1 2. 13 2.1. Mērsraga ostas, tās iekšējās - Mērsraga pagasta padome

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Saskaņā ar normām, ja celtniecība notiek neaizsargātā no viļņošanās akvatorijā arpeldošo līdzekļu izmantošanu visā darbu periodā klāt jābūt dežūrējošam velkonim arjaudu ne mazāku par 800 z. s., kura uzdevums ir nogādāt peldošos līdzekļus (vispirmspeldceltņus) no viļņošanās aizsargātajā akvatorijas daļā vētru brīdinājumu gadījumā.Šī nosacījuma ievērošana būtiski sadārdzina celtniecību. Tāpēc projektā ir izstrādātsrisinājums, kurā peldošie līdzekļi (pirmkārt peldošie celtņi) patstāvīgi pārvietosies uzakvatorijas no viļņošanās aizsargāto daļu.Priekšlikumā būtiskākais ir tas, ka pirms 2. posma celtniecības uzsākšanas, tiekuzstādītas pagaidu tauvošanās ietaises ar soli 25 m. Iegremdējot 1.posma fasādessienas no dienvidu puses tiek veidoti pagaidu poleri no metāla caurulēm (ar soli 25m). Peldošais celtnis darbojas ar galveno trosi pieenkurots Dienvidu mola zonā.Caurvadot kravas kuģus trose tiek nolaista uz akvatorijas gultnes. Ar vētrasbrīdinājumu (pie austrumu un dienvidaustrumu vēja viļņošanās) celtnis ar šo trosipievelkās no viļņiem aizsargātajā Dienvidu mola akvatorijā.Dienvidu mola celtniecības prakse parādīja, ka dzelzsbetona virsbūves un viļņusatraidošo sienu celtniecība pastāvīgas viļņošanās apstākļos nav iespējama, jo betonstiek izskalots. Tāpēc projektā paredzēti sekojoši pasākumi (ņemot vērā, kapamatkonstrukciju rievpāļu sienas jau izveidotas).- darbus jāveic pa posmiem ne garākiem par 25 m;- fasādes sienas priekšā 3 m attālumā tiek iegremdēta pagaidu siena (izmantojotsekojošā posma rievpāļus). Siena tiek nostiprināta ar Ø 30 mm pagaiduenkurstieņiem;- atstarpi starp fasādes un pagaidu sienu aizpilda ar smilšainu grunti līdz atzīmei0,5 m;- beidzot darbus kārtējā posmā, pagaidu siena tiek izjauktaVisi 2. kārtas darbi posmā tiek veikti izmantojot sauszemes mehānismus.Šo posmu realizācija nodrošinās iespēju Mērsraga ostā uzņemt „jūras” tipa kuģus aratbilstošu ledus klasi, jo papīrmalkas eksportam no Latvijas uz Rietumeiropas valstīmarvien intensīvāk tiek izmantoti tieši „jūras” tipa kuģi, kuri pārvadā ap 4500 m 3koksnes.Eksporta papīrmalkas ostām nav jāatrodas tuvu galvenajiem komerciālajiem vaiindustriālajiem centriem. Optimālākais variants ostas izvietojumam ir tā atrašanāsiespējami tuvāk izejmateriālu ieguves vietai, ar kuru ir nodrošināta laba sauszemestransporta infrastruktūra. Kokmateriālu termināliem ir jānodrošina pietiekama iegrimepie piestātnēm, jo vispārējā tendence nozarē ir transportēt kravas pēc iespējas lielākoskuģos, kuru iegrime Baltijas jūras reģiona pārvadājumos ir vidēji ap 5 m.Mērsraga ostā spēs uzņemt „jūras” tipa kuģus ar atbilstošu ledus klasi, kurukravnesība ir līdz 5400 DWT, garums līdz 120 m, iegrime līdz 6,0 m. Kuģu ceļu unakvatorijas dziļums nodrošinās šādu kuģu ienākšanu ostā un 1999. gadā uzbūvētāpiestātne Nr.7., kā arī 2003. gadā uzbūvēta piestātne Nr.6., to apkalpošanu.Ostas ir sarežģīti transporta mezgli, kuros savstarpēji cieši saistīti ir dažādu transportaveidu infrastruktūras, tāpēc ostu rekonstrukcija ir veicama tikai kompleksi: realizējot86