IVN Mērsraga <strong>ostas</strong> Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Turpretim uz dienvidiem no <strong>ostas</strong>, atskaitot mākslīgi uzskaloto teritoriju, pēdējo 50 –60 gadu laikā (pretēji tam kā tas raksturīgs Rojas un Engures ostām) pamatkrastaerozija nav notikusi, tas ir apaudzis. Gar ūdenslīniju stiepjas 0,3 – 0,5 km plataniedrēm un meldriem apaugusi seklūdens josla, bet aiz tās, sākot no dienvidu mola,stiepjas 100 – 300 m plats akumulatīvs smilšu sēklis (bārs). Tas turpinās līdzBērzciemam un pat Abragciema ragam un no atklātās līča akvatorijas norobežoseklūdens joslu. Pie spēcīgiem, ilgstošiem dienvidaustrumu, austrumu vējiem sēkļakores daļa paceļas virs jūras līmeņa. Tad arī ir iespējama smilšu ienese Mērsraga<strong>ostas</strong> pieejas kanālā.Ja sākotnēji (1933. – 1935.g.) ziemeļu mola galva iesniedzās līdz 4 m izobatai, tad jau1961. gadā intensīvas sanešu uzkrāšanās rezultātā seklūdens zonā pirms ziemeļumola, mola galvu jau sasniedza 2 m izobata.1994. gada aerofoto uzņēmumos un mūsdienu fotogrāfijās no lidmašīnas uzskatāmiredzami 3 smilšu vāli, kas daļēji turpinās arī uz dienvidiem no dienvidu mola. Tasnozīme, ka seklūdens josla starp vidējo jūras ūdens līniju (sauszemi), ziemeļu molagalvu un Pekragu ir aizpildīta ar sanešiem un garkrasta sanešu plūsma noziemeļrietumiem garām Mērsraga izcilnim un ziemeļu molam iet tranzītā un uzkrājaspieejas kanālā, to pastiprināti piesērējot 50 – 100 m platas joslas veidā.Kā liecina pēdējo gadu Hidrogrāfijas dienesta uzmērījumu dati, tad 2 – 2,5 m izobatapienāk ziemeļu mola galvas līnijā vai pat apliec to. 2 – 2,5 m izobatas acīmredzotfiksē zemūdens smilšu vālu ārmalas robežu gar kuru spēcīgo ZR vēju laikā arī ietgalvenā sanešu plūsma.Izsmeltās grunts apjomi pēdējo gadu laikā (no 1994. gada) vidēji bijuši 10 – 50 tūkst.m 3 gadā (izņemot 1994. un 1999. gadu), kad veikti plašāki <strong>ostas</strong> akvatorijaspadziļināšanas darbi (Jūras vides pārvaldes dati).Par 10 – 30 tūkst. m 3 gadā lielu garkrasta sanešu plūsmas reālo apjomu relatīvimierīgos gados bez spēcīgām vētrām, liecina jūras krasta joslas erozija ap 10 – 12 kmgarā posmā no Valgalciema – Upesgrīvas līdz Mērsraga smailei.Tā 2001. gada 1. un 15. novembra ZR vētru darbības rezultātā iepriekš minētajākrasta posmā no pamatkrasta, priekškāpu joslas un augstās pludmales pēcmonitoringa staciju mērījumu un aprēķinu datiem jūrā vidēji tika ieskalots 8 – 15 m 3smilšu no 1 m platas krasta joslas, bet summāri par visu posmu šis apjoms sasniedza50 – 100 tūkst. m 3 .Tikai ap 6 km garajā krasta posmā no Upesgrīvas līdz Mērsraga bākai jūrā tikaieskalots 30 – 40 tūkst. m 3 smilšu. Daļa no šī apjoma 200<strong>2.</strong> gadā atgriezās pludmalē,bet pārējā palika seklūdens joslā un ar garkrasta sanešu plūsmu tika transportētagarām Mērsraga ragam uz <strong>ostas</strong> pusi.Prof. G.Eberhards (2003.g.) uzskata, ka pieņemot realizācijai „Jūras projekta” 2000.gada variantu par esošā ziemeļu mola pagarināšanu tikai līdz 3 m izobatai, acīmredzot48
IVN Mērsraga <strong>ostas</strong> Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________tikai īslaicīgi (10 – 15 gadus, ja nebūs spēcīgu ZR vētru) daļēji samazināsies pieejaskanāla pienešana ar smiltīm un problēma netiks atrisināta.Prof. G.Eberhards uzskata, ka realizējot minēto projektu par ziemeļu molapagarināšanu līdz 3 m izobatai, racionāli būtu apsvērt variantu par smilšu sanešuuzkrāšanas „kabatas” izveidošanu pirms ziemeļu mola galvas. Tas mazinātu pieejaskanāla pienešanas risku un nodrošinātu stabilāku kuģu kustību. „Kabatas”izvietojumu, izmērus un konfigurāciju lietderīgi noteikt ar modelēšanu.„Hidro- un morfodinamisko procesu matemātiskā modelēšana Mērsraga <strong>ostas</strong>apkārtnē” veikta 2003. gadā (SIA „PAIC”). Tālākam sanešu pārvietošanāsraksturojumam ņemti modelēšanas materiāli.Piekrastes hidro- un morfodinamiskie procesi tiek aplūkoti vairāk kā 10 km garāpiekrastes posmā, kuru norobežo krasta līnija, tāljūras (krasta posmiem aptuveniparalēlā) atklātā robeža un 2 atklātas, krasta līnijai aptuveni perpendikulāras robežas.Modeļapgabala shēmu sk. att. <strong>2.</strong>7.4.Attēls <strong>2.</strong>7.4. Dziļumu sadalījums modeļgabalā un modeļgabala konfigurācija(SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”,2003)Tā kā Mērsrags atdala krasta posmus ar atšķirīgu krasta līnijas orientāciju, tadaprēķiniem izvēlēti divi profili, kuri atrodas pie modeļa apgabala (att. <strong>2.</strong>7.4.) ZR un Drobežām. Modeļaprēķini veikti 24 gadu periodam, nosakot caur krastamperpendikulārajiem profiliem pārnesto smilšu daudzumu.Integrālie aprēķinu parametri apkopoti tab. <strong>2.</strong>7.1. – <strong>2.</strong>7.4., raksturojot dažādu virzienuvēju īpatsvaru vidējā sanešu pārnesē, kā arī sanešu pārvietošanās sezonalitāti.49