IVN Mērsraga <strong>ostas</strong> Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Attēls. <strong>2.</strong>5.3. Straumes Rīgas jūras līcī pie dažādiem vēja virzieniem(Latvijas Jūras administrācija, Baltijas jūras Locija, 2002)Viļņu gāzuma joslā attīstās ar ūdens viļņošanos saistītas dažāda ģenētiskā tipastraumes (enerģētiskās, gradientās, plīsuma). Pēc aplēšu datiem vidēja stiprumaviļņojuma vētru laikā straumju ātrums var sasniegt 0,5 – 0,7 m/s., stipru vētru laikā0,8 – 1,0 m/s un ekstremālās vētrās līdz - 1,0 – 1,5 m/s.Ārpus viļņu gāzuma joslas galvenokārt veidojas dreifa straumes un straumes, kasrodas Irbes šaurumā sakarā ar ūdens apmaiņu starp Rīgas jūras līci un Baltijas jūru.32
IVN Mērsraga <strong>ostas</strong> Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Ūdens virsējā horizontā tādu straumju ātrums sasniedz 0,5 – 0,8 m/s, bet līča gultnestuvumā samazinās.Straumes Mērsraga <strong>ostas</strong> akvatorijā un pieejas kanālā nosaka notece no Enguresezera, ūdens līmeņa svārstības uzplūdos un atplūdos, hidrometeoroloģiskie apstākļi.Vidējie straumes ātrumi sasniedz aptuveni 0,1 – 0,3 m/s. Viļņus gāzošo straumju, kasiet paralēli krastam, ātrumi pie ieejas vārtiem var sasniegt 1 – 2 m/s, dažreiz vairāk.<strong>2.</strong>6. Ostas iekšējās akvatorijas nogulumi, to raksturojums un izplatība; <strong>ostas</strong> iekšējāsakvatorijas sanešu piesārņojuma raksturojums padziļināšanai paredzētos dziļumos;Mērsraga kanāla hidroloģiskais raksturojums, izvērtējot kanāla sanešu ietekmi uz <strong>ostas</strong>akvatorijuNozīmīgs faktors Mērsraga iekšējās akvatorijas vides kvalitātes raksturošanā irnogulumu ķīmisko analīžu rādītāji un to izplatība akvatorijā. Šie rādītāji jāņem vērāveicot padziļināšanas darbus saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kas paredznoņemt akvatorijas grunts paraugus no <strong>ostas</strong> akvatorijas un tās molu tuvumā esošāsgultnes, kur jāveic ķīmiskā analīze, lai noteiktu grunts piesārņojuma līmeni.Rīgas jūras līča Mērsraga <strong>ostas</strong> seklūdens joslu klāj oļaina smilts un laukakmeņi. PēcUļsta (1998) veiktā pētījuma, zemūdens nogāzi Mērsraga <strong>ostas</strong> apkārtnē līdz aptuveni3-7 m dziļumam klāj smalkas smilts, bet lielākos dziļumos grants ar oļiem, bet krastaposms uz dienvidiem no Mērsraga klasificējams kā akumulācijas krasts. Krastaposms Valgalciems – Mērsrags uzskatāms par dinamiska līdzsvara posmu arepizodiskiem pludmales terases ārmalas izskalojumiem, kur seklūdens joslu līdz 5 mizobātai nogulumus veido smalka smilts. Pēc H. Segalas (2000) analīzes Mērsraga<strong>ostas</strong> navigācijas kanāls ir pienests ar sanešiem 50-100 m platā joslā 70-150 mattālumā no <strong>ostas</strong> moliem. Arī ģeotehniskās izpētes laikā SIA „Unicone” (2000)atklāj, ka jūras vārtu rajonā (un 200-250 m uz jūras pusi) dibennogulumos pārstāvētasmalka smilts. Nogulumu smilts rupjums palielinās jūras virzienā. 200-500 mattālumā no <strong>ostas</strong> vārtiem dibennogulumos sastopama smilts ar granti un oļiem, bettālāk jūrā atsedzas morēna.Nogulumu raksturošanā Grunts kvalitātes noteikšanai tika izmantoti piesārņojumakritēriji, kuri uzrādīti Jūras vides pārvaldes “Pagaidu instrukcijā jūras vides kvalitāteskontrolei Latvijas valsts ostās, kuģu piestātnēs un grunts apglabāšanas vietās”(01.09.199<strong>2.</strong>). Šie kritēriji nosaka grunts piesārņotības pakāpi sekojošās piesārņojumaklasēs:1 – tīra grunts;2 – piesārņota grunts. Grunts apglabāšana zemūdens izgāztuvēs ir iespējama, betnevēlama un perspektīvā ir jāpārtrauc.3* – piesārņota grunts, kuras apglabāšana zemūdens izgāztuvēs nav pieļaujama. Šādagrunts uzglabāšana un attīrīšana ir jāveic uz sauszemes.33