1 2. 13 2.1. Mērsraga ostas, tās iekšējās - Mērsraga pagasta padome

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Viļņu elementu aprēķini Mērsraga ostas akvatorijā izpildīti tiem pašiem viļņubīstamajiem virzieniem kā ieejas moliem. Taču pateicoties molu orientācijai, ostasakvatorijā iekļūs ziemeļaustrumu, austrumu un dienvidaustrumu vēju viļņi.Dienvidaustrumu virziena viļņiem, kas no līča ienāks ostas akvatorijā, tikai Ziemeļumola 1. iecirkņa iekšējam posmam būs pietiekams ieskriešanās attālums – aptuveni42 km. Taču ievērojot, ka dienvidaustrumu viļņošanās nonākot ostas akvatorijā izietcaur 2 – 3 m dziļumiem, bet dziļākā (7 m) pieejas kanāla platums (aptuveni 80 m)neatļauj viļņiem ieskrieties papildus, kā arī to, ka Ziemeļu mola iekšpusē dziļumisamazinās, tad visi šie faktori kopumā ievērojami dzēš no dienvidaustrumiemienākošos viļņus. Tā, dienvidaustrumu vējā 24 m/s (vienreiz 50 gados) 1%nodrošinātības viļņu augstums Ziemeļu mola 1. iecirkņa iekšējā daļā nepārsniedz 0,5m. Šim pašam vējam, vidējo viļņu augstumu pie projektējamās piestātnes Nr.6.ierobežo ieskrējiens pie vējainās piekrastes aptuveni 0,15 km garumā un tas sasniegstikai 0,3 m, bet viļņu augstums ar 1% nodrošinātību šeit sasniegs 0,7 m.Sakarā ar augstākminēto vēju augstuma aprēķiniem, 1%, 2% un 5% nodrošinātībai,tika veikti tikai austrumu un ziemeļaustrumu virzienu vējiem ar atkārtošanos vienreiz50, 20, 10, 5 gados un katru gadu.Vienlaikus jāatzīmē, ka ziemeļaustrumu un austrumu vēju atkārtojamība ir ievērojami(gandrīz 2 reizes) zemāka nekā dienvidrietumu un rietumu vējiem, tai skaitā arī vētrugradācijā 18 – 20 m/s (tabula 2.5.3.).Viļņu difrakcijas koeficientu aprēķinsPiedāvātais Dienvidu mola izvietojums plānā būtiski iespaido ievērojamasmanevrēšanas akvatorijas daļas (piestātnes Nr.7 zona) aizsardzību pret viļņošanosziemeļaustrumu virziena vēju laikā.Mērsraga ostai ziemeļaustrumu vējš ir atplūdu, t.i. tas izsauc ūdens līmeņasamazināšanos. Pie ūdens līmeņa nulles atzīmes, viļņi no līča puses ostas pieejās ietno ziemeļaustrumiem pa aptuveni 4,2 m lieliem dziļumiem. Taču austrumu vējuiedarbībā (t. sk. ziemeļaustrumu), sakarā ar ūdens līmeņa samazināšanos, dziļumisamazinās par 0,5 m katru gadu un par 1,o m 1 reizi 50 gados. Tādējādi aprēķinotaugstumus, periodus un garumus viļņiem ar atkārtojamību 1 reizi gadā un 1 reizi 5,10, 20, un 50 gados, dziļumi ostas pieejās samazinājās attiecīgi par 0,5, 0,8, 0,9 un 1,0m. Vēja viļņu elementu aprēķinu lielumi austrumu un ziemeļaustrumu viļņošanāsgadījumā apkopoti tabulā 2.5.5.Viļņu difrakcijas koeficientu sadalījumi ostas akvatorijā pēc Dienvidu mola unpiestātnes Nr.7. celtniecības parādīti att. 2.5.1. un 2.5.2.Kā tas redzams attēlos, austrumu vēja laikā visnelabvēlīgākajā stāvoklī atradīsiespiestātne Nr.2. (esošā) un piestātne Nr.5., bet ziemeļaustrumu vējā, praktiski visasostas piestātnes būs droši aizsargātas, īpaši, ja ņem vērā samazinātus viļņu augstumusZiemeļu mola galvas zonā.29