1 2. 13 2.1. MÄrsraga ostas, tÄs iekÅ¡ÄjÄs - MÄrsraga pagasta padome

More documents

Recommendations

Info

IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Lejpus zemūdens smilts vaļņiem nogāzes virsma nav līdzena. Šeit sastopami mazizpētīti, pēc formas neregulāri, plakani smilts akumulācijas veidojumi un erozijasieplakas, kuru relatīvais augstums (vai dziļums) reti pārsniedz 0,2–0,5 m.Jebkuras vētras laikā viļņi cenšas izveidot tādu zemūdens nogāzes profilu, kurš būtupiemērots to parametriem. Tāpēc rāmā laikā zemūdens nogāzes profilā bieži varkonstatēt atsevišķus dažāda slīpuma posmus, kas saistīti ar dažādu viļņošanāsintensitāti. Robežas starp šiem posmiem iezīmējas kā vāji izteikti profila lūzumi vaikāplītes. Lūzumi un kāplītes visbiežāk atrodas apmēram 4 un 8 m dziļumā, kas atbilstviļņu gāzuma joslas ārējai robežai tipiskas un spēcīgas vētras laikā.Apskatāmā teritorijā līča krasts pārsvarā ir nosacīti stabils. Aktīvāka abrāzijanovērojama ziemeļos – atsevišķos posmos Mērsraga zemesraga apkārtnē.Mērsraga raga austrumu spārns un tam piekļautais krasta iecirknis līdz Mērsraga ostasZiemeļu molam izveido apmēram 2,5 km garu ieloku. No Mērsraga ostas uzziemeļiem stiepjas 50 – 250 m plata pļavu pludmale (randi), kura klāta ar meldrājiem.Apmēram 1 km pirms Mērsraga moliem no sauszemes puses apaugušo randu krastunorobežo līdz 2 m augsta aprimusi kāple, kas izveidojusies Litorīnas jūras smiltsnogulumos (att. 2.7.1.). Ar meldrājiem apaugusi arī pludmales ārmala un seklūdensjosla. Ieloka ziemeļdaļā mūsdienu krastu veido lēzena nogāze ar krotes absolūtajāmatzīmēm 1,6 – 1,7 m. Tā viscaur apaugusi ar grīšļiem, bet vietām piekājē atrodasizskalošanas kāplīte vai plakans smilts krasta valnis, kurš arī apaudzis ar grīšļiem.Vaļņa ārējā malā novērojamas vājas paskalošanās pazīmes.Uz dienvidiem krasta konfigurāciju nosaka Litorīnas jūras pāržmauga, kas no līčaatdala plašu lagūnu mūsdienu Engures ezera apkārtnē. Pāržmauga sastāv no vaļņveidakāpām un krasta vaļņiem, kuri veidojušies Litorīnas jūras regresijas gaitā. Pēc vaļņupakājes absolūtajām atzīmēm izsekojamas 2 – 3 vaļņu sērijas, kuru ārējā malāsastopamas senas izskalošanās kāples.No ostas dienvidu mola apmēram 2 km garumā turpinās dažus 100 m plata pļavupludmale (randi), kuras apakšdaļu, kā arī seklūdens joslu klāj meldrājs. Pļavupludmali pavada no smilts veidota virspludmales terase, kas piekļaujas Litorīnassenkrasta kāples pakājei.Pludmali veido galvenokārt smilts, tās platums parasti 10 – 20 m, vietām vērojamaneliela sašaurināšanās vai paplašināšanās līdz 30 m. Seklūdenī bieži sastopamimeldrāji.42
IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcija. Noslēguma ziņojums____________________________________________________________________________________________________________Akumulatīvo formu shēmas apzīmējumi43
Page 3 and 4: IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola r
Page 41: IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola r
Page 93 and 94:
IVN Mērsraga ostas Ziemeļu mola r
Page 95 and 96:
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145 and 146:
Page 147:
show all

1 2. 13 2.1. MÄrsraga ostas, tÄs iekÅ¡ÄjÄs - MÄrsraga pagasta padome

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

1 2. 13 2.1. MÄrsraga ostas, tÄs iekÅ¡ÄjÄs - MÄrsraga pagasta padome