzienā. Piesērējumaslāņa biezums pie kanāla Ziemeļu malas var sasniegt 3 m, bet uz kanāla ass – 1,7 m.Ārejā pieejas kanāla piesērējuma apjoms sagaidāms nedaudz zem 18 000 m 3 apjomā.Ikgadējais vidējais sanešu transports notiek pārsvarā D virzienā un šis disbalanss var101

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________pārsniegt 100 000 m 3 gadā. Neatkarīgi no hidrobūvju pārbūves, kanāla piesērēšanasagaidāma tikai no Z puses. Ziemeļu mola rekonstrukcijas papildināšana ar zemūdensviļņlauža izveidi ļautu samazināt ikgadējo ārējās pieejas kanāla piesērējumu līdz8000m 3 . Izsmeltās grunts apjomi pēdējo gadu laikā bijuši līdz 50 tūkst.m 3 . Izņemot1999.gadu, kad tika veikti plašāki ostas akvatorijas padziļināšanas darbi. Šo apjomusastāda aprēķinātais ārējā pieejas kanāla piesērējuma apjoms, kā arī ostas iekšējāsakvatorijas piesērējums ZR vētru un Mērsraga kanāla ūdens straumes rezultātā.Mērsraga ostā izņemtās grunts daudzums pa gadiem sniegts tabulā 4.1.1.GADS GRUNTS APJOMS, M 31994 200 0001995 30 0001997 12 5001998 40 0001998 19 6201999 45 0001999 121 2721999 123 0002001 13 6762002 16 1332003 52 4082004 45 000Kopumā 718609Tabula 4.1.1.Pēc prof. G.Eberharda slēdziena, Ziemeļu mola pagarināšana līdz 3m izobatai tikaiīslaicīgi (10 -15 gadus, ja nebūs ZR vētru) un daļēji samazinās pieejas kanālapienešanu ar smiltīm un problēma netiks atrisināta. Viens no risinājumiem varētu būtsmilšu sanešu uzkrāšanas kabatas izveidošana pirms ziemeļu mola galvas. Tasmazinātu pieejas kanāla pienešanas risku un nodrošinātu stabilāku kuģu kustību.Lai veiktu ikgadējos padziļināšanas darbus saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem irjānoņem akvatorijas grunts paraugi un jāveic to ķīmiskā analīze, lai noteiktu gruntspiesārņojuma līmeni. Pēc grunts piesārņojuma līmeņa padziļināšanas darbu veikšanaitiks noteikts grunts apglabāšanas vieta jūrā, krasta zonā vai uz krasta. Piesārņojumalīmenis veicot padziļināšanas darbus ir nosakāms pēc iepriekš veiktas grunts parauguanalīzes, kas ņemtas ostas akvatorijas un molu tuvumā esošajā gultnē. Veicotpadziļināšanas darbus Mērsraga ostas akvatorijā, izrakto grunti, kas atbilst tīrai irpieļaujams izvest uz jūras izgāztuvi, kas atrodas 2.3 kabeļtauvu rādiusā ap punktu arsekojošām koordinātām 57°22’09’’N un 23°09’88’’E. Bet ja šī grunts atbilstpiesārņotai, tā ar Ventspils reģionālās vides pārvaldes atļauju jāizvieto krastā. Izņemtāgrunts var tikt nogādāta ar liellaivu uz izgāzta jūras zemūdens izgāztuvē, kuras centrakoordinātes ir 57°22’09’’Z pl. un 23°09’88’’A gar.. un rādiuss 0.5 jūdzes. Jūrasdziļums izgāztuves rajonā ir 21-22 m. Attālums līdz izgāztuvei apmēram 4,8 -5 km,dziļums grunts izgāztuvē ir 8-10m.102

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Ietekme uz vidiGultnes padziļināšanas darbu izpilde un izņemtās grunts izvietošana, var izraisīt kātiešas, tā arī attālinātas negatīvas sekas ūdens ekosistēmā. Šādas negatīvas sekas ir:sanešu saduļķošana un pārdalīšana, toksisko piesārņotāju izdalīšanās no sanešiem unnokļūšanu ūdens vidē, bentisko kopu struktūras un sugu daudzveidības izmiņas.Izveidojušās „duļķu šļūcēs” samazinās ūdens caurspīdība, kas negatīvi ietekmē fiounzooplanktona, kā arī ihtioplanktona attīstību.Gultnes un padziļināšanas darbu un grunts izgāšanas rezultātā ir novērojamasekojošas parādības:- piedibena un virsmas „duļķu šļūces”, t.i. ūdens masu, kuras aiznessuspendētās vielas ( smiltis, mālu, dūņas, organiskās vielas un citas „suspendētāscietās daļiņas”, kuras gultnes sedimentu mehāniskās sajaukšanas rezultātā tiekpaceltas ūdens vidē), izviedošanās, kurās šo vielu koncentrācija pārsniedz fonakoncentrāciju;- ūdens piesātināšana ar paaugstinātu daudzumu biogēno elementu, naftasproduktu, fenolu un citu piesārņojošo vielu, kuras nonāk ūdens slānī no gultnessedimentiem;- ūdens mikrobioloģiskā stāvokļa pasliktināšanās, kas izpaužas kā koliindeksaun mikrobu kopējā skaita palielināšanās, palielinās ūdenskrātuvesattiecīgās zonas saprobitāte;- ūdens optisko īpašību pasliktināšanās;- izšķīdušā skābekļa koncentrācijas samazināšanās;- ūdenskrātuves morfoloģiskās izmaiņas(dziļums, straumes, gultnesvirsmas);- fitoplanktona, zooplanktona, zoobentosa, zivju ikru un kāpuru iesūkšanapulpas iesūkšana laikā zemes smēlēja grunts pieņēmējā;- trokšņu rašanās, kuri iedarbojas uz apkārtējo vidi, sevišķi naktī;- zivju migrācijas (sevišķi nārsta) ceļu aizvēršana;- zivju uzbarošanās laukuma samazināšanās.Gultnes padziļināšanas darbu tehnoloģija, uzskalojot grunti krastā, ir sekojoša.Izņemot grunti zemessmēlējs ar noenkurotu trošu un vinču palīdzību pārvietojasšķērsām padziļināmajam griezumam, noņemot grunti, noteikta biezuma kārtām.Izņemtā grunts pa cauruļvadu tiek pārsūknēta uz uzskalošanas vietu krastā.Uzduļķotais smilšu un ūdens maisījums ieplūst atpakaļ līcī, bet krastā uzskalotogrunti izlīdzina ar buldozera palīdzību.Pie grunts uzskalošanas krastā iespējama sekojošu negatīvo parādību rašanās:- ūdenskrātuves ūdens kvalitātes pasliktināšanās ūdensgrunts maisījumaplūsmas izgāšanas rezultātā;- uzskalošanas rezultātā radīto teritoriju (sevišķi pludmales) piesārņošana ;- zemes augu slāņa izjaukšana uzskalošanas teritorijā;- sāļu un piesārņojošo vielu nonākšana gruntsūdeņos krasta izgāztuveuzskalošanas zonā.103

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Izšķīdušā skābekļa koncentrācijas samazināšanās. Šī parādība, kura izveidojas ūdensstabā ap zemes smēlēju vai grunts izgāšanas zonā, ir tiešas neoksidēto vielususpensiju darbības sekas un kā ķīmiskais, tā arī bioloģiskais skābekļa patēriņarezultāts. Šis patēriņš ir atkarīgs no vielu koncentrācijas, „šļūces” eksistēšanasilguma, ūdens temperatūras. Izšķīdušā skābekļa samazināšanās vidējā un augšējāūdens slānī ap zemes smēlēju sastāda no 16-85% (pie tā koncentrācijas ūdenī 4,5-8,5mg/l). Piegultnes slānī depresija var sasniegt 100%. Šī parādība sevišķi negatīviietekmē hidrobiontu dzīvības procesus.Ķīmisko piesārņojošo vielu atbrīvošana. Gultnes sedimenti satur 10 2 – 10 6 reizesvairāk smago metālu un piesārņojošo vielu nekā ūdens. Lielākās daļas smago metālukoncentrācija var būt 100 reizes, bet dzelzs un mangāna pat 1000 reizes lielāka.Dabiskos apstākļos savstarpējā mijiedarbība atrodas dinamiskā līdzsvara stāvoklī.Gultnes padziļināšanas darbi izjauc šo līdzsvaru un ūdenī nonāk relatīvi lielsdaudzums smago metālu, naftas produktu, biogēno, pesticīdu un citu piesārņojošovielu. Šī parādība, sevišķi kopā ar izšķīdušā skābekļa koncentrācijas samazināšanos,var izraisīt tālu ejošas nevēlamas sekas.Iedarbība uz planktonu. Kā jau bija norādīts augstāk, „duļķu šļūcē” norisinās ūdensoptisko īpašību pasliktināšanās, tā kā staru enerģijas nokļūšana ūdens dziļākajosslāņos ir atkarīga no tajā atrodošos suspendēto un izšķīdināto vielu koncentrācijas.Stipri piesārņotā ūdenī 90-98% saules enerģijas tiek absorbēta jau virsējā 1-2mdziļajā ūdens slānī, un pat seklākajā ūdens slānī. Enerģijas maksimums pie tam tieknovirzīts uz dzeltenzaļo staru pusi. Redzamā spektra robežās īsviļņu dzeltenie un ziliestari nonāk dziļāk, nekā sarkanā spektra stari. Tas negatīvi ietekmē fitoplanktonaattīstību, tā kā samazina ūdensaugu fotosintezējošo darbību. Ūdensaugu skaitu „duļķušļūcē”negatīvi ietekmē arī cietās daļiņas. Pakāpeniski nosēžoties šīs daļiņas aizraujsev līdzi arī daļu planktona ūdensaugu, kas samazina planktona biomasu gultnespadziļināšanas zonā. Fitoplanktona skaits un biomasa samazinās vidēji par 60-80%.Paaugstināta duļkainība, kura rodas gultnes padziļināšanas darbu un izņemtās gruntsizāšanas zemūdens izgāztuvē rezultātā, izraisa pārkārtošanos zooplanktona kopā.Paaugstināta minerālo daļiņu koncentrācija apgrūtina zooplanktonam barības daļiņufiltrēšanu, samazina citu dzīvības procesu norises intensitāti. Bez tam, sīkdispersijusmilšainās suspensijas, kuras ir nonākušas zooplanktona organismos, palielina tāīpatsvaru, samazina peldētspēju, izjauc barības pārstrādes procesus un, tādejādi,sekmē to bojājeju.Piestiprinājušies, rāpojošie vai gruntī ierakušies dzīvnieki, kuri mājo uz gultnes vaigruntī, veido bentosā kopu. Katrs zemessūcēja darba cikls izraisa neizbēgamasizveidojušās bentosa kopas izmaiņas. Tiek postīts vai pat pilnīgi iznīcināts zoobentossgultnes padziļināšanas zonā. Grunts izgāšana tāpat negatīvi ietekmē gultnesbiocenozi. Daļa organismu pilnīgi iet bojā, daļai samazinās skaits. Tas izskaidrojamsar to, ka pie ātras un kompaktas grunts izgāšanas gultnes dzīvnieki tiek aprakti zemizgāžamās grunts. Grunts izņemšanas un tās izgāšanas laikā izveidojas piedibena„duļķu šļūce”. Šajā „šļūcē” pasliktinās organismu elpošanas apstākļi un pazemināsgultnes dzīvnieku izlūkošanas funkcijas. Augstais sīko frakciju (sevišķi dūņu) un104

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________toksisko vielu saturs „duļķu šļūcē” izraisa zoobentosa biomasas un skaitasamazināšanos 500-700 m rādiusā no suspensiju avota.Iedarbība uz pieaugušām zivīm. Parasti pieaugušās zivis zemes smēlēju radīto trokšņuiedarbībā aizpeld no padziļināšanas darbu zonas. Tomēr, ir atzīmēta pieaugušo zivju,sevišķi bušu, iesūkšana zemes smēlējā.Salīdzinājumā ar pieaugušajām zivīm zivju kāpuri ir jūtīgāki pret jebkura veidastresu. „Duļķu šļūcēs” iedarbībai uz zivju kāpuriem un mazuļiem ir sarežģīts raksturs.Kāpuri nevar pastāvīgi izvairīties no nelabvēlīgiem apstākļiem, jo tie pārvietojas tikaikopā ar straumēm. „Duļķu šļūcēs” ietekmei uz zivju kāpuriem un mazuļiem irsarežģīts raksturs, kuru nosaka sekojoši faktori:- tiešā kāpuru virsējā apvalka mehāniskā abrāzija;- nepieciešamās gaismas samazināšnās ūdens stabā;- „šļūcē” esošo piesārņojošo vielu uzņemšana.Zivju kāpuri var adsorbēt „duļķu šļūcē” paaugstinātās koncentrācijas atrodošāspiesārņojošās vielas. Tas var izraisīt zivju kāpuru un zivju mazuļu morfoloģijas unfizioloģijas negatīvas izmaiņas. Pie kam izšķīdušo piesārņojošo vielu frakcijuiedarbība uz organismiem ir stiprāka par absorbējamo.Zivju migrācijas ceļu nosprostošana. Veicot padziļināšanas darbus ar daudzkausuzemes smēlēju vai zemes sūcēju tiek radītas nevienmērīgas zemas frekvences skaņusvārstības, kuras pavada hidrodinamiski viļņi visā ūdens vidē, kā arī vājielektromagnētiskie lauki. Minētām parādībām seko „duļķu šļūce”, turklāt, ja darbsnoris ar zemes sūcēju, tad arī liela ūdens apjoma iesūknēšana. Zivīm ir grūti pārvarēttrokšņu, hidrodinamiskās, duļķu un elektromagnētiskās barjeras. Minētie faktori varnegatīvi ietekmēt zivju migrāciju uz nārsta vietām. Var tikt aizsprostoti zivjumigrācijas ceļi gan uz barošanās, gan uz nārsta vietām, kā rezultātā iespējamakonkrētā ūdenstilpes rajonā zivju produktivitātes samazināšanās.Lai novērstu iespējamās negatīvās sekas, jāpiemēro sezonu ierobežojumipadziļināšanas darbiem. Zivju nārsta laikā padziļināšanas tehnikai jāpiemēro gannoteikti ierobežojumi, gan aizliegumi.4.2. Trokšņu izplatības novērtējums dzīvojamā zonā, gultnes padziļināšanas, molarekonstrukcijas un piestātņu būvniecības darbu laikā. Situācijas plāns M 1:10 000 ariezīmētu pieļaujamā trokšņa līmeņu robežuTrokšņa emisiju būvniecības laikā noteiks galvenokārt būvmašīnas un autopievedceļi.Projektējamā situācijā akustiski dominēs troksnis, izsaukts zemessūcēju un rievsienudzinēja darbības gaitā.Sakarā ar pasūtījumu no SIA „EKOHELP” 11.06.04. g. no plkst. 10 02 līdz plkst. 16 25tika veikti trokšņa līmeņa mērījumi ar mērķi novērtēt trokšņu izplatību dzīvojamāzonā gultnes padziļināšanas mola rekonstrukcijas laikā. Trokšņu mērījumus veicaTehnisko ekspertu sabiedrība „TÜV Nord Baltik” SIA. Novērtēšana tika veikta tiešās105

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________trokšņa mērīšanas veidā ar integrējošo skaņas līmeņa un spektra mērītāju „Bruel &Kjer” Mod. 2238 Kalibr. sert.Nr.R071K03 no 11.07.03.g.Mērījumu veikšanas laikā grunts sūcējs Nr.8 (analogs LS -27) darbojās parastādarba režīmā - gultnes padziļināšanas un uzskatīts par galveno trokšņa avotu. Pietuvākajām dzīvojamām mājām „Veckrūmiņi”, „Pomeri” un dzīvojamās mājas pēcadreses Lielā iela 56 un randu pļavās mērījumi tika veikti grunts sūcēja Nr.8darbības laikā un atkārtoti tā nedarbošanās laikā, lai noteiktu tā ietekmi.Trokšņa situācijas novērtējums balstīts uz MK noteikumu Nr.597 „Vides trokšņanovērtēšanas kārtība” 2. pielikumu, kas nosaka pieļaujamos trokšņa līmeņusmazstāvu vai daudzstāvu dzīvojamā apbūvē (noteikumi nereglamentē troksnilauksaimnieciski izmantojamās zemēs un mežos, kā arī rūpnieciskās teritorijās).Novērtējuma periodi Latvijā ir diena un nakts (no plkst.23 00 līdz plkst. 07 25 ), tačubūvdarbu veikšana paredzēta tikai dienā.106

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Tabulā Nr. 4.2.1.Mērījumu rezultāti apkopoti situācijas plānā (Attēls 4.2.1.) un Tabulā Nr. 4.2.1.Nr.p/kMērījumu vietaTrokšņuintegrēšanaslaiks(hh:mm)Ekvivalentaisskaņas spiedienalīmenis, (dBA)L AegTMērītā notikumaaprakstsdienāTrokšņa1 3 4 5 71 Mērpunkts Nr.1, pēc11.06.04.g.56.2 avoti:shēmas Nr.110Dienvidmola galvās, 20m– 11 05 1. Mērījums veikts gruntssūcēja Nr.8 parastā darbaattālumā no darbojošāsgrunts sūcēja Nr.8režīmā (vienlaicīgidarbojās galvenais unpalīg dzinējs) - gultnespadziļināšanas mola2 Mērpunkts Nr.2, pēcshēmas Nr.1Dienvidmola galvās, 20mattālumā no darbojošāsgrunts sūcēja Nr.83 Mērpunkts Nr.3, pēcshēmas Nr.1Pie divstāvu dzīvojamāsmājas Lielā iela 56,800m attālumā nodarbojošās grunts sūcējaNr.8rekonstrukcijas laikā.11.06.04.g.47.8 Trokšņa avoti:10 02 – 10 32 1. Dzirdams troksnis,kuru izraisa darbojošāstehnika – buldozers, kuršizlīdzina uzskolotāssmiltis.Mērījuma laikā gruntssūcējs Nr.8 nedarbojās.11.06.04.g.43.3 Trokšņa avoti:15 55 – 16 25 1. Mērījums veikts gruntssūcēja Nr.8 parastā darbarežīmā- gultnespadziļināšanas molarekonstrukcijas laikā.2. Dominējošais trokšņaavots –braucošaistransports.3. Sadzīves troksnis.43.4 Trokšņa avoti:4 Mērpunkts Nr.4, pēc11.06.04.g.shēmas Nr.111Pie dzīvojamās mājas Lielā– 11 46 1. Dominējošais trokšņaavots – braucošaisiela 56transports.2. Sadzīves troksnis.Mērījuma laikā gruntssūcējs Nr.8 nedarbojās –FONS.1 3 4 5 75 Mērpunkts Nr.5, pēcshēmas Nr.1Pie jūras krasta, randupļavas, 850m attālumā nodarbojošās grunts sūcējaNr.8Mērpunkts Nr.6, pēcshēmas Nr.111.06.04.g.42.6 Trokšņa avoti:14 37 – 15 07 1. Mērījums veikts gruntssūcēja Nr.8 parastā darbarežīmā- gultnespadziļināšanas molarekonstrukcijas laikā.2. Dzirdams troksnis nobraucošā transporta.3. Putnu svilpošana.11.06.04.g. 43.0 Trokšņa avoti:1. Dzirdams troksnis no107

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Pie jūras krasta, putnuligzdošanas vietasMērpunkts Nr.7, pēcshēmas Nr.1Pie dzīvojamās mājas„Veckrūmiņi”, 900mattālumā no darbojošāsgrunts sūcēja Nr.8Mērpunkts Nr.8, pēcshēmas Nr.1Pie dzīvojamās mājas„Veckrūmiņi”Mērpunkts Nr.9, pēcshēmas Nr.1Pie dzīvojamās mājas„Pomeri” , 950m attālumāno darbojošās grunts sūcējaNr.8Mērpunkts Nr.10, pēcshēmas Nr.1Pie dzīvojamās mājas„Pomeri”Mazstāvu dzīvojamo ēku teritorijās trokšņarobežlielums:*DIENĀ*- robežlielums atbilstoši MK noteikumiem Nr.597 no 13.07.2004.g.11 58 – 12 28 braucošā transporta.2. Putnu svilpošana.Mērījuma laikā gruntssūcējs Nr.8 nedarbojās –FONS.11.06.04.g.40.8 Trokšņa avoti:15 12 – 15 44 1. Mērījums veikts gruntssūcēja Nr.8 parastā darbarežīmā- gultnespadziļināšanas molarekonstrukcijas laikā.2. Dominējošais trokšņaavots – braucošaistransports.3. Sadzīves troksnis.11.06.04.g.41.2 Trokšņa avoti:10 02 – 10 32 1. Dominējošais trokšņaavots – braucošaistransports.2. Sadzīves troksnis.Mērījuma laikā gruntssūcējs Nr.8 nedarbojās –FONS.11.06.04.g.41.2 Trokšņa avoti:13 53 – 14 27 1. Mērījums veikts gruntssūcēja Nr.8 parastā darbarežīmā- gultnespadziļināšanas molarekonstrukcijas laikā2. Dominējošais trokšņaavots – braucošaistransports.3. Sadzīves troksnis.11.06.04.g.41.4 Trokšņa avoti:13 12 – 13 42 1. Dominējošais trokšņaavots – braucošaistransports.2. Sadzīves troksnis.Mērījuma laikā gruntssūcējs Nr.8 nedarbojās –FONS.50 -Mērījumu rezultātā ir konstatēts, ka trokšņu robežlielums mazstāvu dzīvojamo ēkuteritorijā gultnes padziļināšanas laikā nav pārsniegts ne pie vienas blakus ostasteritorijai esošās dzīvojamās mājas, kā arī piejūras pļavās.108

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Attēls 4.2.1. Trokšņa mērījumu mērpunktu izvietojuma shēma (11.06.04)Mērsraga ciemats, Talsu rajons109

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Būvniecības laikā ostas teritorijā paredzams transporta intensitātes pieaugums (kopējāintensitāte būvniecības vajadzībām aptuveni 960 kravas transportlīdzekļu reisi 3-5mēnešu laikā). Transporta līdzekļu radīto troksni un to ietekmi uz mazstāvudzīvojamām teritorijām iespējams mazināt veicot darbus darba dienās (9:00 – 18:00).Būvniecībā izmantojamais rievsienu dzinējs (saskaņā ar ražotāja datiem) rada 80 dBAlīmeni 1000 m attālumā. Līdz ar to rievsienas ieteicams iestrādāt ar vibrometodi, kasir effektīvāka par iedzīšanu un rada minimālu troksni. Jāatzīmē, ka minētā iekārtatiks izmantota tikai būvniecības pirmajā kārtā, darbus veicot darba dienās (9:00 –18:00). Trokšņa ietekme būs lokāla un to iespējams samazināt vienmērīgi sadalotdarbu intensitāti būvdarbu laikā, nosakot darba dienas ilgumu, izmantojottehnoloģijas ar zemāku trokšņa līmeni – rievsienu ieurbšanas metode. Ietekme, kassaistīta ar trokšņa emisiju, būs īslaicīga, tikai objekta rekonstrukcijas laikā.4.3. Prognoze par iespējamo virszemes ūdeņu kvalitātes izmaiņām padziļināšanas darbuietekmētajā teritorijā, un ietekmi uz Rīgas jūras līča ekosistēmuGultnes padziļināšanas darbus ir paredzēts veikt pieejas kanāla akvatorijā – Mērsragaostā. Pirms apskatīt prognozes par iespējamo virszemes ūdeņu piesārņojumu, tāizplatību un ietekmi Mērsraga ostas padziļināšanas darbos, būtu nepieciešamsraksturot tehniku, kuras darbības norise un tās efektivitāte noteiks piesārņojumadaudzumu, izplatību un ietekmi uz ūdens ekosistēmām.Izvērtējot veicamo padziļināšanas darbu ietekmi uz Rīgas jūras līča ekosistēmām,jāsecina, ka izveidojušajās piesārņojuma izplatības rajonā ar suspendētajām vielāmgrunts ņemšanas un izgāšanas vietās tiks izraisīta lokāla zoobentosu un zooplanktonubojāeja un attiecīgi arī zaudējumi zivju resursiem to biomasas zuduma rezultātā.Izvirzītie dažādie ierobežojumi, kuri attiecas uz gultnes padziļināšanas darbiem ungrunts izgāšanu, lielā mērā tiek pamatoti ar to, ka šāda rīcība nodara ievērojamuzaudējumu ūdens vides bioloģiskajiem resursiem. Grunts izgāšana jūras zemūdensizgāztuvē vai uz krasta var izraisīt kā tiešas, tā arī netiešas negatīvas sekas uz ūdensekosistēmām.Gultnes padziļināšanas darbi un izņemtās grunts izvietošana ietekmē tieši gultnesbiocenozes. Bez tam, veicamo darbu laikā notiek ūdens slāņu saduļķošana ar smalkidispersētām suspensijām. Izveidojušajās piesārņojuma izplatības rajonā arsuspendētajām vielām paaugstinātā koncentrācijā atrodas biogēnie elementi,organiskās vielas, naftas produkti, smagie metāli. Visas šīs parādības samazina ūdensdzidrumu un negatīvi ietekmē bakterio-, fito-, zooplanktona, zoobentosa unihtioplanktona stāvokli.Lai neradītu nelabvēlīgu ietekmi uz zivju populāciju to nārsta periodos, tad ir noteiktiierobežojumi, kuri ir jāievēro laika posmā no 1. maija līdz 30. jūnijam, bet rudensnārsta periodā – no 1. oktobra līdz 15. novembrim. Šajā periodā zemes smēlēja darbsir atļauts tikai diennakts gaišajā laikā.110

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Ietekmes uz ūdens vides bioloģiskajiem resursiem darbu izpildes zonā būtu atkarīgano tā, vai:• paredzēta vai nē izņemtās grunts refulēšana krasta izgāztuvē;• gada laiks – rudenī-ziemā (īpaši oktobrī-martā) ietekmes uz videsbioloģiskajiem resursiem ir daudz mazākas nekā pavasarī-vasarā (aprīļaotrā puse-septembra pirmā puse);• paaugstināta piesārņojošo vielu koncentrācija gultnes sedimentos;• izņemamās grunts struktūra un granulometriskais sastāvs;• klimatiskie apstākļi;• hidroloģiskie faktori (dziļums, straumes ātrums un virziens).Zemes smēlēja darba laikā padziļināmās akvatorijas ūdens vides slānī izveidojaspiesārņojuma izplatības rajons ar suspendētajām vielām, kuru izraisa sekojoši faktori:- kopā ar ūdeni no kausiem nolejamā grunts, kura nolīst no kausos atrodošāsgrunts virsmas, tiem pārvietojoties pa rāmi no lejas kausu veltņa līdz ūdensvirsmai;- daļa grunts, kura nokļūst uz rāmja un kausu ķēdes mehānismu kustīgajāmdetaļām;- “grunts nobēršana”, kura rodas tāpēc, ka kausu iztukšošanas laikā tikai daļagrunts nonāk grunts akā un pēc tam grunts aizvedējā šalandā; pārējā gruntsdaļa nobirst no kausiem jau aiz grunts akas robežām un nokļūst atpakaļūdenstilpnē uz jau izstrādāto gultnes iecirkni.Gultnes padziļināšanas un grunts izgāšanas rezultātā ir novērojamas sekojošasparādības:- piesārņojuma izplatības rajona ar suspendētajām vielām izveidošanās piegultnes un virsmas, kurā tiek aiznestas suspendētās vielas (smiltis, mālu,dūņas, organiskās vielas un citas suspendētās cietās daļiņas, kuras gultnessedimentu mehāniskās sajaukšanas rezultātā tiek paceltas ūdens vidē) unkurās šo vielu koncentrācija pārsniedz fona koncentrāciju;- ūdens piesātināšanās ar paaugstinātu daudzumu biogēno elementu, naftasproduktu, fenolu, SVAV un citu piesārņojošo vielu, kuras nonāk ūdens slānīno gultnes sedimentiem (tā saucamā otrreizējā ūdens vides piesārņošana);- ūdens mikrobioloģiskā stāvokļa pasliktināšanās, kas izpaužas kā koli –indeksa un mikrobu kopējā skaita palielināšanās, palielinās ūdenskrātuvesattiecīgās zonas saprobitāte;- ūdens optisko īpašību pasliktināšanās;- īzšķīdušā skābekļa koncentrācijas samazināšanās;- ūdenskrātuves morfoloģiskās (dziļuma, straumju, gultnes virsmas) izmaiņas;- hidrobiontu bojāeja daudzkausu zemes smēlēja kausu ķēdes detaļu unmezglu un kausu, un piesārņojuma izplatības rajona ar suspendētajāmvielām iedarbības rezultātā, iesūcot ūdeni zemes sūcēju grunts pieņēmējos,kā arī izgāžot grunti jūras zemūdens izgāztuvē;- trokšņu rašanās, kas negatīvi ietekmē apkārtējo vidi, sevišķi naktīs unelektromagnētisko impulsu izplatīšanās apkārtējos ūdens slāņos;- zivju migrācijas, nārstu ceļu bloķēšana.111

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Grunts zaudējumi, kas rodas nolīstot, nobirstot daudzkausu zemes smēlēja darba laikāizstrādājamās gruntīs var sastādīt līdz 5% no izņemamās grunts. Daļa šīs grunts, kurasdiametrs ir 0,005 mm un mazāks, pāries suspendijās.Piesārņojuma izplatības rajona ar suspendētajām vielām ietekme uz ūdens ekosistēmāmPaaugstināta duļķainība, kura rodas gultnes padziļināšanas darbu un izņemtās gruntsizgāšanas jūras zemūdens izgāztuvē izraisa bioloģisko procesu izmaiņasūdenskrātuvē, pārkārtošanos zooplanktona kopā un izveidojušās bentosa kopasizmaiņas.Zemes smēlēja mehānisko detaļu un mezglu iedarbības rezultātā uz hidrobiontiem, kāarī to apbēršanas rezultātā ar uz gultni krītošo grunti, iegāžot to jūras zemūdensizgāztuvē, norisinās hidrobiontu fiziska iznīcināšana.Izšķīdušā skābekļa koncentrācijas samazināšanās (skatīt sadaļu 4.1.). Gultnessedimenti satur 10 2 – 10 6 reizes vairāk smago metālu un citu piesārņojošo vielu nekāūdens, jo lielākās daļas smago metālu koncentrācijas var būt 100 reizes, bet dzelzs unmangāns pat 1000 reizes lielākas. Dabiskos apstākļos savstarpējā mijiedarbība atrodasdinamiskā līdzsvarā un ūdenī nonāk relatīvi liels daudzums smago metālu, naftasproduktu, biogēnu, pesticīdu un citu piesārņojošo vielu. Šī parādība, sevišķi kopā arizšķīdušā skābekļa koncentrācijas samazināšanos, var izraisīt nevēlamas sekas.Visi aprēķini un rezultāti tālāk darbā par piesārņojuma izplatības rajonu arsuspendētajām vielām veikti pēc zinātniski-tehniskās komercfirmas “EKOVEST”speciālas gultnes padziļināšanas metodikas.Attēls 4.3.1. Paaugstināta duļķainības zona (virs fona – 30 mg/l),kura izveidojas zemes sūcēja LS –27 darba gaitā (Ekovest, 2003)112

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Raksturojot zemessūcēja LS – 27 darbību, tad tā padziļināšanas darbu veikšanas gaitāizņemtā grunts tiek refulēta uz krasta izgāztuvi. Izgāžot pulpu pludmales zonā,norisināsies grunts sīko frakciju atmazgāšanās, kas izraisīs piesārņojuma izplatībasrajona ar suspendētajām vielām rašanos piekrastes zonā. Grunts granulometriskāssastāva analīzes rezultātā noskaidrots, ka no kopējās refulētās grunts apmēram 5%suspendēsies. Kā redzams attēlā 4.3.1., tad piesārņojuma izplatības rajona arsuspendētajām vielām garums ir apmēram 20 m, platums 40 m, laukums 628 m 2 , betūdens apjoms šajā zonā būs ap 942 m 3 .Attēls 4.3.2. Paaugstināta piesārņojuma izplatības rajons ar suspendētajāmvielām (virs fona – 30 mg/l), kura izveidojas, izgāžot grunti no Šaulkrastu”tipaliellaivas jūras zemūdens izgāztuvē (Ekovest, 2003)Ietekme uz Rīgas jūras līča ekosistēmuFitoplanktons nosēžas kopā ar piesārņojuma izplatības rajonā ar suspendētajāmvielām esošajām grunts daļiņām. Bez tam, fitoplanktona attīstību negatīvi ietekmēūdens dzidruma izmaiņas. Duļķains ūdens enerģiski absorbē gaismas starus, kuri irgalvenais hlorofilu saturošo organismu fotosintēzes enerģijas avots. Ūdensduļķainuma negatīvā ietekme uz hidrobiontu attīstību tiek atzīmēta jau tad, kadsuspensiju koncentrācija sastāda 20-30 mg/l. Paaugstinātā minerālo daļiņukoncentrācija apgrūtina fitoplanktonam barības daļiņu filtrēšanu, samazina citudzīvības procesu norises intensitāti. Ūdensaugu skaitu piesārņojuma izplatības rajonāar suspendētajām vielām negatīvi ietekmē cietās daļiņas. Pakāpeniski nosēžoties šīsdaļiņas aizrauj sev līdzi arī daļu planktona ūdensaugu, kas samazina planktonabiomasu gultnes padziļināšanas darbu zonā. Fitoplanktona skaits un biomasa varsamazināties maksimāli par 60-80 %.113

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Zooplanktons. Zooplanktona ziņā Rīgas jūras līcis ir viens no produktīvākajiemBaltijas jūras rajoniem. Piekrastes zonā vērojamas visas zooplanktona sugas.Galvenokārt to raksturo iesāļūdens sugas.Zooplanktona sugu un skaitliskais sastāvs ir nepastāvīgs un ir atkarīgs ne tikai noklimata sezonālajām izmaiņām un svārstībām, bet arī no vēja režīma, kurš izraisauzplūdu-atplūda parādības.Zooplanktons ir galvenais barības objekts reņģēm, brētliņām un visu zivju mazuļiem.Paaugstināta duļķainība, kura rodas gultnes padziļināšanas darbu un izņemtās gruntsizgāšanas jūras zemūdens izgāztuvē rezultātā, izraisa pakārtošanos zooplanktonakopā. Paaugstinātā minerālo daļiņu koncentrācija apgrūtina zooplanktonam barībasdaļiņu filtrēšanu, samazina citu dzīvības procesu norises intensitāti. Bez tam,sīkdispersiju smilšainās suspensijas, kuras ir nonākušas zooplanktona organismos,palielina tā īpatsvaru, samazina peldētspēju, izjauc barības pārstrādes procesus un,tādejādi, sekmē to bojāeju.Pēc ekspertu novērtējuma ir noskaidrots, ka piesārņojuma izplatības rajonā arsuspendētajām vielām zooplanktona bojāejas varbūtība sastāda 0.3-0.4, no iesūkšanaszemes sūcēja grunts pieņēmējā ir 0.7 – 0.9, bet bojāejas varbūtība pie iesmelšanas arkausiem ir 0,2-0,3.Zoobentosa skaitliskā sastāva un biomasas samazināšanās saistīta ar tiešu mehāniskoizgāžamās grunts iedarbību. Bentosa kopu kopumā veido piestiprinājušies, rāpojošievai gruntī ierakušies organismi, kuri mājo uz gultnes vai gruntī.Mērsraga ostas pieejas kanāla rajonā gultnes padziļināšanas darbu rajonā apmēram 5-10 m dziļumā no zoobentosa ir sastopami moluski (Mollusca) – Macoma balthica(dominējošā suga); sānpelžu (Amphipoda) kārtas sugas – Pontoporeia affinis,Corophium volutator, Bathyporeia pilosa; mazsaru tārpu oligohētu (Oligochaeta)klase, daudzsaru tārpu polihētu (Polychaeta) klases suga Nereis diversicolor.Lielākā daļa zoobentosa sugu vairojas pavasarī un vasarā. Palielinoties dziļumambentosa organismu koncentrācija pieaug. Kopumā visproduktīvākais dziļums ir ap 15-20 m. Grunts izgāztuves rajonā ar sekojošām koordinātām: 57°22’09’’Z. pl. un23°09’88’’A.gar., pie dziļuma, kas ir 8-10 m, zoobentosa biomasa svārstās no 10 līdz15 g/m 2 (vidēji 17 g/m 2 ).Katrs zemes sūcēja gājiens gultnes padziļināšanas zonā izraisa neizbēgamasizveidojušās bentosa kopas izmaiņas, vai tiek postīts vai pat pilnīgi iznīcinātszoobentoss. Pasliktinās organismu elpošanas apstākļi un izlūkošanas funkcijas. Jašļūcē ir augsts sīko frakciju saturs, zoobentosa biomasa samazinās līdz 500-800 mattālumā no suspensiju ienākšanas avota.Kopumā gultnes dzivnieku bojāejas varbūtība sastāda 0.75-1.0. Zoobentosa bojāejasvarbūtība, kad suspensiju koncentrācija pārsniedz maksimāli pieļaujamāskoncentrācijas, tiek novērtēta kā 0.25-0.5, bet tiešā grunts nosēšanās zonā 0.5-0.7.114

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Daļa organismu pilnīgi iet bojā vai samazinās pēc skaita tādu apstākļu iedarbībā, kadpie ātras un kompaktas grunts izgāšanas gultnes dzīvnieki tiek aprakti zem izgāžamāsgrunts. Augstais sīko frakciju (sevišķi dūņu) un toksisko vielu saturs piesārņojumaizplatības rajonā ar suspendētajām vielām noved pie zoobentosa biomasas un skaitasamazināšanās. Apmēram 500-700 m radiusā no suspensiju ieplūšanas avotazoobentosa bojāejas varbūtība piesārņojuma izplatības rajonā ar suspendētajāmvielām ir novērtējama kā 0.4 – 0.6. Bez tam, makrozoobentoss, sevišķi atsevišķas tāsugas, ir vērtīgs barības objekts un to aktīvi izēd zivis bentofāgi (vimbas, lucīši,salakas un plekstes).Zivju kāpuru un zivju mazuļi salīdzinājumā ar pieaugušajām zivīm ir jūtīgāki pretjebkura veida ārēju faktoru iedarbību. Iedarbība piesārņojuma izplatības rajonā arsuspendētajām vielām ir ar sarežģīta rakstura iedarbību uz zivju kāpuriem un tomazuļiem. Zivju kāpuri var uzņemt piesārņojuma izplatības rajonā ar suspendētajāmvielām paaugstinātās koncentrācijās esošās piesārņojošās vielas. Tas var izraisīt zivjukāpuru un zivju mazuļu morfoloģijas un fizioloģijas negatīvas izmaiņas.Kāpuri nevar patstāvīgi izvairīties no nelabvēlīgiem apstākļiem, jo tie pārvietojastikai kopā ar straumēm.Kā negatīvus faktorus kāpuru dzīves apstākļu pasliktināšanā var minēt:- tiešā kāpuru virsējā apvalka mehāniskā abrāzija;- nepieciešamās gaismas samazināšanās ūdens stabā;- piesārņojošo vielu uzņemšana piesārņojuma izplatības rajonā arsuspendētajām vielām.Ja ūdens dzidrums ir mazāks par 20 cm, kas atbilst suspensiju koncentrācijai 30 mg/l,tad kāpuru skaits ievērojami samazinās. Savukārt ūdens dzidrībai samazinoties līdz 5cm, kāpuri šeit vairs nav sastopami. Zivju kāpuru bojāejas varbūtība pēc ekspertunovērtējuma no grunts iesūkšanas ir 0.6-0.8, bet piesārņojuma izplatības rajonā arsuspendētajām vielām – 0.3-0.5. Zivju mazuļu bojāejas varbūtība gultnespadziļināšanas un grunts izgāšanas laikā sastāda 0.1-0.2., bet zivju ikru bojāejasvarbūtība sastāda 0.5-0.7.Gultnes padziļināšanas laikā, kā arī izgāžot grunti jūras zemūdens izgāztuvē, ūdenībieži nonāk ievērojams naftas produktu daudzums. Zivju kāpuri, kuri dreifē ūdensvirsējos slāņos, iet bojā pat tad, ja naftas koncentrācija sasniedz 1 mg/l vai izšķīdušokomponentu (naftalīns, tulols, benzols) koncentrācija sasniedz 1 mkg/l.Ietekme uz zivju migrāciju. Zivju migrācijas laikā zivīm ir grūti pārvarēt duļķu untrokšņu barjeras, kas var atstāt nelabvēlīgas sekas uz zivju nārstu. Lai šādu ietekmimazinātu padziļināšanas darbu laikā ir noteikti ierobežojumi pa sezonām, kas parastiir zivju pavasara un rudens nārsta laikā vai diennakts laika ierobežojumi, piemēram,veikt darbus tikai diennakts gaišajā laikā. Raksturīgi, ka pieaugušās zivis zemessmēlēju radīto trokšņu dēļ šādu darbību tuvumā nemaz neatrodas.115

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Ietekmes samazināšanaSaskaņā ar Jūras vides pārvaldes tehniskajiem noteikumiem ir jānoņem akvatorijasgrunts paraugi un jāveic to ķīmiskā analīze, lai noteiktu grunts piesārņojuma līmeni.Lai noteiktu būvdarbu iespējamo ietekmi uz ūdens vides bioloģiskajiem resursiem,projekta izstrādāšanas laikā tiks veikta Zivsaimnieciskā ekspertīze.Saskaņā ar ostu hidrotehnisko būvju speciālajiem būvnoteikumiem viena mēnešalaikā pēc padziļināšanas darbu sākuma jāveic ūdens vides bioloģiskajiem resursiemnodarītā zaudējuma aprēķins un tā kompensācija noteiktajā kārtībā.4.4. Zivsaimniecisko resursu izmaiņu prognoze Rīgas jūras līcī saistībā ar molarekonstrukcijuPēc Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta datiem Mērsraga ostas akvatorija arMērsraga kanālu un Rīgas jūras līča pieguļošā daļa izceļas ar augstu bioloģisko unzivsaimniecisko produktivitāti. Mērsraga ostai pieguļošās Rīgas jūras līča daļasihtiofaunā dominē reņģes, ir pārstāvēti arī lucīši, plekstes un citas iesāļūdens zivjusugas. Mērsraga kanāla un ostas akvatorijas ihtiofaunā pārstāvētas saldūdens zivjusugas (rauda, asaris, plaudis, līdaka u.c.), Mērsraga kanāls ir vairāku zivju sugu(ālantu, asaru, plaužu, raudu u.c.) svarīgs nārsta un barošanās migrāciju ceļš uzEngures ezeru un no ezera uz Rīgas jūras līci. Minētās akvatorijās notiek intensīvszivju nārsts (aprīlis – jūnijs). Rajons raksturojas ar augstām zooplanktona unzoobentosa koncentrācijām, it īpaši pavasarī un vasarā, un spēlē lielu lomu vairākuzivju sugu barošanās nodrošināšanā.Ziemeļu mola rekonstrukcijas gaitas negatīvie ietekmes virzieni saistīti galvenokārt argultnes padziļināšanas darbu izpildi (kurus projekts neparedz, bet tie ir nepieciešamiostas funkcionēšanai) un grunts izvietošanu.Grunts ņemšana un ūdens piesārņojums ar suspendētām vielām, kas veidojas gruntsņemšanas vietās, kā arī izgāžot grunti jūras zemūdens izgāstuvē, izraisīs zoobentosaun zooplanktona bojāeju un attiecīgi zaudējumus zivju resursiem to biomasas zudumarezultātā. Taču, grunts izgāšana sauszemē, nevis jūrā, ļaus izvairīties no zivju ikru unkāpuru, zoobentosa un zooplanktona bojāejas izgāšanas vietā. Zaudējumu zivjuresursiem būtiskai samazināšanai padziļināšanas darbi jāpārtrauc no 1. līdz 31.maijam, galvenajā zivju nārsta laikā.Blakus Ziemeļu molam un ostas vartu rajonā, kur tiek veikti padziļināšanas darbi, navlašveidīgo zivju, kā arī nav Fucus vesiculosus, ar kurām barojas reņģes. Līdz ar to šozivju sugu resursiem saistībā ar mola rekonstrukciju zaudējumu nebūs. Tuvākā reņģunārsta vieta „Mērsrags” atrodas apmēram 10 km uz ziemeļiem no darbu izpildes ungrunts izgāšanas vietas.Zaudējumus zivju resursiem (zivju ikru un kāpuru, zoobentosa un zooplanktonabojāejas rezultātā) ir aprēķināti balstoties uz faktiski izņemto grunts daudzumu(Ekovest, 2004).116

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________4.5. Iespējamā ietekme uz apkārtnes bioloģisko daudzveidību, arī uz īpaši aizsargājamāmteritorijām (Engures dabas parks), izvērtējot, vai ir iespējama tādas atradnes vai dzīvniekusugu īpatņu bojā eja, kuru populācijai Latvijā draudētu labvēlīga aizsardzības statusazaudēšana un vai konkrēto atradņu iznīcināšana ietekmēs sugu labvēlīgā aizsardzībasstatusa uzturēšanu LatvijāSagaidāms, ka Mērsraga ostas pagarinātais mols aizšķērsos garkrasta sanešu plūsmu,kas plūst paralēli krastam no ziemeļiem uz dienvidiem. Tā rezultātā saneši vairākuzkrāsies piekrastē uz Z no ostas, kamēr uz D no ostas uzkrāšanās samazināsies.Sanešu dinamikas raksturojums izskatīts ziņojuma sadaļā 2.7.Z daļā jau notiek šāda sanešu uzkrāšanās, veidojas zemas jūrmalas pļavas aratsevišķām ieplakām. Neveidojas kāpas, smilšu sanesumi, reljefa paaugstinājumi. Jašajā vietā veidotos smilšainas kāpas, tad teritorijai draudētu noklāšana ar smiltīm, kasapdraudētu īpaši aizsargājamo biotopu – jūrmalas pļavas. Taču pašreizējā variantālielāka sanešu uzkrāšanās varētu izraisīt krastam pieguļošo jūrmalas pļavu tālākupaplatināšanos, nedegradējot (nenoklājot) pašreizējās pļavas.D daļā ostas moli izraisa sanešu plūsmas samazināšanos. Nereti ostu darbība tik ļotinosprosto sanešu plūsmu, ka “aiz” ostām pat veidojas stāvkrasti (piemēram, uz Z noLiepājas un Ventspils). Uz D no Mērsraga ostas šaurā joslā turpinās jūrmalas pļavasun seklūdens teritorijas ar niedrājiem jūrā.Ja visbūtiskākā ietekme izpaudīsies pirmajā kilometrā uz D no Mērsraga kanāla(puskilometrā no ostas teritorijas), tad netiek apdraudēti aizsargājamie biotopi. Janotiktu sauzsemes platības samazināšanās (ne tikai niedrāja samazināšanās), tadtiektu apdraudēta viena aizsargājamā augu suga – plankumainā dzegužpirkstīteDactylorhiza maculata (L.) Soo. Šī suga ir bagātīgi sastopama arī tajās pļavās, parkurām tiek uzskatīts, ka ostas paplašināšana tās neietekmēs. Tā ir viena no Latvijāvisbiežāk sastopamajām orhideju sugām. Ja sanešu plūsmas samazināšanās tikaipadziļina jūru šajā vietā, bet neizskalo pamatkrastu, tad šī suga nav apdraudēta.Krasta erozija D virzienā no ostas nav paredzama, tuvāk skatīt sadaļu 2.7. un 4.6.Mērsraga ostas ziemeļu mola rekonstrukcija, ostas infrastruktūras uzlabošana unekspluatācija nevar būtiski ietekmēt apkārtnes bioloģisko daudzveidību un nevarnovest pie retu putnu un zīdītājdzīvnieku atradņu izzušanas, nedz kādas sugaslabvēlīgā aizsardzības statusa maiņas. Šis apgalvojums tiek balstīts uz to, kaaizsargājamie biotopi – piejūras pļavas netiks degradētas, mola pagarināšana izraisīspļavu teritorijas palielināšanos seklūdens zonā (tuvāk skatīt sadaļu 4.6.).Ziemeļu mola rekonstrukcija negatīvi neietekmēs Eiropas nozīmes aizsargājamudabas teritoriju (Natura 2000), jo atbilstoši veiktajiem pētījumiem un esošo datuanalīzei veicot darbības, kas saistītas ar mola rekonstrukciju un ekspluatāciju, naviespējamas tādas atradnes vai dzīvnieku sugu īpatņu bojā eja, kuru populācijai Latvijādraudētu labvēlīga aizsardzības statusa zaudēšana. Mērsraga piejūras pļavāssastopami īpaši aizsargājamās sugas un biotopi (2.9. sadaļa). Šīs pļavas izvietotas uzZ no rekonstruējamā Ziemeļu mola, kur sekla līča piesērēšanas ar sanešiem rezultātā117

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________veidojas vētras applūstoša pļavu meldru un niedrāju josla ar lēzeniem vaļņveidīgajiempacēlumiem (2.7. sadaļa). Piejūras pļavas ir viens no retākajiem un apdraudētākajiembiotopiem Latvijā, tās iekļautas arī Eiropas Savienības Biotopu direktīvas(92/43/EEC) 1. pielikumā. Ziemeļu mola rekonstrukcijas veikšana ietekmēs tālākosauszemes platību ar mitrām pļavām un niedrājiem izveidošanos. Tas savukārtsekmēs jaunu nozīmīgu piekrastes biotopu rašanos.4.6. Prognoze par rekonstruētā mola iespējamo ietekmi uz piekrastes dinamikas procesiemMorfodinamisko procesu matemātisko modelēšanu Mērsraga ostas apkārtnē veicaSIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”, 2003.g. Prognostiskie aprēķinirekonstruētam Ziemeļu molam liecina, ka sanešu (suspendēto daļiņu) koncentrācijaMērsraga ostas akvatorijā būtiski mainīsies. Tika aprēķināti, kā sedimentācijas apjominavigācijas kanālā pie patreizējās hidrobūvju konfigurācijas, tā arī pagarinātuZiemeļu molu.Aprēķini parāda, ka jūras kanāla piesērēšana no D puses tipiskos gados navsagaidāma. Kopējais sedimentācijas apjoms, kā arī prognozētais minimālais dziļumsuz kanāla ass pēc vētru perioda visiem aprēķinu variantiem apkopots 4.6.1. tabulā.Aprēķinātais sedimentācijas apjoms Mērsragaostas ārejā pieejas kanālā, tipiska gada laikāTabula 4.6.1.Variants Piesērējums, tūkst. m 3 Minimālais dziļums uzkanāla ass, mMaksimālaispiesērējums uzkanāla ass, mPatreizājais Z mols,7m kanāls17,5 5,3 1,7Pagarināts Z mols 12,1 5,6 1,4Pagarināts Z molsar papildusviļņlauzi8,4 6,2 0,8118

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Attēls 4.6.1. Aprēķinātais dziļums pēc tipiska viena gadaperioda ostas konfigurācijai ar padziļinātu kanālu un patreizējo molu(SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)Att. 4.6.1. parādīts aprēķinātais dziļumu sadalījums pēc tipiska gada, situācijā, jasaglabājot patreizējo hidrobūvju konfigurāciju, navigācijas kanāls tiek padziļināts līdz7 m. Att. 4.6.2. attēlota atbilstošā dziļumu starpība (tātad piesērējuma slāņa biezums).Kā jau atzīmēts, sanešu kustība pār navigācijas kanālu notiek koncentrētā ~100 mplatā joslā, kas atbīdīta jūrā aptuveni 100 m no Z mola galvas. Šajā joslā arī notiekbūtiskākā jūras kanāla piesērēšana. Piesērējuma slāņa biezums pie kanāla Z malas varsasniegt 3 m, bet uz kanāla ass – 1,7 m (sk. arī tab. 4.6.1.).4.6.3. attēlā parādīts straumju sadalījuma momentuzņēmums ZZA vētras laikā. Tasparāda sanešu mēles attīstību, tsk. to, kā viļņu lūšanas izraisītais recirkulācijasvirpulis pie Z mola atbīda sanešu materiālu piesātināto garkrasta straumi jūrasvirzienā.119

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Attēls 4.6.2. Aprēķinātā dziļumu starpība pēc tipiska viena gadaperioda ostas konfigurācijai ar padziļinātu kanālu un patreizējo molu(SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)Attēls 4.6.3. Dziļumu sadalījums un straumes ātrums ostas konfigurācijai arpadziļinātu kanālu tipiskai ZZA vētras situācijai (SIA „Procesu analīzes un izpētescentrs”,2003)Veikti prognostiskie sedimentācijas aprēķini 1 gada periodam situācijai ar līdz 7 mpadziļinātu navigācijas kanālu un atbilstoši pagarinātu Ziemeļu molu.120

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Att. 4.6.4. parādīts aprēķinātais dziļumu sadalījums pēc tipiski vētraina gada. Sanešumēle tieksies apliekt Z molu, izraisot jūras kanāla piesērējumu ~100 m platā joslā pietā gala. Atšķirībā no patreizējās situācijas, pie Z mola gala varētu neveidotiespadziļinātā ieplaka. Viena gada laikā Z mola galu varētu sasniegt 3 m izobāta, betkanāla Z nogāzi – 4,5 m izobāta.Attēls 4.6.4. Aprēķinātais dziļums pēc tipiska viena gada perioda ostaskonfigurācijai ar jaunu molu (SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)Att. 4.6.5. parādīta viena gada laikā sagaidāmā dziļumu starpība. Uz kanāla malaspiesērējums nepārsniegs 2,5 m biezu slāni, bet uz kanāla ass – 1,4 m biezu slāni (sk.arī tab. 4.6.1.).Sedimentācijas apjoms ārējā pieejas kanālā, pēc Ziemeļu mola pagarināšanaspirmajos gados samazināsies līdz 12000 m 3 (skat. Tabulu 4.6.1.).Att. 4.6.6. parādīts, kā ar sanešiem piesātinātā garkrasta straume apliec jauno Z moluZZA vētras laikā. Recirkulācijas virpulis pie Z mola novietojas patreizējās molagalvas rajonā, bet sedimentiem bagātā straume šķērso jūras kanālu uzreiz aiz Z molagala.121

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Attēls 4.6.5. Aprēķinātā dziļuma starpība pēc tipiska viena gada perioda ostaskonfigurācijai ar jaunu molu (SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)Attēls 4.6.6. Dziļumu sadalījums un straumes ātrums ostas konfigurācijai arjaunu molu tipiskai ZZA vētras situācijai (SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)122

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Ieteikumi hidrobūvju optimizācijai un prognostiskie aprēķini ieteiktai konfigurācijaiAplūkotais Ziemeļu mola pagarinājums novērsa sedimentāciju patreiz piesērējošākanāla posmā, bet atbīdīja piesērējuma zonu tālāk jūrā, samazinot piesērējumaapjomu.Piedāvāts Ziemeļu molu papildināt ar ~80 m garu zemūdens (-1 m abs. augstumaatzīmē) viļņlauzi, kas novietots ~80 m uz ZZA no Ziemeļu mola (sk att. 4.6.7.). Šādsviļņlauzis dzēstu daļu no ZA sektora pienākošo viļņu enerģijas, tādējādi samazinot (1)sanešu koncentrāciju garkrasta straumē un (2) šīs straumes ātrumu. Viļņlauzis varētubūt uzlūkojams kā alternatīva sanešu papilduztvērējam (kabatai) pie kanāla Z malas.Attēls 4.6.7. Aprēķinātais dziļums pēc tipiska viena gada perioda ostaskonfigurācijai ar jaunu molu un papildus viļņlauzi (SIA „Procesu analīzes un izpētescentrs”,2003)Att. 4.6.7. parādīts aprēķinātais dziļumu sadalījums vienu tipisku gadu pēc hidrobūvjurekonstrukcijas. Kanāla piesērēšanas kvalitatīvais raksturs nav būtiski mainījies,salīdzinājumā ar sadaļā 5.3. aplūkoto situāciju (sk. arī att. 4.6.8. aprēķināto dziļumastarpību), tomēr kopējais kanāla piesērējuma samazinājums ir ievērojams. Varsagaidīt, ka ikgadējais kanāla piesērējums samazināsies līdz 8400 m 3 (mazāk par pusino patreizējā), bet maksimālais dziļuma samazinājums uz kanāla ass nepārsniegs 0,8m (sk. Tab. 4.6.1.).123

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Attēls 4.6.8. Aprēķinātā dziļuma starpība pēc tipiska viena gada perioda ostaskonfigurācijai ar jaunu molu un papildus viļņlauzi (SIA „Procesu analīzes un izpētescentrs”,2003)Attēls 4.6.9. Dziļumu sadalījums un straumes ātrums ostas konfigurācijai arjaunu molu un papildus viļņlauzi tipiskai ZZA vētras situācijai (SIA „Procesu analīzes unizpētes centrs”,2003)124

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Papildus viļņlauža izbūve izraisīs piesērējumu zonā starp Z molu un jauno viļņlauzi.Tomēr sanešu mēles virzība šajā zonā nenotiks samazinātās viļņu enerģijas dēļ.Piedāvātā risinājuma ilglaicību nosaka sanešu mēles, t.i. 2 – 3 m izobātaspievirzīšanās jūras kanālam gar jaunās hidrobūves ziemeļu malu.Att. 4.6.9. parāda papildus viļņlauža ietekmi uz Z mola aptecēšanu ZZA vētras laikā.Garkrasta straume starp molu un viļņlauzi samazinās; daļa straumes virzās garviļņlauža ZA malu. Nav sagaidāma kanāla piesērēšanas zonas maiņa.Prognostiskie jūras kanāla piesērēšanas aprēķini ļauj izdarīt sekojošus secinājumus:- pie patreizējās hidrobūvju konfigurācijas ikgadējais sedimentācijas apjoms irap 18000 m 3 ; kanāla piesērēšana notiek ap 100 m platā joslā, kas atbīda jūrasvirzienā ~100 m no Z mola;- neatkarīgi no hidrobūvju pārbūves, kanāla piesērēšana raksturīgos gadossagaidāma tikai no Z puses;- Z mola pagarināšana samazinās ikgadējo ārējā pieejas kanāla piesērēšanasapjomu līdz 12000 m 3 , sagaidāms, ka kanāls piesērēs ~100 m platā joslāuzreiz aiz jaunbūvējamā mola galvas.4.7. Prognoze par rekonstruētā Ziemeļu mola iespējamo ietekmi Rīgas jūras līča un ostasiekšējās akvatorijas hidroģeoloģiskiem apstākļiemHidro- un morfodinamisko procesu matemātisko modelēšanu Mērsraga ostas apkārtnēveica SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs” (PAIC) 2003. Izveidojot ostasapkārtnes procesu matemātiskos modeļus, veikti aprēķini un novērtēta Ziemeļu molarekonstrukcijas iespējamā ietekme uz ostas iekšējās akvatorijas un pieguļošās jūraslīča teritorijas hidroģeoloģiskajiem apstākļiem.Ziemeļu mola konfigurācijas izmaiņa noved galvenokārt pie hidrodinamisko (viļņu,straumju) un suspendēto daļiņu (sanešu) koncentrācijas režīma izmaiņām.Straumju virzieni un sanešu koncentrācija izskatīti 4.6. nodaļā.Viļņošanās režīma skaitliskie parametri uzdoti tab. 4.7.1. kā (1) nozīmīgais viļņuaugstums H s . (2) 5% nodrošinājuma viļņu augstums H 5% un (3) 1% nodrošinājumaviļņu augstums H 1% . Šie parametri aprēķināti diviem variantiem – ar patreizējo(„vecais”) un rekonstruēto („jaunais”) Ziemeļu mola konfigurāciju. Visi parametritabulās apkopoti trīs vietās: (1) ostas vārtos, t.i. uz kanāla ass iepretī Dienvidu molagalvai, (2) 7. piestātnes akvatorijā un (3) 6.piestātnes akvatorijā. Izvēlētās jaunāspiestātnes ir visvairāk pakļautas viļņošanās iedarbībai.125

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Tabula 4.7.1.Viļņošanās parametri raksturīgo vētru situācijās Mērsraga ostāVētrasvirziensVējš,m/sHs,mZZR 18 2,70ZZA 16 2,53AZA 14 1,95ADA 14 1,90ZZA 16 2,53Ostas vārti 7. piestātne 6. piestātneVariantsZ molam H s H 5% H 1% H s H 5% H 1% H s H 5% H 1%Vecais 2,07 2,53 3,15 0,84 1,02 1,28 1,34 1,64 2,04Jaunais 0,90 1,09 1,36 0,45 0,55 0,68 0,62 0,75 0,94Vecais 1,57 1,91 2,38 0,48 0,58 0,72 0,84 1,02 1,28Jaunais 1,48 1,81 2,26 0,48 0,58 0,72 0,81 0,99 1,23Vecais 0,90 1,09 1,36 0,14 0,17 0,21 0,31 0,38 0,47Jaunais 0,87 1,06 1,32 0,11 0,14 0,17 0,25 0,31 0,38Vecais 1,20 1,47 1,83 0,28 0,34 0,43 0,50 0,61 0,77Jaunais 0,95 1,16 1,45 0,29 0,36 0,44 0,45 0,55 0,68Vecaisa=0,81,50 1,83 2,28 0,44 0,54 0,67 1,00 1,22 1,52Visnenozīmīgākā viļņošanās Mērsraga ostas akvatorijā pie patreizējās molukonfigurācijas (att. 4.7.1. – 4.7.2.) sagaidāma ZZR vētru gadījumā. Viļņu lauksapliecis Mērsragu pienāk ostai no ZZA – ZA virziena (att. 4.7.1. – 4.7.4.) un moluneaizkavēts izplatās ostas akvatorijā. Nozīmīgais viļņu augstums pie 6. piestātnes(tab. 4.7.1.) var sasniegt 1,3m. Pie tam viļņi var daudzkārt atstaroties nojaunbūvētajām piestātnēm (att. 4.7.2.)Mola rekonstrukcija būtiski samazina ZZR vētras izraisīto viļņu nonākšanu priekšostā(att.4.7.3. – 4.7.4.), samazinot viļņu augstumu priekšostā aptuveni 2 reizes (tab.4.7.1.). Jāatzīmē, ka jaunbūvētais mola fragments tiks pakļauts būtiskai viļņuiedarbībai šo vētru laikā.ZZA vētru laikā viļņi pienāk ostai no ZA virziena. Tie deformējas no kanāla malāmun lielā mērā lūst pret Z mola galvu. Pie patreizējās Z mola konfigurācijas (tab.4.7.1.) viļņošanās pie piestātnēm ZZA vētru laikā ir aptuveni divreiz mazāka kā ZZRvētru laikā. Ziemeļu mola pārbūve praktiski nesamazina viļņošanos priekšostā ZZAvētru laikā. Jaunizveidotais mols kavē viļņu noliekšanos Z virzienā un viļņu frontegar Z molu „ieslīd” ostas akvatorijā.AZA un ADA virziena vētru gadījumā vēl nozīmīgāka ir padziļināta kanāla lomapienākošā viļņu lauka atliekšanā uz D un Z no ostas vārtiem. Kopumā šo vētrugadījumā Z mola rekonstrukcija par 5 - 10% samazina viļņošanās parametruspriekšostā.Jāatzīmē, ka viļņošanās parametru aprēķins ostas akvatorijā ir atkarīgs no viļņuatstarošanās koeficientu uzdošanas piestātnēm. Aplūkotie aprēķini tika veikti aratstarošanās koeficientu 0,4 6. un 7. piestātnēm un D mola iekšējai robežai, betkoeficientu 0,1 pārējām priekšostas iekšējām robežām. Tab. 4.7.1. parādīts efekts, kasrodas mainot atstarošanās koeficientu no 0,4 uz 0,6 (patreizējais Z mols, ZZA –126

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________vētra). Tā, lielākas atstaroto viļņu enerģijas dēļ, viļņu augstums 6. piestātnesakvatorijā pieaug par 15%.Viļņošanās režīma aprēķini priekšostā ļauj izdarīt sekojošus secinājumus:- patreizējā hidrobūvju konfigurācijā visbūtiskākā viļņošanās priekšostāsagaidāma pie ZZR (!) vētrām; šo vētru laikā viļņi, apliecot Mērsragu pienākostai no ZZA – ZA virziena, viļņošanās 6. – 7. piestātnes akvatorijā varsasniegt nozīmīgo viļņu augstumu 1,3 m;- citu virzienu vētrām raksturīgie viļņu augstumi priekšostā ir divreiz zemāki;- Z molu rekonstrukcija būtiski (~ 2 reizes) samazina visbīstamāko (ZZR)viļņošanos priekšostā, praktiski nemainot (par 5 -10%) viļņošanās režīmuZZA, AZA un ADA vētru laikā.Attēls 4.7.1. Nozīmīga viļņu augstuma sadalījums Mērsraga ostā ZZR vētrasgadījumā. Patreizējā konfigurācija (SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)127

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Attēls 4.7.2. Viļņu izplatīšanās Mērsraga ostā ZZR vētras gadījumā. Patreizējākonfigurācija (SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)Attēls 4.7.3. Nozīmīga viļņu augstuma sadalījums Mērsraga ostā ZZR vētrasgadījumā. Jaunais mols (SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)128

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Attēls 4.7.4. Viļņu izplatīšanās Mērsraga ostā ZZR vētras gadījumā. Jaunaismols (SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)Attēls 4.7.5. Nozīmīga viļņu augstuma sadalījums Mērsraga ostā ZZA vētrasgadījumā. Patreizējā konfigurācija. Atstarošanās koeficients no piestāstnēm 0,6 (SIA„Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)129

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Attēls 4.7.6. Viļņu izplatīšanās Mērsraga ostā ZZA vētras gadījumā.Patreizējā konfigurācija. Atstarošanās koeficients no piestātnēm 0,6 (SIA„Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)4.8. Mola rekonstrukcijai nepieciešamo vietējo derīgo izrakteņu un būvmateriāludaudzuma un iespējamo ieguves vietu raksturojums. Būvmateriālu transpurtēšanaspievedceļu raksturojumsNepieciešamie vietējie derīgie izrakteņi, to ieguves vietu raksturojums, būvmateriālu daudzums397 m garā ziemeļu mola rekonstrukcijai un tā pagarināšanai par 112,5 mnepieciešamo laukakmeņu, šķembu un konstrukciju apjoms apkopots Tabulā. 4.8.1.Tabula 4.8.1.Būvmateriālu aptuvenie apjomi Mērsraga Ziemeļu molamN.p.k. Materiāli Apjoms1.2.3.4.5.6.Tērauda konstrukcijasDzelzsbetona konstrukcijaŠķirotas šķembasNešķirotas šķembas, piebērumiLaukakmeņu krāvumsĢeotekstils1300 t630 m 31200 m 310000 m 34700 m 33500 m 2Lielākais derīgo izrakteņu daudzums nepieciešams 1. kārtas būvniecības darbos,konkrēti pie Ziemeļu mola pagarināšanas, kad akmeņiem tiks nobērts ārējā dambjakodols. Kodola noklāšanai un virsmas noplanēšanai izmantos šķembas.Nepieciešamo izrakteņu izplatības lauki saistīti ar fluvioglaciālajiem nogulumiemZiemeļkursas augstienes ziemeļu nogāzē. Izrakteņu daudzumu plānots piegādāt noKurzemes un Kolkas atradnēm.130

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Kurzemes atradne uzskatāma par vislielāko un nozīmīgāko grants un smilts atradnivisā valsts teritorijā. Atradne atrodas dienvidaustrumos no Talsu pilsētas Lībagu unLaucienas pagasta teritorijā. Tā apvieno vairākus laukumus un agrāk izpētītāsmazākās atradnes (Karpati, Griķi, Baložciems u.c.). Šīs atradnes kopumā aizņemvairākus kvadrātkilometrus lielu teritoriju. Pēc izpētes darbu pabeigšanas 1973. gadā,visās minētajās atradnēs kopumā apstiprināti 59,5 milj. m 3 lieli grants un smiltskrājumi, no kuriem līdz 1998. g. jau izmantoti 3,5 milj. m 3 . Kurzemes atradnesapkārtnē vienlaicīgi tika izdalīti vairāki perspektīvie laukumi, kuros papilduskonstatēti vēl 132 milj. m 3 šī derīgā izrakteņa krājumu.Kurzemes atradnes grants un smilts iegulas aizņem daļu no Ziemeļkursas augstienesziemeļu nogāzes, kuras veidošanā galvenā loma pieder pēdējam apledojumam.Nogulumu uzkrāšanās notika gan paša ledāja iekšienē, gan arī tā malā. Kvartāranogulumu biezums šinī rajonā ir ievērojams un mainās 59 – 98 m robežās. Derīgāizrakteņa iegulas parasti atrodas slāņkopas augšējā daļā un ieguļ 75 – 105 m v.j.l.Zīmīgi, ka Kurzemes atradne ir ievērojama ar ļoti augstiem kvalitatīvajiem rādītājiem.Derīgo izrakteņu iegulu veido laukakmeņu, grants un smilts slāņkopas, kuru kopējaisbiezums atkarībā no paugurainā reljefa īpatnībām mainās 19,8 – 54,4 metru robežās(vidēji 35 m). Atradnei raksturīgs augsts akmeņu un grants frakcijas saturs (vidēji41%), pie kam atradnes ziemeļu daļā akmeņu ir līdz 20,9% no kopējās derīgāizrakteņa masas, un to aprēķinātie krājumi visā atradnē ir 34,7 tūkst. m 3 . Derīgāizrakteņa slāņa pamatne ir samērā līdzena un ieguļ 30,0 – 59,5 m dziļumā no zemesvirsas. Tādā pašā dziļumā atrodas arī gruntsūdeņu līmenis.Segkārta parasti sastāv no smilšaini mālainiem nogulumiem ar smilts un grantsstarpslāņiem. Segkārtas biezums mainās no 1 līdz 20 m (vidēji 6,8 – 8,5 m). Bieživien arī derīgā izrakteņa slānī sastopamas līdz 7 m biezas lēcveidīgas mālsmiltsiegulas, sasniedzot pat 1,7% no derīgā izrakteņa apjoma. Tādējādi šīs iegulas sastādalīdz 0,55 m biezu papildus segkārtu.Kurzemes atradnes grants un smilts krājumi ir labs izejmateriāls visa veidabūvdarbiem, t.sk. pēc putekļaino daļiņu atdalīšanas arī „300”-tās markas betonaražošanai. Izvēloties optimālo šķembu sastāvu var iegūt pat „400”-tās markas betonu.Atradnes teritorijā ierīkots liels grants ieguves karjers, kurš pašreiz atrodas SIA„Talsu būvmateriāli” īpašumā. 1997. gadā atradnē iegūts 100 tūkst. m 3 derīgāizrakteņa, tomēr, salīdzinot ar agrākajiem gadiem, ieguve te samazinājusies gandrīzčetrkārtīgi.Rīgas jūras līča piekrastes zonā jau izsenis bija zināmi daudzi laukakmeņu izplatībaslauki, vairākos no kuriem pēc tam veikti ģeoloģiskās meklēšanas un izpētes darbi. Šodarbu rezultātā trijos laukumos – Kaltenē, Ķurbē un Upesgrīvā izpētīti laukakmeņukrājumi (10 – 20 km no Mērsraga ostas).Vislielākā saimnieciskā nozīme ir Kaltenes atradnei, kura, tāpat kā Kurzemes grantsatradne, ar Ministru kabineta lēmumu iekļauta Valsts nozīmes derīgo izrakteņuatradņu sarakstā.131

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Kaltenes atradne atrodas Talsu rajonā Rojas un Mērsraga pagastu teritorijā un aizņem52,1 ha lielu platību. Laukakmeņu krāvumi te pārsvarā veidojušies jūras abrāzijasdarbības rezultātā, izskalojot morēnas nogulumus. Izšķir trīs veidu akmeņu laukus:nepārtrauktus, pārtrauktus un akmeņu grēdas vai vaļņus. Akmeņu sakopojumi parastiorientēti ZR – DA virzienā, paceļoties virszemē 1,5 – 2,0 m augstumā. Atsevišķugrēdu garums sasniedz 1 km, platums savukārt nepārsniedz 10 – 100 m, bet akmeņudiametrs svārstās 0,2 – 0,8 m robežās. Laukakmeņi pārsvarā sastāv nomagmatiskajiem vai metamorfajiem iežiem, kuri iztur 2950 kg/cm 3 lielu spiedespretestību. Vaļņos un grēdās, it īpaši to apakšdaļā, apmēram 25 – 30% no apjomaaizpilda grants un oļi, vai arī morēnas materiāls.Kaltenes atradnē aprēķināti samērā lieli krājumi – 638,0 tūkst. m 3 akmeņu, no kuriemTalsu ceļu pārvalde augstvērtīgu šķembu izgatavošanai ik gadus iegūst ap 5,0 tūst. m 3izejvielu.Arī citos Rīgas jūras līča piekrastes apvidos nereti atrodami laukakmeņi nelielusakopojumu, kā arī atsevišķu laukakmeņu vai meliorācijas akmeņu kaudžu veidā.Tikai jāatzīmē, ka to ieguve, īpaši piejūras zonā, jāveic stingri ievērojot dabasaizsardzības prasības.Derīgo izrakteņu un būvmateriālu transportēšanas pievedceļiTādu derīgo izrakteņu kā laukakmeņu un šķembu piegādi jebkurā gadījumā varrealizēt, pa ceļu Jūrmala – Kolka (P – 131), no Kaltenes atradnes, mazāk kā 15 kmattālumā no Mērsraga.Smilts un grants piegādei, nepieciešamības gadījumā, var izmantot tādus Kurzemesatradnes laukumus kā Karpati un Griki. Piegādes maršruts 25 km iet pa ceļu P – 138(Talsi – Jūrmala), tālāk (10 km) pa vietējas nozīmes asfaltēto autoceļu caurEzermuižu, kas savieno P – 128 ar P – 131, un pa ceļu P – 131 līdz Mērsraga ostai –20 km. Maršruta kopējais garums ap 55 km.Dzelzsbetona konstrukcijas būs piegādātas Rīgā vai Ventspilī, kuras atrodas līdzīgāattālumā no Mērsraga ostas. Kopējais attālums līdz Rīgai pa ceļu P-131 (85 km) unautostrādi Rīga – Jūrmala (20 km) sastāda ap 105 km. Ventspili ar Mērsragu savienovalsts autoceļi A – 10, P – 127, P – 131 (Pielikums Nr. 3.). Maršruta kopējais garums~ 115 km.Mola būvniecībai nepieciešamās tērauda konstrukcijas Latvijā neražo, tās piegādāskāda no Eiropas valstīm un transportēs caur Rīgu. Tālāk, no Rīgas uz Mērsragu, arautotransportu.Ģeotekstilu var piegādāt no Rīgas tirdzniecības bāzēm.Līdz ar to būvmateriālu un derīgo izrakteņu piegādes transports noslogos tikaiasfaltētus 1. šķiras autoceļus.132

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________4.9. Paredzētās darbības ietekmes uz vidi būtiskuma izvērtējums, iespējamie vides riskiMērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcijas gaitā būtiskākā ietekme uz vidiparedzama galvenokārt darbu veikšanas laikā, kas saistīti ar ostas iekšējās akvatorijaspadziļināšanu, kā arī izgāžot izņemto grunti jūras zemūdens izgāztuvē (sk. 4.1.nodaļu).Būvdarbu ietekme uz vidi. Ziemeļu mola rekonstrukcijai izvēlēta vispārpieņemtabūvdarbu tehnoloģija, izmantojot videi nekaitīgus būvmateriālus (laukakmeņi, betona,tērauds u.c.) un būvdarbu tehnoloģijas neradīs ievērojamas fizikālas ietekmes uzapkārtējo vidi, tā kā darbu gaitā objektā netiks veikta:- produkcijas ražošana;- notekūdeņu veidošana;- atkritumu veidošana (sk. 4.1. nodaļu).Būvniecības laikā ostas teritorijā, kā jebkura objekta būvniecībā paredzamas gaisakvalitātes izmaiņas – būvniecības un smagās transporta tehnikas izplūdes gāzes, kā arīostas teritorijā būvniecības un smagās transporta tehnikas radītais troksnis unvibrācija. Troksnis un vibrācijas rada psiholoģisku ietekmi uz iedzīvotājiem. Tomērnorādītās ietekmes, kuru avots ir būvniecības tehnika, būs relatīvi īslaicīgas unvibrāciju ietekme nebūs jūtama ārpus būvlaukuma.Pirmajā būvniecības kārtā, trokšņa emisiju noteiks galvenokārt būvmašīnas unautopievedceļi. Projektējamā situācijā akustiski dominēs troksnis, izsauktszemessūcēju un rievsienu dzinēja darbības gaitā.Trokšņu mērījumos, mazstāvu dzīvojamo ēku teritorijā, gultnes padziļināšanas laikā,nav konstatēts trokšņu robežlieluma pārsniegums, ne pie vienas no blakus ostasteritorijai blakus esošās dzīvojamās mājas, kā arī piejūras pļavās.Būvniecībā izmantojamais rievsienu dzinējs (saskaņā ar ražotāja datiem) rada 80 dBAlīmeni 1000 m attālumā. Līdz ar to rievsienas ieteicams iestrādāt ar vibrometodi, kasir effektīvāka par iedzīšanu un rada minimālu troksni. Jāatzīmē, ka minētā iekārtatiks izmantota tikai būvniecības pirmajā kārtā, darbus veicot darba dienās (9:00 –18:00). Trokšņa ietekme būs lokāla un to iespējams samazināt vienmērīgi sadalotdarbu intensitāti būvdarbu laikā, nosakot darba dienas ilgumu, izmantojottehnoloģijas ar zemāku trokšņa līmeni – rievsienu ieurbšanas metode. Ietekme, kassaistīta ar trokšņa emisiju, būs īslaicīga, tikai objekta rekonstrukcijas laikā.Trokšņu piesārņojums var negatīvi ietekmēt Mērsraga ostas kanālā un piekrastesseklūdens zonā sastopamos jūras bioloģiskos resursus (sadaļas 2.1. un 4.4.). Ietekmepieaugs veicot zemūdens hidrotehniskos darbus. Ietekmi iespējams samazināt veicotbūvkonstrukciju sagatavošanas darbus krastā, pārtraucot jebkādus darbus ūdens vidēbiloģiski aktīvajos periodos – zivju nārsta un migrācijas laikā no aprīļa līdz jūnijam.133

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Otrajā būvniecības kārtā samazināsiesies transporta kustības intensitāte. Pēc objektanodošanas ekspluatācijā, būvniecības laikā radītā ietekme izbeigsies. Būvniecībasdarbi notiks, aptuveni 0,6 km attālumā no tuvākajām dzīvojamajām mājām, ostasteritorijā. Darbu rezultātā nav prognozējama blakus esošo teritoriju vides stāvokļapasliktināšanās.Ietekme uz vidi ostas ekspluatācijas laikā. Ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija radīsietekmi uz krasta dinamikas procesiem hidroloģisko režīmu, kā arī uz ostassaimniecisko darbību. Itekmei ir pozitīvs raksturs, tā kā mola pagarināšana:- samazinās ZZR viļņošanos priekšostā;- samazinās ārējā pieejas kanāla aizsērēšanas apjomu, līdz ar to samazinās arīnegatīvās ietekmes, ko rada grunts padziļināšanas darbi;- nevar būtiski ietekmēt apkārtnes bioloģisko daudzveidību un nevar novest pieretu putnu un zīdītājdzīvnieku atradņu izzušanas, nedz kādas sugas labvēlīgāaizsardzības statusa maiņas (sadaļa 4.6.);- nodrošinās ostas saimniecisko attīstību, lielāku kuģu pieņemšanas iespēju.Kuģošanas ceļa noslogošana ietekmēs:o jūras bioloģiskos resursus, jo radīs papildus trokšņu un uzduļķojuma barjerudzīvajiem organismiem, traucējot to migrāciju, samazinot ūdenscaurspīdīgumu, nomācot ekosistēmu. Ietekme būs īslaicīga, to iespējamssamazināt organizējot kuģu satiksmi ostā;o virszemes ūdeņu kvalitāti, jo palielinās suspendēto daļiņu, naftas produktu uncitu piesārņojošo vielu koncentrāciju ūdenī. Ietekmi iespējams samazinātnepieļaujot kuģu dzinēju bezmērķa darbību, piesārņojošo vielu novadīšanuūdenī, uzturot darba gatavībā avāriju seku likvidācijas līdzekļus;o gaisa kvalitāti, jo palielinās sēra u.c. kuģu izplūdes gāzēs esošo vielukoncentrāciju gaisā. Ietekmes samazināšanai jāveic papildus satiksmeskustības organizēšanas pasākumi ostā, lai nepieļautu kuģu dzinēju bezmērķadarbību, kuģiem pie piestātnēm jāpieslēdzas elektroapgādes tīklam, kuģiemjāizmanto degviela ar samazinātu svina, sēra, NOx un SOx saturu.Iespējamie vides riskiZiemeļu mola rekonstrukciju paredzēts veikt saskaņā ar Jūras vides pārvaldesnoteikumiem.Veicot ostas kuģu kanāla un akvatorijas padziļināšanu, pret ko tiek vērstas galvenāsprasības vides aizsardzības jomā, tiks ievēroti sekojoši nosacījumi:- veicot padziļināšanas darbus, stingri tiks ievērotas Konvencijas „HELCOM - 74”un LR normatīvo aktu prasības vides aizsardzības jomā, nepieļaujot jūras ūdeņupiesārņošanu;- mola celtniecības darbi tiks veikti atļautajā laikā, kas neatstās negatīvu ietekmi uzzivju nārstošanas procesu. Kontroli par mola celtniecības darbiem zivjunārstošanas laikā veiks Jūras vides pārvaldes Mērsraga sektora vadītājs.- izbagarētā grunts tiks izvesta gan uz noteiktām jūras izgāztuvēm, gan arīizmantota jaunu kravas laukumu būvniecībai.134

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Problēmas un risku, kas saistīts ar ostas rekonstrukciju un darbību, var iedalīt vairākāsgrupās.Ārējie riski, kurus Mērsraga ostas pārvalde nespēj ietekmēt ar savu darbību, ir:- īpaši nelabvēlīgas ziemas apstākļos pastāv ostas aizsalšanas iespēja;- pieprasījuma izmaiņas, galvenokārt Skandināvijas valstu tirgū, pēc koksnesresursiem, sakarā ar pasaules celulozes tirgus svārstībām;Daļa no ārējiem riskiem, piemēram, vētras, ugunsgrēki, vēja un ūdens postījumi uncitas dabas stihijas nav atkarīgas no Ostas pārvaldes darbības un šo risku ir iespējamssamazināt apdrošinot īpašumus.Iekšējie riski, kurus spēj ietekmēt Mērsraga ostas pārvalde, ir:- neprecīzas prasības Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcijai unpagarināšanai noteiktām prasībām daļēji atbilstoša krasta infrastruktūra;- ostas darbības pārrāvuma risks (ostas rekonstrukciju darbu veikšanas neplānojotun neievērojot kuģu satiksmes drošības prasības ostā);- iespējamās avārijas situācijas, kas var īslaicīgi traucēt ostas darbību;- nepilnīga informācija kuģu kapteiņiem par veiktajiem rekonstrukcijas darbiem unizmaiņām kuģu ienākšanai un iziešanai no ostas.Risks, kas saistīts ar tirgus un tarifu politikas izmaiņām būtu novēršams elastīgipieskaņojot darbību reālajiem apstākļiem un nepārtraukti nodarbojoties arekonomisko prognozēšanu, gan makro, gan mikro līmeņos. Risks, kas saistīts arlikumdošanas, īpašumtiesību un vispārējām ekonomiskajām izmaiņām (inflācija,eksporta kvotas, nodokļi) vienlīdz nopietni ietekmēs visas ostas un to saimnieciskodarbību, un tāpēc savlaicīgai prognozēšana un ekspertu iesaistīšana ostas darbībasvadīšanā ir ļoti svarīga. Kā jebkurā uzņēmējdarbībā, zināmas problēmas var rasties,bet svarīgi ir tās jau iepriekš prognozēt un veikt atbilstošus pretpasākumus, kasmazinātu iespējamos zaudējumus. Iekšējo risku ietekme realizējot projektu tikssamazināta līdz minimumam.4.10. Nepieciešamās izmaiņas teritorijas plānojumā saistībā ar plānoto objekta izbūvi;iespējamie ierobežojumi esošajā saimnieciskajā darbībā un zemes izmantošanā; neērtībasun traucējumi, kā arī ieguvumi iedzīvotājiem un blakus esošo zemju īpašniekiem, ko varētuizraisīt objekta izbūve un ekspluatācijaMērsraga pagasta teritorijas plānojumā noteiktas sekojošas teritorijas un to veidi:1. Jauktās atpūtas un dzīvojamās teritorijas Rīgas jūras līčakrasta kāpuaizsargjoslā (teritorijas paredzētas apbūvei, tūrismam un rekreācijai);2. Savrupmāju un mazstāvu dzīvojamās teritorijas (minimālā zemes gabalaplatība – ne mazāka par 0,3 ha, ja zemes reformas laikā nav izdalīta savādāk);3. Jauktās ražošanas teritorijas. Lauksaimniecības ražošanas loma pagastā irsamazinājusies, arī tās struktūra ir izmainījusies. Daudzas ražošanas raksturateritorijas tiek izmantotas tikai daļēji, tās tiek piemērotas citām vajadzībām vaislēgtas (it sevišķi liellopu un cūku fermas, cehu korpusi). Plānojums paredz135

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________bijušās, šobrīd neizmantotās lauksaimniecības ražošanas teritorijas izmantotkā videi draudzīgas jauktas ražošanas teritorijas.4. Teritorijas, kas nepieciešamas pašvaldības funkciju īstenošanai. Šajāsteritorijās plānojums, pirmkārt, paredz teritorijas, kas nepieciešamas tūrismamun rekreācijai – autostāvvietas, atpūtas vietas dabā, kempingu vietas; otrkātr,tie ir pašvaldībai piederošie meži.5. Mežsaimniecības teritorijas. Ciemu teritorijās esošie valsts meži paliek kā„Dabas pamatne”, paredzēti iedzīvotāju rekreācijai.6. Ceļi.Bez iepriekš minētajiem teritorijas izmantošanas veidiem Mērsraga ciemā vēl irsekojošas apbūves teritorijas:1. Sabiedrisko iestāžu teritorijas. Vidusskola, kultūras nams un stadions,„Ambulances ēka” un bērnudārzs.2. Jauktās dzīvojamās un dārījumu iestāžu teritorijas. Esošās daudzstāvudzīvojamās teritorijas atrodas Mērsraga ciemā. Mērsraga pašvaldība šobrīdneparedz veidot jaunas daudzstāvu dzīvojamās teritorijas.3. Lauksaimniecības teritorija. Pie autoceļa Stende – Mērsrags, gandrīz jauesošajā ciema teritorijā, 80- tajos gados veikta meliorācija. Šobrīd šī sistēmatik pat kā nedarbojas, lauksaimniecības zemes nav augstvērtīgas – tiekizmantotas lopu ganīšanai un siena vākšanai. Tādēļ plānojums paredz uz šīmzemēm veidot lauksaimniecisko apbūvi, t.i. zemes gabali netiek sadalīti mazākpar 1,0 ha.4. Ostas teritorija. Plānojumā osta ir parādīta esošajās robežās. Tālāk ostaspaplašināšanās, pludinot zemes klāt, nav paredzēta.Pašreiz tiek izstrādāti Mērsraga pagasta teritorijas plānojuma grozījumi (Mērsragapagasta padomes 2004. gada 6. aprīļa sēdes lēmums (protokols Nr.5), kuros iekļautsMērsraga ostas Ziemeļu mola pagarinājums (Pielikums Nr.9.).Ostas teritorijas nozīmē zemes gabalu, kas sastāv no trīs dažāda rakstura teritorijām:1. Teritorija zvejas ostas funkcionēšanai;2. Teritorija tirdzniecības ostas funkcionēšanai;3. Teritorija starptautiskas nozīmes jahtu ostas funkcionēšanai un attīstībai.Ostas teritorijā var atrasties:- zivju apstrādes/ pārstrādes uzņēmums;- noliktava;- navigācijas būve;- hidrotehniska būve;- vieglās ražošanas uzņēmums, kas saistīts ar ostas funkciju;- darījumu iestāde;- tirdzniecības un/vai pakalpojumu iestāde, viesnīca – kā palīgizmantošana.1. Zemesgabala maksimālais kopējais apbūves laukums tiek noteiktsdetālplānojumā.136

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________2. Maksimālais ēkas vai citas būves augstums saskaņā ar objekta projektu.Augstuma ierobežojums neattiecās uz ostas celtņiem, bākām un citām iekārtām.3. Zemesgabala brīvā teritorija tiek noteikta detālplānojumā, bet ne mazāk kā 15%.Saskaņā ar Mērsraga pagasta padomes noteikumiem Nr. 5/2002 („Par Mērsragapagasta teritorijas plānojumu un apbūves noteikumiem”) jaunu zemesgabalukonkrētam zemes lietojumam var vaidot (sadalot vai apvienojot) ar Mērsragapadomes lēmumu, pēc Valsts zemes dienesta vai zvērināta mērnieka un būvvaldessagatavota priekšlikuma, pamatojoties uz pagasta teritorijas plānojumu vaiapstiprinātiem detālplānojumiem.Šobrīd Mērsraga ostas teritorijas platība ir 53,49 ha, no tiem 12,48 ha aizņemakvatorija. 1999. gadā Dienvidu mols izbūvēts no jauna. Ziemeļu mols irneapmierinošā stāvoklī un savas funkcijas nepilda. Priekšostā un ostas pievedkanālāir augsts sanešu līmenis, ostas akvatorijs ir vāji aizsargāts no vējviļņošanās.Augšminēto trūkumu novēršanai paredzēta esošā Ziemeļu mola rekonstrukcija unpagarināšana par 112,5 m.Pēc Ziemeļu mola rekonstrukcijas mainīsies Mērsraga pagasta kopplatība, jo jūrasteritorija uz kuras osta paplašinās nav Mērsraga pagastā. Mola pagarināšana skarsdabas parka „Engures ezers” dabas parka zonu. Pašreiz tiek izstrādāti Mērsragapagasta teritorijas plānojuma grozījumi (Mērsraga pagasta padomes 2004. gada 6.aprīļa sēdes lēmums (protokols Nr.5), kuros iekļauts Mērsraga ostas Ziemeļu molapagarinājums (Pielikums Nr.9.).Negatīvie ietekmes virzieni saistīti galvenokārt ar gultnes padziļināšanas darbiem ungrunts izvietošanu. Mola pagarināšana samazinās ikgadējo kanāla piesērēšanasapjomu.Mola konfigurācijas maiņa pozitīvi ietekmēs ostas saimniecisko darbību,infrastruktūru. Ietekme būs pozitīva un nodrošinās ostas attīstību, labāku kuģupieņemšanas un kravu apgrozījuma iespēju. Līdz ar to sagaidāms nozīmīgsprodukcijas ražošanas pieaugums ostas darbībā iesaistītajās uzņēmējsabiedrībās. Tas,savukārt, nodrošinās pastāvīgo darba vietu pieaugumu Mērsraga iedzīvotājiem,sekmēs pagasta iedzīvotāju labklājības celšanos.4.11. Citas iespējamās ietekmes atkarībā no paredzētās darbības apjoma, pielietotajāmtehnoloģijām vai vides vides specifiskiem apstākļiem (arī izbūvējot jaunus infrastruktūrasobjektus, vai pilnveidojot esošos)Iepriekšējās nodaļās izskatītā negatīvā, kā arī pozitīvā, Ziemeļu mola rekonstrukcijasietekme uz vidi:Pozitīvas ietekmes virzieni:- mola rekonstrukcija būtiski samazina visbīstamāko (ZZR) viļņošanos priekšostā,praktiski nemainot viļņošanās režīmu ZZA, AZA un ADA vētru laikā;137

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________- mola pagarināšana samazinās ikgadējo ārējā pieejas kanāla piesērēšanas apjomulīdz 12000 m 3 , sagaidāms, ka kanāls piesērēs ~ 100 m platā joslā uzreiz aizjaunbūvējamā mola galvas;- mola konfigurācijas maiņa būtiski ietekmēs ostas saimniecisko darbību,nodrošinot saimniecisko attīstību.Negatīvie ietekmes virzieni saistīti galvenokārt ar gultnes padziļināšanas darbu izpildi(kurus projekts neparedz, bet tie ir nepieciešami ostas funkcionēšanai) un gruntsizvietošanu. Tas izsauc ūdens kvalitātes pasliktināšanos un līdz ar to:- negatīvu iedarbību uz zivju kāpuriem un mazuļiem;- iedarbību uz pieaugušām zivīm;- zivju migrācijas ceļu nosprostošanu;- trokšņa piesārņojumu.Jāatzīmē, ka negatīvā ietekme saistīta ar kanāla gultnes padziļināšanu un gruntsizvietošanu jūras izgāztuvē. Līdz ar to izraktā grunts galvenokārt jāizvieto uz krasta,it sevišķi piesārņotā grunts.Trokšņa piesārņojuma ietekme būs lokāla un tikai mola rekonstrukcijas laikā. Toiespējams mazināt veicot satiksmes kustības organizēšanas pasākumus un izmantojottehnoloģijas ar zemāku trokšņa līmeni (rievsienu iestrāde ar vibrometodi).Mola konfigurācijas maiņa pozitīvi ietekmēs ostas saimniecisko darbību,infrastruktūru. Ietekme būs pozitīva un nodrošinās ostas attīstību, lielāku kuģupieņemšanas iespēju. Līdz ar to palielināsies kuģošanas ceļa noslogošana, kassavukārt, lokālā teritorijā, ietekmēs virszemes ūdeņu kvalitāti, jo palielināsiessuspendēto daļiņu, naftas produktu un citu piesārņojošo vielu koncentrācija ūdenī.Mērsraga osta ir nozīmīgs Ziemeļkurzemes reģiona ekonomiskais centrs un transportamezgls, jo gan pašā ostā, gan arī apkārtējā reģionā esošo uzņēmumu nākotnesperspektīvas ir cieši saistītas ar Mērsraga ostas attīstību. Mērsraga ostas piedāvātāinfrastruktūra (piestātnes, pievedceļi, utt.) ir būtisks priekšnosacījums kokapstrādesnozares attīstībai, jo tā piedāvā pašu optimālāko loģistikas risinājumu produkcijaseksportam no Ziemeļkurzemes uz Rietumeiropu un Skandināvijas valstīm. Tiegalvenokārt šobrīd ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar mežu izstrādi, koksnespārvadāšanu un nosūtīšanu.Rekonstrukcijas realizācija nodrošinās iespēju Mērsraga ostā uzņemt „jūras” tipakuģus ar atbilstošu ledus klasi, kuru kravnesība ir līdz 5400 DWT, garums līdz 120m, iegrime līdz 6,0 m. Papīrmalkas eksportam no Latvijas uz Rietumeiropas valstīmarvien intensīvāk tiek izmantoti tieši „jūras” tipa kuģi, kuri pārvadā ap 4500 m 3koksnes.Ziemeļu mola pagarināšana samazinās ikgadējo ārējā pieejas kanāla piesērēšanasapjomu. Līdz ar to ievērojami samazināsies ikgadējo padziļināšanas darbu ietekme uzvirszemes ūdeņu kvalitāti un jūras bioloģiskajiem resursiem.138

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Papildus varētu atzīmēt Ziemeļu mola pagarināšanas ietekmi uz krasta procesiem.Prof. G.Eberhards (2003.) norāda, ka visu ostu hidrotehniskās būves kopā ar kuģuceļa kanāliem izmaina garkrasta sanešu plūsmu. Lielās ostas ar gariem moliem undziļiem, platiem kuģu ceļa kanāliem faktiski „pārrauj” sanešu plūsmu un izsaucatšķirīgu krasta joslas attīstību abpus ostām. Ievērojami mazāka ietekme ir mazāmostām, tomēr atbilstoši ostu izvietojumam krastu joslā un dominējošam vēja ungarkrasta sanešu plūsmas virzienam, vienā pusē no ostas būvēm notiek sanešuuzkrāšanās un sauszemes platību pieaugums, pretējā – noskalošanās.Mērsraga ostas izbūve sekmēja sanešu akumulāciju pretējā pusē un plašu, zemusauszemes platību ar mitrām pļavām un niedrājiem izveidošanos (att. 2.7.). Tas,savukārt sekmēja jaunu nozīmīgu piekrastes biotopu rašanos.Intensīvāka vai mazāk intensīva kravu pārkraušana, tādu vai citādu tehnoloģijupielietošana un pilnīgāka vai nepilnīgāka infrastruktūra nevar ietekmēt putnu faunuārpus ostas teritorijas, ja vien nenotiek apkārtējās vides piesārņošana, īpaši ar naftasproduktiem. Pēdējo noplūdes var izsaukt masveida ziemojošo, caurceļojošo un spalvumainošo ūdensputnu bojāeju.139

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________5. INŽENIERTEHNISKIE UN ORGANIZATORISKIE PASĀKUMI IETEKMES UZ VIDIMAZINĀŠANAIMērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcijas gaitā ietekme uz vidi galvenokārtsaistīta ar akvatorijas padziļināšanas darbiem un mazākā mērā – ar molarekonstrukciju un piestātņu būvniecību.Lai samazinātu ietekmi uz jūras vidi būvniecības laikā, rekomendējam:1) Ostas pārvaldei organizēt sauszemes un jūras transporta efektīvu kustību ostā unuz ostas piebraucamajiem ceļiem, nepieļaujot automašīnu un kuģu dzinējubezmērķa darbību, uzstādot barjeras, norādījuma un brīdinājuma zīmes,nodrošinot kuģu pieslēgšanos krasta elektroapgādes tīklam, uzturot darba gatavībāpiesārņojuma seku likvidācijas aprīkojumu, organizējot savlaicīgu kuģu radīto uncitu atkritumu izvešanu no ostas. Nelabvēlīgos hidrometeoroloģiskos apstākļosierobežot būvdarbu intensitāti ostā;2) Mērsraga ostas Ziemeļu mola pārbūvi, kas saistīta ar darbiem uz ūdens pārtrauktzivju nārsta laikā – aprīlī, maijā un jūnijā;3) Veicot būvdarbus pirms un pēc zivju nārsta laika ievērot darbu ierobežojumus,kuri tiks noteikti Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta sākotnējāekspertīzē;4) Ostas pārvaldei novērot hidrobioloģisko un hidrometeoroloģisko situāciju ostā unjūrā, ja nepieciešams apturot būvdarbus, lai nepieļautu pludmales piesārņojumu ardūņām un netraucētu zivju nārsta vai migrācijas norisi ārpus standarta nārsta unmigrācijas laikiem, kā arī novērstu trokšņu un smaku izplatīšanos Engures dabaslieguma teritorijā.Lai samazinātu ietekmi uz jūras vidi pēc būvdarbu pabeigšanas, rekomendējam:1) Neveikt grunts uzskalošanu piekrastes seklūdens zonā;2) Padziļināšanas darbos izņemtās grunts uzskalošanas laukumam jānosaka precīzasrobežas, lai nepieļautu grunts izplūšanu ārpus uzskalošanas laukuma robežām.Laukums jāierobežo ar mehāniskām barjerām, jāparedz uzskalošanas laukumapakāpeniska labiekārtošana un apzaļumošana.3) Ostas pārvaldei sekot, lai padziļināšanas darbu veicēji grunti izgāztu gruntsizgāztuves robežās un pēc iespējas tuvāk grunts izgāztuves centram. Nepieļautgrunts priekšlaicīgu noplūdi no gruntsvedēja kuģa ceļā uz jūras izgāztuvi, kā arīnepieļaujot grunts pārplūšanu pāri bortam.. Ja grunts tiek uzskalota krastā, tadostas pārvaldei jānodrošina, lai tā neizplūst ārpus iepriekš noteiktajāmuzskalošanas laukuma robežām. Ostas pārvaldei ieteicams uzstādīt mehāniskusšķēršļus ap grunts uzskalošanas laukumu šī nosacījuma izpildei;4) Ieteicams padziļināšanas darbus veikt ar zemessūcēju. Šādā gadījumā uzdotzemessūcēja vadītājam ieslēgt zemessūcēja sūkņus 0,5-1,0 m attālumā noūdenskrātuves gultnes, cieši noslēgt cauruļvada savienojumu vietas. Ostaspārvaldei nodrošināt šo nosacījumu izpildi;140

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________5) Ostas pārvaldei nodrošināt, lai darbu izpildītājs veic hidrobioloģiskās unhidrometeoroloģiskās situāciju novērošanu ostā un jūrā, ja nepieciešams apturotpadziļināšanas darbus, lai nepieļautu pludmales piesārņojumu ar dūņām unnetraucētu zivju nārsta vai migrācijas norisi ārpus standarta nārsta un migrācijaslaikiem, kā arī novērstu trokšņu un smaku izplatīšanos Engures dabas liegumateritorijā.Rīgas jūras līča piekrastē pie Mērsraga ostas pēc zivju nārsta 0-2 m dziļumā jūnijāaugustāuzturas zivju kāpuri, tāpēc veicot būvdarbus un padziļināšanas darbus pēciespējas jāsamazina uzduļķoto vielu izkliede ūdenī. Visefektīvāk to iespējams izdarīt:- veicot darbus no krasta un organizējot visus konstrukcijusagatavošanas darbus krastā pirms to ieguldīšanas ūdenī,- veicot padziļināšanas darbus ar zemessūcēju un uzskalojot izsūknētogrunti krastā, taču nenovadot to atpakaļ ūdenī.No ornitoloģiskā viedokļa ostā nepieciešams pievērst īpašu vērību naftas produktunoplūžu novēršanai.Darbu laikā svarīgi, lai ostas pārvalde nodrošina ūdens mehāniskās kvalitātes (krāsas,mehāniskā sastāva, uzduļķojuma rajona) un hidrometeoroloģisko apstākļunovērojumu veikšanu un uzduļķojuma rajona palielināšanās gadījumā ierobežo vaiaptur darbu izpildi.Grunts izvietošana piekrastē nav vēlama, ņemot vērā sanešu intensīvās akumulācijastendences Mērsraga rajonā. Lai samazinātu kuģošanas kanāla aizsērēšanas ātrumu unlīdz ar to samazinātu padziļināšanas darbu slodzi (biežumu) ostas akvatorijā,nepieciešams izveidot sanešu uztveršanas kabatu pie Mērsraga ostas ziemeļu mola.141

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________6. MONITORINGA NEPIECIEŠAMĪBA, TĀ VEIKŠANAS VIETAS, PIEDĀVĀTĀS METODES,PARAMETRI, REGULARITĀTELai kontrolētu piesārņojuma nonākšanu un uzvedību ūdens vidē Mērsraga ostasakvatorijā nepieciešams veikt ūdens un grunts ķīmiskās, kā arī ūdeni un gruntiapdzīvojošo organismu bioloģiskās kvalitātes monitoringu. Monitorings jāveic pirmsdarbu uzsākšanas, darbu laikā un pēc darbu pabeigšanas. Ūdens un grunts bioloģiskāskvalitātes monitoringu nepieciešams veikt reizi piecos gados. Monitoringa gada laikājāveic paraugu noņemšana visās četrās sezonās.Monitoringa mērķis ir iegūt informāciju par ekosistēmas stāvokli un tā izmaiņām turnonākošā piesārņojuma ietekmes rezultātā, kas var izjaukt ekoloģisko līdzsvaru, kāarī novērtēt šo izmaiņu kvalitāti un kvantitāti.Monitoringu operators veic saskaņā ar LR likumu „Par piesārņojumu” , atbilstoši MK2002. gada 9. jūlija noteikumiem Nr. 294 "Par A, B un C kategorijas piesārņojošodarbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību" argrozījumiem līdz 22.04.2004. Operatora darbība, atbilst 1. pielikuma punktam8.6. ostas un piestātnes kravu iekraušanai un izkraušanai kuģos ar bruto tonnāžu, nemazāku par 450 tonnām. Operatoram līdz 2006.gada 1.janvārim, jāsaņem Bkategorijas piesārņojošās darbības atļauja.Vides monitoringa minimālo prasību izpildei nepieciešams izstrādāt monitoringaprogrammu. Sastādot monitoringa programmu, tajā jāiekļauj Helsinku Komisijasvadlīnijās noteiktie analizējamie parametri (HELCOM 17/96, 17/1, Pielikums 8)nepārsniedzot Mērsraga ostas akvatorijā ūdeņu piesārņojuma līmeni atbilstošiprioritāro zivju ūdeņu kvalitātes prasībām pēc MK 2002. gada 12. marta noteikumiemNr. 118 „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”.Izstrādājot kvalitātes monitoringu, turpmāk tekstā tiks norādīti iekļaujamie parametriŪdens un grunts ķīmiskās kvalitātes monitoringā iekļaujamie parametri:‣ metālu un to savienojumu koncentrācija ūdenī: svina (Pb), vara (Cu), hroma(Cr), cinka (Zn), dzelzs (Fe), kadmija (Cd), mangāna (Mn), dzīvsudraba (Hg),niķeļa (Ni) (jonu koncentrācija ūdenī) - vēlams reizi sezonā (4 reizes gadā);‣ metālu un to savienojumu koncentrācija gultnes sedimentu virsējā slānī (0 – 5cm) svina (Pb), vara (Cu), hroma (Cr), cinka (Zn), dzelzs (Fe), kadmija (Cd),mangāna (Mn), dzīvsudraba (Hg), niķeļa (Ni) (mg/kg sausā svara) - vēlamsreizi sezonā (4 reizes gadā);‣ naftas ogļūdeņražu saturs ūdenī (mg/l);‣ naftas ogļūdeņražu saturs gruntī (mg/l);Ūdens un grunts bioloģiskās kvalitātes monitoringu nepieciešams veikt reizi piecosgados. Monitoringa gada laikā jāveic paraugu noņemšana visās četrās sezonās.Iekļaujamie parametri:‣ fitoplanktona sugu sastāvs, skaits un biomasa;‣ zooplanktona sugu satāvs, skaits un biomasa;142

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________‣ makrozoobentosa sugu sastāvs, skaits un biomasa.Monitorings jāveic saskaņā ar augstākminētajos noteikumos norādīto kārtību videsvalsts inspektoru uzraudzībā un jānodrošina sekojošo minimālo prasību izpilde:‣ regulāra ūdens, grunts un bioloģisko paraugu ņemšana;‣ pastāvīga ostas akvatorijas vizuālā apskate, lai konstatētu piesārņojuma arnaftas produktiem esamību, apjomu, tipu, noplūdes pārvietošanās virzienu;‣ ziņošana par piesārņojumu un tā uzvedību attiecīgajai valsts iestādei (VIDMJūras vides pārvalde);‣ ūdens un naftas paraugu ņemšana avārijas noplūdes gadījumā, lai noteiktunoplūdušo naftas produktu daudzumu un īpašības;‣ gultnes sedimentu paraugu ņemšana plānojot hidrotehniskos vaipadziļināšanas darbus termināla akvatorijā;‣ informācijas sniegšana par monitoringa rezultātiem saskaņā ar MKnoteikumos noteikto kārtību;Izvēloties grunts paraugu ņemšanas vietas un to skaitu, jāņem vērā starptautiskāsorganizācijas – HELCOM rekomendācijas 17/1 Pielikuma VIII prasības. Parauguņemšanas stacijas jāizvieto tā, lai pilnībā nosegtu plānoto padziļināšanas vai cituhidrotehniska rakstura darbu teritoriju un sniegtu objektīvu informāciju par gruntskvalitāti.Šobrīd Mērsraga ostas akvatorijā netiek veikts regulārs ūdens vides monitorings.Atsevišķa gultnes sedimentu piesārņojuma izpēte tiek veikta pēc VIDM Jūras videspārvaldes (JVP) pieprasījuma pirms hidrotehnisko būvju rekonstrukcijas vaipadziļināšanas darbu veikšanas. Pēc JVP informācijas gultnes sedimentu izpēteMērsraga ostas akvatorijā tika veikta 1994., 1995., 1998., 1999. un 2003.gadā. Šīsizpētes gaitā tika vidēji noņemti 3 grunts paraugi, kuros tika noteikta smago metālu(Pb, Cu, Cd, Mn, Hg, Ni, Zn un Cr) un naftas produktu koncentrācija.Grunts kvalitātes noteikšanai tika izmantoti piesārņojuma kritēriji, kuri uzrādīti Jūrasvides pārvaldes “Pagaidu instrukcijā jūras vides kvalitātes kontrolei Latvijas valstsostās, kuģu piestātnēs un grunts apglabāšanas vietās” (01.09.1992.).Grunts piesārņotības pakāpe sekojošās piesārņojuma klasēs:1 – tīra grunts;2 – piesārņota grunts. Grunts apglabāšana zemūdens izgāztuvēs ir iespējama, betnevēlama un perspektīvā ir jāpārtrauc.3 – piesārņota grunts, kuras apglabāšana zemūdens izgāztuvēs nav pieļaujama.Šāda grunts uzglabāšana un attīrīšana ir jāveic uz sauszemes.Mērsraga ostas akvatorijā jānodrošina obligātās vides monitoringa prasības attiecībāuz piesārņojošo vielu - naftas produktu un smago metālu klātbūtni ūdeņos gūltnes143

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________sedimentos atbilstoši MK 2003.gada 8.aprīļa noteikumu Nr.162 “Noteikumi par videsmonitoringu un piesārņojošo vielu reģistru” nosacījumiem.Bez tam, veicot grunts pārvietošanu uz jūras zemūdens izgāztuvi ieteicams arīturpmāk veikt jūras izgāztuves vides monitoringu, reizi piecos gados, lai noteiktupiesārņojuma ietekmi uz jūras bioloģiskajiem resursiem un piesārņojuma uzvedību(akumulāciju/izkliedi).Savukārt gultnes sedimentu paraugu ņemšanai ieteicams noteikt vismaz 6 stacijas, nokurām vienu nepieciešams izvietot paredzamā jaunā Ziemeļu mola tuvumā (sk. Attēlu6.1.), viena stacija jāizvieto vietā, kurā grunts monitorings ir veikts laika periodā jauno 1996. gada un kas atrodas tuvu ūdens paraugu ņemšanai ieteiktajai vietai. Pārējās4 stacijas jāizvieto kuģa ceļa daļā, no kurām viena atradīsies ārpus ostas akvatorijas,apm. 100 m no ostas vārtiem, nākamā ostas vārtos starp moliem, bet trešā pieDienvidu piestātnes.Attiecībā uz putniem monitoringā jāietver:• Ligzdojošo tārtiņveidīgo putnu ikgadējas uzskaites Mērsraga pļavās maija vidū unjūnija sākumā, lietojot paralēlo transektu metodi (attālums starp transektiem – 30m), resp. vērtējot ligzdojošo skaitu pēc uzcelto veco putnu skaita.• Spalvmetēju gaigalu uzskaite ik gadus jūlija pirmajā pusē posmā no Kaltenes līdzEngurei (uzskaite tiek veikta sinhroni no krasta piemērotos laika apstākļos,lietojot 40-60reizīga palielinājuma teleskopu).• Ziemojošo ūdensputnu uzskaite jūrā ik gadus janvāra vidū no Kaltenes līdzEngurei, no kuģa, zig-zag-veidīgā maršrutā, iekļaujot piekrastes ūdeņus līdz 35 mizobātei.144

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Attēls 6.1.Attēls 6.1. Grunts vides monitoringa shēma Mērsraga ostaiVides monitoringa programma un shēma ar noņemamo paraugu skaitu un stacijuizvietojumu jāsaskaņo ar VIDM Jūras vides pārvaldi un Ventspils reģionālo videspārvaldi.Monitoringu iespējams veikt uz līgumattiecību pamata, izmantojot dažāduspecializētu vides uzņēmumu un valsts rīcībā esošo tehnisko aprīkojumu unekspertīzi.Valsts un privātie pieejamie tehniskie līdzekļi ir:‣ specializēti peldlīdzekļi ar iekārtām ūdens virsējā slāņa un upes gultnessedimentu paraugu noņemšanai;‣ iekārtas paraugu konservēšanai un uzglabāšanai;‣ paraugu sākotnējās analīžu iekārtas un sekojošu paraugu analīžu veikšanavalsts sertificētā laboratorijā (iespējams izmantot pārvietojamas laboratorijas);‣ datu ievadīšanas, apkopošanas iekārtas un datu bāzes uzturēšanu.Izvērtējot šīs sistēmas rezultātus būs iespējams sastādīt ekoloģiskā stāvokļa īstermiņaun ilgtermiņa prognozes, ieskaitot bīstamo ekoloģisko situāciju prognozes.145

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Literatūra1. „ATW” SIA. Inženierģeoloģisko izpētes darbu atskaite. Objekts: Mērsraga ostas 4.piestātnes rekonstrukcija. Rīga, 1998.2. „ATW” SIA. Inženierģeoloģisko izpētes darbu atskaite. Objekts: „Modo Mežs”kokmateriālu kravas laukumi Mērsraga ostas teritorijā. Rīga, 1999.3. BDO Invest – Rīga. Audita atzinums par Mērsraga ostas pārvaldes kredītuizlietojumu un atmaksas iespējām. Rīga, 2001.4. Baltijas jūras locija. Baltijas piekraste. Latvijas Jūras administrācija. Rīga, 2002.5. BMGS A/S. Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Skiču projekts. Rīga, 2000.6. Ceļu projekts. Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Grunts izpēte. 2004.7. Dabas parka „Engures ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.MK Noteikumi Nr.268. Rīga, 2004.8. Durnick J., Skov H., Jensen F.P., Phil S. 1994. Important Marine Areas for WinterBirds in the Baltic Sea. EU DG XI Research contract No. 22421/90-09/01.- Ornis Consultreport 1994. 110 pp.9. Eberhards G. Latvijas jūras krasti. Latvijas Universitāte. Rīga, 2003., 292.lpp.10. Eberhards G. Slēdziens par Mērsraga ostas rekonstrukcijas projektu un pieejas kanālapiesērēšanu. 3.11.2003.11. „Ekovest”. Zaudējuma, kurš nodarīts ūdens vides bioloģiskajiem resursiem un valstij,veicot remonta gultnes padziļināšanas darbus Mērs-raga ostas akvatorijā un refulējotizņemto grunti krasta izgāstuvē, aprēķins. Rīga, 1998.12. „Ekovest”. Nodokļa valstij, par piesārņojošo vielu ievadīšanu jūras zemūdensizgāstuvē, veicot padziļināšanas darbus Mērsraga ostas vārtu rajonā, aprēķins. Rīga,2004.13. „Ekovest”. Zaudējuma, kurš tiek nodarīts ūdens vides bioloģiskajiem resursiem,veicot padziļināšanas darbus Mērsraga ostā vārtu rajonā un izgāžot izņemto grunti jūraszemūdens izgāstuvē, aprēķins. Rīga, 2004.14. „Jūras Projekts”. Mērsraga ostas hidrotehnisko būvju rekonstrukcijas skiču projekts.Rīga, 1998.15. „Jūras Projekts”. Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcijas skiču projekts.Rīga, 2000.16. Juškevičs V., Mūrnieks A., Misāns I. Latvijas ģeoloģiskā karte mērogs 1:200000,42. lapa – Jūrmala. Rīga, 1999.17. Keris Vilnis. Mērsraga ostas pievadkanāla rekonstrukcija. Tehniskais projekts.Rīga, 1999.18. LBN 005-99 „Inženierizpētes noteikumi būvniecībā”. MK, 2000.19. Mērsraga ostas attīstības tehniski ekonomiskais pamatojums. Biznesa plāns. 1998.20. Mērsraga ostas akvatorijas pase. Latvijas jūras administrācija. Rīga, 1999.21. Mērsraga osta. Zemes robežu plāns. Talsi, 2002.22. Mērsraga osta. Zemes grāmatu apliecība. 2004.23. Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcijas 1.kārta. SIA „Inženieru grupa„Kurbads””. Rīga, 2003.24. PAIK. Hidro- un morfodinamisko procesu matemātiskā modelēšana Mērsragaostas apkārtnē. Rīga, 2003.146

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________25. Račinskis E., Stīpniece A. 2000. Putneim starptautiski nozīmīgās vietas Latvijā.Rīga LOB. 185 lpp.26. Tracevskis G., Meirāns Z., Kunda Z. u.c. Результаты геологической сёмкимосштаба 1:50000 на территории листов O-34-81, O-34-82, O-34-93, O-34-94, O-34-95, O-34-105, O-34-106 (Талси – Колка) за 1986 – 1993. Rīga, Valsts ģeoloģijas fonds.27. Uļsts v. Baltijas jūras krasta zona. Rīga, 2003.28. „Unicone”. Ģeotehnisko izpētes darbu atskaite. Objekts: Mērsraga ostasrekonstrukcija. Rīga, 1996.29. „Unicone” 2000. „Inženierģeoloģisko izpētes darbu atskaite. Ģeofiziskie darbiMērsraga ostas pievadkanāla akvatorijā”30. Knaps R., 1965. „Перемешение наносов у берегов восточной балтикию. Рига,Латгидропром, стр. 57”.147