1 2. 13 2.1. MÄrsraga ostas, tÄs iekÅ¡ÄjÄs - MÄrsraga pagasta padome
1 2. 13 2.1. MÄrsraga ostas, tÄs iekÅ¡ÄjÄs - MÄrsraga pagasta padome
1 2. 13 2.1. MÄrsraga ostas, tÄs iekÅ¡ÄjÄs - MÄrsraga pagasta padome
- No tags were found...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
IVN Mērsraga <strong>ostas</strong> Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________kanālu, bet vēl kāda daļa akumulējas pludmalē. Vēl jāpiezīmē, ka minētos vērtējumusbūtu korektāk saukt par sanešu nestspēju, nevis pārnesi, jo matemātiskajā modelīpieņemts, ka smilšu daudzums zemūdens nogāzē ir neierobežots. Kopumā ikgadējaissanešu transporta disbalanss pārsniedz R.Knapa (1979.) vērtējumu, bet apstiprinasanešu pārvietošanās virzienu un sagaidāmo kopējo smilšu akumulāciju, t.i. caur ZRprofilu apgabalā tiek „ienestas” vairāk smiltis, nekā „iznestas” no apgabala caur Dprofilu.Tab. <strong>2.</strong>7.1. un <strong>2.</strong>7.<strong>2.</strong> parāda, ka par sanešu transportu D virzienā atbildīgi gk. ZZR unZ vēji (caur ZR profilu) un, attiecīgi, ZZA un Z vēji (caur D profilu). Pie tamnoteicošais vēja virziens nodrošina līdz 60 – 80% no kopējās sanešu plūsmas.Jāatzīmē, ka sanešu pārnesē ievērojama nozīme ir ne vien spēcīgām vētrām, bet arīmēreniem 8 – 12 m/s vējiem. Lēniem vējiem ar W < 8 m/s ir nenozīmīga loma kopējāsanešu pārnesē, bet vētras ar ātrumu virs 12 m/s, kas sastopamas ievērojami retāk kāvēji 8 m/s < W < <strong>13</strong> m/s, dod aptuveni pusi no ieguldījuma kopējā sanešu pārnesē.Līdz ar to var prognozēt, ka Mērsraga <strong>ostas</strong> apkārtnē pārnesi uz Dienvidiem nosakailgstoši vidēji un spēcīgi vēji ZZA sektorā.Tabula <strong>2.</strong>7.3.Ilggadējais vidējais sezonālais sanešu transports caur profilu uz ZR no MērsragaVidēji sezonāsUz DA (tūkst.m 3 )Uz ZR (tūkst.m 3 )Summa(tūkst. m 3 )Starpība(tūkst. m 3 )Ziemas 35,3 4,6 39,9 30,7Pavasari 36,5 4,2 40,7 32,3Vasaras 28,2 3,0 31,2 25,2Rudeņi 41,7 7,3 49,0 34,4Kopā 141,7 19,1 160,8 122,6Vidējais sezonālais sanešu transports apkopots tab. <strong>2.</strong>7.3. un <strong>2.</strong>7.4. atsevišķi izdalotpārnesi dienvidu un ziemeļu virzienos. Šo lielumu summu (kas raksturo sanešukustības sezonālo intensitāti) un starpību (kas raksturo integrālo sanešu plūsmu Dvirzienā). Aplūkotās sezonas ir ziemas (janvāris – marts), pavasari (aprīlis – jūnijs),vasaras (jūlijs – septembris) un rudeņi (oktobris – decembris).Tabula <strong>2.</strong>7.4.Ilggadējais vidējais sezonālais sanešu transports caur profilu uz D no MērsragaVidējisezonāsUz DA (tūkst.m 3 )Uz ZR (tūkst.m 3 )Summa(tūkst. m 3 )Starpība(tūkst. m 3 )Ziemas 41,7 9,5 51,2 32,2Pavasari 34,7 2,0 36,7 32,7Vasaras 15,1 1,3 16,4 <strong>13</strong>,8Rudeņi 40,3 4,8 45,1 35,5Kopā <strong>13</strong>1,8 17,6 149,4 114,251
Change language