1 2. 13 2.1. Mērsraga ostas, tās iekšējās - Mērsraga pagasta padome

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Attēls. 2.6.4. Nozīmīgā viļņu augstuma sadalījums Mērsraga ostas apkārtnē ZZAvētras gadījumā (SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)Sanešu plūsmu režīmsMērsraga osta atrodas krasta ielokā, kas uztver zināmu smilts daudzumu no garāmejošās sanešu plūsmas.Kopumā var secināt, ka sanešu materiāls vairākus metrus biezā slānī pieejams līdz500 m uz jūras pusi no ostas moliem. Sanešu materiālu efektīvi veido smalka smilts(d 50 =0,15 mm).Plūsmas virziens no Ziemeļiem uz Dienvidiem, tās jauda (pēc V.Uļsta darba “Krastudinamika un sanešu plūsmas”datiem) 40-50 tūkst.m 3 /gadā. Ostas pievadkanālaaizsērēšana nenotiek pakāpeniski. Parasti pievadkanāla aizsērēšana ir notikusi pēc Zun ZR virzienu vētrām pie zema ūdens līmeņa. Aizsērējums pievadkanāla izveidojasaptuveni no 40 līdz 160 m no ostas vārtiem. 1999. gada rudenī Mērsraga ostā tikaizveidots jauns pievadkanāls (gultnes atzīme –6,2m). Pēc jaunā ostas pievadkanālaizbūves ir izveidojusies jauna situācija, un lai varētu novērtēt sanešu plūsmastendences, būtu jāveic sistemātiski pievadkanāla dziļuma mērījumi.Saskaņā ar pagājušā gada mērījumiem ir izmainīta ostas akvatorijas pase.Prognozējamais sanešu daudzums tiek lēsts ap 40000 – 45000 m 3 , jo molusavstarpējais izvietojums neizsargā kuģu ceļu no sanešu plūsmas.Par sanešu ietekmi uz Mērsraga ostu ir pietiekoši informatīvs materiāls, kurupadziļināti ir analizējis un ar jauniem novērojumiem papildinājis LU Ģeogrāfijas unZemes zinātņu fakultātes profesors Guntis Eberhards. Šis atzinums par Mērsraga37