1 2. 13 2.1. MÄrsraga ostas, tÄs iekÅ¡ÄjÄs - MÄrsraga pagasta padome

More documents

Recommendations

Info

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________R. Knaps (1965.) novērtē uz Dienvidiem vērstās sanešu plūsmas vidējo apjomu ap50000 m 3 gadā. (Att. 2.7.2.)Attēls 2.7.2. Austrumbaltijas un Rīgas jūras līčasmilts sanešu plūsmas (Pēc R. Knapa)Mērsraga osta aplūkota kā hidrobūvju konfigurācijas optimizācijas piemērs darbāR.Knaps (1979.). Norādot uz valdošo sanešu plūsmu no Ziemeļiem, R.Knaps izdalasekojošas sanešu pārvietošanās likumsakarības tiešā ostas tuvumā:1. Abpus Mērsraga ostas moliem notiek aktīva akumulācija un krastapieaugums. Tā, 3 m izobāta 12 gadu laikā pārvietojusies par 110 m jūrasvirzienā.2. Pie Ziemeļu mola galvas izveidojas lokāls padziļinājums, kur smilšu slānisizskalots līdz morēnai, bet dziļumi pārsniedz 5 – 6 m. Padziļinājuma zona, kasizveidojas vētru laikā, stiepjas pāri navigācijas kanālam.3. Galvenā sanešu plūsma notiek pa 2 – 2,5 m izobātu; sanešu plūsma apliecot Zmolu, un pie tā izveidojušos ieplaku, šķērso jūras kanālu 120 – 200 mattālumā no mola galvas.Slēdzienā „Par Mērsraga ostas rekonstrukcijas projektu un pieejas kanālapiesērēšanu”, analizējot krasta un seklūdens zonas dinamiku, prof. G.Eberhards(2003.) uzskata, ka seklā Mērsraga līča aizpildīšanās gaita pēdējo 60 gadu laikāliecina par to, ka dominējoša, noteicoša ir garkrasta sanešu plūsma no46
IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________ziemeļrietumiem, kā to jau sākotnēji noteicis R.Knaps., prof. G.Eberhards atzīmē, kasākotnējā Mērsraga ostas ierīkošana lēzenā Rīgas līča krasta ielokā Mērsraga –Pekraga pamatkrasta izciļņa aizvēja zonā Mērsraga kanāla galā bija piemērota,sevišķi pēc molu izbūves.1935. gadā publicētā Jūrniecības departamenta uzmērītā ostas plāna, 1961. un 1984.gadu topogrāfisko karšu un 1994. gada aerofoto uzņēmumu analīze uzskatāmi parāda(att. 2.7.3.), ka turpat 60 gadu laikā uz ziemeļiem no ostas ziemeļu mola seklais ielīcisgandrīz līdz Pekraga pamatkrastam piesērējis ar sanešiem. Te izveidojusies 0,4 – 0,6m augsta vētrās applūstošu pļavu, meldru un niedrāju josla ar lēzeniem vaļņveidīgiempacēlumiem, kurus nodala pazeminājumi ar virsūdens lāmām. Pieaugušās krastajoslas garums sasniedz 1,2 km, bet platums – līdz 0,5 km.Attēls 2.7.3. Sanešu akumulācija un sauszemes platību pieaugums Mērsragaielīcī pēc ostas molu izbūves (1933-1994), (G. Eberghards, 2003)47
Page 3 and 4: IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola r
Page 45: IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola r
Page 97 and 98:
IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola r
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145 and 146:
Page 147:
show all

1 2. 13 2.1. MÄrsraga ostas, tÄs iekÅ¡ÄjÄs - MÄrsraga pagasta padome

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

1 2. 13 2.1. MÄrsraga ostas, tÄs iekÅ¡ÄjÄs - MÄrsraga pagasta padome