1 2. 13 2.1. Mērsraga ostas, tās iekšējās - Mērsraga pagasta padome

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Sanešu raksturs un pārvietošanāsPēc V.Uļsta (1998.) sanešu pārvietošanās krasta nogāzē noris viļņu un ar tiem saistītostraumju iespaidā. Tā vienmēr izpaužas kā sarežģīts gareniskās un šķērsvirziena(attiecībā pret krasta līniju) pārvietošanās rezultāts.Izšķir divus sanešu pārvietošanās veidus – gultnē un suspendēto. Pirmajā gadījumāsanešu pārvietošanās noris gultnes plānajā virsējā slānī (kā daļiņu ripošana unsaltācija) un dažādu mikro- un mazoreljefu veidā (vaļņu, ripsnas u.c.). Sanešupārvietošanos gultnē viļņu iespaidā lielā mērā ietekmē ūdens kustības ātrumuasimetrija: ūdens kustībām gultnes tuvumā uz krastu un atpakaļ lielākā dziļumā irgandrīz vienāds ātrums un ilgums. Mazākos dziļumos, kur viļņu deformācija izteiktastiprāk, krasta virzienā plūst īslaicīgas un spēcīgas ūdens strāvas, bet atpakaļ –vājākas un ilgstošākas. Tāpēc zemūdens nogāzē lielākām un smagākām sanešudaļiņām ir tendence pārvietoties krasta virzienā, bet smalkākām un vieglākām – uzjūras pusi.Sanešu suspendētās pārvietošanās gadījumā, vienkārši runājot, viļņi uzduļķo gultnessanešus, un tālāk to pārvietošanās (gareniski, asā leņķī, kā arī šķērsām krastam) norisvētras un cita tipa straumju iespaidā. Šī procesa mehānisms ir ļoti sarežģīts un tāpēcsīkāk netiek izskatīts.Sanešu pārvietošanās pētījumos izšķir divus virzienus. Pirmais no tiem ir vērsts uzsanešu kustības mehānisma un masveidīgas pārvietošanās izpēti ar labaratorijas unmatemātiskās modelēšanas metodēm, kā arī instrumentāliem novērojumiem dabā.Otrā virziena pētījumos izmanto ģeomorfoloģiskās un ģeoloģiskās metodes, kurasatļauj noskaidrot sanešu pārvietošanos pēc krasta zonas morfodinamikas īpatnībām,sanešu rupjuma un minerālā (petrogrāfiskā) sastāva izmaiņām, kā arī hidrotehniskobūvju piesērējuma pakāpes.V. Uļsts (1998.) analizē morfodinamiskus procesus visā Latvijas krasta zonā. Darbānorādīts uz sanešu pārvietošanos dienvidu virzienā visā posmā Kolkasrags–Mērsrags.Pie tam Mērsrags kavē sanešu tranzītu, veidojot rajona dabisku Dienvidu robežu. V.Uļsts (1998.) izdala atšķirīga tipa krasta zonas Mērsraga ostas apkārtnē, kopumāraksturojot morfodinamisko procesu intensitāti rajonā kā samērā augstu.1. Krasta posms Valgalciem – Mērsrags uzskatāms par dinamiska līdzsvaraposmu ar epizodiskiem pludmales terases ārmalas izskalojumiem. Seklūdensjoslā līdz 5 m izobātai nogulumus veido smalka smilts.2. Mērsragā seklūdens joslu klāj oļaina smilts un laukakmeņi. Būtiska ragaizskalošana nenotiek tāpēc, ka platajā akmeņainajā seklūdens joslā viļņi zaudēlielāko daļu enerģijas.3. Krasta posms uz D no Mērsraga zemes raga klasificējams kā akumulācijaskrasts. Posmam raksturīga vairākus simtus metru plata pļavu pludmale.Atbilstoši V.Uļstam (1998.) zemūdens nogāzi Mērsraga ostas apkārtnē, līdz 3 – 7 mdziļumam klāj smalkas smilts, bet lielākos dziļumos grants ar oļiem unlaukakmeņiem.45