1 2. 13 2.1. MÄrsraga ostas, tÄs iekÅ¡ÄjÄs - MÄrsraga pagasta padome

More documents

Recommendations

Info

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________attīrīti notekūdeņi pašteces ceļā tiek novadīti Rīgas jūras līcī pie Z mola (100 mattālumā no krasta un 10 m attālumā no mola malas, skat. pielikumu Nr.2.). Pēc SIA„Procesu analīzes un izpētes centra aprēķiniem” Mola pagarināšanas rezultātānotekūdeņu noplūdes vietai raksturīgs straumes ātrums un jūras dziļums nemainās,līdz ar to Ziemeļu mola rekonstrukcija nekādā veidā neietekmēs notekūdeņu izkliedi.Energoapgāde. Visa pagasta teritorijā elektroenerģijas patērētāji saņemelektroenerģiju no centrālajiem energoapgādes tīkliem, ko apkalpo AS „Latvenergo”.Pagasta teritorijai pieslēdzas 20 KW elektrolīnija, pagastā ir elektroapakšstacijas unšobrīd pagasta elektroapgādi nodrošina esošās elektroierīces. Mērsraga pagastazemsprieguma tīkli atrodas Talsu tīklu rajona pārziņā. Jaunu līniju izbūve līdz 2012.gadam nav plānota. Šo teritoriju izmantošanu, transformāciju un aizsardzībureglamentē LR normatīvie tiesību akti. Centralizētas elektroapgādes nodrošināšanaiostas teritorijā izvietota transformatora apakšstacija, 0,4 kW elektrisko tīklu gaisvadu(88 m) un kabeļlīnijas (505 m), kā arī 20 kW elektrisko tīklu gaisvada līnijas – 550 m.Siltuma apgādei uzņēmuma teritorijā izvietotas siltumtrases – 180 m.Gāzes saimniecība. Šobrīd pagasta iedzīvotāji izmanto tikai balonu gāzi, ar konodrošina privātie uzņēmēji. Perspektīvā ir plānots līdz Mērsraga centrālai daļai veiktgāzes vada izbūvi, tas ir vidējā spiediena gāzes vads no Lapmežciema. Gāzes vadaizbūvei jāveic atsevišķa izpēte un projekts.2.4. Jūras transporta līdzekļu apkalpošanas iespēju raksturojums Mērsraga ostāMērsraga osta līdz 1991. gadam darbojās kā zvejas osta un veica galvenokārt zvejaskuģu bāzēšanās funkcijas. Līdz ar neatkarības atgūšanu osta diversificēja savudarbību uzsākot pārkraut arī citas kravas, galvenokārt kokmateriālus. No 1991. gadaMērsraga osta ir viena no visstraujāk attīstījušajām Latvijas mazajām ostām, ganstrauji piesaistot jaunas komerckravas (koksne, zāģmateriāli, škelda, kūdra u.c.), gannostiprinot vietējās tradīcijas zivju pārstrādē.Ziemeļu mola rekonstrukcijas realizēšana un kārtējā iekšējās akvatorijaspadziļināšana nodrošinās iespēju Mērsraga ostai paplašināt savas darbības lauku.Vadoties no piestātņu garuma un manevrēšanas akvatorijas izmēriem, šobrīd ostā tiekapstrādāti sauskravas kuģi ar iegrimi līdz 5,5 m, platumu līdz 24 m, garumu līdz 120m un bruto ietilpību līdz 5000 BT (Mērsraga ostas pārvaldes dati). Kravuapgrozījums un apkalpoto komerckuģu skaits apkopots tab. 2.4.1.20
IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Kravu apgrozījums Mērsraga ostā 2000. – 2003. gados(Mērsraga ostas pārvaldes dati)Kravu veidiKravu apgrozība (tūkst.tonnu)/komerckuģu skaits2000. 2001. 2002. 2003.Koksnes škelda 24,1 54,2 55,4 66,5Kūdra 2,0 1,7 0 0Metāli 0,3 0,7 0,5 0Koksnes granulas 4,9 0 0 0Šķembas 0 0 0 10,2Beramkravas kopā 31,3 56,6 55,9 76,7Apaļkoki 214,6 166,7 177,8 145,2Metāla izstrādājumi 0 0,5 0,6 0Zivis 5,0 5,2 5,8 2,8Kamīnmalka 0 0 0 1,9Ģenerālkravas kopā 219,6 172,4 184,2 149,9Kopā 250,9/111 229,0/99 240,1/103 226,6/71Tabula 2.4.1.Kuģiem ienākot Mērsraga ostas akvatorijā ir jāievēro „Mērsraga ostas noteikumi”,t.sk.:- kuģiem, kuru maksimālais garums ir lielāks par 50 metriem, ienākot vai izejot noostas, kā arī pārvietojoties no vienas piestātnes uz citu ir obligāti ločupakalpojumi;- vismaz viena velkoņa izmantošana ir obligāta kuģiem un velkoņiem ar liellaivām,kuru garums ir lielāks par 60 metriem;- ostas akvatorijā ir viens apgriešanās baseins kuģiem ar garumu 80 m un iegrimi3,0m;- kuģu kustība ostā tiek pārtraukta, ja vēja ātrums pārsniedz 12 m/s, vai redzamībair mazāka par 1,5 km; bezvējā ja gaisa temperatūra ir zemāka par -15°C unprognozējama kuģu apledošana;- 80 m garie kuģi pie vējiem no R un DR var noenkuroties 2 – 2,5 j.j. attālumā noostas vārtiem vadlīnijas abās pusēs, kur dziļumi 10 – 15 m. Grunts – smilts,akmens, enkuru notur labi.2003. gadā Mērsraga ostā tika apkalpots 71 kuģis, 2004. gadā paredzēts apkalpot 90kuģus. Bez tam ostā bāzējas 13 zvejas kuģi, kuri pierakstīti Rīgas ostā. Mērsraga ostāpierakstītas tikai sīkas laiviņas.Jūras transporta līdzekļu apkalpošana paredz kuģu atkritumu apsaimniekošanu. Irizstrādāts „Mērsraga ostas atkritumu apsaimniekošanas plāns vadoties no MKnoteikumiem Nr. 455 „Par kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanaskārtību un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošas plāna iztstrādes kārtību”. Mērsragaostas teritorijā esošās atkritumu pieņemšanas iekārtas var nodrošināt visu kuģu radītoatkritumu pieņemšanu izņemot ķīmiskās un kaitīgās vielas. Cieto sadzīves atkritumu(60m 3 gadā ) apsaimniekošanu pēc līguma veic A/S “Krauklis” (6. pielikums). CSA21
Page 3 and 4: IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola r
Page 19: IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola r
Page 71 and 72:
IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola r
Page 73 and 74:
Page 75 and 76:
Page 77 and 78:
Page 79 and 80:
Page 81 and 82:
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145 and 146:
Page 147:
show all

1 2. 13 2.1. MÄrsraga ostas, tÄs iekÅ¡ÄjÄs - MÄrsraga pagasta padome

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

1 2. 13 2.1. MÄrsraga ostas, tÄs iekÅ¡ÄjÄs - MÄrsraga pagasta padome