IVN Mērsraga <strong>ostas</strong> Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Tabula <strong>2.</strong>5.5.Bīstamo virzienu viļņu aprēķina parametri, pirms ieejas Mērsraga ostā(7 km no krasta)Atkārtošanās Vēja virziensh,m t,c l,m h1% h2% h5%1 reizi 50 ZA 0,88 3,4 20,8 1,81 1,64 1,54gados A 1,35 4,73 38,5 2,84 2,73 2,381 reizi 20 ZA 0,85 3,3 20,4 1,79 1,62 1,51gados A 1,25 4,58 37,5 2,75 2,44 2,291 reizi 10 ZA 0,83 3,3 20,0 1,75 1,60 1,46gados A 1,16 4,61 36,7 2,75 2,44 2,291 reizi 5 gados ZA 0,79 3,2 18,7 1,70 1,52 1,43A 1,10 4,52 30,9 2,42 2,15 2,011 reizi gadā ZA 0,77 3,1 18,1 1,67 1,49 1,38A 1,01 4,18 27,8 2,22 2,12 1,85Veiktā viļņošanās apstākļu analīze Mērsraga ostā, pēc tās plānotās rekonstrukcijas,liecina, ka esošais Ziemeļu mols labi aizsargā <strong>ostas</strong> akvatoriju pret viļņu pārvelšanosziemeļu un ziemeļaustrumu vējā. Taču ziemeļrietumu vētrās, kuras notiek līdz arkrasu ūdens līmeņa celšanos, ir iespējama epizodiska viļņu pārvelšanās pār molu.Mērsraga ostā visbīstamākais vēja virziens no viļņošanās viedokļa ir austrumu. Taču,piestātnes Nr.6 un Nr.7 būs pietiekami labi aizsargātas pret šādu viļņošanos arDienvidu molu.Tādējādi, apskatāmā Mērsraga <strong>ostas</strong> rekonstrukcija pat viļņu bīstamu virzienu laikā,pārtauvojot kuģus pa piestātnēm, spēs garantēt drošu kuģu stāvēšanu.Ledus apstākļiLedus Rīgas jūras līcī parasti sāk veidoties decembra vidū un izzūd aprīļa beigās.Maigās ziemās ledus perioda ilgums 1,5 – 2,0 mēneši; bargās – 6 mēneši. Pilnīgajūras līča aizsalšana notikusi 17% ziemu.Mērsraga <strong>ostas</strong> teritorijā ledus sega veidojas janvāra sākumā un noturas līdz martaotrajai pusei – vidēji 2,5 mēnešus. Visbargākajās ziemās akvatorija pārklājas ar ledudecembra otrajā pusē un attīrās no ledus maija sākumā. Ledus slāņa biezums vidēji 40– 50 cm, maksimālais 80 cm. Vētru, kas izsauc ledus kustību Rīgas jūras līcī, laikāraga Mērsrags rajonā notiek ledus torosēšanās un krāvumu veidošanās.StraumesRīgas jūras līča ūdens cirkulāciju nosaka ūdens apmaiņa pa šaurumiem. Vērojami divilielāki ūdens riņķojumi (diametrs 40 – 60 km) – viens ap Roņu salu, otrs līča D daļā.un vairāki mazāki virpuļi (galvenokārt krastu zonā; to diametrs daži km). Periodā, kadpa Irbes jūras šaurumu nāk ieplūdstraume, Rīgas līča centrālajā daļā veidojas30
IVN Mērsraga <strong>ostas</strong> Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________riņķojums , kur straumei ir pulksteņrādītāja kustības virziens. Izplūdstraumes periodāriņķojumam ir pretējs virziens. Pirmajā gadījumā ūdens līmenis līcī par 10-20 cmpaaugstināts, otrajā – par 10 -20 cm pazemināts. Viegla vēja laikā straumes ātrumsriņķojumā ir mazs – 5-8 cm/s. Vētras laikā uzplūdu vēji pa Irbes jūras šaurumu iedzenlīcī papildus ūdens masas. Riņķojumi līcī saglabājas arī šajos gadījumos, tikaistraumes ātrums ir lielāks (15 – 25 cm/s) un viena virziena cirkulācijas ilgums iratkarīgs no tā, cik ilgi pūš uzplūdu vai atplūdu vējš.Gar Latvijas piekrasti straumes nav pastāvīgas, bet atkarīgas no vēja virziena. Tāsparasti plūst paralēli krastam (sk. att. <strong>2.</strong>5.3.)Vēja un vētras laikā vairākās līča daļās veidojas arī atsevišķi mazāki riņķojumi, kurstraume bieži mainās. Straumes virziens dziļumā ir citāds nekā pie ūdens virsmas,dažreiz starpība var būt pat par 180° (Latvijas Jūras administrācija. Baltijas jūraslocija, 200<strong>2.</strong>)31