Daugavpils Universitātes 55.Starptautiskās ... - DU conference

Savās pasakās Mērike izmanto vācu folkloras elementus, taču pasakā „Jecertes roka” tiek uzburtamīklainā un spilgtā Austrumu pasaule. Šī pasaka izceĜas uz pārējo fona ar neparasto stingrību ganstruktūras, gan noskaĦas ziĦā. Šeit izpaliek Mērikes humors, samezglotība sižetā un „mozaīkas” efekts.Ingmāra BalodeLatvijas Kultūras akadēmija, Ludzas iela 24, Rīga, Latvija, ingmara.balode@gmail.comKNUTS SKUJENIEKS – VIENS NO LATVIEŠUATDZEJAS SKOLAS AIZSĀCĒJIEMLatviešu atdzejas skola - jēdziens, kas īpaši aktualizējies iepriekšējos pāris gados, kad dzejas valoda irbijusi cieši saistīta ar pasaules lielo reliăisko un kultūrtekstu - Bībeles un Korāna tulkojumiem un tajosiesaistīto dzejnieku darbu; bet tas ir klātesošs Latvijas literatūrā aptuveni kopš 1980. gadiem, kadvairāku dzejnieku-atdzejotāju 1960. gados paveiktais un iecerētais ieguvis ne tikai jau stabilu lasītājuloku, bet arī sekotājus un tradīcijas izkopējus nākamajā paaudzē, kad pie darba ėērās Pēters Brūveris,Guntars GodiĦš, Klāvs Elsbergs, Amanda Aizpuriete un citi.Līdz 1960. gadu beigām latviešu atdzejas praksē nav vienotas ievirzes un mērėu; dažādos laikaposmos atdzejotāji spējuši piedāvāt kultūrvēsturiski nozīmīgo pasaules darbu tulkojumus latviešu valodāun centušies latviešu valdā parādīt citās valodās tapušu dzejasdarbu spektru latviešu lasītājiem, tačutas ir spektrs ar prāviem iztrūkuma posmiem – nav plašākas kopīgas sistēmas. Sešdesmitie gadi ir netikai dzejas, bet arī atdzejas uzplaukuma posms – viens no priekšnoteikumiem straujam kvantitatīvamun kvalitatīvam atdzejas "izrāvienam" Latvijā ir viena cilvēka iniciatīva un viĦa domubiedru aktīvs unpatstāvīgs darbs, ierosinājumus īstenojot un paplašinot: Knuts Skujenieks līdztekus paša dzejas untulkošanas darbam (arī un jo īpaši Mordovijas lēăerī pavadītajos 7 gados) nodarbojas ar domubiedruizglītošanu par literatūras tulkojumu, īpaši atdzejojumu un vēsturisku kultūrtekstu, kā arī cittautufolkloras materiālu nepieciešamību latviešu valodā tapušo tekstu klāstā. Par latviešu atdzejas skolasnostiprināšanās sākumu kolēăi-tradīcijas turpinātāji uzskata Knuta Skujenieka atgriešanos no lēăera,pirmās publikācijas (L. Ukrainkas, F. G. Lorkas, izlases) un aktīvo, jau izveidoto saziĦas loku arkolēăiem – V. Belševicu, I.AuziĦu, M. Čaklo, vēlāk arī Leonu Briedi, Uldi BērziĦu u.c.Šo un citu atdzejotāju pienesums viĦu pašu skatījumā ir ne tikai neizzinātas tradīcijas fragments tāpielāgošanai līdzšinējai vietējai kultūras „kartei”, bet, būtiski, priekšstatīts kā konteksts, ar kosamēroties un kura ietekmē meklēt jaunus izteiksmes līdzekĜus, mainīt valodu leksiski, semantiski,stilistiski un – paplašināt domāšanas amplitūdu, tādējādi ietekmējot arī oriăināldzeju un citusatdzejotāju rakstītos tekstus.Latviešu atdzejas skola ir praksē balstīta; tā pastāv, gandrīz pilnībā epejot teoriju, taču nemitīgipaplašinot izzināmā un atdzejojamā teritoriju.Inese SuhaneDaugavpils Universitāte, Vienības iela 13, Daugavpils, Latvija, inese_su2@inbox.lvMĀKSLINIECISKĀ TELPA L. UěICKAS ROMĀNĀ„PATIESI JŪSU ŠURIKS”Katrai kultūrai ir raksturīga sava laika un telpas izpratne, ko atspoguĜo literatūra, tāpat arī katrsrakstnieks savādāk, individuāli atveido galvenās mākslinieciskās pasaules kategorijas – telpu unlaiku. Tas, kādā veidā tiek atainotas mākslinieciskās pasaules galvenās kategorijas, arī atklāj dažādukultūru specifiku.Mūsdienu populārās krievu rakstnieces Ludmilas UĜickas romāns „Patiesi jūsu Šuriks” ir izsmalcinātaintelektuālā proza, kas aicina lasītāju domāt par dažādu ētisko vērtību relativitāti un bērnībā apgūtāsdzīves pieredzes ietekmi uz cilvēka turpmāko mūžu.Telpa literārā darbā ir tēlu un sižeta priekšmetiskā vide, kas var būt atvērta (dabas telpa) vai noslēgta(sadzīves telpa), tieša vai abstrakta. Tā ir viena no būtiskākajām mākslinieciskās pasaules ainas~ 167 ~