Daugavpils Universitātes 55.Starptautiskās ... - DU conference

1) kadmija akumulāciju miežos un salātos ietekmē saknes anatomiskā uzbūve,2) kadmijs substrātā dažādi ietekmē fotosintēzi raksturojošu procesu norisi miežos un salātosontoăenēzes sākumā,3) hlorofila, hlorofila a fluorescences un prolīna daudzuma rādītāju izmaiĦas liecina par auguaizsargreakciju pret kadmiju kā stresa faktoru,4) izmēăinājuma variantu ar paaugstinātu kadmija piesārĦojumu substrātā augu masa ir mazāka nekākontroles varianta augiem.Var secināt, ka endoderma ar Kaspari svītrām miežu saknēs ierobežo kadmija uzĦemšanu augos; pēcsakĦu anatomiskās uzbūves īpatnībām, hlorofila satura, hlorofila a fluorescences parametriem unprolīna daudzuma augu lapās ontoăenēzes sākumā var spriest par substrāta piesārĦojumu arkadmiju.Aiva BojāreDaugavpils Universitāte, Vienības iela 13, Daugavpils, Latvija, APP Nacionālais botāniskais dārzs, Miera iela1, Salaspils, Latvija, aiva.bojare@gmail.comKURZEMES REĂIONA LIELĀKAJOS DENDROLOĂISKAJOSOBJEKTOS KONSTATĒTIE KěAVU (ACER L.) ĂINTS TAKSONIAtslēgas vārdi: Acer, dendroflora, Kurzeme.KĜavu (Acer L.) ăints Latvijā ir salīdzinoši maz pētīta. Līdz šim veiktie un publicētie Latvijasdendrofloras pētījumi (laika periodā no 1972.-2000.g.) ir novecojuši un neatspoguĜo reālo situāciju.Laika gaitā, mainoties īpašumu statusam, kā arī dažādu klimatisko un antropogēno faktoru ietekmē,koku un krūmu, tai skaitā kĜavu, taksonu daudzveidība ir mainījusies gan pozitīvā, gan negatīvāvirzienā.Kurzemes reăions atrodas Latvijas rietumu daĜā un tajā iekĜauti 18 novadi. Darba gaitā tika apsekoti33 dendroloăiskie objekti 10 novados un trijās lielākajās Kurzemes pilsētās. Lielākās kĜavu ăintstaksonu kolekcijas šajā reăionā atrodamas Rucavas muižas kalnā (27 taksoni), Laidu „Jaunbrēdiėos”(18), Kazdangas pils parkā (11), Rūmenes muižas parkā (11), Strazdes „Robežniekos” (9) un Ārlavas„Priedniekos” (9) Pētījuma laikā kopumā tika konstatēti 48 kĜavu taksoni: 23 sugas, 6 pasugas, 17šėirnes un 2 hibrīdi. Visbiežāk sastopamie taksoni ir Acer pseudoplatanus L. (18 objektos),A. pseudoplatanus ‘Purpurascens’ (13), A. campestre L. (10) un A. saccharinum L. (10). IzĦemot pēdējominēto, pārējie ir pilnībā naturalizējušies un intensīvi pāriet savvaĜā. Vairāki taksoni, piemēram,A. griseum (Franchet) Pax, A. campbellii subsp. flabellatum (Rehder) Murray, A. rufinerve Sieb. et Zucc.u.c. Latvijā sastopami tikai Kurzemes reăionā, sakarā ar zemo ziemcietības pakāpi.Pēteris Evarts-Bunders, Gunta Evarte-Bundere, Kristīne DaudziĦaDaugavpils Universitāte, Vienības iela 13, Daugavpils, Latvija, peteris.evarts@biology.lv,gunta.evarte@biology.lv, kristine.brutane@biology.lvPRIEKŠLIKUMI VIENOTU KRITĒRIJU IEVIEŠANĀKOKAUGU VITALITĀTES NOVĒRTĒŠANAI UNAPSAIMNIEKOŠANAS REKOMENDĀCIJU IZSTRĀDEIŠobrīd Latvijā nav izstrādāti vienoti kokaugu vitalitātes izvērtēšanas kritēriji. Praktiskajā kokkopībāun dendroloăijā pastāv vairākas atšėirīgas koku vitalitātes un vispārējā novērtējuma skalas, kasapstādījumu kokaugu izvērtēšanu un kopšanas rekomendāciju izstrādi padara apgrūtinošu unsavstarpēji grūti salīdzināmu. Katrā administratīvajā teritorijā bieži vien ir sava individuālaapsaimniekošanas kārtība, bieži vien apejot konsultācijas ar speciālistiem par kokaugu stāvokli.Vienotu kritēriju izstrādi kavē arī nozares komercializācija.~ 8 ~