1 2. 13 2.1. MÄrsraga ostas, tÄs iekÅ¡ÄjÄs - MÄrsraga pagasta padome

More documents

Recommendations

Info

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________tiek nogādāti uz Rojas pagasta atkritumu izgāztuvi. A/S “Krauklis” pieņem arī arnaftas produktiem piesārņotos cietos atkritumus un veic to tālāku utilizāciju. Ar naftuun naftas produktiem piesārņotu ūdeņu 10 m3 gadā apsaimniekošanu veic Mērsragaostas pārvaldei piederoša, kuģu mašīntelpu sateču ūdeņu attīrīšanas iekārta.Saimniecisko notekūdeņu, kuri netiek savākti kanalizācijas tīklā, apsaimniekošanu 20m3 gadā, atbilstoši līgumam veic Rojas dzīvokļu komunālais uzņēmums(7. pielikums).2.5. Rīgas jūras līcis un ostas iekšējās akvatorijas hidroloģiskais raksturojums Ziemeļumola apkārtnē – ūdenslīmeņi, viļņošanās, ledus apstākļi, straumesIzstrādājot akvatorijas hidroloģisko raksturojumu izmantoti galvenokārt materiāli,kurus izsniedza Mērsraga ostas pārvalde, t. sk.:o „Mērsraga ostas hidrotehnisko būvju rekonstrukcijas skiču projekts”. SIA„Jūras projekts”, Rīga, 1998.g.o „Ziemeļu mola rekonstrukcija drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanaiMērsraga ostā”, Investīciju projekts, 2003.ŪdenslīmeņiŪdens līmeņa svārstības Rīgas jūras līcī iespaido atmosfēras spiediena izmaiņas,ūdens apmaiņa ar Baltijas jūru u.c. faktori. Vislielākie ūdens līmeņa pacēlumi saistītiar vētras uzplūdiem, viszemākie ar anticikloniskiem procesiem.Vislielākā ietekme uz summārajām ūdens līmeņa svārstībām pie Mērsraga ostas iratplūdiem un pieplūdiem. Kopumā Rīgas jūras līcim pieplūdus (kas izraisa ūdenslīmeņa celšanos) izraisa rietumu virzienu vēji – no dienvidrietumu līdzziemeļrietumu, kas parasti saistīti ar ciklonu kustību uz ziemeļiem no Rīgas jūras līčacentrālās daļas. Sākotnēji, kad pār līci pārvietojas siltā fronte, iestājas dienvidrietumuvēji, kas vislielāko ūdens līmeņa pacēlumu izraisa līča austrumu piekrastē unPērnavas līcī. Pēc tam, pārvietojoties aukstajai frontei, vēju virziens mainās rietumuun ziemeļrietumu un sākas krass ūdens līmeņa pacēlums līča dienvidu daļā unrietumu piekrastē. Dienvidu un ziemeļu vēji attiecībā uz ūdens līmeņa svārstībāmparasti ir neitrāli, bet austrumu virziena vēji izraisa ūdens atplūdus līča rietumupiekrastē. Ekstremālie ūdens līmeņi Mērsraga ostā ar dažādu atkārtošanos apkopotitabulā 2.5.1.Tabula 2.5.1.PunktsMērsragsAtkārtošanās periods, gadiMaksimālais līmenisMinimālais līmenis50 25 10 5 1 50 25 10 5 1168 152 131 113 45 -106 -98 -89 -82 -5222
IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Kā redzams no tabulas, maksimāli iespējamais līmenis 1 reizi 50 gados sasniedz168cm, bet minimāli iespējamais – mīnus 106cm. Tādējādi maksimālā ūdens līmeņasvārstību amplitūda sasniedz 274 cm.ViļņošanāsRīgas jūras līcī gada laikā pārsvarā novērojama 1 - 2 balles stipra viļņošanās. Vidējaisviļņu augstums ir 1,8 m. Vidējais viļņu augstums, ar nodrošinātību 1 reizi 50 gados,sasniedz 4 m ar periodu 8,5 sekundes. Ekstremālo vētru laikā atsevišķu viļņu grupumaksimālais augstums var sasniegt 6 – 8 m. Visspēcīgākās vētras ir rudenī un ziemā,valdošas vētras no ZR un DA virzieniem.Mērsraga ostas teritorija ir jāaizsargā no vēja radītiem viļņiem, kas veidojas Rīgasjūras līcī Z, ZA, A un DA virziena vētras laikā. Šo virzienu vēja radītie viļņi irbīstami, jo pūšot šāda virziena vējam viļņiem ir samērā liels ieskrējiena ceļš. Molukonfigurācija aizsargā ostas akvatoriju no Z un DA virzienu vēju viļņošanās. Ostasakvatorijai bīstamākie ir ZA un A virzienu viļņi.Par viļņu postošo ietekmi uz ostas infrastruktūru liecina 2002. gada vētra Mērsragaostā, kuras radītie viļņi ienāca ostas akvatorijā un izskaloja 7. piestātnes pamatnessmiltis. Vēl postošāka ietekme bija uz Mērsraga ostas vienīgo rampu pasažieru kuģuun RO –RO tipa kuģu uzņemšanai, kura iebruka. Minētā vētra Mērsraga ostaspārvaldei radīja zaudējumus 16000 Ls apmērā. Protams, ka šādā situācijā kravuīpašnieku, kuģu īpašnieku un stividorkompāniju uzņēmējdarbība ostā ir apdraudēta.Ja situācija netiks uzlabota, kravu plūsmas tiks novirzītas uz citām ostām.Viļņošanās parametru novērtējums Mērsraga ostas akvatorijas iekšienē un pieejāsVēju režīma elementi. Vēja novērojumus Mērsraga ostā veic hidrometeoroloģiskāstacija Mērsrags. Stacijas meteoroloģisko novērojumu laukums no līča atrodasaptuveni 1500 m attālumā un to ieskauj apbūve, tāpēc stacijas Mērsrags dati attiecībāuz vēju nebūs reprezentatīvi Mērsraga ostas piekrastei. Rīgas jūras līča rietumupiekrastes vēja režīmu pietiekami labi atspoguļo postenis Kolkā, kas veic 4 kārtīgusvēja ātruma un virziena novērojumus. Tādējādi vēja ātrumu aprēķini pie noteiktāsnodrošinātības tika veikti, pamatojoties uz jūras posteņa Kolka datiem. Šie datiattiecībā uz vēju apkopoti tabulā 2.5.2.23
Page 3 and 4: IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola r
Page 21: IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola r
Page 73 and 74:
IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola r
Page 75 and 76:
Page 77 and 78:
Page 79 and 80:
Page 81 and 82:
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145 and 146:
Page 147:
show all

1 2. 13 2.1. MÄrsraga ostas, tÄs iekÅ¡ÄjÄs - MÄrsraga pagasta padome

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

1 2. 13 2.1. MÄrsraga ostas, tÄs iekÅ¡ÄjÄs - MÄrsraga pagasta padome