Šo plašo anabolisko steroīdu izplatības ăeogrāfiju, ne tikai profesionālā sporta vidē vien, un aktualitātisabiedrībai pastiprina arī Latvijas Socioloăisko pētījumu institūta veiktais pētījums, kura ietvaros (no2006.–2010. gadam) tika konstatēts, ka 2% no visiem 15-16 gadus veciem Rīgas skolniekiem ir lietojušianaboliskos steroīdus (salīdzinoši, ar krimināllikumu aizliegto narkotisko vielu lietošanas rādītāji ir:kokaīns – 2,9%, LSD – 2,7%, heroīns – 1,5%). Tas nozīmē, ka neskatoties uz 1996.gada 17.decembrīpieĦemto likumu "Par Eiropas padomes Antidopinga konvenciju Nr.135", kuras 4.pantā īpaši tiekakcentēts, ka valstij iespēju robežās jāpieĦem likumi un noteikumi par izplatīšanas, īpašumtiesību,importēšanas, sadales un pārdošanas kontroli, kas ierobežotu anabolisko steroīdu pieejamību unlietošanu, netika veikti nepieciešamie pasākumi šo vielu izplatības problēmas sekmīgai risināšanai netikai sporta sfērā vien. Līdz ar to Latvijas valstī pētījuma jautājums joprojām ir aktuāls.Edvīns Šincāns<strong>Daugavpils</strong> Universitāte, Parādes iela 1, <strong>Daugavpils</strong>, Latvija, edvins.sincans@latvenergo.lvADMINISTRATĪVO ATTIECĪBU ĪPATNĪBAS ARENERGOAPGĀDES KOMERSANTU AS „LATVENERGO”Atslēgas vārdi: Administratīvo lietu tiesu prakse, iestāde, AS „Latvenergo”.Latvijas Administratīvā procesa likums spēkā stājās 2004.gada 1.februārī. Kopš likuma spēkā stāšanāsdienas praksē bija strīdi par energoapgādes komersantiem, kuri sniedz valsts politikas enerăētikasjomā, pakalpojumus. Piemērām vai AS „Latvenergo” uzskatāma par iestādi Administratīvā procesalikuma izpratnē? Lai noskaidrot rezultātu darbā tika analizēta Administratīvo lietu tiesu prakse unAdministratīvā procesa likumā iekĜauto tiesību normu interpretācija un piemērošana. Rezultātākonstatēts, ka katrā konkrētajā gadījumā ir noskaidrojami faktiskie apstākli un vērtējama konkrētotiesisko attiecību daba (noteikumi vai vispārējie civiltiesisko darījumu nosacījumi), pakalpojumauzsākšanas un izbeigšanas nosacījumi (pakalpojuma sniegšanas izbeigšana ar lēmumu vaiciviltiesisku uzteikumu) un pārsūdzības iespējas (norāde uz tiesisko līdzekĜu izmantošanu). Šie irizšėirošie kritēriji pašu attiecību tiesiskās dabas noteikšanai. Secināts, ka AS „Latvenergo” irenergoapgādes komersants, nevis administratīvā iestāde, par ko bieži šaubas klienti apstrīdotkomersanta lēmumus Administratīvā kārtībā.Renārs Kancāns<strong>Daugavpils</strong> Universitāte, Parādes iela 1, <strong>Daugavpils</strong>, Latvija, renars.kancans@inbox.lvLATGALIEŠU VALODAS TIESISKAIS STATUSSLATVIJAS REPUBLIKĀ: PROBLĒMAS UN PERSPEKTĪVASAtslēgas vārdi: latgaliešu valoda, valsts valoda, valsts valodas likums, oficiāla saziĦa.No pašiem valstiskuma aizmetĦiem Latvijas Republikā daudz diskusiju izraisījuši valsts valodastiesiskā regulējuma jautājumi, it īpaši latgaliešu valodas lietošana. Šādas tēmas aktualizēšana vienmērnepamatoti tiek saistīta ar separātismu.Pēc 1921. gada 11. augustā valdības pieĦemtajiem „Noteikumiem par latgaĜu izloksnes lietošanu”, kasparedzēja privātpersonām tiesības ar iesniegumiem latgaĜu izloksnē griezties visās valsts iestādēslatgaliešu valodā un Latgalē arī valsts un pašvaldību iestādēm darbvedībā lietot latgaĜu izloksni, varsecināt, ka Latvijas Republika sākotnēji dibināta kā valsts kurā lietojamas divas valodas formas. Šādsstāvoklis saglabājās līdz KārĜa UlmaĦa autoritārā režīma antikonstitucionālajām izmaiĦām valodaspolitikā.Šobrīd spēkā esošais valsts valodas likuma izstrādē galvenais akcents ticis likts uz cittautiešuintegrācijas veicināšanu, līdz ar to jāsecina, ka mazāka uzmanība pievērsta latviešu valodas paveiduskaidrošanai. Valsts valodas likumā izdalīti divi latviešu valodas paveidi: latviešu literārā valoda unlatgaliešu rakstu valoda. Problēmas sagādā, šo specifisko valodniecības terminu tulkošana.Lingvistikas tendences norāda uz abu terminu sinonimitāti, taču tieši šī diferenciācija izmantota par~ 78 ~
kritēriju valodas paveidu lietošanas ierobežošanai oficiālā saziĦā. Valsts valodas likuma normasnesniedz skaidru atbildi par valsts valodas plašumu un apgrūtina valsts valodas lietošanu oficiālāsaziĦā, kas būtībā valsts valodas jēdzienu pretnostata oficiālās saziĦas jēdzienam. Nepilnībastiesiskajā regulējumā rada labvēlīgu augsni provokācijām un dažādu politisko spēku savtīgu interešupropagandas attaisnošanai.Laila JurcēnaBiznesa Augstskola „Turība”, Graudu iela 68, Rīga, Latvija, Laila.Jurcena@satv.tiesa.gov.lvATSEVIŠĖĀS DOMAS KĀ TIESNEŠA NEATKARĪBAS GARANTIJAAtslēgas vārdi: tiesneša neatkarība, tiesu varas neatkarība, tiesas autoritāte, atsevišėās domas.Tiesneša tiesības uz atsevišėajām domām, proti, iespēja paust savu viedokli, ja tas nesakrīt ar tiesassastāva vairākuma viedokli, ir viena no tiesneša individuālās neatkarības izpausmēm. Dažādās valstīsdažādos procesos ir paredzēts atšėirīgs tiesneša atsevišėo domu regulējums.Referātā aplūkots, kā normatīvais regulējums saistībā ar tiesneša atsevišėajām domām (atsevišėodomu institūta neesamība, likumā paredzētās tiesneša tiesības uz atsevišėajām domām, likumānoteiktais tiesneša pienākums konkrētos gadījumos paust atsevišėās domas, publicēšanas nosacījumiu.c.) ietekmē tiesneša neatkarību. Turklāt, Ħemot vērā viedokli, ka atsevišėās domas var ietekmēttiesas autoritāti, referātā analizēta arī to ietekme uz tiesu varas neatkarību.Pētījumā analizēts Latvijā spēkā esošais normatīvais regulējums un konstatētas tā nepilnības, kā arīpiedāvāts risinājums šo nepilnību novēršanai.Juris ZīvartsRīgas StradiĦa universitāte, Dzirciema iela 16, Rīga, Latvija, jzivarts@inbox.lvAUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS PATĒRĒTĀJU TIESĪBUAIZSARDZĪBA LATVIJĀAizvien vairāk ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē tiek pievērsta liela uzmanība tieši augstākajaiizglītībai. Kā galveno prioritāti izvirzot augstākās izglītības pakalpojuma kvalitātes celšanu.Tomēr uz doto brīdi netiek definētas (pētītas) galvenās problēmas / šėēršĜi, kādas/i pastāv Latvijā,lai minētais realizētos. Līdz ar to, autora prāt, ir nepieciešams definēt pastāvošās problēmas augstākāsizglītības sniegtajā pakalpojumā, skatoties tieši no izglītības pakalpojuma patērētāja (studenta) puses,jo jebkuram pakalpojuma sniedzējam t.sk., arī izglītības pakalpojuma sniedzējam ir jāievēro patērētājavispārējās tiesības un intereses.Raksta mērėis ir apzināt problēmas tās cēloĦus un rast šo problēmu iespējamu risinājumu, kasnodrošinātu Latvijas (kā arī citu valstu pilsoĦu, kuri izmanto augstākās izglītības sniegto pakalpojumuLatvijā) izglītības pakalpojuma patērētāja tiesību ievērošanu un augstākās izglītības kvalitātesnodrošināšanu mūsdienu prasībām.Rihards VeinbergsLatvijas Republikas Satversmes tiesa, Jura Alunāna iela 1, Rīga, Latvija, rihards.veinbergs@gmail.comPIETEIKUMA IESNIEGŠANA SATVERSMES TIESĀ –RAKSTURĪGĀKĀS PIETEIKUMU IESNIEDZĒJU KěŪDASSatversmes tiesā ik gadu tiek iesniegti vairāki simti pieteikumu, tomēr liela daĜa no tiem tiek atzīti paracīmredzami nepiekritīgiem un nemaz netiek nodoti izskatīšanai kolēăijās. Savukārt no tiempieteikumiem, kas tiek nodoti izskatīšanai kolēăijās, tikai desmitā daĜa tiek atzīta par atbilstošiemvisām Satversmes tiesas likuma prasībām un uz to pamata tiek ierosināta lieta.~ 79 ~
- Page 1 and 2:
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTEDAUGAVPILS
- Page 3 and 4:
PROGRAMME COMMITTEE OFTHE 55 th INT
- Page 5 and 6:
BOTĀNIKA UN DENDROLOĂIJA≈BOTANY
- Page 7 and 8:
een applied relevant genetic algori
- Page 9 and 10:
Pārrobežu sadarbības projekta Gr
- Page 11 and 12:
kĜūst par dominējošo un izkonku
- Page 13 and 14:
ĂENĒTIKA UN BIOTEHNOLOĂIJAS≈GE
- Page 15 and 16:
method, that can be used for Cotone
- Page 17 and 18:
were used for PCR amplification; th
- Page 19 and 20:
Anna Batjuka, Aleksandrs Petjukevi
- Page 21 and 22:
pielietotām metodēm (tādām kā
- Page 23 and 24:
The research was done in eight calc
- Page 25 and 26:
Kaljo VoolmaEstonian University of
- Page 27 and 28: lot significant relationships betwe
- Page 29 and 30: gram - l.p.g.) was determined. The
- Page 31 and 32: Abās vecuma grupās prevalēja vid
- Page 33 and 34: Alīna Šilvāne, Anita Vētra, Evi
- Page 35 and 36: Leikocitārās formulas noteikšana
- Page 37 and 38: līvumam un attīstīt mikrorajonu
- Page 39 and 40: lokos. Pēc absolūtā augstuma iep
- Page 41 and 42: also in geoarchaeology where the st
- Page 43 and 44: 2007.gada 23.oktobra Direktīvas 20
- Page 45 and 46: JeĜena Grigorjeva, Juris SomsDauga
- Page 47 and 48: tā augstums pārsniedz 3,7 m, plat
- Page 49 and 50: Vladislavs SardikoDaugavpils Univer
- Page 51 and 52: pētījumu virzienu sauc par dendro
- Page 53 and 54: IEKŠĒJO ŪDEĥU RESURSI UN VIDES
- Page 55 and 56: Andrejs Zubaničs, Elga ApsīteLatv
- Page 57 and 58: Sarmīte SpīėeDaugavpils Universi
- Page 59 and 60: septembrī, 2012. gada 18. jūnijā
- Page 61 and 62: Jānis Sniėeris 1 ,Velga Akmene 1
- Page 63 and 64: Irēna Mihailova 1 , Vjačeslavs Ge
- Page 65 and 66: MATEMĀTIKA≈MATHEMATICSSalvis Spe
- Page 67 and 68: Anita KiričukaDaugavpils Universit
- Page 69 and 70: Jūlija SivahoDaugavpils Universit
- Page 71 and 72: elektronisko sistēmu arī vieglo t
- Page 73 and 74: Evita VingreDaugavpils Universitāt
- Page 75 and 76: avoids the harmonization of the pro
- Page 77: kādā veidā liedzis iespēju nov
- Page 81 and 82: CIVILTIESĪBAS≈CIVIL RIGHTSMarta
- Page 83 and 84: Marta StepnowskaThe John Paul II Ca
- Page 85 and 86: Nikolajs JefimovsDaugavpils Univers
- Page 87 and 88: Александр БайковДа
- Page 89 and 90: Ne mazāk aktuāli šobrīd ir gad
- Page 91 and 92: Pēteris DedelisIeslodzījuma vietu
- Page 93 and 94: Jurijs Mašošins, Jelena GruznovaD
- Page 95 and 96: traucējumus. Šādai metodikai bū
- Page 97 and 98: Līga MirlinaBiznesa Augstskola “
- Page 99 and 100: Anastasija IvanovaDaugavpils Univer
- Page 101 and 102: Jānis KudiĦšDaugavpils Universit
- Page 103 and 104: izmaiĦas. Strukturālās izmaiĦas
- Page 105 and 106: Diāna Vanaga, Ilona KuĦickaDaugav
- Page 107 and 108: Reăionālās attīstības jautāju
- Page 109 and 110: Līga Vovere¹, Veronika Buăina²
- Page 111 and 112: UZĥĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBA UN
- Page 113 and 114: Pāvels LindemanisRīgas Tehniskā
- Page 115 and 116: Aleksejs BogdaĦecsNovikontas Marit
- Page 117 and 118: Novērots, ka vidējā svērtā atz
- Page 119 and 120: aptaujas turp un atpakaĜ tulkošan
- Page 121 and 122: Pētījuma mērėis: pētīt jaunie
- Page 123 and 124: aksturo 3 laikā stabili parametri:
- Page 125 and 126: group (equal number of males and fe
- Page 127 and 128: Pētījumā piedalījās 40 pedagog
- Page 129 and 130:
Vineta KornejevaDaugavpils Universi
- Page 131 and 132:
Marija VasalauskieneDaugavpils Univ
- Page 133 and 134:
PEDAGOĂIJA: PĒTĪJUMI UN INOVĀCI
- Page 135 and 136:
Aija StudenteRīgas Pedagoăijas un
- Page 137 and 138:
Lai izpētītu situāciju Latvijas
- Page 139 and 140:
lietderīgai. Korektai un adekvāta
- Page 141 and 142:
Terēza LandraUniversity of Latvia,
- Page 143 and 144:
sadarbības organizēšanā. Šādu
- Page 145 and 146:
competencies). As the result, the a
- Page 147 and 148:
Aivars BulisDaugavpils Universitāt
- Page 149 and 150:
gars, ir svarīgi, lai viĦam nebū
- Page 151 and 152:
Jevgenija Mackeviča, Irina Kazakev
- Page 153 and 154:
VĒSTURES DAŽĀDĀS DIMENSIJAS:KUL
- Page 155 and 156:
Zane ButlereDaugavpils University,
- Page 157 and 158:
atspoguĜots katoĜu garīdznieku d
- Page 159 and 160:
Natalja PrilenskaDaugavpils Univers
- Page 161 and 162:
tradīcija tiek pārĦemta transfor
- Page 163 and 164:
komponentam raksturīga īpaša pra
- Page 165 and 166:
dominante ir aktualizēts hronoloă
- Page 167 and 168:
Savās pasakās Mērike izmanto vā
- Page 169 and 170:
Inesa AntonovaDaugavpils University
- Page 171 and 172:
Дина АзереДаугавпи
- Page 173 and 174:
Following Celtic and Irish folklore
- Page 175 and 176:
Ilona ěahaDaugavpils University, V
- Page 177 and 178:
Vineta RūtenbergaLatvia University
- Page 179 and 180:
Inesa AntonovaDaugavpils University
- Page 181 and 182:
этого страдавший б
- Page 183 and 184:
Daiga Vasiljeva, Ilze VolonteDaugav
- Page 185 and 186:
Agnese PavlovaDaugavpils Universit
- Page 187 and 188:
Ilmārs DirveiksDaugavpils Universi
- Page 189 and 190:
kas attiecas uz sociāliem, politis
- Page 191 and 192:
mūzikas kultūras tradīciju, sist
- Page 193 and 194:
Raksta noformēšanas paraugs:KVALI
- Page 195 and 196:
Sample:IMPROVEMENT OF QUALITATIVE R
- Page 197:
ZVIEDRU FILOLOĂIJA: PĒTĪJUMI, AK