Daugavpils Universitātes 55.Starptautiskās ... - DU conference

līvumam un attīstīt mikrorajonu kā ārstniecisku, rehabilitācijas un atpūtas iestāžu rajonu, tādā veidāatjaunojot Mežciema agrāko statusu. Tomēr būtiski, lai veicot turpmāko mikrorajona attīstībasplānošanu, realizējot attīstības projektus un labiekārtojot teritoriju, tiktu Ħemta vērā Mežciemavēsturiskā ainava un tās attīstība, lai mikrorajons atgūtu ne tikai savu statusu, bet arī ainaviskāsvērtības.Žanis Smilgins, Juris SomsDaugavpils Universitāte, Parādes iela 1, Daugavpils, Latvija, juris.soms@du.lvDABAS PARKĀ „DAUGAVAS LOKI” IETILPSTOŠĀSDAUGAVAS SENIELEJAS DAěAS MORFOLOĂIJAS PĒTĪJUMIPēdējā desmitgadē terasēto upju ieleju izpētē gan Eiropā, gan pasaulē aizvien vairāk uzmanības tiekpievērsts to veidošanās apstākĜu noskaidrošanai ieleju paleoăeogrāfiskās attīstības senākos periodos,saistībā ar kvartārā notikušajiem apledojumiem un to izraisītajām erozijas bāzes līmeĦa un notecesveidošanās apstākĜu izmaiĦām. Šādā, kontekstā, līdz ar jaunu datu publicēšanu par pēdējāapledojuma atkāpšanās gaitu Latvijā un papildus faktu ieguvi par upju terašu ăeoloăisko uzbūvi unto morfoloăiju, ir nepieciešams veikt plašākus, uz mūsdienu tehnoloăiskajiem risinājumiem balstītuspētījumus arī dabas parkā „Daugavas loki” ietilpstošajā Daugavas senielejas daĜā, kur ir labi izteiktiterasēto nogāžu kompleksi. Tāpēc 2011. gadā ir sākta datu kamerālā analīze un lauka pētījumi, šimmērėim plaši izmantojot ăeomātikas metodes. Lai iegūtu senielejas nogāžu šėērsprofilus un no tiematvasinātu virspalu terašu absolūtos līmeĦus, ar totālo staciju Nikon NPL 332 ir veikta profilutahimetriskā uzmērīšana 6 meandru lokos. Iegūtie rezultāti un to vizualizācija Ĝauj spriest, kaDaugavas senielejas Krāslavas – Naujenes posmā terasēto nogāžu šėērsprofilu morfoloăija ir Ĝotiatšėirīga. Labi izteiktas reljefā ir visjaunākās, respektīvi, I un II virspalu terases. Savukārt augšējākompleksa terases gan dabā, gan uzmērītajos profilos ir diezgan grūti identificējamas. Terašu virsmulīmeĦu salīdzināšanu sarežăī arī tas apstāklis, ka vairākos lokos reljefa saposmojumu pastiprinaterašu virsmā izveidojušās glaciokarsta ieplakas un piltuves. Terašu ăeogrāfiskā izvietojuma un tovirsmu absolūto līmeĦu analīzes sākotnējie dati iezīmē arī nepieciešamību Dabas parkā „Daugavasloki” ietilpstošās Daugavas senielejas daĜā atkārtoti veikt detalizētāku, lielmēroga ăeomorfoloăiskokartēšanu, kas ir iesākto pētījumu turpmākais virziens.Austris Skrupskis, Juris SomsDaugavpils Universitāte, Parādes iela 1, Daugavpils, Latvija, austris_skrupskis@inbox.lvDATU IEGUVE UN RISINĀJUMI KVARTĀRA NOGULUMUĂEOLOĂISKAJAI KARTĒŠANAI DAUGAVAS SENIELEJĀĂeoloăiskās kartes, it sevišėi kvartāra nogulumu kartes, zinātniskajās publikācijās tiek norādītas kānozīmīgs informācijas avots. Sevišėi nozīmīgs zinātnisko pētījumu un lauka apstākĜos iegūto datu unnovērojumu interpretēšanai ir lielmēroga kartogrāfiskais materiāls. Tomēr Valsts ăeoloăijas dienestaizdotās Latvijas ăeoloăiskās kartes mērogā 1:200 000 un palīgkartes mērogā 1:500 000 ir ar zemudetalizācijas pakāpi un nav īsti piemērotas nogulumu izplatības likumsakarību vai reljefa formuăeoloăiskās uzbūves noskaidrošanai. Tāpēc kopš 2011. gada tiek veikti darbi, kas Ĝaus sagatavotDaugavas senielejas kvartāra nogulumu ăeoloăisko karti mērogā 1 : 10 000. Viens no būtiskākajiemuzdevumiem ir kartēšanas vajadzībām nepieciešamo datu ieguve. Uzsākot darbu un pētījumusaugstāk minētajā virzienā, tika konstatēts, ka lielākā daĜa no kartes tematisko slāĦu sagatavošanainepieciešamajiem datiem nav pieejami atbilstošā detalizācijas pakāpē vai patlaban nav pieejamivispār. Tāpēc izejas dati galvenokārt tika iegūti, analizējot citus lielmēroga informācijas avotus,piemēram, topogrāfiskās kartes, un veicot lauka pētījumus, t.sk. teritorijas rekognosciju, ăeoloăiskourbšanu un šurfu sagatavošanu un izpēti. Kopumā aizvadītajās pētījumu sezonās iegūti ăeoloăiskidati par Daugavas senielejas Krāslavas – Naujenes posmā ietilpstošā dabas parka „Daugavas loki”~ 37 ~